C-166/0362003J01660007.00026544165529CJ2004. GADA 8. JŪLIJA SPRIEDUMS - LIETA C-166/03EIROPAS KOPIENU KOMISIJA / FRANCIJA<TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20040708">2004. gada 8. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI>

Lieta C-166/03

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv B. Stromskis [B. Stromsky], pārstāvis, kas norādīja adresi Luksemburga,

prasītāja,pret

Francijas Republiku, ko pārstāv Ž. de Bergess [G. de Bergues] un F. Mijons [F. Million], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atzīt, ka, attiecinot apzīmējumu zelts uz 750. proves izstrādājumiem, bet uz 375. un 585. proves izstrādājumiem — apzīmējumuzelta sakausējums, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai jāuzņemas saskaņā ar EKL 28. pantu.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un N. Kolnerika [N. Colneric],

generaladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā tiesneša referenta ziņojumu,noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 19. februārī,

pasludina šo spriedumu.

<TI><P>Spriedums</P></TI>1Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 10. aprīlī, Eiropas Kopienu Komisija atbilstoši EKL 226. pantam cēla prasību nolūkā atzīt, ka, attiecinot apzīmējumu zelts uz 750. proves izstrādājumiem, bet uz 375. un 585. proves izstrādājumiem — apzīmējumu zelta sakausējums, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai jāuzņemas saskaņā ar EKL 28. pantu.<TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI>2Code general des impots [Vispārējā nodokļu kodeksa] 522.a pants, kas grozīts ar 1994. gada 4. janvāra likumu Nr. 94-6, ar kuru izdarīti grozījumi tiesību aktos par garantijām dārgmetāliem un muitas aģentu uzraudzības tiesībām attiecībā uz atsevišķu personu administratīvo statusu (JORF, 1994. gada 5. janvāris, 245. Ipp., turpmāk tekstā — CGI), nosaka:

Vienīgi ar 750. vai augstāku provi marķētus zelta izstrādājumus, pārdodot tos mazumtirdzniecībā privātpersonām, var apzīmēt ar nosaukumuzelts.

Zeltu saturošus 585. vai 375. proves izstrādājumus, pārdodot tos mazumtirdzniecībā privātpersonām, apzīmē ar nosaukumu zelta sakausējums, saskaņojot ar attiecīgo provi.

