<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑570/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016TJ0570</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:283">EU:T:2017:283</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170424">2017. GADA 24. APRĪĻA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA T 570/16</P><P>HF /PARLAMENTS</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20170424">2017. gada 24. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Līgumdarbinieks palīguzdevumiem</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu 24. pants</KEYWORD><KEYWORD>Lūgums sniegt palīdzību</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu 12.a pants</KEYWORD><KEYWORD>Psiholoģiska vardarbība</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Civildienesta noteikumos noteiktais četru mēnešu termiņš atbildes sniegšanai</KEYWORD><KEYWORD>Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmums uzsākt administratīvu izmeklēšanu</KEYWORD><KEYWORD>Fakts, ka institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nav Civildienesta noteikumos noteiktajā termiņā paudusi nostāju par apgalvotās psiholoģiskās vardarbības patiesumu</KEYWORD><KEYWORD>Netieša lēmuma par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Neesošs akts</KEYWORD><KEYWORD>Nepieņemamība</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑570/16</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">HF</HT></HT>, ar dzīvesvietu Busvalā [<HT TYPE="ITALIC">Bousval</HT>] (Beļģija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">A. Tymen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamentu</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">E. Taneva</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Ecker</HT>, pārstāves,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību atbilstoši LESD 270. pantam ar mērķi, pirmkārt, atcelt Parlamenta institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, netieši izteiktu lēmumu, kas apgalvoti pieņemts <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> un ar ko tiek noraidīts prasītājas <DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembra</DATE> lūgums sniegt palīdzību, un, otrkārt, saņemt apgalvotā prasītājai radītā kaitējuma atlīdzināšanu.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [<HT TYPE="ITALIC">I. Pelikánová</HT>], tiesneši P. Niuls [<HT TYPE="ITALIC">P. Nihoul</HT>] un J. Svenningsens [<HT TYPE="ITALIC">J. Svenningsen</HT>] (referents),</P><P>sekretārs E. Kulons [<HT TYPE="ITALIC">E. Coulon</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedības priekšvēsture</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt Eiropas Parlamenta darba līgumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>IPNL<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), izmantojot secīgus līgumus no <DATE ISO="20030106">2003. gada 6. janvāra</DATE> līdz 14. februārim, no <DATE ISO="20030215">2003. gada 15. februāra</DATE> līdz 31. martam, no <DATE ISO="20030401">2003. gada 1. aprīļa</DATE> līdz 30. jūnijam un no <DATE ISO="20030701">2003. gada 1. jūlija</DATE> līdz 31. jūlijam, pieņēma darbā prasītāju <HT TYPE="ITALIC">HF</HT> kā palīgdarbinieci, amata kategorijā, kas bija paredzēta Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>PDNK<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) redakcijā, kura bija spēkā pirms <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE>. Prasītāja tika norīkota darbā Informācijas un sabiedrisko attiecību ģenerāldirektorāta (ĢD), kas ir kļuvis par Komunikācijas ĢD, Plašsaziņas līdzekļu direktorāta Audiovizuālās informācijas daļā, kura tagad kļuvusi par nodaļu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Audiovizuālās informācijas nodaļa<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>). Tajā viņa veica B kategorijas V grupas 3. klases asistenta pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20030801">2003. gada 1. augusta</DATE> līdz <DATE ISO="20050331">2005. gada 31. martam</DATE> sabiedrība, kura reģistrēta Francijā un kura sniegusi pakalpojumus Parlamentam, pieņēma darbā prasītāju par audiovizuālo darbu administratori, lai apmierinātu tās darbības apjoma palielināšanos, kas saistīta ar Audiovizuālās informācijas nodaļas audiovizuālo darbu vadību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>IPNL prasītāju norīkoja darbā vēlreiz – šoreiz kā līgumdarbinieci darbam Audiovizuālās informācijas nodaļā <DATE ISO="20050401">2005. gada 1. aprīļa</DATE> līdz 2006. gada 31. janvārim un no <DATE ISO="20060201">2006. gada 1. februāra</DATE> līdz 2012. gada 31. janvārim – kā pagaidu darbinieci tajā pašā nodaļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20120201">2012. gada 1. februāra</DATE> līdz <DATE ISO="20150531">2015. gada 31. maijam</DATE> viņa bija nodarbināta kā līgumdarbiniece palīguzdevumu veikšanai Audiovizuālās informācijas nodaļā uz secīgu, uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20140926">2014. gada 26. septembra</DATE> prasītāja ir slimības atvaļinājumā, un kopš tā laika viņa nav atsākusi profesionālo darbību Parlamentā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembra</DATE> vēstulē, kura adresēta Parlamenta ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>ģenerālsekretārs<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) un kuras kopijas nosūtītas Padomdevējas komitejas, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darba vietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Padomdevēja komiteja<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), priekšsēdētājam, kā arī Parlamenta priekšsēdētājam un Personāla ĢD ģenerāldirektoram, prasītāja, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) 90. panta 1. punktu, iesniedza lūgumu sniegt palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>lūgums sniegt palīdzību<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), jo minētie panti pēc analoģijas ir piemērojami līgumdarbiniekiem attiecīgi saskaņā ar PDNK 92. un 117. pantu. Šī lūguma pamatojumam viņa norādīja, ka ir psiholoģiskas vardarbības upuris no Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītāja puses, kura vardarbība esot izpaudusies ar šī pēdējā minētā rīcību, mutisku un rakstu valodu, it īpaši dienesta sanāksmju laikā. Viņa lūdza veikt steidzamus pasākumus, lai viņu nekavējoties pasargātu no iespējamā vardarbības izdarītāja, un IPNL uzsākt administratīvo izmeklēšanu, lai konstatētu faktu patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150113">2015. gada 13. janvāra</DATE> vēstuli Personāla ĢD Cilvēkresursu nodaļas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Cilvēkresursu