<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-302/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0302</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:747">EU:C:2021:747</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>22</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>22</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑302/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Autorité des marchés financiers</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">Juliane Kokott</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210916">2021. gada 16. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑302/20</P><P>A</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Autorité des marchés financiers</HT> (Finanšu tirgus uzraudzības iestāde, Francija)</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prejudiciāla nolēmuma tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Finanšu pakalpojumu iekšējais tirgus</KEYWORD><KEYWORD>Kapitāla tirgu funkcionalitāte un integritāte</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējā informācija un iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/6/EK (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva)</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējās informācijas izpaušanas aizliegums</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2003/124/EK</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>iekšējā informācija<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Kritēriji attiecībā uz precizitāti un piemērotību ietekmēt cenu</KEYWORD><KEYWORD>Tirgus baumas</KEYWORD><KEYWORD>Žurnālista citai personai izpausta informācija par gaidāmu tāda raksta publicēšanu, kas attiecas uz tirgus baumām</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 596/2014 (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula)</KEYWORD><KEYWORD>21. pants</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējās informācijas izpaušana žurnālistikas nolūkiem</KEYWORD><KEYWORD>10. pants</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējās informācijas izpaušana, kura notiek, izpildot parastos darba vai profesionālos pienākumus</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Eiropas tiesību aktu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jomā mērķis galvenokārt ir nodrošināt integritāti un vienlīdzību kapitāla tirgū. Tādējādi ir jāpanāk ieguldītāju uzticēšanās, kurai savukārt ir būtiska nozīme tirgus ekonomiskajā darbībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Skat. Komisijas Priekšlikumu direktīvai (<DATE ISO="20021119">2002. gada 19. novembris</DATE>) par ieguldījumu pakalpojumiem un regulētu tirgu COM(2002) 625, galīgā redakcija (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="071E" PAGE.FIRST="62" DATE.PUB="2003">OV 2003, C 71 E, 62. lpp.</REF.DOC.OJ>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Finanšu tirgi pārdzīvo periodiskas svārstības un cikliskas korekcijas, tāpat kā atsevišķu akciju sliktos rādītājus. Savukārt tas, kas tiem nodara postošas sekas, ir ieguldītāju uzticības samazināšanās, kura rodas, ja [..] [tie] ir neaizsargāti pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></NOTE>. Tiesību akti iekšējās informācijas jomā – kuri ir būtiska tiesību aktu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jomā sastāvdaļa – ir vērsti uz to, lai sasniegtu šo mērķi ar to, ka pret tirgus dalībniekiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme informācijas ziņā. Neviens ieguldītājs no informācijas, kas ir būtiska, bet nav publiski pieejama, nedrīkst gūt labumu par sliktu tiem ieguldītājiem, kuri nezināja (nevarēja zināt) informāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070510">2007. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Georgakis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑391/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:272">EU:C:2007:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spector Photo Group</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Van Raemdonck</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑45/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:806">EU:C:2009:806</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tādējādi tiesību aktos iekšējās informācijas jomā ir paredzēts, ka, pirmkārt, principā pēc iespējas visa attiecīgā informācija tiek darīta publiski pieejama, paredzot vērtspapīru emitenta pienākumu regulāri publicēt informāciju, kas uz to attiecas (tā saucamā <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> publicitāte)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (<DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīlis</DATE>) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="173" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 173, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Otrkārt, tomēr pastāvošo informācijas asimetriju nedrīkst ļaunprātīgi izmantot (aizliegums tirdzniecībā izmantot iekšējo informāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. Regulas Nr. 596/2014 14. panta a) un b) punktu.</P></NOTE>), respektīvi, tā ir jāpatur pēc iespējas ierobežotā lokā (iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. Regulas Nr. 596/2014 14. panta c) punktu.</P></NOTE>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtībā attiecas uz aizliegumu izpaust iekšējo informāciju un tā robežām. Pamatlietā finanšu žurnālists vēršas pret sankciju, kas viņam tika piemērota sakarā ar apgalvoto iekšējās informācijas atklāšanu, un šajā ziņā viņš būtībā atsaucas uz viņa preses brīvības pārkāpumu. Ir taisnība, ka, ņemot vērā tiesību aktu iekšējās informācijas jomā mērķi, kas ir izveidot pēc iespējas lielāku pārskatāmību, iekšējās informācijas apstrāde žurnālistikā katrā ziņā daļēji šķiet vēlama arī no iekšējās informācijas tiesību viedokļa. Tomēr it īpaši posmā pirms plašas informācijas izplatīšanas un publicēšanas plašsaziņas līdzekļos var rasties arī tiesību aktu iekšējās informācijas jomā un preses un vārda brīvības plašsaziņas līdzekļos savstarpēja kolīzija. Veids, kādā šo pretrunu var atrisināt, ir otrā jautājuma, kuru Tiesai uzdod lūguma iesniedzēja <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa), priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tomēr pirms tam šai tiesai rodas jautājums par to, vai prasītājam pamatlietā pārmestā informācijas izpaušana vispār attiecās uz iekšējo informāciju. Saistībā ar pirmo uzdoto jautājumu Tiesai šajā kontekstā vispirms ir jāprecizē, kādos apstākļos tirgus baumas, tātad – acīmredzami neskaidra informācija, var iedarbināt tiesību aktos iekšējās informācijas jomā paredzētos mehānismus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/6 (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">MAD</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, saīsinājums no angliskā nosaukuma <HT TYPE="ITALIC">market abuse directive</HT>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="096" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 96, 16. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 1. panta 1) punktā ir ietverta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>iekšēja informācija<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> definīcija:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>[..] kāda precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 2. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu dalībvalstis jebkurai personai, kurai sakarā ar to, ka tai – saistībā ar darbu, profesiju vai pienākumiem – ir pieeja iekšējai informācijai, aizliedz izmantot šo informāciju, tieši vai netieši, uz sava vai uz trešās personas rēķina iegādājoties vai realizējot tos finanšu instrumentus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mēģinot tos iegādāties vai realizēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. pantu dalībvalstis jebkurai personai, uz ko attiecas 2. pantā paredzētais aizliegums, liedz:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>a)</NO.P><TXT>izpaust iekšējo informāciju kādai citai personai, ja vien šāda izpaušana nenotiek, veicot savam darbam, profesijai vai pienākumiem parastas darbības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>balstoties uz iekšēju informāciju, ieteikt citai personai vai to pamudināt iegādāties vai realizēt tādus finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/124</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Komisijas Direktīvas 2003/124/EK (<DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembris</DATE>), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Direktīva 2003/124<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="339" PAGE.FIRST="70" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 339, 70. