(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ir jāizveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām, tostarp, vajadzības gadījumā, noteikti, ar tiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši to ieinteresēto personu viedokļi, kuras darbojas Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejā un attiecīgajās reģionālajās konsultatīvajās padomēs.

(5)

Zvejas iespējām vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un principiem, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (2) un ar sīki izstrādātiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kurai likumdevējam jo īpaši vajadzētu būt piesardzīgam, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Tam, ka trūkst atbilstīgas zinātniskas informācijas, nevajadzētu būt par iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP) (3) un ZZTEK (4), norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu lielākās daļas zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu to ilgtspējību, šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina līdz brīdim, kad zivju krājumu apjomā būs vērojamas pozitīvas tendences. SJPP ir ieteikusi arī, ka nevajadzētu veikt Atlantijas lielgalvja specializēto zveju.

(7)

Attiecībā uz dziļūdens haizivīm uzskata, ka galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti un tādēļ nevajadzētu veikt specializēto zveju. Kamēr ar selektivitātes projektu un citu tehnisku pasākumu palīdzību nebūs noteikts nenovēršamās piezvejas daudzums, nevajadzētu atļaut piezvejā gūto zivju izkraušanu.

(8)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kuras definētas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (5), pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir izdarīts attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galveno zvejniecību, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tādējādi zvejas iespējas attiecībā uz minētajiem krājumiem nosaka citā attiecīgā ikgadējā regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas.

(9)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (6), ir jānosaka zivju krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(10)

Lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju darīt pieejamu 2011. gada 1. janvārī,

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (9), 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (10) 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.