EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.7.2021
COM(2021) 427 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI
PAR EIROPAS STRATĒĢISKO INVESTĪCIJU FONDA GALVOJUMA FONDA PĀRVALDĪBU 2020. GADĀ
{SWD(2021) 209 final}
Satura rādītājs
1.
Ievads
2.
Darbības konteksts
3.
Finanšu konti un būtiski budžeta darījumi 2020. gadā
3.1.
ESIF GF finanšu stāvoklis 2020. gada 31. decembrī
3.2.
ESIF operācijas, kam piešķirts ES galvojums
3.3.
ESIF GF finansēšana
3.4.
ES galvojuma pieprasījumi un izmantojums
4.
ESIF GF pārvaldība 2020. gadā
4.1.
Finanšu pārvaldība
4.2.
Tirgus attīstība 2020. gadā
4.3.
Portfeļa sastāvs un galvenās riska iezīmes
4.4.
Darbības rezultāti
5.
Mērķapjoma pietiekamības un ESIF GF līmeņa novērtējums
1.Ievads
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu (“ESIF regulu”) ir izveidots ESIF galvojuma fonds, kura resursi jāpārvalda Komisijai.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2396 ESIF regulā tika izdarīti papildu grozījumi, lai pagarinātu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņu, kā arī ieviestu virkni tehnisku uzlabojumu attiecībā uz minēto fondu un Eiropas Investīciju konsultāciju centru (“ESIF 2.0 grozījums”). Ar ESIF 2.0 grozījumu tika palielināts arī Eiropas Savienības (“ES”) galvojuma apjoms, kā arī pielāgots fonda finansējuma mērķapjoms. Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (“EIB”) 2015. gada 22. jūlijā parakstīja Nolīgumu par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu (“ESIF nolīgumu”).
ESIF regulas 16. panta 6. punktā noteikts, ka Komisija katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai gada pārskatu par ESIF galvojuma fonda (“ESIF GF”) pārvaldību iepriekšējā kalendārajā gadā, ietverot izvērtējumu par mērķapjoma pietiekamību un ESIF GF līmeni, kā arī iespējamo nepieciešamību to papildināt. Šajā gada pārskatā apraksta ESIF GF finanšu stāvokli iepriekšējā kalendārā gada beigās, finanšu plūsmas iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī būtisko darījumu sarakstu un jebkādu būtisku informāciju par finanšu kontiem. Pārskatā ietver arī informāciju par ESIF GF finanšu pārvaldību, rezultātiem un risku iepriekšējā kalendārā gada beigās.
Ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regulu”) ir izveidots kopējais uzkrājumu fonds (“KUF”) tādu uzkrājumu glabāšanai, kas piešķirti, lai segtu budžeta garantiju un finansiālās palīdzības programmu finanšu saistības, sākot no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (“DFS”) piemērošanas datuma un turpmāk. Šie noteikumi stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, t. i., datumā, no kura ESIF galvojuma fonds ir atsevišķa KUF apakšstruktūra.
2.Darbības konteksts
ES galvojums sedz finansēšanas un investīciju operācijas:
-kuras EIB parakstījusi infrastruktūras un inovācijas klases (“IIK”) galvenās daļas ietvaros, un
-kuras Eiropas Investīciju fonds (“EIF”) parakstījis mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) klases (“MVUK”) un MVU / vidējas kapitalizācijas uzņēmumu fonda investīciju IIK apakšklases ietvaros.
Daļu no visām ESIF operācijām sedz ES galvojums, bet daļa tiek veikta, EIB grupai pašai uzņemoties risku.
Saskaņā ar ESIF regulas 12. pantu ESIF GF ir likviditātes rezerve, no kuras EIB saņem maksājumu gadījumā, ja tiek pieprasīts izlietot ES galvojumu. Atbilstīgi ESIF nolīgumam starp ES un EIB pieprasījumus maksā no ESIF GF, ja to summa pārsniedz līdzekļus, kuri ir EIB rīcībā ESIF kontā. ESIF konts, ko pārvalda EIB, ir izveidots, lai iekasētu ES ieņēmumus un atgūtās summas, kas izriet no ESIF operācijām, kurām piešķirts ES galvojums, un — kā to pieļauj pieejamais atlikums — prasījumu maksājumiem ES galvojuma ietvaros.
