<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVA.1000960101.case.xml"><NO.CASE>C-224/10</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62010CJ0224</NO.CELEX><NO.SEQ>0013.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-9618</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-9637</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>20</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20111013">2011. GADA 13. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-224/10</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">APELT</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20111013">2011. gada 13. oktobrī</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda — vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-224/10</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Baden-Baden</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20100506">2010. gada 6. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20100510">2010. gada 10. maijā</DATE>, kriminālprocesā pret</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Leo Apelt</HT></HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [<HT TYPE="ITALIC">J. N. Cunha Rodrigues</HT>], tiesneši U. Lehmuss [<HT TYPE="ITALIC">U. Lõhmus</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>] (referents), Andreass O’Kīfs [<HT TYPE="ITALIC">A. Ó Caoimh</HT>] un A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts Ī. Bots [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-9619"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>L. Apelta [<HT TYPE="ITALIC">L. Apelt</HT>] vārdā — B. Štege [<HT TYPE="ITALIC">B. Stege</HT>], <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā — Ž. Brauns [<HT TYPE="ITALIC">G. Braun</HT>], pārstāvis,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20110630">2011. gada 30. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19910729">1991. gada 29. jūlija</DATE> Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="237" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1991">OV L 237, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Komisijas <DATE ISO="20000914">2000. gada 14. septembra</DATE> Direktīvu 2000/56/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="237" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2000">OV L 237, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Direktīva 91/439<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 1. pantu, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 2. un 4. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061220">2006. gada 20. decembra</DATE> Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="403" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2006">OV L 403, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums — <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="019" PAGE.FIRST="67" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 19, 67. lpp.</REF.DOC.OJ>) 11. panta 4. punktu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9620"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā, kas notiek pret L. Apeltu saistībā ar tīšu [transportlīdzekļa] vadīšanu bez vadītāja apliecības.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 91/439 preambulas pirmajam apsvērumam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>[..] kopējās transporta politikas mērķiem un kā ieguldījums ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kā arī lai atvieglotu personu pārvietošanos, kas apmetas uz dzīvi citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā šīs personas ir nokārtojušas transportlīdzekļa vadītāja prasmes pārbaudījumus, ir vēlams, lai pastāvētu Kopienas parauga valstu transportlīdzekļu vadītāju apliecības, ko dalībvalstis savstarpēji atzītu bez pienākuma nomainīt šīs apliecības.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 91/439 preambulas ceturtajam apsvērumam satiksmes drošības interesēs ir jānosaka minimālās prasības vadītāja apliecību izdošanai.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9621"?><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 91/439 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstis ievieš iekšzemes vadītāju apliecības, kas pamatojas uz I vai Ia pielikum[ā] aprakstīto Kopienas paraugu. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstu izdotās vadītāju apliecības tiek savstarpēji atzītas.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Vadītāja apliecība, kāda paredzēta 1. pantā, atļauj sekojošu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanu:</P><P>[..]</P><P>B kategorija</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz 3500 kilogramus un kuriem nav vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli; [..]</P></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="I-9622"?><P>D kategorija</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto cilvēku pārvadāšanai un kuriem ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli; [..]</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Kategorijās A, B, B + E, C, C + E, D un D + E var tikt izdota īpaša vadītāja apliecība sekojošu apakškategoriju transportlīdzekļu vadīšanai [..