<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE A_Doc_Ref SYSTEM "ARR.dtd">
<A_Doc_Ref A_Debut_ID="lv6192015CJ0496" A_Langue="lv" A_Version_doc="4.0">
  <Properties>
    <Property name="Gendoc_User">tmil</Property>
    <Property name="Gendoc_GenerationDate">2017-02-28T10:28:49Z</Property>
    <Property name="Created">GenDoc 28/02/2017 10:28:49</Property>
    <Property name="Gendoc_GendocTemplateType">ARR_C</Property>
    <Property name="TypeDoc">ARR</Property>
    <Property name="Gendoc_Juridiction">C</Property>
    <Property name="Juridiction">C</Property>
    <Property name="Gendoc_CaseNumber">0496</Property>
    <Property name="NumeroOrdre">0496</Property>
    <Property name="Gendoc_CaseYear">2015</Property>
    <Property name="Annee">2015</Property>
    <Property name="Gendoc_CaseNature">RP</Property>
    <Property name="NatureAff">RP</Property>
    <Property name="Gendoc_CaseNumberSuite">0001</Property>
    <Property name="NumSuite">0001</Property>
    <Property name="Gendoc_ProcedureType">P</Property>
    <Property name="TypeProc">P</Property>
    <Property name="Gendoc_ProcedureNumber">1</Property>
    <Property name="NumProc">1</Property>
    <Property name="Gendoc_EditionType">Final</Property>
    <Property name="Gendoc_LastVerificationDate">4/04/2017 19:44:43</Property>
    <Property name="Gendoc_LastVerificationStatus">FAST_document_go_ok</Property>
    <Property name="Gendoc_Vademecum">0</Property>
    <Property name="EP_Version">0</Property>
    <Property name="EP_Mode">1</Property>
    <Property name="DocumentIdentifier">ce662fc5e1ae436aa6eb74956302154b</Property>
    <Property name="Canevas3_Vademecum">0</Property>
    <Property name="Vademecum">0</Property>
    <Property name="Gendoc_DGTGenerated">true</Property>
    <Property name="Gendoc_DGTGeneratedDate">2017-02-28T10:28:48Z</Property>
    <Property name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <Property name="Gendoc_Lang">lv-LV</Property>
    <Property name="Gendoc_LangCode">lv</Property>
    <Property name="Langue">LV</Property>
    <Property name="ReadyToPublish">OK</Property>
    <Property name="GenDocUID">ru2HEnVp0HcLiC7Ca3rntEvPEz9X0CW+ZiAqYvw2MdOjPgziJOMEob2Z4Bil1+X98EFws3GfJD8FeXff5rhKuLrSbrQU+4aADt1P3beF8S8eMl1DLnOzxxaT2KtV4vczry1W7g4PGwkW6dPN3iOnfad702eGfoGsOfFYPTYbR5Q=</Property>
    <Property name="IsFlattened">true</Property>
    <Property name="CreateCustomParts">true</Property>
    <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
    <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
  </Properties>
  <A_Header_Gauche>
    <blockquote id="A010000004">
      <para style="header" id="A150000006">
        <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000010">ESCHENBRENNER</emphasis>
      </para>
    </blockquote>
  </A_Header_Gauche>
  <A_Header_Droit>
    <blockquote id="A010000005">
      <para style="header" id="A150000007">2017. GADA 2. MARTA SPRIEDUMS – LIETA C‑496/15</para>
    </blockquote>
  </A_Header_Droit>
  <A_Footer_Gauche>
    <blockquote id="A010000006">
      <para style="footer" id="A150000008">2<emphasis role="tab" id="A400000011"/></para>
    </blockquote>
  </A_Footer_Gauche>
  <A_Footer_Droit>
    <blockquote id="A010000007">
      <para style="footer" id="A150000009">
        <emphasis role="tab" id="A400000012"/>
        <emphasis role="tab" id="A400000013"/>13</para>
    </blockquote>
  </A_Footer_Droit>
  <Affaire>
    <Introduction>
      <section id="A000000002">
        <para style="19Centre" id="A150000010">TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)</para>
        <para style="19Centre" id="A150000011">2017. gada 2. martā <footnote role="fNote" id="A110000000"><number>*</number><para style="42FootnoteLangue" id="A150000012"> Tiesvedības valoda – vācu.</para></footnote><emphasis role="FootnoteReference" id="A400000014">*</emphasis></para>
        <para style="71Indicateur" id="A150000013">
          <phrase role="motcle" id="A410000000">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000002"> Darba ņēmēju brīva pārvietošanās </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000004"> LESD 45. pants </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000006"> Regula (ES) Nr. 492/2011 </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000008"> 7. pants </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000010"> Vienlīdzīga attieksme </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000012"> Pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir jāmaksā ienākuma nodoklis dzīvesvietas dalībvalstī </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000014"> Pabalsts, ko nodarbinātības dalībvalsts izmaksā darba devēja maksātnespējas gadījumā </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000015">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000016"> Pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķināšanas kārtība </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000017">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000018"> Ienākuma nodokļa nosacīta ņemšana vērā nodarbinātības dalībvalstī </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000019">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000020"> Pabalsts maksātnespējas gadījumā, kas ir zemāks par agrāko neto atalgojumu </phrase>
          <phrase role="Separator" id="A410000021">–</phrase>
          <phrase role="motcle" id="A410000022"> Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu</phrase>
        </para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000014">Lieta C‑496/15</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000015">par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000015">Landessozialgericht Rheinland-Pfalz</emphasis>, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000016">Mainz</emphasis> (Reinzemes–Pfalcas federālās zemes Sociālo lietu tiesa, Mainca, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 23. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 22. septembrī, tiesvedībā</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000016">
          <emphasis role="bold" id="A400000017">Alphonse Eschenbrenner</emphasis>
        </para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000017">pret</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000018">
          <emphasis role="bold" id="A400000018">Bundesagentur für Arbeit</emphasis>.</para>
        <para style="19Centre" id="A150000019">TIESA (otrā palāta)</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000020">šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000019">M. Ilešič</emphasis>], tiesneši A. Prehala [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000020">A. Prechal</emphasis>], A. Ross [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000021">A. Rosas</emphasis>] (referents), K. Toadere [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000022">C. Toader</emphasis>] un E. Jarašūns [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000023">E. Jarašiūnas</emphasis>],</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000021">ģenerāladvokāts M. Vatelē [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000024">M. Wathelet</emphasis>],</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000022">sekretāre L. Hjūleta [<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000025">L. Hewlett</emphasis>], galvenā administratore,</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000023">ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 7. jūlija tiesas sēdi,</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000024">ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</para>
        <itemizedlist id="A030000000">
          <listitem id="A060000004">
            <blockquote id="A010000008">
              <title id="A210000004">
                <number>–</number>
