<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-923/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0923</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:125">EU:C:2021:125</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>16</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT> secinājumi – Lieta C‑923/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Van Ameyde España</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">Michal Bobek</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti 2021. gada 23. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑923/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Van Ameyde España SA</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">GES, Seguros y Reaseguros, SA</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2009/103/EK</KEYWORD><KEYWORD>Mehānisko transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana</KEYWORD><KEYWORD>Transportlīdzekļu kustības jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Apdrošināšanas pienākuma piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts vilcējs un puspiekabe, kuriem ir dažādi apdrošinātāji</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vai puspiekabei, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī darbojās kā daļa no transportlīdzekļa sastāva, nodarīto materiālo zaudējumu gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījums acīmredzami ir vilcēja vadītāja vaina, sedz vilcēja vai puspiekabes obligātā apdrošināšana situācijā, kad vilcējs un puspiekabe ir apdrošināti ar atsevišķiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar dažādiem apdrošinātājiem?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ar šo jautājumu Tiesa tiek aicināta turpināt pilnveidot savu (līdz šim) patiesi bagātīgo judikatūru attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, kas ietverts Direktīvas 2009/103/EK 3. panta pirmajā daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="263" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 263, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Pagātnē Tiesa jau ir tikusi aicināta apstiprināt, ka šis jēdziens, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>, attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>traktora manevru saimniecības pagalmā, lai nogādātu šim traktoram pievienotu piekabi šķūnī<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un šā sprieduma rezolutīvā daļa).</P></NOTE>; <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>situāciju, kad brīdī, kurā notika negadījums, tajā iesaistītais lauksaimniecības traktors pamatā tika izmantots nevis transportam, bet kā agregāts, ar ko tiek darbināts herbicīda pulverizatora pumpis<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171128">2017. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rodrigues de Andrade</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑514/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:908">EU:C:2017:908</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un šā sprieduma rezolutīvā daļa).</P></NOTE>; <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>situāciju, kurā stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot šī transportlīdzekļa durvis, ir saskrāpējis un bojājis tam blakus stāvošo transportlīdzekli<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BTA Baltic Insurance Company</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑648/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:917">EU:C:2018:917</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un šā sprieduma rezolutīvā daļa).</P></NOTE>; vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>situāciju [..], kurā savai pārvietošanās funkcijai atbilstoši<?PAGE NO="2"?> izmantojamais transportlīdzeklis, kas bijis novietots privātā garāžā, ir uzliesmojis, izraisot aizdegšanos šī transportlīdzekļa elektrosistēmā, un ir radījis kaitējumu šai ēkai, lai gan minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑100/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:517">EU:C:2019:517</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un šā sprieduma rezolutīvā daļa).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Līdzīgi kā vilcējs šajā lietā, es baidos, ka daži iepriekš izklāstītās judikatūras elementi, šķiet, ir nedaudz novirzījušies no Direktīvas 2009/103 pareizās piemērošanas jomas. Tāpēc mans ierosinājums šajos secinājumos ir tāds, ka, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">strukturālā</HT> ziņā šīs Tiesas uzdevums nav faktiski iesaistīties Savienības tiesību piemērošanā konkrētās lietās, izmantojot šādu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>faktisko judikatūru<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>. Otrkārt, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">konkrēto</HT> pašreizējo tiesisko regulējumu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kā arī citi nenoteikti juridiski jēdzieni, kas ietverti Direktīvas 2009/103 3. pantā, attiecas uz vispārēju pienākumu apdrošināt civiltiesisko atbildību. To mērķis un nolūks nav izlemt, vai konkrētu ceļu satiksmes negadījumu sedz šī apdrošināšana.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/103 1. pantā ir paredzētas šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>transportlīdzeklis<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sauszemi un ko dzen uz priekšu mehāniskā enerģija, un kas nav sliežu transports, un jebkura piekabe, neatkarīgi no tā, vai tā ir piekabināta;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>cietusī persona<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir ikviena persona, kam ir tiesības uz kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kurus izraisījis transportlīdzeklis;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/103 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Transportlīdzekļu obligātā apdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta.</ALINEA><ALINEA>Sedzamās atbildības apjomu un apdrošināšanas seguma noteikumus nosaka, pamatojoties uz pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Pirmajā daļā minētā apdrošināšana obligāti attiecas gan uz kaitējumu īpašumam, gan uz miesas bojājumiem.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2009/103 12. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Cietušo īpašās kategorijas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="012.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 13. panta 1. punkta otro daļu, 3. pantā minētā apdrošināšana ietver atbildību par transportlīdzekļa lietošanas rezultātā radītiem miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="012.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>3. pantā minētā apdrošināšana attiecas uz miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, ko cieš gājēji, riteņbraucēji un citi ceļu satiksmes dalībnieki, kas neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus un kuriem saskaņā ar valsts civiltiesību aktiem ir tiesības uz kompensāciju sakarā ar negadījumiem, kuros iesaistīts transportlīdzeklis.</ALINEA><ALINEA>Šis pants neskar civiltiesisko atbildību vai zaudējumu summu.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Piemērojamie valsts tiesību akti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ley sobre responsabilidad civil y seguro en la circulación de vehículos a motor</HT> (Likums par civiltiesisko atbildību un mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas apdrošināšanu; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Likums par transportlīdzekļu apdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) tika apstiprināts ar <DATE ISO="20041029">2004. gada 29. oktobra</DATE> Karaļa Leģislatīvo dekrētu 8/2004<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><DATE ISO="20041105">2004. gada 5. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 267, 36662. lpp.</P></NOTE>. Tā 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Civiltiesiskā atbildība<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs, ņemot vērā ar šāda transportlīdzekļa izmantošanu saistīto risku, ir atbildīgs par kaitējumu, kas saistībā ar tā izmantošanu ceļu satiksmē ir nodarīts personām vai īpašumam.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Īpašnieks, kurš nav transportlīdzekļa vadītājs, ir atbildīgs par vadītāja izraisītajiem miesas un īpašuma bojājumiem, ja to saista ar šo vadītāju kāda no <HT TYPE="ITALIC">Código Civil</HT> (Civilkodekss) 1903. pantā un <HT TYPE="ITALIC">Código Penal</HT> (Kriminālkodekss) 120. panta 5. punktā minētajām saiknēm. Šī atbildība beidzas, ja minētais īpašnieks pierāda, ka viņš ir izmantojis visus rūpīgam saimniekam pieejamos līdzekļus, lai novērstu kaitējumu.