<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2004LVA.0700661301.case.xml"><NO.CASE>C-429/02</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62002J0429</NO.CELEX><NO.SEQ>0010.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>6617</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>6634</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20040713">2004. GADA 13. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-429/02</LEFT><RIGHT>BACARDI FRANCE</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20040713">2004. gada 13. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-429/02</P><P>par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Francija) nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="ITALIC">Bacardi France SAS,</HT> iepriekš saukts <HT TYPE="ITALIC">Bacardi-Martini SAS,</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Télévision française 1 SA (TF1),</P><P>Groupe Jean-Claude Darmon SA,</P><P>Girosport SARL</P></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-6618"?><P>prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19891003">1989. gada 3. oktobra</DATE> Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="298" DATE.PUB="1989" PAGE.FIRST="23">OV L 298, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī EK līguma 59. pantu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 49. pantu).</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris <HT TYPE="ITALIC">[V. Skouris],</HT> palātu priekšsēdētāji P. Janns <HT TYPE="ITALIC">[P. Jann]</HT> (referents), A. Ross <HT TYPE="ITALIC">[A. Rosas],</HT> K. Gulmans <HT TYPE="ITALIC">[C Gulmann],</HT> Ž. P. Puisošē <HT TYPE="ITALIC">(J.-P. Puissochet]</HT> un H. N. Kunja Rodrigess <HT TYPE="ITALIC">[J. N. Cunha Rodrigues],</HT> tiesneši R. Šintgens <HT TYPE="ITALIC">[R. Schintgeń],</HT> S. fon Bārs <HT TYPE="ITALIC">[S. von Bahr]</HT> un R. Silva de Lapuerta <HT TYPE="ITALIC">[R. Silva de Lapuerta],</HT></P><P>generaladvokats A. Ticano <HT TYPE="ITALIC">[A. Tizzano],</HT></P><P>sekretāre M. Muhika Arsamendi <HT TYPE="ITALIC">[M. Mugica Arzamendi],</HT> galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā rakstveida apsvērumus, ko iesniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Bacardi France SAS</HT> vārdā — K. Nidzjelskis <HT TYPE="ITALIC">[C. Niedzielski]</HT> un Ž. M. Kots [ƒ.- <HT TYPE="ITALIC">M. Cot], avocats,</HT></P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Télévision française 1 SA (TFÎ)</HT> vārdā — L. Buskets [L. Bousquet] un O. Sprungs [O. Sprung], <HT TYPE="ITALIC">avocats,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā — Ž. de Bergess <HT TYPE="ITALIC">[G. de Bergues]</HT> un R. Lûsli-Surana <HT TYPE="ITALIC">[R. Loosli-Surrans],</HT> pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="I-6619"?><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā — K. Mandži <HT TYPE="ITALIC">[K. Mânji],</HT> pārstāvis, kam palīdz K. Bīls <HT TYPE="ITALIC">[K. Beai], barrister,</HT></P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — H. van Lirs <HT TYPE="ITALIC">[H. van Lier],</HT> pārstāvis,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā ziņojumu tiesas sēdē,</VISA><VISA>noklausījusies mutvārdu apsvērumus, ko tiesas sēdē <DATE ISO="20031125">2003. gada 25. novembrī</DATE> sniedza <HT TYPE="ITALIC">Bacardi France SAS,</HT> ko pārstāv Ž. M. Kots; Francijas valdība, ko pārstāv Ž. de Bergess un R Lûsli-Surana; Apvienotās Karalistes valdība, ko pārstāv K. Mandži; un Komisija, ko pārstāv H. van Urs un V. Vilss <HT TYPE="ITALIC">[W. Wils],</HT> pārstāvji,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20021119">2002. gada 19. novembra</DATE> rīkojumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts tā paša gada 27. novembrī, <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesa] atbilstoši EK līguma 234. pantam uzdeva divus prejudiciālus jautājumus par Padomes <DATE ISO="19891003">1989. gada 3. oktobra</DATE> Direktīvas 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu<?PAGE NO="I-6620"?> koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="298" DATE.PUB="1989" PAGE.FIRST="23">OV L 298, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>)) kā arī EK līguma 59. panta (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 49. panta) interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie jautājumi tika uzdoti saistībā ar prāvu starp <HT TYPE="ITALIC">Bacardi France SAS,</HT> iepriekš sauktu <HT TYPE="ITALIC">Bacardi-Martini SAS</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">Bacardi),</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Télévision française 1 SA</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">TF1), Groupe Jean-Claude Darmon SA</HT> (turpmāk tekstā - <HT TYPE="ITALIC">Darmon),</HT> kā arī <HT TYPE="ITALIC">Girosport SARL</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">Girosport)</HT> nolūkā aizliegt šīm trim sabiedrībām izdarīt spiedienu uz ārvalstu klubiem, lai panāktu, ka tie atsakās izvietot <HT TYPE="ITALIC">Bacardi</HT> ražoto alkoholisko dzērienu reklāmas stendus starpvalstu (proti, starp divām valstīm notiekošu) sporta pasākumu laikā citas dalībvalsts teritorijā.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 89/552 mērķis ir atcelt pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus televīzijas programmu pārraidē. Tā nosaka pārrobežu raidījumu uztveršanas un translācijas brīvības principu un koordinē piemērojamās tiesības dažādās dalībvalstīs televīzijas reklāmas jomā. Saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto sistēmu, dalībvalsts pienākums ir regulēt un kontrolēt pārrobežu raidījumus, ievērojot ar Direktīvu ieviestos minimālos noteikumus. Turpretī dalībvalstīm, kurās raidījumu uztver, principā nav kompetences minētās direktīvas koordinētajās jomās.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6621"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Definīcijas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Jēdziens <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>televīzijas reklāma<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> Direktīvas 89/552 1. panta b) apakšpunktā ir definēts šādi: <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>jebkurš paziņojums, ko pārraida par maksu vai līdzīgu atlīdzību no valsts vai privāta uzņēmuma, sakarā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju, lai veicinātu preču vai pakalpojumu, tostarp nekustamā īpašuma, vai tiesību un pienākumu piedāvājumu par maksu<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Materiālo tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>2. panta 2. punkta 1. daļas pirmais teikums paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo televīzijas pārraižu retranslāciju no citām dalībvalstīm to iemeslu dēļ, uz kuriem attiecas jomas, ko koordinē šī direktīva.<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 10. panta 1. punkts precizē:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Televīzijas reklāmai jābūt skaidri pazīstamai un nošķirtai no citām programmas daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem līdzekļiem.<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-6622"?><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 11. panta 1. punkta pirmajā teikumā noteikts, ka <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>reklāmu iestarpina starp raidījumiem<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar 11. panta 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>Raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, vai sporta un tamlīdzīgos raidījumos un izrādēs ar starpbrīžiem, reklāma ir iestarpināma tikai starp daļām vai starpbrīžos.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Materiālo tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19910110">1991. gada 10. janvāra</DATE> likumu Nr. 91-32 <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>Par cīņu pret atkarību no smēķēšanas un alkoholisma<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>, tā saukto <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>loi Evin<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></HT> (<DATE ISO="19910112">1991. gada 12. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF,</HT> 6615. lpp., turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">loi Evin),</HT> cita starpā tika grozīts <HT TYPE="ITALIC">code des débits de boissons et des mesures contre l'alcoolisme</HT> (Dzērienu izplatīšanas un pasākumu pret alkoholismu kodeksa) L.17 līdz L.21 pants, kas ierobežo vairāk nekā 1,2 <HT TYPE="ITALIC">%</HT> alkoholu saturošu dzērienu reklāmu.