              </title>
              <para style="03Tiretlong" id="A150000025">
                <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000026">Bundesagentur für Arbeit</emphasis> vārdā – <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000027">B. Klug</emphasis>, pārstāvis,</para>
            </blockquote>
          </listitem>
          <listitem id="A060000005">
            <blockquote id="A010000009">
              <title id="A210000005">
                <number>–</number>
              </title>
              <para style="03Tiretlong" id="A150000026">Vācijas valdības vārdā – <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000028">T. Henze</emphasis> un <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000029">A. Lippstreu</emphasis>, pārstāvji,</para>
            </blockquote>
          </listitem>
          <listitem id="A060000006">
            <blockquote id="A010000010">
              <title id="A210000006">
                <number>–</number>
              </title>
              <para style="03Tiretlong" id="A150000027">Eiropas Komisijas vārdā – <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000030">M. Kellerbauer</emphasis>, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000031">M. Wasmeier</emphasis> un <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="A400000032">D. Martin</emphasis>, pārstāvji,</para>
            </blockquote>
          </listitem>
        </itemizedlist>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000028">noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2016. gada 7. septembra tiesas sēdē,</para>
        <para style="02AlineaAltA" id="A150000029">pasludina šo spriedumu.</para>
      </section>
    </Introduction>
    <A_Motif>
      <section id="B000000000">
        <para style="75Debutdesmotifs" id="B150000000">
          <emphasis role="bold" id="B400000000">Spriedums</emphasis>
        </para>
        <blockquote id="B010000000">
          <title id="B210000000">
            <number>1</number>
          </title>
          <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000001">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 45. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV 2011, L 141, 1. lpp.) 7. pantu.</para>
        </blockquote>
        <blockquote id="B010000001">
          <title id="B210000001">
            <number>2</number>
          </title>
          <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000002">Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000001">Alphonse Eschenbrenner</emphasis>, Francijas pilsoni, kurš dzīvo Francijā un strādā Vācijā, un <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000002">Bundesagentur für Arbeit</emphasis> (Federālā nodarbinātības aģentūra, Vācija; turpmāk tekstā – “Aģentūra”) par Vācijas ienākuma nodokļa nosacītu ņemšanu vērā, nosakot darba ņēmējam piešķiramā pabalsta maksātnespējas gadījumā apmēru.</para>
        </blockquote>
        <section id="B000000001">
          <title style="04Titre1" id="B200000000">
            <titlecontent id="B300000000">
              <emphasis role="bold" id="B400000003">Atbilstošās tiesību normas</emphasis>
            </titlecontent>
          </title>
          <section id="B000000002">
            <title style="05Titre2" id="B200000001">
              <titlecontent id="B300000001">
                <emphasis role="italc" id="B400000004">Starptautiskās tiesības</emphasis>
              </titlecontent>
            </title>
            <blockquote id="B010000002">
              <title id="B210000002">
                <number>3</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000003">Vēlāk grozītās Nodokļu konvencijas, kas 1959. gada 21. jūlijā Parīzē noslēgta starp Francijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku, nolūkā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu un paredzēt valsts pārvaldes un tiesu iestāžu savstarpējas palīdzības noteikumus ienākuma un īpašuma nodokļu jomā, kā arī profesionālās darbības nodokļa un zemes nodokļu likmēm (turpmāk tekstā – “Francijas un Vācijas nodokļu konvencija”), 13. pantā ir noteikts:</para>
              <blockquote id="B010000003">
                <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000004">“(1)<emphasis role="tab" id="B400000005"/>Izņemot nākamajos punktos paredzētos gadījumus, ienākumi no algota darba ir apliekami ar nodokli vienīgi tajā Līgumslēdzējā valstī, kurā tiek veikts šo ienākumu pamatā esošais darbs. Par ienākumiem no algota darba tostarp ir uzskatāma samaksa, alga, darba samaksa, piemaksas vai citi maksājumi par darbu, kā arī visas pielīdzināmas priekšrocības, ko izmaksā vai piešķir personas, kas nav minētas 14. pantā.</para>
              </blockquote>
              <blockquote id="B010000004">
                <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000005">[..]</para>
              </blockquote>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000005">
              <para style="29Marge0doubleretrait" id="B150000006">(5)<emphasis role="tab" id="B400000006"/><emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000007">a</emphasis>)<emphasis role="tab" id="B400000008"/>Izdarot atkāpi [no (1) punkta], ienākumi, kuru gūšanas pamats ir tādu personu algots darbs, kuras strādā vienas Līgumslēdzējas valsts pierobežas zonā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas valsts pierobežas zonā, kur tās parasti atgriežas katru dienu, ir apliekami ar nodokli vienīgi šajā otrajā valstī;</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000006">
              <para style="10Marge1" id="B150000007">[..].”</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000007">
              <title id="B210000003">
                <number>4</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000008">Šīs konvencijas 14. pantā ir noteikts:</para>
              <blockquote id="B010000008">
                <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000009">“(1)<emphasis role="tab" id="B400000009"/>Algas, darba samaksas un pielīdzināmas atlīdzības, kā arī pensijas, kuras kāda no līgumslēdzējām valstīm, federālā zeme vai publisko tiesību juridiska persona maksā otras valsts fiziskai personai par attiecīgiem jeb agrāk sniegtiem pakalpojumiem valsts pārvaldē vai bruņotajos spēkos, ar nodokli var aplikt tikai pirmajā minētajā valstī. [..]</para>
              </blockquote>
              <blockquote id="B010000009">
                <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000010">(2)<emphasis role="tab" id="B400000010"/>(1) punkta pirmā teikuma noteikumi ir piemērojami arī:</para>
              </blockquote>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000010">
              <para style="11Marge1avecretrait" id="B150000011">1.<emphasis role="tab" id="B400000011"/>Attiecībā uz summām, kas izmaksātas kā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000011">
              <para style="14Marge2avecretrait" id="B150000012">[..].”</para>
            </blockquote>
          </section>
          <section id="B000000003">
            <title style="05Titre2" id="B200000002">
              <titlecontent id="B300000002">
                <emphasis role="italc" id="B400000012">Savienības tiesības</emphasis>
              </titlecontent>
            </title>
            <section id="B000000004">
              <title style="06Titre3" id="B200000003">
                <titlecontent id="B300000003">Regula Nr. 492/2011</titlecontent>
              </title>
              <blockquote id="B010000012">
                <title id="B210000004">
                  <number>5</number>
                </title>
