Briselē, 9.7.2024

COM(2024) 285 final

2024/0159(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2024.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2008. gada 15. aprīlī kļuva piemērojams Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku. Nolīgums tiek atjaunots automātiski un tāpēc joprojām ir spēkā. Iepriekšējo šā nolīguma piecu gadu īstenošanas protokolu sāka piemērot 2019. gada 15. jūnijā, un tā termiņš beidzās 2024. gada 14. jūnijā.

2024. gada 14. februārī Padome Komisiju pilnvaroja sākt sarunas par jaunu nolīguma protokolu (“jaunais protokols”).

Pamatodamās uz attiecīgajām sarunu norādēm 1 , Komisija ar Gvinejas-Bisavas Republiku risināja sarunas par nolīguma jaunā īstenošanas protokola noslēgšanu. Mērķis ir dot Savienības kuģiem piekļuvi Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonai, lai tajā zvejotu demersālo sugu vēžveidīgos, galvkājus un zivis, mazo pelaģisko sugu zivis, kā arī tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Sarunu iznākumā 2024. gada 16. maijā tika parafēts jauns īstenošanas protokola teksts. Jaunais protokols aptver piecu gadu periodu, kuru sāk skaitīt no protokola 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

Jaunā protokola mērķis ir piešķirt Savienības kuģiem ar apvienotās zinātniskās komitejas un kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO), jo īpaši Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) zinātniskajiem un citiem ieteikumiem saskanīgas zvejas iespējas zvejas zonās, kas atrodas Gvinejas-Bisavas Republikas ūdeņos. Jaunais protokols paredz šādas zvejas iespējas:

–zivju un galvkāju saldētājtraleri, 3500 GRT/gadā,

–garneļu saldētājtraleri, 3700 GRT/gadā,

–mazo pelaģisko sugu traleri, 0 tonnas/gadā,

–28 tunzivju saldētājseineri un āķu jedu kuģi,

–13 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem,

kā arī atbalsta kuģi (atbilstoši attiecīgajām ICCAT rezolūcijām).

Mazo pelaģisko sugu zvejas iespējas ir noteiktas 0 tonnu apmērā, ņemot vērā par krājumu stāvokli paustās bažas un šo zvejas iespēju mazo izmantojumu iepriekšējā protokola periodā.

Otrs mērķis ir stiprināt Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas sadarbību, nolīguma partnerattiecību aspektu abu pušu interesēs pielietojot, lai izstrādātu uz zvejas ilgtspējīgumu un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu vērstu politiku Gvinejas-Bisavas Republikas ūdeņiem.

Šā priekšlikuma nolūks ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 6. punktu saņemt Padomes atļauju jauna protokola noslēgšanai.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

Nolīguma jaunā protokola galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) un tās ārējās dimensijas prioritātes. Tas palīdzēs turpināt un stiprināt Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas stratēģisko partnerību.

Jaunais protokols paredz zvejas iespējas Savienības kuģiem. Tā pamatā likti labākie pieejamie zinātniskie un citi ieteikumi, ko sniegusi apvienotā zinātniskā komiteja, ICCAT un CECAF. ICCAT pieņemtie pārvaldības pasākumi ir iekļauti arī attiecīgajos KZP noteikumos, kas piemērojami ICCAT apgabalā, un konkrēti Zvejas iespēju regulā 2 .

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Nolīguma jaunā protokola noslēgšanas sarunu risināšana ir daļa no Savienības ārējās darbības attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un, konkrētāk, ir saskaņā ar Savienības mērķiem, kurus tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, ar kuru izveidota kopējā zivsaimniecības politika, un LESD 218. panta 6. punkts, kurā paredzēts, ka Padome pēc sarunvedēja priekšlikuma pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgo Savienības un trešo valstu nolīgumu noslēdz.

Saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Komisija nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kuri neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Līdz ar to vienīgi Komisija ir kompetenta Gvinejas-Bisavas Republikai paziņot par Savienības piekrišanu uzņemties protokola uzliktās saistības.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) Nr. 1380/2013, ar kuru izveido kopējo zivsaimniecības politiku, priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru, kas reglamentē zvejas darbības, kuras Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos. Priekšlikums atbilst minētajiem noteikumiem, kā arī tās pašas regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2023. gadā Komisija pasūtīja retrospektīvu (ex post) un provizorisku (ex ante) izvērtējuma pētījumu, ko veica neatkarīgs konsultants 3 . Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija ex post izvērtēja pašreizējo īstenošanas protokolu un ex ante – iespējamos tālākās rīcības variantus. Ex post un ex ante izvērtējumu secinājumi ir izklāstīti Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD) 4 .