ESIF GF tika finansēts pakāpeniski, taču šis finansējums tiks pārtraukts 2022. gadā. Saskaņā ar ESIF regulas 12. panta 4. punktu ESIF GF līdzekļus tieši pārvalda Komisija, un tos investē saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ievērojot atbilstīgus prudenciālos noteikumus.
EIB un EIF atbild par to atsevišķo operāciju riska izvērtēšanu un uzraudzību, kuras sedz ES galvojums, kā arī par ziņošanu Komisijai saskaņā ar ESIF regulas 16. pantu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem un saskaņotiem un piesardzīgiem pieņēmumiem par turpmākām darbībām, Komisija nodrošina mērķapjoma pietiekamību un pārskatāmā ESIF GF līmeni.
Turklāt atbilstīgi ESIF regulas 16. panta 2. punktam EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu, kurā iekļauta konkrēta informācija par kopējo risku, kas saistīts ar finansēšanas un investīciju operācijām, kuras veiktas ESIF satvarā, kā arī par galvojumu prasījumiem.
3.Finanšu konti un būtiski budžeta darījumi 2020. gadā
Turpmāk sniegtā finanšu informācija par ESIF ir sadalīta četrās iedaļās:
1) ESIF GF finanšu stāvoklis 2020. gada 31. decembrī;
2) ESIF operācijas, kurām piešķirts ES galvojums un kuras EIB grupa veikusi līdz 2020. gada 31. decembrim;
3) ESIF GF finansēšana; un
4) ES galvojuma pieprasījumi un izmantojums.
3.1. ESIF GF finanšu stāvoklis 2020. gada 31. decembrī
ESIF GF kopējie aktīvi 2020. gada 31. decembrī bija 8028 miljoni EUR. Šos aktīvus veidoja investīciju vērtspapīru portfelis, kas klasificēts kā pieejams pārdošanai (7526 miljoni EUR), tādi ārvalstu valūtas (USD) nākotnes darījumi ar pozitīvu neto pašreizējo vērtību, kas klasificēti kā finanšu aktīvi patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu un zaudējumus (6 miljoni EUR), kā arī naudas ekvivalenti (496 miljoni EUR).
Attiecībā uz 2020. gada finanšu rezultātiem jānorāda, ka gada beigās ESIF GF saimnieciskās darbības rezultāts bija 21,6 miljoni EUR. Galveno ieguldījumu veidoja pozitīvie neto procentu ieņēmumi 17,0 miljonu EUR apmērā un neto ienākumi no pārdošanai pieejamo vērtspapīru pārdošanas (11,1 miljons EUR). To kompensēja negatīvs ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts -5,7 miljonu EUR apmērā. Atlikušos neto izdevumus -0,8 miljonu EUR apmērā galvenokārt veidoja turētāja maksas.
3.2. ESIF operācijas, kam piešķirts ES galvojums
ES galvojuma risks saistībā ar izmaksātajām nenokārtotajām EIB grupas ESIF operācijām 2020. gada 31. decembrī bija 18,9 miljardi EUR no pieejamās ES galvojuma neto summas 25,8 miljardu EUR apmērā. Summa 18,6 miljardu EUR apmērā ir iegrāmatota kā iespējamās saistības ES 2020. gada finanšu pārskatu piezīmēs, bet uzkrājumi ir atzīti par atlikušo summu.
ESIF operācijas infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros 2020. gadā radīja ES neto ieņēmumus 243,4 miljonu EUR apmērā. No šīs summas ES 2020. gada finanšu pārskatos tika iegrāmatota neto summa, kas Komisijai jāsaņem no EIB un kas 2020. gada 31. decembrī bija 76,8 miljoni EUR.
Attiecībā uz ESIF operācijām MVU klases ietvaros 2020. gadā ES radās neto izmaksas 295,2 miljonu EUR apmērā.
3.3.ESIF GF finansēšana
Saistībā ar ESIF GF finansēšanu 2020. gadā tika piešķirta 301 miljonu EUR liela kopējā budžeta apropriācija. No šīs summas atbilstīgi Komisijas Lēmumam C(2020)451 tika piešķirta budžeta apropriācija 153 miljonu EUR apmērā. Papildu saistību apropriācijas 148 miljonu EUR apmērā tika piešķirtas kā piešķirtie ieņēmumi.
Gada laikā ESIF GF kopā faktiski tika iemaksāti 1249 miljoni EUR. Lielāko šīs summas daļu veido maksājumu apropriācijas no ES vispārējā budžeta, savukārt 156 miljoni EUR tika atgūti kā piešķirtie ieņēmumi no ESIF, un 5 miljoni EUR tika pārskaitīti kā papildu maksājumu apropriācijas budžeta gada beigās.