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 2. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Prasība būt apdrošinātam<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Spānijā esošo mehānisko transportlīdzekļu īpašniekiem ir jānoslēdz un jāpatur spēkā apdrošināšanas līgums par katru transportlīdzekli, kas viņiem pieder. Līgumā jāietver 1. pantā minētā civiltiesiskā atbildība, nepārsniedzot obligātajai apdrošināšanai noteiktos ierobežojumus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 5. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Darbības joma un izslēgšana<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Obligātās apdrošināšanas segums neattiecas arī uz bojājumiem precēm, kas šīm precēm nodarīti ar apdrošināto transportlīdzekli, tajā pārvadātajām lietām vai precēm, kuras pieder apdrošināšanas<?PAGE NO="4"?> ņēmējam, apdrošinātajam, īpašniekam vai vadītājam, kā arī laulātajam vai radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei vai saistībā ar laulības saitēm.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Reglamento del seguro obligatorio de responsabilidad civil en la circulación de vehículos de motor</HT> (Noteikumi par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu), kas apstiprināts ar <DATE ISO="20080912">2008. gada 12. septembra</DATE> Karaļa dekrētu Nr. 1507/2008<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><DATE ISO="20080913">2008. gada 13. septembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 222, 37487. lpp.</P></NOTE>, 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Civiltiesiskās atbildības par mehānisko transportlīdzekļu lietošanu un apdrošināšanas prasību izpratnē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>mehāniskais transportlīdzeklis<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir jebkurš transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sauszemi un kuru darbina motors, ieskaitot mopēdus, īpašas nozīmes transportlīdzekļus, piekabes un puspiekabes [..].<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Reglamento General de Vehículos</HT> (Vispārējais transportlīdzekļu likums), kas apstiprināts ar <DATE ISO="19981223">1998. gada 23. decembra</DATE> Karaļa dekrētu Nr. 2822/1998<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><DATE ISO="19990126">1999. gada 26. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 22, 3440. lpp.</P></NOTE>, II pielikumā ir iekļauts transportlīdzekļu klašu un kategoriju saraksts; tā 5. punktā vilcējs un puspiekabe ir minēti kā atsevišķi transportlīdzekļi, lai arī abi kopā tie var veidot transportlīdzekļa sastāvu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa, Spānija) judikatūru transportlīdzekļi, kas veido transportlīdzekļa sastāvu, ir solidāri atbildīgi attiecībā uz trešām personām par šī transportlīdzekļa sastāva nodarītajiem zaudējumiem. Noteikumu par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu 19. panta 2. punktā tālāk ir noteikts, kā savstarpēji sadalīt atbildību:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>Ja divi [ceļu satiksmes negadījumā] iesaistītie transportlīdzekļi ir vilcējs un tam pievienota piekabe vai puspiekabe vai divas piekabes vai puspiekabes un ja nav iespējams noteikt attiecīgā elementa vainu, katrs apdrošinātājs pilda starp apdrošinātājiem noslēgtajos līgumos minētos pienākumus vai, ja tādu nav, proporcionāli gada riska prēmijas apmēram attiecībā uz katru apdrošināšanas polisē norādīto transportlīdzekli.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība valsts tiesās un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlī</DATE> notika ceļu satiksmes negadījums, kurā transportlīdzekļa sastāvs, ko veidoja vilcējs (vai traktors)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šajos secinājumos es savstarpēji aizstāju terminus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>vilcējs<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>traktors<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, atsaucoties uz viena un tā paša veida ierīci. Es atzīstu, ka iesniedzējtiesa savā jautājumā atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>vilcēju vai traktoru<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Tomēr, tā kā nav ierosināts vai izskaidrots, kādai būtu jābūt atšķirībai starp šiem diviem terminiem, ja tāda ir, es vienkārši pieņemu, ka tie nozīmē vienu un to pašu.</P></NOTE> un puspiekabe, nobrauca no ceļa un apgāzās. Ceļu satiksmes negadījums bija vadītāja vaina, jo viņš vadīja vilcēju bez pienācīgas rūpības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ceļu satiksmes negadījuma brīdī puspiekabe bija iznomāta uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">Primafrío SL</HT>. Tā bija apdrošināta pret transportlīdzekļa bojājumiem saskaņā ar apdrošināšanas polisi uzņēmumā <HT TYPE="ITALIC">Ges, Seguros y Reaseguros, SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/><HT TYPE="ITALIC">GES</HT><QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>). Trešās puses civiltiesiskās atbildības segumu nodrošināja <HT TYPE="ITALIC">Seguros Bilbao</HT>. Turpretim vilcējs piederēja Portugāles uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">Doctrans Transportes Rodoviarios de Mercadería Lda</HT>. Trešās puses civilās atbildības segumu vilcējam nodrošināja Portugāles uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">Acoreana</HT>, kuru Spānijā pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">Van Ameyde España SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/><HT TYPE="ITALIC">Van Ameyde</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>prasītāja<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Pēc ceļu satiksmes negadījuma <HT TYPE="ITALIC">GES</HT> izmaksāja <HT TYPE="ITALIC">Primafrío</HT> <FT TYPE="DECIMAL">34977,33</FT> EUR kā kompensāciju par puspiekabei nodarītajiem bojājumiem. Pēc tam, <DATE ISO="20150313">2015. gada 13. martā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">GES</HT> ierosināja pamatlietu, iesniedzot prasību pret vilcēja apdrošinātāju <HT TYPE="ITALIC">Van Ameyde</HT>. Ar šo prasību tā lūdza piespriest šim apdrošinātājam samaksāt <HT TYPE="ITALIC">GES</HT> summu <FT TYPE="DECIMAL">34977,33</FT> EUR plus likumā noteiktos procentus. <HT TYPE="ITALIC">GES</HT> apgalvoja, ka vilcējs un puspiekabe ir atsevišķi transportlīdzekļi, kuri pieder dažādiem īpašniekiem un kuriem katram ir sava obligātā apdrošināšana. Tāpēc puspiekabi nevarēja uzskatīt par priekšmetu, ko pārvadā ar vilcēju. Tā vietā vilcēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas nolūkos tā bija trešā persona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160714">2016. gada 14. jūlija</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Juzgado de Primera Instancia n.<HT TYPE="SUP">o</HT>1 de La Palma del Condado</HT> (Lapalmas de Kondado Pirmās instances tiesa Nr. 1, Spānija) noraidīja šo prasību. Šī tiesa uzskatīja, ka lietas apstākļi ietilpst otrajā no transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas gadījuma izņēmumiem, kas uzskaitīti Likuma par transportlīdzekļu apdrošināšanu 5. panta 2. punktā, proti, bojājumi priekšmetiem, kurus pārvadā vilcējs. Puspiekabe jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>kravu vai pārvadāto priekšmetu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">GES</HT> iesniedza apelāciju <HT TYPE="ITALIC">Audiencia Provincial de Huelva, sección 2.<HT TYPE="SUP">a</HT></HT> (Velvas provinces tiesas 2. nodaļa, Spānija). Šī tiesa <DATE ISO="20161222">2016. gada 22. decembrī</DATE> uzskatīja apelāciju par pamatotu un prasību apmierināja pilnībā. Būtībā tā nosprieda, ka attiecīgais transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 5. panta 2. punktā paredzētais izņēmums attiecas tikai uz bojājumiem, kas nodarīti priekšmetiem, kuri tiek pārvadāti <HT TYPE="ITALIC">apdrošinātajā transportlīdzeklī</HT>, nevis uz priekšmetiem, kurus pārvadā <HT TYPE="ITALIC">apdrošinātais transportlīdzeklis</HT>. Šajā lietā puspiekabi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>pārvadāja<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> apdrošinātais transportlīdzeklis. Tādējādi tas bija atsevišķs transportlīdzeklis attiecībā pret vilcēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Prasītāja apstrīdēja šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa). Prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 5. panta 2. punkts. Saskaņā ar šo noteikumu puspiekabes bojājumi nav iekļauti vilcēja obligātajā segumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Pēc iesniedzējtiesas domām, Direktīvā 2009/103 nav skaidri formulēti noteikumi par veidu, kādā jānosaka atbildība, ja notiek ceļu satiksmes negadījums ar transportlīdzekļa sastāvu, ko veido atsevišķi transportlīdzekļi. Turklāt valsts tiesību aktos nav aprakstīts, kādā veidā dažādu transportlīdzekļu, kas veido transportlīdzekļa sastāvu, apdrošinātājiem ir jāpiešķir atbildība, ja par vienam transportlīdzeklim nodarīto kaitējumu ir pilnībā vainīgs otrs transportlīdzeklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šaubas par Transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 5. panta pareizu interpretāciju un tā ietekmi attiecībā uz Direktīvas 2009/103 3. panta piemērošanu, <HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Vai [Direktīvas 2009/103] 3. pantā, skatot to kopsakarā ar šīs direktīvas 1. pantu, netiek pieļauta valsts tiesiskā regulējuma ([Likuma par transportlīdzekļu apdrošināšanu] 5. panta 2. punkts) interpretācija, saskaņā ar kuru tādos gadījumos kā pamatlietā aplūkotais puspiekabei nodarītie zaudējumi ir izslēgti no vilcēja obligātās apdrošināšanas seguma, jo puspiekabe tiek pielīdzināta vilcējā pārvadātajām lietām vai tādēļ, ka saistībā ar materiālajiem zaudējumiem tiek uzskatīts, ka puspiekabe un vilcējs veido vienu transportlīdzekli?