European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/2480

16.12.2025

NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS DALĪBU SAVIENĪBAS PROGRAMMĀS

EIROPAS SAVIENĪBA

un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk kopā “Savienība”,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT augsto prioritāti, ko tās piešķir īpašajām attiecībām starp Savienību, tās dalībvalstīm un Šveici, pamatojoties uz to tuvumu, kopīgajām vērtībām un Eiropas identitāti;

PAMATOJOTIES UZ kopīgajiem mērķiem un ciešo saikni starp Līgumslēdzējām pusēm, kas izriet no 1978. gada Sadarbības nolīguma starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā, kas noslēgts 1978. gada 14. septembrī, 1986. gada Pamatnolīguma par Eiropas Kopienu un Šveices Konfederācijas zinātnisko un tehnisko sadarbību, kas noslēgts Briselē un Bernē 1986. gada 8. janvārī, Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices dalību Eiropas kopuzņēmumā ITER un par kodolsintēzes enerģijas attīstību, kas noslēgts Briselē 2007. gada 28. novembrī, Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju par to, lai Šveices Konfederācijas teritorijā piemērotu Nolīgumu, ar ko izveido ITER Starptautisko kodolsintēzes enerģijas organizāciju ITER projekta kopīgai īstenošanai (turpmāk – “ITER Nolīgums), Nolīguma par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas privilēģijām un neaizskaramību kopīgai ITER projekta īstenošanai, Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas ITER projekta kopīgai īstenošanai privilēģijām un imunitāti un Nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Japānas valdību par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā Šveices konfederācijas teritorijai, kas parakstīts Briselē 2007. gada 28. novembrī, un Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, kas parakstīts Briselē 2014. gada 5. decembrī;

TĀ KĀ Eiropas Atomenerģijas kopiena (turpmāk – “ Euratom ”) noslēdza Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (1) (turpmāk “ ITER nolīgums”), Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas privilēģijām un neaizskaramību kopīgai ITER projekta īstenošanai (2) (turpmāk “Nolīgums par ITER privilēģijām un neaizskaramību”) un Nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Japānas valdību par plašākas pieejas pasākumu kopīgu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā (3) (turpmāk “plašākas pieejas nolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (4);

ATZĪSTOT Līgumslēdzēju pušu kopīgo vēlmi turpināt attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt to attiecības un sadarbību ar ITER saistītās darbībās, pamatojoties uz vienlīdzību, savstarpīgumu un vispārēju ieguvumu, tiesību un pienākumu līdzsvaru;

ŅEMOT VĒRĀ Savienības centienus būt globālo problēmu risināšanas priekšgalā, apvienojot spēkus ar starptautiskajiem partneriem, lai risinātu globālās problēmas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības plānu cilvēkiem, planētai un labklājībai ar nosaukumu “Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”;

VĒLOTIES noslēgt ilglaicīgu nolīgumu par Šveices dalību Savienības programmās un nodrošinot juridisko pamatu šādai sadarbībai;

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu kopīgo mērķi konsolidēt un padziļināt ilgstošo un veiksmīgo sadarbību, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kosmosa, kodolsintēzes un kodolskaldīšanas, kā arī izglītības, apmācības, jaunatnes, sporta un kultūras jomā, kā arī citās kopīgu interešu jomās, piemēram, digitālajā pārveidē un darbībās veselības jomā, ļaujot Šveicei nākotnē sistemātiskāk piedalīties Savienības programmās;

ATZĪSTOT vispārējos principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”  (5) (turpmāk programma “Apvārsnis Eiropa”), un Padomes Regulā (Euratom) 2021/765, ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”  (6) (turpmāk “ Euratom programma”);

APLIECINOT atjaunotās Eiropas Pētniecības telpas mērķus, proti, radīt kopīgu zinātnes un tehnoloģiju telpu, izveidot vienotu tirgu pētniecībai un inovācijai, veicināt un atvieglot sadarbību starp organizācijām, kas darbojas pētniecības un inovācijas jomā, tajā skaitā universitātēm, kā arī labas prakses apmaiņu un pievilcīgas pētnieku karjeras, atvieglot pārrobežu un starpnozaru pētnieku mobilitāti, veicināt zinātniskās informācijas un inovāciju brīvu apriti, sekmēt akadēmiskās brīvības un zinātniskās pētniecības brīvības ievērošanu, atbalstīt zinātniskās izglītības un komunikācijas darbības, kā arī veicināt iesaistīto ekonomiku konkurētspēju un pievilcīgumu, un apliecinot, ka Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammās asociētās valstis ir vienas no galvenajām potenciālajām partnerēm šajos centienos;

UZSVEROT tādu Eiropas partnerību nozīmi, kuras dažas no Eiropas steidzamākajām problēmām risina, izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu Savienības tādu prioritāšu īstenošanā pētniecības un inovācijas jomā, kurās nepieciešama kritiskā masa un ilgtermiņa redzējums, un uzsverot to, cik svarīga ir asociēto valstu līdzdalība šādās partnerībās;

CENŠOTIES noteikt abpusēji izdevīgus nosacījumus, lai radītu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, stiprinātu un atbalstītu Līgumslēdzēju pušu inovācijas ekosistēmas, palīdzot uzņēmumiem ieviest jauninājumus un paplašināt darbību Līgumslēdzēju pušu tirgos un veicinot inovāciju ieviešanu, izvēršanu un pieejamību, cita starpā ar spēju veidošanas darbībām;

APLIECINOT, ka savstarpējai dalībai pušu programmās būtu jāsniedz abpusējs labums un ka katra Līgumslēdzēja puse darīs visu iespējamo, lai atvērtu savas programmas otrai Līgumslēdzējai pusei, ņemot vērā to būtību un atzīstot, ka Līgumslēdzējas puses patur tiesības ierobežot vai noteikt nosacījumus dalībai minētajās programmās, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ, tostarp attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar to stratēģiskajiem aktīviem vai interesēm;

ATSAUCOTIES uz iespējamām atšķirībām starp Savienības programmu un Šveices programmu un pasākumu ievirzēm;

TĀ KĀ Euratom programmas vispārējie mērķi ir īstenot kodolpētniecības un mācību pasākumus, uzsvaru liekot uz nepārtrauktu kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju uzlabošanu, kā arī sniegt ieguldījumu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanā, tostarp saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu, un sekmēt kodolsintēzes enerģētikas attīstībā;

TĀ KĀ ITER nolīgums saskaņā ar tā 21. pantu attiecas uz Šveici, kas piedalās Euratom programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts;

TĀ KĀ Euratom ir Eiropas kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām dalībniece un saskaņā ar Lēmuma 2007/198/Euratom 2. pantu Šveice būs minētā kopuzņēmuma dalībniece kā trešā valsts pēc tam, kad tās pētniecības programma būs asociēta ar Euratom programmu;

TĀ KĀ Plašākas pieejas nolīgums, ievērojot tā 26. pantu, attiecas uz Šveici, kas piedalās Euratom programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts;

ATZĪSTOT ieguvumus, ko sniedz Šveices dalība Eiropas Savienības kosmosa programmas komponentos, kuri ir atvērti trešo valstu dalībai,

UZSVEROT nepieciešamību aizsargāt, attīstīt un popularizēt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu;

ATZĪSTOT, ka Savienības programmu kultūras un audiovizuālajā nozarē mērķi un vispārējie principi ir būtiski no kultūras, demokrātijas, vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa un ir īpaši svarīgi mūsu sabiedrībai un kultūras nozarēm, kuras pašlaik saskaras ar problēmām, kas saistītas ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un digitalizāciju;

APLIECINOT, ka minētos principus, kas ir atspoguļoti arī UNESCO 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, īsteno Šveice, kura saskaras ar līdzīgām problēmām un kura atbalsta tādus pašus principus kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, tostarp visu cilvēku līdztiesība, dzimumu līdzsvars, vārda brīvība un mākslinieciskā brīvība;

ATZĪSTOT vispārējos principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”  (7);

UZSVEROT, ka mūsu ekonomikas un sabiedrības digitālā pārveide sniedz milzīgas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, var veicināt zaļo pārkārtošanos un mūsu globālo konkurētspēju un sekmēt radošo un kultūras daudzveidību;

APLIECINOT, ka šādai pārveidojošai ietekmei ir nepieciešama sadarbība ar Savienības starptautiskajiem partneriem, nodrošinot maksimālu pārredzamību un pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un vērtībām, vienlaikus nodrošinot abu Līgumslēdzēju pušu drošības interešu ievērošanu;

CENŠOTIES izveidot savstarpēji izdevīgu sadarbību, lai stiprinātu un atbalstītu Līgumslēdzēju pušu uzticamu un drošu digitālo spēju izvēršanu tādās jomās kā augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, perifērdatošana un datu telpas, padziļinātas digitālās prasmes un digitālo spēju un sadarbspējas izvēršana un vislabākā izmantošana, un lai ar Līgumslēdzējām pusēm veicinātu digitālo risinājumu ieviešanu, izvēršanu un pieejamību;

UZSVEROT to, cik svarīgi ar mūžizglītības palīdzību atbalstīt cilvēku izglītības, profesionālo un personisko attīstību izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu kvalitāti un sociālo kohēziju, kā arī sekmējot inovāciju un stiprinot Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu;

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu kopīgos mērķus, vērtības un ciešo saikni izglītības, apmācības, jaunatnes, sporta un kultūras jomā, un atzīstot Līgumslēdzēju pušu kopīgo vēlmi turpināt attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt savstarpējās attiecības un sadarbību minētajās jomās;

ATZĪSTOT vispārējos principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/522 (8), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (“ES – veselībai”) (turpmāk programma “ES – veselībai”), jo īpaši saistībā ar attiecīgajām konkrētām programmas “ES – veselībai” daļām, uz kurām attiecas Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā (turpmāk “Nolīgums veselības jomā”);

ATBALSTOT programmas “ES – veselībai” vispārīgos mērķos, proti, aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu kopīgos mērķus, vērtības un ciešo saikni veselības jomā un atzīstot Līgumslēdzēju pušu kopīgo vēlmi attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt savas attiecības un sadarbību minētajā jomā;

TIECOTIES palielināt sadarbības tvērumu, pēc iespējas ātrāk sākot šā nolīguma provizorisku piemērošanu;

CENŠOTIES nodrošināt, ka visi subjekti, kam uzticēts īstenot projektus vai darbības, attiecībā uz kuriem saskaņā ar šā nolīguma nosacījumiem ir uzņemtas juridiskas saistības, var pabeigt minētos projektus vai darbības pat tad, ja tiek pārtraukta nolīguma pagaidu piemērošana vai tas tiek izbeigts;

ŅEMOT VĒRĀ, ka cieša saikne starp Šveici un Savienību dod labumu Līgumslēdzējām pusēm;