Dienestu darba dokumentā izklāstītajā ex post izvērtējumā Komisija secina, ka pašreizējais īstenošanas protokols savus mērķus sasniedzis kopumā rezultatīvi, kaut arī dažās jomās iespējami uzlabojumi. Šajā sakarā Savienības flote joprojām ir ieinteresēta piekļūt Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonām, lai tajās īstenotu ar daudzgadu satvaru saskanīgas ieguves stratēģijas, un tālab ir zināmā mērā jāsalāgo Savienības flotei pieejamās zvejas iespējas un to izmantošanas apjoms. Attiecībā uz nozariskā atbalsta komponentu Komisija secina, ka nozariskā atbalsta līdzekļi i) ir palīdzējuši stiprināt zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un ii) palīdzējuši uzlabot okeānu pārvaldību Gvinejas-Bisavas Republikā un reģionā kopumā.

Dienestu darba dokumentā izklāstītajā ex ante izvērtējumā Komisija secina, ka sarunas par jaunu, nedaudz pielāgotu īstenošanas protokolu ir gan Savienības, gan Gvinejas-Bisavas interesēs. Gvinejas-Bisavas Republikai sarunas par jaunu īstenošanas protokolu ļaus turpināt ar Savienību sadarboties okeānu pārvaldības stiprināšanā, un tālab tiks izmantoti daudzgadu satvarā paredzētie īpašā nozariskā atbalsta līdzekļi.

Savienības interesēs ir saglabāt instrumentu, kas nodrošina ciešu nozarisku sadarbību ar valsti, kura Savienībai ir svarīga partnere un zivju produkcijas piegādātāja, starptautiska mēroga ieinteresētā persona un kurai ir Savienības floti interesējošas zvejas vietas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Minētās izvērtēšanas gaitā Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Gvinejas-Bisavas Republikas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās iznākums liecina, ka Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas interesēs ir saglabāt instrumentu, kas ļauj īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību un Gvinejas-Bisavas Republikai dod daudzgadu finansējuma iespējas. Savienības kuģu īpašnieku interesēs ir ar zivsaimniecības nolīguma starpniecību saglabāt piekļuvi svarīgai zvejas zonai.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 31. panta 10. punktu Komisija retrospektīvā un provizoriskā izvērtējuma veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā protokolā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Samoa nolīguma 5 8. un 9. pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Jaunajā protokolā paredzētais finansiālais ieguldījums ir 17 000 000 EUR gadā. To veido:

(a)ikgadēja 12 500 000 EUR liela summa par piekļuvi zvejas resursiem Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā un

(b)īpaša ikgadēja 4 500 000 EUR liela summa, kas paredzēta Gvinejas-Bisavas Republikas zivsaimniecības nozares politikas atbalstīšanai.

Šis atbalsts tiek piešķirts sadarbības mērķiem tādās jomās kā zvejas resursu izmantošanas ilgtspējīgums, akvakultūra, ilgtspējīga okeānu attīstība, jūras vides aizsardzība un zilā ekonomika.

Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 6 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

ZPN un jaunajā protokolā ir paredzēta uzraudzīšanas kārtība.

2024/0159 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2024.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 7 protokols, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (“protokols”), tika parakstīts [ierakstīt, kurā datumā] ar noteikumu, ka vēlāk tas tiks noslēgts.

(2)Protokola mērķis ir ļaut Savienības kuģiem veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā un Savienībai un Gvinejas-Bisavas Republikai – cieši sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā. Šī sadarbība turklāt palīdzēs zvejniecības sektorā iedibināt pienācīgus darba apstākļus.

(3)Protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Lai protokols varētu stāties spēkā, Komisijai kā Savienības pārstāvei būtu saskaņā ar Padomes lēmumu jāpaziņo Gvinejas-Bisavas Republikai par Savienības piekrišanu uzņemties protokola uzliktās saistības.