nodaļa<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) vadītājs, kurš turklāt bija arī Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs, apliecināja prasītājas lūguma sniegt palīdzību saņemšanu un informēja prasītāju, ka šis lūgums ir nosūtīts Personāla ĢD ģenerāldirektoram, kurš, pieņemšot lēmumu par šo lūgumu, rīkojoties IPNL statusā, četru mēnešu termiņā, pēc kura attiecīgā gadījumā varētu uzskatīt, ka ir pieņemts netiešs lēmums noraidīt šo lūgumu sniegt palīdzību un tādējādi par to var iesniegt sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150123">2015. gada 23. janvāra</DATE> vēstuli prasītājas pārstāvis Personāla ĢD ģenerāldirektoram darīja zināmu tostarp to, ka Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītājs ir bijis informēts par lūguma sniegt palīdzību un lūguma IPNL uzsākt administratīvo izmeklēšanu iesniegšanu. Proti, šī informācija bija ietverta Audiovizuālās informācijas nodaļas sanāksmes protokolā, sekmējot noteiktas informācijas izplatīšanu ne tikai prasītājas kolēģiem, bet arī atsevišķām personām ārpus iestādes. Turklāt šīs sanāksmes laikā nodaļas vadītājs esot paziņojis, ka prasītāja vairs neatgriezīsies Audiovizuālās informācijas nodaļā un līdz ar to ir jāparedz Audiovizuālās informācijas nodaļas daļas ar nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">Newsdesk Hotline</HT> reorganizācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150126">2015. gada 26. janvāra</DATE> elektroniskā pasta vēstuli Parlamenta Ģenerālsekretariāta Personāla ĢD Cilvēkresursu attīstības direktorāta (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>CR direktorāts<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) Līgumdarbinieku un reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanas darbā nodaļas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Līgumdarbinieku darbā pieņemšanas nodaļa<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) darbinieks nosūtīja prasītājai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>paziņojumu, ar kurā apstiprinātas izmaiņas [viņas] dienestā no <DATE ISO="20150121">2015. gada 21. [janvāra]</DATE><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Šajā paziņojumā, kas arī ir datēts ar 2015. gada 26. janvāri, bija norādīts, ka prasītāja ar atpakaļejošu spēku no <DATE ISO="20150121">2015. gada 21. janvāra</DATE> tiek norīkota darbā Komunikācijas ĢD Direktorāta attiecībām ar pilsoņiem Eiropas Savienības Apmeklētāju programmas (<HT TYPE="ITALIC">EUVP</HT>) nodaļā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Apmeklētāju programmas nodaļa<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) un ka, izņemot šīs izmaiņas saistībā ar norīkošanu, nevienas citas izmaiņas viņas darba līgumā netiek ieviestas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>lēmums par iecelšana citā amatā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> vēstuli Personāla ĢD ģenerāldirektors atbildēja uz prasītājas pārstāvja <DATE ISO="20150123">2015. gada 23. janvāra</DATE> vēstuli, norādot, ka prasītājai par labu esot veikts pasākums viņas pārcelšanai prom no Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītāja un tas izpaužas kā viņas iecelšana citā amatā Apmeklētāju programmas nodaļā. Attiecībā uz informāciju, ko Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītājs bija sniedzis šīs nodaļas sanāksmē, prasītājai tika norādīts, ka šī informācija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>[bija] jāuztver [prasītājai] par labu veiktā pārcelšanas pasākuma kontekstā, nevis kā citu viņa nodaļas darbinieku iebaidīšana [un] vēl jo mazāk kā jauna pret [prasītāju] vērsta vardarbības izpausme<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>. Turklāt Personāla ĢD ģenerāldirektors informēja prasītāju par to, rūpīgi pārbaudot viņas lietu un atbildot uz viņas lūgumu uzsākt administratīvo izmeklēšanu, viņš ir nolēmis nodot šo lietu Padomdevējai komitejai, kuras priekšsēdētājs prasītāju informēšot par turpmāko norisi. Personāla ĢD ģenerāldirektors uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, viņš esot atbildējis uz lūgumu sniegt palīdzību un ka ar to viņa kompetences jomā prasītājas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>lietas slēgšana tikusi pabeigta<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150212">2015. gada 12. februāra</DATE> vēstuli prasītājas pārstāvis, pirmkārt, lūdza Personāla ĢD ģenerāldirektoru izskaidrot pasākuma, par kuru viņš bija paziņojis savā <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumā, piemērojamību un it īpaši norādīt, vai prasītājas pārcelšanas pasākums ir noteikts kā pagaidu pasākums. Otrkārt, viņš tam atgādināja, ka, piemērojot Iekšējos noteikumus attiecībā uz Padomdevēju komiteju, kas izskata jautājumus par vardarbību un tās novēršanu darba vietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Iekšējie noteikumi vardarbības jomā<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>), it īpaši to 14. un 15. pantu, Padomdevējas komitejas ziņā neesot lemt par lūgumu sniegt palīdzību, bet vienīgi nosūtīt konfidenciālu ziņojumu ģenerālsekretāram, kuram ar to jebkurā gadījumā tiekot uzlikts pienākums veikt pasākumus saskaņā ar šo iekšējo noteikumu 16. pantu. Tādējādi prasītāja uzskatīja, ka persona, kas ir tiesīga lemt par viņas lūgumu sniegt palīdzību, bija Personāla ĢD ģenerāldirektors, kurš pilda IPNL funkcijas, nevis Padomdevēja komiteja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20150304">2015. gada 4. marta</DATE> vēstulē Personāla ĢD ģenerāldirektors atkārtoja savu viedokli, ka ar savu lēmumu nosūtīt lūgumu sniegt palīdzību Padomdevējai komitejai viņš ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>pabeidzis šīs lietas izskatīšanu, ciktāl tā attiec[ās] uz viņa kompetences jomu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, un ka, lai arī Parlamenta Prezidijs bija viņam uzticējis IPNL pilnvaras lemt par lūgumiem sniegt palīdzību, kas iesniegti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, tas nemaina apstākli, ka viņš nevarēja neņemt vērā Iekšējos noteikumus vardarbības jomā, kuros pienākums rīkoties iespējamas ilgstošas vardarbības situācijā ir uzticēts ģenerālsekretāram. Turklāt viņš norādīja, ka prasītājas pārcelšanas pasākums no Audiovizuālās informācijas nodaļas uz Apmeklētāju programmas nodaļu tika veikts gan pēc prasītājas pieprasījuma, kas formulēts lūgumā<?PAGE NO="4"?