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, alkoholisko dzērienu tieša vai netieša televīzijas reklāma ir aizliegta; šis aizliegums tiek atkārtoti minēts <DATE ISO="19920327">1992. gada 27. marta</DATE> dekrēta Nr. 92-280 8. pantā. Šis dekrēts tika pieņemts nolūkā piemērot <DATE ISO="19860930">1986. gada 30. septembra</DATE> likuma <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Par komunikāciju brīvību un vispārīgajiem principiem par reklāmai un finansēšanai piemērojamo režīmu<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/> (<DATE ISO="19920328">1992. gada 28. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF,</HT> 4313. lpp.) 27. pantu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6623"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Turpretī citus reklāmas veidus Francijas tiesiskais regulējums atļauj. Tādējādi ir atļauts, piemēram, ievietot alkoholisko dzērienu reklāmu drukātajā presē, radio (izņemot atsevišķus raidlaikus) vai uz afišām un izkārtnēm, ieskaitot reklāmas stendus, kas izvietoti sporta kompleksos, utt.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Loi Evin</HT> pārkāpums Francijas krimināltiesībās ir kvalificējams kā <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>delikts<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Procesuālo tiesību normas</P></TI></TITLE><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā 42. panta pirmo daļu <DATE ISO="19860930">1986. gada 30. septembra</DATE> likumā Nr. 86-1067 <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>Par komunikāciju brīvību<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>, tās saukto <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>loi Leotard<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/></HT> (<DATE ISO="19861001">1986. gada 1. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">JORF,</HT> 11755. lpp.), <HT TYPE="ITALIC">Conseil supérieur de l'audiovisuel</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">CSA)</HT> pārrauga <HT TYPE="ITALIC">loi Evin</HT> piemērošanu. <HT TYPE="ITALIC">CSA</HT> var mudināt televīzijas pakalpojumu sniedzējus ievērot savus pienākumus un gadījumos, kad tie nerīkojas saskaņā ar noteiktajām prasībām, pret tiem piemērot administratīvas sankcijas. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">CSA</HT> var vērsties pie <HT TYPE="ITALIC">Procureur de la Republique</HT> (Republikas prokurora) par jebkuru izplatītāju izdarīto pārkāpumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Piemērošanas pasākumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>1995. gadā Francijas iestādes, t. i., <HT TYPE="ITALIC">CSA,</HT> kā arī <HT TYPE="ITALIC">ministère de la Jeunesse et des Sports</HT> (Jaunatnes un sporta ministrija) un Francijas televīzijas kanāli, izstrādāja <HT TYPE="ITALIC">code de bonne conduite</HT> (Labas uzvedības kodeksu), kas publicēts <HT TYPE="ITALIC">Bulletin officiel du ministère de la Jeunesse et des Sports</HT> un ietver <HT TYPE="ITALIC">loi Evin</HT> interpretācijas noteikumus<?PAGE NO="I-6624"?> par tā piemērošanu ārvalstīs notiekošu sporta pasākumu pārraidēm (t. i., tiešai translācijai un retranslācijai), kuru laikā ir redzama alkoholisko dzērienu reklāma, piemēram, uz reklāmas stendiem vai sporta krekliem, un kas tādējādi ir uzskatāma par alkoholisko dzērienu netiešu televīzijas reklāmu minētā likuma izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Neuzliekot juridiskas saistības, <HT TYPE="ITALIC">code de bonne conduite</HT> norāda, ka ārvalstīs notiekošiem starpvalstu, proti — starp 2 valstīm, pasākumiem, kas šajā kodeksā ir nosaukti kā <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>citi pasākumi<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>, Francijas raidītājiem, kā arī visām pārējām Francijas tiesībām pakļautām trešajām personām (turpmāk tekstā kopā — <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>Francijas raidītāji<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>), kas nekontrolē televīzijas kadru nosacījumus, ir jāpielieto visi iespējamie līdzekļi, lai aizkavētu alkoholisko dzērienu preču zīmju parādīšanos raidījumā. Tādējādi Francijas raidītājiem brīdī, kad tie iegūst retranslācijas tiesības, ir jāinformē savi ārvalstu partneri par Francijas tiesību aktu prasībām un noteikumiem, kas paredzēti šajā kodeksā. Tāpat šim raidītājam no retranslācijas tiesību īpašnieka — cik vien tas materiālā ziņā ir iespējams — pirms sporta pasākuma pārraidīšanas ir jāuzzina par reklāmu sporta pasākuma notikuma vietā. Visbeidzot, minētajiem raidītājiem jāpiemēro pieejamie tehniskie līdzekļi, lai izvairītos no alkoholisko dzērienu reklāmas stendu parādīšanās ekrānā.