<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE A_Doc_Ref SYSTEM "ARR.dtd">
<A_Doc_Ref A_Langue="lv" A_Version_doc="4.0" A_Debut_ID="LV62016-0124">
   <Properties>
      <Property name="Gendoc_User">ldri</Property>
      <Property name="Gendoc_GenerationDate">15/03/2017 16:46:18</Property>
      <Property name="Created">GenDoc 15/03/2017 14:46:18</Property>
      <Property name="Gendoc_GendocTemplateType">ARR_C</Property>
      <Property name="TypeDoc">ARR</Property>
      <Property name="Gendoc_Juridiction">C</Property>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNumber">0124</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0124</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseYear">2016</Property>
      <Property name="Annee">2016</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNature">RP</Property>
      <Property name="NatureAff">RP</Property>
      <Property name="Gendoc_CaseNumberSuite">0001</Property>
      <Property name="NumSuite">0001</Property>
      <Property name="Gendoc_ProcedureType">P</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="Gendoc_ProcedureNumber">1</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="Gendoc_EditionType">Final</Property>
      <Property name="Gendoc_LastVerificationDate">26/04/2017 11:17:25</Property>
      <Property name="Gendoc_LastVerificationStatus">FAST_document_go_ok</Property>
      <Property name="Canevas3_Vademecum">0</Property>
      <Property name="ReadyToPublish">OK</Property>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="EP_Mode">1</Property>
      <Property name="DocumentIdentifier">162dba4cf1fe4e60bbd25a8eb360acf4</Property>
      <Property name="SdlIdentifier">ImportedWithoutSource</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGenerated">True</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGeneratedDate">15/03/2017 17:46:31</Property>
      <Property name="Gendoc_DGTGeneratedUser">ldri</Property>
      <Property name="Gendoc_Lang">lv-LV</Property>
      <Property name="Gendoc_LangCode">lv</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="Gendoc_Vademecum">2016</Property>
      <Property name="IsFlattened">True</Property>
      <Property name="CreateCustomParts">False</Property>
      <Property name="GenDocUID">1nEUTt+oMTVooC+EEF6pJtQpIgDI1aE7kJMayvv3aFBvuwGTmfsyHxvOlrQgbc0khihbcafzpqt/5qjI07m1OrTuIO0VERBVicnRL7gWURlIhZQxTCYRdd84ywEEOKDN02pVM9Sot7VYjFTUYA0NmHBTNUjYb9JoRXDyQnNLSxc=</Property>
      <Property name="Filename">TRA-DOC-LV-ARRET-C-0124-2016-201702041-07_00</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003 PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">R:\flux_Publication\conversion\doc2xml_in\</Property>
   </Properties>
   <A_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">ldricje2017. GADA 22. MARTA SPRIEDUMS – APVIENOTĀS LIETAS C‑124/16, C‑188/16 UN C‑213/16</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Gauche>
   <A_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">TRANCA </emphasis>U.C.</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Droit>
   <A_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">10<emphasis role="tab" id="A400000001"/>
         </para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Gauche>
   <A_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">11</para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="19Centre" id="A150000004">TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)</para>
            <para style="19Centre" id="A150000005">2017. gada 22. martā <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>1</number>
                  <para style="42FootnoteLangue" id="A150000006">*<emphasis role="tab" id="A400000002"/>Tiesvedības valoda – vācu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000007">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> Direktīva 2012/13/ES </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Tiesības uz informāciju kriminālprocesā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Tiesības tikt informētam par izvirzīto apsūdzību </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Lēmuma par sodu izsniegšana </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Noteikumi </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000014"> Pienākums norādīt pilnvarotu pārstāvi </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000015">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000016"> Apsūdzētais nerezidents, kam nav pastāvīgas dzīvesvietas </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000017">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000018"> Pārsūdzības termiņš, ka sākas no izsniegšanas pilnvarotajam pārstāvim</phrase>
            </para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000008">Apvienotās lietas C‑124/16, C‑188/16 un C‑213/16</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000009">par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko <emphasis role="italc" id="A400000003">Amtsgericht München</emphasis> (Minhenes pirmās instances tiesa, Vācija) iesniedza ar 2016. gada 19. februāra (C‑124/16) un 2016. gada 12. aprīļa lēmumiem (C‑213/16), kas Tiesā reģistrēti attiecīgi 2016. gada 29. februārī un 2016. gada 18. aprīlī, un <emphasis role="italc" id="A400000004">Landgericht München I</emphasis> (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) – ar 2016. gada 23. marta lēmumu (C‑188/16), kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 4. aprīlī, kriminālprocesos pret</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000005">
                  <emphasis role="italc" id="A400000006">Ianos Tranca</emphasis>
               </emphasis> (C‑124/16),</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000011">
               <emphasis role="bold" id="A400000007">
                  <emphasis role="italc" id="A400000008">Tanja Reiter</emphasis>
               </emphasis> (C‑213/16)</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000012">un</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000013">
               <emphasis role="bold" id="A400000009">
                  <emphasis role="italc" id="A400000010">Ionel Opria</emphasis>
               </emphasis> (C‑188/16),</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000014">piedaloties</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000015">
               <emphasis role="bold" id="A400000011">
                  <emphasis role="italc" id="A400000012">Staatsanwaltschaft München I</emphasis>
               </emphasis>.</para>