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Vadītāju apliecību izdošana ir pakļauta šādiem nosacījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>C un D kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt kategorijas B transportlīdzekļus.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 7. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Vadītāju apliecības turklāt tiek izdotas tikai tiem pretendentiem,</P><P>[..]</P><?PAGE NO="I-9623"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kam ir parastā dzīvesvieta dalībvalstī, kas izdod vadītāja apliecību, vai kas var pierādīt, ka tur ir mācījušies vismaz sešus mēnešus.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 91/439 7. panta 5. punktu nevienam cilvēkam nav tiesību turēt vairāk nekā vienu vadītāja apliecību.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 8. panta 2. punktā un 4. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes principu, parastās dzīvesvietas dalībvalstis uz citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savas normas par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atņemšanu vai anulēšanu un tāpēc, ja nepieciešams, apmainīt vadītāja apliecību.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="008.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts var atteikties atzīt jebkuras tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi cita dalībvalsts personai, kas pirmās valsts teritorijā ir pakļauta kādam no 2. punktā minētajiem pasākumiem.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 91/439 II pielikuma I A daļas 1. punkta otro daļu pretendentu uz vadītāja apliecību kādā kategorijā, kurš ir nokārtojis teorētisko zināšanu pārbaudi, lai iegūtu vadītāja apliecību citā kategorijā, var atbrīvot no 2. līdz 4. punktā paredzētajiem kopējiem noteikumiem.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9624"?><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Minētā II pielikuma I A daļas 2. punktā ir noteikts teorētisko zināšanu pārbaudes saturs attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Īpaši noteikumi attiecībā uz A un A1 kategoriju ir paredzēti I A daļas 3. punktā, un īpaši noteikumi attiecībā uz C, C + E, C1, C1 + E, D, D + E, D1 un D1 + E kategoriju ir paredzēti minētās I A daļas 4. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/126 11. panta 1. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalsts izsniegtas derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību. Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, pārbauda, kādai kategorijai iesniegtā vadītāja apliecība joprojām ir faktiski derīga. [..]</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="011.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalsts atsakās izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.</P><P>Dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts personai, kuras vadītāja apliecība izdevējas valsts teritorijā ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.</P><P>Dalībvalsts var arī atteikties izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir anulēta.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-9625"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="19980818">1998. gada 18. augusta</DATE> Noteikumu par atļauju personām piedalīties ceļu satiksmē (Noteikumi par vadītāja apliecību) (<HT TYPE="ITALIC">Verordnung über die Zulassung von Personen zum Straßenverkehr (Fahrerlaubnis-Verordnung)</HT>) (<HT TYPE="ITALIC">BGBl.</HT> 1998 I, 2214. lpp.) — redakcijā, kas bija piemērojama pamata lietas faktu rašanās brīdī, — 28. panta 1. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>“Derīgu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas vadītāja apliecību turētāji, kuru parastā dzīvesvieta [..] ir Vācijā, drīkst vadīt transportlīdzekļus šajā valstī tiem piešķirto tiesību apmērā, ievērojot 2.–4. punktā minētos ierobežojumus. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas Zonas vadītāja apliecību turētājiem,</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>kuriem Vācijā ir atņemta vadītāja apliecība ar pagaidu vai galīgu tiesas nolēmumu vai tūlīt izpildāmu vai galīgu administratīvās iestādes lēmumu [..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-9626"?><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Likuma par ceļu satiksmi (<HT TYPE="ITALIC">Straßenverkehrsgesetz</HT>) — tā redakcijā, kas piemērojama faktiem pamata lietā, — 21. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="021.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ieslodzījums līdz pat vienam gadam vai naudas sods tiek piespriests ikvienam, kas</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>vada transportlīdzekli, kaut arī viņam nav šajā nolūkā nepieciešamās vadītāja apliecības, vai ja transportlīdzekļa vadīšana viņam ir aizliegta saskaņā ar Kriminālkodeksa 44. pantu vai šī likuma 25. pantu [..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="19981214">1998. gada 14. decembrī</DATE> Vācijā Verdenas [<HT TYPE="ITALIC">Verden</HT>] rajona (Vācija) kompetentie dienesti izsniedza L. Apeltam, Vācijas pilsonim, vadītāja apliecību attiecībā uz klasēm 1a, 1b, 3, 4 un 5.