CENŠOTIES Līgumslēdzēju pušu sadarbībai izveidot noturīgu satvaru ar skaidriem nosacījumiem Šveices dalībai Savienības programmās un darbībās, kā arī mehānismu, kas atvieglotu šādas dalības sākšanu atsevišķās Savienības programmās vai darbībās,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Šis nolīgums izveido noteikumus, kas piemērojami Šveices dalībai jebkurā Savienības programmā vai darbībā, vai to daļās, kas ir atvērtas Šveices dalībai un ir uzskaitītas šā nolīguma protokolā.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“pamatakts” ir:

i)

vienas vai vairāku Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums, kas izveido programmu un kas nodrošina juridisko pamatu rīcībai un attiecīgo Savienības budžetā iekļauto izdevumu veikšanai vai no Savienības budžeta segtas budžeta garantijas vai finansiālas palīdzības īstenošanai, ieskaitot visus tā grozījumus un visus attiecīgos Savienības iestādes aktus, ar kuriem papildina vai īsteno minēto aktu, izņemot tos, kas pieņem darba programmas; vai

ii)

vienas vai vairāku Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums, kas izveido no Savienības budžeta finansētu darbību, kura nav programma, kā arī visi tā grozījumi un visi attiecīgie Savienības iestādes izdotie akti, kuri papildina vai īsteno minēto aktu, izņemot tos, kas pieņem darba programmas;

b)

“finansēšanas nolīgumi” ir nolīgumi, kas saistīti ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām vai darbībām, kurās piedalās Šveice, un ar ko tiek apgūti Savienības līdzekļi, piemēram, dotāciju nolīgumi, iemaksu nolīgumi, finanšu partnerības pamatnolīgumi, finansēšanas nolīgumi un garantijas nolīgumi;

c)

“citi noteikumi, kas attiecas uz Savienības programmas vai darbības īstenošanu” ir noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 (9) (turpmāk “Finanšu regula”) un attiecas uz Savienības vispārējo budžetu, kā arī noteikumi, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumos, vai citās Savienības piešķiršanas procedūrās;

d)

“Savienība” ir Savienība vai Eiropas Atomenerģijas kopiena, vai abas;

e)

“Savienības piešķiršanas procedūra” ir Savienības finansējuma piešķiršanas procedūra, ko uzsāk Savienība vai personas vai subjekti, kam uzticēta Savienības līdzekļu īstenošana;

f)

“Šveices subjekts” ir jebkura veida subjekts (fiziska persona, juridiska persona vai cita veida subjekts), kas var piedalīties Savienības programmas vai darbības pasākumos saskaņā ar pamataktu un kas dzīvo Šveicē vai ir iedibināts Šveicē saskaņā ar Šveices tiesībām.

3. pants

Dalības noteikšana

1.   Šveice piedalās un sniedz ieguldījumu tajās Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās, kuras ir atvērtas Šveices dalībai saskaņā ar pamataktiem, kas minēti un ietverti šā nolīguma protokolos.

2.   Attiecībā uz katru jauno daudzgadu finanšu shēmu (turpmāk “DFS”) pēc tam, kad ir stājušies spēkā pamatakti, kas izveido Savienības programmas, un ar noteikumu, ka minētās Savienības programmas ir atvērtas trešo valstu, tostarp Šveices, dalībai, ar šā nolīguma 16. pantu izveidotā Apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”) apspriež ar šo Nolīgumu izveidotās sadarbības nepārtrauktību, pirms tiek iesniegta vēstule, kurā pausts Šveices nodoms piedalīties Savienības programmā.

3.   Konkrētos noteikumus Šveices dalībai kādā konkrētā Savienības programmā vai darbībā, vai to daļās nosaka šā nolīguma protokolos. Apvienotā komiteja var grozīt šā nolīguma protokolus.

4.   Šā nolīguma protokolos:

a)

nosaka Savienības programmas un darbības vai to daļas, kurās piedalās Šveice;

b)

nosaka dalības ilgumu, proti, laikposmu, kurā Šveice un Šveices subjekti var pieteikties Savienības finansējumam vai kurā tiem var uzticēt Savienības līdzekļu apgūšanu;

c)

nosaka konkrētus nosacījumus Šveices un Šveices subjektu dalībai, arī konkrētu kārtību šā nolīguma 7. un 8. pantā noteikto finansiālo nosacījumu īstenošanai, konkrētu kārtību šā nolīguma 9. pantā minētajam korekcijas mehānismam un nosacījumus dalībai struktūrās, kas izveidotas attiecīgo Savienības programmu vai darbību īstenošanas nolūkā; minētie nosacījumi atbilst šim nolīgumam, kā arī vienas vai vairāku Savienības iestāžu pamataktiem un aktiem, kuri izveido šādas struktūras;

d)

attiecīgā gadījumā nosaka Šveices finansiālās iemaksas summu Savienības programmā, ko īsteno, izmantojot finanšu instrumentu vai budžeta garantiju, ievērojot jebkādu īpašu kārtību, kā minēts šā nolīguma 10. pantā.

4. pants

Atbilstība Savienības programmu vai darbību, vai to daļu noteikumiem

1.   Šveice piedalās šā nolīguma protokolos minētajās Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā, minētajos protokolos, pamataktos un saskaņā ar citiem noteikumiem, kuri attiecas uz minēto Savienības programmu vai darbību, vai to daļu īstenošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ietver šādus elementus:

a)

Šveices subjektu atbalsttiesīgums un jebkuri citi atbalsttiesīguma nosacījumi, kas saistīti ar Šveici, jo īpaši ar izcelsmi, darbības vietu vai valstspiederību;

b)

noteikumi, kas piemērojami pieteikumu iesniegšanai, novērtēšanai un atlasei un to pasākumu īstenošanai, kurus veic atbalsttiesīgie Šveices subjekti.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie noteikumi ir līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro atbalsttiesīgiem Savienības dalībvalstu subjektiem, arī attiecībā uz tādu Savienības ierobežojošo pasākumu ievērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”), ja vien šā panta 1. punktā minētie noteikumi neparedz citādi.

5. pants

Dalības Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās nosacījumi saistībā ar personu mobilitāti un preču un pakalpojumu apriti, īstenojot Savienības programmas vai darbības, vai to daļas

1.   Neskarot labvēlīgākus noteikumus Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos”), vai Šveices valsts tiesību aktos, Šveices dalību Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās, kā minēts 3. pantā, kam nepieciešama personu mobilitāte starp Savienību un Šveici vai Šveicē šādu Savienības programmu īstenošanai, īsteno ar nosacījumu, ka Šveice nodrošina turpmāk minēto:

a)

netiek pieļauta diskriminācija valstspiederības dēļ saistībā ar personu mobilitāti Savienības programmu īstenošanas nolūkā;

b)

nosacījumi personām, kuras pārvietojas uz Šveici un Šveices teritorijā, īstenojot Savienības programmas, nerada nepamatotu administratīvu vai finansiālu slogu; un

c)

nosacījumi personām attiecībā uz piekļuvi tādiem pakalpojumiem Šveicē, kas ir tieši saistīti ar Savienības programmu īstenošanu, ir tādi paši kā Šveices valstspiederīgajiem; tas jo īpaši attiecas uz jebkādām maksām, kas saistītas ar dalību Savienības programmas finansētā darbībā, un neskar labvēlīgākus noteikumus par maksām, kurus var piemērot saistībā ar programmu “Erasmus+”.

2.   Neskarot labvēlīgākus noteikumus Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos vai Savienības tiesībās attiecībā uz dalību, kas paredz personu mobilitāti starp Šveici un Savienību vai Savienības teritorijā Savienības programmu īstenošanas nolūkā, Savienība nodrošina, ka:

a)

nosacījumi personām, kuras pārvietojas uz Savienību un Savienības teritorijā, īstenojot Savienības programmas, nerada nepamatotu administratīvu vai finansiālu slogu; un

b)

nosacījumi personām attiecībā uz piekļuvi tādiem pakalpojumiem Savienībā, kas ir tieši saistīti ar Savienības programmu īstenošanu, ir tādi paši kā Savienības pilsoņiem; tas jo īpaši attiecas uz jebkādām maksām, kas saistītas ar dalību Savienības programmas finansētā darbībā, un neskar labvēlīgākus noteikumus par maksām, ko var piemērot saistībā ar programmu “Erasmus+”.

3.   Līgumslēdzējas puses dara visu iespējamo, lai saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem atvieglotu to preču un pakalpojumu pārrobežu apriti, kas paredzēti izmantošanai darbībās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

4.   Šā nolīguma protokoli var paredzēt papildu konkrētus noteikumus, kas attiecas uz šo pantu un ir nepieciešami Šveices dalībai Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās.

6. pants

Šveices dalība programmu vai darbību pārvaldībā

1.   Šveices pārstāvjiem vai ekspertiem vai Šveices izraudzītiem ekspertiem ir atļauts piedalīties kā novērotājiem – ja vien tas neattiecas uz punktiem, kas rezervēti tikai dalībvalstīm vai ir saistīti ar to Savienības programmu vai darbību, vai to daļu, kurā Šveice nepiedalās, – komitejās, ekspertu grupu sanāksmēs un citās līdzīgās sanāksmēs, kurās piedalās dalībvalstu pārstāvji vai eksperti, vai dalībvalstu izraudzīti eksperti, un kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot un pārvaldīt programmas, darbības vai to daļas, kurās Šveice piedalās saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu, vai ko Eiropas Komisija ir izveidojusi attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu saistībā ar minētajām Savienības programmām vai darbībām, vai to daļām. Šveices pārstāvju vai ekspertu vai Šveices izraudzīto ekspertu klātbūtne nav atļauta balsošanas laikā. Šveici informē par balsošanas rezultātiem.

2.   Ja ekspertus vai vērtētājus neieceļ, pamatojoties uz valstspiederību, valstspiederība nav iemesls, lai izslēgtu Šveices ekspertus vai vērtētājus.

3.   Ievērojot 1. punkta nosacījumus, Šveices pārstāvju dalību konkrētajā punktā minētajās sanāksmēs vai citās sanāksmēs, kas saistītas ar Savienības programmu vai darbību īstenošanu, reglamentē tie paši noteikumi un procedūras, kuras piemēro dalībvalstu pārstāvjiem attiecībā uz tiesībām uzstāties, informācijas un dokumentu saņemšanu, ja vien tas neattiecas uz punktiem, kas rezervēti tikai dalībvalstīm, vai ir saistīts ar programmu vai darbību, vai to daļu, kurā Šveice nepiedalās, un uz ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu.

4.   Šā nolīguma protokolos var noteikt papildu noteikumus ekspertu dalībai, kā arī Šveices dalībai valdēs un struktūrās, kas izveidotas, lai īstenotu attiecīgajā šā nolīguma protokolā definētās Savienības programmas vai darbības.

7. pants

Finansiālie nosacījumi

1.   Šveices vai Šveices subjektu dalība Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās notiek, ņemot vērā Šveices finansiālo ieguldījumu attiecīgajā finansējumā saskaņā ar Savienības budžetu.

2.   Finansiālo iemaksu veido:

a)

darbības iemaksa; un

b)

dalības maksas summa.

3.   Finansiālo iemaksu veic kā ikgadēju maksājumu vienā vai vairākās daļās.

4.   Neskarot šā panta 8. punktu, dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, un tai nepiemēro retrospektīvas korekcijas, izņemot attiecībā uz apturēšanu atbilstoši 19. pantam. Apturēšanas atbilstoši 19. pantam gadījumā dalības maksu koriģē atbilstoši darbības iemaksas korekcijai. No 2028. gada dalības maksas apmēru var koriģēt Apvienotā komiteja.