            <para style="19Centre" id="A150000016">TIESA (piektā palāta)</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000017">šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [<emphasis role="italc" id="A400000013">J. L. da Cruz Vilaça</emphasis>], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<emphasis role="italc" id="A400000014">A. Tizzano</emphasis>] (referents), tiesneši M. Bergere [<emphasis role="italc" id="A400000015">M. Berger</emphasis>], E. Borgs Bartets [<emphasis role="italc" id="A400000016">A. Borg Barthet</emphasis>] un F. Biltšens [<emphasis role="italc" id="A400000017">F. Biltgen</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000018">ģenerāladvokāts Ī. Bots [<emphasis role="italc" id="A400000018">Y. Bot</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000019">sekretārs A. Kalots Eskobars [<emphasis role="italc" id="A400000019">A. Calot Escobar</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000020">ņemot vērā rakstveida procesu,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000021">ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</para>
            <itemizedlist id="A030000000">
               <listitem id="A060000000">
                  <blockquote id="A010000004">
                     <title id="A210000000">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000022">
                        <emphasis role="italc" id="A400000020">Staatsanwaltschaft München I </emphasis>vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000021">H.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000022">Kornprobst</emphasis>, pārstāvis,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="A060000001">
                  <blockquote id="A010000005">
                     <title id="A210000001">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000023">Vācijas valdības vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000023">T.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000024">Henze</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000025">M. Hellmann</emphasis>, pārstāvji,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="A060000002">
                  <blockquote id="A010000006">
                     <title id="A210000002">
                        <number>–</number>
                     </title>
                     <para style="03Tiretlong" id="A150000024">Eiropas Komisijas vārdā – <emphasis role="italc" id="A400000026">R.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000027">Troosters</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000028">S.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000029">Grünheid</emphasis>, pārstāvji,</para>
                  </blockquote>
               </listitem>
            </itemizedlist>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000025">ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000026">pasludina šo spriedumu.</para>
         </section>
      </Introduction>
      <A_Motif>
         <section id="B000000000">
            <para style="75Debutdesmotifs" id="B150000000">
               <emphasis role="bold" id="B400000000">Spriedums</emphasis>
            </para>
            <blockquote id="B010000000">
               <title id="B210000000">
                  <number>1</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000001">Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Direktīvas 2012/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV 2012, L 142, 1. lpp.) 2. pantu, 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī 6. panta 1. un 3. punktu.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000001">
               <title id="B210000001">
                  <number>2</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000002">Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar kriminālprocesiem pret <emphasis role="italc" id="B400000001">Ianos Tranca</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000002">Ionel Opria</emphasis> sakarā ar zādzību, kā arī pret <emphasis role="italc" id="B400000003">Tanja Reiter s</emphasis>akarā ar miesas bojājumiem un pretošanos tiesībsargājošajām iestādēm.</para>
            </blockquote>
            <section id="B000000001">
               <title style="04Titre1" id="B200000000">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000000">
                     <emphasis role="bold" id="B400000004">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <section id="B000000002">
                  <title style="05Titre2" id="B200000001">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000001">
                        <emphasis role="bold" id="B400000005">
                           <emphasis role="italc" id="B400000006">Savienības tiesības</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000002">
                     <title id="B210000002">
                        <number>3</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000003">Direktīvas 2012/13 2. panta 1. punktā tās piemērošanas joma ir formulēta šādi:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000004">“Šo direktīvu piemēro no brīža, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ir informējušas personas par to, ka viņas tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz brīdim, kad process ir pabeigts, par ko uzskata brīdi, kad ir galīgi noteikts, vai aizdomās turētais vai apsūdzētā persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, tostarp attiecīgos gadījumos sprieduma pieņemšanu un jebkādu pārsūdzību izskatīšanu.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000003">
                     <title id="B210000003">
                        <number>4</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000005">Šīs direktīvas 3. panta 1. punktā tiesības uz informāciju par tiesībām ir formulētas šādi:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000006">“Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētie vai apsūdzētās personas nekavējoties saņemtu informāciju vismaz par šādām procesuālajām tiesībām, kā tās piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu minēto tiesību efektīvu īstenošanu:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000007">[..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000008">c)<emphasis role="tab" id="B400000007"/>tiesībām tikt informētam par apsūdzību saskaņā ar 6. pantu;</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000009">[..].”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000004">
                     <title id="B210000004">
