<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-650/15 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0650</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:527">EU:C:2017:527</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>20</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>20</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P>E. SHARPSTON SECINĀJUMI – LIETA C‑650/15 P</P><P>PPG UN SNF/ECHA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">Eleanor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Sharpston</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑650/15 P</HT></P><P>Polyelectrolyte Producers Group GEIE (PPG),</P><P><HT TYPE="ITALIC">SNF SAS</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Ķimikāliju aģentūru</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācijas sūdzība</KEYWORD><KEYWORD>Regula EK Nr. 1907/2006 (REACH regula)</KEYWORD><KEYWORD>Ļoti lielas bažas izraisošas vielas</KEYWORD><KEYWORD>Vielu, kas apzinātas, lai tās ar laiku iekļautu XIV pielikuma vielu sarakstā, saraksta sastādīšana (to vielu saraksts, uz ko attiecas licencēšana)</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru akrilamīds ir apzināts kā viela, kas atbilst kritērijiem iekļaušanai sarakstā</KEYWORD><KEYWORD>2. panta 8. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Atbrīvojums</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums norādīt pamatojumu</KEYWORD><KEYWORD>Samērīguma princips</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas <DATE ISO="20150925">2015. gada 25. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑268/10</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:698">EU:T:2015:698</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Minētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Polyelectrolyte Producers Group GEIE</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) un <HT TYPE="ITALIC">SNF SAS</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/><HT TYPE="ITALIC">SNF</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) prasību atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>aģentūra<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) lēmumu (ED/68/2009), ar kuru akrilamīds (EK Nr. 201‑173‑7) ir apzināts kā viela, kas rada ļoti lielas bažas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>ļoti lielas bažas izraisoša viela<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), kas atbilst <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembra</DATE> Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (<HT TYPE="ITALIC">REACH</HT>), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="396" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 396, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas redakcijā, kas attiecas uz pamatlietas faktiem, jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Komisijas <DATE ISO="20090622">2009. gada 22. jūnija</DATE> Regulu (EK) Nr. 552/2009 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="164" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 164, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>), un šo redakciju esmu atveidojusi tālāk.</P></NOTE> 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir iekļauts to vielu sarakstā, kuras ar laiku tiks iekļautas minētās regulas XIV pielikumā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šajā apelācijas sūdzībā Tiesai ir sniegta iespēja interpretēt <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu, ar ko uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem netiek attiecināta minētās regulas VII sadaļa. Šī sadaļa attiecas uz ļoti lielas bažas izraisošām vielām, un tajā ir iekļauti noteikumi un procedūras, ko piemēro, pirmkārt, to apzināšanai un ar laiku iekļaušanai to vielu sarakstā, uz ko attiecas licencēšana, un, otrkārt, to licencēšanai pēc iekļaušanas minētajā sarakstā. Šādai analīzei Tiesai būs jādefinē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> jēdziens un jānosaka, vai vielu starpposma izmantošana ir jāņem vērā, identificējot ļoti lielas bažas izraisošas vielas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regula</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni. Tas ietver alternatīvu metožu izmantošanas veicināšanu vielu bīstamības un to aprites iekšējā tirgū novērtēšanai, vienlaikus veicinot konkurētspēju un novatorismu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Preambulas 1. apsvērums un 1. pants.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Preambulas 12. apsvērumā ir paziņots, ka ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu ir iecerēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>veicināt un dažos gadījumos nodrošināt to, ka vielas, kas rada lielas bažas, pakāpeniski aizvieto ar mazāk bīstamām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Preambulas 22. apsvērumā ir atzīmēts, ka licencēšanas noteikumiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>būtu jānodrošina laba iekšējā tirgus darbība, apliecinot to, ka risks, ko rada ļoti lielas bažas izraisošas vielas, tiek atbilstīgi kontrolēts<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar preambulas 41. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>efektivitātes, kā arī starpproduktu specifisko īpašību dēļ tiem būtu jānosaka īpašas reģistrācijas prasības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. pantā ir paredzēti izņēmumi tās piemērošanā. Ar 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir noteikts, ka šo regulu nepiemēro neizolētiem starpproduktiem. Ar 2. panta 8. punktu ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem neattiecas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>regulas II sadaļas 1. nodaļa, izņemot 8. un 9. pantu; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>regulas VII sadaļa”.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regulas 3. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>1)</NO.P><TXT>viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji – ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>15)</NO.P><TXT>starpprodukts: viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>sintēze<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>):</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>neizolēts starpprodukts: starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (izņēmums: lai ņemtu paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(‑as) glabā pēc ražošanas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ražotnē izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem un ja starpprodukta ražošana un citas(‑u) vielas(‑u) sintēze no šī starpprodukta notiek tajā pašā ražotnē, bet to veic viena vai vairākas juridiskas personas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>transportēts izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem un ko transportē no vienas ražotnes uz citu vai arī ko viena ražotne piegādā citām;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>ražotne: vieta, kurā konkrētu infrastruktūru un iekārtas lieto kopīgi, ja vielas(‑u) ražotāju ir vairāk nekā viens;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>VII sadaļa attiecas uz licencēšanas procedūru. Saskaņā ar 55. pantu šīs sadaļas mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē risku, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Ar 56. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikts vispārīgs princips, ka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs nedrīkst laist tirgū vielu lietošanai vai nelieto to pats, ja tā ir iekļauta XIV pielikumā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>To vielu saraksts, uz ko attiecas licencēšana<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) un tās lietošana nav licencēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 57. pantu šādas vielas var tikt iekļautas XIV pielikumā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“a)</NO.P><TXT>vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK; [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Padomes <DATE ISO="19670627">1967. gada 27. jūnija</DATE> Direktīva par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nodaļa, 1. sējums, 27. lpp.). Kopš tā laika šī direktīva ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="353" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 353, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) ir atcelta.</P></NOTE>]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>vielas, kas ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>vielas, kas ir ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>vielas, piemēram, tādas, kam ir endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, vai tādas, kurām ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības, kuras neatbilst d) vai e) apakšpunktā konkretizētajiem kritērijiem un par kurām ir zinātnes liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas, un kuras ir apzinātas katrā gadījumā individuāli saskaņā ar 59. pantā paredzēto procedūru.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Ar 59. panta 2.–10. punktu ir noteikta procedūra, lai apzinātu vielas, kas atbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem, un sastādītu sarakstu vielām, kas ar laiku tiks iekļautas XIV pielikumā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="059.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>[Eiropas] Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot dokumentāciju saskaņā ar attiecīgām XV pielikuma iedaļām par vielām, kas pēc Komisijas atzinuma atbilst 57. pantā ietvertajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu dalībvalstīm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ikviena dalībvalsts var sagatavot dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu par vielām, kas pēc dalībvalsts atzinuma atbilst 57. pantā paredzētajiem kritērijiem, un nosūtīt to Aģentūrai. Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu citām dalībvalstīm 30 dienās pēc saņemšanas.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="059.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Aģentūra savā interneta vietnē publicē paziņojumu, ka kādai vielai ir sagatavota XV pielikumā minētā dokumentācija. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt piebildes Aģentūras noliktā termiņā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>60 dienās pēc dokumentācijas laišanas apritē pārējās dalībvalstis vai Aģentūra var izteikt Aģentūrai komentārus par vielas apzināšanu dokumentācijā attiecībā uz 57. pantā ietvertajiem kritērijiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Aģentūra nesaņem vai nesniedz nekādus komentārus, tā iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc komentāru sniegšanas vai saņemšanas Aģentūra nodod dokumentāciju Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc 5. punktā minētā 60 dienu termiņa beigām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.008"><NO.PARAG>8.</NO.PARAG><ALINEA>Ja 30 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par apzināšanu, Aģentūra iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.009"><NO.PARAG>9.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo projektu priekšlikumam par vielas apzināšanu 3 mēnešos pēc Dalībvalstu komitejas atzinuma saņemšanas. Galīgo lēmumu par vielas apzināšanu pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="059.010"><NO.PARAG>10.</NO.PARAG><ALINEA>Aģentūra publicē un atjaunina 1. punktā minēto sarakstu savā interneta vietnē, līdzko ir pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Tiesvedības priekšvēsture</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Apstrīdētais lēmums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> ir Eiropas ekonomisko interešu grupa, kas pārstāv to sabiedrību intereses, kuras ražo un/vai importē polielektrolītus, poliakrilamīdus vai citus polimērus, kuru sastāvā ir akrilamīds. Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> ir viena no šīs grupas dalībniecēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Poliakrilamīds veidojas, polimerizējot monomēra akrilamīdu, kas ir monomēra viela<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> Daudzvalodu Ķīmiskās terminoloģijas datubāzi polimerizācija ir polimēru veidošana no vienkāršākām (monomēru) molekulām pievienošanas ceļā.</P></NOTE>. Poliakrilamīdu visbiežāk izmanto ūdens apstrādē, papīra rūpniecībā, kalnrūpniecībā, naftas rūpniecībā, lauksaimniecībā, kā piedevu tekstilrūpniecībā un kosmētisko un ķermeņa kopšanas izstrādājumu ražošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste <DATE ISO="20090825">2009. gada 25. augustā</DATE> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> dokumentāciju saistībā ar akrilamīda apzināšanu kā kancerogēnu un mutagēnu vielu, kas atbilst kritērijiem, kuri minēti <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 57. panta a) un b) punktā, lai šo vielu iekļautu kandidātvielu sarakstā iekļaušanai minētās regulas XIV pielikumā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>kandidātvielu saraksts<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>). <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20090831">2009. gada 31. augustā</DATE> savā tīmekļvietnē publicēja paziņojumu, aicinot ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto dokumentāciju. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> uzaicināja arī citu dalībvalstu kompetentās iestādes iesniegt savus apsvērumus šajā jautājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Dalībvalstu komiteja, kurai dokumentācija bija iesniegta izskatīšanai, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 7. punktu, <DATE ISO="20091127">2009. gada 27. novembrī</DATE>, pamatojoties uz to, ka akrilamīds atbilst šīs regulas 57. panta a) un b) punktā minētajiem kritērijiem, panāca vienprātīgu vienošanos par akrilamīda apzināšanu par ļoti lielas bažas izraisošu vielu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20091222">2009. gada 22. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izpilddirektors pieņēma apstrīdēto lēmumu. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20100330">2010. gada 30. martā</DATE> publicēja kandidātvielu sarakstu, kurā bija iekļauts arī akrilamīds.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20100610">2010. gada 10. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20110921">2011. gada 21. septembra</DATE> rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑268/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:508">EU:T:2011:508</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Vispārējā tiesa noraidīja prasību kā nepieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130926">2013. gada 26. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑625/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:594">EU:C:2013:594</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> Tiesa atcēla minēto rīkojumu, nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētais spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pēc Tiesas sprieduma Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> izvirzīto iebildi par nepieņemamību un izskatīja lietu pēc būtības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Vispārējās tiesas analīze par pieņemamības jautājumu ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 29.–61. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pirmajā pamatā <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvoja, ka ar aplūkoto lēmumu ir pārkāpts <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunkts un 59. pants. Tās apgalvoja, ka akrilamīds ir starpprodukts, uz ko neattiecas ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšana saskaņā ar 59. pantu. Vispārējā tiesa noraidīja šo argumentu. Tā konstatēja, ka saskaņā ar 3. panta 15. punktā noteikto starpprodukta definīciju vielas kvalificēšana par starpproduktu ir atkarīga no tās paredzētā izgatavošanas mērķa un izmantošanas. Tas, ka vielai konkrētā gadījumā ir starpprodukta statuss, nenozīmē, ka tā būtu jāatbrīvo no 59. pantā paredzētās apzināšanas procedūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvoja, ka <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, piekrītot, ka akrilamīds ne vienmēr tiek izmantots kā starpprodukts, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Vispārējā tiesa konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu. Nīderlandes Karalistes sastādītajā dokumentācijā saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas XV pielikumu ir norādīts, ka 99 % no Savienībā izmantotā akrilamīda tiek lietoti kā starpprodukti poliakrilamīdu ražošanā vairākiem lietošanas veidiem, ka pastāv arī citi lietošanas veidi – kā reaģentam javas produktos un poliakrilamīda gēlu izgatavošanai uz vietas – un ka nevarētu tikt secināts, ka visai Nīderlandes Karalistes dokumentācijā minētajai akrilamīda izmantošanai ir starpprodukta raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Attiecībā uz trešo pamatu (apgalvojums par samērīguma principa pārkāpumu) Vispārējā tiesa konstatēja, ka, pirmkārt, bezdarbība, otrkārt, pieņemtie ierobežojumi saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas VIII sadaļu un, treškārt, tiesību akti par darba ņēmēju aizsardzību nevarētu tikt uzskatīti par atbilstīgiem un/vai mazāk ierobežojošiem pasākumiem, salīdzinot ar akrilamīda kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar ceturto pamatu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvoja, ka <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, uzlūkojot akrilamīdu mazāk labvēlīgi nekā citas vielas identiskā situācijā, kuras nav apzinātas kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas, ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Vispārējā tiesa konstatēja, ka saskaņā ar 59. panta 2. un 3. punktu Komisija un dalībvalstis izvēlas vielas, kas jāiekļauj XIV pielikumā. Nepārkāpjot savas pilnvaras, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><?PAGE NO="6"?> nevarēja sākt apzināt vielu bez dokumentācijas, kas sagatavota pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma. No tā izriet, ka, apzinot akrilamīdu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu, nevis citas salīdzināmas vielas, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Šajā ziņā nebija vajadzīgs papildu pamatojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tādēļ Vispārējā tiesa <DATE ISO="20150925">2015. gada 25. septembra</DATE> spriedumā pilnībā noraidīja prasību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Apelācijas sūdzība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ar Tiesas kancelejā <DATE ISO="20151204">2015. gada 4. decembrī</DATE> iesniegto apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> lūdz Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu, taisīt galīgo spriedumu un atcelt apstrīdēto lēmumu vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai. Tās arī lūdz Tiesai piespriest <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> norāda sešus pamatus, kurus var rezumēt šādi. Pirmajā apelācijas pamatā ir apgalvots, ka, interpretējot <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 3. panta 15. punktā ietverto jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>starpprodukti<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> definīciju, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Otrajā apelācijas pamatā ir apgalvots, ka Vispārējā tiesa, neizvērtējot argumentu par to, ka ar 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu VII sadaļa kopumā nav attiecināma uz ražotnē izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Apelācijas sūdzības trešajā pamatā ir norādīts, ka Vispārējā tiesa, nospriežot, ka starpprodukti nav atbrīvoti no <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta piemērošanas, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Ceturtajā pamatā ir apgalvota Vispārējās tiesas kļūda tiesību piemērošanā, nospriežot, ka <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>, neņemdama vērā XV pielikumā ietverto informāciju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Piektajā apelācijas pamatā ir apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, izvērtējot apstrīdētā lēmuma samērīgumu. Sestajā pamatā ir apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo Vispārējā tiesa nav izvērtējusi mazāk ierobežojošos pasākumus, kurus piedāvāja <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu, atstāt spēkā pārsūdzēto spriedumu un piespriest <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus. Eiropas Komisija lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzības pamatus. Nīderlande apelācijas tiesvedībā atbalsta <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> un Eiropas Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20170111">2017. gada 11. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Ievada apsvērumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šī apelācijas sūdzība būtībā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas VII sadaļā noteiktā atbrīvojuma izolētiem starpproduktiem no ļoti lielas bažas izraisošu vielu licencēšanas procedūras tvērumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu ir izveidota integrēta ķīmisko vielu kontroles sistēma, kurā ietilpst to reģistrācija, izvērtēšana un licencēšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FCD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FMB</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑106/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:576">EU:C:2015:576</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Regulai, pirmkārt, no reģistrācijas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>ražotājiem ir jāgūst attiecīgā informācija par vielām, kuras tie ražo, un šī informācija jāizmanto minēto vielu drošai apritei<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>; otrkārt, izvērtēšana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>ļauj pārliecināties, vai ražotāji pilda savus pienākumus [..]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>; treškārt, licencēšana attiecas uz ļoti lielas bažas izraisošām vielām, kuru<?PAGE NO="7"?> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>izmantošanas riski [..] tiks vēlreiz izvērtēti un, ja tās pienācīgi kontrolē, vai [ja to] sociāli ekonomiskās priekšrocības ir pārākas par riskiem un nepastāv piemērotas alternatīvas aizstājējvielas vai tehnoloģijas, tad lietošana tiks licencēta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>; un, ceturtkārt, ierobežojumi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>sniedz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>drošības tīklu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas ļauj pārvaldīt riskus, kuri nav pietiekamā apmērā regulēti citā <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> sistēmas daļā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (<HT TYPE="ITALIC">REACH</HT>), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru un groza Direktīvu 1999/45/EK un Regulu (EK) [par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem], COM(2003) 644, galīgā redakcija, 12. lpp. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Komisijas priekšlikums regulai<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas pamatā ir LESD 191. pantā ietvertais piesardzības princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 1. panta 3. punkts.</P></NOTE>. Saskaņā ar šo principu un lai nodrošinātu pietiekami augstu cilvēku veselības un vides aizsardzību, ļoti lielas bažas izraisošām vielām būtu jāpievērš īpaša uzmanība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas preambulas 69. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas VII sadaļā ir noteikts ļoti lielas bažas izraisošu vielu licencēšanas process.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pirmais posms ietver ļoti lielas bažas izraisošu vielu apzināšanu saskaņā ar 57. pantu. Ļoti lielas bažas izraisošas vielas ir uzskaitītas šīs regulas 57. panta a)–e) punktā to kancerogēno, mutagēno vai toksiskuma reproduktīvajai sistēmai īpašību dēļ vai arī tādēļ, ka tās ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas, vai šīs pašas regulas 57. panta f) punktā, proti, kā jebkādas citas vielas, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>par kurām ir zinātnes liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FCD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FMB</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑106/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:576">EU:C:2015:576</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ar 59. pantu ir paredzēta procedūra šo vielu apzināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pirmkārt, dalībvalsts vai <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> (pēdējā minētajā gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma) sagatavo XV pielikumā minēto dokumentāciju. Šajā dokumentācijā ir jāiekļauj dati par attiecīgo vielu, attiecīgās vielas piedāvātās kvalifikācijas pamatojums un informācija par lietošanas veidu un iedarbību, kā arī informācija par alternatīvām vielām un paņēmieniem. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> dara dokumentāciju pieejamu dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta 2. un 3. punkts un XV pielikums. 60 dienu laikā pēc dokumentācijas laišanas apritē citas dalībvalstis vai <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> var izteikt savus komentārus par vielas apzināšanu (59. panta 5. punkts).</P></NOTE>. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu, ka kādai vielai ir sagatavota XV pielikumā minētā dokumentācija, un aicina visas ieinteresētās puses iesniegt komentārus noliktā termiņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta 4. punkts.</P></NOTE>. Ja nav komentāru, trešais posms ir vielas iekļaušana kandidātvielu sarakstā saskaņā ar 59. panta 6. punktu. Ja <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> saņem komentārus, tā nodod dokumentāciju Dalībvalstu komitejai. <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> tad iekļaus vielu kandidātu sarakstā tikai pēc tam, kad minētā komiteja būs panākusi vienprātīgu vienošanos vai Komisija būs sagatavojusi projektu priekšlikumam un būs pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto komitoloģijas procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta 7.–9. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>No <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta 1. punkta izriet, ka pirmā posma mērķis ir apzināt ļoti lielas bažas izraisošas vielas un sastādīt vielu sarakstu iespējamai iekļaušanai XIV pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Procedūras otrais posms ietver konkrētu kandidātvielu iekļaušanu XIV pielikumā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>To vielu saraksts, uz ko attiecas licencēšana<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> iesaka prioritāras ļoti lielas bažas izraisošas vielas, kas jāiekļauj XIV pielikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 58. panta 3. punkts.</P></NOTE>. Tad, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> ieteikumu, Komisija var nolemt kādu vielu no kandidātvielu saraksta iekļaut XIV pielikuma licencēšanas sarakstā. Šis lēmums tiek pieņemts saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta a) punkta 1.–4. apakšpunktā un 7. pantā noteikto<?PAGE NO="8"?> procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Padomes <DATE ISO="19990628">1999. gada 28. jūnija</DATE> Lēmums, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="184" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 184, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>). Skat. <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 58. panta 1. punktu un 133. panta 4. punktu. Lēmuma 1999/468/EK 5.a pants tika iekļauts ar Padomes <DATE ISO="20060717">2006. gada 17. jūlija</DATE> Lēmumu 2006/512, ar ko groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 200, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Tajā par katru vielu ir jānorāda dati, tās būtiskākā īpašība vai būtiskākās īpašības, kas attaisno tās apzināšanu saskaņā ar 57. pantu, jebkuri pārejas pasākumi, kas var tikt piemēroti, konkrētu lietošanas veidu pārskatīšanas termiņi (ja vajadzīgs) un jebkuri lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas atbrīvotas no licencēšanas prasības, kopā ar šādu atbrīvojumu piemērošanas nosacījumiem, ja tādi ir<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 58. panta 1. un 2. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Licencēšanas procedūras trešajā posmā ir ietverta licenču piešķiršana attiecībā uz vielām, kas ir iekļautas XIV pielikumā. Pieteikumus licenču saņemšanai Aģentūrā iesniedz vielas ražotājs(‑i), importētājs(‑i) vai pakārtots(‑i) lietotājs(‑i)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 62. pants.</P></NOTE>. Lēmumus licenču izsniegšanai Komisija pieņem, pamatojoties uz 64. pantā noteikto procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Ļoti lielas bažas izraisošas vielas, kas ir iekļautas XIV pielikumā, ražotāji, importētāji vai pakārtoti lietotāji nevar laist tirgū lietošanai vai lietot, ja tās nav licencētas vai neatbilst noteiktām regulā paredzētām ierobežotām kategorijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 56. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktu un 56. panta 2.–5. punktu.</P></NOTE>. Tomēr saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 5. un 8. punktu VII sadaļa neattiecas uz zālēm, pārtiku vai lopbarību un uz ražotnē uz vietas izolētiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šī apelācijas sūdzība būtībā ir par mijiedarbību starp apzināšanas procedūras pirmo posmu, kas minēts iepriekš 35.–37. punktā, un licencēšanas neattiecināšanu uz izolētiem starpproduktiem, kas paredzēta <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, tagad izskatīšu šo apelācijas sūdzību. Man šķiet, ka no sešiem pamatiem pirmais un trešais būtu jāizskata vispirms, jo tie ir saistīti ar starpproduktu atbrīvojuma no <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas VII sadaļas tvērumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pirmais apelācijas pamats – kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>starpproduktu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> definīciju</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētā sprieduma atbilstīgo daļu kopsavilkums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa nolēma, ka tas, ka vielai var būt starpprodukta statuss, nenozīmē, ka uz to neattiecas apzināšana par ļoti lielas bažas izraisošu vielu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. pantā paredzēto procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa izskatīja akrilamīda izmantošanu kā javas reaģentu polimerizācijā un elektroforēzes gēlu uz poliakrilamīda bāzes pagatavošanai. Attiecībā uz javu tā konstatēja, ka akrilamīda izmantošana nav starpposma izmantošana, bet gan vielas galīgā izmantošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Pārsūdzētā sprieduma 54. punkts.</P></NOTE>. Šis secinājums ir atbalstīts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>Starpproduktu definīcijas, par ko vienojusies Komisija, dalībvalstis un <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> <DATE ISO="20100504">2010. gada 4. maijā</DATE><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādņu starpproduktiem 4. pielikums, 2010. gads, ECHA‑2010‑G‑17‑EN (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādnes starpproduktiem<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>).