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20060123">2006. gada 23. janvārī</DATE> L. Apelts tika aizturēts brīdī, kad viņš vadīja transportlīdzekli reibuma stāvoklī. Nākamajā dienā Vācijas policijas dienesti (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>polizeiliche Verwarung<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) aizturēja viņa vadītāja apliecību.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060531">2006. gada 31. maija</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Osterholz-Scharmbeck</HT> [Osterholcas-Šarmbekas pirmās instances tiesa] piesprieda L. Apeltam naudas sodu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Viņam tika atņemta vadītāja apliecība, tika liegtas tiesības vadīt transportlīdzekli un noteikts aizliegums prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību līdz <DATE ISO="20061129">2006. gada 29. novembrim</DATE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9627"?><NP><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20060301">2006. gada 1. martā</DATE>, proti, pirms tiesa bija atņēmusi L. Apeltam Vācijas iestāžu izsniegto vadītāja apliecību, bet pēc tam, kad šo apliecību bija aizturējuši Vācijas policijas dienesti, Čehijas kompetentās iestādes viņam izsniedza atļauju vadīt B kategorijas transportlīdzekļus, atbilstoši kurai viņam tajā pašā dienā tika izsniegta vadītāja apliecība. Šajā apliecībā norādītā dzīvesvieta bija Vācijā.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20070430">2007. gada 30. aprīlī</DATE>, proti, pirms bija beidzies termiņš aizliegumam prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību, ko bija noteikusi <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Osterholz-Scharmbeck</HT>, Čehijas iestādes L. Apeltam izsniedza atļauju vadīt D kategorijas transportlīdzekļus. Uz šī pamata šajā pašā dienā viņam tika izsniegta vadītāja apliecība, kurā bija norādīta viņa dzīvesvieta Čehijā, kā arī B kategorijas vadītāja apliecības izsniegšanas datums.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT><DATE ISO="20090711">2009. gada 11. jūlijā</DATE> L. Apelts tika aizturēts brīdī, kad viņš vadīja autobusu Āhernes [<HT TYPE="ITALIC">Achern</HT>] (Vācija) pašvaldības teritorijā. Prokurors prasīja <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Achern</HT> [Āhernes pirmās instances tiesa] pieņemt krimināllietā lēmumu sodīt L. Apeltu par transportlīdzekļa tīšu vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām<HT TYPE="ITALIC">. Amtsgericht Achern</HT> noraidīja šo lūgumu, pamatojoties uz to, ka transportlīdzekļa vadīšanas atļauja, ko Čehijas iestādes bija izsniegušas attiecībā uz D kategorijas transportlīdzekļiem pēc tam, kad bija beidzies termiņš aizliegumam prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību, bija derīga Vācijas teritorijā.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Prokurors pārsūdzēja šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Baden-Baden</HT> [Bādenbādenes apgabaltiesa], apgalvojot, ka atļauja vadīt B kategorijas transportlīdzekļus, kas nav derīga Vācijā, ir būtisks elements, runājot par D kategorijas vadītāja apliecību.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9628"?><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Baden-Baden</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>1)</NO.P><TXT>Vai dalībvalsts — ievērojot Direktīvas 91/439[..] 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru D kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem jau ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus, — saskaņā ar šīs pašas direktīvas 1. pantu un 8. panta 2. un 4. punktu var atteikties atzīt citas dalībvalsts izdotas apliecības, kas ietver tiesības vadīt B un D kategorijas transportlīdzekļus, derīgumu, — it īpaši attiecībā uz D kategoriju —, ja šīs vadītāja apliecības īpašniekam B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tikušas piešķirtas pirms pirmajā minētajā dalībvalstī notikušās transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas tiesā, bet tiesības vadīt D kategorijas transportlīdzekļus — tikai pēc tiesību atņemšanas tiesā un pēc vienlaikus noteiktā aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņa beigām?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:</TXT><P>Vai pirmā minētā dalībvalsts drīkst atteikties atzīt minēto vadītāja apliecību — it īpaši attiecībā uz D kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām —, piemērojot Direktīvas 2006/126/EK [..] 11. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras tādas vadītāja apliecības, ko ir izdevusi cita dalībvalsts, derīgumu personai, kurai vadītāja apliecība šīs dalībvalsts teritorijā ir atņemta, ja B un D kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir tikušas piešķirtas attiecīgi <DATE ISO="20060301">2006. gada 1. martā</DATE> un <DATE ISO="20070430">2007. gada 30. aprīlī</DATE> un vadītāja apliecība ir tikusi izdota šajā pēdējā minētajā datumā?