|
18.5.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 139/218 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/780
(2022. gada 13. aprīlis)
par dažu darbības uzlabošanas mērķu, kas iekļauti funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plāna projektā, kuru Šveice iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004, neatbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem trešajam pārskata periodam, un ar ko nosaka ieteikumus šo mērķu pārskatīšanai
(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 2313)
(Autentisks ir tikai teksts franču, itāļu un vācu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu (“nolīgums”) (1),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta c) apakšpunkta otro daļu,
pēc apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju,
tā kā:
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
Vispārīgais konteksts
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu ir jāizveido darbības uzlabošanas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem un tīkla funkcijām. Turklāt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 (3) 10. pantu dalībvalstīm valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) līmenī ir jāizstrādā saistoši darbības uzlabošanas mērķi katram aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodam. Minētajiem darbības uzlabošanas mērķiem jāatbilst Savienības mēroga mērķiem, kurus Komisija noteikusi attiecīgajam pārskata periodam. Komisijai ir pienākums, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikumā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, novērtēt, vai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķi, kas ietverti darbības uzlabošanas plānu projektos, atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. |
|
(2) |
Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ kopš 2020. kalendāra gada pirmā ceturkšņa ir būtiski ietekmēta gaisa transporta nozare, un dalībvalstu un trešo valstu veikto pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā gaisa satiksmes apjoms ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni. |
|
(3) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam (RP3) sākotnēji tika noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903 (4). Šie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi un dalībvalstu un Šveices pēcāk iesniegtie RP3 darbības uzlabošanas plānu projekti tika izstrādāti pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tāpēc tajos nebija iespējams ņemt vērā to, ka pandēmijas rezultātā apstākļi gaisa transporta nozarē ir būtiski mainījušies. |
|
(4) |
Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1627 (5) trešajam pārskata periodam tika noteikti ārkārtas pasākumi, ar kuriem atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 noteikumiem. Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1627 2. panta 1. punktu pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891 (6), kurā noteica pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus trešajam pārskata periodam galvenajās darbības jomās “drošība”, “vide”, “veiktspēja” un “izmaksu efektivitāte”. |
|
(5) |
Visas dalībvalstis un Šveice ir izstrādājušas un pieņēmušas darbības uzlabošanas plānu projektus, kuros ietverti pārskatīti vietējie darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam un kuri līdz 2021. gada 1. oktobrim tika iesniegti Komisijas novērtējumam. Šveice iesniedza Komisijai darbības uzlabošanas plāna projektu FAB līmenī, šajā gadījumā Centrāleiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (FABEC) līmenī. Pēc FABEC darbības uzlabošanas plāna projekta pilnīguma verifikācijas Komisija pieprasīja FABEC līdz 2021. gada 17. novembrim iesniegt atjauninātu darbības uzlabošanas plāna projektu. Šajā lēmumā iekļautais Komisijas novērtējums pamatojas uz atjaunināto FABEC darbības uzlabošanas plāna projektu, ko iesniegušas Šveice un dalībvalstis, kuras veido FABEC. |
|
(6) |
Darbības izvērtēšanas iestāde, kas palīdz Komisijai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu, ir Komisijai iesniegusi ziņojumu, kurā ir ietverti tās ieteikumi par RP3 darbības uzlabošanas plānu projektu novērtējumu. |
|
(7) |
Šis lēmums attiecas tikai uz darbības uzlabošanas mērķu projektiem un saistītajiem elementiem, kas ietverti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā un tieši attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, kurš izraudzīts pakalpojumu sniegšanai Šveices gaisa telpā. |
Novērtēšanas pieeja
|
(8) |
Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 14. panta 1. punktu ir novērtējusi valsts līmeņa mērķu un FAB līmeņa mērķu atbilstību, pamatojoties uz minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 1. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un ņemot vērā vietējos apstākļus. Attiecībā uz katru galveno darbības jomu un saistītajiem darbības uzlabošanas mērķiem Komisija novērtējumu ir papildinājusi, pārskatot darbības uzlabošanas plānu projektus attiecībā uz elementiem, kas noteikti minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 2. punktā. |
|
(9) |
Galvenajā darbības jomā “drošība” Komisija ir novērtējusi Šveices iesniegto mērķu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, atbilstību attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības pārvaldības efektivitāti, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.1. punktā noteikto kritēriju. Minētais novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un papildināts ar drošības mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu attiecībā uz elementiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā. Komisija secināja, ka Šveices un FABEC veidojošo dalībvalstu ierosinātie vietējie drošības darbības uzlabošanas mērķi, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, nerada bažas par to atbilstību attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un tāpēc šajā lēmumā nav izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(10) |
Saistībā ar galveno darbības jomu “vide” Šveices iesniegto mērķu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, atbilstība attiecībā uz faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.2. punktā noteikto kritēriju. Ierosinātie mērķi, kas ietverti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecīgi tika salīdzināti ar relevantajām horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes atsauces vērtībām, kas noteiktas Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā. Novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un papildināts ar vides mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu attiecībā uz elementiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā. |
|
(11) |
Attiecībā uz 2020. kalendāra gadu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis trešajam pārskata periodam galvenajā darbības jomā “vide”, kas sākotnēji bija noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903, netika pārskatīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891, ņemot vērā, ka laikposms šā mērķa īstenošanai bija beidzies un ka tādējādi tā īstenošana bija kļuvusi galīga, neatstājot iespēju veikt atpakaļejošu korekciju. Attiecīgi dalībvalstīm un Šveicei līdz 2021. gada 1. oktobrim iesniegtajos darbības uzlabošanas plānu projektos nebija lietderīgi pārskatīt savus vietējos darbības uzlabošanas mērķus 2020. kalendāra gadam galvenajā darbības jomā “vide”. Ņemot vērā šos apsvērumus, vietējo vides darbības uzlabošanas mērķu atbilstība attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem tika novērtēta attiecībā uz 2021., 2022., 2023. un 2024. kalendāra gadu. Uz šā pamata Komisija secināja, ka Šveices un FABEC veidojošo dalībvalstu ierosinātie vietējie vides darbības uzlabošanas mērķi, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, nerada bažas par to atbilstību attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un tāpēc šajā lēmumā nav izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(12) |
Saistībā ar galveno darbības jomu “veiktspēja” Šveices iesniegto mērķu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, atbilstība attiecībā uz vidējo maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (“ATFM”) kavēšanos katrā lidojumā tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.3. punktā noteikto kritēriju. Ierosinātie mērķi, kas ietverti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecīgi tika salīdzināti ar relevantajām atsauces vērtībām, kas noteiktas tīkla darbības plānā. Minētais novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un papildināts ar maršruta veiktspējas mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu, tostarp jo īpaši plānoto lielo investīciju pārskatu un stimulu shēmas vai shēmu pārskatu attiecībā uz elementiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā. |
|
(13) |