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, pirmie divi apsvērumi ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>(1)</NO.P><TXT>Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz iepriekš pieejamu informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš pieejamo informāciju. Šādi izvērtējot, jāņem vērā šādas informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus rādītāji, kas varētu ietekmēt finanšu instrumentu vai atvasināto finanšu instrumentu, kurš konkrētajos apstākļos saistīts ar šo informāciju.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Vēlāk pieejamo informāciju var izmantot, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka iepriekšējā informācija bija tāda, kas var atsaukties uz vērtspapīru cenu, bet vēlāk pieejamo informāciju nedrīkst izmantot, lai vērstos pret kādu, kas izdarīja pamatotus secinājumus no informācijas, kas tam bija iepriekš pieejama.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pantā precīzāk ir definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>iekšējā informācija<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lai piemērotu [<HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktu], uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, un tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai saistītu atvasinātu finanšu instrumentu cenām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Lai piemērotu [<HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktu], <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 596/2014 (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Regula Nr. 596/2014 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, saīsinājums no angliskā nosaukuma <HT TYPE="ITALIC">market abuse regulation</HT>) ir aizstājusi <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> un saskaņā ar tās 39. panta 2. punktu ir piemērojama dalībvalstīs no <DATE ISO="20160703">2016. gada 3. jūlija</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šīs regulas 77. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Šajā regulā ir ievērotas [H]artā atzītās pamattiesības un principi. Tādēļ regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Jo īpaši tad, ja šajā regulā ir atsauce uz noteikumiem par preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī noteikumiem vai kodeksiem, kas attiecas uz žurnālista profesiju, minētās brīvības būtu jāņem vērā tādā veidā, kā tās garantē Savienība un dalībvalstis un kā tās ir atzītas Hartas 11. pantā un citos attiecīgos noteikumos.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>iekšējā informācija<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> definīcija, kas ietverta <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst definīcijai, kas ietverta <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 7. panta 2. un 4. punkts izvilkuma veidā ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tie notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai ar tiem saistītu atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījuma līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenām. Šajā sakarībā attiecībā uz ilgstošu procesu, kura iecerētais mērķis vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, par precīzu informāciju var uzskatīt ne vien minētos gaidāmos apstākļus vai minēto gaidāmo notikumu, bet arī minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma procesa starpposmu, kas ir saistīti ar minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma īstenošanu vai rašanos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Piemērojot 1. punktu, informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt finanšu instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Piemērojot šo regulu, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā minēto informāciju izpauž jebkurai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 14. panta c) punktā ir noteikts, ka iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana ir aizliegta darbība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Informācijas atklāšana vai izplatīšana plašsaziņas līdzekļos<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, un tas ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Piemērojot [10. pantu], gadījumos, kad informācija ir atklāta vai izplatīta un ieteikumi ir sagatavoti vai izplatīti žurnālistikas nolūkiem vai citiem izteiksmes veidiem plašsaziņas līdzekļos, šādu informācijas atklāšanu vai izplatīšanu novērtē, ņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz preses brīvību un izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumus vai kodeksus, kas attiecas uz žurnālista profesiju, ja vien:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>attiecīgās personas vai personas, kas ar šīm personām ir cieši saistītas, no šādas informācijas atklāšanas vai izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>informācijas atklāšana vai izplatīšana netiek īstenota, lai maldinātu tirgu attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Francijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1. punkts un Direktīvas 2003/124 1. pants ir gandrīz identiski izteikti <HT TYPE="ITALIC">Règlement général de l’AMF</HT> (<HT TYPE="ITALIC">AMF</HT> vispārīgie noteikumi; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">RGAMF</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) 621‑1. pantā un tādējādi ir transponēti Francijas tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">RGAMF</HT> 622‑1. pantā ir noteikts, ka <HT TYPE="ITALIC">RGAMF</HT> 622‑2. pantā minētās personas atturas no to rīcībā esošās iekšējās informācijas izmantošanas un atturas to paziņot arī citām personām ārpus savu parasto darba, profesionālo vai dienesta pienākumu izpildes. <HT TYPE="ITALIC">RGAMF</HT> 622‑2. pantā tostarp ir minētas personas, kuru rīcībā ir iekšējā informācija sakarā ar to, ka tām ir piekļuve informācijai viņu darba vai profesijas dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas apstākļi un tiesvedība pamatlietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Prasītājs pamatlietā, A, ir pensionējies žurnālists, kurš savas profesionālās karjeras laikā ir strādājis dažādos Lielbritānijas dienas laikrakstos. Pēdējā darbavieta viņam bija Lielbritānijas laikraksta daudz apmeklēta tīmekļvietne. Tajā viņš regulāri publicēja rakstus, kas atspoguļoja tirgus baumas. Diviem no šiem rakstiem ir nozīme attiecībā uz pamatlietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītājs pamatlietā <DATE ISO="20110608">2011. gada 8. jūnija</DATE> vakarā publicēja rakstu, kurā bija aplūkots iespējams koncerna pārņemšanas piedāvājums, saskaņā ar ko notiktu uzņēmuma akciju iegāde par konkrēti norādītu cenu, kura par 86 % pārsniedza šā uzņēmuma akciju cenu tirgus slēgšanas brīdī. Uzsākot nākamo tirdzniecības dienu, iespējamā mērķuzņēmuma akciju cena pieauga par 0,64 % un dienas laikā par vēl 4,55 %.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Otrkārt, <DATE ISO="20120612">2012. gada 12. jūnija</DATE> vakarā viņš publicēja rakstu, kurā tika aplūkota vēl viena iespējama pārņemšana par konkrētu pirkuma cenu, kas bija aptuveni par 80 % augstāka nekā iespējamā mērķuzņēmuma akciju cena tirgus slēgšanas brīdī. Nākamās tirdzniecības dienas laikā šā uzņēmuma akciju cena pieauga par 17,69 % līdz tirgus slēgšanas brīdim. Attiecīgais uzņēmums divas dienas vēlāk šīs baumas noliedza.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Neilgi pirms abu rakstu parādīšanās minētā laikraksta tīmekļvietnē vairāki Apvienotās Karalistes rezidenti bija iegādājušies attiecīgās akcijas un nākamajā dienā ar peļņu pārdevuši.