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja, atbildētāja, Spānijas valdība, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Esmu neizpratnē. Tas nav tāpēc, ka es nesaprastu to, ka gadījumā, ja vilcēja vadītājs nevada transportlīdzekli ar pienācīgu rūpību, pastāv iespēja, ka viņš vai viņa nobrauks no ceļa un apgāzīs transportlīdzekli, tādējādi nodarot materiālos zaudējumus vai miesas bojājumus. Tas nav arī tāpēc, ka es neizprotu pamatā esošo juridisko jautājumu, kuru ar noderīgu skaidrību ir norādījusi iesniedzējtiesa: kuram apdrošinātājam ir jāmaksā par materiālajiem zaudējumiem, kas nodarīti pievienotajai puspiekabei, ja šī puspiekabe tika izmantota kā daļa no transportlīdzekļa sastāva gadījumā, ja vilcēja vadītājs ir pilnībā vainīgs par transportlīdzekļa apgāšanos un ja katram transportlīdzekļa sastāva elementam ir atšķirīgs apdrošinātājs?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Saprotu, ka izvirzītais jautājums noteikti ir pašreizējās Tiesas judikatūras iedvesmots. Tomēr man ir grūti saprast, kā tieši Savienības tiesību normām, uz kurām tiek sniegta atsauce, vai šajā ziņā jebkuriem citiem Direktīvas 2009/103 noteikumiem būtu sakāms kas noderīgs attiecībā uz iesniedzējtiesas izvirzītajiem jautājumiem. Šāda grūtība pastāv divu būtisku, tomēr savstarpēji saistītu faktoru dēļ, proti, šī juridiskā instrumenta pareizā piemērošanas joma un Tiesas loma attiecībā uz prejudiciāliem nolēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ir taisnīgi atzīt, ka līdz šim Tiesas judikatūra šajā jomā ne vienmēr ir palikusi šajās robežās. Tāpēc es sākšu šos secinājumus ar pēdējo no minētajiem punktiem, īsi izklāstot dažus jaunākos judikatūras jautājumus šajā jomā un parādot, kā, acīmredzami interpretējot Direktīvā 2009/103 ietvertos nenoteiktos juridiskos jēdzienus, it īpaši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, Tiesas vērtējums pakāpeniski kļuva arvien faktuālāks (A). Pēc tam es izklāstīšu, kas, vismaz manuprāt, ir Direktīvas 2009/103 3. panta pareizā piemērošanas joma, kura attiecas uz apdrošināšanas pienākumu, nevis uz lēmumu par atbildību atsevišķos gadījumos (B). Pēc tam es šos novērojumus ievietošu plašākā konstitucionālajā kontekstā, atgādinot, ka šīs Tiesas uzdevums saskaņā ar LESD 267. pantu ir sniegt Savienības tiesību <HT TYPE="ITALIC">interpretāciju</HT> (C). Secinājumus es pabeigšu ar viedokli, ka, ņemot vērā visus šos elementus, Savienības tiesību akti nereglamentē konkrēto jautājumu, kas tiek izskatīts valsts tiesā pamatlietā (D).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Transportlīdzekļu izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ir bijuši vairāki gadījumi, kad dažādi Direktīvas 2009/103 noteikumi vai drīzāk kādi no pieciem tās priekšgājējiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Piecu direktīvu, kuras tika iekļautas un konsolidētas Direktīvā 2009/103, un atceltas ar to, sarakstu skat. Direktīvas 2009/103 29. pantā un I pielikumā. Skat. arī II pielikumu, kurā ir atbilstības tabula attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem.</P></NOTE> gadu gaitā ir tikuši interpretēti. Tomēr īpašā judikatūras daļa attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kas ietverta Direktīvas 2009/103 3. panta pirmajā daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Vai iepriekš Padomes Direktīvas 72/166/EEK (<DATE ISO="19720424">1972. gada 24. aprīlis</DATE>) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punktā.</P></NOTE>, interpretāciju, lai noteiktu, vai konkrēts manevrs vai transportlīdzekļa izmantošana var tikt iekļauta šajā jēdzienā, lai pēc tam izlemtu par konkrētā apdrošinātāja atbildību, tika sākta 2014. gadā lietā <HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT><QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>D. Vnuks bēniņu šķūnī vāca siena ķīpas, kad vilcējs, kuram bija piestiprināta piekabe, veicot apgriešanās manevru iekšpagalmā, notrieca kāpnes, uz kurām viņš stāvēja. D. Vnuks nokrita. Lai gan valsts tiesību akti šajā lietā vispārīgi noteica obligātās transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomu, iesniedzējtiesa, <HT TYPE="ITALIC">ņemot vērā situācijas</HT> <HT TYPE="ITALIC">īpašo kontekstu</HT>, pauda šaubas par to, vai faktiski traktora īpašnieka apdrošināšanas sabiedrībai bija jāatlīdzina<?PAGE NO="7"?> D. Vnukam. Tāpēc Tiesai tika jautāts, vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> ir interpretējams tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>tajā neietilpst [šīs lietas] faktiskie apstākļi, kuros atbildētāja apdrošinātais ar traktoru, kas bija aprīkots ar piekabi, vācot siena ruļļus siena šķūnī, notrieca kāpnes, uz kurām atradās prasītājs, jo notikums nenorisinājās ceļu satiksmes apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Turpat, 25. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tiesa nosprieda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> aptver jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai. Tādējādi šis jēdziens var attiekties uz traktora manevru saimniecības pagalmā, lai šķūnī novietotu piekabi, ar kuru šis traktors ir aprīkots, kā tas ir pamatlietā, un par to jāpārliecinās iesniedzējtiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Turpat, šā sprieduma 59. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Rodrigues de Andrade</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171128">2017. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rodrigues de Andrade</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑514/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:908">EU:C:2017:908</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> lauksaimniecības traktors stāvēja uz vietas ar ieslēgtu motoru, lai lauksaimniecības darbinieki varētu izmantot herbicīdu izsmidzināšanas pumpi lietošanai vīnogulājiem Rodrigeas de Andrade [<HT TYPE="ITALIC">Rodrigues de Andrade</HT>] kunga un kundzes vīna dārzā. Traktora svars, dzinēja radītās vibrācijas un spēcīgais nokrišņu daudzums izraisīja zemes nogruvumu. Rezultātā traktors nokrita uz terasēm un apgāzās, saspiežot un nogalinot strādnieku. Strīds, kas izriet no šiem neveiksmīgajiem notikumiem, būtībā bija vērsts uz to, lai noskaidrotu, vai neizmaksātajai kompensācijai, kas jāmaksā nogalinātā darba ņēmēja laulātajam, bija jānāk no traktora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (transportlīdzekļa apdrošināšana) vai no saimniecības īpašnieces civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kura sedz viņas atbildību par ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem darbā. Atsaucoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT>, iesniedzējtiesa jautāja, vai pienākums nodrošināt apdrošināšanu ir attiecināms tikai uz gadījumiem, kad transportlīdzekļi pārvietojas, vai arī uz gadījumiem, kad tie stāv uz vietas, bet darbojas motors.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tiesa atgādināja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> nav attiecināms vienīgi uz ceļu satiksmi, proti, lietošanu pa koplietošanas ceļiem. Tajā ietilpst transportlīdzekļa jebkāda veida izmantošana atbilstoši šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Turpat, 34. punkts.</P></NOTE>. Šī jēdziena tvērums nav atkarīgs no tā, kāds ir apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Turpat, 35. punkts.</P></NOTE>, un attiecas uz transportlīdzekļa visa veida izmantošanu transportam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Turpat, 38. punkts.