Attiecībā uz 2020. kalendāra gadu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis trešajam pārskata periodam galvenajā darbības jomā “veiktspēja”, kas sākotnēji bija noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903, netika pārskatīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891, ņemot vērā, ka laikposms šā mērķa īstenošanai bija beidzies un ka tādējādi tā īstenošana bija kļuvusi galīga, neatstājot iespēju veikt atpakaļejošu korekciju. Attiecīgi dalībvalstīm un Šveicei līdz 2021. gada 1. oktobrim iesniegtajos darbības uzlabošanas plānu projektos nebija lietderīgi pārskatīt savus vietējos darbības uzlabošanas mērķus 2020. kalendāra gadam galvenajā darbības jomā “veiktspēja”. Ņemot vērā šos apsvērumus, vietējo veiktspējas darbības uzlabošanas mērķu atbilstība attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem tika novērtēta attiecībā uz 2021., 2022., 2023. un 2024. kalendāra gadu. Uz šā pamata Komisija secināja, ka Šveices un FABEC veidojošo dalībvalstu ierosinātie vietējie veiktspējas darbības uzlabošanas mērķi, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, nerada bažas par to atbilstību attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un tāpēc šajā lēmumā nav izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(14) |
Turklāt, novērtējot veiktspējas mērķu projektus lidostām, uz kurām attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 darbības joma saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. un 4. punktu, Komisija savu novērtējumu papildināja ar Šveices veiktspējas mērķu projektu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, pārskatu attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta b) apakšpunktu. Netika konstatēts, ka minētie mērķu projekti rada bažas attiecībā uz Šveici, tāpēc nav nepieciešams šajā lēmumā izklāstīt ar tiem saistītus konstatējumus. |
|
(15) |
Galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” Šveices iesniegto mērķu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, atbilstība attiecībā uz maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātajām vienības izmaksām (DUC) tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Minētie kritēriji ir aprēķināto vienības izmaksu tendence RP3 laikā, aprēķināto vienības izmaksu ilgtermiņa tendence otrajā pārskata periodā (RP2) un RP3 (2015.–2024. gads) un tarifikācijas zonas līmenī aprēķināto vienības izmaksu bāzes līnijas vērtība salīdzinājumā ar vidējo vērtību tarifikācijas zonās, kurās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir līdzīga operacionālā un ekonomiskā vide. Ja tika konstatēts, ka maršruta izmaksu efektivitātes mērķi neatbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, Komisija, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunktu, sīkāk izvērtēja, vai novirzi varētu uzskatīt par nepieciešamu un samērīgu. |
|
(16) |
Uz šā pamata Komisija secināja, ka ierosinātie Šveices maršruta tarifikācijas zonas vietējie izmaksu efektivitātes darbības uzlabošanas mērķi, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, nerada bažas par to atbilstību attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, un tāpēc šajā lēmumā nav izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(17) |
Maršruta izmaksu efektivitātes mērķu novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus. Tas tika papildināts ar pārskatu par Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2. punktā noteiktajiem elementiem, proti, minēto mērķu pamatā esošajiem galvenajiem faktoriem un parametriem, kā noteikts minētā pielikuma 2.1. punkta d) apakšpunktā. Tika konstatēts, ka daži galvenie faktori un parametri, kas ir minēto mērķu pamatā, rada bažas attiecībā uz Šveici, tāpēc šajā lēmumā ir izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(18) |
Turklāt, novērtējot izmaksu efektivitātes mērķu projektus lidostām, uz kurām attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 darbības joma saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. un 4. punktu, Komisija savu pārskatu papildināja ar Šveices izmaksu efektivitātes mērķu projektu, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, novērtējumu attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta c) apakšpunktu. Tika konstatēts, ka minētie mērķu projekti rada bažas attiecībā uz Šveici, tāpēc šajā lēmumā ir izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
|
(19) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2. punkta f) apakšpunktu Komisija attiecībā uz veiktspējas mērķu projektu novērtējumu savu pārskatu papildināja ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. pantā minēto stimulu shēmu projektu novērtējumu. Šajā saistībā Komisija ir izvērtējusi, vai stimulu shēmu projekti atbilst pamatprasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. panta 1. un 3. punktā. Tika konstatēts, ka minētie stimulu shēmu projekti rada bažas attiecībā uz Šveici, tāpēc šajā lēmumā ir izklāstīti ar tiem saistīti konstatējumi. |