(5)Ar nolīguma 10. pantu ir izveidota apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un protokola piemērošanu. Šī komiteja ir pilnvarota apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu ar dažiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem jāpilnvaro minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(6)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret tiem neiebilst Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā noteiktais bloķējošais mazākums dalībvalstu.

(7)Saskanīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 8 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš savu atzinumu sniedzis [ierakstīt, kurā datumā],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (“protokols”).

Protokola teksts ir pievienots šā lēmuma 1. pielikumā.

2. pants

Komisija ir pilnvarota saskanīgi ar šā lēmuma 2. pielikuma noteikumiem un nosacījumiem Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, kurus pieņēmusi apvienotā komiteja, kas izveidota ar 10. pantu Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz (..)

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gvinejas-Bisavas Republiku un Eiropas Kopienu

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

08 – Lauksaimniecība un jūrlietu politika

08.05 – Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)

08.05.01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 9  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt Eiropas Savienības zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un partnerībā ar minētajām valstīm nostiprināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.

IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām, tādām kā trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā visos tās aspektos un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1 

Sarunās ar piekrastes valstīm apspriežot un noslēdzot IZPN, saskanīgi ar citām Eiropas rīcībpolitikām sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu arī ārpus Savienības ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Nolīguma īstenošanas protokola noslēgšana dod iespēju turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas stratēģisko partnerību zivsaimniecības nozarē. Protokola noslēgšana pavērs Savienības kuģiem zvejas iespējas Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā.

Protokols turklāt veicina zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozariskais atbalsts) tādu programmu īstenošanai, kuras partnervalsts līmenī pieņemtas konkrēti uzraudzības, nelegālas zvejas apkarošanas un mazapjoma zvejniecības sektora atbalstīšanas jomā.

Visbeidzot, protokols stiprinās Gvinejas-Bisavas Republikas jūras ekonomiku, sekmējot ar jūru saistīto saimniecisko izaugsmi un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi virzībai un sasniegumiem.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas dati (datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.

Ietekme uz nodarbinātību, zvejnieku darba apstākļu pienācīgumu un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).

Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti, mazapjoma zvejas sektora, attīstību.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Lai laiks, uz kādu sakarā ar termiņa izbeigšanos var nākties pārtraukt iepriekšējā protokola satvarā notiekošās zvejas operācijas, būtu iespējami īsāks, jauno īstenošanas protokolu paredzēts piemērot provizoriski no tā parakstīšanas dienas.

Jaunais protokols nodrošinās satvaru Savienības flotes zvejas darbībām Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā un Savienības kuģu īpašniekiem dos iespēju iesniegt pieteikumus uz zvejas atļaujām, lai varētu zvejot minētajā zonā. Turklāt jaunais protokols stiprinās Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas sadarbību, kuras mērķis būs palīdzēt izstrādāt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku visos tās aspektos. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS un elektroniska nozvejas datu pārraidīšana. Protokola satvarā pieejamais nozariskais atbalsts Gvinejas-Bisavas Republikai palīdzēs virzīt savu nacionālo zivsaimniecības stratēģiju un jūras ekonomiku, arī apkarot NNN zveju, un vienlaikus veicinās pienācīgu darba apstākļu iedibināšanu ar zveju saistītajās darbībās.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Ja Savienība nepanāktu vienošanos par jaunu protokolu, Savienības kuģi nedrīkstētu veikt zvejas darbības, jo pašreizējā nolīgumā ir ietverta klauzula, kas izslēdz zvejas darbības, kuras netiek veiktas nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc Savienības tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Protokols turklāt piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Gvinejas-Bisavas Republikas sadarbībai.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējušas Gvinejas-Bisavas Republikas zvejas zonā agrāk gūtās nozvejas un pieejamos izvērtējumus un zinātniskos ieteikumus, Puses noteica ar zvejas piepūli (GRT) izteiktas zvejas iespējas šādās kategorijās: garneļu saldētājtraleri un zivju un galvkāju saldētājtraleri. Zvejas iespējas protokolā paredzētas arī tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā arī kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem. Mazo pelaģisko sugu zvejas iespējas, izteiktas ar kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), ir noteiktas 0 tonnu apmērā, ņemot vērā par krājumu stāvokli paustās bažas un šo zvejas iespēju mazo izmantojumu iepriekšējā protokola periodā. Šīs zvejas iespējas, pamatojoties uz apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, pēc savstarpējas vienošanās var tikt pārskatītas apvienotajā komitejā. Lai ņemtu vērā zivsaimniecības un zilās ekonomikas nacionālās stratēģijas prioritātes, paredzētā nozariskā atbalsta apjoms ir liels.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par ZPN doto piekļuvi, veido brīvi izmantojamus ieņēmumus Gvinejas-Bisavas Republikas nacionālajā budžetā. Nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti ar ikgadējā budžeta likuma starpniecību) turpretim piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai — tāds ir ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi piederas pie pārējā finansējuma, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir nacionālu projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežots ilgums