</P></NOTE> 2. un 4. sadaļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pārsūdzētā sprieduma 55. punkts.</P></NOTE>. Attiecībā uz poliakrilamīda elektroforēzes gēlu sagatavošanu veidņu sagatavošanas,<?PAGE NO="9"?> kas ir viens no elektroforēzes protokola posmiem, pamatā esošais nolūks nav poliakrilamīda kā tāda izgatavošana, bet gan molekulu analītiska atdalīšana ar elektroforēzes palīdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Pārsūdzētā sprieduma 58. punkts.</P></NOTE>. Katrā ziņā tas, ka trīs akrilamīda reģistrācijas dokumentācijās <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> datubāzē visas šīs vielas ir identificētas kā starpprodukti, nenozīmē, ka šī viela tiek izmantota tikai un vienīgi kā starpprodukts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Pārsūdzētā sprieduma 59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa norādīja, ka saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu vielu definē tās būtiskās īpašības, bet starpprodukta jēdziens tiek definēts, ņemot vērā paredzēto vielas izgatavošanas mērķi un izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. un 67. punkts.</P></NOTE>. Tādēļ tas, ka vielai šajā gadījumā var būt starpprodukta statuss, nenozīmē, ka tā ir atbrīvota no kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšanas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. pantā paredzēto procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku apsvērumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ar pirmo apelācijas pamatu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, interpretējot <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 3. panta 15. punktā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> definīciju, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šis pamats ir iedalīts trīs daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējās tiesas interpretācija par starpproduktiem ir pretrunā <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā noteiktajām skaidri formulētajām normām par starpproduktiem. Akrilamīds atbilst starpproduktu definīcijai, jo tiek ražots un patērēts ķīmiskā reakcijā nolūkā pārveidot to par poliakrilamīdu. Tādēļ no šīs definīcijas nebūtu jāizslēdz tā izmantošana, lai izveidotu poliakrilamīdu, kas vēlāk tiek izmantots kā javu reaģents vai elektroforēzes gēlu sagatavošanai. Sintezētās vielas galīgā izmantošana vai ķīmiskais process pēc sintēzes nav būtisks starpproduktu definīcijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Otrkārt, Vispārējās tiesas interpretācija par starpproduktiem ir pretrunā <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas normu par starpproduktiem mērķim. Starpprodukti ir konkrētas kategorijas vielas, uz ko attiecas <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punktā paredzētie izņēmumi, jo tiem nav tāda pati riska pakāpe kā vielām, kurām ir nozīmīga iedarbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādņu starpproduktiem 4. pielikumu, lai pamatotu savu interpretāciju par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> definīciju, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> atbild, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> definīcija ir jāinterpretē sašaurināti, jo tas ir sākumpunkts, lai uz šīm vielām netiktu attiecinātas dažas <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas normas. Lai viela tiktu kvalificēta kā starpprodukts 3. panta 15. punkta nozīmē, galvenajam šīs vielas pārveidošanas mērķim ir jābūt dalībai citas vielas struktūrā, kuras ražošanai tā ir paredzēta. Turklāt uz starpproduktiem attiecas vieglākas reģistrācijas prasības, ja tie tiek lietoti stingri kontrolētos apstākļos <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>ražotnē<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, kā noteikts 3. panta 16. punktā. Tāpēc, ja viela tiek izmantota konkrētai gala lietošanai vietā, kur jānotiek šai gala lietošanai (piemēram, akrilamīda lietošanai javā), minētais nav starpprodukta lietošanas veids. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādnes starpproduktiem Vispārējā tiesa esot izmantojusi tikai savu secinājumu pamatošanai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Komisijai tikai ar to, ka viena viela ir pārveidota citā, nav pietiekami, lai tā tiku klasificēta kā starpprodukts. Nenorādot uz subjektīvu kritēriju, Komisija uzskata, ka vielas ražošanas un lietošanas nolūku un ķīmiskā procesa mērķi būtu jāņem vērā, izvērtējot, vai minētā viela ir kvalificējama kā starpprodukts. Tā piebilst, ka vielas kā starpprodukta lietošanai nav nozīmes saistībā ar tās kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšanu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. pantu. Turklāt esot kļūdaini <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvojumi par Vispārējās tiesas veikto <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādņu starpproduktiem izmantošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Būtībā pirmajā pamatā ir izvirzīts jautājums par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>starpproduktu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> definīciju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu un šī termina saistību ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>vielām<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Viela<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> ir galvenais jēdziens, kas tiek lietots, lai definētu <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas tvērumu. Preambulas 1. apsvērumā ir norādīti šīs regulas mērķi – tai ir jānodrošina <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>augsts cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmenis, kā arī vielu brīva aprite [..], reizē veicinot konkurenci un inovācijas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>. Gan augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, gan vielu iekšējā tirgus efektīva darbība attiecībā uz vielām ir jāsasniedz, tuvinot tiesību aktus par vielām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Preambulas 2. un 3. apsvērums.</P></NOTE>. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>Vielas<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> definīcija saskaņā ar 3. panta 1. punktu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>) būtībā ir palikusi negrozīta kopš iepriekšējiem tekstiem, kuri ir grozīti vai atcelti ar minēto regulu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Padomes <DATE ISO="19760727">1976. gada 27. jūlija</DATE> Direktīvas 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="262" PAGE.FIRST="201" DATE.PUB="1976">OV 1976, L 262, 201. lpp.</REF.DOC.OJ>) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts; Padomes <DATE ISO="19930323">1993. gada 23. marta</DATE> Regulas (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="084" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 84, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta a) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19990531">1999. gada 31. maija</DATE> Direktīvas 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 200, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</P></NOTE> un pirmo direktīvu par bīstamām vielām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Direktīvas 67/548 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</P></NOTE>. Minētā definīcija ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> pamatā, jo vielas ir <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> normu galvenais priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Komisijas dienestu darba dokuments, Vispārējs pārskats par <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT>, SWD(2013) 25 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, 17. lpp.</P></NOTE>. Turklāt lielākā daļa <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas terminu definīciju, piemēram, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>polimērs<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>monomērs<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>starpprodukts<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, ir tieši pamatota ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>vielas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> jēdzienu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Ja tiek uzskatīts, ka viela izraisa ļoti lielas bažas, kas nozīmē, ka tā ir īpaši bīstama tās būtisko īpašību dēļ, tā var tikt iekļauta <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas XIV pielikumā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>To vielu sarasts, uz ko attiecas licencēšana<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> saskaņā ar iepriekš 33.–38. punktā aprakstīto procedūru. Ļoti lielas bažas izraisošu vielu apzināšanā 57. panta izpratnē netiek aplūkoti paredzētie vielu lietošanas veidi, bet tikai to būtiskās īpašības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Starpprodukts<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> ir definēts 3. panta 15. punktā. No minētās normas formulējuma ir skaidrs, ka starpprodukts, pirmkārt, ir viela; otrkārt, tas tiek ražots ķīmiskai pārstrādei; treškārt, tas tiek patērēts vai izmantots minētajai pārstrādei; ceturtkārt, lai pārveidotu citā vielā. Runājot par izolētiem starpproduktiem, piemēram, akrilamīdu šajā lietā, pirms viela tiek kvalificēta kā starpprodukts saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu, ir piemērojams papildu nosacījums, – šai procedūrai ir jānotiek <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>ražotnē<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, kas definēta 3. panta 16. punktā, vai arī viela ir jātransportē starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>ražotnēm<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> vai jāpiegādā citām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>ražotnēm<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. Šeit <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT>, nodrošinot starpproduktu lietošanu tikai kontrolētos apstākļos, ir novērst riskus cilvēka veselībai un videi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Atšķirība starp vielas jēdzienu un starpprodukta jēdzienu ir tāda, ka starpprodukts tiek ražots ķīmiskai pārstrādei un lietots, lai radītu citu vielu. Pēdējā minētā definīcija tātad aptver gan, pirmkārt, starpproduktu vielu ražošanas, kā arī to patēriņa vai lietošanas mērķi, proti, ķīmisko pārstrādi, <HT TYPE="ITALIC">gan</HT>, otrkārt, pašu ķīmiskās pārstrādes mērķi, kas ir radīt citu vielu. Izolētiem starpproduktiem šajā definīcijā ir ietverts arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>ražotnes<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> jēdziens.