5.   Darbības iemaksa sedz darbības un atbalsta izdevumus, un tas gan saistību, gan maksājumu apropriācijās papildina summas, kas iekļautas Savienības budžetā, kurš galīgi pieņemts Savienības programmām vai darbībām, vai to daļām, ko attiecīgā gadījumā palielina ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas neizriet no finanšu iemaksām Savienības programmās un darbībās no citiem līdzekļu devējiem, kā noteikts šā nolīguma protokolā.

6.   Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skalu, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Šajā nolūkā skaitļi par Līgumslēdzēju pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs, pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

7.   Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skalas piemērošana sākotnējām saistību apropriācijām, kas palielinātas, kā aprakstīts 5. punktā, un iekļautas Savienības budžetā, kurš galīgi pieņemts attiecīgajam gadam, lai finansētu tās Savienības programmas vai darbības, vai to daļas, kurās Šveice piedalās.

8.   Šā panta 2. punktā minētās dalības maksas apmērs 2025.–2027. gadā ir šāds:

—

2025. g.: 2,5 %;

—

2026. g.: 3 %;

—

2027. g.: 4 %.

9.   Eiropas Komisija pēc pieprasījuma sniedz Šveicei tādu informāciju par tās finansiālo līdzdalību, kura ir iekļauta ar budžetu, grāmatvedību, izpildi un izvērtēšanu saistītajā informācijā, ko sniedz Savienības budžeta lēmējinstitūcijām un budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm par Savienības programmām un darbībām vai to daļām, kurās piedalās Šveice. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot Savienības un Šveices konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, un tā neskar informāciju, ko Šveice ir tiesīga saņemt saskaņā ar 12. pantu.

10.   Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

11.   Sīki izstrādāti noteikumi šā panta īstenošanai ir izklāstīti šā nolīguma attiecīgajos protokolos, kā arī šā nolīguma pielikumā par finansiālās īstenošanas noteikumiem.

8. pants

Programmas un darbības, kam piemēro darbības iemaksas korekcijas mehānismu

1.   Ja tā paredzēts šā nolīguma protokolā, Savienības programmas vai darbības vai to daļas darbības iemaksu N gadam var retrospektīvi koriģēt uz augšu vai uz leju, vienā vai vairākos turpmākajos gados, pamatojoties uz budžeta saistībām, kas uzņemtas par attiecīgā gada saistību apropriācijām, to īstenošanu ar juridiskām saistībām un to atcelšanu.

2.   Pirmo korekciju veic N + 1 gadā, kad darbības iemaksu koriģē par starpību starp sākotnējo iemaksu un koriģēto iemaksu, ko aprēķina, N gada iemaksu skalu, kura koriģēta ar koeficientu, ja tā paredzēts attiecīgajā protokolā, piemērojot summai, kas sastāv no:

a)

budžeta saistību summas par saistību apropriācijām, kas apstiprinātas N gadā saskaņā ar Savienības budžetu, un par saistību apropriācijām, kas atbilst atceltajām saistībām, kuras ir atkal darītas pieejamas; un

b)

ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijām, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās vai darbībās, kuras ir norādītas šā nolīguma protokolos, un kas bija pieejamas N gada beigās.

3.   Katru nākamo gadu, līdz visas budžeta saistības, ko finansē no N gada saistību apropriācijām, ir samaksātas vai atceltas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Savienības programmas beigām vai pēc N gadam atbilstošās DFS beigām – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, – Savienība aprēķina N gada iemaksas korekciju, Šveices iemaksu samazinot par summu, kas iegūta, N gada iemaksu skalu – kura ir koriģēta, ja attiecīgais protokols tā paredz, – piemērojot katru gadu atceltajām N gada saistībām, kuras finansētas no Savienības budžeta vai no atceltajām saistībām, kas atkal darītas pieejamas.

4.   Ja tiek atceltas ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kuras ir norādītas šā nolīguma protokolos, Šveices iemaksas attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, vai to daļās samazina par summu, kas iegūta, atceltajai summai piemērojot N gada iemaksu skalu, kura, ja to paredz attiecīgais protokols, ir koriģēta.

5.   N + 2 gadā vai turpmākajos gados pēc 2., 3. un 4. punktā minēto korekciju veikšanas Šveices iemaksas par N gadu arī samazina par summu, ko iegūst, reizinot Šveices iemaksas par N gadu un attiecību starp:

a)

N gada juridiskajām saistībām, kuras finansē no jebkurām saistību apropriācijām, kas pieejamas N gadā, un kuras izriet no piešķiršanas konkursa procedūrām,

i)

no kurām ir izslēgta Šveice un Šveices subjekti;

ii)

attiecībā uz kurām pieteikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies 19. pantā minētās apturēšanas laikā vai pēc 20. pantā minētās izbeigšanas, un

b)

to juridisko saistību kopsummu, kas finansētas no jebkurām saistību apropriācijām N gadā.

6.   Juridisko saistību summu, kā noteikts, ievērojot 5. punktu, aprēķina, ņemot vērā visas budžeta saistības, kas uzņemtas N. gadā, un atskaitot attiecībā uz minētajām saistībām N + 1 gadā atceltās saistības.

9. pants

Savienības programmas un darbības vai to daļas, kam piemēro automātiskās korekcijas mehānismu

1.   Automātiskās korekcijas mehānismu piemēro tai Savienības programmai vai darbībai, vai to daļai, kurām automātiskās korekcijas mehānisma piemērošana ir paredzēta pamataktā, ar ko izveido minēto Savienības programmu vai darbību un šā nolīguma attiecīgajā protokolā. Minētā automātiskās korekcijas mehānisma piemērošanu var ierobežot, attiecinot to tikai uz tām Savienības programmas vai darbības daļām, kas norādītas šā nolīguma attiecīgā protokolā un ko īsteno, izmantojot dotācijas, kuru piešķiršanai tiek organizēti konkursi. Sīki izstrādātus noteikumus par to Savienības programmas vai darbības daļu apzināšanu, uz kurām attiecas vai neattiecas automātiskās korekcijas mehānisms, var noteikt minētajā protokolā.

2.   Savienības programmas vai darbības, vai to daļas automātiskās korekcijas summa ir starpība starp to juridisko saistību sākotnējām summām, kuras faktiski uzņemtas ar Šveici vai Šveices subjektiem, kas saņēmuši finansējumu no attiecīgā gada saistību apropriācijām, un attiecīgo Šveices iemaksāto darbības iemaksu, kas koriģēta saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu, ja šā nolīguma attiecīgais protokols paredz šādu korekciju, neskaitot atbalsta izdevumus, kuri attiecas uz to pašu laikposmu.

3.   Jebkura šā panta 2. punktā minētā summa, kas katrā no diviem secīgiem gadiem pārsniedz 8 % no Šveices atbilstošās darbības iemaksas Savienības programmā, kura koriģēta saskaņā ar 8. pantu, Šveicei ir jāmaksā kā papildu iemaksa atbilstoši automātiskās korekcijas mehānismam par katru no minētajiem diviem gadiem.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. punktā minēto juridisko saistību attiecīgo summu noteikšanu, arī konsorciju gadījumā, un par automātiskās korekcijas aprēķinu var noteikt šā nolīguma pielikumā par finansiālās īstenošanas noteikumiem.

10. pants

Finansējums saistībā ar Savienības programmām, ko īsteno, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantijas

1.   Ja saskaņā ar 3. pantu Šveice piedalās Savienības programmā vai darbībā, vai to daļā, ko īsteno, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantijas saskaņā ar Finanšu regulu, Šveice veic iemaksu minētajos finanšu instrumentos vai budžeta garantijās saskaņā ar Finanšu regulu un pamataktu, ar kuru izveido Savienības programmu vai darbību.

Iemaksātā summa palielina Savienības budžeta garantiju vai finanšu instrumenta finansējumu.

2.   Attiecīgā gadījumā šā panta īstenošanas kārtību var sīkāk precizēt attiecīgajā protokolā.

11. pants

Pārbaudes un revīzijas

1.   Savienībai ir tiesības saskaņā ar piemērojamajiem vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktiem un attiecīgos nolīgumos un līgumos noteikto veikt tehniskas, zinātniskas, finansiālas vai citu veidu pārbaudes un revīzijas jebkuras tādas Šveicē dzīvojošas fiziskas personas vai Šveicē iedibināta tiesību subjekta telpās, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī jebkuras tādas Šveicē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kura ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā. Šādas pārbaudes un revīzijas var veikt Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbinieki vai citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas. Pildot savus pienākumus Šveices teritorijā, Savienības iestāžu darbinieki un izmeklēšanas struktūras rīkojas saskaņā ar Šveices tiesību aktiem.

2.   Savienības iestāžu un struktūru, sevišķi Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbiniekiem un citām Eiropas Komisijas pilnvarotām personām ir pienācīga piekļuve objektiem, darbiem un dokumentiem gan elektroniski, gan uz papīra, kā arī visai informācijai, kas nepieciešama revīzijā, ieskaitot tiesības iegūt revidētās fiziskās vai juridiskās personas, vai revidētās trešās personas īpašumā esošus dokumentus vai datu nesēju satura fiziskas vai elektroniskas kopijas vai izrakstus no tiem.

3.   Šveice neliedz 2. punktā minētajiem darbiniekiem vai citām personām īstenot tiesības iekļūt Šveicē vai piekļūt telpām, lai tās varētu izpildīt šajā pantā minētos pienākumus, un neliek nekādus īpašus šķēršļus iekļūšanai.

4.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes un revīzijas var veikt pēc tam, kad ir apturēta šā nolīguma protokola piemērošana saskaņā ar 19. pantu, ir pārtraukta šā nolīguma provizoriskā piemērošana vai tas ir izbeigts, saskaņā ar piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktos izklāstītajiem noteikumiem vai kā noteikts attiecīgos nolīgumos un līgumos, kuri attiecas uz visām juridiskajām saistībām, ar ko īsteno Savienības budžetu un ko Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad stājas spēkā attiecīgā protokola piemērošanas apturēšana vai šā nolīguma provizoriskās piemērošanas pārtraukšana vai nolīguma izbeigšana.

12. pants

Cīņa ar pārkāpumiem, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses

1.   Eiropas Komisija un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk OLAF) ir pilnvaroti Šveices teritorijā veikt administratīvo izmeklēšanu saistībā ar šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Minēto izmeklēšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas ir izklāstīti piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu izdotajos aktos. Pildot savus pienākumus Šveices teritorijā, Savienības iestāžu darbinieki un izmeklēšanas struktūras rīkojas saskaņā ar Šveices tiesību aktiem.

2.   Šveices kompetentās iestādes saprātīgā termiņā informē Eiropas Komisiju vai OLAF par faktiem vai aizdomām, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās par pārkāpumu, krāpšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses saistībā ar šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu.

3.   Pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt jebkuras tādas Šveicē dzīvojošas fiziskas personas vai Šveicē iedibināta tiesību subjekta telpās, kas saņem Savienības līdzekļus, kā arī jebkuras Šveicē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kura ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā.