                <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000013">Regulas Nr. 492/2011 I nodaļas nosaukums ir “Nodarbinātība, vienlīdzīga attieksme un darba ņēmēju ģimenes”. Tās 2. iedaļas “Nodarbinātība un vienlīdzīga attieksme” 7. pantā ir noteikts:</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000014">“1.<emphasis role="tab" id="B400000013"/>Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, citā dalībvalstī valstspiederības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000015">2.<emphasis role="tab" id="B400000014"/>Šādam darba ņēmējam ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000016">[..]”</para>
              </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000005">
              <title style="06Titre3" id="B200000004">
                <titlecontent id="B300000004">Direktīva 2008/94/EK</titlecontent>
              </title>
              <blockquote id="B010000013">
                <title id="B210000005">
                  <number>6</number>
                </title>
                <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000017">Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV 2008, L 283, 36. lpp.) I nodaļā “Piemērošanas joma un definīcijas” ietilpst tās 1. panta 1. punkts, kurā ir noteikts:</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000018">“Šī direktīva attiecas uz tām darba ņēmēju prasībām pret darba devējiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem 2. panta 1. punkta nozīmē, kuras izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām.”</para>
              </blockquote>
              <blockquote id="B010000014">
                <title id="B210000006">
                  <number>7</number>
                </title>
                <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000019">Minētās direktīvas 2. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts:</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000020">“Šī direktīva neierobežo valstu tiesību aktos definētos terminus “darba ņēmējs”, “darba devējs”, “darba samaksa”, “iegūtās tiesības” un “iegūstamās tiesības”.”</para>
              </blockquote>
              <blockquote id="B010000015">
                <title id="B210000007">
                  <number>8</number>
                </title>
                <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000021">Šīs pašas direktīvas II nodaļā “Noteikumi par iestādēm, kas dod galvojumu,” ietilpst tās 3. pants, kurš ir šāds:</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000022">“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 4. pantu garantiju iestādes garantē to, ka apmierina darba ņēmēju prasījumus attiecībā uz darba samaksu, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, ietverot atlaišanas pabalstus sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu, ja tos paredz valsts tiesību akti.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000023">Prasījumi, ko pārņem garantiju iestāde, ir neapmaksātie prasījumi par laikposmu pirms un/vai, attiecīgā gadījumā, pēc kāda noteikta datuma, ko nosaka dalībvalstis.”</para>
              </blockquote>
              <blockquote id="B010000016">
                <title id="B210000008">
                  <number>9</number>
                </title>
                <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000024">Šajā pašā nodaļā ietilpstošajā Direktīvas 2008/94 4. pantā ir noteikts:</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000025">“1.<emphasis role="tab" id="B400000015"/>Dalībvalstīm ir tiesības ierobežot 3. pantā minēto garantiju iestāžu atbildību.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000026">2.<emphasis role="tab" id="B400000016"/>Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā minēto izvēli, tās nosaka laikposma ilgumu, par kuru garantiju iestādei jāapmierina neapmaksātie prasījumi. Tomēr tas nevar būt īsāks par tādu laikposmu, kas aptver atlīdzību par pēdējiem trim darba attiecību mēnešiem pirms un/vai pēc 3. panta otrajā daļā minētā datuma.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000027">[..]</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000028">3.<emphasis role="tab" id="B400000017"/>Dalībvalstis var noteikt augšējās robežas garantiju iestāžu maksājumiem. Šīs augšējās robežas nedrīkst būt zemākas par tādu līmeni, kas sociālā ziņā saderīgs ar šīs direktīvas sociālajiem mērķiem.</para>
                <para style="02AlineaAltA" id="B150000029">[..]”</para>
              </blockquote>
            </section>
          </section>
          <section id="B000000006">
            <title style="05Titre2" id="B200000005">
              <titlecontent id="B300000005">
                <emphasis role="italc" id="B400000018">Vācijas tiesības</emphasis>
              </titlecontent>
            </title>
            <blockquote id="B010000017">
              <title id="B210000009">
                <number>10</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000030">
                <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000019">Einkommensteuergesetz</emphasis> (Likums par ienākuma nodokli) 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts pabalsta maksātnespējas gadījumā atbrīvojums no ienākuma nodokļa.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000018">
              <title id="B210000010">
                <number>11</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000031">
                <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000020">Sozialgesetzbuch </emphasis>(Sociālo tiesību kodekss, turpmāk tekstā – “<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000021">SGB</emphasis>”) III daļas “Nodarbinātības veicināšana” 165. panta 1. punkta pirmais teikums ir šāds:</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000032">“Darba ņēmējiem ir tiesības saņemt pabalstu darba devēja maksātnespējas gadījumā, ja viņi ir bijuši nodarbināti valsts teritorijā, un līdz ar darba devēja maksātnespējas iestāšanos viņiem ir tiesības prasīt nesamaksāto darba algu par pēdējiem trīs darba tiesisko attiecību mēnešiem.”</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000019">
              <title id="B210000011">
                <number>12</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000033">Atbilstoši <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000022">SGB</emphasis> III daļas 167. pantam “Apmērs”:</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000034">“(1)<emphasis role="tab" id="B400000023"/>Pabalsts maksātnespējas gadījumā tiek izmaksāts neto atalgojuma apmērā, kurš ir vienāds ar bruto atalgojumu, līdz <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000024">SGB</emphasis> III daļas 341. panta 4. punktā paredzētajai iemaksu aprēķina augšējai robežai, no kura atskaitīti likumā paredzētie ieturējumi.</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000035">(2)<emphasis role="tab" id="B400000025"/>Ja darba ņēmējs:</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000036">[..]</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000037">2.<emphasis role="tab" id="B400000026"/>nav ienākuma nodokļa maksātājs valsts teritorijā, nedz arī pabalstam maksātnespējas gadījumā ir piemērojami darba ņēmējam piemērojamie noteikumi par nodokļiem,</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000038">no atalgojuma atskaita nodokļus, kurus no šī atalgojuma atskaitītu, ja darba ņēmējs būtu ienākuma nodokļa maksātājs valsts teritorijā.”</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000020">
              <title id="B210000012">
                <number>13</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000039">
                <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000027">SGB</emphasis> III daļas 169. pantā “Aizstāšana” ir noteikts šādi:</para>
              <para style="02AlineaAltA" id="B150000040">“Prasījumi par darba algas samaksu, kas ir pamatā tiesībām uz pabalstu darba devēja maksātnespējas gadījumā, aizstāšanas ceļā tiek nodoti [Aģentūrai], kad pabalsts maksātnespējas gadījumā tiek pieprasīts.”</para>