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Telefonsarunu datu izvērtēšana ļāva Francijas Finanšu tirgus uzraudzības iestādei <HT TYPE="ITALIC">Autorité des marchés financiers</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">AMF</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) konstatēt, ka prasītājs pamatlietā rakstu publicēšanas dienā ir attiecīgi telefoniski sazinājies ar vienu vai vairākiem vēlākajiem pircējiem. Šīs personas ir finanšu analītiķi, ar kuriem prasītājs pamatlietā jau gadiem pastāvīgi ir apmainījies ar informāciju par kapitāla tirgum būtiskiem jautājumiem. Vismaz vienā gadījumā neilgu laiku pēc telefonsarunas ar prasītāju pamatlietā pabeigšanas attiecīgā persona bija piezvanījusi savam brokerim, kas pēc tam izdeva rīkojumu iepirkt neilgi pēc tam publicētajā rakstā minētos vērtspapīrus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AMF</HT> prasītājam pamatlietā pārmet, ka viņš attiecīgo telefonsarunu laikā iepriekš minētajām personām ir paziņojis par gaidāmo rakstu publicēšanu. Tā uzskata, ka informācija par gaidāmo preses raksta publicēšanu, kurā ir atspoguļotas tirgus baumas, var būt iekšējā informācija, un ka attiecīgā informācija atbilst nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt par iekšējo informāciju. Šā iemesla dēļ tā – pēc tam, kad tās Sankciju komisija bija veikusi uzklausīšanu,– prasītājam pamatlietā uzlika naudas sodu <FT TYPE="NUMBER">40000</FT> EUR apmērā. Attiecīgajiem vērtspapīru pircējiem tika uzlikti naudas sodi par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Prasību par šo lēmumu izskata iesniedzējtiesa – <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tajā prasītājs apstrīd, ka ar vēlākajiem pircējiem būtu pārrunājis rakstus, kuri attiecās uz baumām par pārņemšanu, un apgalvo, ka informācija par šo rakstu gaidāmo publicēšanu katrā ziņā nevar tikt uzskatīta par iekšēju informāciju. Tas tādēļ, ka vienkārši baumām tām raksturīgās nenoteiktības un neskaidrības dēļ nav vajadzīgās precizitātes. Taču saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1. punktu vai <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu informācijas precīzais raksturs ir autonoms nosacījums, lai to kvalificētu kā iekšējo informāciju. It īpaši precizitātes prasība nekļūst lieka tādēļ, ka informācija tika kvalificēta kā tāda, kas var ietekmēt cenu. Turklāt ar prasītāja sodīšanu tiek pārkāpts <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants, kurā attiecībā uz žurnālistiem ir paredzēts izņēmums no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju. Tādējādi, piemērojot šo izņēmumu viņa situācijai, būtu jāatceļ viņam uzliktais naudas sods.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka it īpaši ievērojamās vērtspapīru cenas svārstības pēc konkrēto rakstu publicēšanas apliecina, ka attiecīgā informācija bija tāda informācija, kas var ietekmēt cenu, Direktīvas 2003/124 1. panta 2. punkta un <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 7. panta 4. punkta izpratnē. Tomēr nav skaidrs, vai informācija par gaidāmo rakstu publicēšanu atbilst precizitātes kritērijam, jo rakstu saturs – proti, atsauce uz tirgus baumām – iespējams, nav pietiekami specifisks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Regulas <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanu iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai prasītājs pamatlietā ir rīkojies <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> šīs tiesību normas izpratnē un vai šajā tiesību normā šajā ziņā ir paredzēts īpašs izsmeļošs režīms. Proti, attiecībā uz vispārējo izņēmumu no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju profesionāliem mērķiem Tiesa ir izvirzījusi nosacījumu, ka iekšējās informācijas izpaušanai ir jābūt neizbēgami nepieciešamai profesionālās darbības veikšanai un samērīgai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:708">EU:C:2005:708</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādēļ ir jānoskaidro, kādas prasības <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā, attiecīgā gadījumā skatot to kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktu, ir izvirzītas attiecībā uz prasītāja pamatlietā rīcības likumīgumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) ir nolēmusi apturēt tiesvedību un saskaņā ar LESD 267. pantu uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><PARAG IDENTIFIER="267.001"><NO.PARAG>1)</NO.PARAG><ALINEA><P>a) Vai <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punkts kopā ar Direktīvas 2003/124/EK 1. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka informācija, kas attiecas uz gaidāmo rakstu presē, kurā atspoguļotas tirgus baumas par finanšu instrumenta emitentu, atbilst precizitātes prasībai, kas šajos pantos ir paredzēta, lai to varētu kvalificēt par iekšēju informāciju?</P><P>b) Vai tas, ka raksts presē, kura gaidāmajā publikācijā ir iekļauta attiecīgā informācija, kā tirgus baumas ir minēta iespējamā pārņemšanas piedāvājuma cena, ietekmē attiecīgās informācijas precizitātes novērtējumu?</P><P>c) Vai žurnālista, kurš parakstījis rakstu, atpazīstamība, preses izdevuma, kurš to publicējis, reputācija, un šīs publikācijas faktiski jūtamā (<HT TYPE="ITALIC">ex post</HT>) ietekme uz to vērtspapīru cenu, kas minēti šajā publikācijā, ir tādi elementi, kuriem ir nozīme, lai novērtētu attiecīgās informācijas precīzo raksturu?</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="267.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Gadījumā, ja tiek sniegta atbilde, ka tāda informācija kā šajā lietā var atbilst nepieciešamajai precizitātes prasībai:</P><P>a) Vai <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka žurnālists <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir izpaudis vienam no saviem parastajiem avotiem informāciju par gaidāmo viņa raksta publikāciju attiecībā uz tirgus baumām?</P><P>b) Vai atbilde uz šo jautājumu it īpaši ir atkarīga no tā, vai šis avots bija vai nebija informējis žurnālistu par tirgus baumām, un vai informācijas par gaidāmo raksta publicēšanu izpaušana bija vai nebija lietderīga, lai no šā avota iegūtu skaidrojumus par baumu ticamību?</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="267.003"><NO.PARAG>3)</NO.PARAG><ALINEA>Vai <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, pat tad, ja žurnālists izpauž iekšējo informāciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> 21. panta izpratnē, izpaušanas likumīgais vai nelikumīgais raksturs ir jāizvērtē, ņemot vērā, vai tā ir veikta, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>izpildot parastos [..] profesionālos [žurnālista] pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> 10. panta izpratnē?</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="267.004"><NO.PARAG>4)</NO.PARAG><ALINEA>Vai <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai iekšējās informācijas izpaušana notiktu, izpildot parastos žurnālista profesionālos pienākumus, tai ir jābūt absolūti nepieciešamai šīs profesijas īstenošanai un tai ir jāatbilst samērīguma principam?</ALINEA></PARAG></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus par prejudiciālajiem jautājumiem ir iesnieguši prasītājs pamatlietā, <HT TYPE="ITALIC">AMF</HT>, Francijas Republika, Norvēģijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste, Spānijas Karaliste un Eiropas Komisija. Turklāt, izņemot Norvēģijas Karalisti, visi lietas dalībnieki ir piedalījušies tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20210622">2021. gada 22. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Ar prejudiciālajiem jautājumiem <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) būtībā vēlas noskaidrot, vai prasītājam pamatlietā ir pamatoti piemērots naudas sods par <HT TYPE="ITALIC">RGAMF</HT> 622‑1. pantā paredzētā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Informācijas izpaušanas aizliegums tagad tieši izriet no <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar 14. panta c) punktu.