</P></NOTE>. Tad Tiesa secināja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> neattiecas uz situāciju, kad brīdī, kurā notika negadījums, tajā iesaistītais lauksaimniecības traktors pamatā tika izmantots nevis transportam, bet kā agregāts, ar ko tiek darbināts herbicīda pulverizatora pumpis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Turpat, šā sprieduma 42. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Lieta <HT TYPE="ITALIC">Núñez Torreiro</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171220">2017. gada 20. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Núñez Torreiro</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑334/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:1007">EU:C:2017:1007</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> attiecās uz Spānijas armijas virsnieku, kurš piedalījās nakts militārajās mācībās militāro manevru apvidū Spānijā. Viņš bija pasažieris visurgājējā militārajā transportlīdzeklī, kas aprīkots ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>Anibal<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> riteņiem, kurš pārvietojās apvidū, kas ir paredzēts transportlīdzekļiem ar kāpurķēdēm. Transportlīdzeklis apgāzās, kā rezultātā virsnieks guva dažādas traumas. Iesniedzējtiesa jautāja, vai valsts tiesību normas, kas šajā situācijā ļāva izslēgt atbildību, kas izriet no mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas, ir saderīgas ar Direktīvas 2009/103 3. pantu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tiesa nosprieda, ka attiecīgais transportlīdzeklis laikā, kad tas apgāzās, pārvietojās pa militāro manevru apvidu, un fakts, ka visiem nemilitāriem transportlīdzekļiem bija aizliegta piekļuve šai apvidus daļai, kas nebija piemērota izmantošanai transportlīdzekļiem ar riteņiem, nevar ietekmēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>transportlīdzekļu izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Turpat, 34. punkts.</P></NOTE>. Tādēļ Tiesa secināja, ka Direktīvas 2009/103 3. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, ar ko no obligātās apdrošināšanas seguma ir atļauts izslēgt zaudējumus, kuri ir radušies saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu vadīšanu pa ceļiem un apvidos, kas nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>piemēroti satiksmei<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, izņemot tos, kas, lai gan nav piemēroti šim nolūkam, tomēr <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>parasti tiek izmantoti<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Turpat, 36. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">BTA Baltic Insurance Company</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BTA Baltic Insurance Company</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑648/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:917">EU:C:2018:917</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesai tika vaicāts, vai jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> ietilpst situācija, kad lielveikala stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot šī transportlīdzekļa durvis, ir saskrāpējis un bojājis tam blakus stāvošo transportlīdzekli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Savā spriedumā Tiesa paskaidroja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> neaprobežojas tikai ar transportlīdzekļa vadīšanu, bet ietver darbības, kuras parasti veic arī pasažieri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Turpat, 45. punkts.</P></NOTE>. Transportlīdzekļa durvju atvēršana pati par sevi nozīmēja transportlīdzekļa izmantošanu. Tāpēc tas saskanēja ar transportlīdzekļa kā transporta funkciju, ciktāl tā ļauj ar šo transportlīdzekli pārvadāto vai pārvadājamo personu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā vai preču iekraušanu tajā un izkraušanu no tā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Turpat, 36. punkts.</P></NOTE>. Turklāt tas, ka negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis tā norises brīdī bija novietots stāvēšanai, pats par sevi vien neizslēdz, ka šī transportlīdzekļa izmantošana šajā brīdī varētu būt saistīta ar tā kā transportlīdzekļa funkciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Turpat, 38. punkts.</P></NOTE>. Tādēļ Tiesa secināja, ka jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> ietilpst situācija, kad stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot šī transportlīdzekļa durvis, ir saskrāpējis un bojājis tam blakus stāvošo transportlīdzekli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Turpat, šā sprieduma 48. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑100/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:517">EU:C:2019:517</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> jauna transportlīdzekļa īpašnieks to novietoja privātā autostāvvietā. Kad viņš nākamajā dienā ieslēdza motoru, automašīna nekustējās. Vēlāk tajā pašā naktī transportlīdzekļa elektriskā ķēde izraisīja tā aizdegšanos. Ugunsgrēks nodarīja postījumus ēkai, kurā tas bija novietota. Iesniedzējtiesai radās jautājums, vai ēkai nodarītajiem zaudējumiem jāattiecas uz automašīnas apdrošināšanas polisi (civiltiesiskā atbildība, par kuru automašīnas īpašnieks ir noslēdzis līgumu par mehānisko transportlīdzekļu lietošanu) vai uz mājas apdrošināšanas polisi (civiltiesiskā atbildība, par kuru slēdz līgumu ēkas īpašnieks).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Atbildot uz to, Tiesa paskaidroja, ka transportlīdzeklis tiek izmantots atbilstoši tā pārvietošanās līdzekļa funkcijai gan tad, ja tas kustas, gan arī tā stāvēšanas laikā starp divām pārvietošanās reizēm. Tādējādi transportlīdzekļa novietošana privātā garāžā ir tā izmantošana. Tādēļ Direktīvas 2009/103 3. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka šajā normā minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> attiecas uz tādu situāciju, kāda ir šajā lietā, kurā savai pārvietošanās funkcijai atbilstoši izmantojamais transportlīdzeklis, kas bijis novietots privātā<?PAGE NO="9"?> garāžā, ir uzliesmojis, izraisot aizdegšanos šī transportlīdzekļa elektrosistēmā, un ir radījis kaitējumu šai ēkai, lai gan minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Turpat, šā sprieduma 48. punkts un rezolutīvā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Bueno Ruiz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Zurich Insurance</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191211">2019. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bueno</HT> Ruiz un <HT TYPE="ITALIC">Zurich Insurance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑431/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1082">EU:C:2019:1082</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> iesaistītā automašīna acīmredzami bija sliktā tehniskajā stāvoklī. No tās noplūda eļļa un citi slideni šķidrumi stāvvietā privātā autostāvvietā, kur tā parasti bija novietota. <DATE ISO="20150919">2015. gada 19. septembrī</DATE> šajā stāvvietā bija izveidojies ievērojams eļļas traips, kas acīmredzot izplūda apkārtējā teritorijā. Blakus esošajā stāvvietā novietotās automašīnas īpašniece, mēģinot iekāpt automašīnā, paslīdēja uz eļļas. Viņa ierosināja tiesvedību gan pret automašīnas, kurai bija noplūde, apdrošinātāju, gan pret automašīnas īpašnieku personīgi. Atsaucoties uz iepriekšējo Tiesas judikatūru šajā jautājumā, taču bez pārliecības par to, cik tālu sniedzas jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>transportlīdzekļu izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> piemērošanas joma, un tādējādi vairojot šaubas par to, kas bija atbildīgā puse tādā lietā kā pašreizējā (apdrošinātājs, automašīnas īpašnieks vai, iespējams, autostāvvietas pārvaldnieks), iesniedzējtiesa jautāja, vai Direktīvas 2009/103 3. pants izslēdz interpretāciju, saskaņā ar kuru obligātās apdrošināšanas segums ietver zaudējumus vai miesas bojājumus, ko izraisījusi bīstama situācija, ko rada šķidruma noplūde no transportlīdzekļa stāvvietā, kurā tas ir novietots, vai laikā, kad transportlīdzeklis tiek novietots privātā autostāvvietā, kas atrodas mājokļu kompleksā, attiecībā uz šī kompleksa trešām pusēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Turpat, 16.–26. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Atbildot uz to, Tiesa atgādināja, ka Direktīvas 2009/103 3. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzeklis tiek izmantots atbilstoši tā pārvietošanās līdzekļa funkcijai, ja tas kustas, bet principā arī tā stāvēšanas laikā starp divām pārvietošanās reizēm. Fakts, ka ceļu satiksmes negadījumu izraisīja eļļas noplūde, kas radās ne tikai automašīnas stāvēšanas laikā, bet acīmredzot arī tad, kad tā tika iedarbināta un kustējās, nav būtisks. Automašīnas kustība un tās novietošana privātajā autostāvvietā ir šī transportlīdzekļa izmantošana, kas atbilst tā kā pārvietošanās līdzekļa funkcijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Turpat, 40.