<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-9629"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai, ņemot vērā Direktīvas 91/439 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru D kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apliecības izdod tikai tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem jau ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus, dalībvalsts var atteikties saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu un 8. panta 2. un 4. punktu atzīt tādas vadītāja apliecības spēkā esamību, kuru ir izdevusi cita dalībvalsts attiecībā uz B un D kategorijas transportlīdzekļiem — it īpaši attiecībā uz D kategoriju —, ja minētās vadītāja apliecības turētājam ir izsniegta atļauja vadīt B kategorijas transportlīdzekļus pirms tam, kad pirmajā minētajā dalībvalstī ir ticis pieņemts tiesas nolēmums par vadītāja tiesību atņemšanu, un ja atļauja vadīt D kategorijas transportlīdzekļus ir tikusi izsniegta pēc šī tiesas nolēmuma pieņemšanas un pēc aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņa beigām, kas tika noteikts vienlaicīgi ar minēto tiesību atņemšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka iesniedzējtiesa precizē, ka, kaut arī Čehijas iestādes izsniedza L. Apeltam B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, pirms Vācijā viņam ar tiesas nolēmumu tika atņemtas vadītāja tiesības, šī izsniegšana notika pēc tam, kad viņa Vācijā izdoto vadītāja apliecību bija aizturējuši Vācijas policijas dienesti, un ka gan šis pēdējais minētais aizturēšanas pasākums, gan arī tiesas nolēmums ir pamatots ar iemesliem, kādi pastāvēja brīdī, kad Čehijas iestādes izsniedza B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Turklāt iesniedzējtiesa atsaucas uz faktu, ka L. Apelta dzīvesvieta pēdējā minētajā vadītāja apliecībā ir norādīta Vācijā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9630"?><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 91/439 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu vadītāja apliecības tiek izdotas cita starpā tikai tiem pretendentiem, kuriem parastā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas izdod vadītāja apliecību, vai kuri var pierādīt, ka tur ir mācījušies vismaz sešus mēnešus.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, uzdotais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka tas ir uzdots, lai būtībā noskaidrotu, vai Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. un 4. punktā uzņemošajai dalībvalstij ir aizliegts atteikties atzīt B un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību, ko ir izsniegusi cita dalībvalsts, pirmkārt, ja minētās vadītāja apliecības turētājam ir izsniegta B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība, neievērojot parastās dzīvesvietas nosacījumu un pēc tam, kad viņa pirmajā dalībvalstī izsniegto vadītāja apliecību ir aizturējuši šīs pirmās dalībvalsts policijas dienesti, bet pirms šajā minētajā pirmajā dalībvalstī ticis pieņemts tiesas nolēmums par vadītāja tiesību atņemšanu, un, otrkārt, ja minētās vadītāja apliecības turētājam ir izsniegta D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība pēc tam, kad ticis pieņemts minētais tiesas nolēmums, un pēc tam, kad ir beidzies aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņš.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā ir paredzēts bez jebkādām formalitātēm savstarpēji atzīt dalībvalstīs izdotas vadītāja apliecības. Šajā tiesību normā ir ietverts nepārprotams un precīzs dalībvalstu pienākums, kas nepieļauj nekādu rīcības brīvību, veicot šī pienākuma izpildes pasākumus (<DATE ISO="20110519">2011. gada 19. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-184/10" PAGE.ECR="I-4057" YEAR="2011">C-184/10 <HT TYPE="ITALIC">Grasser</HT>, Krājums, I-4057. lpp.</REF.DOC.ECR>, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><?PAGE NO="I-9631"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Izdevējai dalībvalstij ir jāpārbauda, vai Savienības tiesībās noteiktās minimālās prasības, tostarp minētās direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētās prasības par dzīvesvietu un piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai, ir izpildītas un tātad — vai vadītāja apliecības izsniegšana ir pamatota (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Grasser</HT>, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Ja dalībvalsts iestādes ir izsniegušas vadītāja apliecību atbilstoši Direktīvas 91/439 1. panta 1. punktam, citas dalībvalstis nav tiesīgas pārbaudīt, vai ir ievēroti šajā direktīvā paredzētie izsniegšanas nosacījumi. Proti, tas, ka personai ir dalībvalstī izsniegta vadītāja apliecība, ir uzskatāms par pierādījumu, ka šīs apliecības turētājs tās izsniegšanas dienā atbilda minētajiem nosacījumiem (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Grasser</HT>, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Tomēr no <DATE ISO="20081120">2008. gada 20. novembra</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-1/07" PAGE.ECR="I-8571" YEAR="2008">C-1/07 <HT TYPE="ITALIC">Weber</HT> (Krājums, I-8571. lpp.)