Īpaši apsvērumi saistībā ar satiksmes attīstību
|
(20) |
STATFOR 2021. gada oktobra satiksmes bāzes prognozē ir paredzēts, ka gaisa satiksme Savienības mērogā sasniegs pirmspandēmijas līmeni 2023. gada laikā un 2024. gadā šo līmeni pārsniegs. Tomēr nenoteiktība attiecībā uz satiksmes attīstību joprojām ir īpaši augsta ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas attīstību saistīto risku dēļ. Komisija norāda, ka ir paredzams, ka satiksmes atjaunošanās dalībvalstīs būs nevienmērīga. |
|
(21) |
Attiecīgi tiek prognozēts, ka paredzamais RP3 satiksmes pieaugums vairākās dalībvalstīs būs ievērojami mazāks par vidējo satiksmes pieaugumu Savienības mērogā un ka RP3 satiksmes apjoms vairākās no šīm dalībvalstīm saglabāsies zemāks par pirmspandēmijas līmeni. Komisija atzīst, ka tas konkrētajām dalībvalstīm sarežģī Savienības mēroga izmaksu efektivitātes mērķu sasniegšanu, un ir šo aspektu ņēmusi vērā, pārskatot vietējos apstākļus, kuri ir relevanti katra darbības uzlabošanas plāna projekta novērtēšanai. |
KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMS
Darbības uzlabošanas mērķu projektu novērtējums galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”
|
(22) |
Komisija, pārskatot Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta d) apakšpunktā minētos galvenos faktorus un parametrus, uz kuriem pamatojas Šveicei noteiktie FABEC darbības uzlabošanas mērķu projekti galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”, savā novērtējumā izdarījusi šādus konstatējumus par aprēķinātajām izmaksām un to sadalījumu. |
|
(23) |
Attiecībā uz aprēķinātajām izmaksām Komisija norāda, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā Šveice ziņo, ka maršruta aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs (Skyguide) ir veicis Skyguide kapitalizācijas noteikumu izmaiņas, kas RP3 laikā palielina personāla izmaksas un darbības izmaksas un vienlaikus samazina amortizācijas izmaksas. Darbības izvērtēšanas iestāde ieteikumā Komisijai pauž uzskatu, ka šīs izmaiņas, iespējams, varētu traucēt izmaksu riska dalīšanas mehānisma īstenošanu Šveicē. Tāpēc pārskatītajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā būtu sīkāk jāpaskaidro un jāpamato piemērotās metodes pamatojums un ietekme uz atbilstību relevantajām tiesību normām, tostarp Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 28. panta 4. punktam. |
|
(24) |
Šveice ievieš izmaiņas metodikā, kas izmaksu sadalīšanai starp maršruta un termināla pakalpojumiem tiek piemērota netiešajām pamatdarbības izmaksām. Tomēr Komisija atzīmē, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā Šveice nav ne aprakstījusi, ne pamatojusi šīs izmaiņas netiešo pamatdarbības izmaksu sadalījumā starp maršruta un termināla pakalpojumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka tas būtu sīkāk jāpaskaidro un jāpamato pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā. |
|
(25) |
Pamatojoties uz Īstenošanas lēmuma C(2022) 2283 (7) 21.–41. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, ierosinātie mērķi, kas ietverti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā attiecībā uz Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonu, tika novērtēti kā neatbilstoši Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”. Tāpēc Šveicei, kura kopā ar Beļģiju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju izstrādāja un iesniedza RP3 darbības uzlabošanas plāna projektu FAB līmenī, būtu kopīgi ar šīm valstīm jāiesniedz pārskatīts FABEC darbības uzlabošanas plāna projekts, kurā ievēroti šajā lēmumā un Īstenošanas lēmumā C(2022) 2283 izklāstītie ieteikumi. |
Pārskats par izmaksu efektivitātes mērķu projektiem attiecībā uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem
|
(26) |
Komisijai ir bažas par Šveices iesniegtajiem darbības uzlabošanas mērķu projektiem, kas noteikti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecībā uz termināla aprēķināto vienības izmaksu tendenci saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu. |
|
(27) |
Pirmkārt, salīdzinot RP3 termināla aprēķināto vienības izmaksu tendenci ar maršruta aprēķināto vienības izmaksu tendenci, Komisija ir konstatējusi, ka Šveices termināla tarifikācijas zonas termināla aprēķināto vienības izmaksu tendence +2,7 % ir lielāka nekā tarifikācijas zonas līmenī aprēķināto Šveices maršruta vienības izmaksu tendence, proti, -0,5 % RP3 laikā. |
|
(28) |