–X    Spēkā piecus gadus no parakstīšanas dienas.

–X    Finansiālā ietekme attiecībā uz saistību apropriācijām turpinās piecus gadus no parakstīšanas dienas, bet attiecībā uz maksājumu apropriācijām – piecus gadus un sešus mēnešus no parakstīšanas dienas.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 10

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādītas vairākas budžeta izpildes metodes, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD, sadarbojoties ar zivsaimniecības atašeju, kura kompetencē ir attiecīgais reģions, un koordinējot darbu ar Savienības delegāciju Gvinejas-Bisavas Republikā un attiecīgajiem Komisijas dienestiem) nodrošinās regulāru protokola īstenošanas pārraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozveju dati un nozariskā atbalsta nosacījumu izpilde.

Turklāt ZPN paredz vismaz vienu apvienotās komitejas ikgadējo sanāksmi, kuras laikā Komisija un Gvinejas-Bisavas Republika pārskatītu nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un – attiecīgā gadījumā – finansiālo ieguldījumu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Maksājumus par piekļuvi kārto atsaistīti no nozariskā atbalsta maksājumiem. Piekļuves maksājumu veic ik gadu protokola gadadienā, izņemot pirmo gadu, kad maksājums jānokārto triju mēnešu laikā pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Kuģu piekļuvi kontrolē ar zvejas atļaujām.

Pirmo atbalsta maksājumu izdara trīs mēnešu laikā pēc provizoriskās piemērošanas sākuma, ja ir panākta vienošanās par gada un daudzgadu īstenošanas programmu; nākamajos gados izmaksa ir atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem. Sasniegtos rezultātus un izpildes rādītājus uzrauga, ievērojot Gvinejas-Bisavas Republikas zivsaimniecības politikai paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanas vadlīnijas, par kurām pusēm jāvienojas, un pamatojoties uz partnervalsts iesniegtajiem ziņojumiem vai dokumentārajiem pierādījumiem un zivsaimniecības atašeja veiktajām tehniskajām inspekcijām.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no Savienības kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Gvinejas-Bisavas Republikas puses. Paredzēts izvērsts dialogs par zvejniecības sektorpolitikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Turklāt nolīgumā un protokolā ir īpašas klauzulas, kuras ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos ļauj nolīguma un protokola īstenošanu apturēt.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

IZPN paredzētie piekļuves maksājumi tiek kontrolēti, lai garantētu to atbilstību starptautisko nolīgumu noteikumiem. Ar nozarisko atbalstu saistītās kontroles mērķis ir uzraudzīt šā atbalsta īstenošanu. Uzraudzību īsteno Komisijas darbinieki, kuri strādā Savienības delegācijās, un apvienotās komitejas sanāksmju laikā. Īstenošanas sekmes izvērtē, izmantojot daudzgadu plānošanas matricu. Ja sekmes ir nepietiekamas, nākamo daļmaksājumu aptur vai, iespējams, samazina. Visu IZPN kontrolēšanas kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 1,8 % apmērā (no visām 2018. gada iemaksām). IZPN kontrolēšanas procedūras lielā mērā izriet no regulatīvajām pamatprasībām. Ja nekonstatē trūkumus, kas varētu būtiski ietekmēt finanšu darījumu likumību un pareizību, tiek uzskatīts, ka kontrole ir rezultatīva. Aplēstais vidējais kļūdas īpatsvars ir 0,0 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Lai varētu uzlabot nolīguma un protokola izpildi un stiprināt Savienības devumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā, Komisija apņemas iedibināt politisku dialogu un regulāru darbības koordināciju ar Gvinejas-Bisavas Republiku. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar IZPN, attiecas tās parastie noteikumi un parastās budžeta un finanšu procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēti trešo valstu bankas konti, kuros iemaksā finansiālo ieguldījumu. Protokola 6. panta 6. punktā noteikts, ka finansiālais ieguldījums par piekļuvi jāiemaksā Valsts kases kontā, bet nozariskais atbalsts – oficiālā kontā, kas atrodas par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas un par finansēm atbildīgās ministrijas pārziņā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif. 11