</REF.DOC.ECR> izriet, ka Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā un 8. panta 2. un 4. punktā dalībvalstij nav aizliegts atteikties savā teritorijā atzīt tiesības vadīt transportlīdzekli, kas izriet no vadītāja apliecības, kura citā dalībvalstī ir izdota personai, kam pirmās dalībvalsts teritorijā ir atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli, kaut arī šī atņemšana ir paziņota pēc minētās apliecības izdošanas, jo tā tikusi saņemta laika posmā, kad bija pārtraukta pirmajā valstī izdotās apliecības spēkā esamība, un gan šī apliecības spēkā esamības pārtraukšana, gan minētā apliecības atņemšana ir pamatota ar iemesliem, kas pastāvēja otrās vadītāja apliecības izdošanas dienā.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Pamata lietā tiesas nolēmums par vadītāja tiesību atņemšanu tika pasludināts pēc tam, kad L. Apeltam Čehijas iestādes bija izsniegušas B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību. Taču šī vadītāja apliecība tika izsniegta brīdī, kad L. Apeltam Vācijā izsniegto vadītāja apliecību bija aizturējuši Vācijas policijas dienesti.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9632"?><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Kā norādījusi iesniedzējtiesa, minētais aizturēšanas pasākums var tikt uzskatīts par Direktīvas 91/439 8. panta 2. un 4. punktā paredzēto apturēšanas pasākumu. Tādējādi minētā direktīva, ņemot vērā, ka gan Vācijas policijas iestāžu veiktais aizturēšanas pasākums, gan tiesas nolēmums par [vadītāja tiesību] atņemšanu ir pamatoti ar iemesliem, kādi pastāvēja šīs vadītāja apliecības izsniegšanas brīdī, neaizliedz Vācijas iestādēm atteikties savā teritorijā atzīt vadītāja apliecību, ko L. Apeltam ir izsniegušas Čehijas iestādes attiecībā uz B kategorijas transportlīdzekļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir jāatgādina, ka no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka vadītāja apliecībā norādītā dzīvesvieta atrodas Vācijā. Nosacījuma par parasto dzīvesvietu Direktīvas 91/439 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē neievērošana pati par sevi var būt pamats dalībvalstij atteikt atzīt citā dalībvalstī izsniegtu vadītāja apliecību.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī 8. panta 2. un 4. punktā uzņemošajai dalībvalstij nav aizliegts atteikties atzīt savā teritorijā citas dalībvalsts izsniegtu vadītāja apliecību, ja, pamatojoties uz šajā vadītāja apliecībā izdarītajām atzīmēm, tiek konstatēts, ka šīs direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais parastās dzīvesvietas nosacījums nav ticis ievērots (iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Grasser</HT>, 33. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Līdz ar to Vācijas iestādes bija tiesīgas atteikties atzīt tādu vadītāja apliecību, kādu L. Apeltam bija izsniegušas Čehijas iestādes attiecībā uz B kategorijas transportlīdzekļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz jautājumu par to, vai dalībvalsts var atteikties atzīt tādu vadītāja apliecību, kādu L. Apeltam ir izdevušas Čehijas iestādes attiecībā uz D kategorijas<?PAGE NO="I-9633"?> transportlīdzekļiem, ir jāatzīmē, ka no Direktīvas 91/439 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka D kategorijas vadītāja apliecību var izsniegt tikai tiem vadītājiem, kuriem jau ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka — ņemot vērā, ka prasības, kādas ir noteiktas D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības saņemšanai, ir stingrākas par tām, kādas ir noteiktas B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības saņemšanai, un ka L. Apeltam D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība tika izsniegta pēc tam, kad bija beidzies aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņš, — B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības saņemšanas datums, kas ir norādīts minētajā D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecībā, nedrīkst ietekmēt Direktīvā 91/439 paredzēto vadītāja apliecību savstarpējās atzīšanas pienākumu.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Šī argumentācija nav atbalstāma.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 91/439 3. panta 1. punktam saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu ieviestā vadītāja apliecība var dot tiesības vadīt dažādu kategoriju transportlīdzekļus. Šo kategoriju ietvaros — atbilstoši minētās direktīvas 3. panta 2. punktam — var tikt izdota īpaša vadītāja apliecība dažādu apakškategoriju transportlīdzekļu vadīšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā nolūkā B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ļauj vadīt automašīnas, kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz <FT TYPE="NUMBER">3500</FT> kilogramus un kurām nav vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli. Turpretim D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība dod tiesības vadīt automašīnas, kas tiek izmantotas cilvēku pārvadāšanai un kurās ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9634"?><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Kā atzīmējis ģenerāladvokāts savu secinājumu 33. punktā, šāda sadalīšana kategorijās un apakškategorijās ļauj katrai kategorijai piemērot minimālos nosacījumus, atbilstoši kuriem ir jāizsniedz vadītāja apliecība.