            </blockquote>
          </section>
        </section>
        <section id="B000000007">
          <title style="04Titre1" id="B200000006">
            <titlecontent id="B300000006">
              <emphasis role="bold" id="B400000028">Pamatlietas rašanās fakti un prejudiciālie jautājumi</emphasis>
            </titlecontent>
          </title>
          <blockquote id="B010000021">
            <title id="B210000013">
              <number>14</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000041">
              <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000029">A. Eschenbrenner</emphasis>, Francijas pilsonis, dzīvo Ralingā (<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000030">Rahling</emphasis>, Francija), kas atrodas Vācijas pierobežā. Kopš 1996. gada viņš strādāja uzņēmumā “Philipp’s Reisen” Pirmazensā (<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000031">Pirmasens</emphasis>, Vācija) par autovadītāju. Atbilstoši apliecinājumam, ko izdevis Francijas kompetentās nodokļu iestādes vadītājs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000032">A. Eschenbrenner</emphasis> šī nodarbinātības fakta dēļ atbilda nosacījumiem, lai viņu varētu uzskatīt par pārrobežu darba ņēmēju Francijas un Vācijas nodokļu konvencijas 13. panta 5. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un līdz ar to atalgojums, ko viņš saņēma Vācijā atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem, ar nodokli bija apliekams Francijā.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000022">
            <title id="B210000014">
              <number>15</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000042">2012. gada 29. jūnijā tika uzsākts <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000033">Philipp's Reisen</emphasis> maksātnespējas process. Lai gan šis uzņēmums līdz 2012. gada martam bija izmaksājis visus atalgojumus, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000034">A. Eschenbrenner</emphasis> maksātnespējas uzsākšanas datumā pret savu darba devēju bija prasījums EUR 5571,88 apmērā par atalgojumu par 2012. gada aprīli, maiju un jūniju.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000023">
            <title id="B210000015">
              <number>16</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000043">Pamatojoties uz prasījumiem par nesamaksāto atalgojumu, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000035">A. Eschenberenner</emphasis> 2012. gada 13. jūlijā pieprasīja viņam izmaksāt pabalstu maksātnespējas gadījumā. Lai aprēķinātu šo pabalstu, Aģentūra no <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000036">A. Eschenbrenner</emphasis> bruto atalgojuma atskaitīja EUR 3550,24, kurus bija piešķīris pagaidu maksātnespējas administrators kā avansu par laika posmu no 2012. gada 1. aprīļa līdz 28. jūnijam, kā arī summu, kas atbilda sociālajām iemaksām, un avansu, pamatojoties uz izziņu par izdevumiem, ko viņš bija saņēmis par aprīli. Turklāt šī iestāde saskaņā ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000037">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktu no šī atalgojuma atskaitīja summu, kas atbilda ienākuma nodoklim, kurš tika aprēķināts atbilstoši Vācijas tiesībām, un attiecīgajiem trim mēnešiem bija EUR 185, EUR 175 un EUR 173. Līdz ar to ar 2012. gada 18. jūlija lēmumu <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000038">A. Eschenbrenner</emphasis> kā šis pabalsts tika piešķirta summa EUR 356,77 apmērā.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000024">
            <title id="B210000016">
              <number>17</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000044">Sūdzībā par šo lēmumu <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000039">A. Eschenbrenner</emphasis> būtībā norādīja, ka nodokļa Vācijā piemērojamās likmes apmērā piemērošana, aprēķinot pabalstu maksātnespējas gadījumā, esot diskriminējoša un līdz ar to pretrunā Savienības tiesībām, jo viņš Vācijā neesot nodokļu maksātājs. Ar 2012. gada 18. septembra lēmumu Aģentūra šo sūdzību noraidīja.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000025">
            <title id="B210000017">
              <number>18</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000045">
              <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000040">A. Eschenbrenner</emphasis> par Aģentūras lēmumu cēla prasību, norādot, ka pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķina metode ir pretrunā Savienības tiesībām, jo atbilstoši tai tādi pārrobežu darba ņēmēji kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000041">A. Eschenbrenner</emphasis> nevar saņemt pabalstu maksātnespējas gadījumā, kas atbilst to agrākajam neto atalgojumam. Atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā Vācijā, šī pabalsta apmērs pārrobežu darba ņēmējiem esot zemāks par to agrāko neto atalgojumu, tostarp Vācijā un Francijā piemērojamo nodokļa likmju atšķirības dēļ. Pēc tam, kad <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000042">Sozialgericht Speyer </emphasis>(Špeieres Sociālo lietu tiesa, Vācija) viņa prasību bija noraidījusi, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000043">A. Eschenbrenner</emphasis> vērsās ar apelācijas sūdzību <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000044">Landessozialgericht Rheinland-Pfalz</emphasis>,<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000045"> Mainz</emphasis> (Reinzemes–Pfalcas federālās zemes Sociālo lietu tiesa, Mainca, Vācija).</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000026">
            <title id="B210000018">
              <number>19</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000046">Šī tiesa uzskata, ka <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000046">A. Eschenbrenner</emphasis> sūdzība var būt sekmīga tikai tad, ja prasība par vienlīdzīgu attieksmi ar Vācijas darba ņēmējiem, kas paredzēta Savienības tiesībās, izslēdz nosacītu Vācijas ienākuma nodokļa atbilstoši <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000047">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktam ņemšanu vērā, aprēķinot pabalstu maksātnespējas gadījumā. Konstatējusi, ka pabalsts maksātnespējas gadījumā ir sociālā priekšrocība Regulas Nr. 492/2011 7. panta izpratnē, iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar pēdējo minēto normu pārrobežu darba ņēmējiem pilsonības dēļ nevar tikt piemērota attieksme, kura atšķiras no valsts darba ņēmējiem piemērojamās, un tiem ir jāsaņem tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā pēdējiem minētajiem.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000027">
            <title id="B210000019">
              <number>20</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000047">Šajā ziņā Tiesa jau esot atzinusi, ka Vācijā maksājamā ienākuma nodokļa nosacīta atskaitīšana, aprēķinot, pirmkārt, pagaidu papildu pabalstu par labu bijušajiem sabiedroto spēku darbiniekiem Vācijā (spriedums, 2004. gada 16. septembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000048">Merida</emphasis>, C‑400/02, EU:C:2004:537) un, otrkārt, piemaksu darbiniekiem, kuri pirms pensionēšanās ir iecelti nepilna darba laika režīmā, no izmaksātā atalgojuma ir uzskatāma par netiešu diskrimināciju (spriedums, 2012. gada 28. jūnijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000049">Erny</emphasis>, C‑172/11, EU:C:2012:399).</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000028">
            <title id="B210000020">