–43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Iepriekš minētie piemēri ir tikai ilustratīva to lietu izlase, ko Tiesa pēdējos gados ir izskatījusi par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>transportlīdzekļu lietošanas<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> jēdzienu saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. arī, piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170907">2017. gada 7. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Neto de Sousa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑506/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:642">EU:C:2017:642</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Juliana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑80/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:661">EU:C:2018:661</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), vai manus nesenos secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑383/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1003">EU:C:2020:1003</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas pagaidām vēl tiek izskatīta.</P></NOTE>. Izvēlētie piemēri ir ievērojami divos līmeņos. Pirmkārt, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">konkrēto tiesību jomu</HT> Tiesa lietoja jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, kas patiesi ir ietverts Direktīvas 2009/103 3. pantā, taču pavisam citā kontekstā un citam mērķim, lai faktiski izlemtu, vai transportlīdzekļa obligātajai apdrošināšanai jāaptver īpašs lietojums ceļu satiksmes negadījuma brīdī (B). Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">strukturālākā un sistēmiskākā līmenī</HT> Tiesa sāka pieņemt lēmumus abstrakcijas līmenī, kas liek apšaubīt, vai tas, ko Tiesa veic, faktiski ir vienveidīga Savienības tiesību <HT TYPE="ITALIC">interpretācija</HT>, kas Tiesai jāsniedz saskaņā ar LESD 267. pantu, atšķirībā no Savienības tiesību aktu <HT TYPE="ITALIC">piemērošanas</HT> konkrētām lietām, kam vajadzētu būt valstu tiesu uzdevumam (C).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2009/103 (3. panta) pareizā piemērošanas joma</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Direktīva 2009/103, iespējams, nav strukturāli visaptverošākais Savienības tiesību akts. Tas tā ir tāpēc, ka ar šo instrumentu piecas iepriekšējās direktīvas tika apvienotas vienā. Tādā veidā konsolidētā direktīva sākas tieši ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>definīcijām<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, nevis izklāsta, kā tas parasti notiek, tās priekšmetu, mērķi vai piemērošanas jomu 1. pantā. Starp sākuma noteikumiem direktīvā vispirms ir noteikts civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums attiecībā uz transportlīdzekļu izmantošanu (3. pants), kas pēc tam ir paredzēts, lai dalībvalstis varētu atturēties no šādas apdrošināšanas sistēmiskas pārbaudes kā nosacījuma iebraukšanai to teritorijās (4. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pēc tam Direktīvā 2009/103 atsevišķās nodaļās ir paredzēti vairāki citi noteikumi par vairākiem jautājumiem. Šīs nodaļas lielā mērā atspoguļo iepriekšējās un tagad atceltās direktīvas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. atbilstības tabulu, kas ietverta Direktīvas 2009/103 II pielikumā.</P></NOTE>: no vienas puses, ir noteikumi, kas attiecas uz transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas jomu, atbrīvojumiem no pienākuma apdrošināt un trešām personām un cietušajiem sniegto aizsardzību. No otras puses, lielākā daļa pārējo noteikumu attiecas uz institucionāliem un procedūras jautājumiem: valstu kompensācijas struktūru izveidošana, Savienības sistēmas sasaistīšana ar zaļās kartes sistēmu un valstu apdrošinātāju biroju tīkls, informācijas centru izveide un sadarbības procedūras un norēķinu procedūras starp šīm struktūrām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Turpmāk skat. par sarežģīto mijiedarbību starp Savienības sistēmu un zaļās kartes sistēmu manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lietuvos Respublikos transporto priemonių draudikų biuras</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑587/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:234">EU:C:2017:234</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tomēr divi galvenie (materiālie) Direktīvas 2009/103 noteikumi, proti, 3. un 4. pants, ņemot vērā tās 2. apsvērumu, ir izklāstīti šī instrumenta vispārējam mērķim, proti, nodrošināt augstu aizsardzību mehāniskā transportlīdzekļa negadījumā cietušajiem un (tādējādi) veicināt brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, lai pieprasītu dalībvalstīm atturēties no sistemātiskām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pārbaudēm attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas iebrauc to teritorijā no citām dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Skat. Direktīvas 2009/103 4. pantu. Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), vai <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑100/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:517">EU:C:2019:517</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, tika uzskatīts par būtisku nodrošināt iespējamo ceļu satiksmes negadījumos cietušo augsta līmeņa aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Tiesa, interpretējot direktīvas, atkārtoti ir norādījusi uz mērķi nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību mehānisko transportlīdzekļu ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem – skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Juliana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑80/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:661">EU:C:2018:661</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), vai pavisam neseno rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191211">2019. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bueno Ruiz and Zurich Insurance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑431/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1082">EU:C:2019:1082</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tādēļ saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta pirmo daļu dalībvalstīs būtu jāsaskaņo <HT TYPE="ITALIC">pienākums apdrošināt</HT> civiltiesisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas šīs dalībvalsts teritorijā. Šim nolūkam direktīvas 1. panta 1. punktā ir noteikta vienota definīcija, kas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>transportlīdzeklis<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, bet 1. panta 4. punktā ir aprakstīts, ko nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>teritorija<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, tāpat ir noteikti gadījumi, kad dalībvalsts var atkāpties no 5. pantā noteiktā pienākuma apdrošināt noteiktas kategorijas transportlīdzekļus. Turklāt direktīvā ir norādīta atbilstoša dokumentācija, kas prasīta 8. pantā, galu galā sasaistot 3. pantā noteikto apdrošināšanas pienākuma apjomu ar 10. pantā noteikto valsts kompensācijas iestādes kompensācijas sistēmu. Ir arī noteikumi par minimālajām summām, kas jāsedz obligātajai apdrošināšanai (9. pants), īpašām cietušo kategorijām (12. pants), izslēgšanas klauzulām apdrošināšanas līgumos (13. pants) un vienreizējām prēmijām un to segumu (14. pants).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tādējādi no direktīvas mērķa un struktūras izriet, ka tas, kas bija jāsaskaņo diezgan minimālistiskā veidā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Saistībā ar judikatūru, kurā uzsvērta iepriekšējo un pašreizējo mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu minimālās saskaņošanas dimensija attiecībā uz dažādiem elementiem, kas nav tieši iekļauti direktīvās, skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121023">2012. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marques Almeida</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:656">EU:C:2012:656</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2016. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ERGO Insurance and Gjensidige Baltic</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑359/14 un C‑475/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:40">EU:C:2016:40</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), vai <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170914">2017. gada 14. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Delgado Mendes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑503/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:681">EU:C:2017:681</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir <HT TYPE="ITALIC">pienākums</HT> apdrošināt civiltiesisko atbildību par transportlīdzekļu izmantošanu. Šajā ziņā šīs direktīvas mērķis nekad nav bijis un joprojām nav – sākt saskaņot <HT TYPE="ITALIC">atbildības</HT> piešķiršanas veidu atsevišķos mehānisko transportlīdzekļu ceļu satiksmes negadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tas nozīmē, ka es labprāt atzīstu, ka abi jautājumi savā ziņā ir savstarpēji saistīti. Galu galā, parasti konkrētā lietā, bieži vien attiecinot arī uz civiltiesiskās atbildības piešķiršanu šajā lietā, ir plašāki, strukturāli jautājumi attiecībā uz to, vai, pirmkārt, vispār bija pienākums nodrošināt apdrošināšanu vai par to, vai valsts tiesību akti vai apdrošināšanas politika kopumā atbilst citām direktīvas prasībām. Tomēr tie joprojām ir divi atšķirīgi jautājumi. Pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību par transportlīdzekļu izmantošanu ir daudz plašāks un <HT TYPE="ITALIC">vispārīgs</HT>. Tas ir jānosaka <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT>, balstoties uz vispārīgiem un objektīviem kritērijiem, un laika gaitā tam jābūt samērā stabilam. Tas, vai precīzi apstākļi, kādos transportlīdzeklis ir nodarījis bojājumus, un funkcija vai loma, ko tas tajā brīdī veica, var būt ietverta noteiktā apdrošināšanas polisē, ir <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> lēmums par atbildību par konkrētu ceļu satiksmes negadījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Juliana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑80/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:661">EU:C:2018:661</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Detalizētu diskusiju skat. arī manos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑383/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1003">EU:C:2020:1003</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Iepriekšējā sadaļā izklāstītās lietas šajā ziņā sniedz labu ilustrāciju. Šajās lietās risināmais jautājums nebija par to, vai uz transportlīdzekli, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, attiecās pienākums nodrošināt apdrošināšanu. Šķiet, ka visās šajā lietās transportlīdzeklis faktiski bija apdrošināts, un tādējādi tika izpildīts Direktīvas 2009/103 3. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums. Drīzāk jautājums bija par to, vai nodarītais kaitējums jāatlīdzina ar transportlīdzekļa obligāto apdrošināšanu attiecībā uz konkrēto ceļu satiksmes negadījumu un konkrētajā brīdī veikto darbību veidu, vai arī par šo kaitējumu būtu jānodrošina cita apdrošināšana, vai arī tas ir jautājums par kaitējumu nodarījušās personas personisko atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tomēr ar Direktīvas 2009/103 3. pantu netiek reglamentēts šāda veida lēmums. Citiem vārdiem sakot, šīs direktīvas 3. pantā noteiktais pienākums tiek izpildīts, tiklīdz cietušajiem ir apdrošināšana un tādējādi – drošības tīkls. Ja tiek ievēroti citos Direktīvas 2009/103 noteikumos skaidri noteiktie, minimālie un vispārējie standarti, tas, kurš konkrētā lietā ir atbildīgs par kompensācijas sniegšanu par nodarīto kaitējumu un kādā veidā, nav jautājums, kuru reglamentē šī direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Manuprāt, tā ir Direktīvas 2009/103 3. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pareizā piemērošanas joma. Tādējādi jautājumi, kas potenciāli jāapspriež šajā sadaļā un it īpaši, interpretējot jēdzienus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>(transportlīdzekļu) lietošana<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>(dalībvalsts) teritorija<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>parasti atrodas (šajā teritorijā)<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> vai minimālā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>civiltiesiskās atbildības<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> piemērošanas joma un segums, kas ietverts šajā noteikumā, ir saistīti ar pienākumu apdrošināt civiltiesisko atbildību un tās apmēru kopumā. Nav svarīgi, vai konkrētā ceļu satiksmes negadījuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>konkrētajā kontekstā<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> transportlīdzekļa izmantošanu noteiktos faktiskajos apstākļos sedz transportlīdzekļa apdrošināšana. Tas ir ne tikai jautājums par tiesību aktu piemērošanu – jautājums, kuram es pievēršos nākamajā sadaļā –, bet vienlīdz (vai galvenokārt) tas nav jautājums, ko reglamentē Direktīva 2009/103.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Kopumā nenoteikti Savienības tiesību juridiskie jēdzieni, lai arī tie ļoti labi varētu būt autonomi, nav jāpiemēro ārpus to atbilstošā konteksta, kā noteikts to tekstā, struktūrā un mērķī. Direktīvas 2009/103 3. panta pirmajā daļā ietvertais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> ir tikai daļa no vispārējā dalībvalstu pienākuma pārliecināties, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta. Ne šim noteikumam, ne, <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT>, vienam pašam terminam, kas izņemts no šī noteikuma konteksta kopumā, nav jāsniedz saskaņotas vadlīnijas, lemjot par atbildību par atsevišķiem starpgadījumiem, it īpaši, ja tika izpildīts pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību saskaņā ar šo noteikumu, un nav skaidras pretrunas ar citiem Direktīvas 2009/103 tiešajiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesību aktu interpretācija salīdzinājumā ar piemērošanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ir vēl kāds jautājums, kurš ir saistīts ar iepriekšējo punktu un kuru ir vērts atgādināt. Saskaņā ar LESD 267. panta pirmo daļu Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līgumu <HT TYPE="ITALIC">interpretāciju</HT> vai Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un <HT TYPE="ITALIC">interpretāciju</HT>. Turpretim Savienības tiesību aktu <HT TYPE="ITALIC">piemērošana</HT>, neatkarīgi no tā, vai tas izriet no šīs Tiesas saskaņā ar LESD 267. pantu sniegtajām vadlīnijām vai arī dabiski un lielākajā daļā gadījumu bez šādām vadlīnijām, primāri ir valstu tiesu uzdevums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Jāatzīst, ka tiesību piemērošana, visticamāk, ietvers dažus elementus, kas saistīti ar to interpretāciju. Turpretim tiesību aktu interpretāciju, vērtējot ierosinātās interpretācijas pamatotību, diez vai var veikt abstrakti, neņemot vērā atsevišķa gadījuma vai atsevišķu gadījumu apstākļus. Tādējādi nav iespējams abstrakti un vispārīgi norādīt, kur tieši beidzas likuma interpretācija un sākas likuma piemērošana (un otrādi).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, šī lieta un šo secinājumu A sadaļā aplūkotās lietas sniedz labu un konkrētu piemēru tam, kad Tiesas iejaukšanās nav nepieciešama, noteikti ne tādā iepriekš sniegtajā faktisko detaļu līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Pirmkārt un galvenokārt, ņemot vērā šo secinājumu B sadaļas apsvērumus, jebkuru nepieciešamību interpretēt nenoteiktu juridisku jēdzienu, kas paredzēts Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/103 3. pantā ietverto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, dabiski norobežo attiecīgā noteikuma teksts, konteksts un mērķis. Faktiski nav nepieciešams interpretēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, lai izlemtu, vai konkrēta ceļu satiksmes negadījuma kontekstā rodas konkrētā apdrošinātāja atbildība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Otrkārt, pat ja pieņemtu, ka jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>transportlīdzekļu lietošana<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> būtu jānodrošina arī individuālu atbildības lietu izšķiršana, un to izmantotu, lai noteiktu, vai konkrētajā brīdī konkrētā izmantošana bija transportlīdzekļa parasta lietošana, sniedzas tikai tik tālu (vai tik zemā abstrakcijas līmenī), cik jebkurš (normatīvs) juridisks noteikums var iet, ņemot vērā iespējamo faktisko scenāriju bezgalīgo dažādību. Šajā ziņā Tiesa jau vairākkārt ir norādījusi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>transportlīdzekļu izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> ietver <HT TYPE="ITALIC">jebkādu</HT> transportlīdzekļa <HT TYPE="ITALIC">parasto lietošanu</HT>, kas atbilst tā kā pārvietošanās līdzekļa funkcijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. jau iepriekš minēto spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), vēlāk atkārtots visos iepriekš šo secinājumu A sadaļā izklāstītajos spriedumos.