3.4.ES galvojuma pieprasījumi un izmantojums
2020. gadā nebija neviena galvojuma pieprasījuma saistībā ar neizpildītām operācijām. Tomēr ES galvojums tika pieprasīts:
·33,1 miljona EUR apmērā vērtības korekcijām IIK ietvaros;
·2,3 miljonu EUR apmērā EIB finansējuma izmaksām IIK ietvaros;
·2,1 miljona EUR apmērā atgūšanas izmaksām IIK ietvaros;
·37,5 miljonu EUR apmērā ar euro nesaistīta riska ierobežošanai MVUK ietvaros.
Visi pieprasījumi tika apmaksāti no ESIF kontā pieejamajiem līdzekļiem, izņemot vienu MVUK pieprasījumu, kas tika daļēji apmaksāts no ESIF GF (0,5 miljonu EUR apmērā).
4.ESIF GF pārvaldība 2020. gadā
4.1.Finanšu pārvaldība
ESIF GF investīciju portfeli investē saskaņā ar pārvaldības principiem, kas noteikti Komisijas 2016. gada 21. janvāra Lēmumā C(2016)165, ar kuru apstiprina ESIF GF aktīvu pārvaldības pamatnostādnes.
Minētajās pamatnostādnēs paredzēts, ka investīciju portfeļa aktīviem jānodrošina pietiekama likviditāte attiecībā uz potenciālajiem galvojuma pieprasījumiem, vienlaikus joprojām cenšoties optimizēt peļņas un riska līmeni, kas ir pieņemams, lai saglabātu augstu drošības un stabilitātes pakāpi.
Tika pieņemtas investīciju un riska pārvaldības stratēģijas, kas atspoguļo investīciju mērķus un tirgus prognozes. Investīciju pieejas mērķis ir dažādot investīcijas dažādās fiksēta ienākuma aktīvu klasēs.
4.2. Tirgus attīstība 2020. gadā
Tirgus attīstību 2020. gadā noteica Covid-19 vīruss, tā postošā ietekme uz sabiedrības veselību un globālo ekonomiku, kā arī valdību un centrālo banku ātrā un spēcīgā politiskā reakcija.
Pateicoties ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās panāktajam progresam un kopumā pozitīvajām ekonomikas tendencēm, fiksētā ienākuma tirgi gadu uzsāka ar optimistiskām izredzēm. Vācijas valsts 10 gadu obligāciju (Bund) ienesīguma likme janvāra vidū sasniedza -0,16 %, un tas izrādījās visa gada augstākais līmenis.
Ap martu, kad vīrusa draudi kļuva arvien nepārprotamāki, vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju tika faktiski izolēti. Tas izraisīja globālu triecienu gan piedāvājuma, gan pieprasījuma jomā, jo īpaši ietekmējot klātienes pakalpojumus.
Finanšu tirgi visā pasaulē piedzīvoja negaidītu satricinājumu, un vienlaikus būtiski pieauga tendence izvairīties no riska, kā arī nestabilitāte. Sākoties “skrējienam pēc naudas”, tika steidzami pārdoti aktīvi, izraisot traucējumus ekonomikā un apdraudot finanšu tirgu stabilitāti.
Kapitāla vērtspapīru tirgu cenas strauji kritās, un investori izvēlējās ieguldīt drošos aktīvos, piemēram, Bund, kuru ienesīguma likme līdz marta vidum strauji nokritās līdz gada zemākajam līmenim -0,86 %. Marta sākumā divu ASV Federālo rezervju sistēmas ārkārtas likmes samazinājumu rezultātā ASV Valsts kases ienesīgums nokritās vēl zemāk, kopumā par 150 bāzes punktiem. Tad — tirgus nenoteiktības un ierobežotas likviditātes apstākļos — drošības līdzekļu ienesīgums izmainījās, pieaugot vienlaikus ar pārējo fiksētā ienākuma “pasauli”. Kad bija pagājušas desmit dienas pēc gada zemākā punkta sasniegšanas, Bund atkal pietuvojās -0,20 %. Ievērojami palielinājās citu Eiropas valstu obligāciju un Bund starpība, kā arī starpība starp visām pārējām fiksētā ienākuma aktīvu klasēm.