              <number>21</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000048">Protams, atšķirībā no abu minēto lietu situācijām ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000050">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktu tādos apstākļos kā pamatlietā faktiski netiktu radīta dubulta aplikšana ar nodokļiem, jo pabalsts maksātnespējas gadījumā saskaņā ar Francijas un Vācijas konvencijas 14. panta 2. punkta 1. apakšpunktu ar nodokli ir apliekams tajā valstī, kas šo pabalstu piešķir, šis pabalsts ir atbrīvots no nodokļa Vācijā atbilstoši Likuma par ienākuma nodokli 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam un līdz ar to vienīgais nodoklis, kas būtu jāmaksā Vācijā, aprēķinot pabalstu maksātnespējas gadījumā, ir jāņem vērā nosacīti.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000029">
            <title id="B210000021">
              <number>22</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000049">Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka principā pabalstam maksātnespējas gadījumā būtu jābūt vienādam ar darba ņēmēja agrāko neto atalgojumu. Proti, lai arī ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000051">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktā paredzēto aprēķina metodi pārrobežu darba ņēmēji saistībā ar saņemamo pabalsta maksātnespējas gadījumā apmēru nonāk tādā pašā situācijā kā personas, kuras dzīvo un strādā Vācijā, šī metode tieši pārrobežu darba ņēmējiem liedz saņemt kompensāciju, kas ir vienāda ar to agrāko neto atalgojumu.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000030">
            <title id="B210000022">
              <number>23</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000050">Iesniedzējtiesa turklāt jautā, vai šāds rezultāts ir saderīgs ar Direktīvu 2008/94. It īpaši atsaukdamās uz 2004. gada 4. marta spriedumu <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000052">Barsotti</emphasis> u.c. (C‑19/01, C‑50/01 un C‑84/01, EU:C:2004:119), kā arī uz 2011. gada 17. novembra spriedumu <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000053">van Ardennen</emphasis> (C‑435/10, EU:C:2011:751), šī tiesa uzskata, ka, lai arī ar šo direktīvu dalībvalstīm ir ļauts noteikt garantiju iestādes veikto maksājumu maksimālos apmērus, tajā tomēr ir noteikta visu ar atalgojumu saistīto prasījumu, kas ir mazāki par šiem maksimālajiem apmēriem, pilnīga kompensēšana. Šīs lietas apstākļos no attiecīgo tiesību normu piemērošanas izriet, ka visi ar atalgojumu saistītie prasījumi netiek pilnībā kompensēti.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000031">
            <title id="B210000023">
              <number>24</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000051">Šī tiesa arī precizē, ka, pretēji tam, ko savā nolēmumā norādījusi pirmās instances tiesa, tomēr skaidri nešķiet, ka <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000054">A. Eschenbrenner</emphasis> saskaņā ar Vācijas tiesībām ir iespēja pret savu darba devēju izvirzīt prasījumu, kas atbilst starpībai starp pabalstu maksātnespējas gadījumā, kas aprēķināts saskaņā ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000055">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktu, un viņa agrāko bruto algu.</para>
          </blockquote>
          <blockquote id="B010000032">
            <title id="B210000024">
              <number>25</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000052">Šajos apstākļos <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000056">Landessozialgericht Rheinland-Pfalz</emphasis>, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000057">Mainz</emphasis> (Reinzemes–Pfalcas federālās zemes Sociālo lietu tiesa, Mainca) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</para>
            <blockquote id="B010000033">
              <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000053">“1)<emphasis role="tab" id="B400000058"/>Vai ar Eiropas Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību normām [it īpaši LESD 45. pantu [..] un Regulas Nr. 492/2011 7. pantu] ir saderīga situācija, kad darba devēja maksātnespējas gadījumā Vācijā nodarbinātam darba ņēmējam, kurš dzīvo citā dalībvalstī, kurš nav ienākuma nodokļa maksātājs Vācijā un kuram izmaksājamais pabalsts maksātnespējas gadījumā saskaņā ar viņam piemērojamām tiesību normām nav apliekams ar nodokli, no viņa darba samaksas, uz kuru pamatojoties aprēķina viņam pienākošos pabalstu maksātnespējas gadījumā, tiek nosacīti ieturēti nodokļi, kas Vācijas nodokļu maksātājam tiktu ieturēti no darba samaksas, ja viņš darba devējam vairs nevar izvirzīt prasījumu par bruto atalgojumam piemērojamās nodokļu daļas samaksu?</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000034">
              <para style="09Marge0avecretrait" id="B150000054">2)<emphasis role="tab" id="B400000059"/>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai saderība ar Eiropas Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību normām ir ievērota gadījumā, ja darba ņēmējs šādā situācijā darba devējam joprojām var izvirzīt prasījumu par bruto atalgojumam piemērotās nodokļu daļas samaksu?”</para>
            </blockquote>
          </blockquote>
        </section>
        <section id="B000000008">
          <title style="04Titre1" id="B200000007">
            <titlecontent id="B300000007">
              <emphasis role="bold" id="B400000060">Par prejudiciālajiem jautājumiem</emphasis>
            </titlecontent>
          </title>
          <section id="B000000009">
            <title style="05Titre2" id="B200000008">
              <titlecontent id="B300000008">
                <emphasis role="italc" id="B400000061">Par pirmo jautājumu</emphasis>
              </titlecontent>
            </title>
            <blockquote id="B010000035">
              <title id="B210000025">
                <number>26</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000055">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tādos apstākļos kā pamatlietā LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ka pabalsta maksātnespējas gadījumā, ko dalībvalsts piešķir pārrobežu darba ņēmējam, kas šajā dalībvalstī nav nedz ienākuma nodokļa maksātājs, nedz arī saistībā ar šo pabalstu apliekams ar nodokli, apmērs tiek noteikts, no atalgojuma, kas ir šī pabalsta aprēķina pamatā, atskaitot attiecīgajā valstī piemērojamo ienākuma nodokli, kā rezultātā šis pārrobežu darba ņēmējs, atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā šajā valstī, nesaņem pabalstu, kas ir vienāds ar viņa agrāko neto atalgojumu. Turklāt šī tiesa vaicā, kā šo analīzi ietekmē apstāklis, ka šāds pārrobežu darba ņēmējs pret savu darba devēju nevar izvirzīt prasījumu, kas atbilst daļai tā agrākā bruto atalgojuma, kuru tas nav saņēmis šī atskaitījuma dēļ.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000036">
              <title id="B210000026">
                <number>27</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000056">Vispirms ir jāizklāsta tādu pārrobežu darba ņēmēju kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000062">A. Eschenbrenner </emphasis>nodokļu situācija saistībā ar pabalstu maksātnespējas gadījumā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000037">
              <title id="B210000027">
                <number>28</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000057">Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar Francijas un Vācijas nodokļu konvencijas 14. panta 2. punkta 1. apakšpunktu ir skaidrs, ka Vācijas Federatīvās Republikas kompetento iestāžu piešķirtu sociālo priekšrocību, kāds ir pabalsts maksātnespējas gadījumā, aplikšana ar nodokli ietilpst šīs dalībvalsts kompetencē. Tāpat no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šajā gadījumā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000063">A. Eschenbrenner</emphasis> saistībā ar šo pabalstu maksātnespējas gadījumā faktiski nav apliekams ar nodokli Francijā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000038">
              <title id="B210000028">
