<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-590/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0590</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:232">EU:C:2019:232</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20190321">21.3.2019</DATE>. – Lieta C‑590/17</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Pouvin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Dijoux</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20190321">2019. gada 21. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 93/13/EEK</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>2. panta b) un c) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Galvenā mājokļa iegādes finansējums</KEYWORD><KEYWORD>Hipotekārais aizdevums, ko darba devējs piešķīris savam darbiniekam un viņa laulātajam, kurš ir solidārs līdzaizņēmējs</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑590/17</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Francija) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts <DATE ISO="20171004">2017. gada 4. oktobrī</DATE> un kurš Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Henri Pouvin,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Marie Dijoux</HT></HT>, pēclaulību uzvārds – <HT TYPE="ITALIC">Pouvin</HT>,</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Électricité de France</HT> <HT TYPE="ITALIC">(EDF),</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>], L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] (referents) un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>],</P><P>sekretāre: R. Šereša [<HT TYPE="ITALIC">R. Şereş</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">H. Pouvin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Dijoux</HT>, pēclaulību uzvārds – <HT TYPE="ITALIC">Pouvin</HT>, vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Buk Lament</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocate</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Électricité de France</HT> (<HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>) vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Piwnica</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Traband</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A.-L. Desjonquères</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Tassopoulou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Tsagkaraki</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Fatourou</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">K. Georgiadis</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">N. Ruiz García</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Valero</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 93/13/EEK (<DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīlis</DATE>) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="095" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 95, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta b) un c) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Henri Pouvin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Marie Dijoux</HT>, pēclaulību uzvārds – <HT TYPE="ITALIC">Pouvin</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Électricité de France</HT> (<HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>), no otras puses, par prasību samaksāt summas, kas vēl jāmaksā saskaņā ar hipotekāro aizdevumu, kuru šī sabiedrība ir piešķīrusi šīm personām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 93/13 devītajā, desmitajā un četrpadsmitajā apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>tā kā [..] preču un pakalpojumu ieguvējiem jābūt aizsargātiem pret pārdevēja vai piegādātāja pilnvaru ļaunprātīg[u] izmantošan[u], jo īpaši attiecībā uz vienpusējiem standartlīgumiem un būtisku tiesību negodīg[u] izslēgšan[u] no līgumiem;</P><P>tā kā efektīvāku patērētāju aizsardzību var panākt, pieņemot vienveidīgus tiesību aktus negodīgu noteikumu jomā; tā kā šos tiesību aktus būtu jāattiecina uz visiem līgumiem, kas noslēgti starp pārdevējiem vai piegādātājiem un patērētājiem; tā kā tā rezultātā, cita starpā, no šīs direktīvas būtu jāizslēdz līgumi attiecībā uz nodarbinātību, līgumi attiecībā uz mantojuma tiesībām, līgumi attiecībā uz tiesībām saistībā ar ģimenes tiesībām un līgumi attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos un iestāžu vai partnerības līgumiem;</P><P>[..]</P><P>tā kā [..] šo direktīvu piemēro arī sabiedriska rakstura amatiem, nodarbošanās un profesijām<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu normatīvus un administratīvus aktus, kas attiecas uz negodīgiem noteikumiem līgumos, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva darbojas nolūkos, kas ir ārpus tās amata, nodarbošanās vai profesijas;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura šīs direktīvas aptvertos līgumos darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju, neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts vai privāts.