</P></NOTE>. Ar šo tiesību normu Francijas tiesībās būtībā tika transponēts <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ar pirmā jautājuma a)–c) daļu šī tiesa vispirms vēlas noskaidrot, vai informāciju par gaidāmo raksta, kas attiecas uz tirgus baumām, publicēšanu presē var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>iekšējo informāciju<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Atbilst <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</P></NOTE> un tādējādi uz to principā attiecas <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punktā paredzētais informācijas izpaušanas aizliegums (par to A sadaļā). Pēc tam 2.–4. jautājums attiecas uz izņēmumiem aizliegumam izpaust iekšējo informāciju, konkrēti īpašajā žurnālistu darbības kontekstā (par to B sadaļā).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai un ar kādiem nosacījumiem informācija par drīz gaidāmo raksta, kas attiecas uz tirgus baumām, publicēšanu presē ir jāuzskata par precīzu <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punkta un Direktīvas 2003/124/EK 1. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Precizitātes prasība ir pirmais no četriem <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuru izpilde informāciju padara par iekšējo informāciju. Otrs nosacījums – šī informācija nedrīkst būt nodota atklātībai. Trešais nosacījums – tai tieši vai netieši ir jāattiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai to emitentiem. Ceturtais nosacījums – ja to nodotu atklātībai, tai jāvar ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>ietekme uz cenu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Geltl</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑19/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:397">EU:C:2012:397</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka otrais, trešais un ceturtais nosacījums ir izpildīts. It īpaši tā uzskata, ka informācijai par gaidāmo rakstu publicēšanu bija ietekme uz cenu ceturtā nosacījuma izpratnē. Šo secinājumu tā it īpaši pamato ar šajos rakstos minēto vērtspapīru cenu svārstībām, kuras notikušas pēc šo rakstu publicēšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Precizitātes prasībai saskaņā ar Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punktu ir divi aspekti. Pirmkārt, informācijai ir jānorāda uz pastāvošu apstākļu kopumu un bijušu notikumu vai tādu apstākļu kopumu vai notikumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies. Otrkārt, informācijai ir jābūt pietiekami specifiskai, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai šā notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai saistītu atvasinātu finanšu instrumentu cenām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>No šiem abiem nosacījumiem iesniedzējtiesa pirmo nosacījumu – proti, to, ka informācijas izpaušanas brīdī pastāvēja pietiekama varbūtība, ka rakstu publicēs, – jau uzreiz uzskata par izpildītu. Tātad neskaidrība tai būtībā ir tikai par otro nosacījumu, proti, specifiskumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Turpmāk es lietošu šo jēdzienu attiecībā uz otro precizitātes kritēriju Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta izpratnē un pieņemu, ka tiesai ir svarīgs vienīgi tas.</P></NOTE>, ciktāl ir runa par iespējamo ietekmi uz cenu. Tā esamība no <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) viedokļa varētu būt problemātiska, jo šeit aplūkotā informācija, tas ir, gaidāmā raksta<?PAGE NO="9"?> publicēšana presē, attiecas uz baumām. Pastāv šaubas par šo baumu specifiskumu, jo tās varētu uzskatīt par pārāk neprecīzām vai neskaidrām, lai no tām varētu izdarīt secinājumus par iespējamo ietekmi uz cenu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka tas varētu ietekmēt attiecīgās informācijas specifiskumu. Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka tā nevar konstatēt iekšējās informācijas esamību, lai gan, tās ieskatā, informācija nebija nodota atklātībai un tai bija ietekme uz cenu, un līdz ar to informācijas turētājam tā ir sniegusi privileģētu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spector Photo Group</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Van Raemdock</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑45/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:806">EU:C:2009:806</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka specifiskuma iezīme kā iekšējas informācijas precizitātes otrais aspekts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. šo secinājumu 36. punktu.</P></NOTE> salīdzinājumā ar ietekmi uz cenu ir autonoms un neatkarīgs nosacījums iekšējās informācijas esamībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150311">2015. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lafonta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑628/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:162">EU:C:2015:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to vispirms ir jāpārbauda, vai informācija par gaidāmo raksta publicēšanu presē, kaut arī tas attiecas uz tirgus baumām, ir uzskatāma par specifisku Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta otrā nosacījuma izpratnē (par to 1. punktā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tikai pēc tam, ņemot vērā pirmā prejudiciālā jautājuma c) daļu, ir jānosaka, vai attiecīgās informācijas specifiskumu turklāt var pierādīt apstāklis, ka pēc attiecīgo rakstu publicēšanas presē ir notikušas cenas svārstības (par to 2. punktā).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par attiecīgās informācijas specifiskuma noteikšanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>No iepriekš jau minētās specifiskuma iezīmes definīcijas Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta otrajā nosacījumā izriet, ka informācijai jābūt ar saturu vai informatīvu vērtību, kas ļauj to novērtēt kā tādu, kura ietekmē (vai arī neietekmē) cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150311">2015. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lafonta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑628/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:162">EU:C:2015:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas ļauj secināt, ka nav paredzēts augsts robežslieksnis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lafonta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑628/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2472">EU:C:2014:2472</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Drīzāk tādējādi ir paredzēts izslēgt vienīgi to informāciju, kurai, ņemot vērā ietekmes uz cenu novērtējumu, <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> nav būtiskas informatīvas vērtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/124 pirmo apsvērumu, novērtējot ietekmi uz cenu, saprātīgs ieguldītājs it īpaši ņem vērā informāciju, kas atklāj informācijas ekonomisko ietekmi uz uzņēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. formulējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>paredzamā ietekme [..] emitenta vispārējās darbības kontekstā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</P></NOTE> un tās uzticamību. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Tiesas formulējumu specifiskuma iezīme ir paredzēta tikai, lai izslēgtu neskaidru vai vispārīgu informāciju, kas neļauj izdarīt nekādus secinājumus par tās iespējamo ietekmi uz attiecīgo finanšu instrumentu cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150311">2015. gada 11. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lafonta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑628/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:162">EU:C:2015:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka informācija par gaidāmo raksta publicēšanu, ko sniedz attiecīgā raksta autors, nav neskaidra. Tas tādēļ, ka tajā konkrēts notikums, ko sniedzis uzticams avots, tiek aprakstīts kā tāds, kas noteikti iestāsies. Tomēr šī informācija pati par sevi acīmredzami ir pārāk vispārīga, lai varētu izdarīt secinājumus par iespējamo ietekmi uz konkrēta finanšu instrumenta cenu. Šāds secinājums ir iespējams tikai kopsakarā ar attiecīgā raksta tēmu, tātad, šajā gadījumā – ar tirgus baumām par uzņēmuma pārņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Uz šo saikni ir norādījis arī prasītājs pamatlietā. No tā viņš secina, ka informācija par raksta publicēšanu var būt specifiska tikai tad, ja attiecīgā raksta tēma pati par sevi ir specifiska. Tomēr strīdīgo rakstu saturs šajā gadījumā nav specifisks, jo runa šajā ziņā ir par baumām, kuras pēc<?PAGE NO="10"?