Otrkārt, Komisija uzskata, ka Šveices termināla tarifikācijas zonas termināla aprēķināto vienības izmaksu tendences mērķa projekts, proti, +2,7 % RP3 laikā, pārsniedz faktisko termināla aprēķināto vienības izmaksu tendenci –3,4 %, kas novērota RP2 laikā. Šķiet, ka šīs atšķirības iemesls ir ievērojams termināla aprēķināto izmaksu, it īpaši citu darbības izmaksu un amortizācijas izmaksu, palielinājums RP3 laikā. |
|
(29) |
Treškārt, salīdzinot termināla izmaksu efektivitātes mērķu projektus ar līdzīgu lidostu veiktspēju RP3 laikā, Komisija norāda, ka aprēķināto vienības izmaksu aplēses Ženēvas un Cīrihes lidostām ļoti būtiski pārsniedz relevantās salīdzinājuma grupas vidējās aprēķinātās vienības izmaksas RP2 un RP3 laikā. |
|
(30) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka Šveicei, ņemot vērā 26.–29. apsvērumā paustos novērojumus, būtu sīkāk jāpamato termināla izmaksu efektivitātes mērķi vai būtu jāpārskata un jāsamazina termināla aprēķināto vienības izmaksu mērķu projekti. |
Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. pantā minēto stimulu shēmu pārskats, kas papildina Komisijas veikto novērtējumu par veiktspējas mērķu projektiem
|
(31) |
Saistībā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta f) apakšpunktā noteikto elementu pārskatīšanu Komisija norāda, ka maršruta veiktspējas stimulu shēmas projekts, kas ierosināts FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, ietver maksimālo finansiālo ieguvumu, kas vienāds ar maksimālajiem finansiālajiem zaudējumiem, – gan viens, gan otrs ir 0,5 % no aprēķinātajām izmaksām. Komisija arī norāda, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā Šveices ierosinātais termināla veiktspējas stimulu shēmas projekts ietver maksimālo finansiālo ieguvumu, kas vienāds ar maksimālajiem finansiālajiem zaudējumiem, – gan viens, gan otrs ir 0,5 % no aprēķinātajām izmaksām. |
|
(32) |
Pamatojoties uz darbības izvērtēšanas iestādes sniegtajiem ekspertu atzinumiem, Komisijai ir lielas šaubas par to, vai ierosinātajiem maksimālajiem finansiālajiem zaudējumiem, kas izriet no minētajām stimulu shēmām un ir 0,5 % no aprēķinātajām izmaksām, būtu jebkāda būtiska ietekme uz riskam pakļautajiem ieņēmumiem, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā. |
|
(33) |
Tāpēc Šveicei saistībā ar FABEC iesniegto darbības uzlabošanas plāna projektu būtu jāpārskata savi stimulu shēmu projekti maršruta un termināla veiktspējas mērķu sasniegšanai tā, lai no minētajām stimulu shēmām izrietošie maksimālie finansiālie zaudējumi tiktu noteikti apmērā, kas būtiski ietekmē riskam pakļautos ieņēmumus, kā skaidri noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un tam, pēc Komisijas domām, būtu jārada maksimālie finansiālie zaudējumi, kuri ir vismaz 1 % no aprēķinātajām izmaksām. |
SECINĀJUMI
|
(34) |
Atsaucoties uz Īstenošanas lēmumu C(2022) 2283, Komisija ir secinājusi, ka darbības uzlabošanas plāna projektā, ko Šveice iesniegusi kā daļu no FABEC, ir ietverti daži darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz Beļģiju un Luksemburgu, kuri neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. |
|
(35) |
Tāpēc saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 14. panta 3. punktu Šveicei un FABEC dalībvalstīm trīs mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas ir jāiesniedz Komisijai savs pārskatītais darbības uzlabošanas plāna projekts, kurā ņemti vērā Komisijas sniegtie ieteikumi. |
|
(36) |
Komisija pēc tam pilnībā novērtēs pārskatīto darbības uzlabošanas plāna projektu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. pantā, un šādas vēlākas novērtēšanas rezultātā tā var pieņemt jebkādu nostāju attiecībā uz darbības uzlabošanas mērķu projektiem un citiem darbības uzlabošanas plānu elementiem, pret kuriem šajā lēmumā nav izteikti iebildumi. |
|
(37) |
Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 17. pantam mērķi, kas noteikti darbības uzlabošanas plāna projekta jaunākajā redakcijā, ir piemērojami provizoriski, līdz Komisija pieņems lēmumu par darbības uzlabošanas mērķu vai pārskatīto darbības uzlabošanas mērķu atbilstību, un pēc tam Šveicei un FABEC dalībvalstīm tiks prasīts pieņemt galīgo darbības uzlabošanas plānu. |
|
(38) |
Attiecībā uz galveno darbības jomu “izmaksu efektivitāte” ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 17. pantu galīgajā darbības uzlabošanas plānā ietvertajiem mērķiem tiek piešķirts atpakaļejošs spēks. Tā rezultātā visas ieņēmumu atšķirības, kas radušās, piemērojot vienības likmi vai vienības likmes, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz darbības uzlabošanas plāna projektu, nevis vienības likmi vai vienības likmes, kuras aprēķinātas, pamatojoties uz galīgo darbības uzlabošanas plānu, kārtojamas, RP3 laikā veicot turpmākas vienības likmes korekcijas, ko papildus reglamentē ar Īstenošanas regulā (ES) 2020/1627 izklāstītajiem ārkārtas pasākumiem RP3 laikā. Attiecīgi Komisija neizdarīs secinājumus par vienības likmju atbilstību saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 29. panta 3. punktu, pirms nav pieņemti relevantie galīgie darbības uzlabošanas plāni. |