4.   Pārbaudes un inspekcijas uz vietas sagatavo un veic Eiropas Komisija vai OLAF ciešā sadarbībā ar kompetento Šveices revīzijas iestādi, kurai savlaicīgi saprātīgā termiņā paziņo pārbaužu un inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai Šveices kompetentās iestādes varētu sniegt palīdzību. Šai nolūkā Šveices kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un inspekcijās uz vietas.

5.   Pēc Šveices iestāžu pieprasījuma pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt kopā ar Eiropas Komisiju vai OLAF.

6.   Eiropas Komisijas un OLAF darbiniekiem ir piekļuve visai ar attiecīgajām operācijām saistītajai informācijai un dokumentiem, ieskaitot elektroniskos datus, kas ir nepieciešami, lai pienācīgi veiktu pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Konkrētāk, tie var attiecīgos dokumentus kopēt.

7.   Ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona vai cita trešā persona pretojas pārbaudei vai apskatei klātienē, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts noteikumiem, palīdz Eiropas Komisijai vai OLAF, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi vai inspekciju uz vietas. Minētā palīdzība ietver atbilstīgu aizsardzības pasākumu veikšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, īpaši tādēļ, lai aizsargātu pierādījumus.

8.   Eiropas Komisija vai OLAF informē Šveices iestādes par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu. Konkrētāk, Eiropas Komisija vai OLAF iespējami laicīgi ziņo Šveices kompetentajai revīzijas iestādei par faktiem vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās pārbaudē vai inspekcijā uz vietas.

9.   Neskarot Šveices krimināltiesību aktu piemērošanu, Eiropas Komisija var saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt administratīvus pasākumus un sodus jebkurai Šveices personai, kas piedalās Savienības programmas vai darbības īstenošanā.

10.   Lai pienācīgi īstenotu šo pantu, Eiropas Komisija vai OLAF un Šveices kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma savstarpēji apspriežas.

11.   Lai atvieglotu rezultatīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF, Šveice ieceļ kontaktpunktu.

12.   Eiropas Komisija vai OLAF un Šveices kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības. Informācijas apmaiņā iekļautos personas datus aizsargā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

13.   Šveices kompetentās iestādes informē Eiropas Prokuratūru (turpmāk EPPO) arī par faktiem vai aizdomām, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās saistībā ar pārkāpumu, krāpšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses, ja minētie fakti vai aizdomas attiecas uz lietu, kura var būt EPPO kompetencē. Gadījumos, kad EPPO vai Šveice veic izmeklēšanu vai tiesvedību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības vai Šveices finanšu intereses šā nolīguma darbības jomā, Šveice un Savienība nodrošina efektīvu savstarpējo palīdzību saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu, lai to kompetentās iestādes varētu izpildīt savu pienākumu izmeklēt šādus noziedzīgus nodarījumus, saukt pie atbildības un notiesāt par tiem šādu noziedzīgu nodarījumu izdarītājus un viņu līdzdalībniekus.

13. pants

Grozījumi 11. un 12. pantā

Apvienotā komiteja var grozīt 11. un 12. pantu, lai ņemtu vērā vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos veiktās izmaiņas.

14. pants

Atgūšana un izpilde

1.   Šveicē ir izpildāmi lēmumi, kurus pieņēmusi Eiropas Komisija un ar kuriem fiziskām vai juridiskām personām, kas nav valstis, tiek uzliktas finansiālas saistības sakarā ar jebkādu prasījumu, kurš izriet no Savienības programmām, darbībām, projektiem vai pasākumiem. Izpildes rīkojumu pievieno šādam lēmumam, un vienīgā formalitāte ir minētā lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru Šveices valdība izraudzījusies šim nolūkam. Izpildi nodrošina saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un procesuālajām normām. Eiropas Komisijas izpildāmus lēmumus uzskata par izpildāmiem dokumentiem Šveices 1889. gada 11. aprīļa Federālā likuma par parādu piedziņu un bankrotu (DEBA) nozīmē, un Šveices tiesas tos nepārskata pēc būtības. Šveices valdība paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai valsts iestādi, ko tā izraudzījusies šā panta nolūkiem. Saskaņā ar 15. pantu Eiropas Komisijai ir tiesības paziņot izpildāmus lēmumus tieši Šveicē dzīvojošām personām un Šveicē iedibinātiem tiesību subjektiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un rīkojumi, kas pieņemti saskaņā ar šķīrējklauzulu, kura iekļauta līgumā vai nolīgumā, kas saistīts ar Savienības programmām, darbībām, projektiem vai pasākumiem, ir izpildāmi Šveicē tāpat kā 1. punktā minētie Eiropas Komisijas lēmumi.

3.   Eiropas Savienības Tiesas piekritībā ir pārbaudīt šā panta 1. punktā minēto Eiropas Komisijas lēmumu likumīgumu un apturēt to izpildi. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Šveices tiesu jurisdikcijā.

15. pants

Saziņa un informācijas apmaiņa

Savienības iestādēm un struktūrām, kuras iesaistītas Savienības programmu vai darbību īstenošanā vai šādu programmu vai darbību kontrolē, ir tiesības tieši sazināties, arī izmantojot elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas, ar jebkuru tādu Šveicē dzīvojošu fizisku personu vai Šveicē iedibinātu tiesību subjektu, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī ar jebkuru trešo personu, kura ir iesaistīta Savienības finansējuma apgūšanā un dzīvo vai ir iedibināta Šveicē. Šādas fiziskas un juridiskas personas un trešās personas var iesniegt tieši Savienības iestādēm un struktūrām visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas tām jāiesniedz, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro Savienības programmai vai darbībai, un pamatojoties uz ikvienu līgumu vai finansēšanas nolīgumu, kas noslēgts minētās programmas vai darbības īstenošanai.

16. pants

Apvienotā komiteja par dalību Savienības programmās

1.   Ar šo izveido Apvienoto komiteju par dalību Savienības programmās. Apvienotā komiteja:

a)

nodrošina šā nolīguma un tā protokolu pienācīgu darbību un efektīvu īstenošanu, tostarp to īstenošanas izvērtēšanu, novērtēšanu un pārskatīšanu, un konkrēti:

i)

Šveices subjektu dalību un sniegumu Savienības programmās un darbībās vai to daļās;

ii)

attiecīgā gadījumā – savstarpējo atvērtību katrā Līgumslēdzējā pusē iedibinātu tiesību subjektu dalībai otras Līgumslēdzējas puses programmās, projektos, pasākumos vai darbībās, vai to daļās;

iii)

7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma mehānisma īstenošanu un attiecīgā gadījumā – 9. pantā minētā automātiskās korekcijas mehānisma īstenošanu, kas piemērojams Savienības programmām vai darbībām, kuras norādītas šā nolīguma protokolos;

iv)

informācijas apmaiņu un attiecīgā gadījumā – iespējamo jautājumu izskatīšanu attiecībā uz rezultātu izmantošanu, tajā skaitā intelektuālā īpašuma tiesībām;

v)

pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma ierobežojumu, ko Līgumslēdzējas puses piemēro vai plāno piemērot attiecībā uz piekļuvi savām attiecīgajām pētniecības un inovācijas programmām, it sevišķi attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar to stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, apspriešanu;

vi)

iespēju sadarbības uzlabošanai un attīstībai izskatīšanu;

vii)

kopīgu apspriešanu par to politiku nākotnes virzieniem un prioritātēm, kas saistītas ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām vai darbībām;

viii)

apmaiņu ar informāciju, cita starpā par jauniem tiesību aktiem, lēmumiem vai valsts programmām, kas attiecas uz šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu;

ix)

šā nolīguma protokolu pieņemšanu par konkrētiem noteikumiem attiecībā uz Šveices dalību Savienības programmās vai darbībās, vai to daļās un nepieciešamības gadījumā minēto protokolu grozīšanu ar lēmumu;

x)

šā nolīguma 11. un 12. panta grozīšanu ar lēmumu, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas veiktas vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos;

b)

sadarbībā ar Apvienoto komiteju, kas izveidota ar Nolīgumu veselības jomā (“Apvienotā komiteja veselības jautājumos”), nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību un efektīvu īstenošanu attiecībā uz Šveices dalību Savienības rīcības programmās veselības jomā (10) tikai jautājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un konkrēti:

i)

pieņem vai groza attiecīgo protokolu, apspriežoties ar Apvienoto komiteju veselības jautājumos;

ii)

informē Apvienoto komiteju veselības jautājumos, ja tās sanāksmju darba kārtībā ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar Savienības rīcības programmu veselības jomā.

2.   Apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Lēmumi ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm.

3.   Apvienotā komiteja sastāv no Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem.

4.   Apvienotā komiteja var nolemt uz ad hoc pamata izveidot jebkādu ekspertu līmeņa darba grupu vai padomdevēju struktūru, lai tā palīdzētu īstenot šo nolīgumu.

5.   Apvienoto komiteju kā līdzpriekšsēdētāji vada Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

6.   Apvienotā komiteja strādā pastāvīgi, ar jebkādiem saziņas līdzekļiem apmainoties ar attiecīgo informāciju, jo īpaši saistībā ar Šveices subjektu dalību un sniegumu. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja var veikt savus uzdevumus rakstiski.

7.   Apvienotā komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

8.   Pirmās sanāksmes laikā Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šo Nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Katra Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par turpmāk minētajiem dokumentiem:

a)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f)

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g)

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h)

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

j)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

k)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

l)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

m)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

18. pants

Provizoriska piemērošana

1.   Līgumslēdzējas puses saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem šo nolīgumu piemēro provizoriski no 2025. gada 1. janvāra. Ja šā nolīguma parakstīšanas diena ir pēc 2025. gada 15. novembra, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem šo nolīgumu piemēro provizoriski no 2026. gada 1. janvāra.

2.   Šo nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski vēlākais 2028. gada 31. decembrī, ja Šveice nav pabeigusi tas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai līdz minētajai dienai stātos spēkā 17. pantā uzskaitītie instrumenti.

3.   Ja šo nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski saskaņā ar šā panta 2. punktu, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka 7. pantā minētā Šveices darbības iemaksa ir jāveic bez 8. pantā noteiktās korekcijas vai 9. pantā noteiktās automātiskās korekcijas.

4.   Līgumslēdzējas puses vienojas, ka projekti vai pasākumi, attiecībā uz kuriem juridiskas saistības ir uzņemtas pēc tam, kad šo nolīgumu sāk piemērot, turpinās līdz to pabeigšanai saskaņā ar nolīguma nosacījumiem.

19. pants

Apturēšana

1.   Savienība var apturēt šā nolīguma protokola piemērošanu attiecībā uz Savienības programmu vai darbību, vai to daļu šādos gadījumos:

a)

ja Šveice nepilda savus pienākumus saskaņā ar 5. panta 1. punktu un ja šādai neizpildei ir būtiska ietekme uz minētās programmas vai darbības, vai to daļas īstenošanu,

b)

ja Šveice daļēji vai pilnībā neveic finansiālo iemaksu, kas jāveic saskaņā ar minēto programmu vai darbību.