                        <number>5</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000010">Minētās direktīvas 6. panta “Tiesības uz informāciju par apsūdzību” 1. un 3. punktā ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">“1.<emphasis role="tab" id="B400000008"/>Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētie vai apsūdzētās personas saņemtu informāciju par noziedzīgo darbību, kuras izdarīšanā viņus tur aizdomās vai apsūdz. Minēto informāciju sniedz nekavējoties un tik detalizēti, cik nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi un tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000012">[..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000013">3.<emphasis role="tab" id="B400000009"/>Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk kā tad, kad tiesā tiek iesniegti apsūdzības argumenti, tiktu sniegta detalizēta informācija par apsūdzību, tostarp par noziedzīga nodarījuma būtību un juridisko kvalifikāciju, kā arī apsūdzētās personas līdzdalības pakāpi.”</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000003">
                  <title style="05Titre2" id="B200000002">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000002">
                        <emphasis role="bold" id="B400000010">
                           <emphasis role="italc" id="B400000011">Vācijas tiesības</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000005">
                     <title id="B210000005">
                        <number>6</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000014">
                        <emphasis role="italc" id="B400000012">Strafprozessordnung</emphasis> (Kriminālprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “<emphasis role="italc" id="B400000013">StPO</emphasis>”) 44. pantā ir paredzēts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000015">“Ja persona ne savas vainas dēļ nav ievērojusi termiņu, pēc tās pieteikuma ir jāatjauno tās iepriekšējais stāvoklis. Tiesību aizsardzības līdzekļa iesniegšanas termiņa nokavēšana ir jāuzskata par attaisnojamu, ja persona nav tikusi informēta saskaņā ar 35.a panta pirmo un otro teikumu [..].”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000006">
                     <title id="B210000006">
                        <number>7</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000016">
                        <emphasis role="italc" id="B400000014">StPO</emphasis> 116. pantā ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000017">“1)<emphasis role="tab" id="B400000015"/>Tiesa aptur tāda apcietināšanas ordera izpildi, kuru pamato tikai bēgšanas iespējamība, ja var ar pietiekamu pārliecību uzskatīt, ka arī ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem var tikt sasniegts apcietinājuma mērķis. Runa var būt it īpaši par: [..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000018">[..]</para>
                     <blockquote id="B010000007">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000019">4.<emphasis role="tab" id="B400000016"/>atbilstošu nodrošinājumu, ko sniedz apsūdzētā persona vai kāda cita persona.”</para>
                     </blockquote>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000008">
                     <title id="B210000007">
                        <number>8</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000020">
                        <emphasis role="italc" id="B400000017">StPO</emphasis> 116.a panta 3. punkts ir formulēts šādi:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000021">“Apsūdzētajam, kurš pret nodrošinājumu lūdz apturēt apcietināšanas ordera izpildi un kuram nav dzīvesvietas šā likuma piemērojamības teritorijā, ir pienākums pilnvarot kādu kompetentās tiesas darbības teritorijā dzīvojošu personu tiesas izsniegto dokumentu saņemšanai.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000009">
                     <title id="B210000008">
                        <number>9</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000022">
                        <emphasis role="italc" id="B400000018">StPO</emphasis> 127.a pantā ir paredzēts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000023">“1)<emphasis role="tab" id="B400000019"/>Ja apsūdzētajam nav dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas šā likuma piemērojamības teritorijā un apcietināšanas ordera izdošanas nosacījumi ir izpildīti tikai bēgšanas iespējamības dēļ, var noteikt, ka viņš nav apcietināms vai ka viņa aizturēšana netiek turpināta, ja:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000024">1.<emphasis role="tab" id="B400000020"/>nav sagaidāms, ka par izdarīto nodarījumu tiks piespriests brīvības atņemšanas sods vai noteikts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, un</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000025">2.<emphasis role="tab" id="B400000021"/>apsūdzētais sniedz atbilstošu nodrošinājumu saistībā ar sagaidāmo naudas sodu un tiesvedības izmaksām.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000026">2)<emphasis role="tab" id="B400000022"/>116.a panta 1. un 3. punkts ir piemērojami <emphasis role="italc" id="B400000023">mutatis mutandis</emphasis>.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000010">
                     <title id="B210000009">
                        <number>10</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000027">
                        <emphasis role="italc" id="B400000024">StPO</emphasis> 132. panta 1. punktā ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000028">“Ja šā likuma piemērojamības teritorijā apsūdzētajam, attiecībā uz kuru ir nopietnas aizdomas par sodāma nodarījuma izdarīšanu, nav pastāvīgas vai pagaidu dzīvesvietas, bet apcietināšanas ordera izsniegšanas nosacījumi nav izpildīti, tad, lai nodrošinātu kriminālprocesa norisi, var tikt noteikts, ka apsūdzētais:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000029">1.<emphasis role="tab" id="B400000025"/>sniedz atbilstošu nodrošinājumu sagaidāmajam naudas sodam un tiesvedības izmaksām un</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000030">2.<emphasis role="tab" id="B400000026"/>pilnvaro kādu kompetentās tiesas darbības teritorijā dzīvojošu personu tiesas izsniegto dokumentu saņemšanai.”</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000011">
                     <title id="B210000010">
                        <number>11</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000031">