> sniegt palīdzību, gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>dienesta interesēs, lai apmierinātu pieaugošās vajadzības [Apmeklētāju programmas nodaļā]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, un ka šī iecelšana citā amatā bija jāatstāj spēkā līdz viņas līguma darbības beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. marta</DATE> elektroniskā pasta vēstuli Padomdevēja komiteja uzaicināja prasītāju, lai viņu uzklausītu šī paša gada 25. martā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīļa</DATE> vēstuli prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību, pirmkārt, par iecelšanas citā amatā lēmumu, jo ar šo lēmumu IPNL viņu esot iecēlusi citā amatā Apmeklētāju programmas nodaļā pastāvīgi, nevis uz laiku, otrkārt, par <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumu, ar kuru Personāla ĢD ģenerāldirektors esot lēmis par lūgumu sniegt palīdzību, uzskatot, ka lietas izskatīšana ir pabeigta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>viņa kompetenču jomā<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, un, treškārt, par lēmumu, kurš esot pieņemts <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> un ar kuru IPNL esot netieši noraidījusi lūgumu sniegt palīdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> vēstuli ģenerālsekretārs, rīkojoties kā IPNL, nolēma daļēji apmierināt sūdzību, ko prasītāja bija iesniegusi tā paša gada 24. aprīlī. Saistībā ar prasītājas iecelšanu cita amatā Apmeklētāju programmas nodaļā ģenerālsekretārs atgādināja, ka šai iecelšanai citā amatā noteikti bija pagaidu raksturs un tā esot bijusi jāsaglabā visā administratīvās izmeklēšanas, kas vēl norisinājās, laikposmā, un galvenokārt viņš noraidīja prasītājas argumentus, kuri vērsti pret pārcelšanas pasākuma pamatotību vai kārtību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Savukārt šajā <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmumā ģenerālsekretārs nolēma grozīt <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumu, ciktāl Personāla ĢD ģenerāldirektors tajā esot kļūdaini uzskatījis, ka IPNL ir izbeigusi procedūru saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību. Šajā ziņā viņš precizēja, ka šis lūgums sniegt palīdzību vēlāk bija pamatā Personāla ĢD ģenerāldirektora galīgajam lēmumam un ka tādējādi pretēji tam, ko apgalvoja prasītāja, neviens netiešs lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu nav ticis pieņemts, kas nozīmē, ka sūdzība saistībā ar šo jautājumu bija nepieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par lietas apstākļiem, kas norisinājās pēc prasības celšanas</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151208">2015. gada 8. decembra</DATE> vēstuli Personāla ĢD ģenerāldirektors informēja prasītāju par savu nodomu viņas lūgumu sniegt palīdzību atzīt par nepamatotu it īpaši pēc tam, kad Padomdevēja komiteja bija uzklausījusi Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītāju un četrpadsmit citus nodaļas ierēdņus un darbiniekus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Būtībā ģenerāldirektors uzskatīja, ka, pat ja apgalvotie fakti ir norisinājušies atkārtoti, Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītāja tonis mutvārdos vai sarakstē, kuru bija iesniegusi prasītāja, faktiskajā kontekstā un darba apstākļos, kādos esot jāstrādā šai nodaļai, viņam nešķiet nepiemērots. Viņš precizēja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pilnībā piekrītot, ka vārdi dažkārt [tika] izteikti atklātā un tiešā veidā, tomēr [ir] jākonstatē, ka tajos [nav] pārkāptas profesionālas diskusijas saprātīgās robežas starp nodaļas vadītāju un viņa komandas darbiniekiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Konkrēti, viņš uzskatīja, ka šie komentāri ir izteikti dienesta sanāksmēs, kurās tika apspriesti organizācijas darbības traucējumi, tāpēc tos varēja uzskatīt par izteiktiem ikdienas vadības kontekstā rūpēs par to, lai tiktu atrisinātas problēmas, kas lielākajai daļai nodaļas darbinieku šķita acīmredzamas. Attiecībā uz elektroniskā pasta vēstulēm, kuras Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītājs bija nosūtījis prasītājai, Personāla ĢD ģenerāldirektors uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>[ir] acīmredzami, ka to mērķis ir bijis vai nu uzlabot dienesta darbību, vai atgādināt viņa sniegtos norādījumus<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, tādējādi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>vērtējot tos šādā kontekstā, to saturs nav uzskatāms par nepiemērotu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Personāla ĢD ģenerāldirektors uzaicināja prasītāju atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktam sniegt savus apsvērumus par viņa nodomu atzīt viņas lūgumu sniegt palīdzību par nepamatotu un uzaicināja to darīt pēc viņas izvēles vai nu mutvārdos sarunā, vai rakstveidā. Prasītājai savs nodoms šajā jautājumā bija jāpaziņo Personāla ĢD ģenerāldirektoram līdz <DATE ISO="20151220">2015. gada 20. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembra</DATE> vēstulē prasītājas pārstāvis informēja Personāla ĢD ģenerāldirektoru, ka viņa sniegs savus apsvērumus rakstveidā. Tomēr, atsaucoties šajā sakarā uz <DATE ISO="20150923">2015. gada 23. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cerafogli</HT>/ECB</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑114/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:678">EU:T:2015:678</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), viņš lūdza iepazīties ar Padomdevējas komitejas sagatavoto izmeklēšanas ziņojumu – šo lūgumu viņš atkārtoja 2016. gada 5. februārī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160209">2016. gada 9. februāra</DATE> vēstuli Personāla ĢD ģenerāldirektors piešķīra prasītājai termiņu, kas beidzās <DATE ISO="20160401">2016. gada 1. aprīlī</DATE>, lai sniegtu apsvērumus par viņa nodomu noraidīt lūgumu sniegt palīdzību. Turklāt, atbildot uz viņas lūgumu saņemt izmeklēšanas ziņojuma paziņojumu, viņš norādīja, ka Padomdevēja komiteja viņai ir nosūtījusi tikai atzinumu, kurā tika konstatēta psiholoģiskas vardarbības pret prasītāju neesamība. Savukārt viņai neesot ticis nosūtīts ziņojums, kas minēts Iekšējo noteikumu vardarbības jomā 14. pantā, jo šādu ziņojumu Padomdevēja komiteja izstrādā tikai gadījumos, kad tā konstatē psiholoģiskas vardarbības esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmumu Personāla ĢD ģenerāldirektors, pildot IPNL funkcijas, noraidīja lūgumu sniegt palīdzību (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>). Šajā lēmumā viņš tostarp norādīja, ka prasītāja ir pilnībā un detalizēti informēta par iemesliem, kuru dēļ viņš <DATE ISO="20151208">2015. gada 8. decembrī</DATE> plānoja noraidīt lūgumu sniegt palīdzību. Tomēr viņš atgādināja, ka lūguma sniegt palīdzību izskatīšanā viņš ir vienīgā instance un ka Padomdevējai komitejai šajā ziņā nav nekādu pilnvaru pieņemt lēmumus. Viņš uzskatīja, ka prasītājai nav nekādu subjektīvu tiesību saņemt Padomdevējas komitejas izmeklēšanas ziņojumu, atzinumu vai atskaites.