Maksājuma neveikšanas gadījumā, kas var būtiski apdraudēt Savienības programmas vai darbības īstenošanu un pārvaldību, Eiropas Komisija nosūta oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja maksājums netiek veikts 20 darbdienu laikā pēc oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas, Eiropas Komisija, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, paziņo Šveicei par šā nolīguma attiecīgā protokola piemērošanas apturēšanu, kas stājas spēkā 15 dienās pēc tam, kad Šveice minēto paziņojumu ir saņēmusi;

c)

Nolīguma veselības jomā 16. pantā paredzētajos gadījumos attiecībā uz Šveices dalību Savienības rīcības programmā veselības jomā.

2.   Ja kāda šā nolīguma protokola piemērošana tiek apturēta, Šveices subjekti nav tiesīgi piedalīties Savienības piešķiršanas procedūrās, kuras vēl nav pabeigtas laikā, kad apturēšana stājas spēkā. Piešķiršanas procedūru uzskata par pabeigtu, kad tās rezultātā ir uzņemtas juridiskas saistības.

3.   Šā nolīguma protokola piemērošanas apturēšana neietekmē juridiskās saistības, kas saskaņā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību uzņemtas ar Šveices subjektiem pirms apturēšanas stāšanās spēkā. Šīm juridiskajām saistībām turpina piemērot šā nolīguma attiecīgo protokolu.

4.   Savienība nekavējoties paziņo Šveicei, tiklīdz Savienība ir saņēmusi visu veicamās finansiālās iemaksas summu. Apturēšanu atceļ uzreiz pēc šā paziņojuma.

5.   No dienas, kad tiek atcelta šā nolīguma protokola piemērošanas apturēšana, Šveices subjekti atkal ir tiesīgi piedalīties piešķiršanas procedūrās, kas sāktas attiecīgās Savienības programmas vai darbības ietvaros pēc šā datuma, un piešķiršanas procedūrās, kuras sāktas pirms šā datuma un kurām vēl nav beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš.

6.   Ja sešus mēnešus pēc apturēšanas saskaņā ar 1. punktu sākuma saglabājas apturēšanas pamatā esošie apstākļi, Savienība var vienpusēji izbeigt apturēto protokolu saistībā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību, vai to daļu.

20. pants

Izbeigšana

1.   Līgumslēdzēja puse šo nolīgumu var izbeigt, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei.

2.   Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā rakstiskā paziņojuma saņemšanas.

3.   Ja šis nolīgums tiek izbeigts saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka:

a)

projekti vai pasākumi, attiecībā uz kuriem pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms šā nolīguma izbeigšanas ir uzņemtas juridiskas saistības, turpinās līdz to izpildei saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

ikgadējo finansiālo iemaksu Savienības programmā vai darbībā N gadā, kurā šo nolīgumu izbeidz, samaksā pilnā apmērā saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu un attiecīgā protokola saistītajiem noteikumiem. Ja piemēro korekcijas mehānismu, darbības iemaksu attiecīgajā programmā vai darbībā N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības iemaksu N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu un automātiski koriģē saskaņā ar šā nolīguma 9. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai automātiskās korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības iemaksu N gadā automātiski koriģē saskaņā ar šā nolīguma 9. pantu. N gada dalības maksai, kas samaksāta kā daļa no finansiālās iemaksas attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, nepiemēro korekciju vai automātisko korekciju;

c)

ja piemēro korekcijas mehānismu, pēc gada, kurā šo nolīgumu izbeidz, tās darbības iemaksas attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, kas samaksātas par gadiem, kuros šis nolīgums tika piemērots, koriģē saskaņā ar 8. pantu. Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, šīs darbības iemaksas koriģē saskaņā ar 8. pantu un automātiski koriģē saskaņā ar 9. pantu. Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai automātiskās korekcijas mehānismu, attiecīgās darbības iemaksas automātiski koriģē saskaņā ar 9. pantu.

4.   Ievērojot 3. punktu, Šveices dalību Savienības rīcības programmā veselības jomā var izbeigt gadījumos, kas paredzēti Nolīguma veselības jomā 16. pantā.

5.   Ievērojot 3. punktu un neskarot šā nolīguma noteikumus par pretējo, Šveices dalība Savienības rīcības programmā veselības aizsardzības jomā beidzas tajā pašā dienā, kad zaudē spēku Nolīgums veselības jomā.

6.   Līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, nokārto visas pārējās šā nolīguma izbeigšanas sekas.

21. pants

Pielikums un protokoli

Šā nolīguma pielikums un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Image 1

Image 2

Image 3


(1)  ES OV L 358, 16/12/2006, 62. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2006/943(1)/oj.

(2)  ES OV 358, 16.12.2006, 82. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2006/943(2)/oj.

(3)  ES OV L 246, 21.9.2007, 34. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2007/614/oj.

(4)  ES OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/198/oj.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (ES OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/695/oj).

(6)  Padomes Regula (Euratom) 2021/765 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulu (Euratom) 2018/1563 (ES OV L 167 I, 12.5.2021., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/765/oj).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (ES OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/694/oj).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (ES OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/522/oj).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (ES OV L, 2024/2509, 26.9.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(10)  Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam tā ir programma “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (ES OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/522/oj).


PIELIKUMS

PIELIKUMS PAR FINANSIĀLĀS ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMIEM

1.   

Eiropas Komisija iespējami drīz un vēlākais finanšu gada 16. aprīlī paziņo Šveicei šādu informāciju par katru Savienības programmu, darbību vai to daļu, kurā Šveice piedalās:

a)

saistību apropriāciju summas Savienības budžetā, kas galīgi pieņemtas attiecīgajam gadam budžeta pozīcijās, kuras sedz Šveices dalību saskaņā ar šā nolīguma protokoliem, un attiecīgā gadījumā asignēto ārējo ieņēmumu apropriāciju summu, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālā ieguldījuma minētajās budžeta pozīcijās;

b)

šā nolīguma 7. pantā minētās dalības maksas summa;

c)

sākot no šā nolīguma protokolos iekļautas programmas īstenošanas N+1 gada – saistību apropriāciju īstenošana, kas atbilst budžeta N gadam, un atcelto saistību līmenis;

d)

par programmām vai to daļām, uz kurām attiecas šā nolīguma 9. pants, ja šāda informācija ir vajadzīga, lai aprēķinātu automātisko korekciju, – saistību līmenis, ko tā uzņēmusies par labu Šveices subjektiem, iedalītu pēc budžeta apropriāciju attiecīgā gada, un attiecīgais kopējais saistību līmenis.

Eiropas Komisija, pamatojoties uz savu budžeta projektu, sniedz aptuvenu a) un b) apakšpunktā minēto informāciju par aplēsēm, cik vien drīz iespējams, ja iespējams – jūnijā, un ne vēlāk kā līdz katra finanšu gada 1. septembrim.

2.   

Uzaicinājuma veikt iemaksu kopējo vērtību konkrētam gadam nosaka, piemērojot gada summu, kas aprēķināta, piemērojot šā nolīguma 7. pantu, tostarp, ja tas piemērojams Savienības programmai – visas korekcijas saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu un, ja piemērojams Savienības programmai – visas automātiskās korekcijas saskaņā ar šā nolīguma 9. pantu.

Šā punkta piemērošana neietekmē automātiskās korekcijas aprēķinu atbilstoši šā nolīguma 9. pantam.

3.   

Eiropas Komisija vēlākais līdz katra finanšu gada 16. aprīlim un, ja piemērojams Savienības programmai – ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, izdod Šveicei uzaicinājumu veikt iemaksu, kas atbilst Šveices iemaksai saskaņā ar šo nolīgumu par katru Savienības programmu vai darbību, vai to daļām, kurā Šveice piedalās.

4.   

Šā panta 3. punktā minēto uzaicinājumu veikt iemaksu strukturē pa daļām šādi:

a)

gada pirmā daļa saistībā ar uzaicinājumu veikt iemaksu, kas jāizdod līdz 16. aprīlim, atbilst summai, kura nepārsniedz 1. punktā minētās attiecīgās programmas gada finansiālās iemaksas aplēses ekvivalentu.

Šveice samaksā šajā uzaicinājumā veikt iemaksu norādīto summu vēlākais 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu;

b)

attiecīgā gadījumā gada otrā iemaksa saistībā ar uzaicinājumu veikt iemaksu, kas jāizdod ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, atbilst starpībai starp 1. punktā minēto summu un 3. punktā minēto summu, ja 3. punktā minētā summa ir lielāka. Šveice šajā uzaicinājumā veikt iemaksu norādīto summu samaksā vēlākais līdz 21. decembrim.

Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru programmu un darbību.

5.   

Ja šo nolīgumu sāk provizoriski piemērot 2025. gadā, tā īstenošanas pirmajā gadā Eiropas Komisija 60 dienu laikā pēc šā nolīguma parakstīšanas un vēlākais līdz 2025. gada 10. decembrim izdod vienotu uzaicinājumu veikt iemaksu.

6.   

Ja šo nolīgumu sāk provizoriski piemērot 2025. gadā, Šveice samaksā summu, kas norādīta uzaicinājumā veikt iemaksu saskaņā ar 5. punktu, ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma veikt iemaksu izdošanas un vēlākais līdz 2025. gada 21. decembrim.

7.   

Ja Šveices dalība tiek izbeigta saskaņā ar šā nolīguma 20. pantu, ir jāsamaksā visi maksājumi saistībā ar laikposmu pirms izbeigšanas stāšanās spēkā. Eiropas Komisija izdod uzaicinājumu veikt iemaksu attiecībā uz maksājamo summu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc izbeigšanas stāšanās spēkā. Šveice minēto maksājamo summu samaksā 60 dienu laikā no dienas, kad izdots uzaicinājums veikt minēto iemaksu.

8.   

Par katru iemaksas maksājuma kavējumu Šveice maksā nokavējuma procentus attiecībā uz nesamaksāto summu no maksājuma termiņa dienas līdz dienai, kurā minētā nesamaksātā summa ir samaksāta pilnā apmērā.

9.   

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 %, atkarībā no tā, kura ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.


1. PROTOKOLS

DALĪBA PROGRAMMĀ “APVĀRSNIES EIROPA”, EURATOM PĒTNIECĪBAS UN APMĀCĪBAS PROGRAMMĀ, PROGRAMMĀ “DIGITĀLĀ EIROPA” UN PROGRAMMĀ “ ERASMUS+”

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Programmas, kurās piedalās Šveice

1.   Šveice kā asociētā valsts piedalās un sniedz ieguldījumu Savienības programmās un darbībās vai to daļās, kas izveidotas ar šādiem pamataktiem:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (1) (turpmāk “programma “Apvārsnis Eiropa””), un kuru īsteno ar īpašo programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES (2), to visjaunākajā redakcijā, un ar finansiālu ieguldījumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/819 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (3);

b)

Padomes Regula (Euratom) 2021/765 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulu (Euratom) 2018/1563 (4) (turpmāk “Euratom programma”), tās visjaunākajā redakcijā;

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (5) (turpmāk “programma “Digitālā Eiropa””), tās visjaunākajā redakcijā;

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido ES programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+: Savienības programma izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (6) (turpmāk programma “Erasmus+”) tās visjaunākajā redakcijā.