                <number>29</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000058">Turklāt atbilstoši Vācijas nodokļu tiesiskajam regulējumam šis pabalsts maksātnespējas gadījumā ir atbrīvots no ienākuma nodokļa saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000039">
              <title id="B210000029">
                <number>30</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000059">Tādēļ pabalsts maksātnespējas gadījumā pamatlietas apstākļos nav apliekams nedz dubulti ar nodokli, nedz arī ar Vācijas ienākuma nodokli formālā izpratnē. Turpretim tam ir piemērojama nosacīta tā nodokļa ņemšana vērā, kurš tiktu ieturēts no <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000064">A. Eschenbrenner </emphasis>atalgojuma gadījumā, ja viņš pirms viņa darba devēja maksātnespējas iestāšanās būtu ienākuma nodokļa maksātājs Vācijā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000040">
              <title id="B210000030">
                <number>31</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000060">Šajā ziņā pamatlietas apstākļi atšķiras no apstākļiem, kādi bija lietās, kurās pasludināti 2004. gada 16. septembra spriedums <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000065">Merida </emphasis>(C‑400/02, EU:C:2004:537) un 2012. gada 28. jūnija spriedums <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000066">Erny</emphasis> (C‑172/11, EU:C:2012:399), uz kuriem atsaukusies iesniedzējtiesa un kuros bija aplūkotas situācijas, kad attiecīgie pabalsti faktiski bija apliekami ar nodokli divās dalībvalstīs. Proti, atšķirībā no pamatlietas situācijas, saskaņā ar Francijas un Vācijas nodokļu konvenciju šajās lietās aplūkojamos pabalstus ar nodokli aplikt bija tiesīga viena dalībvalsts, taču otrā dalībvalstī šiem pabalstiem tika piemērota nosacīta nodokļa atskaitīšana (skat. spriedumus, 2004. gada 16. septembris,<emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000067"> Merida</emphasis>, C‑400/02, EU:C:2004:537, 11. un 24. punkts, kā arī 2012. gada 28. jūnijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000068">Erny</emphasis>, C‑172/11, EU:C:2012:399, 34. punkts).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000041">
              <title id="B210000031">
                <number>32</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000061">Turpinājumā attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principu ir jānorāda, ka saskaņā ar LESD 45. panta 2. punktu darba ņēmēju brīva pārvietošanās nozīmē, ka tiek novērsta jebkāda dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācija pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. Šī norma ir konkretizēta Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punktā, kurā ir precizēts, ka darba ņēmējam, kas ir kādas dalībvalsts pilsonis, citās dalībvalstīs ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000042">
              <title id="B210000032">
                <number>33</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000062">Vispirms ir jākonstatē, ka ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000069">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktā noteikto aprēķina metodi nav paredzēta atšķirīga attieksme attiecīgo darba ņēmēju pilsonības dēļ, jo šo divu darba ņēmēju kategoriju nošķiršana tiek veikta atkarībā no tā, vai darba ņēmējs ir vai nav nodokļa maksātājs Vācijā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000043">
              <title id="B210000033">
                <number>34</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000063">
                <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000070">A. Eschenbrenner</emphasis> iesniedzējtiesā būtībā ir norādījis, ka <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000071">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punkts, lai arī neradot tiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, viņam tomēr rada nelabvēlīgas sekas, salīdzinot ar tādu personu, kuras dzīvo un strādā Vācijā, situāciju, kuras saņem šādu pašu pabalstu.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000044">
              <title id="B210000034">
                <number>35</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000064">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka gan LESD 45. pantā, gan Regulas Nr. 492/2011 7. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes princips aizliedz ne vien tiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, bet arī jebkādas formas netiešu diskrimināciju, ar kuru, piemērojot citus nošķiršanas kritērijus, faktiski tiek radīts tāds pats rezultāts (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 14. decembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000072">Bragança Linares Verruga</emphasis> u.c., C‑238/15, EU:C:2016:949, 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000045">
              <title id="B210000035">
                <number>36</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000065">Izņemot gadījumus, kad valsts tiesību norma ir objektīvi pamatota un samērīga ar sasniedzamo mērķi – pat ja tā tiek piemērota neatkarīgi no pilsonības –, tā ir atzīstama par netieši diskriminējošu, ja tā pēc savas būtības var vairāk ietekmēt migrējošos darba ņēmējus nekā pašmāju darba ņēmējus un tādējādi draud radīt nelabvēlīgāku stāvokli īpaši pirmajiem (spriedums, 2013. gada 5. decembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000073">Zentralbetriebsrat der gemeinnützigen Salzburger Landeskliniken</emphasis>, C‑514/12, EU:C:2013:799, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000046">
              <title id="B210000036">
                <number>37</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000066">Lai noteiktu, vai <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000074">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktā paredzētā pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķina metode rada atšķirīgu attieksmi, kas ir pretrunā LESD 45. pantam un Regulas Nr. 492/2011 7. pantam, ir jāpārbauda, vai tāds pārrobežu darba ņēmējs kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000075">A. Eschenbrenner</emphasis> tiek nostādīts nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras dzīvo un strādā Vācijā, ja visi pārējie apstākļi ir vienādi.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000047">
              <title id="B210000037">
                <number>38</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000067">Iesniedzējtiesa norāda, ka personas, kuras dzīvo un strādā Vācijā, saskaņā ar <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000076">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 1. punktu saņem pabalstu maksātnespējas gadījumā apmērā, kurš atbilst to agrākajam neto atalgojumam.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000048">
              <title id="B210000038">
                <number>39</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000068">Savukārt tādiem pārrobežu darba ņēmējiem kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000077">A. Eschenbrenner</emphasis>, kuri ar ienākuma nodokli Vācijā nav apliekami, piemērojamā pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķina metode ir noteikta <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000078">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktā, atbilstoši kuram šai nolūkā no minētā darba ņēmēja agrākā atalgojuma ir jāatskaita nodokļi, kuri no šī atalgojuma būtu tikuši ieturēti, ja darba ņēmējs būtu ienākuma nodokļa maksātājs Vācijā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000049">
              <title id="B210000039">