                        <emphasis role="italc" id="B400000027">StPO </emphasis>410. pants ir formulēts šādi:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000032">“1)<emphasis role="tab" id="B400000028"/>Apsūdzētais divu nedēļu laikā no lēmuma par soda uzlikšanu izsniegšanas var vai nu rakstveidā, vai kā piezīmi pie kancelejas sagatavotā protokola pārsūdzēt lēmumu par sodu tiesā, kura izdevusi minēto lēmumu. [..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000033">2)<emphasis role="tab" id="B400000029"/>Pārsūdzība var attiekties tikai uz noteiktiem jautājumiem.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000034">3)<emphasis role="tab" id="B400000030"/>Ja lēmums par sodu noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts, tas ir pielīdzināms spriedumam, kurš ir stājies likumīgā spēkā.”</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000004">
               <title style="04Titre1" id="B200000003">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000003">
                     <emphasis role="bold" id="B400000031">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <section id="B000000005">
                  <title style="05Titre2" id="B200000004">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000004">
                        <emphasis role="bold" id="B400000032">
                           <emphasis role="italc" id="B400000033">Lietas C‑124/16 un C‑213/16</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000012">
                     <title id="B210000011">
                        <number>12</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000035">Lietā C‑124/16 zādzībā apsūdzētajam<emphasis role="italc" id="B400000034"> I. Tranca</emphasis> ir jāmaksā naudas sods 20–30 dienas likmju apmērā. Lietā C‑213/16 miesas bojājumu nodarīšanā un pretošanās tiesībsargājošajām iestādēm apsūdzētajai<emphasis role="italc" id="B400000035"> T. Reiter</emphasis> ir jāmaksā naudas sods 50–70 dienas likmju apmērā. No iesniedzējtiesas lēmumiem izriet, ka<emphasis role="italc" id="B400000036"> I. Tranca </emphasis>un <emphasis role="italc" id="B400000037">T. Reiter</emphasis> dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta nebija ne Vācijā, ne viņu izcelsmes valstī.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000013">
                     <title id="B210000012">
                        <number>13</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000036">Minhenes prokuratūra lūdza kompetentajam <emphasis role="italc" id="B400000038">Amtsgericht München</emphasis> (Minhenes pirmās instances tiesa, Vācija) izmeklēšanas tiesnesim izdot viņu apcietināšanas orderus, lai paturētu viņus apcietinājumā bēgšanas iespējamības dēļ.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000014">
                     <title id="B210000013">
                        <number>14</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000037">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka, izskatot šo lūgumu, saskaņā ar Vācijas tiesībām izmeklēšanas tiesnesim it īpaši ir jānovērtē apcietināšanas samērīgums un šajā nolūkā jāpārliecinās, vai var tikt piemēroti mazāk ierobežojoši pasākumi nekā apcietinājums.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000015">
                     <title id="B210000014">
                        <number>15</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000038">Tādās lietās, kādas ir pamatlietas, <emphasis role="italc" id="B400000039">StPO</emphasis> 116., 116.a un 127.a pantā it īpaši ir paredzēts, ka tiesnesis aptur apcietināšanas ordera izpildi, kas ir pamatots tikai ar bēgšanas iespējamību, ja apsūdzētais var iesniegt atbilstošu nodrošinājumu saistībā ar sagaidāmo naudas sodu, kāds tam var tikt piemērots.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000016">
                     <title id="B210000015">
                        <number>16</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000039">No šiem pantiem arī izriet, ka apsūdzētajam, kas nedzīvo Vācijā un attiecībā uz kuru ir izdots šāds apcietināšanas orderis, ir jānorāda pilnvarotais pārstāvis dokumentu vai aktu, kas uz viņu attiecas, izsniegšanai.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000017">
                     <title id="B210000016">
                        <number>17</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000040">Tomēr pārbaudē pirms apcietināšanas ordera izdošanas vai izpildes izmeklēšanas tiesnesim arī ir jāpārbauda, vai šādi alternatīvi pasākumi nodrošina kriminālprocesa ātru izbeigšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja apsūdzētais būtu ievietots apcietinājumā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000018">
                     <title id="B210000017">
                        <number>18</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000041">Līdz ar to tā nebūtu, ja būtu iespējams paziņot apsūdzētajam lēmumu par sodu, lai tas varētu kļūt galīgs. It īpaši, ja nav zināma apsūdzētā dzīvesvieta, tas nozīmētu, ka šis lēmums par sodu varētu tikt izsniegts viņa pilnvarotajam pārstāvim un ka ar šo izsniegšanu sāktos pārsūdzības termiņš, kura noslēgumā minētais lēmums par sodu stājas likumīgā spēkā un kļūst izpildāms.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000019">
                     <title id="B210000018">
                        <number>19</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000042">Tomēr iesniedzējtiesa šaubās, vai Vācijas tiesībās paredzētā lēmuma par sodu procedūra atbilst Direktīvai 2012/13, ko Tiesa ir interpretējusi 2015. gada 15. oktobra spriedumā <emphasis role="italc" id="B400000040">Covaci </emphasis>(C‑216/14, EU:C:2015:686).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000020">
                     <title id="B210000019">
                        <number>20</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000043">Šajā spriedumā Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 2012/13 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem kriminālprocesā apsūdzētajam, kurš nedzīvo šajā dalībvalstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi pret šo personu izdota lēmuma par sodu izsniegšanai ar nosacījumu, ka šīs personas rīcībā faktiski ir viss termiņš, kas ir noteikts šī lēmuma pārsūdzēšanai, tas ir, ka šis termiņš nevar tikt samazināts par laiku, kas pilnvarotajam pārstāvim ir vajadzīgs, lai nosūtītu minēto lēmumu tā adresātam.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000021">
                     <title id="B210000020">
                        <number>21</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000044">Kā norāda iesniedzējtiesa, šī risinājuma, kas tiek piemērots kriminālprocesiem, ko tā izskata, kuros apsūdzēto dzīvesvieta nav zināma, sekas esot tādas, ka lēmums par sodu nekļūst galīgs. Tā kā neesot iespējams to personiski izsniegt tā adresātam, pārsūdzības termiņš nevarot sākties.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000022">