> savas būtības nav specifiskas. Šajā ziņā viņš tostarp atsaucas uz agrākās Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (<HT TYPE="ITALIC">Committee of European Securities regulators</HT>, <HT TYPE="ITALIC">CESR</HT>) paziņojumu, saskaņā ar kuru baumas ir tieši pretējas pārbaudāmai un tādējādi precīzai informācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">CESR</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Market Abuse Directive Level 3 – second set of CESR guidance on the common operation of the Directive of the Market</HT>, CESR/06‑562b, 1.5. punkts. Šajā nozīmē skat. arī <HT TYPE="ITALIC">CESR’s Advice on Level 2 Implementing Measures for the proposed Market Abuse Directive</HT>, CESR/02‑089d, 20. punkta pirmais ievilkums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Manuprāt, abi apgalvojumi nav pareizi.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par tirgus baumu vispārīgo (ne)specifiskumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Ja tirgus baumas vispārīgi būtu uzskatāmas par nespecifiskām, tās nekad nevarētu būt iekšējā informācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Tas tādēļ, ka specifiskums kā otrā precizitātes iezīme <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punkta izpratnē ir obligāts nosacījums iekšējās informācijas esamībai.</P></NOTE>. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> nav skaidri paredzēts izslēgt baumas no tiesību aktiem iekšējās informācijas jomā. Gluži pretēji, kā jau iepriekš norādīts, Direktīvas 2003/124 pirmajā apsvērumā ir tieši norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>informācijas avota uzticamībai<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir nozīme informatīvās vērtības noteikšanā. Tas nozīmē, ka attiecīgajā direktīvā nav prasīta absolūta uzticamība attiecībā uz iekšējās informācijas kvalitāti. No tā izriet, ka uzticamība ir mainīga rakstura faktors un tā ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Turklāt baumām ir ievērojama praktiska loma tirgus praksē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat., piemēram, Van Bommel, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Rumors<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, <HT TYPE="ITALIC">The Journal of Finance</HT>, 58. sējums, Nr. 4 (2003), 1499. lpp.</P></NOTE>. Attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pamatā ir pieņēmums, ka baumām ir ietekme uz tirgu, jo tās var sniegt maldinošas norādes, kas var manipulatīvi izkropļot cenas. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, tātad, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos ar vienlīdzīgām iespējām informācijas ziņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spector Photo Group</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Van Raemdonck</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑45/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:806">EU:C:2009:806</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, šajā jomā ir jāaizliedz ļaunprātīgi izmantot informācijas asimetriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka tādas informācijas uzticamība, kas nav nodota atklātībai, bieži ir neskaidra. Citiem vārdiem sakot, lielu daļu informācijas par (nākotnē gaidāmiem) notikumiem līdz nodošanai atklātībā vai līdz publiskam skaidrojumam varētu uzskatīt par baumām vai tās formulēt kā tādas. Tādējādi, ņemot vērā, ka neskaidru informāciju katrā ziņā nevar pilnībā izslēgt no iekšējās informācijas tiesību aktu piemērošanas jomas, nošķiršanas grūtības saistībā ar tās specifiskumu ir nenovēršamas. Tādēļ nav pamatoti vispārīgi izslēgt baumas kā pārāk nespecifiskas to raksturīgās neskaidrības dēļ. Katrā ziņā tas neļauj radīt vērā ņemamu juridisko noteiktību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Attiecībā uz mērķi nodrošināt juridiski drošu iekšējās informācijas nosakāmību skat. Direktīvas 2003/124 trešo apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par saikni starp raksta tēmu un tā publicēšanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt tas, ka raksta tēma nav specifiska, neļauj automātiski secināt, ka informācija par tā publicēšanu nav specifiska. Kā to arī pareizi uzsver <HT TYPE="ITALIC">AMF</HT>, tādējādi tiktu ignorēts, ka publikācijas satura informatīvā vērtība var tieši mainīties, pamatojoties uz to, ka publikācija tiek veikta. Tā tas ir it īpaši tādu baumu gadījumā, kuru saturs bieži vien ir neprecīzs un kuru uzticamība ir atkarīga no to personu skaita un statusa, kuras tos izplata. Tādējādi baumas var iegūt ticamību, tās publicējot, un arī precizitāti, tās rakstveidā nostiprinot.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turklāt cits skatījums nebūtu saderīgs ar iekšējās informācijas tiesību aizsardzības mērķi. Tas tādēļ, ka, lai arī baumas publicēšanas rezultātā var mainīties, informācijai par publicēšanu ir sava informatīvā vērtība. Proti, ieguldītājs, zinot baumu publicēšanas brīdi, gūst informācijas priekšrocību. Tas to var ļaunprātīgi izmantot attiecībā pret citiem ieguldītājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādēļ saikne starp raksta publicēšanu un tā saturu ir pareizi jāsaprot tādējādi, ka attiecībā uz tādas informācijas specifiskumu, kāda tiek aplūkota šajā gadījumā, nozīme ir raksta saturam formā, kādu tas iegūst publicēšanas rezultātā. Tas tādēļ, ka tieši šis apstāklis – raksta publicētais saturs – tiek analizēts tirgū un tādējādi veido ieguldītāja novērtējuma pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Satura ziņā ir svarīgi, lai no publicētajām baumām varētu secināt konkrētas ekonomiskās sekas attiecībā uz emitentu. Tā, piemēram, raksts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>lielu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> pārņemšanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>automašīnu nozarē<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, neminot attiecīgos uzņēmumus, būtu jāuzskata par pārāk vispārīgu un tādēļ nespecifisku. Tomēr, ciktāl no raksta vismaz netieši var izdarīt secinājumus par iesaistītajiem uzņēmumiem, piedāvājuma cenas minēšana pārņemšanas baumu gadījumā padara rakstu un līdz ar to baumas par vēl specifiskākām. Tā kā publiskas pārņemšanas regulāri ir saistītas ar akciju cenu palielinošu pārņemšanas prēmiju samaksu, tirgus – pat ja šādas norādes nav – var novērtēt ietekmes uz cenu iespējamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Šajā ziņā skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:708">EU:C:2005:708</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā nozīmē skat. arī <HT TYPE="ITALIC">CESR</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Market Abuse Directive Level 3 – second set of CESR guidance on the common operation of the Directive of the Market</HT>, CESR/06‑562b, 1.8. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tas, vai publicētās baumas turklāt ļauj noteikt to uzticamību, ir atkarīgs no tā, vai no publikācijas ir iespējams izsecināt kritērijus, kas ļauj pietiekami konkrēti noteikt uzticamību. No vienas puses, šāds kritērijs var būt atsauce uz rakstā minētajiem baumu avotiem. No otras puses, šajā kontekstā nozīme var būt žurnālista reputācijai, tāpat kā preses izdevuma reputācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Attiecībā uz empīrisku šo faktoru nozīmes izvērtējumu skat. Ahern/Sosyura, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Rumor Has It – Sensationalism in Financial Media<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, <HT TYPE="ITALIC">The Review of Financial Studies</HT>, 28. sējums, Nr. 7 (2015), 2050. un nākamās lpp.