no EBTA valstīm 12

no kandidātvalstīm 13

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

08.05.01

Dif.

NĒ

NĒ

NĒ

NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 
izdevumu kategorija

Nr. 2

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD

N 
gads

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

N+4 
gads

KOPĀ

□ Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcija 14 08.05.01

Saistības

(1a)

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Maksājumi

(2a)

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Budžeta pozīcija

Saistības

(1b)

Maksājumi

(2b)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15  

Budžeta pozīcija

(3)

KOPĀ MARE ĢD 
apropriācijas

Saistības

=1a+1b +3

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Maksājumi

=2a+2b

+3

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

 



□ KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Maksājumi

(5)

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

□KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 
2. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
apropriācijas

Saistības

=4+6

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Maksājumi

=5+6

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000





Daudzgadu finanšu shēmas 
izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N 
gads

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

<….> ĢD

□ Cilvēkresursi

□ Citi administratīvie izdevumi

KOPĀ <….> ĢD

Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N 
gads 16

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
apropriācijas

Saistības

Maksājumi

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

2024

2025

2026

2027

2028

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 17

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1… 18

– Piekļuve

12,500

12,500

12,500

12,500

12,500

62,500

– Noz. atbalsts

4,500

4,500

4,500

4,500

4,500

22,500

– Iznākums

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

85,000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

0,780

17,000

17,000

17,000

17,000

17,000

KOPSUMMAS

0,780

12,500

12,500

12,500

12,500

12,500

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N 
gads 19

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

Citi administratīvie izdevumi

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 20  

Cilvēkresursi

Citi administratīvie izdevumi

Starpsumma – 
ārpus daudzgadu finanšu shēmas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

N 
gads

N+1 
gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

□ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

20 01 02 03 (Delegācijas)

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

□ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 21

20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)

XX 01 xx yy zz   22

– galvenajā birojā

– delegācijās

01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)

01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva ir tāda, ka:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, un norādiet attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā iesniedziet Excel tabulu.

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Aprakstiet, kas jādara, un norādiet attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

–    jāpārskata DFS

Aprakstiet, kas jādara, un norādiet attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva ir tāda, ka:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N 
gads 23

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

 

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 24

N 
gads

N+1 
gads

N+2 
gads

N+3 
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

………….. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo budžeta izdevumu pozīciju (pozīcijas).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku (sk. 6007/24 + ADD 1, apstiprināts Pastāvīgo pārstāvju komitejā (1. daļa) 14.2.2024.).  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6641-2024-INIT/lv/pdf .
(2)    OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp. Sk. 3. iedaļu un ID pielikumu.
(3)    Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, POSEIDON. Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku: retrospektīvs un provizorisks nolīguma īstenošanas protokola izvērtējums (galīgais ziņojums). ES Publikāciju birojs, 2023, https://data.europa.eu/doi/10.2771/196367 .
(4)    Komisijas dienestu darba dokuments. Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Gvineju-Bisavu: īstenošanas protokola izvērtējums, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52024SC0005 .
(5)    Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (OV L, 2023/2861, 28.12.2023.). https://data.europa.eu/eli/reg/2023/02862/oj.
(6)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433 I, 22.12.2020.).
(7)    (..) (OV L […], […], […]. lpp.).
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(9)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(10)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/FR/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(11)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(12)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(13)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(14)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.
(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(16)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.
(17)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(18)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
(19)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.
(20)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(21)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.
(22)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(23)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.
(24)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.