                     <title id="B210000021">
                        <number>22</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000045">Tādējādi, kā norāda šī tiesa, rodas jautājums, vai Vācijas tiesības atbilst Savienības tiesībām, ko ir interpretējusi Tiesa, ciktāl šīs valsts tiesības tiek interpretētas tādējādi, ka lēmuma par sodu izsniegšana tāda apsūdzētā pilnvarotajam pārstāvim, kuram nav zināmas dzīvesvietas, uzsāk šī lēmuma pārsūdzēšanas termiņu, bet gadījumā, ja tas tātad ir beidzies, viņš tomēr patur tiesības prasīt atjaunot iepriekšējo stāvokli, lai pārsūdzētu minēto lēmumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000023">
                     <title id="B210000022">
                        <number>23</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000046">Iesniedzējtiesa norāda, ka alternatīva šīm tiesībām izmantot pilnvarotu pārstāvi apstākļos, kad apsūdzētajam nav zināmas dzīvesvietas, kas tātad ir attiecībā uz viņu izdota apcietināšanas ordera izpilde un viņa apcietināšana, lai būtu iespējams viņam izsniegt lēmumu par sodu, šķiet ierobežojošāka par piedāvāto valsts tiesību interpretāciju. Tā uzskata arī, ka ar šo interpretāciju tiek ievērots procesa taisnīgas norises princips, jo apsūdzētais zina pilnvarotā pārstāvja vārdu un adresi, ir informēts par tās lomu un var iegūt no tās ziņas par attiecībā uz viņu pieņemta lēmuma par sodu izdošanu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000024">
                     <title id="B210000023">
                        <number>24</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000047">Šādos apstākļos <emphasis role="italc" id="B400000041">Amtsgericht München</emphasis> (Minhenes pirmās instances tiesa) nolēma apturēt šos lēmumus attiecībā uz attiecīgo apcietināšanas orderu izsniegšanu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus, kas ir vienādi formulēti lietās C‑124/16 un C‑213/16:</para>
                     <blockquote id="B010000025">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000048">“1)<emphasis role="tab" id="B400000042"/>Vai ar Direktīvas 2012/13 2. pantu, kā arī 6. panta 1. un 3. punktu nav saderīga dalībvalsts tiesību norma,</para>
                        <blockquote id="B010000026">
                           <para style="10Marge1" id="B150000049">saskaņā ar kuru kriminālprocesā apsūdzētai personai, kura nedzīvo šajā dalībvalstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi attiecībā pret šo personu izdota lēmuma par sodu izsniegšanai,</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000027">
                           <para style="10Marge1" id="B150000050">arī ja apsūdzētās personas rīcībā līdz ar to nav viss termiņš, lai minēto lēmumu pārsūdzētu,</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000028">
                           <para style="10Marge1" id="B150000051">taču tā nevar arī norādīt adresi, kuru izmantojot viņu var pierādāmā veidā informēt par lēmumu par sodu, un informēšana par pilnvarotā pārstāvja vārdu un adresi tai sniedz iespēju informēt minēto pilnvaroto pārstāvi, uz kādu adresi tai var tikt nosūtīts lēmums par sodu ar pierādījumu par tā izsniegšanu?</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000029">
                        <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000052">2)<emphasis role="tab" id="B400000043"/>Vai ar Direktīvas 2012/13 2. panta 1. punktu, kā arī 6. panta 1. un 3. punktu nav saderīga dalībvalsts tiesību norma,</para>
                        <blockquote id="B010000030">
                           <para style="10Marge1" id="B150000053">saskaņā ar kuru kriminālprocesā apsūdzētai personai, kura nedzīvo šajā dalībvalstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi attiecībā pret šo personu izdota lēmuma par sodu izsniegšanai</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000031">
                           <para style="10Marge1" id="B150000054">un, lai aprēķinātu pārsūdzības pieņemamības termiņu, pietiek, ja lēmumu paziņo šim pilnvarotajam pārstāvim,</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000032">
                           <para style="10Marge1" id="B150000055">ja apsūdzētā persona šādi aprēķināta termiņa nokavējuma gadījumā var lūgt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu tikai tādēļ, ka tai lēmums par sodu ir ticis pārsūtīts un apsūdzētā persona pēc minētā lēmuma pārsūtīšanas ir to pārsūdzējusi, ievērojot termiņu, tātad, ja iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas dēļ nesaīsināto pārsūdzības termiņu viņa var izmantot vēlāk,</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000033">
                           <para style="10Marge1" id="B150000056">pat ja likumā ir noteikts, ka lēmums [par sodu] termiņa nokavēšanas gadījumā ir jāizpilda?”</para>
                        </blockquote>
                     </blockquote>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000006">
                  <title style="05Titre2" id="B200000005">
                     <number/>
                     <titlecontent id="B300000005">
                        <emphasis role="bold" id="B400000044">
                           <emphasis role="italc" id="B400000045">Lieta C‑188/16</emphasis>
                        </emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000034">
                     <title id="B210000024">
                        <number>25</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000057">
                        <emphasis role="italc" id="B400000046">I. Opria</emphasis>, Rumānijas pilsonis, tika apsūdzēts par zādzību Vācijā. No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka šai personai nav dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas ne Vācijā, ne viņas izcelsmes valstī.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000035">
                     <title id="B210000025">
                        <number>26</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000058">
                        <emphasis role="italc" id="B400000047">I. Opria</emphasis> ir norādījis pilnvarotu pārstāvi jebkuru dokumentu saistībā ar sodiem, kas attiecas uz viņu, izsniegšanai. Pēc prokuratūras lūguma <emphasis role="italc" id="B400000048">Amtsgericht München</emphasis> (Minhenes pirmās instances tiesa) 2015. gada 13. oktobrī pieņēma lēmumu par sodu attiecībā uz viņu un viņam uzlika naudas sodu EUR 300. Šis lēmums par sodu tika paziņots norādītajam pilnvarotajam pārstāvim, kas apstiprināja šo dokumentu saņemšanu 2015. gada 27. oktobrī.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000036">