Lai atjaunotu uzticamību, valdības īstenoja glābšanas pasākumu kopumu un centrālās bankas nodrošināja monetāros pielāgojumus (piemēram, atsauces likmes samazināšanu un/vai aktīvu iegādi) nepieredzētos apmēros. Tas palīdzēja “nomierināt” tirgus un atjaunot vispārējos aktīvu vērtējumus. Pēc nestabilā marta, sākot no aprīļa, starpības nostabilizējās un vairumā gadījumu mazinājās. Līdz šim nepieredzētu fiskālo stimulu kopumu izziņošana visā pasaulē un Eiropā, jo īpaši Next Generation EU 750 miljardu EUR apmērā, veicināja kopējo ienesīguma līmeņu pieaugumu jūnijā, savukārt centrālās bankas turpināja nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, neraugoties uz negatīvajiem riskiem, kas joprojām saglabājās. Kopumā atlikušajā gadā eurozonas ienesīguma līmeņi un starpības pakāpeniski samazinājās, savukārt investoru uzticība uzlabojās, pateicoties sasniegumiem vakcinācijas jomā un izredzēm uz papildu stimuliem pēc novembrī paredzētajām vēlēšanām ASV. Bund ienesīgums gada beigās bija -0,57 %.
Kopumā fiksētā ienākuma tirgi — lai gan ļoti nestabili — sniedza pievilcīgas investīciju iespējas, kuras savukārt veicināja pozitīvu ESIF GF peļņu gada beigās.
4.3. Portfeļa sastāvs un galvenās riska iezīmes
ESIF GF portfeļa gada beigu skaitļi liecina, ka aktīvu klašu un reitinga kategoriju ziņā portfelis ir pietiekami dažādots. Turklāt dažādošana tiek nodrošināta arī attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav denominēti euro (bet gan ASV dolāros), piešķīruma veidā ASV Valsts kasei un citiem ASV emitentiem (piemēram, pārvalstiskiem emitentiem un citām valstīm vai aģentūrām), kā arī attiecībā uz naudu aptuveni 6 % apmērā no portfeļa. Valūtas risks ir ierobežots.
To obligāciju īpatsvars, kuras atbilst vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, 2020. gada beigās bija 9,5 % (salīdzinājumam — 6,9 % 2019. gada beigās). Portfeļa termiņš 2020. gada beigās bija 3,19 gadi, savukārt vidējais kredītreitings bija BBB+.
Aptuveni 33 % portfeļa veidoja obligācijas, kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, parādzīmes ar mainīgu likmi un īstermiņa naudas tirgus instrumenti, kuri nodrošina portfelim papildu likviditātes rezerves.
Portfeļa profils attiecībā uz tā termiņu, kredītrisku un likviditāti ir kalibrēts saskaņā ar prognozētajām naudas plūsmām, kuras izriet no ESIF operācijām, kam piešķirts ES galvojums (piemēram, prognozētie pieprasījumi, ieņēmumi).
4.4. Darbības rezultāti
Gada darbības rezultātus aprēķina, pamatojoties uz bāzes laiku, lai tos neietekmētu portfeļa lielums, kas gada laikā turpināja pieaugt.
Tirgus vidē, ko raksturo ar veselības jomu saistīta nestabilitāte un vēsturiski zems ienesīgums, fonda 2020. gada absolūtie darbības rezultāti bija 1,246 %. Šī peļņa atbilst ESIF etalona gada darbības rezultātiem (1,23 %). Tomēr 2020. gada darbības rezultātus gan etalona, gan portfeļa ziņā lielākoties veidoja pozitīva peļņas līkne. Ņemot vērā ES un ASV vēsturiski zemos ienesīguma līmeņus, turpmākajos gados portfeli un etalonu varētu negatīvi ietekmēt pretēja līknes virzība (t. i., pieaugošs ienesīgums).
5.Mērķapjoma pietiekamības un ESIF GF līmeņa novērtējums
Kopējais ESIF satvarā parakstīto operāciju apjoms 2020. gada 31. decembrī aptvēra visas dalībvalstis un sasniedza 82,7 miljardus EUR, no kuriem operācijas 57,2 miljardu EUR apmērā tika parakstītas IIK ietvaros (629 operācijas), bet operācijas 25,5 miljardu EUR apmērā tika parakstītas MVUK ietvaros (792 operācijas). Kopumā tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri, kad kopējais parakstīto operāciju apjoms bija 68,7 miljardi EUR. Iepriekš norādītie skaitļi atspoguļo kopējās summas, kuras EIB grupa parakstījusi kopš ESIF pirmsākumiem, savukārt nenokārtoto riska darījumu summu tikai daļēji sedz ES galvojums ESIF satvarā. Nenokārtoto riska darījumu summa ir sīkāk aprakstīta turpmāk šajā iedaļā, kā arī iepriekš 3. iedaļā. Kopējo izmaksāto nenokārtoto riska darījumu apjoms, ko sedz ES galvojums, 2020. gada 31. decembrī bija 18,9 miljardi EUR (16,5 miljardi EUR IIK un 2,4 miljardi EUR MVUK) (2019. gadā — 18,4 miljardi EUR).