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šeit ir jāveic divkārša pārbaude, – pirmkārt, vai tā ir viela un, otrkārt, vai minētās vielas ražošanas, lietošanas un ķīmiskās pārstrādes mērķis un nosacījumi atbilst vai neatbilst starpprodukta definīcijas mērķiem un nosacījumiem saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu. Kā <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> atzina tiesas sēdē, analīzes sākumpunktam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>vielas<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> jēdzienam, – vispirms ir jāidentificē viela un tad ir jāskatās, kā tā tiek lietota, lai pārbaudītu, vai tā atbilst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>starpprodukta<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> definīcijai. Izmantošu šeit siloģismu: visi starpprodukti ir vielu lietošanas veidi, bet tikai dažas vielas tiek lietotas starpprodukta veidā; tāpēc viela var tikt lietota gan kā starpprodukts, gan ne kā starpprodukts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā pieņemtās starpproduktu definīcijas pamatā ir attiecīgās vielas ražošanas un lietošanas mērķis. Tas ir atspoguļots gan šīs regulas tekstā, gan tās mērķī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tādējādi 3. panta 15. punkta tekstā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>starpprodukts<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> ir definēts, izmantojot izteicienus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>ražo<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>lai<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>. Normu par starpproduktiem mērķis saistībā ar licencēšanas procedūru ir dažus vielu <HT TYPE="ITALIC">lietošanas veidus</HT> atbrīvot no licencēšanas prasības, lai pievērstos lietošanas veidiem, kas rada vislielāko risku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā ziņā skat. Komisijas priekšlikumu regulai, 33. lpp.</P></NOTE>. Šis mērķis būtu jāinterpretē saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas un licencēšanas procedūras vispārējo mērķi, proti, ļoti lielas bažas izraisošu vielu radīto risku kontroli saistībā ar augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanu cilvēku veselībai un videi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P><HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 1. un 55. pants.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādēļ uzskatu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 67. punktā pareizi ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā starpprodukts ir definēts, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>ņemot vērā paredzēto vielas izgatavošanas mērķi un izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. Šāda pieeja atbilst gan minētās regulas formulējumam, gan mērķim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa, kategorizējot akrilamīda lietošanu javas sagatavošanai un elektroforēzes gēlu sagatavošanai kā akrilamīda galīgo izmantošanu, nevis izmantošanu starpprodukta veidā, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas argumentācijā par javu lietojumiem un izmantošanu elektroforēzes gēlu pagatavošanai (pārsūdzētā sprieduma 54.–58. punkts) ir noraidīts šo lietošanas veidu starpprodukta raksturs. Šīs argumentācijas pamatā ir apsvērums, ka ķīmiskā procesa galvenais mērķis nav poliakrilamīda radīšana, bet gan hermetizācijas funkcijas īstenošana vai analītiska molekulu nodalīšana ar elektroforēzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Atbilstoši manai interpretācijai par pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa nav paplašinājusi 3. panta 15. punkta definīcijas piemērošanas jomu un nav ieviesusi sintezētās vielas galīgās izlietošanas neesamību kā papildu kritēriju starpproduktu definīcijā, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT>. Gluži pretēji, Vispārējā tiesa, ņemot vērā vielas ražošanas un lietošanas paredzēto mērķi, starpproduktu definīciju ir piemērojusi burtiski. Patiešām, kā pareizi norādīja Vispārējā tiesa, akrilamīda izmantošanas mērķis šajos divos gadījumos nav poliakrilamīda ražošana, bet lietošana javai vai elektroforēzei. Tāpēc Vispārējā tiesa kā faktu ir konstatējusi, ka šie divi lietošanas veidi nav starpprodukta lietošana, bet gan galīgā izlietošana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Tā ir taisnība, ka dažas terminoloģijas atšķirības pārsūdzētajā spriedumā, piemēram, vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>mērķis<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>paredzētais mērķis<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> lietošana, varētu likt domāt, ka Vispārējā tiesa ir mēģinājusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>starpproduktu<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> definīcijā ieviest subjektīvu nolūka novērtēšanas elementu. Tomēr, manuprāt, vispārīga apstrīdēto fragmentu interpretācija liecina, ka tā nav. Tādēļ šo vārdu gadījuma rakstura klātbūtne nepadara Tiesas argumentāciju par nederīgu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tas, vai javu lietojumi vai elektroforēzes gēlu sagatavošana ir akrilamīda izmantošana un, ja jā, tad <HT TYPE="ITALIC">kāda veida izmantošana</HT>, ir faktu jautājums. Pastāv uzskats, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas šeit lūdz Tiesu konstatēt atšķirīgus faktus. Tomēr, tā kā fakti nav sagrozīti (kas netiek apgalvots), Vispārējās tiesas konstatētie fakti nevar tikt pārsūdzēti apelācijas kārtībā. Pat ja labvēlīgāk apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu uzskatīts, ka tās drīzāk lūdz pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju Vispārējā tiesā un juridiskos secinājumus, ko Vispārējā tiesa no tiem izdarījusi, no manis tikko izklāstītās analīzes izriet, ka, manuprāt, Vispārējā tiesa pareizi ir piemērojusi tiesību aktus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Vispārējā tiesa ir vienīgā instance, kuras kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu materiālā neprecizitāte izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, veikt šo faktu vērtējumu. Ja Vispārējā tiesa ir konstatējusi vai novērtējusi faktus, tad Tiesai saskaņā ar LESD 256. pantu ir kompetence pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un Vispārējās tiesas paredzētās tiesiskās sekas (skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940601">1994. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Brazzelli Lualdi</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑136/92 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:211">EU:C:1994:211</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120719">2012. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alliance One International</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Standard Commercial Tobacco</HT>/Komisija un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Alliance One International</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑628/10 P un C‑14/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:479">EU:C:2012:479</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tāpēc noraidu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Par atsauci pārsūdzētā sprieduma 55. punktā uz <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādņu starpproduktiem 4. pielikumu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējai tiesai atsevišķi bija jāizvērtē minētā dokumenta juridiskā pamatotība un ka tajā ir norādītas sadaļas, kuras neattiecas uz šo lietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka šis arguments būtu jānoraida. Manuprāt, Vispārējās tiesas interpretācija par starpproduktiem ir pareiza un tās atsauces uz izvilkumu no <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pamatnostādnēm starpproduktiem, lai pamatotu secinājumus par akrilamīda lietošanu javai, neietekmē pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu. Tādēļ ar to nevar tikt pamatota pārsūdzētā sprieduma atcelšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">CAS Succhi di Frutta</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑496/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:236">EU:C:2004:236</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tādēļ noraidu minēto argumentu un pirmo pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Trešais apelācijas pamats – kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot starpproduktu atbrīvojumu no <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. panta</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētā sprieduma atbilstīgo daļu kopsavilkums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa nolēma, ka akrilamīdam kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>vielai<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 3. panta 1. punktu var tikt piemērota 59. pantā paredzētā apzināšanas procedūra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Pārsūdzētā sprieduma 65. punkts.</P></NOTE>. Lai gan minētās regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā VII sadaļa nav attiecināta uz ražotnē uz vietas izolētiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem, vielas iespējamais starpprodukta statuss nenozīmē, ka tā ir atbrīvota no apzināšanas procedūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. un 67. punkts.</P></NOTE>. Tas, ka Nīderlandes iesniegtajā dokumentācijā par akrilamīda kā kancerogēnas un mutagēnas vielas apzināšanu ir norādīti tikai minētās vielas kā starpprodukta lietošanas piemēri, nav būtiski, lai apzinātu šo vielu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu, kas atbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem. Šis fakts tomēr vēlāk varētu kļūt būtisks licencēšanas procedūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Pārsūdzētā sprieduma 69. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku apsvērumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, interpretējot starpproduktu atbrīvojumu no <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas VII sadaļas par licencēšanu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šis pamats sastāv no trim daļām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> norāda, ka Vispārējās tiesas konstatējums, ka uz starpproduktiem attiecas 59. pants, ir pretrunā skaidram likumdevēja nodomam un tieši noteiktajam 2. panta 8. punkta b) apakšpunkta formulējumam, kurā starpprodukti kopumā ir izslēgti no VII sadaļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Otrkārt, tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, interpretējot 59. pantu, jo vispārējā atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>vielām<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> minētajā pantā nevar liegt piemērot īpašus atbrīvojumus attiecībā uz starpproduktiem. Tā kā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka uz starpproduktiem neattiecas licencēšana, tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, turpmāk nesecinot, ka 59. pants neattiecas arī uz starpprodukta lietošanas veidu. Turklāt tas, vai uz vielu neattiecas dažas normas, ir jāpārbauda pirms, nevis pēc tam, kad tai piemērotas minētās normas. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo arī, ka 59. pantā izklāstītā procedūra nav paredzēta tikai tāpēc, lai apzinātu vielas, kam ir 57. pantā uzskaitītās īpašības, bet tajā ir arī paredzēts to vielu saraksts, kas ar laiku tiks iekļautas XIV pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nolemjot, ka uz starpproduktiem attiecas 57. pants, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Fakts, ka vielai piemīt 57. pantā uzskaitītās būtiskās īpašības, kas rada bažas, nenozīmējot, ka var tikt ignorēts 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā skaidri noteiktais atbrīvojums. Turklāt vielu, kam piemīt 57. pantā minētās būtiskās īpašības, apzināšanas nolūks neesot apzināt visas šādas vielas, bet tikai tās vielas, uz kurām attiecas iekļaušana XIV pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa pareizi ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunkts nevar atturēt to no akrilamīda apzināšanas par ļoti lielas bažas izraisošu vielu. Šo viedokli pamatojot minētā panta tiesiskā regulējuma konteksts, nozīme un piemērošana praksē. Turklāt 2. panta 8. punkta b) apakšpunkts esot izņēmums no prasības pieteikties licencēšanai un tādēļ būtu jāinterpretē šauri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Par 57. un 59. pantu <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pareizi secinājusi, ka akrilamīds ir viela, uz ko var attiekties apzināšanas procedūra neatkarīgi no tā, vai tā tiek lietota tikai kā starpprodukts. Turklāt minēto pantu formulējumā ir norādīts, ka no vielas apzināšanas un iekļaušanas kandidātvielu sarakstā ne vienmēr izriet tās iekļaušana XIV pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka atbrīvojums <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā ir jāsaprot kā atbrīvojums no visām VII sadaļas normām, kas attiecas uz vielas kā starpprodukta lietošanas veidu. Tā piebilst, ka uz citiem lietošanas veidiem, piemēram, zālēm un pārtikā vai lopbarībā, neattiecas VII sadaļa, pamatojoties uz 2. panta 5. punktu, bet tas neliedz vielu apzināt un iekļaut to kandidātvielu sarakstā. Saskaņā ar Komisijas norādīto <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> nav paskaidrojušas, kā būtu jāizturas pret vielu, kas tiek izmantota gan kā starpprodukts, gan ne kā starpprodukts, ja būtu jāatbalsta to 2. panta 8. punkta b) apakšpunkta interpretācija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Trešais apelācijas pamats attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma tvērumu un ietekmi. Trešā apelācijas pamata visas trīs daļas būtībā attiecas uz šo jautājumu, tāpēc izskatīšu tās kopā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atkāpes no principa ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baštová</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑432/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:855">EU:C:2016:855</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120329">2012. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑185/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:181">EU:C:2012:181</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Šis secinājums <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir spēkā, kad principam ir aizsargājošs raksturs. Šeit licencēšanas procedūras mērķis ir kontrolēt riskus cilvēku veselībai un videi, ko rada ļoti lielas bažas izraisošas vielas. Šajā kontekstā īpaši būtisks ir <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulai pamatā esošais piesardzības princips.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Otrkārt, 2. panta 8. punktā noteiktais atbrīvojums ir <HT TYPE="ITALIC">daļējs</HT> atbrīvojums. Ar to uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem netiek attiecināta tikai <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas II sadaļas 1. nodaļa (izņemot 8. un 9. pantu) un VII sadaļa. Tāpēc tas atšķiras no <HT TYPE="ITALIC">vispārējiem</HT> atbrīvojumiem no minētās regulas tvēruma attiecībā uz radioaktīvām vielām, vielām, maisījumiem un izstrādājumiem muitas uzraudzībā, neizolētiem starpproduktiem un bīstamo vielu un atkritumu pārvadājumiem, kas iekļauti 2. panta 1. un 2. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Treškārt, manuprāt, atbrīvojums 2. panta 8. punkta a) un b) apakšpunktā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">konkrētiem</HT> vielu lietošanas veidiem šādu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Kā jau paskaidroju, <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā pieņemtā starpproduktu definīcija ir jāinterpretē, ņemot vērā attiecīgās vielas ražošanas un lietošanas mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. iepriekš 55. un 58. punktu.</P></NOTE>. No tā izriet, ka VII sadaļas neattiecināšana uz (ražotnē vai transportētiem izolētiem) starpproduktiem ir jāinterpretē vienādi. Tā ir saistīta ar lietošanu, un tā būtu jāinterpretē kā saistīta ar vielu starpposma izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Minētā atbrīvojuma tiesību akta pieņemšanas vēsture norāda šajā virzienā. Tā pirms <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas izsludināšanas procedūras Baltās grāmatas 2.3. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>Ierosinātās stratēģijas pamatelementi<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> ir norādīts, ka vielu, kas neizraisa bažas, <HT TYPE="ITALIC">izmantošanai</HT> var tikt paredzēti vispārēji atbrīvojumi no licencēšanas procedūras attiecībā uz ļoti lielas bažas izraisošām vielām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Eiropas Kopienu Komisijas <HT TYPE="ITALIC">Strategy for a future Chemicals Policy</HT> [Ķīmisko vielu politikas stratēģija nākotnē], COM(2001) 88, galīgā redakcija, 8. un 19. lpp.</P></NOTE>. Komisijas priekšlikumā regulai ir atkārtots šis princips un apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>dažus lietošanas veidus var atbrīvot no licencēšanas prasības<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>ļautu licencēšanas procesā koncentrēties uz vielu lietošanas veidiem, kas var radīt vislielāko risku<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. Komisijas priekšlikumu regulai, 33. lpp.</P></NOTE>. Abos dokumentos skaidri ir norādīts, ka atbrīvojumi no licencēšanas attiecas uz vielu lietošanas veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas sākotnējā projektā starpproduktu atbrīvojums no licencēšanas bija paredzēts VII sadaļā. Ierosinātās regulas 53. panta 5. punkta g) apakšpunktā bija paredzēts, ka (tikai) šī panta pirmie divi punkti par licencēšanu neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>lietošanu ražotnē uz vietas izolēta starpprodukta vai transportēta izolēta starpprodukta veidā<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Skat. Komisijas priekšlikumu regulai, 108. lpp.</P></NOTE>. Tieši Eiropas Parlaments, norādot uz nodomu skaidrības labad grupēt visus <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas darbības jomu ietekmējošos izņēmumus vienā pantā dokumenta sākumā, pārcēla atbrīvojumu attiecībā uz starpproduktiem, lai pievienotu citiem atbrīvojumiem no minētās regulas 2. panta tvēruma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (<HT TYPE="ITALIC">REACH</HT>), ar ko izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru un groza Direktīvu 1999/45/EK un Regulu (EK) par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (2003/0256(COD)), A6‑0315/2005, 523. un 524. lpp.</P></NOTE>. No otras puses, 57. un 59. pants nav mainīti kopš ierosinātās regulas sākotnējā projekta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. Komisijas priekšlikumu regulai, 54. un 56. pants.</P></NOTE>. Tie attiecas uz 3. panta 1. punktā definētajām vielām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, skatot kopā <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 15. punkta b) un c) apakšpunktu un VII sadaļu, ir jāsecina, ka ražotnē uz vietas izolētu vai transportētu izolētu starpproduktu atbrīvojums no VII sadaļas ir ar lietošanas veidu saistīts atbrīvojums, kas attiecas uz vielas konkrēto paredzēto izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Piemērojot atbrīvojumu 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā, ir jābūt šādai argumentācijai: pirmkārt, licencēšanas procedūrai ir jāattiecas uz vielām; otrkārt, minētās procedūras piemērošanas priekšnosacījumam ir jābūt, ka jau ir izpildīti <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 57. pantā minētie apzināšanas kritēriji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170315">2017. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hitachi Chemical Europe</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Polynt</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑324/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:208">EU:C:2017:208</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>; treškārt, minētajai apzināšanai ir jābūt atkarīgai tikai no būtiskām vielu īpašībām, nevis no to paredzamās izmantošanas; ceturtkārt, tiklīdz kāda viela ir apzināta kā ļoti lielas bažas izraisoša viela, uz to ir jāattiecas licencēšanas procedūrai, lai gan tās formālā iekļaušana to vielu sarakstā, uz ko<?PAGE NO="15"?> attiecas licencēšana, laika ziņā var tikt atlikta atkarībā no prioritātes pakāpes, kādu tai piešķir <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170315">2017. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hitachi Chemical Europe</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Polynt</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑324/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:208">EU:C:2017:208</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>; tomēr, piektkārt, kad apzinātajām, ļoti lielas bažas izraisošajām vielām ir starpprodukta lietošanas veids, uz šo lietošanas veidu nav jāattiecas minētās regulas VII sadaļas tvērumam; un, sestkārt, ja vielai ir vairāki lietošanas veidi, no kuriem tikai viens ir atbrīvots, atbrīvojumam nav jāattiecas tikai uz daudzumu, kāds ir paredzēts atbrīvotajam lietošanas veidam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. Bergkamp, L., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>Key concepts and scope<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, no: <HT TYPE="ITALIC">The European Union REACH Regulation for chemicals</HT>, Oxford University Press, Oksforda, 2013, 59. lpp. Patiešām <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> tiesas sēdē atzina, ka tad, ja viela tiek izmantota gan kā starpprodukts, gan ne kā starpprodukts, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>piemēram, 50 % starpprodukta un 50 % pārējo lietošanas veidu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>, tad tikai starpprodukta lietošanas veidi ir atbrīvoti saskaņā ar 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 57. un 59. pants attiecas uz vielām, kurām piemīt būtiskas īpašības, nevis uz vielu izmantošanu. Savukārt 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā VII sadaļa netiek attiecināta tikai uz konkrētiem vielu lietošanas veidiem (izolēta starpprodukta veidā). Minētā atbrīvojuma ietekme nevar būt lielāka par tā tvērumu. Tādējādi ar 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu uz starpproduktiem var netikt attiecināti tikai tie minētās sadaļas panti, kas attiecas uz vielu lietošanu, nevis tie panti, kas attiecas uz vielu būtiskajām īpašībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tāpēc secinu, ka Vispārējā tiesa, secinot, ka vielas iespējamais starpprodukta statuss noteiktam lietošanas veidam nenozīmē, ka tā ir atbrīvota no kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšanas saskaņā ar 59. pantā noteikto procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tāpēc uzskatu, ka trešais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Otrais apelācijas pamats – pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētā sprieduma atbilstīgo daļu kopsavilkums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 64. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem neattiecas VII sadaļa. Tādēļ tā turpinājumā pārbaudīja, vai šīs neattiecināšanas rezultātā apstrīdētais lēmums bija likumīgs, ciktāl tajā akrilamīds bija apzināts kā ļoti lielas bažas izraisoša viela<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Pārsūdzētā sprieduma 64. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskatīja, ka konkrētajā gadījumā vielas starpprodukta statuss nevar atbrīvot to no 59. pantā noteiktās apzināšanas procedūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Pamatojot otro apelācijas pamatu, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, neizskatot to argumentus par <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Tās apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts, kāpēc skaidrs un nepārprotams ražotnē uz vietas izolētu starpproduktu un transportētu izolētu starpproduktu atbrīvojums no VII sadaļas tādējādi neizslēdz arī 59. panta piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> norāda, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir vienkārša un dod iespēju apelācijas sūdzības iesniedzējām uzzināt, kāpēc to argumenti tika noraidīti. Šajā ziņā tā min pārsūdzētā sprieduma 65.–70. punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pietiekami izskaidrojusi, kāpēc viela, kas tiek lietota kā starpprodukts, tomēr var tikt apzināta saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. pantu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Pienākums norādīt sprieduma pamatojumu izriet no Tiesas statūtu 36. panta, kas saskaņā ar to 53. panta pirmo daļu attiecas uz Vispārējo tiesu. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāparāda tās argumentācija, lai ieinteresētajām personām ļautu saprast pieņemtā lēmuma pamatojumu un Tiesai veikt kontroli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130411">2013. gada 11. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mindo</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑652/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:229">EU:C:2013:229</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Atbilstoši manai pārsūdzētā sprieduma interpretācijai Vispārējā tiesa tieši aplūkoja <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma tvērumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 65.–70. punktā skaidri izskaidroja savu motivāciju. Vispārējā tiesa konstatēja, ka akrilamīds ir viela saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 3. panta 1. punktu un ka konkrētajā gadījumā starpprodukta statuss nevar atbrīvot to no apzināšanas procedūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Manuprāt, Vispārējās tiesas argumentācija ir skaidra un izteikta pietiekami sīki, lai <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> varētu iesniegt apelācijas sūdzību, bet Tiesa taisīt nolēmumu par apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tāpēc secinu, ka Vispārējā tiesa ir sniegusi pietiekamu sava lēmuma pamatojumu un ka otrais pamats nav pamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Ceturtais apelācijas pamats – kļūda tiesību piemērošanā, izvērtējot <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> pienākumu ņemt vērā informāciju XV pielikuma dokumentācijā</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētā sprieduma atbilstīgo daļu kopsavilkums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Ceturtais pamats attiecas uz Vispārējās tiesas noraidīto apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka saskaņā ar 59. pantu akrilamīda apzināšana būtu jāpamato ar visu Nīderlandes sagatavotajā XV pielikuma dokumentācijā ietverto informāciju, tostarp informāciju par lietošanas veidiem un iedarbību. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pat tad, ja šajā dokumentācijā bija minēti tikai akrilamīda kā starpprodukta lietošanas piemēri, tas nebija būtiski, lai apzinātu akrilamīdu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu, jo šī informācija neattiecās uz akrilamīda būtiskajām īpašībām. Informācija par akrilamīda lietošanas veidiem varētu kļūt būtiska procedūras vēlākajos posmos, proti, licenču īpašiem lietošanas veidiem piešķiršanas procedūrā. Katrā ziņā nevar tikt secināts, ka visiem dokumentācijā minētajiem akrilamīda lietošanas veidiem būtu starpprodukta raksturs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku apsvērumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājumu pamatā ir kļūda tiesību piemērošanā. Informācija par vielas lietošanas veidiem esot normatīva prasība XV pielikuma dokumentācijai, un <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> esot jāņem vērā šī informācija. Akrilamīda gadījumā šī informācija esot liecinājusi, ka minētā viela tiek izmantota tikai kā starpprodukts, un tas ir būtiski attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma piemērošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa pareizi esot secinājusi, ka licencēšanas procedūras pirmajā posmā, kas attiecas uz vielas apzināšanu, nav jāapsver informācija par vielas lietošanu. Katrā ziņā XV pielikuma dokumentācijā esot bijis atzīmēts, ka divi akrilamīda lietošanas veidi nav starpprodukta izmantošana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>XV pielikuma dokumentācijas sagatavošana ir formāla prasība saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 59. pantā paredzēto procedūru. Šīs procedūras mērķis ir apzināt vielas, kuru būtiskās īpašības ir minētas 57. pantā un uz kurām tāpēc var attiekties licencēšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>XV pielikuma dokumentācijas obligātais saturs ir noteikts pašā <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā. Tā sastāv no trim daļām: pirmkārt, priekšlikuma; otrkārt, pamatojuma, un, treškārt, informācijas par lietošanu, iedarbību, alternatīvām vielām un riskiem. Priekšlikums ir dokumentācijas būtiska daļa, jo tajā ietverti dati par attiecīgo vielu un tās ierosināto apzināšanu saskaņā ar 57. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Būtisks ir arī pamatojums, jo ar to tiek pamatota vielu apzināšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Arī informācija par lietošanu, iedarbību, alternatīvām vielām un riskiem ir obligāta, taču man šķiet, ka tai ir papildinošs uzdevums. Pirmkārt, ir jādara zināma tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>pieejamā<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> informācija par lietošanas veidu un iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cindu Chemicals</HT> u.c./<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑289/13 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2175">EU:C:2014:2175</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Nav pienākuma veikt izpēti, kas būtu plašāka par informāciju, kas ir izmantojama, lai sagatavotu XV pielikuma dokumentāciju. Otrkārt, 3. panta 38. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>3. panta 24. punktā ir paredzēta atsevišķa definīcija terminam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>lietošanas veids<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> un 3. panta 37. punktā – terminam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>iedarbības scenārijs<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</P></NOTE> definētais termins <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>lietošanas un iedarbības kategorija<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> minētajā regulā tiek lietots vairākkārt. Piemēram, tas ir būtisks II sadaļā par vielu reģistrāciju, kad runa ir par informāciju, kas tiek sniegta vispārējām reģistrācijas vajadzībām (10. pants; skat. arī VI pielikumu), un I pielikumā, ar ko ir paredzēti vispārēji vielu novērtējuma un ķīmiskā drošuma pārskata izstrādes noteikumi. Manuprāt, no minētās informācijas papildinošā rakstura un tā, ka tai nav jābūt izsmeļošai, izriet, ka tai XV pielikumā ir nozīme vienīgi posmā, kad tiek izskatīti dažu lietošanas veidu atbrīvojumi. Tai nav nekādas lomas (iepriekšējā) vērtējumā, vai konkrētā viela būtu jāapzina kā ļoti lielas bažas izraisoša viela.