</P></NOTE>. Tas tādēļ, ka ar publicēšanu tie var norādīt uz to, ka informācijas pareizība ir pietiekami pārbaudīta. Tā, piemēram, publicējamās informācijas patiesuma rūpīga pārbaude ir daļa no žurnālista profesionālajiem pienākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat., piemēram, Vācijas federālo zemju preses likumus, kuros konsekventi ir paredzēts pienākums norādīt patiesību. Pienākums sagatavot patiesu un precīzu ziņojumu ir arī nosacījums tam, lai žurnālisti tiktu uzskatīti par tādiem, kuriem pienākas aizsardzība ECPAK 10. panta ietvaros, skat., piemēram, ECT spriedumu, 2012. gada 7. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Axel Springer AG</HT> pret Vāciju (CE:ECHR:2012:0207JUD003995408, 93. punkts).</P></NOTE>, kuru neievērošana nebūtu pieļaujama it īpaši atzīta žurnālista gadījumā. Taču papildus arī citiem kritērijiem var būt nozīme, piemēram, tādiem kā formulējumu un satura konkrētības pakāpei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. arī Ahern/Sosyura (27. zemsvītras piezīme).</P></NOTE>. Šajā ziņā konkrētas piedāvājuma cenas minēšanai savukārt var būt nozīme. Tomēr, novērtējot specifiskumu, nozīme (vēl) nav tam, vai informācija galu galā ir pietiekami uzticama, lai pamatotu komerciālu stimulu Direktīvas 2003/124 1. panta 2. punkta izpratnē; tai ir tikai jāļauj izdarīt pārliecinošu un pienācīgu novērtējumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par cenas svārstībām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ex post<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmā prejudiciālā jautājuma c) daļu <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) vēlas arī noskaidrot, vai cenas svārstībām pēc attiecīgās informācijas publicēšanas (<HT TYPE="ITALIC">ex post</HT>) var būt nozīme, novērtējot, vai runa ir par specifisku informāciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Iekšējās informācijas esamība noteikti ir jāizvērtē no <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> skatpunkta, jo iekšējās informācijas būtiska pazīme ir tieši tas, ka tā nav nodota atklātībai. Attiecīgi vēlākām cenas svārstībām attiecībā uz jautājumu, vai informācija ir precīza Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta otrā nosacījuma izpratnē, <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> var būt tikai netieša nozīme, turklāt saistībā ar vēlākiem pierādījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Direktīvas 2003/124 otrā apsvērumā ir paredzēts, ka vēlākas cenas svārstības var tikt izmantotas, lai pārbaudītu ietekmi uz cenu (<HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT>) (tomēr uz šā pamata nepastāvot iespējai vērsties pret personu, kas izdarījusi saprātīgus secinājumus no informācijas, kura tai bija iepriekš pieejama). Tas tādēļ, ka ir iespējams, ka informācijai patiešām bija ietekme uz cenu, ja pēc tās publicēšanas ir notikušas cenas svārstības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ietekmes uz cenu vērtējuma kritērijs ir saprātīgs ieguldītājs (skat. šo secinājumu 41. zemsvītras piezīmi); citiem vārdiem sakot, cenas svārstības var notikt arī tādas informācijas gadījumā, kas neietekmē cenu Direktīvas 2003/124 1. panta 2. punkta izpratnē, it īpaši, ja tās izriet no neparedzamas tirgus reakcijas.</P></NOTE>. Iesniedzējtiesa jautā, vai šo apsvērumu varētu attiecināt uz specifiskumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Uz šo jautājumu būtu jāatbild apstiprinoši katrā ziņā tad, ja iekšējās informācijas specifiskums būtu obligāts nosacījums tās ietekmei uz cenu. Šādā gadījumā no vēlākām cenas svārstībām būtu iespējams arī secināt, ka publicētā informācija bija specifiska. Par labu šādai saiknei, šķiet, liecina daudz kas, jo saskaņā ar Direktīvas 2003/124 1. panta 2. punktā ietverto definīciju informācija varētu ietekmēt cenu tad, ja saprātīgs, t. i., informēts, ieguldītājs rīkotos, pamatojoties uz šo informāciju. Tas vismaz pirmšķietami nozīmē, ka šīs informācijas tēma ir vispār devusi iespēju to novērtēt kā tādu, kurai ir nozīme attiecībā uz šo ieguldījuma lēmumu. Taču tas tieši nozīmē, ka tā bija pietiekami specifiska, lai varētu izdarīt secinājumus par iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu cenām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Savukārt iesniedzējtiesa un prasītājs pamatlietā, šķiet, uzskata, ka var būt tāda informācija, kas varētu ietekmēt cenu, bet kura tomēr nav specifiska. Taču, ja tas tā būtu, šāda informācija nebūtu iekšējā informācija, jo nebūtu izpildīts <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktā minētais pirmais nosacījums. Līdz ar to šāds uzskats nozīmētu no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izslēgt noteiktu informāciju, kura varētu ietekmēt cenu un kura šīs ietekmes uz cenu dēļ informācijas turētājam piešķir īpašu priekšrocību. Tādējādi šādu priekšrocību varētu ļaunprātīgi izmantot bez sankcijām, kas varētu apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos informācijas līdzsvaram<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spector Photo Group</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Van Raemdonck</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑45/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:806">EU:C:2009:806</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tam nav acīmredzama objektīva iemesla<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P><DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnija</DATE> spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Geltl</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑19/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:397">EU:C:2012:397</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa šajā ziņā ir atsaukusies uz emitenta tiesisko drošību, kurai tomēr nevajadzētu būt nekādai nozīmei uz viņu attiecināmu baumu gadījumā, jo emitentam katrā ziņā nav pienākuma publicēt baumas, kas uz viņu attiecas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tomēr, lai atbildētu uz pirmā prejudiciālā jautājuma c) daļu, nav pilnībā jāprecizē, vai var būt nespecifiska informācija, kas varētu ietekmēt cenu. Tas tādēļ, ka – pat ja būtu vēlme pieņemt, ka tas tā ir,– parasti tomēr saprātīgs ieguldītājs savus lēmumus par ieguldījumiem balsta uz informāciju, kurai ir noteikta konkrētības pakāpe. Citiem vārdiem sakot, informācija, kas varētu ietekmēt cenu, vismaz lielākajā daļā gadījumu būs arī specifiska. Manuprāt, ar šo apstākli pietiek, lai Direktīvas 2003/124 otrajā apsvērumā ietverto ideju, saskaņā ar kuru vēlākas cenas svārstības labākajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">norāda uz</HT> informācijas ietekmi uz cenu, attiecinātu uz specifiskumu. Tas tādēļ, ka šis pierādīšanas vai pārbaudīšanas efekts jebkurā gadījumā neatbrīvo no pienākuma faktiski konstatēt konkrētos faktus un katrā ziņā sankciju kontekstā izvērtēt, vai iekšējās informācijas raksturs izriet jau no <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> pastāvošajiem apstākļiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tādēļ atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir šāda – presē publicētā raksta autora sniegtā informācija par šā raksta gaidāmo publicēšanu, kas attiecas uz tirgus baumām saistībā ar uzņēmuma pārņemšanu, izpilda precizitātes prasību <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktā, skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta otro nosacījumu, ja publicētā raksta tēma tā publicētajā formā ir pietiekami specifiska, lai no tās varētu izdarīt secinājumus par iespējamo ietekmi uz viena vai vairāku finanšu instrumentu cenām. Tā tas ir gadījumā, kad no raksta publicēšanas izriet norādes, kas ļauj novērtēt tajā ietvertās informācijas uzticamību un no tā izsecināt ekonomiskās sekas attiecībā uz emitentu. Nozīme var būt rakstu parakstījušā žurnālista atpazīstamībai un reputācijai, to publicējušā preses izdevuma prestižam un apstāklim, ka rakstā attiecībā uz konkrēto pārņemšanas piedāvājumu ir norādīta noteikta cena. Iespējamās cenas svārstības pēc attiecīgās informācijas publicēšanas var tikt izmantotas Direktīvas 2003/124 otrā apsvēruma izpratnē, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka iepriekšējā informācija