2.   Šo protokolu nepiemēro piešķiršanas procedūrām, ar kurām īsteno budžeta saistības attiecībā uz:

a)

2021., 2022., 2023. vai 2024. gada Savienības programmām vai darbībām, vai to daļām, kas minētas šā protokola 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b)

2021., 2022., 2023., 2024., 2025. vai 2026. gada Savienības programmu, kas minēta šā protokola 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

2. pants

Šveices dalības ilgums

1.   Šveice piedalās Savienības programmās un darbībās vai to daļās, kas minētas:

a)

šā protokola 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā — no 2025. gada 1. janvāra vai no citas dienas, ja to paredz šā protokola īpaša sadaļa, uz atlikušo darbības laiku vai līdz DFS 2021.–2027. gadam beigām atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;

b)

šā protokola 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā — no 2027. gada 1. janvāra uz atlikušo darbības laiku vai līdz 2021.–2027. gada DFS beigām atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks, ievērojot šā protokola 14. pantā paredzētos nosacījumus.

2.   Šveice vai Šveices subjekti saskaņā ar šā nolīguma 4. panta nosacījumiem ir atbalsttiesīgi Savienības piešķiršanas procedūrās, ar kurām īsteno budžeta saistības attiecībā uz programmām un darbībām vai to daļām, kas minētas šā protokola 1. pantā, termiņos, kuri noteikti šā panta 1. punktā.

Attiecībā uz Savienības programmām un darbībām vai to daļām, kas minētas šā protokola 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, Šveice vai Šveices subjekti nav atbalsttiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Savienības piešķiršanas procedūrām, ar kurām īsteno budžeta saistības 2021., 2022., 2023. vai 2024. gadā, neskarot neasociēto trešo valstu subjektiem piemērojamos pamataktā noteiktos attiecināmības noteikumus vai citus noteikumus, kuri attiecas uz Savienības programmas vai darbības īstenošanu.

Attiecībā uz Savienības programmām un darbībām vai to daļām, kas minētas šā protokola 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, Šveice vai Šveices subjekti nav atbalsttiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Savienības piešķiršanas procedūrām, ar kurām īsteno budžeta saistības 2021., 2022., 2023., 2024., 2025. vai 2026. gadā, neskarot neasociēto trešo valstu subjektiem piemērojamos pamataktā noteiktos attiecināmības noteikumus vai citus noteikumus, kuri attiecas uz Savienības programmas vai darbības īstenošanu.

3. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis protokols ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai tiktu pabeigti visi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, ko finansē no šā protokola 1. pantā uzskaitītajām Savienības programmām, visi Savienības finanšu interešu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi un visas Pušu savstarpējās finansiālās saistības, kuras izriet no šā protokola īstenošanas.

Šo protokolu pagarina 2026.–2027. gadam un ar tādiem pašiem noteikumiem piemēro Euratom programmas pēctecim, ja vien trīs mēnešu laikā pēc tam, kad minētā pēctecīgā programma publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kāda no Līgumslēdzējām pusēm nepaziņo par lēmumu šo protokolu uz minēto pēctecīgo programmu neattiecināt. Šāda paziņojuma gadījumā no 2026. gada 1. janvāra šo protokolu attiecībā uz Euratom programmas pēcteci vairs nepiemēro.

4. pants

Pielikums

Šā protokola pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.

II DAĻA

KONKRĒTIE NOTEIKUMI DALĪBAI SAVIENĪBAS PROGRAMMĀS

1. SADAĻA

PROGRAMMA “APVĀRSNIS EIROPA” UN EURATOM PROGRAMMA, KAS PAPILDINA PROGRAMMU “APVĀRSNIS EIROPA”

5. pants

Konkrētie noteikumi dalībai programmā “Apvārsnis Eiropa” un Euratom programmā, kas papildina programmu “Apvārsnis Eiropa”

1.   Pirms Eiropas Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 22. panta 5. punktu pieņem lēmumu par to, vai Šveices subjekti ir tiesīgi piedalīties darbībā, kura ir saistīta ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, tā var pieprasīt konkrētu informāciju vai garantijas, piemēram:

a)

informāciju par to, vai Savienības subjektiem pēc savstarpības principa nodrošina vai nodrošinās piekļuvi esošām un plānotām Šveices programmām, projektiem, pasākumiem, darbībām vai citām rīcībām vai to daļām, kas ir līdzvērtīgas attiecīgajai programmas “Apvārsnis Eiropa” darbībai;

b)

informāciju par to, vai Šveicē ir ieviests investīciju izvērtēšanas valsts mehānisms, un garantijas, ka Šveices iestādes ziņos Eiropas Komisijai un apspriedīsies ar to par visiem iespējamiem gadījumiem, kad, piemērojot šādu mehānismu, tām ir kļuvis zināms, ka ārpus Šveices iedibināts vai no citas valsts kontrolēts subjekts plāno investēt Šveices subjektā vai pārņemt šādu subjektu, kurš ir saņēmis programmas “Apvārsnis Eiropa” vai Euratom programmas finansējumu tādu darbību veikšanai, kas ir saistīti ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, ar nosacījumu, ka Eiropas Komisija iesniedz Šveicei attiecīgo Šveices subjektu sarakstu pēc dotāciju nolīgumu parakstīšanas ar minētajiem subjektiem; un

c)

garantijas, ka nevienam no rezultātiem, tehnoloģijām, pakalpojumiem un produktiem, ko attiecīgo darbību ietvaros izstrādājuši Šveices subjekti, darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām netiks piemēroti ierobežojumi eksportēšanai uz dalībvalstīm; Šveice katru gadu darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām iesniedz atjauninātu sarakstu, kurā uzskaitīti elementi, uz kuriem attiecas eksporta ierobežojumi.

2.   Šveices subjekti var piedalīties Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbībās saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienības subjektiem, ja vien nav nepieciešami ierobežojumi, lai nodrošinātu atbilstību dalības tvērumam, kas izriet no 1. punkta.

3.   Ja Savienība programmu “Apvārsnis Eiropa” īsteno, piemērojot LESD 185. un 187. pantu, Šveice un Šveices subjekti var piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kuri ir vai tiks pieņemti par minēto juridisko struktūru izveidi.

4.   Šveici regulāri informē par JRC darbībām, kas saistītas ar Šveices dalību katrā programmā, jo īpaši par JRC daudzgadu darba programmām. Šveices augsta līmeņa pārstāvi uzaicina kā novērotāju uz JRC valdes sanāksmēm saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz Šveices dalību katrā programmā.

5.   Šveices subjektu dalībai zināšanu un inovāciju kopienās saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/819 (7) vai Savienības tiesību aktu, ar ko aizstāj minēto regulu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/820 (8).

6.   Šveices pārstāvjiem ir tiesības piedalīties kā novērotājiem bez balsstiesībām komitejā, kas minēta Padomes Lēmuma (ES) 2021/764 14. pantā un Padomes Regulas (Euratom) 2021/765 16. pantā, jautājumos, kuri attiecas uz Šveici, kad minētā komiteja apspriež jautājumus par programmas “Apvārsnis Eiropa” un Euratom programmas īstenošanu. Šāda dalība notiek saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu. Šveices pārstāvju izdevumus par ceļu uz minētās komitejas sanāksmēm atlīdzina atbilstoši ekonomiskās klases cenām. Visos pārējos jautājumos ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu reglamentē tie paši noteikumi, ko piemēro ES dalībvalstu pārstāvjiem.

6. pants

Savstarpējība

Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties Šveices programmās, projektos, pasākumos, darbībās vai citos pasākumos, vai to daļās, kas līdzvērtīgas programmas “Apvārsnis Eiropa” vai Euratom programmas darbībām, saskaņā ar Šveices noteikumiem.

Šveices līdzvērtīgo programmu, projektu, pasākumu, darbību vai citu rīcību, vai to daļu saraksts ir sniegts šā protokola pielikumā.

Finansējuma piešķiršanai Savienībā iedibinātiem Šveices tiesību subjektiem piemēro Šveices noteikumus, kas reglamentē pētniecības un inovācijas programmu, projektu, pasākumu, darbību, citu rīcību vai to daļu īstenošanu. Ja finansējums netiek nodrošināts, Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties ar saviem līdzekļiem.

7. pants

Atvērtā zinātne

Līgumslēdzējas puses savās programmās, projektos, pasākumos un darbībās vai to daļās savstarpēji veicina un mudina izmantot atvērtās zinātnes praksi saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” un Euratom programmas noteikumiem un Šveices noteikumiem.

8. pants

Programmas “Apvārsnis Eiropa” finansiālie nosacījumi

1.   Programmai “Apvārsnis Eiropa” piemēro šā nolīguma 8. pantu.

2.   Programmai “Apvārsnis Eiropa” piemēro šā nolīguma 9. pantu.

3.   Šā nolīguma 9. pantā un šajā pantā minētās automātiskās korekcijas aprēķinu veic saskaņā ar šādu sīki izklāstītu kārtību:

a)

“konkurenciālas dotācijas” ir dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumu, ja automātiskās korekcijas aprēķināšanas brīdī var identificēt galasaņēmējus; finansiālo atbalstu trešām personām, kas definēts Finanšu regulas 207. pantā, neņem vērā;

b)

ja ir uzņemtas juridiskas saistības ar konsorciju, summas, ko izmanto, lai noteiktu juridisko saistību sākotnējās summas, ir tiem saņēmējiem piešķirto summu kopsumma, kuri ir Šveices subjekti, saskaņā ar dotācijas nolīguma indikatīvo budžeta sadalījumu;

c)

visas juridisko saistību summas, kas atbilst konkurenciālām dotācijām, nosaka, izmantojot Eiropas Komisijas elektronisko sistēmu eCorda un izgūst N + 2 gada februāra otrajā trešdienā;

d)

“neintervencionālas izmaksas” ir programmas “Apvārsnis Eiropa” izmaksas, kas nav konkurenciālas dotācijas, ieskaitot atbalsta izdevumus, konkrētās programmas administrēšanu un citus pasākumus;

e)

summas, kas piešķirtas starptautiskām organizācijām kā tiesību subjektiem, kuri ir galasaņēmēji, uzskata par neintervencionālām izmaksām.

4.   Automātiskās korekcijas mehānismu piemēro šādi:

a)

N gada automātiskās korekcijas, kas attiecas uz saskaņā ar šā nolīguma 7. panta 5. punktu palielināto N gada saistību apropriāciju izpildi, piemēro N + 2 gadā, pamatojoties uz N gada un N + 1 gada datiem no šā pielikuma šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās sistēmas eCorda, pēc tam, kad Šveices ieguldījumam programmā “Apvārsnis Eiropa” ir piemērotas korekcijas saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu; vērā ņemtā summa ir to konkurenciālo dotāciju summa, par kurām ir pieejami dati automātiskās korekcijas aprēķina brīdī;

b)

no N + 2 gada līdz 2029. gadam automātiskās korekcijas summu N gadam aprēķina, ņemot vērā starpību starp:

i)

to konkurenciālo dotāciju kopsummu, kas Šveicei vai Šveices subjektiem piešķirtas kā saistības attiecībā uz N gada budžeta apropriācijām, un

ii)

N gada Šveices koriģētā darbības iemaksu summu, kura reizināta ar attiecību starp:

A.

konkurenciālo dotāciju summu, kas piešķirta saistībā ar N gada saistību apropriācijām, kas palielinātas saskaņā ar šā nolīguma 7. panta 5. punktu, un

B.

visu apstiprināto N gada budžeta saistību apropriāciju kopsummu, kurā ieskaitītas arī neintervencionālās izmaksas.