                <number>40</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000069">Saskaņā ar Francijas un Vācijas nodokļu konvenciju <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000079">A. Eschenbrenner</emphasis> atalgojumam, kad viņš vēl bija nodarbināts, tika piemērots ienākuma nodoklis Francijā, bet šajā dalībvalstī minētā nodokļa likme pamatlietas faktu rašanās laikā bija zemāka par Vācijā piemērojamo. Līdz ar to pārrobežu darba ņēmēja gadījumā iepriekš minētās aprēķina metodes rezultātā viņa saņemtā pabalsta maksātnespējas gadījumā apmērs pavisam noteikti ir zemāks par viņa agrāko neto atalgojumu.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000050">
              <title id="B210000040">
                <number>41</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000070">Attiecībā uz šāda rezultāta saderīgumu ar LESD 45. pantu un Regulas Nr. 492/2011 7. pantu ir jāatgādina, kā tika konstatēts šī sprieduma 28. punktā, ka šajā gadījumā pilnvaras aplikt ar nodokli pabalstu maksātnespējas gadījumā saskaņā ar Francijas un Vācijas nodokļu konvenciju ir Vācijas Federatīvajai Republikai. Apstāklis, ka šajā valstī minētais pabalsts no nodokļa ir atbrīvots, tomēr tā apmēra aprēķinam paredzot ieturējumu, kas atbilst ienākuma nodoklim ar šajā valstī spēkā esošo likmi, nekādi negroza secinājumu, ka pamatlietā aplūkojamais tiesiskais regulējums būtībā ietilpst šīs valsts nodokļu ieturēšanas pilnvarās.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000051">
              <title id="B210000041">
                <number>42</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000071">Kā tiesas sēdē paskaidroja Vācijas valdība, šis atbrīvojums un nosacītā ieturēšana ir paredzēti tostarp tādēļ, lai, ņemot vērā šādu pabalstu pieprasījumu skaitu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, izvairītos no divu posmu procedūras, kura ietver vispirms bruto algas apmēra izmantošanu minētā pabalsta aprēķināšanai un pēc tam pabalsta maksātnespējas gadījumā aplikšanu ar ienākuma nodokli.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000052">
              <title id="B210000042">
                <number>43</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000072">Tāpat arī, lai gan tādiem pārrobežu darba ņēmējiem kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000080">A. Eschenbrenner</emphasis> izmaksājamā pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķina metode ir noteikta <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000081">SGB</emphasis> III daļas 167. panta 2. punktā, kas ir sociālo tiesību norma, tomēr šī norma atsaucas uz ienākuma nodokli un tajā ir paredzēts šo nodokli ņemt vērā, lai aprēķinātu minētā pabalsta apmēru.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000053">
              <title id="B210000043">
                <number>44</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000073">No tā izriet, ka šī darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomas tiesiskā regulējuma sekas ir jāizvērtē, ņemot vērā Tiesas judikatūru par nodokļu pasākumiem.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000054">
              <title id="B210000044">
                <number>45</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000074">Lai arī sava kompetence tiešo nodokļu jomā dalībvalstīm ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un tostarp – ar LESD garantētās pamatbrīvības (skat. spriedumu, 2016. gada 23. februāris, Komisija/Ungārija, C‑179/14, EU:C:2016:108, 171. punkts un tajā minētā judikatūra), tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka Savienības tiesības nav šķērslis nelabvēlīgai ietekmei uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kura izriet no dalībvalstu nodokļu likmju atšķirībām (šajā ziņā skat. spriedumu, 1998. gada 12. maijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000082">Gilly</emphasis>, C‑336/96, EU:C:1998:221, 47. un 53. punkts).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000055">
              <title id="B210000045">
                <number>46</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000075">Tādējādi, ņemot vērā dalībvalstu tiesisko regulējumu atšķirības šajā jomā, darba ņēmēja lēmums izmantot brīvu pārvietošanos saskaņā tostarp ar LESD 45. pantu attiecīgā gadījumā šim darba ņēmējam nodokļu ziņā var būt vairāk vai mazāk izdevīgs vai neizdevīgs (pēc analoģijas skat. attiecīgi par nediskriminēšanas principu – spriedumus, 2004. gada 15. jūlijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000083">Lindfors</emphasis>, C‑365/02, EU:C:2004:449, 34. punkts, un 2005. gada 12. jūlijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000084">Schempp</emphasis>, C‑403/03, EU:C:2005:446, 45. punkts; par brīvību veikt uzņēmējdarbību – spriedumus, 2007. gada 6. decembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000085">Columbus Container Services</emphasis>, C‑298/05, EU:C:2007:754, 51. punkts, un 2008. gada 28. februāris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000086">Deutsche Shell</emphasis>, C‑293/06, EU:C:2008:129, 43. punkts; kā arī par kapitāla brīvu apriti – spriedumu, 2013. gada 7. novembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000087">K</emphasis>, C‑322/11, EU:C:2013:716, 80. punkts).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000056">
              <title id="B210000046">
                <number>47</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000076">Šajā lietā, lai arī <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000088">A. Eschenbrenner</emphasis> saņemtais pabalsts maksātnespējas gadījumā ir zemāks par neto atalgojumu, kuru viņš saņēma pirms sava darba devēja maksātnespējas iestāšanās, šīs nelabvēlīgās sekas izriet tikai no tā, ka dalībvalstī, kura piešķir pabalstu maksātnespējas gadījumā un kurai ir pilnvaras šo pabalstu aplikt ar nodokli, piemērojamā nodokļa likme datumā, kad šis pabalsts tika piešķirts, bija augstāka par likmi, kas piemērojama dalībvalstī, kurā šis darba ņēmējs dzīvoja, kad viņš vēl bija nodarbināts.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000057">
              <title id="B210000047">
                <number>48</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000077">Turklāt tādu atšķirīgu nodokļu tiesisko regulējumu kā pamatlietā ietekmei uz tāda pārrobežu darba ņēmēja kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000089">A. Eschenbrenner</emphasis> saņemtā pabalsta maksātnespējas gadījumā apmēru ir gadījuma raksturs, jo tā ir atkarīga no katras situācijas konkrētajiem apstākļiem. Šis apmērs var būt lielāks vai mazāks par agrāko minētā darba ņēmēja neto atalgojumu atkarībā no attiecīgajās dalībvalstīs piemērojamām nodokļa likmēm.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000058">
              <title id="B210000048">
                <number>49</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000078">Līdz ar to, tā kā pamatlietā aplūkojamās nelabvēlīgās sekas izriet tikai no attiecīgo dalībvalstu nodokļu likmju atšķirībām, LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 7. pants nav šķērslis tādam tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā aplūkotais.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000059">
              <title id="B210000049">
                <number>50</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000079">Šo secinājumu neatspēko iesniedzējtiesas apsvērumi attiecībā uz Direktīvu 2008/94.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000060">
              <title id="B210000050">
                <number>51</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000080">Saskaņā ar Direktīvas 2008/94 1. panta 1. punktu šī direktīva attiecas uz tām darbinieku prasībām pret darba devējiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem, kuras izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000061">
              <title id="B210000051">