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">code de la consommation</HT> [Patērētāju kodeksa] L. 132-1. pantu, redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktu norises laikā, Francijas tiesībās tika transponēta Direktīva 93/13.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar šā panta pirmo daļu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Starp pārdevējiem vai piegādātājiem un personām, kas nav pārdevēji vai piegādātāji, vai patērētājiem noslēgtajos līgumos negodīgi noteikumi ir tādi, kuru mērķis vai sekas ir radīt ievērojamu nelīdzsvarotību līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos, izraisot personai, kas nav pārdevējs vai piegādātājs, vai patērētājam, nelabvēlīgāku situāciju.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="19950403">1995. gada 3. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">H. Pouvin</HT>, šīs sabiedrības darbiniekam, un viņa laulātajai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>aizņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) aizdevumu, kas pieder pie atbalsta pasākumu kopuma īpašuma iegādei, lai finansētu viņu galvenā mājokļa iegādi, <FT TYPE="DECIMAL">57625,73</FT> EUR apmērā, un tas ir atmaksājams ar 240 ikmēneša maksājumiem, kas sadalīti divos desmit gadus ilgos amortizācijas laikposmos atbilstoši likmēm, attiecīgi, 4,75 % un 8,75 % (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>aizdevuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Atbilstoši šī aizdevuma līguma 7. pantam tas ir automātiski jāizbeidz, ja aizņēmējs izbeidz piederību <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> personālam jebkāda iemesla dēļ. Šī noteikuma sekas ir tādas, ka darba līguma izbeigšanas gadījumā ir nekavējoties jāatmaksā aizdotie naudas līdzekļi neatkarīgi no tā, vai aizņēmēji ir izpildījuši savas saistības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Tā kā <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">H. Pouvin</HT> aizgāja no darba <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>, aizņēmēji beidza maksāt kārtējos aizdevuma maksājumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20120405">2012. gada 5. aprīlī</DATE>, piemērojot noteikumu par aizdevuma līguma automātisku izbeigšanu gadījumā, ja aizņēmējs beidz piederēt <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> personālam, [<HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>] prasīja aizņēmējiem samaksāt summu <FT TYPE="DECIMAL">50238,37</FT> EUR, kas <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvārī</DATE> vēl bija jāsamaksā kā naudas līdzekļi un procenti, kā arī summu 3517 EUR saskaņā ar noteikumu par līgumsodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">tribunal de grande instance de Saint-Pierre</HT> [Senpjēras Vispārējās pirmās instances tiesas] (Francija) <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> spriedumu attiecīgā aizdevuma līguma noteikums par automātisku izbeigšanu gadījumā, ja tiek izbeigta piederība <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> personālam, tika atzīts par negodīgu. Tādējādi šī tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> prasību konstatēt minētā līguma automātisku izbeigšanu. Vienlaikus minētā tiesa pasludināja šī paša līguma izbeigšanu tādēļ, ka nav samaksāti kārtējie aizdevuma maksājumi, un piesprieda aizņēmējiem solidāri samaksāt <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> summu <FT TYPE="DECIMAL">44551,84</FT> EUR, kam pieskaitīti procenti 6 % apmērā no <DATE ISO="20120405">2012. gada 5. aprīļa</DATE>, kā arī summu 3118,63 EUR, kam pieskaitīti procenti 6 % apmērā no sprieduma pasludināšanas dienas, kā kaitējuma atlīdzību, kas nodarīts <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>, aizņēmējiem neizpildot savas saistības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140912">2014. gada 12. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Saint-Denis</HT> [Sendenī apelācijas tiesa] (Francija) atcēla <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> spriedumu un nosprieda, ka attiecīgais līgums ir automātiski izbeigts <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvārī</DATE>. Līdz ar to tā piesprieda aizņēmējiem samaksāt <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> summu<?PAGE NO="4"?