Aprēķinā neiekļauj konkurenciālo dotāciju summas, ko iegūst, uz 8. panta piemērošanas pamata izdarot korekciju par situācijām, kurās Šveices subjekti ir izslēgti.

5.   Ja attiecībā uz Šveices darbības iemaksu attiecīgajā N gadā starpība, kas aprēķināta saskaņā ar šā nolīguma 9. panta 2. punktā noteikto metodi, ir negatīva un absolūtā izteiksmē pārsniedz 8 % no attiecīgā N gada darbības iemaksas, Šveices turpmāko N + 2 gada darbības iemaksu samazina par starpību starp absolūto summu, kas aprēķināta saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto metodi N gadam, un summu, kas atbilst 8 % no atbilstošās N gada darbības iemaksas.

Pēc šā protokola 2. panta 1. punktā minētā laikposma beigām visus šā punkta pirmajā daļā paredzētos turpmāko darbības iemaksu samazinājumus piemēro Šveices darbības iemaksām nākamajā programmā, kurā piedalās Šveice.

Ja Šveices darbības iemaksu koriģē N + 2 gadā saskaņā ar pirmo un otro daļu, šādu korekciju ņem vērā, saskaņā ar šā nolīguma pielikuma par finansiālās īstenošanas noteikumiem 4. punktu aprēķinot gada summu N + 2 gadam.

9. pants

Euratom programmas finansiālie nosacījumi

1.   Euratom programmai, kas papildina programmu “Apvārsnis Eiropa”, nepiemēro šā nolīguma 8. pantu.

2.   Euratom programmai, kas papildina programmu “Apvārsnis Eiropa” nepiemēro šā nolīguma 9. pantu.

3.   Atkāpjoties no šā nolīguma 7. panta 7. punkta, iemaksu skala, kas 2025., 2026. un 2027. gadā jāpiemēro, lai aprēķinātu darbības iemaksu dalībai Euratom programmā, ir 95,4 % no iemaksu skalas, kura definēta šā nolīguma 7. panta 6. punktā.

2. SADAĻA

DALĪBA PROGRAMMĀ “DIGITĀLĀ EIROPA”

10. pants

Asociācijas tvērums

Šveice kā asociētā valsts piedalās un veicina Regulas (ES) 2021/694 3. pantā minētās programmas “Digitālā Eiropa” konkrētos mērķus: konkrētais mērķis Nr. 1 (Augstas veiktspējas datošana (HPC)), konkrētais mērķis Nr. 2 (Mākslīgais intelekts), konkrētais mērķis Nr. 4 (Padziļinātas digitālās prasmes) un konkrētais mērķis Nr. 5 (Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja).

11. pants

Konkrētie noteikumi dalībai programmā “Digitālā Eiropa”

1.   Pirms Eiropas Komisija pieņem lēmumu par to, vai Šveices subjekti ir tiesīgi piedalīties darbībā, kurai, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/694 12. panta 6. punktu ir noteikts dalības ierobežojums pamatotu iemeslu dēļ, tā var pieprasīt konkrētu informāciju vai garantijas, piemēram:

a)

informāciju par to, vai Savienības subjektiem ir vai tiks pretī nodrošināta piekļuve pastāvošām un plānotām Šveices programmām, projektiem vai darbībām, kas līdzvērtīgas attiecīgajai programmas “Digitālā Eiropa” darbībai;

b)

informāciju par to, vai Šveicē ir ieviests investīciju izvērtēšanas valsts mehānisms, un garantijas, ka Šveices iestādes ziņos Eiropas Komisijai un apspriedīsies ar to par visiem iespējamiem gadījumiem, kad, piemērojot šādu mehānismu, tām ir kļuvis zināms, ka ārpus Šveices iedibināts vai no citas valsts kontrolēts subjekts plāno investēt Šveices subjektā vai pārņemt šādu subjektu, kurš ir saņēmis programmas “Digitālā Eiropa” finansējumu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka Eiropas Komisija iesniedz Šveicei attiecīgo Šveicē iedibināto tiesību subjektu sarakstu pēc dotāciju nolīgumu parakstīšanas ar minētajiem subjektiem; un

c)

garantijas, ka nevienam no rezultātiem, tehnoloģijām, pakalpojumiem un produktiem, ko attiecīgo darbību ietvaros izstrādājuši Šveicē iedibināti subjekti, darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām netiks piemēroti ierobežojumi eksportēšanai uz dalībvalstīm. Šveice katru gadu darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām iesniegs atjauninātu sarakstu, kurā uzskaitīti elementi, uz kuriem attiecas valsts eksporta ierobežojumi.

2.   Ja uzaicinājuma nosacījumi ierobežo dalību darbībā tādu apsvērumu dēļ, kas saistīti ar Savienības drošību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/694 12. panta 6. punktu, Eiropas Komisija var pieprasīt Šveicei konkrētu informāciju vai garantijas, lai novērtētu, vai attiecīgo subjektu sniegtās garantijas ir pietiekamas, lai to dalība darbībā negatīvi neietekmētu Savienības drošību.

3.   Ja Savienība programmu “Digitālā Eiropa” īsteno, piemērojot LESD 185. un 187. pantu, Šveice un Šveices tiesību subjekti var piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas ir vai tiks pieņemti par minēto juridisko struktūru izveidi.

12. pants

Savstarpējība

Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties Šveices programmās, projektos, pasākumos, darbībās vai citās rīcībās, vai to daļās, kas līdzvērtīgas programmas “Digitālā Eiropa” darbībām, saskaņā ar Šveices noteikumiem.

Šveices līdzvērtīgo programmu, projektu, pasākumu, darbību vai citu rīcību, vai to daļu saraksts ir sniegts šā protokola pielikumā.

Finansējuma piešķiršanai Savienībā iedibinātiem Šveices tiesību subjektiem piemēro Šveices noteikumus, kas reglamentē pētniecības un inovācijas programmu, projektu, pasākumu, darbību, citu rīcību vai to daļu īstenošanu. Ja finansējums netiek nodrošināts, Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties ar saviem līdzekļiem.

13. pants

Finansiālie nosacījumi

Programmai “Digitālā Eiropa” nepiemēro šā nolīguma 8. pantu.

3. SADAĻA

DALĪBA PROGRAMMĀ “ ERASMUS+”

14. pants

Konkrētie noteikumi dalībai programmā “ Erasmus+”

Šveices dalību programmā “Erasmus+” īsteno ar nosacījumu, ka tiek paziņota valsts iestāde, norīkota valsts aģentūra un izraudzīta neatkarīgas revīzijas struktūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/817 26.–29. pantu.

Šveices dalība programmā “Erasmus+” stājas spēkā no dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi valsts aģentūras ex ante atbilstības novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/817 28. panta 2. punktu.

15. pants

Finansiālie nosacījumi

1.   Programmai “Erasmus+” nepiemēro šā nolīguma 8. pantu.

2.   Atkāpjoties no šā nolīguma 7. panta 7. punkta, iemaksu skala, kas 2027. gadā jāpiemēro, lai aprēķinātu darbības iemaksu dalībai programmā “Erasmus+”, ir 70 % no iemaksu skalas, kura definēta šā nolīguma 7. panta 6. punktā.


(1)  ES OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/695/oj.

(2)  ES OV L 167 I, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/764/oj.

(3)  ES OV L 189, 28.5.2021., 61. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/819/oj.

(4)  ES OV L 167l, 12.5.2021., 81. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/765/oj.

(5)  ES OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp., ELI: https://data.europa.eu/eli/reg/2021/694/oj.

(6)  ES OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/817/oj.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/819 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (OV ES L 189, 28.5.2021., 61. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/819/oj).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/820 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana un Lēmuma Nr. 1312/2013/ES atcelšana (ES OV L 189, 28.5.2021., 91. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/820/oj).

PIELIKUMS

Šveices līdzvērtīgo programmu, projektu, pasākumu un darbību vai to daļu saraksts

1.   

Šajā neizsmeļošajā sarakstā uzskaitītās Šveices programmas, projekti, pasākumi un darbības vai to daļas ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem programmai “Apvārsnis Eiropa” un Euratom programmai:

—

Bridge Proof-of-Concept

—

SNSF Project funding

—

SNSF Health & well-being

—

SNSF MARVIS

—

SNSF International Co-Investigator Scheme

—

SNSF National Centres of Competence in Research (NCCRs)

—

Ambizione

—

Spark

—

Funding programmes FOT

—

Sustained Scientific User Laboratory for Simulation and Data-based Science at CSCS (User Lab)

—

Swiss Data Science Center

—

Swiss Plasma Center / Swiss Fusion Hub

—

Swiss Light Source SLS

—

Swiss Spallation Neutron Source (SINQ)

—

SμS muon source

—

Swiss Research Infrastructure for Particle Physics CHRISP

—

Swiss X-ray Free Electron Laser SwissFEL

—

Swiss-Norwegian beamline (SNBL)

—

SwissChips Initiative

—

Swiss Twins

2.   

Šajā neizsmeļošajā sarakstā uzskaitītās Šveices programmas, projekti, pasākumi un darbības vai to daļas ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem programmai “Digitālā Eiropa”:

[…]


2. PROTOKOLS

DALĪBA EIROPAS KOPUZŅĒMUMA ITER UN KODOLSINTĒZES ENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBĀM, ITER NOLĪGUMA UN PLAŠĀKAS PIEEJAS NOLĪGUMA DARBĪBĀS

1. pants

Asociācijas tvērums

Šveice dalībnieces statusā piedalās un sniedz ieguldījumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības kopuzņēmumā (F4E) saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/198/Euratom (1) 2. panta c) punktu un tam pievienotajiem statūtiem (turpmāk “F4E statūti”), veicinot turpmāko zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību vadāmas kodolsintēzes jomā, Šveicei iesaistoties Euratom programmā.

2. pants

Šveices dalības ilgums

1.   Šveice F4E pastāvēšanas laikā piedalās F4E dalībnieces statusā no 2026. gada 1. janvāra, ja ir izpildīti Padomes Lēmuma 2007/198/Euratom nosacījumi.

2.   Šveice vai Šveices subjekti saskaņā ar šā nolīguma 4. panta nosacījumiem ir atbalsttiesīgi Savienības piešķiršanas procedūrās, ar kurām īsteno budžeta saistības attiecībā uz programmām un darbībām vai to daļām, kas minētas šā protokola 1. pantā, termiņos, kuri noteikti šā panta 1. punktā. Šveice vai Šveices subjekti nav atbalsttiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Savienības piešķiršanas procedūrām, ar kurām īsteno budžeta saistības 2021., 2022., 2023., 2024. vai 2025. gadā, neskarot neasociēto trešo valstu subjektiem piemērojamos pamataktā noteiktos attiecināmības noteikumus vai citus noteikumus, kuri attiecas uz F4E darbību īstenošanu.