|
(39) |
Komisija atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir norādījušas nodomu iekļaut savā RP3 izmaksu bāzē izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar bezpilota lidaparātu atklāšanas sistēmām lidostās. Pamatojoties uz darbības uzlabošanas plānu projektos iekļautajiem elementiem, nav bijis iespējams precīzi noteikt, kādā mērā dalībvalstis savā RP3 izmaksu bāzē ir iekļāvušas šādas aprēķinātās izmaksas un, ja šādas izmaksas ir iekļautas, kādā mērā tās ir radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, un tādējādi tās varētu uzskatīt par atbilstošām saskaņā ar darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmu. Lai savāktu relevanto informāciju, Komisijas dienesti visām dalībvalstīm ir nosūtījuši ad hoc informācijas pieprasījumu, kā arī vienības likmes atbilstības verifikācijas kontekstā sīkāk izpētīs paziņotās izmaksas par bezpilota lidaparātu atklāšanu lidostās. Šis lēmums neskar Komisijas konstatējumus un secinājumus saistībā ar bezpilota lidaparātu atklāšanas izmaksu tematu. |
|
(40) |
Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kura sākās 2022. gada 24. februārī, Savienība ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus, proti, aizliegusi Krievijas gaisa pārvadātājiem, visiem Krievijā reģistrētajiem gaisa kuģiem un visiem ārpus Krievijas reģistrētajiem gaisa kuģiem, kuri pieder Krievijas fiziskajām vai juridiskajām personām, uzņēmumiem vai iestādēm vai kurus Krievijas fiziskās vai juridiskās personas, uzņēmumi vai iestādes ir nomājušas vai citādi kontrolē, nolaisties vai pacelties Savienības teritorijā vai tai pārlidot. Šo pasākumu rezultātā gaisa satiksme gaisa telpā virs Savienības teritorijas ir samazinājusies. Tomēr ietekmei Savienības mērogā nevajadzētu būt salīdzināmai ar gaisa satiksmes samazinājumu, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gada martā. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt esošos pasākumus un procesus darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmas īstenošanai RP3 laikā. Šveicei un FABEC dalībvalstīm, pārskatot vietējos darbības uzlabošanas mērķus, kas iekļauti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, būtu pienācīgi jāņem vērā relevanto satiksmes izmaiņu operacionālās un finansiālās sekas. |
|
(41) |
Komisija saskaņā ar nolīguma 19. panta 2. punktu ir apspriedusies ar Šveici par šajā lēmumā izklāstītajiem ieteikumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Darbības uzlabošanas mērķi, kas iekļauti FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 iesniegušas Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija un Šveice, un kas uzskaitīti Īstenošanas lēmuma C(2022) 2283 pielikumā, neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kas trešajam pārskata periodam noteikti Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/891.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Šveices Konfederācijai.
Briselē, 2022. gada 13. aprīlī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Adina VĂLEAN
(1) OV L 114, 30.4.2002., 73. lpp.
(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (OV L 56, 25.2.2019., 1. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/903 (2019. gada 29. maijs), ar ko nosaka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam, kurš sākas 2020. gada 1. janvārī un beidzas 2024. gada 31. decembrī (OV L 144, 3.6.2019., 49. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1627 (2020. gada 3. novembris) par ārkārtas pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) (OV L 366, 4.11.2020., 7. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/891 (2021. gada 2. jūnijs), ar ko nosaka pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/903 (OV L 195, 3.6.2021., 3. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas lēmums par dažu darbības uzlabošanas mērķu, kas iekļauti valsts un funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plānu projektos, kurus iesniegušas Beļģija, Vācija, Grieķija, Francija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Rumānija un Zviedrija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004, neatbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem trešajam pārskata periodam un ieteikumu noteikšanu šo mērķu pārskatīšanai.