Riska darījumu summa, kura jāsedz no ES budžeta attiecībā uz iespējamajiem turpmākajiem maksājumiem, uz ko attiecas ES galvojums, saistībā ar parakstītajām operācijām (izmaksātajām un neizmaksātajām) sasniedza 24,1 miljardu EUR (18,5 miljardi IIK un 5,6 miljardi MVUK).
IIK ietvaros izmaksāto nenokārtoto riska darījumu summa, ko sedz ES garantija, bija 16,5 miljardi EUR, no kuriem 15,2 miljardus EUR veidoja parāda operācijas un 1,3 miljardus EUR — kapitāla operācijas.
Ja šo IIK operāciju dēļ radīsies zaudējumi, tos segs ES galvojums saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti ESIF nolīgumā. Proti, ES galvojums IIK ietvaros tiek piešķirts portfeļa pirmās kārtas zaudējumu laidiena seguma veidā IIK parāda portfeļu un IIK VAVB kapitāla portfeļa operācijām. IIK standarta kapitāla portfelī ES galvojums ir pilna galvojuma veidā, ja EIB, uzņemoties risku un atbilstīgi pari passu principam, investē tādu pašu līdzekļu summu.
MVUK ietvaros izmaksāto nenokārtoto riska darījumu kopsumma, ko sedz ES galvojums, 2020. gada 31. decembrī bija 2,4 miljardi EUR, no kuriem 1,7 miljardus EUR veidoja galvojuma operācijas un 0,7 miljardus EUR — kapitāla operācijas.
Ja MVUK galvojuma operāciju rezultātā rastos jebkādi zaudējumi, tie tiktu segti galvenokārt no InnovFin MVU garantiju mehānisma, COSME aizdevumu garantiju mehānisma, Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma un EaSI garantiju finanšu instrumenta iemaksām. ESIF MVUK nodrošina galveno segumu attiecībā uz zaudējumiem, kas pārsniedz ES iemaksas. ESIF kombinēšanas produkta ietvaros ESIF pēc dalībvalsts vai vadošās iestādes sedz operāciju otrās kārtas zaudējumu laidiena daļu, savukārt EIF papildus nodrošina galveno riska segumu. MVUK prasmju un izglītības produkta ietvaros ESIF nodrošina galvojumu līdz 80 % apmērā no katras parakstītās operācijas.
Attiecībā uz MVUK kapitāla produkta apakšklasēm jebkādi zaudējumi tiktu segti pro rata ar ES galvojumu ESIF un EIF satvarā atkarībā no to iemaksām, kas norādītas ESIF galvojuma nolīgumā. Attiecībā uz kapitāla produkta 2. apakšklasi InnovFin finanšu kapitāla instruments segs pirmās kārtas zaudējumu laidienu. MVUK privātā kredīta produkta ietvaros ESIF sedz pirmās kārtas zaudējumu laidiena daļu, savukārt MVUK Eiropas riska kapitāla apjoma palielināšanas rīcības satvarā tas nodrošina pilnu galvojumu.
ESIF GF mērķapjoms ir noteikts 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām. Riska novērtējums par dažādiem produktiem, ko atbalsta ar ES galvojumu, liecina, ka ar šo mērķa likmi kopumā Savienības budžets tiktu pienācīgi pasargāts no iespējamiem ES galvojuma izmantošanas pieprasījumiem, rēķinoties ar EIB operāciju rezultātā atgūto līdzekļu, ieņēmumu un atmaksājumu summām. Tāpēc mērķa likme 35 % apmērā tiek uzskatīta par pietiekamu.
Tā kā ESIF GF — kā KUF apakšstruktūra kopš 2021. gada janvāra — līdz 2022. gadam ir izveides posmā, vajadzība to papildināt tiks izvērtēta vēlāk.