                     <title id="B210000026">
                        <number>27</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000059">Tā kā šī tiesa nesaņēma nekādus apsūdzētā paziņojumus paredzētajā pārsūdzības termiņā, minētās tiesas sekretārs 2015. gada 11. novembrī pievienoja minētajam lēmumam atzīmi, saskaņā ar kuru tas ir stājies likumīgā spēkā.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000037">
                     <title id="B210000027">
                        <number>28</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000060">Atsaucoties uz 2015. gada 15. oktobra spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000049">Covaci </emphasis>(C‑216/14, EU:C:2015:686), prokurors kā iestāde, kuras kompetencē ir soda izpilde, pēc vairāku citu prasību noraidīšanas, kurās tika prasīts konstatēt soda izpildes nelikumību, lūdza minētajam sekretāram dzēst minēto atzīmi. Ar 2016. gada 2. februāra lēmumu šis lūgums tika noraidīts. Pēc tam prokurors cēla par to prasību <emphasis role="italc" id="B400000050">Amtsgericht München</emphasis> (Minhenes pirmās instances tiesa), kas ar 2016. gada 17. februāra lēmumu to noraidīja kā nepieņemamu. Tādējādi 2016. gada 22. februārī tā iesniedza <emphasis role="italc" id="B400000051">Landgericht München I </emphasis>(Minhenes I apgabaltiesa) kā pēdējās instances tiesā “tūlītēju sūdzību” (<emphasis role="italc" id="B400000052">sofortige Beschwerde</emphasis>) par šo lēmumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000038">
                     <title id="B210000028">
                        <number>29</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000061">Iesniedzējtiesa apgalvo, ka strīda, ko tā izskata, par atzīmes par izpildāmību pievienošanu attiecīgajam lēmumam par sodu risinājums ir atkarīgs no tā, vai pārsūdzības termiņš ir sācies no šī lēmuma par sodu izsniegšanas pilnvarotajam pārstāvim.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000039">
                     <title id="B210000029">
                        <number>30</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000062">Vispirms iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka atbilstoši 2015. gada 15. oktobra spriedumam <emphasis role="italc" id="B400000053">Covaci </emphasis>(C‑216/14, EU:C:2015:686) pienākumam noteiktos apstākļos kriminālprocesā apsūdzētajai personai norādīt pilnvaroto pārstāvi lēmuma par sodu attiecībā uz viņu izsniegšanai ir izvirzīts nosacījums, ka šīs personas rīcībā faktiski ir viss termiņš, lai pārsūdzētu šo lēmumu par sodu; pēc tam tā ir iztirzājusi aplūkojamo Vācijas tiesību dažādas interpretācijas, kas ļaujot izpildīt šo nosacījumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000040">
                     <title id="B210000030">
                        <number>31</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000063">Tā uzskata, ka atbilstoši pirmajai interpretācijai pārsūdzības termiņš sākas tikai tad, kad apsūdzētais faktiski uzzina par lēmumu par sodu attiecībā uz viņu. Tomēr šī interpretācija būtībā esot <emphasis role="italc" id="B400000054">contra legem</emphasis>, jo piemērojamās Vācijas tiesībās esot skaidri norādīts, ka šis termiņš sākas no šī lēmuma izsniegšanas pilnvarotajam pārstāvim.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000041">
                     <title id="B210000031">
                        <number>32</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000064">Atbilstoši otrajai interpretācijai <emphasis role="italc" id="B400000055">ex officio</emphasis> tiek uzskatīta par nepieņemamu ikviena lēmumu par sodu izsniegšana pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas būtiski aizskar Vācijas tiesību sistēmu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000042">
                     <title id="B210000032">
                        <number>33</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000065">Piemērojot šo tiesību trešo iespējamo interpretāciju, valsts tiesību normas par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu var tikt interpretētas, ņemot vērā Direktīvas 2012/13 6. pantu. Tādējādi lēmuma par sodu pārsūdzība <emphasis role="italc" id="B400000056">ex officio</emphasis> esot jāuzskata par iesniegtu termiņā, ja tas ir izdarīts rakstveidā divu nedēļu laikā no brīža, kad attiecīgā persona faktiski ir tikusi informēta par šo lēmumu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000043">
                     <title id="B210000033">
                        <number>34</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000066">
                        <emphasis role="italc" id="B400000057">Landgericht München I </emphasis>(Minhenes I apgabaltiesa), tomēr šauboties, ka šī pēdējā interpretācija atbilst Direktīvai 2012/13, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000067">“Vai Direktīvas 2012/13 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nav saderīgas valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām kriminālprocesā pret apsūdzēto, kura dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta nav šajā dalībvalstī, par attiecībā uz viņu izdoto lēmumu par sodu var izsniegt apsūdzētā norādītam pilnvarotam pārstāvim dokumentu, kas uz viņu attiecas, izsniegšanai, kas nozīmē, ka, beidzoties (divu nedēļu) pārsūdzības termiņam no izsniegšanas pilnvarotajam pārstāvim brīža, lēmums par sodu stājas likumīgā spēkā pat tad, ja saskaņā ar [minētās] dalībvalsts tiesību aktiem tam no šiem apsūdzētajiem, kurš divu nedēļu laikā pēc faktiskās uzzināšanas par lēmumu par sodu rakstveidā pārsūdz lēmumu par sodu kompetentajā tiesā, <emphasis role="italc" id="B400000058">ex officio</emphasis> ir jāatjauno viņa iepriekšējais stāvoklis, kas nozīmē, ka no lēmuma par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas pieņemšanas brīža ir jāturpina procedūra tā, it kā pārsūdzība būtu iesniegta termiņā?”</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000007">
               <title style="04Titre1" id="B200000006">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000006">
                     <emphasis role="bold" id="B400000059">Par prejudiciālajiem jautājumiem</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000044">
                  <title id="B210000034">