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Tādēļ uzskatu, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā konstatēja, ka, pat ja XV pielikuma dokumentācijā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>ir ietverti tikai piemēri šīs vielas izmantošanai par starpproduktu, tam nav nozīmes, apzinot akrilamīdu kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas [..], jo šī informācija neattiecas uz akrilamīda būtiskajām īpašībām<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Pārsūdzētā sprieduma 69. punkts.</P></NOTE>. Patiešām, gan 57. pants, gan XV pielikums ir skaidri šajā jautājumā, – vielas tiek apzinātas kā ļoti lielas bažas izraisošas, ja tām ir 57. pantā minētās <HT TYPE="ITALIC">īpašības</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Skat. iepriekš 34. punktu.</P></NOTE>. Minētajā tiesību normā apzināšanas nolūkā nav nekādas atsauces uz vielu lietošanas veidiem. Tieši pretēji, vielu <HT TYPE="ITALIC">lietošanas veidi</HT> tiek aplūkoti citur, proti, 56. pantā, kur ir noteikts vispārējais princips, ka XIV pielikumā iekļautās vielas nedrīkst tikt laistas tirgū vai lietotas, un izņēmumi no minētā principa. Minētais posms attiecas uz vielu iekļaušanu XIV pielikumā (58. pants) vai VII sadaļas 2. nodaļā, kas attiecas uz licenču piešķiršanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Tādēļ uzskatu, ka ceturtais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Piektais un sestais apelācijas pamats – kļūda tiesību piemērošanā un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, izvērtējot apstrīdētā lēmuma samērīgumu</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pārsūdzētā sprieduma atbilstīgo daļu kopsavilkums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> argumentus, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts samērīguma princips. Pirmkārt, tā konstatēja, ka akrilamīda kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšana nebija acīmredzami neatbilstīga saistībā ar mērķi aizsargāt cilvēku veselību un vidi. Otrkārt, tā konstatēja, ka apstrīdētajā lēmumā nav pārsniegti tie pasākumi, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. Konkrētāk, starpprodukta lietošanas veida atbrīvojums no apzināšanas nav mazāk ierobežojošs pasākums, kas ir piemērots to pašu mērķu sasniegšanai. Drīzāk likumdevējs <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā ir ieviesis īpašus noteikumus, kas reglamentē starpproduktus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku argumenti</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Lai pamatotu piekto apelācijas pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti, <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot samērīguma principu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Mazāk ierobežojošs pasākums būtu bijis apstrīdētajā aktā skaidri norādīt, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>apzināšanai un iekļaušanai kandidātvielu sarakstā nav nekādas ietekmes uz starpproduktu lietošanas veidu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, jo šā risinājuma priekšrocība ir starpproduktu atbrīvojuma atbilstoši Regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktam saskaņošana ar 59. pantā paredzēto apzināšanas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Sestajā apelācijas pamatā <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo arī, ka Vispārējās tiesas vērtējums, kas izklāstīts 93. punkta otrajā teikumā, neļaujot tām saprast, kāpēc minētais pasākums nav mazāk ierobežojošs pasākums, ko <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> tādēļ būtu bijis jāpieņem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa, piemērojot samērīguma principu, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Tai esot jādod plaša rīcības brīvība jomā, kas ir saistīta ar tās politisko, ekonomisko un sociālo izvēli un kas prasa tai veikt sarežģītus vērtējumus. Turklāt Vispārējā tiesa šajā ziņā esot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Esot pieticis ar norādi pārsūdzētā sprieduma 93. punktā uz īpašiem noteikumiem saistībā ar starpproduktiem, kuru ieviesis Savienības likumdevējs, proti, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. panta 8. punkta b) apakšpunktu un savstarpēju atsauci uz 48. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pilnībā ir izskatījusi <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> apgalvojumu par samērīguma principa pārkāpumu. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> izvirzītā alternatīva esot lieka, jo tās paredzētās sekas izrietot tieši no paša <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunkta. Izsakot citiem vārdiem to, kas jau ir paredzēts tiesību aktos – tas neesot ne <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>pasākums<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, ne <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>mazāk ierobežojošs<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>, jo ierosinātajam papildinājumam neesot juridiskas vai praktiskas ietekmes.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Vērtējums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 81.–94. punktā Vispārējā tiesa izskatīja <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> pamatu par samērīguma principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Vispārējā tiesa pareizi definēja minēto principu un pārbaudes tiesā ierobežojumus, kas izriet no <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> plašās rīcības brīvības šajā jautājumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Pārsūdzētā sprieduma 81. un 82. punkts. Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Etimine</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑15/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:504">EU:C:2011:504</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Pēc tam Vispārējā tiesa izskatīja argumentāciju, ka apstrīdētais lēmums nav piemērots <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas mērķu sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Pārsūdzētā sprieduma 84.–87. punkts.</P></NOTE>. Visbeidzot, tā apsvēra, vai ar apstrīdēto lēmumu ir pārsniegti izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamie ierobežojumi un <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> iesniegtie mazāk ierobežojošie alternatīvie pasākumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Pārsūdzētā sprieduma 88.–93. punkts.</P></NOTE>. Tā secināja, ka ar apstrīdēto lēmumu nav pārkāpts samērīguma princips.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> piektais apelācijas pamats attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par vienu no, iespējams, mazāk ierobežojošiem pasākumiem, tomēr tās apgalvo, ka tas būtu ļāvis sasniegt <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulā izvirzītos mērķus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja šo argumentu, pamatojoties uz to, ka starpproduktu atbrīvojums ir tieši reglamentēts <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā. Piekrītu gan Vispārējai tiesai, gan Komisijai, ka, tā kā tāda patiešām ir tiesiskā situācija, tā saucamajam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>alternatīvajam pasākumam<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> nebūtu nekādas praktiskas vai juridiskas ietekmes. Tādēļ tas būtu bijis nenozīmīgs samērīguma pārbaudes izpratnē. Īsumā sakot, tas būtu pilnībā bezjēdzīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka piektais apelācijas pamats nav pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Ar sesto apelācijas pamatu <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu. Konkrētāk, tās apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 93. punkta otrais teikums neļaujot tām saprast, kāpēc to piedāvātais pasākums, kas <HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT> būtu bijis jāizmanto, nav mazāk ierobežojošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Nepiekrītu šim viedoklim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Kā jau esmu norādījusi, Vispārējā tiesa ir norādījusi iemeslus <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> pamata noraidīšanai. Tiesa, šis pamatojums ir tikai viens teikums. Tomēr jāatzīmē, ka arguments, uz kuru atbildēja Vispārējā tiesa, arī tika formulēts prasības atcelt tiesību aktu 92. punkta vienā teikumā. Saskaņā ar iedibināto judikatūru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>[Vispārējās tiesas] pienākums pamatot savus nolēmumus nevar tikt interpretēts tā, ka tai būtu pienākums detalizēti atbildēt uz katru apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīto argumentu<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080909">2008. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIAMM</HT> u.c./Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑120/06 P un C‑121/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:476">EU:C:2008:476</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Vispārējās tiesas pieeja ļāva ieinteresētajām personām saprast pieņemtā lēmuma pamatojumu, tādējādi ļaujot Tiesai veikt kontroli, kā prasīts Tiesas judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130411">2013. gada 11. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mindo</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑652/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:229">EU:C:2013:229</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Līdz ar to sestais apelācijas pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Tādējādi secinu, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Tiesāšanās izdevumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137., 138., 140. un 184. pantu, tos lasot kopā, tā kā lietas dalībniecēm <HT TYPE="ITALIC">PPG</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz visiem pamatiem, ir jāpiespriež tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="20"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Secinājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai būtu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>jānoraida apelācijas sūdzība;</P></ITEM><ITEM><P>jāpiespriež <HT TYPE="ITALIC">Polyelectrolyte Producers Group GEIE</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SNF</HT> <HT TYPE="ITALIC">SAS</HT> segt savus, kā arī atlīdzināt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT>) tiesāšanās izdevumus;</P></ITEM><ITEM><P>jāpiespriež Nīderlandes Karalistei un Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>