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Attiecībā uz ārvalstīs notiekošiem daudznacionāliem pasākumiem Francijas raidītājus nevar turēt aizdomās par to, ka tie labvēlīgi izturas pret reklāmu, kas parādās ekrānā, kamēr tie pārraida attēlus, kuru uzņemšanu viņi nekontrolē.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Pamata prāvā piemērojamā redakcijā <HT TYPE="ITALIC">code de bonne conduite</HT> nosaka, ka daudznacionālus pasākumus, <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>kuru attēli tiek retranslēti daudzās valstīs, nevar uzskatīt par adresētiem galvenokārt Francijas publikai<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>. Turpretī starpvalstu pasākumi, kas notiek starp divām valstīm, ir definēti kā <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>citi ārvalstīs notiekoši pasākumi, izņemot iepriekš minētos pasākumus, kuru retranslācija ir adresēta īpaši Francijas publikai<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6625"?><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>No lietas materiāliem izriet, ka vienlaikus ar <HT TYPE="ITALIC">code de bonne conduite</HT> izstrādi <HT TYPE="ITALIC">CSA</HT> lūdza Francijas raidītājus, lai tie vai nu pieprasa novākt alkoholisko dzērienu reklāmas stendus, vai arī vispār atturas no attiecīgā sporta pasākuma retranslācijas. Vismaz vienā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">CSA</HT> vērsās pie <HT TYPE="ITALIC">procureur de la République,</HT> lai tas uzsāktu kriminālvajāšanu pret vienu no Francijas raidītājiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bacardi</HT> ir Francijas sabiedrība, kas pieder starptautiskajai grupai <HT TYPE="ITALIC">Bacardi-Martini</HT> un kas lielākajā daļā pasaules valstu ražo un tirgo lielu skaitu alkoholisko dzērienu, tostarp rumu <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>Bacardi<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/>, vermutu <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>Martini<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> un pastisu <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>Duval<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Darmon</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Girosport</HT> ir sabiedrības, kas ved sarunas <HT TYPE="ITALIC">TF1</HT> vārdā par futbola turnīru retranslācijas tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Balstoties uz faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">Darmon</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Girosport</HT> ir izdarījušas spiedienu uz ārvalstu klubiem, lai tie noraidītu <HT TYPE="ITALIC">Bacardi</HT> preču zīmes izvietošanu uz reklāmas stendiem visapkārt stadionam, pēdējā minētā sabiedrība iesniedza tiesā prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Darmon, Girosport</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TF1,</HT> lai izbeigtu šādu ar EK līguma 59. pantu nesaderīgu darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa šo prasība noraidīja, un <HT TYPE="ITALIC">Bacardi</HT> iesniedza kasācijas sūdzību.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6626"?><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šaubīdamās, vai, aizliedzot Francijā tirgotu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu (proti, starp divām valstīm) sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>pamata prāvas televīzijas reklāmas tiesiskais režīms<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>), Francijas tiesiskais režīms ir saderīgs ar Kopienu tiesībām, <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Vai <DATE ISO="19891003">1989. gada 3. oktobra</DATE> Direktīva 89/552/EEK, saukta par <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>Televīziju bez robežām<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>, savā iepriekšējā redakcijā, pirms <DATE ISO="19970630">1997. gada 30. jūnija</DATE> Direktīvas 97/36/EK pieņemšanas, iestājas pret tādu valsts iekšējo tiesību regulējumu kā <HT TYPE="ITALIC">Code français des débits [de] boissons</HT> L. 17 līdz L. 21 pants un <DATE ISO="19920327">1992. gada 27. marta</DATE> dekrēta Nr. 92-280. 