                <number>52</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000081">Atbilstoši pastāvīgajai Tiesas judikatūrai šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienības mērogā minimālo aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, apmierinot darba ņēmēju prasījumus atbilstīgi darba līgumiem vai darba tiesiskajām attiecībām un attiecībā uz darba samaksu par noteiktu laika posmu (skat. spriedumu, 2011. gada 17. novembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000090">van Ardennen</emphasis>, C‑435/10, EU:C:2011:751, 27. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī šajā ziņā spriedumu, 2016. gada 24. novembris, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000091">Webb-Sämann</emphasis>, C‑454/15, EU:C:2016:891, 32. un 35. punkts).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000062">
              <title id="B210000052">
                <number>53</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000082">Tādēļ dalībvalstīm robežās, kuras tās ir tiesīgas noteikt prasījumu garantēšanai, ir jānodrošina visu šo prasījumu samaksa (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 4. marts, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000092">Barsotti</emphasis> u.c., C‑19/01, C‑50/01 un C‑84/01, EU:C:2004:119, 36. punkts).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000063">
              <title id="B210000053">
                <number>54</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000083">Līdz ar to, ja garantijas iestādēm, pamatojoties tostarp uz Direktīvas 2008/94 3. pantu, ir jāveic nesamaksāto atalgojumu apmaksa, valsts tiesībās saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 2. punktu ir jāprecizē jēdziens “darba samaksa” un jādefinē tā saturs (skat. spriedumu, 2009. gada 16. jūlijs, <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000093">Visciano</emphasis>, C‑69/08, EU:C:2009:468, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000064">
              <title id="B210000054">
                <number>55</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000084">Tādējādi dalībvalstu tiesībās ir jāprecizē nesamaksāto atalgojumu nodokļu režīms, kad to samaksu saskaņā ar Direktīvu 2008/94 uzņemas garantijas iestādes. Tomēr šādi precizētais režīms nedrīkst būt pretrunā šīs direktīvas sociālajam mērķim, kas atgādināts šī sprieduma 52. punktā, un, vispārīgāk, Savienības tiesību ievērošanai.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000065">
              <title id="B210000055">
                <number>56</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000085">No iepriekš izklāstītā izriet, ka Direktīvā 2008/94 nav prasības dalībvalstīm nodrošināt darba ņēmējam kompensāciju darba devēja maksātnespējas gadījumā apmērā, kas atbilst agrākajam šī darba ņēmēja neto atalgojumam, ietverot šī atalgojuma daļu, kas atbilst ieturētajam nodoklim.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000066">
              <title id="B210000056">
                <number>57</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000086">Šādos apstākļos ir jāatzīst, ka Direktīvā 2008/94 nav arī prasības, ka darba ņēmējam pret savu darbu devēju ir jāvar izvirzīt prasījumu, kas atbilst viņa agrākā neto atalgojuma daļai, kura ieturēta kā nodoklis un kura nav ietverta piešķirtajā pabalstā maksātnespējas gadījumā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000067">
              <title id="B210000057">
                <number>58</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000087">Tāpat šis apstāklis arī neietekmē atbildi, kas jāsniedz iesniedzējtiesai par attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma saderīgumu ar LESD 45. pantu un Regulas Nr. 492/2011 7. pantu. Proti, no šīm normām neizriet prasība, ka tādam pārrobežu darba ņēmējam kā <emphasis role="02ItalicCharacterStyle" id="B400000094">A. Eschenbrenner </emphasis>būtu jāsaņem pabalsts maksātnespējas gadījumā, kura apmērs atbilst viņa agrākajam neto atalgojumam, kā tas izriet no šī sprieduma 49. punkta, un līdz ar to tās arī nenozīmē, ka šādam darba ņēmējam pamatlietas apstākļos ir jāvar izvirzīt prasījumu pret savu darba devēju, kura apmērs atbilst viņa agrākā bruto atalgojuma daļai, kas nav ietverta pabalstā maksātnespējas gadījumā.</para>
            </blockquote>
            <blockquote id="B010000068">
              <title id="B210000058">
                <number>59</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000088">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka tādos apstākļos kā pamatlietā pabalsts maksātnespējas gadījumā, ko dalībvalsts piešķir pārrobežu darba ņēmējam, kas šajā dalībvalstī nav nedz ienākuma nodokļa maksātājs, nedz arī saistībā ar šo pabalstu apliekams ar nodokli, apmērs tiek noteikts, no atalgojuma, kas ir šī pabalsta aprēķina pamatā, atskaitot attiecīgajā valstī piemērojamo ienākuma nodokli, kā rezultātā šis pārrobežu darba ņēmējs, atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā šajā valstī, nesaņem pabalstu, kas ir vienāds ar viņa agrāko neto atalgojumu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šim darba ņēmējam nav tiesību pret savu darba devēju izvirzīt prasījumu, kas atbilst viņa agrākā neto atalgojuma daļai, kuru viņš nav saņēmis nodokļa atskaitījumu dēļ.</para>
            </blockquote>
          </section>
          <section id="B000000010">
            <title style="05Titre2" id="B200000009">
              <titlecontent id="B300000009">
                <emphasis role="italc" id="B400000095">Par otro jautājumu</emphasis>
              </titlecontent>
            </title>
            <blockquote id="B010000069">
              <title id="B210000059">
                <number>60</number>
              </title>
              <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000089">Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro uzdoto jautājumu nav jāatbild.</para>
            </blockquote>
          </section>
        </section>
        <section id="B000000011">
          <title style="04Titre1" id="B200000010">
            <titlecontent id="B300000010">
              <emphasis role="bold" id="B400000096">Par tiesāšanās izdevumiem</emphasis>
            </titlecontent>
          </title>
          <blockquote id="B010000070">
            <title id="B210000060">
              <number>61</number>
            </title>
            <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000090">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</para>
          </blockquote>
        </section>
      </section>
    </A_Motif>
    <Dispositif>
      <section id="D000000000">
        <para style="41DispositifIntroduction" id="D150000000">Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</para>
        <para style="30Dispositifalinea" id="D150000001">
          <emphasis role="bold" id="D400000000">LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka tādos apstākļos kā pamatlietā pabalsts maksātnespējas gadījumā, ko dalībvalsts piešķir pārrobežu darba ņēmējam, kas šajā dalībvalstī nav nedz ienākuma nodokļa maksātājs, nedz arī saistībā ar šo pabalstu apliekams ar nodokli, apmērs tiek noteikts, no atalgojuma, kas ir šī pabalsta aprēķina pamatā, atskaitot attiecīgajā valstī piemērojamo ienākuma nodokli, kā rezultātā šis pārrobežu darba ņēmējs, atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā šajā valstī, nesaņem pabalstu, kas ir vienāds ar viņa agrāko neto atalgojumu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šim darba ņēmējam nav tiesību pret savu darba devēju izvirzīt prasījumu, kas atbilst viņa agrākā neto atalgojuma daļai, kuru viņš nav saņēmis nodokļa atskaitījumu dēļ.</emphasis>
        </para>
      </section>
    </Dispositif>
    <A_Signatures>
      <section id="D000000001">
        <para style="77Signatures" id="D150000002">[Paraksti]</para>
      </section>
    </A_Signatures>
  </Affaire>
</A_Doc_Ref>