                     <number>35</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000068">Uzdodot savus jautājumus, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesas būtībā jautā, vai Direktīvas 2012/13 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus dalībvalsts tiesību aktus, kādi ir aplūkoti pamatlietā, kuros kriminālprocesā ir paredzēts, ka apsūdzētajam, kas nedzīvo šajā dalībvalstī un kam nav pastāvīgās dzīvesvietas tajā vai savā izcelsmes dalībvalstī, ir jānorāda pilnvarotais pārstāvis lēmuma par sodu attiecībā uz viņu izsniegšanai un ka pārsūdzības termiņš pret šo lēmumu, pirms šis lēmums kļūst izpildāms, sākas no minētā lēmuma izsniegšanas šim pilnvarotajam pārstāvim, tomēr attiecīgā persona var lūgt atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja tā faktiski nav bijusi informēta par attiecīgo lēmumu par sodu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000045">
                  <title id="B210000035">
                     <number>36</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000069">Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ievērojot it īpaši Direktīvas 2012/13 2., 3. un 6. pantu, lēmuma par sodu izsniegšana, kāda ir paredzēta pamatlietā aplūkotajās Vācijas tiesībās, ir jāuzskata par attiecīgās personas apsūdzības paziņošanas formu, tādējādi tai ir jāatbilst šajā 6. pantā noteiktajām prasībām (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000060">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 61. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000046">
                  <title id="B210000036">
                     <number>37</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000070">Protams, Direktīvā 2012/13 nav reglamentēti noteikumi, saskaņā ar kuriem šīs direktīvas 6. pantā paredzētā informācija par apsūdzību ir jāpaziņo šai personai (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000061">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 62. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000047">
                  <title id="B210000037">
                     <number>38</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000071">Tomēr šie noteikumi nevar būt pretrunā it īpaši šīs tiesību normas mērķim, kas atbilstoši šīs direktīvas preambulas 27. apsvērumam ir paredzēt aizdomās turētām personām vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētām personām iespēju sagatavot savu aizstāvību un garantēt, ka lietas izskatīšana ir taisnīga (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000062">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 63. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000048">
                  <title id="B210000038">
                     <number>39</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000072">Šajā gadījumā no iesniedzējtiesu nolēmumiem izriet, ka pamatlietā aplūkotajos valsts tiesību aktos ir noteikts, ka lēmums par sodu tiek izsniegts apsūdzētā pilnvarotajam pārstāvim un ka viņam ir divu nedēļu termiņš šī lēmuma pārsūdzēšanai, un šis termiņš sākas no brīža, kad šis lēmums tiek paziņots šim pārstāvim. Beidzoties šim termiņam, lēmums stājas likumīgā spēkā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000049">
                  <title id="B210000039">
                     <number>40</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000073">Šajā ziņā Tiesa ir jau norādījusi, ka gan mērķis nodrošināt apsūdzētajam iespēju sagatavot savu aizstāvību, gan nepieciešamība novērst jebkādu diskrimināciju, pirmkārt, starp apsūdzētajiem, kuru dzīvesvieta ir attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanas jomā, un, otrkārt, apsūdzētajiem, kuru dzīvesvieta tajā neatrodas un kuriem vienīgajiem ir pienākums norādīt pilnvarotu pārstāvi tiesu nolēmumu izsniegšanai, prasa, lai apsūdzētā rīcībā būtu viss šis pārsūdzības termiņš (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000063">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 65. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000050">
                  <title id="B210000040">
                     <number>41</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000074">Šajā ziņā ir taisnība, ka, ja pamatlietā aplūkotais divu nedēļu termiņš sāktos no brīža, kad apsūdzētais faktiski ir iepazinies ar lēmumu par sodu, tad tiktu nodrošināts, ka šīs personas rīcībā ir viss šis termiņš (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000064">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 66. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000051">
                  <title id="B210000041">
                     <number>42</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000075">Tomēr Direktīvas 2012/13 6. pantā netiek prasīts, lai minētais termiņš sāktos brīdī, kad apsūdzētais faktiski ir iepazinies ar lēmumu par sodu attiecībā uz viņu. Turpretim ir svarīgi, lai procedūra būtu taisnīga un lai tiktu nodrošināta tiesību uz aizstāvību faktiska īstenošana.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000052">
                  <title id="B210000042">
                     <number>43</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000076">Tiesa jau ir pieļāvusi, ka tā tas ir tad, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka pārsūdzības termiņš sākas ar lēmuma par sodu izsniegšanu šīs personas pilnvarotajam pārstāvim, nesamazinot šo termiņu par laiku, kas pilnvarotajam pārstāvim ir vajadzīgs, lai lēmumu par sodu paziņotu tā adresātam, līdz ar to viņa rīcībā ir viss minētais termiņš (skat. spriedumu, 2015. gada 15. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000065">Covaci</emphasis>, C‑216/14, EU:C:2015:686, 67. punkts).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000053">
                  <title id="B210000043">
                     <number>44</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000077">Tādējādi katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir jānosaka šāda termiņa beigšanās juridiskās sekas, tostarp it īpaši nosacījumi, ar kādiem lēmums krimināllietā stājas likumīgā spēkā un kļūst izpildāms.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000054">
                  <title id="B210000044">
                     <number>45</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000078">Turklāt acīmredzami tiktu pārkāpts Direktīvas 2012/13 6. panta mērķis, kas atgādināts šī sprieduma 38. punktā, ja tāda lēmuma par sodu adresāts, kādi ir pamatlietā aplūkotie lēmumi, kas ir stājušies likumīgā spēkā un kļuvuši izpildāmi, vairs nevarētu to pārsūdzēt, kaut arī viņš nav zinājis par šī lēmuma pastāvēšanu un tā saturu brīdī, kad varēja īstenot savas tiesības uz aizstāvību, jo, tā kā nav bijusi zināma viņa dzīvesvieta, tas viņam nav ticis izsniegts personiski.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000055">
                  <title id="B210000045">