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītājas minētajiem procesuālajiem pārkāpumiem Personāla ĢD ģenerāldirektors tostarp uzskatīja, ka, nosūtot lūguma sniegt palīdzību kopiju Padomdevējai komitejai, prasītāja šajā Padomdevējā komitejā nebija vērsusies ar oficiālu sūdzību Iekšējo noteikumu vardarbības jomā izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Paskaidrojot, ka viņa bija vērsusies Padomdevējā komitejā 2015. gada 2. februārī, Personāla ĢD ģenerāldirektors uzskatīja, ka kavēšanās, kas konstatēta lūguma sniegt palīdzību izskatīšanā un izmeklēšanā, it īpaši sešu mēnešu un vienpadsmit dienu ilgums uzklausīšanas rīkošanai, esot izskaidrojama ar Padomdevējas komitejas uzaicināto personu aizņemtību un Parlamenta personāla sadalījumu pa trim darba vietām, kā arī ar lietas sarežģītību, kurā bija jāuzklausa daudzas personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas būtību Personāla ĢD ģenerāldirektors palika pie vērtējuma, ko viņš bija izklāstījis <DATE ISO="20151208">2015. gada 8. decembra</DATE> vēstulē, un tādējādi nolēma neatzīt, ka prasītājas aprakstītajā situācijā būtu piemērojams psiholoģiskas vardarbības jēdziens Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Eiropas Savienības Civildienesta tiesas kancelejā saņemts <DATE ISO="20151117">2015. gada 17. novembrī</DATE>, prasītāja cēla šo prasību, kura sākotnēji reģistrēta ar numuru F‑142/15.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160129">2016. gada 29. janvārī</DATE>, Parlaments saskaņā ar šīs tiesas Reglamenta 83. pantu cēla iebildi par nepieņemamību, par kuru prasītāja 2016. gada 22. februārī iesniedza apsvērumu rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar tiesas sekretāra <DATE ISO="20160428">2016. gada 28. aprīļa</DATE> vēstuli lietas dalībnieki tika informēti par Civildienesta tiesas nolēmumu, kas pieņemts, piemērojot tās Reglamenta 83. panta 3. punkta pirmo daļu, Parlamenta izvirzīto iebildi par nepieņemamību izskatīt, lemjot par lietu pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnijā</DATE> Civildienesta tiesas kancelejā Parlaments iesniedza iebildumu rakstu, kura pielikumā viņš pievienoja šī sprieduma 17.–25. punktā minētās vēstules, savukārt prasītāja iesniedza repliku <DATE ISO="20160718">2016. gada 18. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20160706">2016. gada 6. jūlija</DATE> Regulas (ES, Euratom) 2016/1192 par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="137" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 200, 137. lpp.</REF.DOC.OJ>), 3. pantu, šī lieta tika nodota Vispārējai tiesai tādā stāvoklī, kādā tā bija <DATE ISO="20160831">2016. gada 31. augustā</DATE>, un turpmāk tā ir jāizskata atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamentam. Tādējādi šī lieta tika reģistrēta ar numuru T‑570/16 un piešķirta pirmajai palātai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Pēc otrreizējas procesuālo rakstu apmaiņas, ko Civildienesta tiesa bija atļāvusi atbilstoši tās Reglamenta 55. pantam, tiesvedības rakstveida daļa saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamentu tika pabeigta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ar tiesas sekretāra <DATE ISO="20161129">2016. gada 29. novembra</DATE> vēstuli Vispārējā tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 90. panta 1. punktu uzaicināja prasītāju norādīt, vai tā ir cēlusi sūdzību par <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, lūdzot viņai attiecīgajā gadījumā iesniegt šīs sūdzības kopiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Vēstulē, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika saņemta <DATE ISO="20161213">2016. gada 13. decembrī</DATE>, prasītāja apstiprināja, ka <DATE ISO="20160906">2016. gada 6. septembrī</DATE> viņa ir iesniegusi šādu sūdzību, un iesniedza tās kopiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Ar tiesas sekretāra <DATE ISO="20170119">2017. gada 19. janvāra</DATE> vēstuli Vispārējā tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 90. panta 1. punktu uzaicināja Parlamentu iesniegt tai atbildi, kādu tas bija sniedzis uz <DATE ISO="20160906">2016. gada 6. septembra</DATE> sūdzību, un gadījumā, ja IPNL būtu nepārtopami lēmusi par šo sūdzību, iesniegt tai šī lēmuma kopiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>2017. gada 1. februārī Parlaments Vispārējai tiesai apstiprināja, ka bija nepārtopami lēmis par <DATE ISO="20160906">2016. gada 6. septembra</DATE> sūdzību. Līdz ar to tas iesniedza <DATE ISO="20170104">2017. gada 4. janvāra</DATE> lēmuma, ar kuru ģenerālsekretārs, pildot IPNL funkcijas, bija noraidījis šo sūdzību, kopiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai atbilstoši Reglamenta 106. panta 1. punktam, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, nolēma izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Lietas dalībnieku prasījumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt lēmumu, kas, viņasprāt, ir netieši pieņemts <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> un ar ko IPNL noraidīja viņas lūgumu sniegt palīdzību;</P></ITEM><ITEM><P>atcelt <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmumu, ar kuru tika noraidīta <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīļa</DATE> sūdzība;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Parlamentam samaksāt kaitējuma atlīdzību un procentus, kas <HT TYPE="ITALIC">ex aequo et bono</HT> ir jānosaka EUR <FT TYPE="NUMBER">50000</FT> apmērā, kā atlīdzību par iespējami radīto kaitējumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, noraidīt prasību kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Juridiskais pamatojums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasījumiem atcelt tiesību aktu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Savā iebildē par nepieņemamību Parlaments būtībā norādīja, ka <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmums bija nelabvēlīgs akts, ar kuru IPNL esot atbildējusi uz lūgumu sniegt palīdzību. Ar šo lēmumu, kas tika pieņemts Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta trešajā teikumā noteiktajā termiņā atbildes sniegšanai, esot likti šķēršļi vēlākam netieši pieņemtam lēmumam noraidīt šo lūgumu, šajā gadījumā pēc Civildienesta noteikumos noteiktā četru mēnešu termiņa atbildes sniegšanai, kurš bija sācies <DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembrī</DATE>, kas ir lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas diena. Tādējādi lēmums, kura tiesiskumu prasītāja apstrīd, nepastāvot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Pēc tam iebildumu rakstā Parlaments norādīja, ka faktiski <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmums esot bijusi tieša IPNL pirmā atbilde uz lūgumu sniegt palīdzību attiecībā uz noteikto pārcelšanas pasākumu, kā arī administratīvās izmeklēšanas uzsākšanu. Tomēr tas uzsvēra, ka ģenerālsekretārs šo lēmumu esot daļēji iekļāvis <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmumā. Proti, ģenerālsekretārs esot uzskatījis, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu Personāla ĢD ģenerāldirektoram bija vēl jāpauž nostāja par prasītājas apgalvotās psiholoģiskas vardarbības esamību vai neesamību un ka tādējādi viņam obligāti bija vēlreiz jāpauž nostāja administratīvās izmeklēšanas beigās, ko viņš beigu beigās esot izdarījis <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Savos <DATE ISO="20160222">2016. gada 22. februāra</DATE> apsvērumos prasītāja apstrīdēja Parlamenta analīzi, apgalvodama, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, Parlamenta tiešas atbildes neesamības dēļ <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> esot izteikts netiešs noraidošs lēmums par lūgumā sniegt palīdzību apgalvotās psiholoģiskās vardarbības esamības patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Viņa uzsvēra, pirmkārt, ka Parlaments <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumā par šo jautājumu esot tikai norādījis, ka viņa bija vērsusies komitejā sakarā ar vardarbību, apstiprinot, ka šajā dienā par prasītājas lūgumu netika pieņemta nekāda IPNL nostāja, lai sniegtu atbildi attiecībā uz apgalvoto faktu esamību un kvalificētu tos kā psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē. Otrkārt un galvenokārt, <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmumā, lemjot par <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīļa</DATE> sūdzību, ģenerālsekretārs esot atcēlis <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumu, ciktāl IPNL tajā bija apgalvojusi, ka tā esot izbeigusi lūguma sniegt palīdzību izskatīšanu tikai tāpēc, ka viņa bija vērsusies Padomdevējā komitejā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tādējādi prasītāja savos <DATE ISO="20160222">2016. gada 22. februāra</DATE> apsvērumos secināja, ka, ja Parlamenta viedoklis būtu jāapstiprina, tas nozīmētu, ka IPNL būtu pietiekoši vērsties Padomdevējā komitejā, lai izvairītos no tai uzliktā pienākuma Civildienesta noteikumos noteiktajā četru mēnešu termiņā atbildēt uz jebkuru lūgumu, ar kuru pie tās vēršas darbinieks, tostarp lūgumu sniegt palīdzību, kas iesniegts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Replikā prasītāja it īpaši apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>tad, kad [viņa] [bija] iesniegusi [šo] prasību, viņas prasījumi par atcelšanu bija pieņemami, [ciktāl] [tikai] pēc šīs prasības celšanas šie prasījumi par atcelšanu [bija] zaudējuši priekšmetu tāpēc, ka <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīļa</DATE> lēmums [tika] aizstāts ar <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmumu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Pakārtoti ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nelabvēlīga akta esamība Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē ir obligāts nosacījums jebkuras prasības, ko ierēdņi cēluši pret iestādi, kurā viņi strādā, pieņemamībai (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930713">1993. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Moat</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑20/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1993:63">EU:T:1993:63</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040706">2004. gada 6. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huygens</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑281/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:207">EU:T:2004:207</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FG</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑20/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:93">EU:F:2015:93</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā, ja IPNL vai – atkarībā no gadījuma – iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>iecēlējinstitūcija<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu saņem lūgumu sniegt palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē, tai saskaņā ar palīdzības sniegšanas pienākumu un ja šī iestāde saskaras ar incidentu, kas nav saderīgs ar kārtību un objektivitāti dienestā, ir jāiejaucas ar visu nepieciešamo sparu un ātri un ar apstākļiem atbilstošu rūpību attiecīgi jāreaģē, lai konstatētu faktus un, zinot lietas apstākļus, atbilstoši rīkotos. Šim nolūkam pietiek, ka ierēdnis vai darbinieks, kurš lūdz aizsardzību savai iestādei, iesniedz sākotnējos pierādījumus par uzbrukumu, kuru upuris viņš esot, patiesumu. Ja ir šāda informācija, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp administratīva izmeklēšana, lai, sadarbojoties ar sūdzības iesniedzēju, konstatētu sūdzības pamatā esošos faktus (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890126">1989. gada 26. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koutchoumoff</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>224/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:38">EU:C:1989:38</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071025">2007. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lo Giudice</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑154/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:322">EU:T:2007:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CH</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑132/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:115">EU:F:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Saskaroties ar apgalvojumiem par vardarbību, pienākums sniegt palīdzību it īpaši ietver administrācijas pienākumu nopietni, ātri un absolūti konfidenciāli pārbaudīt lūgumu sniegt palīdzību, kurā ir apgalvota vardarbība, un informēt lūguma iesniedzēju par atbildi uz to (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081127">2008. gada 27. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klug</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMEA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑35/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2008:150">EU:F:2008:150</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CH</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑132/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:115">EU:F:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic situācijā, kura – kā ir šajā gadījumā –ietilpst Civildienesta noteikumu 24. panta piemērošanas jomā, administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, ko pārbauda Eiropas Savienības tiesa, pasākumu un Civildienesta noteikumu 24. panta piemērošanas līdzekļu izvēlē (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980915">1998. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haas</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑3/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1998:202">EU:T:1998:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071025">2007. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lo Giudice</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑154/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:322">EU:T:2007:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0137">137.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CH</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑132/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:115">EU:F:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā lietā nav strīda par to, ka pēc lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas IPNL Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta trešajā teikumā noteiktajā četru mēnešu termiņā atbildes sniegšanai atbildēja prasītājai, informējot viņu par pasākumiem, kādus tā bija pieņēmusi saskaņā ar savu pienākumu sniegt palīdzību, atbildot uz šo lūgumu sniegt palīdzību. Šie <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumā minētie pasākumi, kuru veikšana obligāti nozīmēja, ka IPNL ir uzskatījusi, ka tai ir sākotnēji pierādījumi to faktu patiesumam, uz kuriem, iespējams, attiecas Civildienesta noteikumu 12.a pants, galvenokārt bija prasītājas pārcelšana darbā kā pārcelšanas pasākums, kā arī administratīvās izmeklēšanas uzsākšana, kas tika uzticēta Padomdevējai komitejai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Tātad ir jānosaka, vai, neraugoties uz to, ka IPNL 2015. gada 4. februārī pieņēma tiešu lēmumu, var uzskatīt, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta trešo teikumu, tas, ka IPNL nav pieņēmusi nostāju par apgalvoto faktu, kas veidojot psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē, patiesumu, četru mēnešu termiņā, kurš sākās <DATE ISO="20141211">2014. gada 11. decembrī</DATE> – lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas dienā – ļauj konstatēt, ka tādā gadījumā <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> bija pieņemts netiešs lēmums un ka šis netiešais lēmums nozīmēja IPNL atteikšanos konstatēt apgalvoto faktu patiesumu un kvalificēt tos kā psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa šajā ziņā jau ir nepārprotami spriedusi, ka vispārēji vēstules, ar kuru ieinteresētā persona ir informēta, ka viņas lūgums tiek pārbaudīts, sekas nav attiecīgā lūguma pieņemšana tā, ka, neskatoties uz šādas informatīvas vēstules pastāvēšanu, galīgās atbildes neesamība Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzētajā termiņā uz ierēdņa vai darbinieka sākotnējo lūgumu principā ļauj uzskatīt, ka – atkarībā no gadījuma – IPNL vai iecēlējinstitūcija ir izteiksi netiešu lēmumu par lūguma noraidīšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120703">2012. gada 3. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marcuccio</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑594/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:336">EU:T:2012:336</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tomēr attiecībā uz lūgumu sniegt palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē, kas ir iesniegts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, attiecīgā persona lūdz savas administrācijas palīdzību, lai tā noteiktu pasākumus situācijas labošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Starp pasākumiem, kurus IPNL vai iecēlējinstitūcija var uzskatīt par nepieciešamiem, ja tā atzīst, ka ieinteresētā persona ir sniegusi sākotnējus pierādījumus apgalvoto faktu patiesumam, ir ietverts it īpaši administrācijas lēmums uzsākt administratīvo izmeklēšanu faktu patiesuma konstatēšanai, sadarbojoties ar lūguma sniegt palīdzību iesniedzēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šajā ziņā, ja IPNL vai iecēlējinstitūcija nesniedz nekādu atbildi uz lūgumu sniegt palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē četru mēnešu termiņā, kas ir paredzēts šo Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā, var uzskatīt, ka šī iestāde ir netieši nolēmusi noraidīt lūgumu sniegt palīdzību. Proti, šajā gadījumā ir jāprezumē, ka šī iestāde nav uzskatījusi, ka lūguma sniegt palīdzību pamatojumam pievienotie elementi ir pietiekami sākotnēji pierādījumi apgalvoto faktu patiesumam, no kā rastos pienākums sniegt palīdzību, kas šajā lietā attiecās uz apgalvoto Civildienesta noteikumu 12.a panta neievērošanu. Tādējādi konstatējums, ka pastāv šāds netieši izteikts lēmums par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu, ir sākotnēji saistīts ar to, ka administrācija neveic tādus pasākumus kā tie, kuri tai ir noteikti ar tās pienākumu sniegt palīdzību, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu 24. pantā, jo šajā gadījumā administrācija uzskata netieši, bet noteikti, ka gadījums neietilpst šīs pēdējās minētās tiesību normas piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Būtībā to Vispārējā tiesa ir nospriedusi <DATE ISO="20071025">2007. gada 25. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lo Giudice</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑154/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:322">EU:T:2007:322</NO.ECLI>) <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punktā</REF.DOC.ECR>, kur, kā tas izriet no šī sprieduma 9.–23. punkta, tika apstrīdēta situācija, kurā apgalvotas psiholoģiskas vardarbības gadījumā iecēlējinstitūcija Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā norādītajā četru mēnešu termiņā, atbildot uz lūgumu sniegt palīdzību, nenoteica nevienu palīdzības pasākumu. Šajā lietā tikai pēc tam, kad attiecīgā persona bija iesniegusi sūdzību, administrācija nolēma uzsākt administratīvo izmeklēšanu, kuras iznākums administrācijai kļuva zināms tikai dažas dienas pirms atbildes uz sūdzību pieņemšanas, kas tika sniegta septiņus mēnešus pēc šīs sūdzības iesniegšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr šāda situācija atšķiras no attiecīgās situācijas šajā lietā, kurā, atbildot uz lūgumu sniegt palīdzību, IPNL uzskatīja, ka tai ir pietiekami sākotnēji pierādījumi, kuru dēļ ir jāuzsāk administratīvā izmeklēšana, lai noteiktu, vai apgalvotie fakti tik tiešām ir psiholoģiska vai seksuāla vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Proti, šādā situācijā ir jānodrošina, lai šī izmeklēšana tiktu pabeigta, lai administrācija, guvusi skaidrību no izmeklēšanas ziņojuma, var šajā ziņā pieņemt galīgo nostāju, kas tad tai ļauj vai nu lūgumu sniegt palīdzību atstāt bez izskatīšanas, vai, ja apgalvotie fakti ir pierādīti un iekļaujas Civildienesta noteikumu 12.a panta piemērošanas jomā, tostarp ierosināt disciplinārlietu, lai vajadzības gadījumā uzliktu disciplinārsodu iespējamam vardarbības izdarītājam (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19740711">1974. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Guillot</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>53/72</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1974:80">EU:C:1974:80</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0003">3.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19891109">1989. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Katsoufros</HT>/Tiesa</NAME.CASE>, <NO.CASE>55/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:409">EU:C:1989:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110712">2011. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Q</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑80/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:347">EU:T:2011:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Tomēr tādā gadījumā, kāda ir šī lieta, pieņemt, ka IPNL [2016]. gada 11. aprīlī ir pieņēmusi netiešu lēmumu šīs iestādes veikta konstatējuma izpratnē par psiholoģiskas vardarbības neesamību vai arī atteikuma veikt šādu konstatējumu izpratnē, nozīmētu uzskatīt, ka visā administratīvās izmeklēšanas laikposmā IPNL bija pagaidu nostāja, saskaņā ar kuru šajā lietā nav tāds gadījums, uz kuru attiektos Civildienesta noteikumu 12.a pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Taču administratīvās izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt vai atspēkot psiholoģiskas vardarbības esamību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē tā, lai IPNL nevarētu ietekmēt izmeklēšanas iznākumu, un tai tieši nav paredzēts ieņemt nostāju – pat netieši – par apgalvotās vardarbības patiesumu līdz administratīvās izmeklēšanas iznākuma saņemšanai. Citiem vārdiem, administratīvās izmeklēšanas<?PAGE NO="10"?> uzsākšanai ir raksturīgi, ka administrācija priekšlaicīgi neieņem nostāju, pamatojoties galvenokārt uz faktu vienpusēju aprakstu, kāds sniegts lūgumā sniegt palīdzību, jo tai, gluži pretēji, sava nostāja ir jāpauž tikai tad, kad ātri un ievērojot saprātīga termiņa principu, ir pabeigta minētā izmeklēšana, kas notiek saskaņā ar sacīkstes principu, piedaloties apgalvotajam vardarbības izdarītājam (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150923">2015. gada 23. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cerafogli</HT>/ECB</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑114/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:678">EU:T:2015:678</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā ziņā vēl ir jāprecizē, ka tādā gadījumā administrācijai ir pienākums pabeigt administratīvo izmeklēšanu neatkarīgi no tā, vai apgalvotā vardarbība tās gaitā ir izbeigta, un pat ja lūguma sniegt palīdzību iesniedzējs vai apgalvotais vardarbības izdarītājs ir pametuši iestādi (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CH</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑132/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:115">EU:F:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0122">122.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Administratīvās izmeklēšanas pabeigšanas svarīgums ir saistīts arī ar to, ka, pirmkārt, apstāklis, ka administratīvās izmeklēšanas iznākumā, kas, iespējams, ir tikusi īstenota ar tādas no IPNL atsevišķas iestādes palīdzību, kāda ir Padomdevēja komiteja, IPNL, iespējams, atzītu psiholoģiskas vardarbības esamību, pats par sevi var labvēlīgi ietekmēt vardarbībā cietušā ierēdņa vai darbinieka atlabšanas terapeitisko procesu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110208">2011. gada 8. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Skareby</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑95/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2011:9">EU:F:2011:9</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un turklāt cietusī persona to var izmantot, lai, iespējams, celtu valsts tiesā prasību, saistībā ar kuru IPNL ir jāpilda palīdzības sniegšanas pienākums Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē un šī fakta atzīšana nebeidzas ar attiecīgā darbinieka nodarbinātības laikposma beigām. Otrkārt, administratīvās izmeklēšanas pabeigšana, gluži pretēji, var atspēkot personas, kas uzskata sevi par cietušo, apgalvojumus, tādējādi ļaujot atlīdzināt kaitējumu, ko šāda apsūdzība, ja tiktu pierādīta tās nepamatotība, būtu varējusi radīt personai, kura izmeklēšanas procedūrā tika norādīta kā iespējamais vardarbības izdarītājs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CH</HT>/Parlaments</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑132/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:115">EU:F:2015:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā, ka pretēji tam, kā tas ir disciplinārlietas gadījumā, Civildienesta noteikumos nav paredzēta īpaša tiesību norma attiecībā uz termiņu, kādā administrācijai ir jāveic administratīvā izmeklēšana, it īpaši psiholoģiskas vardarbības jomā, apstāklis, ka administratīvā izmeklēšana, kas uzsākta kā atbilde uz lūgumu sniegt palīdzību četru mēnešu termiņā pēc šī lūguma iesniegšanas, vienmēr turpinās ārpus šī termiņa, neļauj izsecināt administrācijas netieša lēmuma esamību, kurā IPNL būtu noliegusi lūgumā sniegt palīdzību apgalvoto faktu patiesumu vai kurā tā būtu uzskatījusi, ka tie nav psiholoģiska vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tādējādi šajā lietā ir jāuzskata, ka IPNL, atbildot uz lūgumu sniegt palīdzību, Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta trešajā teikumā norādītajā četru mēnešu termiņā ir noteikusi pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, par ko prasītājai tika paziņots <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> lēmumā, un ka tādējādi tā ir apmierinājusi lūgumu sniegt palīdzību, lai arī pēc administratīvās izmeklēšanas, kuru tā nolēma uzsākt, un, ņemot vērā tās iznākumu, tai bija pienākums sniegt ieinteresētajai personai atbildi par to, vai lūguma sniegt palīdzību pamatojumam