3. pants

Konkrētie noteikumi dalībai Eiropas kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām darbībās

1.   Neatkarīgi no 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2), un saskaņā ar F4E statūtu 10. pantu F4E direktors par F4E darbiniekiem var iecelt Šveices valstspiederīgos, kuriem ir visas pilsoņu tiesības.

2.   Šveicei ir balsstiesības F4E valdē, un tā iemaksā gada dalības maksu F4E saskaņā ar F4E statūtu II pielikumu.

3.   Ievērojot šā nolīguma un jo īpaši 4. panta noteikumus, Šveices subjekti var piedalīties visās F4E darbībās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Euratom tiesību subjektiem.

4.   Šveices pārstāvji F4E sanāksmēs piedalās saskaņā ar F4E statūtiem.

5.   Šveice piemēro LESD pievienoto 7. Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā F4E, tās direktoram un personālam saistībā ar to darbībām, ievērojot Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom, saskaņā ar šādu kārtību:

a)

piemērošanu paplašina attiecībā uz Šveici,

proti, visas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot, ka tās attiecas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi;

b)

F4E atbrīvo no netiešajiem nodokļiem, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”):

i)

precēm un pakalpojumiem, ko eksportē no Šveices, neuzliek Šveices PVN; attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti F4E oficiālām vajadzībām Šveicē, saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā PNV atmaksu; atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 CHF (ar nodokli);

ii)

PVN atmaksu piešķir, ja Šveices Federālās nodokļu administrācijas galvenajai PVN nodaļai iesniedz minētajam nolūkam paredzētās veidlapas; parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

c)

noteikumus, kas attiecas uz Eiropas kopuzņēmuma ITER darbiniekiem, piemēro, ievērojot šādu procedūru:

i)

attiecībā uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi tās valsts tiesību aktu principiem neuzliek federālos, kantonu un komunālos nodokļus F4E ierēdņu un citu darbinieku Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (3) 2. panta nozīmē algai, darba samaksai un citam atalgojumam, ko maksā Savienība un kam jau piemērots Savienības iekšējais nodoklis;

ii)

piemērojot Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 13. pantu, Šveici neuzskata par dalībvalsti šā punkta a) apakšpunkta nozīmē;

iii)

F4E ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas sociālā nodrošinājuma shēma, kas tiek piemērota Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, nav obligāti jāiesaistās Šveices sociālā nodrošinājuma shēmā;

iv)

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar F4E vai Eiropas Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 piemērošanu un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.

6.   Šveice piešķir F4E, tai īstenojot savas oficiālās darbības, visas priekšrocības, kas paredzētas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma III pielikumā.

4. pants

Finanšu kontroles

1.   F4E un Eiropas Komisijas ierēdņiem un citām F4E un Eiropas Komisijas pilnvarotām personām ir pienācīga piekļuve, tostarp elektroniskā formā, objektiem, darbiem un dokumentiem un visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu pārbaudes un revīzijas, kā arī pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai saskaņā ar šā nolīguma 11. un 12. pantu. Minētās piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā protokolā minēto instrumentu īstenošanai.

2.   Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē F4E un Eiropas Komisiju par faktiem vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā protokolā minētos instrumentus.

3.   Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, F4E vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Finanšu regulu un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (4).

4.   Šveicē ir izpildāmi F4E vai Eiropas Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā protokola darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.

5.   Rīkojumu par šā panta 4. punktā minēta lēmuma izpildi izdod saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu. Šveices valdības norīkotā iestāde informē F4E vai Eiropas Komisiju.

5. pants

Finansiālie nosacījumi

1.   Šim protokolam nepiemēro šā nolīguma 8. pantu.

2.   Atkāpjoties no šā nolīguma 7. panta 7. punkta, iemaksu skala, kas 2026. un 2027. gadā jāpiemēro, lai aprēķinātu darbības iemaksu dalībai F4E, ir 95,4 % no iemaksu skalas, kura definēta šā nolīguma 7. panta 6. punktā.

6. pants

ITER nolīguma, Nolīguma par ITER privilēģijām un imunitāti, un Plašākas pieejas nolīguma piemērojamība Šveices teritorijai

1.   Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka:

a)

ITER nolīgumu piemēro Šveices teritorijai, un šā panta piemērošanas nolūkā šo protokolu uzskata par attiecīgu nolīgumu minētā nolīguma 21. panta nolūkiem;

b)

Nolīgumu par ITER privilēģijām un imunitāti piemēro Šveices teritorijai, un šā panta piemērošanas nolūkā šo protokolu uzskata par attiecīgu nolīgumu minētā nolīguma 24. panta nolūkiem, un

c)

Plašākas pieejas nolīgumu piemēro Šveices teritorijai, jo īpaši minētā nolīguma 13. panta un 14. panta 5. punkta noteikumus par privilēģijām un imunitāti, un šā panta piemērošanas nolūkā šo protokolu uzskata par attiecīgu nolīgumu minētā nolīguma 26. panta nolūkiem.

2.   Šveices valstspiederīgie, kuriem ir visas pilsoņu tiesības, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalstu valstspiederīgajiem ir tiesības uz turpmāk minēto:

a)

Euratom viņus izvirza par pārstāvjiem ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas padomē (ITER nolīguma 6. panta 1. punkts);

b)

ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas padome viņus izvirza augstākā līmeņa darbinieku amatam (ITER nolīguma 6. panta 7. punkta d) apakšpunkts);

c)

Euratom viņus norīko par pārstāvjiem ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijā (ITER nolīguma 7. panta 2. punkts);

d)

viņus tieši nodarbina ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija, un amatā ieceļ tās ģenerāldirektors (ITER nolīguma 7. panta 2. punkts un 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts);

e)

Euratom viņus izvirza par pārstāvjiem plašākas pieejas pasākumu koordinācijas komitejā un plašākas pieejas pasākumu projektu komitejās (Plašākas pieejas nolīguma 3. un 5. pants);

f)

vadības komiteja viņus izvirza par sekretariāta darbiniekiem (Plašākas pieejas nolīguma 4. pants);

g)

Euratom norīko viņus darbā plašākas pieejas pasākumos, t. i., par projekta grupu dalībnieku vai projekta vadītāju (Plašākas pieejas nolīguma 6. pants).

3.   Euratom rakstiski informē Šveici, ja ir jāgroza ITER programma, ITER nolīgums, Plašākas pieejas nolīgums vai Nolīgums par ITER privilēģijām un imunitāti.

7. pants

Savstarpējība

Savienībā iedibināti tiesību subjekti saskaņā ar Šveices noteikumiem var piedalīties Šveices programmās, projektos, pasākumos, darbībās, citās rīcībās vai to daļās, kas ir līdzvērtīgi ITER organizācijas, F4E vai Plašākas pieejas pasākumiem. Šveices līdzvērtīgo programmu, projektu, pasākumu, darbību vai citu rīcību, vai to daļu saraksts ir paredzēts šā protokola pielikumā.

Finansējuma piešķiršanai Savienībā iedibinātiem Šveices tiesību subjektiem piemēro Šveices noteikumus, kas reglamentē pētniecības un inovācijas programmu, projektu, pasākumu, darbību, citu rīcību vai to daļu īstenošanu. Ja finansējums netiek nodrošināts, Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties ar saviem līdzekļiem.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis protokols ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai tiktu pabeigti visi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, ko finansē no šā protokola 1. pantā minētās Savienības programmas, visi Savienības finanšu interešu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi un visas Pušu savstarpējās finansiālās saistības, kuras izriet no šā protokola īstenošanas.


(1)  Padomes Lēmums 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (ES OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/198/oj).

(2)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (EK OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1968/259(1)/oj).

(3)  Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas protokola par Kopienu privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (EK OV L 74, 27.3.1969, 1.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1969/549/oj).

(4)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (ES OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1995/2988/oj).

PIELIKUMS

Šveices līdzvērtīgo programmu, projektu, pasākumu un darbību vai to daļu saraksts

Šajā neizsmeļošajā sarakstā uzskaitītās Šveices programmas, projekti, pasākumi un darbības vai to daļas ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem ITER:

[…]


3. PROTOKOLS

DALĪBA PROGRAMMĀ “ES – VESELĪBAI”

1. pants

Asociācijas tvērums

1.   Šveice kā asociētā valsts piedalās un sniedz ieguldījumu Savienības programmas, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (1) (turpmāk – “programma “ES – veselībai””), tās visjaunākajā redakcijā, konkrētās daļās.

2.   Programmas “ES – veselībai” konkrētās daļas, kurās Šveice piedalās un kurās tā sniedz ieguldījumu, ir saistītas ar gatavību krīzēm atbilstoši Nolīguma veselības jomā tvērumam.

2. pants

Šveices dalības ilgums

1.   Šveice programmā “ES – veselībai” piedalās no tā gada 1. janvāra, kas seko pēc Nolīguma veselības jomā stāšanās spēkā, uz programmas “ES – veselībai” atlikušo darbības laiku vai līdz 2021.–2027. gada DFS beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks.

2.   Šveice vai Šveices subjekti saskaņā ar šā nolīguma 4. panta nosacījumiem ir atbalsttiesīgi Savienības piešķiršanas procedūrās, ar kurām īsteno budžeta saistības attiecībā uz programmām un darbībām vai to daļām, piedaloties programmā “ES – veselībai” termiņos, kas noteikti šā panta 1. punktā. Šveice vai Šveices subjekti nav atbalsttiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Savienības piešķiršanas procedūrām, ar kurām īsteno budžeta saistības jebkurā DFS 2021.–2027. gadam gadā, pirms sākta tās dalība programmā “ES – veselībai” saskaņā ar 1. punktu, neskarot pamataktā noteiktos attiecināmības noteikumus neasociēto valstu subjektiem vai citus noteikumus, kas attiecas uz saistītās Savienības programmas vai darbības īstenošanu.

3. pants

Konkrētie noteikumi dalībai programmā “ES – veselībai”

1.   Šveice programmā “ES – veselībai” piedalās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā un šā protokola 1. pantā minētajā tiesību aktā, kā arī visos citos noteikumos, kuri attiecas uz programmas “ES – veselībai” tās jaunākajā redakcijā īstenošanu.

2.   Ja vien šā panta 1. punktā minētajos noteikumos nav paredzēts citādi, Šveicē iedibināti tiesību subjekti var piedalīties programmas “ES – veselībai” darbībās saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā iedibinātiem tiesību subjektiem, tostarp nosacījumu ievērot Savienības ierobežojošos pasākumus.

3.   Procedūrās, kas saistītas ar pieprasījumiem, līgumiem un ziņojumiem, kā arī citiem programmas “ES – veselībai” administratīvajiem aspektiem izmanto angļu valodu.

4. pants

Finansiālie nosacījumi

Šim protokolam nepiemēro šā nolīguma 8. pantu.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis protokols ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai tiktu pabeigti visi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, ko finansē no Savienības programmas, kas minēta šā protokola 1. pantā, visi Savienības finanšu interešu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi un visas Līgumslēdzēju pušu savstarpējās finansiālās saistības, kuras izriet no šā protokola īstenošanas.


(1)  ES OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/522/oj.


ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2025/2480/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)