<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI>3Direktīvas 2014/24 1., 41., 78., 100. un 105. apsvērumā ir paredzēts:(1)Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei.[..]
(41)Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības [..] aizsardzībai [..], ja minētie pasākumi atbilst LESD noteikumiem.[..]
(78)Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo [mazo un vidējo uzņēmumu (MVU)] vajadzībām. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai, kurā sniegti norādījumi, kā tās var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šādā nolūkā un lai veicinātu konkurenci, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši būtu jāmudina lielus līgumus sadalīt daļās. [..]Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, paplašinot darbības jomu pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzējas iestādes sniedz pamatojumu lēmumiem līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.
[..]
(100)Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. [..][..]
(105)Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām.[..]
[..] Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstij vajadzētu būt iespējai paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. [..]
Būtu arī skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.
4Atbilstoši Direktīvas 2014/24 4. panta a) punktam tā attiecas uz publisko iepirkumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vismaz 5225000 EUR būvdarbu publiskiem iepirkuma līgumiem.5Šīs direktīvas 18. panta Iepirkuma principi 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.
6Minētās direktīvas 57. panta Izslēgšanas iemesli 1. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkumu procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tās, veicot pārbaudi saskaņā ar 59.–61. pantu, ir konstatējušas vai kā citādi zina, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ.7Tās pašas direktīvas 63. panta Paļaušanās uz citu subjektu spējām 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.
8Direktīvas 2014/24 71. pantā Apakšuzņēmēji ir paredzēts:1.To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 18. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.2.Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.3.Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzēja iestāde maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas publiska līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs), pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.4.Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.5.Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.
Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 59. pantā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.
Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.
Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram, uz:
- a)piegādes līgumiem, uz pakalpojumu līgumiem – izņemot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu līgumos;
- b)uz galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem.
6.Lai nepieļautu 18. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:
- a)ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 18. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
- b)līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu var pārbaudīt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar 57. pantu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāts iemesls tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei var prasīt, lai tā prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāts iemesls tā izslēgšanai.
7.Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt šādu tiešu maksājumu.8.Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.