apgalvotie fakti tiešām tika konstatēti un attiecīgajā gadījumā – kā šajā lietā – vai uz tiem ir attiecināms psiholoģiskas vardarbības Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tomēr šīs lietas apstākļos un kā to <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augustā</DATE>, noraidot <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīļa</DATE> sūdzību kā nepieņemamu šajā jautājumā, konstatēja IPNL, <DATE ISO="20150411">2015. gada 11. aprīlī</DATE> nav ticis pieņemts nekāds netiešs lēmums noraidīt lūgumu sniegt palīdzību, ko varētu interpretēt kā IPNL paustu nostāju, kurā tā ir atteikusies kvalificēt šajā lūgumā apgalvotos faktus kā psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Šo interpretāciju pamato strīdīgās procedūras laikā pieņemtais <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmums, kurā IPNL precīzi pauda nostāju šajā jautājumā, atsakoties kvalificēt apgalvotos faktus kā psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē, it īpaši pamatojoties uz secinājumiem, ko šajā ziņā ir formulējusi Padomdevēja komiteja, kurai tā bija uzdevusi veikt administratīvo izmeklēšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, prasījumi atcelt tiesību aktu, ciktāl tie attiecas uz neesošu lēmumu, ir jānoraida kā nepieņemami.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasījumiem par kaitējuma atlīdzību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Savu prasījumu par kaitējuma atlīdzību pamatojumam prasītāja apgalvo, ka netieši izteiktais lēmums noraidīt lūgumu sniegt palīdzību, kurā ietverts IPNL atteikums atzīt, ka uz šajā lūgumā apgalvotajiem faktiem ir attiecināms psiholoģiskas vardarbības jēdziens Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē, viņai esot radījis morālo kaitējumu. Tas esot saistīts ar to, ka IPNL nav atzinusi viņas pret Audiovizuālās informācijas nodaļas vadītāju celto apsūdzību pamatotību un apstākli, ka Padomdevēja komiteja šajā ziņā nebija ievērojusi Iekšējo noteikumu vardarbības jomā 11. pantu, saskaņā ar kuru tai esot bijis jāuzklausa prasītāja desmit dienu termiņā pēc viņas lūguma sniegt palīdzību iesniegšanas dienas un jāorganizē liecinieku uzklausīšana viena mēneša laikā pēc šīs minētajā Padomdevējā komitejā iesniegtās sūdzības iesniedzējas uzklausīšanas. Taču IPNL, kurai būtu bijis jābūt atbildīgai par šiem Padomdevējas komitejas darbības traucējumiem, tādējādi neesot ievērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu un šajā lietā neesot rīkojusies saprātīgā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Parlaments lūdz noraidīt prasījumus par kaitējuma atlīdzību kā nepieņemamus un katrā ziņā kā nepamatotus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir pietiekami atgādināt, ka prasījumi par mantiskā vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir jānoraida, ja tie ir cieši saistīti ar prasījumiem par atcelšanu, kuri paši ir noraidīti kā nepieņemami vai nepamatoti (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010306">2001. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Connolly</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑274/99 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:127">EU:C:2001:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0129">129.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060914">2006. gada 14. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Fernández Gómez</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:582">EU:C:2006:582</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140430">2014. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">López Cejudo</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑28/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2014:55">EU:F:2014:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Šajā lietā prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir cieši saistīti ar prasījumiem atcelt neesošu IPNL lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Katrā ziņā attiecībā uz iebildumu, kas balstīts uz nesapratīgu termiņu, kādā esot tikusi veikta administratīvā izmeklēšana, Vispārējā tiesa konstatē, ka līdzīgu iebildumu un morālu kaitējumu, kas šajā sakarā it kā esot radīts prasītājai, pēdējā minētā jau ir izvirzījusi savā <DATE ISO="20160906">2016. gada 6. septembrī</DATE> iesniegtajā sūdzībā par <DATE ISO="20160603">2016. gada 3. jūnija</DATE> lēmumu, kas tika noraidīta ar IPNL <DATE ISO="20170104">2017. gada 4. janvāra</DATE> lēmumu. Tādējādi uz tiem varēja atsaukties, lai pamatotu prasību, kas saskaņā ar LESD 270. pantu celta par šiem pēdējiem lēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida kā nepieņemami un līdz ar to prasība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr atbilstoši šī paša Reglamenta 135. panta 2. punktam Vispārējā tiesa lietas dalībniekam, pat ja nolēmums ir tam labvēlīgs, var piespriest pilnībā vai daļēji atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas, it īpaši, ja tā pretējai pusei ir radījusi izdevumus, kurus Vispārējā tiesa atzīst par nepamatotiem vai ļaunprātīgi radītiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā lietā Vispārējā tiesa norāda, ka prasītāja ir tikusi daļēji maldināta par to, vai ir pieņemts netiešs noraidošs lēmums par viņas lūgumu sniegt palīdzību, gan ar Cilvēkresursu nodaļas vadītāja <DATE ISO="20150113">2015. gada 13. janvāra</DATE> elektroniskā pasta vēstules formulējumu, gan ar neprecīzām, pat pretrunīgām atbildēm, ko sniedza Personāla ĢD ģenerāldirektors savās <DATE ISO="20150204">2015. gada 4. februāra</DATE> un <DATE ISO="20150304">2015. gada 4. marta</DATE> vēstulēs.<?PAGE NO="12"?> Ņemot to vērā, IPNL sniegtās informācijas maldinošo raksturu bija konstatējis ģenerālsekretārs savā <DATE ISO="20150820">2015. gada 20. augusta</DATE> lēmumā, lemjot par sūdzību, jo šis pēdējais minētais bija noraidījis <DATE ISO="20150424">2015. gada 24. aprīļa</DATE> sūdzību kā nepieņemamu, ciktāl tā bija vērsta pret neesošu lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jālemj, ka Parlamentam ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi pašam un jāpiespriež atlīdzināt pusi no prasītājas tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina pusi no <HT TYPE="ITALIC">HF</HT> tiesāšanās izdevumiem;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">HF</HT> atlīdzina pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Pelikánová</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Nihoul</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Svenningsen</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20170424">2017. gada 24. aprīlī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>