</P></NOTE>. Noteikti var būt diskusijas par to, vai šāda definīcija ir pārāk plaša, pārāk šaura vai riņķveida, un kā tieši tā būtu jāpilnveido. Tomēr, ja vien šāda diskusija par Savienības tiesību jēdziena piemērošanas jomu nav nepārprotami un skaidri ierosināta ar lūgumu<?PAGE NO="13"?> sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir grūti saprast, kā vēl viens apstiprinājums tam, ka konkrētā attiecīgā situācija patiesi nozīmē citu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>transportlīdzekļu lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, veicina nodrošināt vienotu Savienības tiesību interpretāciju visā Savienībā, kā to paredz Līgumu izstrādātāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Var noteikti ierosināt, ka jebkurš šīs Tiesas paziņojums nodrošinās zināmu vienveidīgu Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu visā Savienībā. Tas noteikti ir pareizi. Patiesi, pēc Tiesas sprieduma, piemēram, lietā <HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT> jācer, ka visas situācijas, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>kurās savai pārvietošanās funkcijai atbilstoši izmantojamais transportlīdzeklis, kas bijis novietots privātā garāžā, ir uzliesmojis, izraisot aizdegšanos šī transportlīdzekļa elektrosistēmā, un ir radījis kaitējumu šai ēkai, lai gan minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Línea Directa Aseguradora</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑100/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:517">EU:C:2019:517</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un šā sprieduma rezolutīvā daļa).</P></NOTE>, visā Savienībā tiks uztvertas vienādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tomēr var pamatoti apšaubīt, vai tas ir vienveidīgās interpretācijas veids un līmenis, par ko Tiesai būtu jārūpējas saskaņā ar LESD 267. pantu. Tas drīzāk atgādina šauru kazuistisku lēmumu pieņemšanu, kurā pienācīgi iesaistītos pirmās instances valsts civillietu tiesa. Turklāt, kā rāda pieredze, šāda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>faktiskā judikatūra<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> liek tikai uzdot papildu jautājumus un pieprasīt precizējumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. jau iepriekš ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [<HT TYPE="ITALIC">F. G. Jacobs</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wiener SI</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑338/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:352">EU:C:1997:352</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kuros viņš gudri norādījis, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>detalizētas atbildes uz ļoti specifiskiem jautājumiem ne vienmēr veicinās šādu vienotu piemērošanu. Šādas atbildes var tikai izraisīt papildu jautājumus<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>.</P></NOTE>: kas notiktu, ja transportlīdzeklis būtu novietots publiskā ielā, nevis privātā garāžā? Ko darīt, ja automašīna nav kustināta ievērojami ilgāk, tādējādi padarot to faktiski nekustīgu? Ko darīt, ja ugunsgrēks radies nevis automašīnas elektriskajā ķēdē, bet kaut kur citur?<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191211">2019. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bueno Ruiz and Zurich Insurance</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑431/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1082">EU:C:2019:1082</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Treškārt, Tiesas galvenajai lomai vajadzētu būt normatīvu, juridisku <HT TYPE="ITALIC">premissa maior</HT> formulēšanai vai pilnveidošanai, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un kas jāpiemēro valstu tiesām. Atsevišķas lietas faktu, <HT TYPE="ITALIC">premissa minor</HT> un faktisko secinājumu par Savienības tiesību piemērošanu konkrētajā lietā apkopošana ir valstu tiesu uzdevums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Protams, saskaņā ar LESD 267. pantu valsts tiesa vienmēr var iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tomēr, kā likums, attiecībā uz jau interpretētiem jautājumiem šim jautājumam vajadzētu būt pienācīgi saistītam ar iespējamo Savienības tiesībās balstītā <HT TYPE="ITALIC">premissa maior</HT> uzlabošanu, kas jāpiemēro pamatlietā (tā precizēšana, sašaurināšana, paplašināšana, paredzot izņēmumus, un tā tālāk). Vēl viens apstiprinājums tam, ka tas pats, iepriekš formulētais <HT TYPE="ITALIC">premissa maior</HT> attiecas arī uz citu faktu kopumu, nekādā veidā neaicinot atkārtoti izskatīt esošo <HT TYPE="ITALIC">premissa maior</HT>, ir Savienības tiesību aktu piemērošanas jautājums – uzdevums, kas uzticēts valstu tiesām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Ir taisnīgi atzīt, ka šīs ideālās robežas kļūst samērā neskaidras, ja šauri faktiskie elementi tiek iekļauti Savienības likumdošanā definētajā <HT TYPE="ITALIC">premissa maior</HT>. Šādās lietās iesniedzējtiesai faktiski varētu būt pilnīga taisnība, pārliecinoties, vai jauni un atšķirīgi faktiskie elementi patiesi ir daļa no tiesību normas, kuru Tiesa vēlējās formulēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Šajā saistībā skat. jautājumu, kas patiesi attiecas uz Direktīvas 2009/103 3. pantu, proti, ja beidzas pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību saskaņā ar šo noteikumu, mani secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ubezpieczeniowy Fundusz Gwarancyjny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑383/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1003">EU:C:2020:1003</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Lai noteiktu piemērotu abstrakcijas līmeni, šķiet izšķiroši pieņemt divus elementus kā sākumpunktu, proti, tiesas piesardzību un pieņemšanu attiecībā uz zināmu pieļaujamo daudzveidību. Protams, vienotības un vienveidīgas Savienības tiesību piemērošanas<?PAGE NO="14"?> nepieciešamība visā Savienībā vienmēr ir ieņēmusi galveno vietu Tiesas judikatūrā. Tomēr, gluži dabiski, ir svarīgi šajā ziņā nošķirt jautājumus, kuriem šim nolūkam faktiski ir nozīme, un tos, kuriem nozīmes nav, it īpaši, ņemot vērā (pēc definīcijas) ierobežotos Savienības tiesu resursus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Piemēram, var iedomāties situāciju, kad taksometra pasažieris, izkāpis no taksometra no aizmugurējā sēdekļa pēc brauciena tajā, atver aizmugurējās durvis, vispirms pienācīgi nepārbaudot situāciju, un tajā brīdī saskrāpē garām braucošo automašīnu. Vai tas nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>transportlīdzekļa lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> saskaņā ar Direktīvas 2009/103 3. pantu? Vai par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atlīdzība jāmaksā ar taksometra civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, nevis ar garāmbraucošās automašīnas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu? Vai arī taksometra pasažieris ir personīgi atbildīgs, jo pirms durvju atvēršanas viņš vai viņa pienācīgi nepārliecinājās par situāciju?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Es neredzu, kā iespējamas atšķirības Savienības civillietu tiesās attiecībā uz to, kā jāizskata šāda lieta – pieņemot, ka būs šajā ziņā identiska lieta, ņemot vērā nepilnīgās faktiskās variācijas un nianses, kas varētu attaisnot atšķirīgus lietas rezultātus, – būtu kas tāds, ar ko būtu jānodarbojas šai Tiesai. Šāda lieta, ja vien tā nejauši neatklāj plašāku jautājumu par valsts tiesību aktu vai prakses normatīvo nesaderību ar citiem skaidri izteiktiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, atbilstīgi attiecas uz tiesību piemērošanas jomu. Turklāt šāda vienveidības pakāpe attiecībā uz rezultātu viendabīgumu atsevišķās lietās ir, es uzdrošinos teikt, mīts. Patiesībā šāda vienveidība netiek sasniegta pat ļoti centralizētās valstu tiesu sistēmās, kas atšķirībā no Tiesas lomas attiecībā uz prejudiciāliem nolēmumiem plaši pārskata zemākas instances tiesu lēmumus par tiesību pareizu piemērošanu atsevišķās lietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Apkopojot teikto, pastāv un vienmēr pastāvēs zināma dažādība Savienības tiesību aktu <HT TYPE="ITALIC">piemērošanā</HT> valstu līmenī, pat saskaņotās jomās. Tas ir ne tikai pieļaujams, bet arī saprātīgi un dabiski. Tiesa, kas lūgta sniegt prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību interpretāciju saskaņā ar LESD 267. pantu, tiek aicināta noteikt šīs daudzveidības ārējās robežas, nodrošinot vienotu Savienības tiesību, tostarp tajās esošo nenoteikto juridisko jēdzienu, <HT TYPE="ITALIC">interpretāciju</HT>. Tomēr šai interpretācijai jāpaliek atbilstošā abstrakcijas līmenī. Citādiem vārdiem sakot, Tiesas uzdevums saskaņā ar LESD 267. pantu ir nodrošināt vienotu Savienības tiesību interpretāciju, kuras mērķis ir piemērojamo