> <FT TYPE="DECIMAL">50238,37</FT> EUR, kam pieskaitīti procenti 6 % apmērā no <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvāra</DATE>, atskaitot pēc šī datuma samaksātās summas. Turklāt šī tiesa piesprieda aizņēmējiem samaksāt <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> summu 3517 EUR, kam ir pieskaitīti likumiskie procenti no <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvāra</DATE>, saskaņā ar līguma noteikumu par līgumsodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Šī tiesa uzskatīja, ka Patērētāju kodeksa L. 132–1. pants nav piemērojams šajā lietā, jo <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> esot noslēdzis aizdevuma līgumu kā darba devējs un tādējādi to nevarot uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> šī panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Aizņēmēji iesniedza kasācijas sūdzību par šo spriedumu, apgalvojot, ka viņi ir rīkojušies kā patērētāji, un atsaucoties uz <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesas] (Francija) judikatūru, saskaņā ar kuru noteikums, kas paredz aizdevuma izbeigšanu tāda iemesla dēļ, kas nav saistīts ar līgumu, ir negodīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> uzskata, ka pamatā izvirzītie jautājumi, no kuriem ir atkarīgs kasācijas tiesvedības iznākums, rada nepieciešamību pēc Direktīvas 93/13 2. panta vienveidīgas interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1)</NO.P><TXT>Vai [..] Direktīvas 93/13 [..] 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda sabiedrība kā sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>, kad tā piešķir darba ņēmējam hipotekāru aizdevumu, kas pieder pie atbalsta pasākumu kopuma īpašuma iegādei un ko ir tiesības saņemt tikai sabiedrības personāla locekļiem, rīkojas kā pārdevēja vai piegādātāja?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 93/13] 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda sabiedrība kā sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>, kad tā piešķir hipotekāru aizdevumu darba ņēmēja dzīvesbiedram, kurš nav minētās sabiedrības personāla loceklis, bet ir solidārs līdzaizņēmējs, rīkojas kā pārdevēja vai piegādātāja?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 93/13] 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas sabiedrības kā sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT> darba ņēmējs, kurš ar to noslēdz līgumu par šādu hipotekāro aizdevumu, rīkojas kā patērētājs?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 93/13] 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī darba ņēmēja dzīvesbiedrs, kurš saņem to pašu aizdevumu nevis kā sabiedrības darba ņēmējs, bet kā solidārs līdzaizņēmējs, rīkojas kā patērētājs?<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar saviem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 93/13 2. panta b) un c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, uzņēmuma darbinieks un viņa laulātais, kuri slēdz ar šo uzņēmumu kredītlīgumu, kas galvenokārt ir rezervēts minētā uzņēmuma darbiniekiem un kas ir paredzēts, lai finansētu nekustamā īpašuma iegādi privātām vajadzībām, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, šī 2. panta b) punkta izpratnē un, otrkārt, vai attiecībā uz šī kredīta piešķiršanu šis pats uzņēmums ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> minētā 2. panta c) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, kā ir norādīts Direktīvas 93/13 desmitajā apsvērumā, ka vienveidīgas normas par negodīgiem noteikumiem ir jāpiemēro <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>visiem līgumiem<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, kas noslēgti starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kā tie ir definēti šīs direktīvas 2. panta b) un c) punktā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā Direktīvas 93/13 desmitajā apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>cita starpā, no [tās] būtu jāizslēdz līgumi attiecībā uz nodarbinātību<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajos apstākļos jāpārbauda, vai tas, ka tāda aizdevuma līguma, kāds ir aplūkots pamatlietā, puses saista arī darba līgums, ietekmē to attiecīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>patērētāja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pārdevēja vai piegādātāja<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> statusu Direktīvas 93/13 2. panta b) un c) punkta izpratnē attiecībā uz šo aizdevuma līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar minēto tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tās amatu, nodarbinātību vai profesiju. Turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar Direktīvu 93/13 aptvertos līgumos darbojas nolūkos, kuri ir saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju, neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts vai privāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, atsaucoties uz līgumslēdzēju statusu – atkarībā no tā, vai tie darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar to amatu, uzņēmējdarbību (nodarbinātību) vai profesiju, – Direktīvā 93/13 ir definēti līgumi, kuriem tā ir piemērojama (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Pirmkārt, kas attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē, tam ir objektīvs raksturs un tas nav atkarīgs no konkrētajām zināšanām, kas attiecīgajai personai var būt, vai informācijas, kas tai faktiski ir (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:538">EU:C:2015:538</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka patērētājs salīdzinājumā ar pārdevēju vai piegādātāju atrodas nelabvēlīgākā situācijā gan attiecībā uz iespēju risināt sarunas, gan attiecībā uz informētības līmeni, kā rezultātā patērētājs pievienojas tirgotāja iepriekš izstrādātajiem noteikumiem bez iespējas ietekmēt to saturu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:538">EU:C:2015:538</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Valsts tiesai, kas izskata strīdu par līgumu, kurš varētu ietilpt minētās direktīvas piemērošanas jomā, ņemot vērā visus pierādījumus, it īpaši šī līguma noteikumus, ir jāpārbauda, vai attiecīgā persona, kas ir minētā līguma puse, var tikt kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Direktīvas 93/13 izpratnē. Lai to izdarītu, valsts tiesai ir jāņem vērā visi lietas apstākļi un, it īpaši, preces vai pakalpojuma, par kuru ir attiecīgais līgums, raksturs, kas varētu parādīt, kādam mērķim šī prece vai pakalpojums ir iegādāts (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:538">EU:C:2015:538</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tiesa jau ir nospriedusi, ka arī advokāts, pat ja uzskatītu, ka tam ir augsts tehniskās kompetences līmenis, var tikt uzskatīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē, ja viņš noslēdz līgumu, kas nav saistīts ar viņa profesionālo darbību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:538">EU:C:2015:538</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šī jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē plašs koncepts ļauj nodrošināt ar šo direktīvu piešķirto aizsardzību visām fiziskajām personām, kas atrodas šī sprieduma 25. punktā norādītajā nelabvēlīgākā situācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tas, ka fiziska persona, kas ir noslēgusi līgumu, kurš nav darba līgums, ar savu darba devēju, pats par sevi nav šķērslis, lai šī persona tiktu kvalificēta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 60. punktā, apstāklis, ka noteikta veida patērētāju noslēgti līgumi ir rezervēti noteiktām patērētāju grupām, neatņem pēdējiem minētajiem to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> statusu Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Virknes līgumu, ko patērētāji ir noslēguši ar saviem darba devējiem, izslēgšana no šīs direktīvas piemērošanas jomas atņemtu visiem šiem patērētājiem ar šo direktīvu piešķirto aizsardzību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 15. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Šiba</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑537/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:14">EU:C:2015:14</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Attiecībā uz darba līgumu izslēgšanu no Direktīvas 93/13 piemērošanas jomas, ir svarīgi konstatēt, kā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 58. punktā, ka tāds kredītlīgums, kāds ir pamatlietā aplūkotais, neregulē ne darba attiecības, ne darba nosacījumus un līdz ar to tas nevar tikt uzskatīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>darba līgumu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē jāatgādina, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies veidot šī jēdziena plašu konceptu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, tas, ka minētajā tiesību normā ir lietots vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>jebkura<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, norāda, ka katra fiziska vai juridiska persona ir uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> Direktīvas 93/13 izpratnē, ja tā darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Otrkārt, šis jēdziens attiecas uz jebkuru darbību nolūkos, kas ir saistīti ar personas amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>neatkarīgi no tā, vai [tā] ir valsts vai privāta<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>. Tātad Direktīvas 93/13 2. panta c) punktu var piemērot organizācijām, kam ir vai nav pelņas gūšanas mērķis, neizslēdzot vienības, kuras veic vispārējo interešu uzdevumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē ir funkcionāls jēdziens, un tas nozīmē, ka ir jāizvērtē, vai konkrētās līgumattiecības notiek tādas darbības ietvaros, ko persona veic kā profesionālu darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tiesa ir jau nospriedusi, ka izglītības iestāde, kura papildus savai pamatdarbībai sniedz studentam pakalpojumu, ko pamatā veido kredītlīgums, attiecībā uz šo pakalpojumu var tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šādā gadījumā principā pastāv nevienlīdzība starp izglītības iestādi un studentu šo pušu informācijas un tehniskās kompetences asimetrijas dēļ, jo šādai iestādei ir pastāvīga kārtība un tehniskās kompetences, kuras ne vienmēr ir studentam, kas rīkojas privātās interesēs un kas nejauši saskaras ar šādu līgumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180517">2018. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karel de Grote – Hogeschool Katholieke Hogeschool Antwerpen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑147/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:320">EU:C:2018:320</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šie apsvērumi ir piemērojami tādā lietā, kāda ir pamatlieta, kurā darba devējs, juridiska persona, noslēdz kredītlīgumu ar vienu no saviem darbiniekiem, fizisku personu, un vajadzības gadījumā ar šī darbinieka laulāto nolūkā finansēt nekustamā īpašuma iegādi privātām vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Pat tad, ja tāda darba devēja, kāds ir <HT TYPE="ITALIC">EDF</HT>, galvenā darbība nav piedāvāt finanšu instrumentus, bet piegādāt enerģiju, šī darba devēja rīcībā ir informācija un tehniskā kompetence, cilvēkresursi un materiālie resursi, kam nav jābūt fiziskas personas, tas ir, otras līgumslēdzējas puses, rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tāpat kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>patērētāja<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> jēdziens Direktīvas 93/13 2. panta b) punkta izpratnē jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē ir objektīvs un nav atkarīgs no tā, vai pārdevējs vai piegādātājs nolemj attiekties pret to kā pret savu pamatdarbību vai kā pret sekundāro un papildu darbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 43. līdz 46. punktā, pirmkārt, tas, ka darba devējs piedāvā šādus kredītlīgums saviem darbiniekiem, tādējādi sniedzot tiem priekšrocību, ka tie var iegādāties īpašumu, palīdz piesaistīt un saglabāt kvalificētu un kompetentu darbaspēku, kas labvēlīgi ietekmē tā uzņēmējdarbību. Šādos apstākļos iespējamu tiešo ienākumu esamība vai neesamība šim darba devējam, kas paredzēta šajā līgumā, neietekmē minētā darba devēja atzīšanu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> Direktīvas 93/13 2. panta c) punkta izpratnē. Otrkārt, jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>pārdevējs vai piegādātājs<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> plaša interpretācija minētās tiesību normas izpratnē palīdz īstenot šīs direktīvas mērķi aizsargāt patērētāju kā vājāko ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgtā līguma pusi un atjaunot līdzsvaru starp pusēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180531">2018. gada 31. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sziber</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑483/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:367">EU:C:2018:367</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Direktīvas 93/13 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma darbinieks un viņa laulātais, kuri noslēdz ar šo uzņēmumu kredītlīgumu, kas principā ir rezervēts minētā uzņēmuma personāla locekļiem, lai finansētu nekustamā īpašuma iegādi privātām vajadzībām, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs tiesību normas izpratnē;</P></ITEM><ITEM><P>Direktīvas 93/13 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais uzņēmums ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja tas noslēdz šādu kredītlīgumu saistībā ar savu darbību nolūkos, kas ir saistīti ar tā amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju, pat tad, ja kredītu piešķiršana nav tā pamatdarbība.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 93/13/EEK (<DATE ISO="19930405">1993. gada 5. aprīlis</DATE>) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmuma darbinieks un viņa laulātais, kuri noslēdz ar šo uzņēmumu kredītlīgumu, kas principā ir rezervēts minētā uzņēmuma personāla locekļiem, lai finansētu nekustamā īpašuma iegādi privātām vajadzībām, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> šīs tiesību normas izpratnē.</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Direktīvas 93/13 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais uzņēmums ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>pārdevēju vai piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> šīs tiesību normas izpratnē, ja tas noslēdz šādu kredītlīgumu saistībā ar savu darbību nolūkos, kas ir saistīti ar tā amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju, pat tad, ja kredītu piešķiršana nav tā pamatdarbība.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>