<TI><P>Pirmstiesas procedūra</P></TI>3Uzskatot, ka šis noteikums neatbilda EKL 28. pantam, Komisija saskaņā ar EKL 226. pantu uzsāka procedūru par pienākumu neizpildi. Pēc tam, kad Francijas Republika tika aicināta sniegt paskaidrojumus, 2001. gada 19. septembri Komisija sniedza argumentētu atzinumu, aicinot šo dalībvalsti divu mēnešu laikā no šī paziņojuma saņemšanas dienas veikt pienākumu izpildei vajadzīgos pasākumus.4Francijas Republika 2002. gada 4. februāra vēstulē apgalvoja, ka CGI 522.a pants atbilst patērētāju tiesību aizsardzības un taisnīgu tirdzniecības darījumu prasībām, un aicināja Komisiju pārskatīt savu novērtējumu. Komisija nolēma celt šo prasību.<TI><P>Par prasību</P></TI><TI><P>Pušu argumenti</P></TI>5Komisija uzsver, ka CGI 522.a pants aizliedz pārdot Francijā 585. un 375. proves zelta izstrādājumus ar nosaukumuzelts, lai gan to izcelsmes dalībvalstī tos var apzīmēt ar šādu nosaukumu, un pieprasa šo izstrādājumu marķējumam izmantot citu, patērētājiem mazāk pazīstamu un zemāk vērtētu nosaukumu —zelta sakausējums. Šis noteikums varētu apgrūtināt minēto izstrādājumu tirdzniecību Francijā un netiešā veidā traucēt tirdzniecību dalībvalstīs. Tādējādi noteikumi, kas attiecas uz apstrīdētajiem apzīmējumiem, ja tos nevar attaisnot ar vispārējo interešu mērķi, ietver pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību tiem, ko aizliedz EKL 28. pants.6Komisija uzskata, ka minētie noteikumi par apzīmējumiem nav nepieciešami, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un taisnīgu tirdzniecības darījumu aizsardzību, un tie nav attaisnojami EKL 28. panta izpratnē. Rezultātā dalībvalstīm būtu pietiekoši izvirzīt atbilstošus marķēšanas nosacījumus, lai nodrošinātu pareizu informāciju par faktisko zelta sastāvu dažādos izstrādājumos, kas nonāk pārdošanā.7Francijas valdība apstrīd hipotēzi, ka divu kategoriju izstrādājumu pastāvēšana būtiski ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Nepierādot, ka tas ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, Komisija nav atbrīvojusies no tai uzliktā pierādīšanas pienākuma prasības par pienākumu neizpildi ietvaros.8Atbilstoši Francijas valdības viedoklim, divu nosaukumu, zelts un zelta sakausējums, pastāvēšana atbilst divu veidu izstrādājumiem ar būtiski atšķirīgu zelta saturu, kas īsteno nepieciešamību informēt patērētāju nolūkā nodrošināt viņa tiesību aizsardzību. Tam pamatā ir vispārējo interešu mērķis, ar ko attaisnojams pasākums attiecībā uz izstrādājumu apzīmēšanu atbilstoši EKL 28. panta prasībām.9Turklāt divu apzīmējumu sistēma nodrošina patērētājiem labāku informāciju salīdzinājumā ar Komisijas ierosinājumu, proti, marķējumu, kas norāda tikai izstrādājumu zelta saturu. Šī pēdējā sistēma sniedz patērētājiem vienīgi tehnisku informāciju, turpretim divi apzīmējumi sniedz tiem viegli saprotamu skaidrojumu par attiecīgo preču kvalitāti.10Šādos apstākļos Francijas valdība uzskata, ka CGI 522.a pantā noteiktā nosaukumu sistēma nav pretrunā EKL 28. pantam.<TI><P>Tiesas vērtējums</P></TI>11Saskaņā ar pastāvīgo judikatüru, visi pasākumi, kas spēj tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt Kopienu iekšējo tirdzniecību, ir uzskatāmi par pasākumiem, kam ir kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīga iedarbība, un kā tādi tie ir pretrunā EKL 28. pantam (skat. 1974. gada 11. jūlija spriedumu lietā 8/74 Dassonville, Recueil 1974, 837. lpp., 5. punkts, un 2003. gada 11. decembra spriedumu lietā C-322/01 Deutscher Apotekerverband, Recueil, I-14887, 66. punkts).12Komisija apstiprina un Francijas valdība pret to neiebilst, ka 375. un 585. proves zeltu saturošos izstrādājumus likumīgi pārdod ar apzīmējumu zelts citās dalībvalstīs, izņemot Franciju.13Nav apstrīdams, ka nosaukums zelta sakausējums patērētājiem ir mazāk pievilcīgs nekā nosaukums zelts.14Pienākums pārdot minētos izstrādājumus ar apzīmējumuzelta sakausējums, kā to nosaka CGI 522.a pants, lai gan to izcelsmes valstī tādus pašus izstrādājumus pārdod ar nosaukumu zelts, šādos apstākļos var traucēt Kopienu iekšējo tirdzniecību.15No tā izriet, ka šis CGI noteikums ir jāuzskata par pasākumu, kam ir līdzvērtīga iedarbība kvantitatīviem importa ierobežojumiem EKL 28. panta izpratnē, nepastāvot nepieciešamībai pierādīt, ka tas būtiski ietekmējis Kopienu iekšējo tirdzniecību.16Attiecībā uz jautājumu par to, vai šādu noteikumu tomēr attaisno Kopienu tiesības, ir jāatgādina — saskaņā ar Tiesas judikatūru, valsts tiesību akti, kas pieņemti, nepastāvot kopīgiem un saskaņotiem noteikumiem, un kas vienādi tiek piemēroti valstī ražotām un no citām dalībvalstīm ievestām precēm, var būt saderīgi ar Līgumu tiktāl, cik tie ir nepieciešami, lai apmierinātu obligātās prasības, kas tostarp attiecas uz taisnīgu tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību, kur tie ir proporcionāli izvirzītajam mērķim un ciktāl šo mērķi nav iespējams sasniegt ar Kopienas tirdzniecību mazāk ierobežojošiem pasākumiem (šajā sakarā skat. 2000. gada 5. decembra spriedumu lietā C-448/98 Guimont, Recueil 2000, I-10663. lpp, 27. punkts).17Nav apstrīdams, ka nosaukumi, ko izmanto kā norādi dārgmetāla proporcijai izstrādājumos, kā arī norādīšanas metode nav saskaņoti ar spēkā esošo Kopienu tiesību redakciju. Tāpat nav apstrīdams, ka CGI 522.a pants ir vienādi piemērojams gan Francijas precēm, gan no citām dalībvalstīm ievestām precēm.18Turklāt ir jāatzīst, ka attiecīgā CGI noteikuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību.19Vienlaikus apstrīdētie noteikumi attiecībā uz mazumtirdzniecībā privātpersonām pārdotiem divu zemāko provju izstrādājumiem paredz nevajadzīgi dublētu apzīmējumu lietošanu, prasot lietot ne tikai izstrādājuma provi, kas sniedz objektīvu informāciju par tā sastāvā esošo tīro izejvielu, bet arī nosaukumu zelta sakausējums, kas satur krietni mazāk noteiktu informāciju par šo pašu jautājumu.20No tā izriet, ka CGI 522.a pantā noteiktā divu apzīmējumu sistēma nav samērīga ar mērķi nodrošināt taisnīgu tirdzniecību un patērētāju tiesību aizsardzību, un šis mērķis ir sasniedzams ar Kopienu tirdzniecību mazāk ierobežojošiem pasākumiem.21Tādējādi ir jākonstatē, ka, attiecinot apzīmējumu zelts uz 750. proves izstrādājumiem, bet uz 375. un 585. proves izstrādājumiem — apzīmējumu zelta sakausējums, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai jāuzņemas saskaņā ar EKL 28. pantu.<TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI>22Atbilstoši Reglamenta 62. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir lūgusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Francijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tad Francijas Republikai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)attiecinot apzīmējumu zelts uz 750. proves izstrādājumiem, bet uz 375. un 585. proves izstrādājumiem — apzīmējumuzelta sakausējums, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai jāuzņemas saskaņā ar EKL 28. pantu;2)Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Timmermans

Puissochet

Cunha Rodrigues

Schintgen

Colneric

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburga 2004. gada 8. jūlijā.

Sekretārs

R. Grass

Otrās palātas priekšsēdētājs

C. W. A. Timmermans