tiesību normu, nevis katras lietas iznākuma līmenis. Tas loģiski nozīmē, ka pat tad, ja juridisko noteikumu vienotība ir samērīga, konkrētu rezultātu ziņā var būt atšķirības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par izskatāmo lietu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Šo secinājumu iepriekšējās divās daļās izklāstīto iemeslu dēļ es būtībā piekrītu Spānijas valdības izvirzītajam galvenajam argumentam un Komisijas apgalvojumiem, proti, Direktīvas 2009/103 3. pants <HT TYPE="ITALIC">nav pretrunā</HT> nevienai (pretējai valsts) likuma par transportlīdzekļu apdrošināšanu 5. panta 2. punkta interpretācijai <HT TYPE="ITALIC">vienkārši tāpēc, ka</HT> lēmumu par to, vai atsevišķas lietas apstākļos bojājumus, kas nodarīti puspiekabei, kas darbojas kā daļa no transportlīdzekļa sastāva, sedz vilcēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vai, iespējams, puspiekabes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, <HT TYPE="ITALIC">nereglamentē</HT> norādītie Savienības tiesību akti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>To sakot, es uzskatu, ka ir lietderīgi noslēgumā pievienot trīs lietai raksturīgus punktus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Pirmkārt, faktam, ka Likuma par transportlīdzekļu apdrošināšanu 5. panta 2. punkts ir valsts tiesību norma, uz kuru sākotnēji atsaucas iesniedzējtiesa savā jautājumā, kas patiesi reglamentē obligātās apdrošināšanas (vispārīgo) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>piemērošanas jomu un izņēmumus<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, ir maza nozīme, ja to<?PAGE NO="15"?> aplūko pamatlietas kontekstā. Kā norādījusi Spānijas valdība, valsts tiesību aktos ir ietverts īpašs noteikums par atbildības sadali attiecībā uz atsevišķiem transportlīdzekļa sastāva elementiem sadursmes gadījumā, proti, Noteikumu par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu 19. pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Citēts iepriekš šo secinājumu 12. punktā.</P></NOTE>. Tomēr šis noteikums reglamentē atbildības sadalījumu tikai <HT TYPE="ITALIC">trešām personām</HT> nodarītā kaitējuma gadījumos. Tādējādi valsts līmenī rodas šaubas un interpretācijas atšķirības īpašos gadījumos attiecībā uz citu situāciju, kas nav paredzēta šajos valsts (atvasinātajos) tiesību aktos, proti, kas notiek, ja kaitējums ir nodarīts nevis trešajai personai, bet gan citai tā paša transportlīdzekļa sastāva vienībai?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr tas tikai uzsver faktu, ka iesniedzējtiesas izteiktās šaubas par interpretāciju, ko acīmredzami pastiprina dažādi reģionālo tiesu sasniegtie rezultāti, attiecas uz valsts tiesību normu interpretāciju un piemērošanu. Es neredzu, kā jebkas, kas ir ietverts Direktīvas 2009/103 1. vai 3. pantā, varētu palīdzēt iesniedzējtiesai atrisināt šo valsts tiesību jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Otrkārt, nav skaidrs, kā šo secinājumu mainītu atsauce uz Direktīvas 2009/103 3. panta pēdējo daļu iesniedzējtiesas uzdotajā jautājumā. Šis noteikums ir šāds: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>Pirmajā daļā minētā apdrošināšana obligāti attiecas gan uz kaitējumu īpašumam, gan uz miesas bojājumiem<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>. Līdzīgi kā Komisija, es arī neredzu (un iesniedzējtiesa nepaskaidro), kā īpašumam nodarītā kaitējuma segšana jebkādā veidā varētu tikt apdraudēta vai ierobežota, izmantojot kādu no iespējamām attiecīgo valsts tiesību normu interpretācijām. Kā es to saprotu, nepārprotami pastāv iespēja atgūt īpašumam nodarīto kaitējumu tādās lietās kā šī. Direktīvas 2009/103 3. pantā noteiktais pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību šķiet izpildīts. Nav arī ierosināts, ka šis aptvērums kopumā neatbilstu citiem šīs direktīvas noteikumiem. Drīzāk jautājums ir par to, kam galu galā būs jāmaksā šis rēķins, vai tas būtu vilcēja vai puspiekabes apdrošinātājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Treškārt, tas pats attiecas uz gadījumiem, kad uzmanība tiek novirzīta no direktīvas 3. panta uz 1. pantu un tajā iekļautajām definīcijām par to, kas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>transportlīdzeklis<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> un kas varētu būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>cietusī puse<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, kā norādīts iesniedzējtiesas jautājumā. Patiesībā, savos apsvērumos Komisija iesaistījās šādā diskusijā, domājot par to, vai puspiekabe vai, iespējams, drīzāk šādas puspiekabes īpašnieks, iespējams, varētu būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>cietusī puse<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> Direktīvas 2009/103 1. panta 2. punkta izpratnē. Šīs pārdomas lika Komisijai izteikt pieņēmumu, ka sabojāta puspiekabe, iespējams, nav tāds cietušās puses veids, kura aizsardzību nepārtraukti cenšas nostiprināt ar direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Komisija šajā ziņā norādīja uz Direktīvas 2009/103 21. un 22. apsvērumu, minot, ka visticamāk ceļu satiksmes negadījumos cietušie (kurus paredzēts aizsargāt ar šo direktīvu) faktiski ir fiziskas personas – pasažieri, gājēji, velosipēdisti vai citi ceļa lietotāji, bet ne transportlīdzekļi kā tādi.</P></NOTE>, tādējādi atkal domājot par to, kā šāds izņēmums, kas pat nav skaidri paredzēts valsts tiesību aktos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Atkal, lai nonāktu pie secinājuma, ka Transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 5. panta 2. punkts tādā lietā kā pamatlieta <HT TYPE="ITALIC">izslēdz</HT> puspiekabes bojājumus, uz kuriem attiecas vilcēja apdrošināšanas polise, vispirms jāinterpretē šis valsts noteikums. Skat. iepriekš šo secinājumu 9. punktu un 16.–17. punktu, izklāstot šīs valsts normas pretējās interpretācijas.</P></NOTE>, varētu apdraudēt kaitējuma īpašumam segšanas tvērumu, kas prasīts Direktīvas 2009/103 3. panta pēdējā daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Esmu pateicīgs Komisijai par šīm pārdomām. Tās palīdz faktiski uzsvērt iepriekš minēto vispārīgo aspektu, proti,<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 39.–48. punktu.</P></NOTE> šādi jautājumi un apsvērumi neietilpst Direktīvas 2009/103 pareizajā piemērošanas jomā. To pierāda loģiskā disonanse (kas robežojas ar savādo), kas atklājas, tiklīdz<?PAGE NO="16"?> kāds mēģina iespiest situāciju, kura atrodas ārpus noteiktā tiesiskā regulējuma, šajā tiesiskajā regulējumā. Pastāvošais jēdziens un loģika to vienkārši neparedz un tādējādi vispār neatbilst šai situācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Citu neseno šīs pašas parādības ilustrāciju skat., piemēram, spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201210">2020. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">J &amp; S Service</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑620/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1011">EU:C:2020:1011</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Kopumā ar nosacījumu, ka tiek sasniegts Direktīvas 2009/103 galvenais mērķis, proti, ka saskaņā ar pienākumu, kas noteikts šīs direktīvas 3. pantā, dalībvalsts ir noteikusi pienākumu veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu izmantošanu, tādējādi aizsargājot potenciālos mehāniskā transportlīdzekļa negadījumā cietušos un tādējādi veicinot brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, šī pienākuma īpašie nosacījumi un, <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT>, šīs atbildības realizēšana atsevišķos mehānisko transportlīdzekļu ceļu satiksmes negadījumos joprojām ir Savienības tiesību aktu piemērošana jeb, <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT>, valsts tiesību aktu joma, kas uzticēta valstu tiesām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Es ierosinu uz <HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa, Spānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (<DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembris</DATE>) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta pēdējā daļā, ne šīs direktīvas 1. panta 1. vai 2. punktā nav paredzēti noteikumi, kas reglamentētu jautājumu par to, vai valsts tiesību aktos puspiekabei, kas tiek lietota kā daļa no transportlīdzekļa sastāva ar vilcēju, nodarītie materiālie zaudējumi būtu uzskatāmi par nelaimes gadījumu, uz kuru attiecas šī vilcēja obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Šis jautājums kopā ar visiem citiem jautājumiem, kas nav specifiski reglamentēti Direktīvā 2009/103, ir jāreglamentē valsts tiesību aktos un jāizlemj valstu tiesām.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>