8. pants, kas, veselības aizsardzības nolūkā un nosakot soda sankcijas, aizliedz alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Francijā vai citā Savienības dalībvalstī un vai runa ir par reklāmas klipiem Direktīvas 10. panta izpratnē (tiešu reklāmu) vai netiešu reklāmu, kas rodas tādēļ, ka televizora ekrānā parādās stendi ar alkoholisko dzērienu reklāmu, tomēr neveidojot Direktīvas 1. panta c) apakšpunktā paredzēto slēpto reklāmu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai EKL 49. pants un brīvas televīzijas pārraižu aprites Kopienā princips ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas iestājas pret tādām valsts tiesībām kā <HT TYPE="ITALIC">Code français des débits de boissons</HT> L.17 līdz L.21 pants un <DATE ISO="19920327">1992. gada 27. marta</DATE> dekrēta Nr. 92-280. 8. pants, kas, veselības aizsardzības nolūkā un nosakot soda sankcijas, aizliedz alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Francijā vai citā Savienības dalībvalstī un vai runa ir par reklāmas klipiem Direktīvas 10. panta izpratnē (tiešu reklāmu) vai netiešu reklāmu, kas rodas tādēļ, ka televizora ekrānā parādās stendi ar alkoholisko dzērienu reklāmu, tomēr neveidojot Direktīvas 1. panta c) apakšpunktā paredzēto slēpto reklāmu, un kuras dēļ operatoriem, kas nodarbojas ar apraidi un televīzijas programmu izplatīšanu:</TXT><?PAGE NO="I-6627"?><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir jāatturas no Francijā vai citā Savienības valstī ražotu televīzijas programmu apraides, jo īpaši sporta pasākumu retranslācijas, ja tajos redzamas <HT TYPE="ITALIC">Code français des débits de boissons</HT> izpratnē aizliegtas reklāmas, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ir jādarbojas, ievērojot nosacījumu, ka nav redzamas <HT TYPE="ITALIC">Code français de débits de boissons</HT> izpratnē aizliegtas reklāmas, līdz ar ko tiek kavēta līgumu noslēgšana par alkoholisko dzērienu reklāmu neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Francijā vai citā Savienības dalībvalstī?<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu — pienākumu nodrošināt uztveršanas un retranslācijas brīvību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai 2. panta 2. daļas pirmā punkta pirmais teikums iestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz šajā valstī tirgotu alkoholisko dzērienu televīzijas reklāmu, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT><P>Šajā sakarā minētā tiesa jautā, vai šāda netieša televīzijas reklāma ir kvalificējama kā <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>televīzijas reklāma<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/> šīs direktīvas 1. panta b) apakšpunkta, 10. un 11. panta nozīmē.</P></NP><?PAGE NO="I-6628"?><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Šeit ir jāatgādina — 2. panta 2. daļas pirmā punkta pirmais teikums paredz, ka dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo televīzijas pārraižu retranslāciju no citām dalībvalstīm tajās jomās, kuras koordinē šī direktīva. Ar 10. līdz 21. pantu tiek saskaņoti noteikumi attiecībā uz televīzijas reklāmu.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 89/552 1. panta b) apakšpunktu, <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>televīzijas reklāma<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/> ir <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>jebkurš paziņojums, ko pārraida par maksu vai līdzīgu atlīdzību no valsts vai privāta uzņēmuma, sakarā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju, lai veicinātu preču vai pakalpojumu, tostarp nekustamā īpašuma, vai tiesību un pienākumu piedāvājumu par maksu<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/>. Šīs direktīvas 10. panta 1. daļa nosaka, ka <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>televīzijas reklāmai jābūt skaidri pazīstamai un nošķirtai no citām programmas daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem līdzekļiem<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>. Šīs pašas direktīvas 11. panta 1. daļas pirmajā teikumā noteikts, ka <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>reklāmu iestarpina starp raidījumiem<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/>, un tā paša 11. panta 2. daļā — ka <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, vai sporta un tamlīdzīgos raidījumos un izrādēs ar starpbrīžiem reklāma ir iestarpināma tikai starp daļām vai starpbrīžos<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Pamata lietā ģenerāladvokāta secinājumu 48. līdz 52. punktā minēto iemeslu dēļ ir jākonstatē, ka netieša alkoholisko dzērienu televīzijas reklāma, kas uz ekrāna parādās sporta pasākumu retranslācijas laikā, nerada individualizējamu televīzijas paziņojumu nolūkā sekmēt preču vai pakalpojumu noietu. Šo acīmredzamo iemeslu dēļ ir neiespējami rādīt šādu reklāmu tikai starp attiecīgo televīzijas pārraižu daļām. Reklāmas stendi, kas redzami raidījuma fonā neregulārā un neparedzamā veidā, atkarībā no šīs retranslācijas prasībām, nesatur individualizējamas īpašības sporta pasākumu retranslācijas ietvaros.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6629"?><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Tātad šādu netiešu televīzijas reklāmu nevar uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>televīzijas reklāmu<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/> nozīmē un minētā direktīva nav piemērojama.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Līdz ar to, atbildot uz pirmo jautājumu, 2. panta 2. daļas pirmā punkta pirmais teikums neiestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz šajā valstī tirgotu alkoholisko dzērienu televīzijas reklāmu, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT><P>Šādu netiešu televīzijas reklāmu nevar kvalificēt kā <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>televīzijas reklāmu<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/> šīs direktīvas 1. panta b) apakšpunkta, 10. un 11. panta izpratnē.</P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otro jautājumu — tiesībām uz pakalpojumu sniegšanas brīvību</P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Uzdodot otro jautājumu, iesniedzēja tiesa būtībā jautā, vai EK līguma 59. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 49. pants) iestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz šajā valstī tirgotu alkoholisko dzērienu televīzijas reklāmu, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>EK līguma 59. pants pieprasa aizliegt jebkuru pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu pat tad, ja šis ierobežojums vienlīdz piemērojams gan valsts, gan citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem un ja tas aizliedz vai kā citādi apgrūtina<?PAGE NO="I-6630"?> pakalpojumu sniegšanas brīvību personām, kas dzīvo citā dalībvalstī vai sniedz tur tiesiski analogus pakalpojumus (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19910725">1991. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Säger, Recueil 1991,</HT> I-4221. lpp., 12. punkts, un <DATE ISO="20001003">2000. gada 3. oktobra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Corsten, Recueil 2000,</HT> I-7919. lpp., 33. punkts). Turklāt no pakalpojumu sniegšanas brīvības ieguvējs ir gan pakalpojumu sniedzējs, gan saņēmējs (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19840131">1984. gada 31. janvāra</DATE> spriedumu lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="286/82+26/83" YEAR="1984" PAGE.ECR="377">286/82 un 26/83 <HT TYPE="ITALIC">Luisi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carbone, Recueil 1984,</HT> 377. lpp., 16. punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā nepastāv Kopienu saskaņošanas pasākumi, pakalpojumu sniegšanas brīvību var ierobežot ar valsts noteikumiem, pamatojoties uz EK līguma 56. panta 1. punktā (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 46. panta 1. punktā) minētajiem iemesliem, lasot to kopā ar EK līguma 66. pantu, vai vispārīgo interešu imperatīviem iemesliem (šajā sakarā skat. <DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Gambetti</HT> u. c, Krājumā vēl nav publicēts, 60. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā kontekstā dalībvalstu kompetencē ir noteikt līmeni, kādā tās vēlas nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, un veidu, kādā šis līmenis sasniedzams. Tomēr dalībvalstīm ir jāievēro Līgumā noteiktās robežas un jo īpaši samērīguma princips (skat. <DATE ISO="19910725">1991. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-1/90+C-176/90" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-4151">C-1/90 un C-176/90 <HT TYPE="ITALIC">Aragonesa de Publicidad Exterior</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Publivía, Recueil 1991,</HT> I-4151. lpp., 16. punkts</REF.DOC.ECR>), kas nosaka, ka pieņemtajiem pasākumiem ir jāatbilst nosprausto mērķu īstenošanai un tie nedrīkst pārsniegt mērķa sasniegšanai vajadzīgās robežas (skat. iepriekš minēto spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Säger,</HT> 15. punkts; <DATE ISO="19991123">1999. gada 23. novembra</DATE> spriedumu lietās un <HT TYPE="ITALIC">Arblade</HT> u. c, <HT TYPE="ITALIC">Recueil 1999,</HT> I-8453. lpp., 35. punkts; iepriekš minēto spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Corsten,</HT> 39. punkts; un <DATE ISO="20020122">2002. gada 22. janvāra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Canal Satelite Digital, Recueil 2002,</HT> I-607. lpp., 33. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tā kā šajā gadījumā nepastāv Kopienu saskaņošanas pasākumi, tad pamata prāvā nolūkā pārbaudīt Komisijas izvirzītās prasības pamatotību secīgi ir jāpārbauda trīs punkti, proti: vai pastāv ierobežojums Līguma 59. panta izpratnē, vai pastāv iespēja pamatot attiecīgo Francijas televīzijas reklāmas tiesisko režīmu, ņemot vērā minētā<?PAGE NO="I-6631"?> Līguma 56. panta 1. punktu, kas lasāms kopā ar Līguma 66. pantu, un vai šis tiesiskais režīms ir samērīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Pirmkārt ir jākonstatē, ka Francijas televīzijas reklāmas tiesiskais režīms veido pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu EK līguma 59. panta izpratnē. Faktiski minētais tiesiskais režīms, no vienas puses, ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību reklāmas jomā, jo reklāmas stendu īpašniekiem preventīvi ir jānoraida visu alkoholisko dzērienu reklāma, ja pastāv iespēja, ka sporta pasākums tiks retranslēts Francijā. No otras puses, tas pats tiesiskais režīms kavē pakalpojumu sniegšanu televīzijas programmu pārraides jomā. Francijas raidītājiem ir jāatsakās no visu to sporta pasākumu retranslācijas, kuru laikā ir redzami reklāmas stendi, uz kuriem ir izvietota Francijā tirgotu alkoholisko dzērienu reklāma. Turklāt sporta pasākumu organizētāji, kas darbojas ārpus Francijas, nevar pārdot retranslācijas tiesības Francijas raidītājiem, ja šiem sporta pasākumiem veltītās televīzijas programmas pārraidē varētu parādīties netieša minēto alkoholisko dzērienu televīzijas reklāma.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā tas izriet no šīs pašas dienas sprieduma lietā Komisija/Francija 28. un 29. punkta <HT TYPE="ITALIC">(Recueil,</HT> I-6569), nevar pieņemt Francijas valdības argumentāciju par to, ka, no vienas puses, pastāv tehniskas iespējas, kas ļauj nodrošināt skatus ar precīzi aizklātiem alkoholisko dzērienu reklāmas stendiem un, no otras puses, ka minētais televīzijas reklāmu tiesiskais režīms nav diskriminējošs, jo tiek piemērots gan Francijā, gan ārvalstīs ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šādas tehniskas iespējas, kas ļauj nodrošināt skatus ar precīzi aizklātiem alkoholisko dzērienu reklāmas stendiem, tiešām pastāv, taču šādu tehnisku iespēju izmantošana Francijas raidītājiem radīs lielas papildu izmaksas. Turklāt pakalpojumu sniegšanas brīvības ietvaros šajā lieta nozīmīgs ir tikai jautājums par pakalpojuma izcelsmi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-6632"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Otrkārt ir jākonstatē, kā to savu secinājumu 69. punktā norāda generaladvokats, ka Francijas televīzijas reklāmas tiesiskā režīma mērķis ir veselības aizsardzība EK līguma 56. panta 1. punkta izpratnē. Pasākumi, kas ierobežo alkoholisko dzērienu reklāmu un kas veicina cīņu pret atkarību no alkohola, atbilst sabiedrības veselības aizsardzības mērķim (skat. <DATE ISO="19800710">1980. gada 10. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="152/78" YEAR="1980" PAGE.ECR="2299">152/78 Komisija/Francija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil 1980,</HT> 2299. lpp., 17. punkts</REF.DOC.ECR>; iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Aragonesa de Publicidad Exterior</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Publivía,</HT> 15. punkts, un <DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marta</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Gourmet International Products, Recueil 2001,</HT> I-1795. lpp., 27. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Treškārt tāpat ir jākonstatē, ka televīzijas reklāmas tiesiskais režīms, kāds tas ir pamata prāvā, atbilst nosprausto sabiedrības veselības aizsardzības mērķu īstenošanai. Turklāt tas nepārsniedz mērķa sasniegšanai vajadzīgo. Šis tiesiskais režīms tik tiešām ierobežo situācijas, kad alkoholisko dzērienu reklāmas stendi var parādīties televīzijā, un tādējādi tas var samazināt tādu ziņojumu pārraides gadījumu skaitu, kurās televīzijas skatītājs varētu tikt mudināts lietot alkoholiskos dzērienus.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā sakarā, tāpat kā tas izriet no iepriekš citētā šīs pašas dienas sprieduma lietā Komisija/Francija 33. un 39. punkta, Komisijas un Lielbritānijas valdības minētie argumenti, pamatojot, ka šāds tiesiskais režīms ir nesamērīgs, ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Kas attiecas uz vienīgo <HT TYPE="ITALIC">Bacardi</HT> minēto argumentu, kurš netika izskatīts iepriekš citētajā šīs pašas dienas spriedumā lietā Komisija/Francija, proti — ka televīzijas reklāmas tiesiskais režīms pamata prāvā ir nekonsekvents, jo tas neattiecas uz alkoholisko dzērienu reklāmu, kas redzama filmu dekorāciju fonā, — ir pietiekami norādīt, ka šo jautājumu izvērtē dalībvalsts un tas ir dalībvalstu kompetencē — noteikt līmeni, kādā tās vēlas nodrošināt veselības aizsardzību, un veidu, kādā šis līmenis tiek nodrošināts (skat. iepriekš minētā sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Aragonesa de Publicidad Exterior</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Publivía</HT> 16. punktu).</TXT></NP><?PAGE NO="I-6633"?><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild šādi: EK līguma 59. pants neiestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz tajā tirgotu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Tiesāšanās izdevumi, kas radušies Francijas valdībai, Apvienotās Karalistes valdībai, kā arī Komisijai, kuras iesniedza apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi. Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>TIESA (virspalāta),</P><P>atbildot uz jautājumiem, ko tai ar <DATE ISO="20021119">2002. gada 19. novembra</DATE> rīkojumu iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation,</HT> nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>2. panta 2. daļas pirmā punkta pirmais teikums Padomes <DATE ISO="19891003">1989. gada 3. oktobra</DATE> Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu<?PAGE NO="I-6634"?> veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, neiestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz šajā valstī tirgotu alkoholisko dzērienu televīzijas reklāmu, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT><P>Šādu netiešu televīzijas reklāmu nevar kvalificēt kā <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>televīzijas reklāmu<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/> šīs direktīvas 1. panta b) apakšpunkta, 10. un 11. panta izpratnē.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>EK līguma 59. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 49. pants) neiestājas pret to, ka dalībvalsts aizliedz tajā tirgotu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, ciktāl tas attiecas uz netiešu televīzijas reklāmu, kas rodas tādēļ, ka citas dalībvalsts teritorijā notiekošu starpvalstu, proti — starp divām valstīm, sporta pasākumu retranslācijas laikā uz ekrāna parādās reklāmas stendi.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>Skouris</P><P>Janns</P><P>Rosas</P><P>Gulmann</P><P>Puissochet</P><P>Cunha Rodrigues</P><P>Schintgen</P><P>von Bahr</P><P>Silva de Lapuerta</P><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburga <DATE ISO="20040713">2004. gada 13. jūlijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>Sekretārs</P><P>R. Grass</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Priekšsēdētājs</P><P>V. Skouris</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>