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Precīzāk, Direktīvas 91/439 II un III pielikumā ir paredzēts vienots priekšnoteikumu kopums visu kategoriju vadītāja apliecībām. Ikvienas vadītāja apliecības izsniegšana ir pakļauta vienotajā priekšnoteikumu kopumā paredzēto minimālo nosacījumu izpildei. Runa ir, kā atzīmējis ģenerāladvokāts savu secinājumu 37. punktā, piemēram, par prasmi vadīt transportlīdzekli, lai neizraisītu bīstamas situācijas un atbilstoši rīkotos, ja šādas situācijas rastos, vai par zināšanām attiecībā uz drošu attālumu starp transportlīdzekļiem, bremzēšanas attālumu un attiecīgā transportlīdzekļa apkopi.</TXT></NP><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Papildus šiem minimālajiem nosacījumiem pastāv īpašas pārbaudes attiecībā uz katru kategoriju, it īpaši attiecībā uz D kategoriju.</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka no Direktīvas 91/439 II pielikuma I daļas A sadaļas 1. punkta otrās daļas izriet, ka pretendentu uz vadītāja apliecību kādā kategorijā, kurš ir nokārtojis teorētisko zināšanu pārbaudi, lai iegūtu vadītāja apliecību citā kategorijā, var atbrīvot no teorētisko zināšanu pārbaudes, it īpaši attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādējādi no Direktīvas 91/439 formulējuma un uzbūves izriet, ka B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ir uzskatāma par obligātu iepriekšēju pamatu, lai iegūtu D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9635"?><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Līdz ar to būtu pretēji Direktīvas 91/439 preambulas pirmajā un ceturtajā apsvērumā minētajam satiksmes drošības mērķim neatļaut uzņemošajai dalībvalstij atteikties atzīt D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību, kas ir izdota, pamatojoties uz B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, kura savukārt ir izdota uz prettiesiska pamata, kas pamato šīs vadītāja apliecības neatzīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, ka, ja dalībvalsts, pamatojoties uz Direktīvu 91/439, var atteikties atzīt tādas B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības spēkā esamību, ko ir izsniegušas citas dalībvalsts iestādes, tad tai ir arī tiesības neatzīt tādas D kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības spēkā esamību, kas ir izsniegta, pamatojoties uz minēto B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Tā kā B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, ko L. Apeltam ir izsniegušas Čehijas iestādes, tikusi izsniegta uz prettiesiska pamata, kas pamato tās neatzīšanu, Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. un 4. punktā nav aizliegts Vācijas iestādēm atteikties atzīt arī tādu D kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ko Čehijas iestādes ir izsniegušas L. Apeltam, pamatojoties uz viņa B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 91/439 1. panta 2. punktā, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. un 4. punktā uzņemošajai dalībvalstij nav aizliegts atteikties atzīt B un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību, ko ir izsniegusi cita dalībvalsts, pirmkārt, ja minētās vadītāja apliecības turētājam B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ir izsniegta, neievērojot parastās dzīvesvietas nosacījumu un pēc tam, kad viņa pirmajā dalībvalstī izsniegto vadītāja apliecību ir aizturējuši šīs pirmās dalībvalsts policijas dienesti, bet, pirms šajā minētajā pirmajā dalībvalstī ticis pieņemts tiesas nolēmums par vadītāja tiesību atņemšanu, un, otrkārt, ja minētās<?PAGE NO="I-9636"?> vadītāja apliecības turētājam D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ir izsniegta pēc tam, kad ticis pieņemts minētais tiesas nolēmums, un pēc tam, kad ir beidzies aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņš.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Tā kā fakti pamata lietā norisinājās 2006. un 2007. gadā un līdz ar to pirms Direktīvas 2006/126 11. panta 4. punkta piemērošanas, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>52</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19910729">1991. gada 29. jūlija</DATE> Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām, kas grozīta ar Komisijas <DATE ISO="20000914">2000. gada 14. septembra</DATE> Direktīvu 2000/56/EK, 1. panta 2. punktā, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta<?PAGE NO="I-9637"?> b) apakšpunktā un 8. panta 2. un 4. punktā uzņemošajai dalībvalstij nav aizliegts atteikties atzīt B un D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecību, ko ir izsniegusi cita dalībvalsts, pirmkārt, ja minētās vadītāja apliecības turētājam B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ir izsniegta, neievērojot parastās dzīvesvietas nosacījumu un pēc tam, kad viņa pirmajā dalībvalstī izsniegto vadītāja apliecību ir aizturējuši šīs pirmās dalībvalsts policijas dienesti, bet, pirms šajā minētajā pirmajā dalībvalstī ticis pieņemts tiesas nolēmums par vadītāja tiesību atņemšanu, un, otrkārt, ja minētās vadītāja apliecības turētājam D kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība ir izsniegta pēc tam, kad ticis pieņemts minētais tiesas nolēmums un pēc tam, kad ir beidzies aizlieguma prasīt izsniegt jaunu vadītāja apliecību termiņš.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>