                     <number>46</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000079">Šādā situācijā šāda lēmuma adresāts ne tikai nevarētu izmantot visu tā pārsūdzības termiņu, bet viņam vispār nebūtu šādas pārsūdzības iespējas.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000056">
                  <title id="B210000046">
                     <number>47</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000080">Tādējādi dalībvalstīm jānodrošina, lai par kriminālprocesā apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem, kas tādos apstākļos kā pamatlietā esošie apstākļi nesaņem paziņojumu par viņiem izvirzīto apsūdzību brīdī, kad tiek izpildīts galīgais lēmums par sodu, tomēr saglabātos iespēja pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Šajā nolūkā, tiklīdz apsūdzētais faktiski ir iepazinies ar lēmumu par sodu attiecībā uz viņu, ir jārada viņam tāds stāvoklis, kādā viņš būtu bijis, ja minētais lēmums būtu ticis izsniegts viņam personiski, un it īpaši viņa rīcībā ir jābūt visam pārsūdzības termiņam.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000057">
                  <title id="B210000047">
                     <number>48</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000081">Kā precizē iesniedzējtiesas, ja valsts tiesībās ir paredzēts, ka lēmums par sodu stājas likumīgā spēkā, beidzoties pārsūdzības termiņam, kas sākas ar lēmuma izsniegšanu apsūdzētā pilnvarotajam pārstāvim, valsts tiesības arī ļauj šai personai prasīt atjaunot iepriekšējo stāvokli un tādējādi izmantot tikpat garu termiņu no brīža, kad attiecīgā persona ir ar to iepazinusies, lai pārsūdzētu šo lēmumu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000058">
                  <title id="B210000048">
                     <number>49</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000082">Tādējādi iesniedzējtiesām ir jāinterpretē valsts tiesības un it īpaši iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas procedūra un nosacījumi, kādi ir paredzēti šīs procedūras īstenošanai, atbilstoši Direktīvas 2012/13 6. pantā noteiktajām prasībām.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000059">
                  <title id="B210000049">
                     <number>50</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000083">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2012/13 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti kādi aplūkoti pamatlietā, saskaņā ar kuriem kriminālprocesā apsūdzētajam, kurš nedzīvo šajā dalībvalstī un kuram nav pastāvīgās dzīvesvietas tajā vai viņa izcelsmes valstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvaroto pārstāvi lēmuma par sodu attiecībā uz viņu izsniegšanai un saskaņā ar kuriem termiņš, kas ir noteikts šāda lēmuma pārsūdzēšanai, pirms tas kļūst izpildāms, sākas no minētā lēmuma izsniegšanas šim pilnvarotajam pārstāvim.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000060">
                  <title id="B210000050">
                     <number>51</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000084">Tomēr Direktīvas 2012/13 6. pantā ir prasīts, lai, izpildot lēmumu par sodu, pēc tam kad attiecīgā persona faktiski ir tikusi informēta par šo lēmumu, viņai tiktu radīts tāds stāvoklis, kādā tā būtu bijusi, ja minētais lēmums būtu ticis izsniegts viņai personiski, un it īpaši viņas rīcībā ir jābūt visam pārsūdzības termiņam, vajadzības gadījumā izmantojot iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000061">
                  <title id="B210000051">
                     <number>52</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000085">Iesniedzējtiesai ir jāraugās, lai valsts procedūra iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, kā arī šai procedūrai paredzētie nosacījumi tiktu piemēroti atbilstoši šīm prasībām un lai šī procedūra tādējādi ļautu faktiski īstenot minētajā 6. pantā paredzētās tiesības.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000008">
               <title style="04Titre1" id="B200000007">
                  <number/>
                  <titlecontent id="B300000007">
                     <emphasis role="bold" id="B400000066">Par tiesāšanās izdevumiem</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000062">
                  <title id="B210000052">
                     <number>53</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000086">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </section>
      </A_Motif>
      <Dispositif>
         <section id="D000000000">
            <para style="41DispositifIntroduction" id="D150000000">Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</para>
            <para style="30Dispositifalinea" id="D150000001">
               <emphasis role="bold" id="D400000000">Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Direktīvas 2012/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 6. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi aplūkoti pamatlietā, saskaņā ar kuriem kriminālprocesā apsūdzētajam, kurš nedzīvo šajā dalībvalstī un kuram nav pastāvīgās dzīvesvietas tajā vai viņa izcelsmes valstī, ir noteikts pienākums norādīt pilnvarotu pārstāvi lēmuma par sodu attiecībā uz viņu izsniegšanai un saskaņā ar kuriem termiņš, kas ir noteikts šāda lēmuma pārsūdzēšanai, pirms tas kļūst izpildāms, sākas no minētā lēmuma izsniegšanas šim pilnvarotajam pārstāvim.</emphasis>
            </para>
            <para style="30Dispositifalinea" id="D150000002">
               <emphasis role="bold" id="D400000001">Tomēr Direktīvas 2012/13 6. pantā ir prasīts, lai, izpildot lēmumu par sodu, pēc tam kad attiecīgā persona faktiski ir tikusi informēta par šo lēmumu, viņai tiktu radīts tāds stāvoklis, kādā tā būtu bijusi, ja minētais lēmums būtu ticis izsniegts viņai personiski, un it īpaši viņas rīcībā ir jābūt visam pārsūdzības termiņam, vajadzības gadījumā izmantojot iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.</emphasis>
            </para>
            <para style="30Dispositifalinea" id="D150000003">
               <emphasis role="bold" id="D400000002">Iesniedzējtiesai ir jāraugās, lai valsts procedūra iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, kā arī šai procedūrai paredzētie nosacījumi tiktu piemēroti atbilstoši šīm prasībām un lai šī procedūra tādējādi ļautu faktiski īstenot minētajā 6. pantā paredzētās tiesības.</emphasis>
            </para>
         </section>
      </Dispositif>
      <A_Signatures>
         <section id="D000000001">
<para style="77Signatures" id="D150000004">[Paraksti]</para>

</section>
      </A_Signatures>
   </Affaire>
</A_Doc_Ref>