bija specifiska šīs direktīvas 1. panta 1. punkta otrā nosacījuma izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par otro līdz ceturto prejudiciālo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja iesniedzējtiesa, piemērojot iepriekš minētos kritērijus, secinātu, ka informācija par gaidāmo rakstu publicēšanu, par kuriem ir strīds, ir jāuzskata par iekšēju informāciju, rodas nākamais jautājums, vai tās izpaušana, tātad, paziņošana attiecīgajām personām, arī bija nelikumīga un tādējādi sodāma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punktu, kas bija spēkā strīdīgo notikumu laikā, netiek liegta jebkādas iekšējās informācijas izpaušana. Saskaņā ar to informācijas izpaušana ir aizliegta, ja vien tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>nenotiek, veicot [..] darbam, profesijai vai pienākumiem parastas darbības<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Šīs tiesību normas pamatā ir atziņa, ka kategorisks izpaušanas aizliegums izraisītu citu nozīmīgu procesu paralizēšanu. Proti, praksē nav iedomājams, ka uzņēmējdarbība būtu iespējama bez iekšējās informācijas apstrādes un tās izpaušanas ierobežotam personu lokam uzņēmuma iekšienē (piemēram, kompetentajām nodaļām) vai arī ārpus tā (piemēram, advokātiem un revidentiem).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir precizējusi, ka šis izņēmums no izpaušanas aizlieguma ir jāinterpretē šauri un tas ir piemērojams tikai tad, ja izpaušana ir neizbēgami nepieciešama profesionāliem mērķiem un ir ievērots samērīguma princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:708">EU:C:2005:708</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tiesību norma, kas ir formulēta gandrīz identiski <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punktam, tagad ir atrodama <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktā (skatot to kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 14. panta c) punktu). Turklāt saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tiesisko situāciju <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz jomu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>žurnālistikas nolūkiem<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, piemērojot minēto <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. pantu, ir jāņem vērā noteikumi, kas attiecas uz preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumi vai kodeksi, kas attiecas uz žurnālista profesiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ar otro līdz ceturto prejudiciālo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) jautā, kā ir jāizvērtē paziņojums par gaidāmo rakstu publicēšanu, ņemot vērā iepriekš minētās <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> tiesību normas, citiem vārdiem sakot, vai saskaņā ar tām ir izpildīti nosacījumi izņēmumam no informācijas izpaušanas aizlieguma.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jānoskaidro, kāds tiesiskais režīms <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> ir paredzēts attiecībā uz iekšējās informācijas pārvaldīšanu žurnālistikas kontekstā. Tādējādi visbeidzot ir jānosaka, kā preses un vārda brīvība plašsaziņas līdzekļos var tikt pienācīgi līdzsvarota ar tirgus integritātes aizsardzību, ko ir īpaši uzsvērusi Tiesa, piemērojot striktu pieeju attiecībā uz informācijas izpaušanas aizliegumu profesionālās darbības kontekstā. Tādēļ uz otro līdz ceturto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild kopā (par to 2. punktā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr vispirms ir jālemj par prejudiciālo jautājumu pieņemamību, jo, kā to ir konstatējusi pati iesniedzējtiesa, pamatlietā aplūkoto notikumu brīdī <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> vēl nebija stājusies spēkā, bet joprojām bija piemērojamas <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> tiesību normas (par to tūlīt 1. punktā).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par MAR piemērojamību pamatlietā (otrā līdz ceturtā prejudiciālā jautājuma pieņemamība)</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka salīdzinājumā ar laika ziņā patiesībā piemērojamo <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punktu <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants žurnālistiem ir labvēlīgāka tiesību norma, kas šeit aplūkotajā sankciju kontekstā saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">lex mitior</HT> principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. Hartas 49. panta 1. punkta trešo teikumu. Saskaņā ar iesniedzējtiesas izklāstu informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumam Francijas tiesībās ir krimināltiesisks raksturs. Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka arī administratīvajiem sodiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas tiesībās var būt krimināltiesisks raksturs un tādējādi tostarp var pamatot Hartas 48. panta piemērošanu, skat. spriedumu, 2021. gada 2. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consob</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑481/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:84">EU:C:2021:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir piemērojama arī darbībām, kas ir pabeigtas pirms tās stāšanās spēkā. Līdz ar to jautājumiem, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantu, ir nozīme pamatlietas izspriešanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>To, vai <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants patiešām ietver saudzīgāku tiesisko regulējumu, nevar viegli noteikt, ņemot vērā, ka arī <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punkta spēkā esamības laikā, interpretējot un piemērojot šo pantu, jau bija jāņem vērā pamattiesības, it īpaši Hartas 11. pants un ECPAK 10. pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. arī <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 44. apsvērumu.</P></NOTE>. Drīzāk šis vērtējums galu galā ir atkarīgs no tā, kā <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants konkrēti ir interpretējams. Taču, ņemot vērā, ka tas tieši ir prejudiciālo jautājumu priekšmets, to izskatīšana pēc būtības atbilst pareizas tiesvedības prasībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Boehringer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑23/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:118">EU:C:2002:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191105">2019. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE>ECB u.c./Trasta Komercbanka u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑663/17 P, C‑665/17 P un C‑669/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:923">EU:C:2019:923</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tas pats attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktu, kura interpretācija ir skaidri lūgta trešajā un ceturtajā prejudiciālajā jautājumā. Ir gan tiesa, ka šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 3. panta a) punktā, katrā ziņā saskaņā ar formulējumu, ir ietverta līdzīga tiesību norma, tādējādi <HT TYPE="ITALIC">lex mitior</HT> principa piemērošana šajā gadījumā pirmajā mirklī šķiet izslēgta. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā ir skaidra atsauce uz 10. pantu, turklāt šīs tiesību normas ir daļa no vienota noteikumu kopuma. Tādēļ, lai nodrošinātu pienācīgu interpretāciju, abas tiesību normas ir jāizvērtē to savstarpējās attiecībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrā līdz ceturtā prejudiciālā jautājuma pārbaude pēc būtības ir pieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par izņēmumiem no aizlieguma izpaust iekšējo informāciju, kas attiecas uz žurnālistu darbību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Otrais līdz ceturtais prejudiciālais jautājums, pirmkārt, attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērojamību pamatlietā. Iesniedzējtiesa jautā, vai paziņojumu par gaidāmo raksta publicēšanu var uzskatīt par iekšējās informācijas izpaušanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>. Otrkārt, tā jautā par saikni starp <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantu un 10. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Šis jautājums ir balstīts uz to, ka prasītājs pamatlietā uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā ir noteikts īpašs izsmeļošs režīms žurnālistikas darbībai. Tādēļ uz to nav attiecināmas vispārīgās prasības iekšējās informācijas izpaušanas likumībai profesionālās darbības kontekstā atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. pantam. Līdz ar to neesot jāizvērtē arī Tiesas izvirzītā prasība par iekšējās informācijas atklāšanas neizbēgamo nepieciešamību un samērīgumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šajā ziņā skat. šo secinājumu 62. punktu.</P></NOTE> saistībā ar žurnālistikas darbību.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par iekšējās informācijas izpaušanas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>žurnālistikas nolūkiem<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> jēdzienu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par jēdziena interpretāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, it īpaši <HT TYPE="ITALIC">AMF</HT> un Francijas valdība šajā tiesvedībā ir iestājušās par īpaši šauru jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>žurnālistikas nolūkiem<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> interpretāciju. Saskaņā ar to tam ir jāattiecas tikai uz pašas informācijas publicēšanu un ar to tieši saistītām darbībām. Paziņojums par gaidāmo raksta publicēšanu tādējādi neattiektos uz šo jēdzienu, jo tas kā tāds tiek atklāts tikai šauram personu lokam un tādēļ nav nedz publicēts, nedz tas ir tieši izmantots attiecīgā raksta publicēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta jēgu un mērķi, šāda jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>žurnālistikas nolūkiem<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> interpretācija ir grūti pamatojama. Proti, ja šo domu gājienu turpinātu līdz tā loģiskajam iznākumam, ar to jau sākotnēji no preses brīvības un vārda brīvības aizsardzības jomas iekšējās informācijas tiesību kontekstā tiktu izslēgta būtiska daļa no žurnālistikas darbības, kura notiek pirms faktiskās publicēšanas, it īpaši izpētes darbība. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanas jomai ir jāsakrīt ar preses brīvības un vārda brīvības plašsaziņas līdzekļos aizsardzības jomu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Turpretim, ja šauras interpretācijas gadījumā šīs pamattiesības katrā ziņā ņemtu vērā, izvērtējot žurnālista parasto profesionālo darbību <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkta izpratnē, tad <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantam vai tā šaurai interpretācijai savukārt nebūtu nekādas praktiskas nozīmes.</P></NOTE>. Tas atbilst regulas mērķim, kā to atspoguļo <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 77. apsvērums. Saskaņā ar to jebkādas atsauces uz šīm pamattiesībām regulas pamattekstā mērķis ir nodrošināt, lai tās tiktu ņemtas vērā tādā veidā, kā tās ir atzītas Hartā un ECPAK.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka pretējā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantam būtu tikai relatīvi šaura piemērošanas joma. Tas tādēļ, ka katrā ziņā, ciktāl informācija tiek publicēta plaši izplatītā preses izdevumā, tā jau ir atļauta neatkarīgi no <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanas. Proti, šādas publicēšanas rezultātā tiek atcelts nosacījums par informācijas publiskuma neesamību un līdz ar to tās iekšējās informācijas raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā nozīmē skat. <DATE ISO="20070510">2007. gada 10. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Georgakis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑391/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:272">EU:C:2007:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), saskaņā ar kuru, ja nepastāv informācijas asimetrija, pret iekšējās informācijas zinātāju nevar ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju. Tas var būt citādi, ja informācija tiek publicēta preses izdevumā ar ļoti ierobežotu pieejamību.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka saistībā ar ECPAK 10. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>ECPAK 10. pantā paredzētās garantijas Hartas 52. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā vārda un preses brīvību, atbilst Hartas 11. pantā paredzētajām garantijām, skat. paskaidrojumus attiecībā uz Hartu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 303, 21</REF.DOC.OJ>. un 33. lpp.), kā arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160504">2016. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philip Morris</HT> <HT TYPE="ITALIC">Brands</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑547/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:325">EU:C:2016:325</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0147">147.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190214">2019. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Buivids</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑345/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:122">EU:C:2019:122</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Pievēršoties ECPAK noteikto attiecīgo tiesību garantijām, saskaņā ar paskaidrojumiem attiecībā uz Hartas 52. panta 3. punktu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 303, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>) ir jāņem vērā ne tikai to formulējums, bet arī ECT judikatūra, skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Toma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Biroul Executorului Judecătoresc Horațiu‑Vasile Cruduleci</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:499">EU:C:2016:499</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>ECT<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>) ir uzsvērusi žurnālistikas funkciju izplatīt informāciju un idejas par visiem sabiedriskas nozīmes jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. ECT spriedumus, 2012. gada 7. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Axel Springer</HT> pret Vāciju (CE:ECHR:2012:0207JUD003995408, 79. punkts); <DATE ISO="20161108">2016. gada 8. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Magyar Helsinki Bizottság</HT> pret Ungāriju (CE:ECHR:2016:1108JUD001803011, 168. punkts); skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satakunnan Markkinapörssi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Satamedia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑73/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:727">EU:C:2008:727</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr no tā nevar secināt, ka preses brīvība būtībā aizsargā tikai pašu informācijas publicēšanu un ar to cieši saistītās darbības. Drīzāk ECT skaidri iekļauj arī tādas darbības aizsardzības jomā, kurām, kā, piemēram, izpētei un izmeklēšanai, ir tikai sagatavojošs raksturs attiecībā uz vēlāku izplatīšanu vai publicēšanu. Šīm darbībām pat tiek atzīta īpaša vajadzība pēc aizsardzības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="20060425">2006. gada 25. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dammann</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2006:0425JUD007755101, 52. punkts).</P></NOTE>. Ņemot vērā iepriekš minēto, otrā prejudiciālā jautājuma b) daļā minētā faktu pareizības pārbaude pie avota<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Attiecībā uz avotu aizsardzību skat. tikai spriedumus, <DATE ISO="19960327">1996. gada 27. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Goodwin</HT> pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1996:0327JUD00174889); <DATE ISO="20171005">2017. gada 5. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Becker</HT> pret Norvēģiju (CE:ECHR:2017:1005JUD002127212).</P></NOTE> pirms tās publicēšanas noteikti ietilpst preses brīvības un vārda brīvības plašsaziņas līdzekļos aizsardzības jomā un līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanas jomā. Tas tā ir arī tad, ja prasītājs pamatlietā šādas pareizības pārbaudes ietvaros būtu darījis zināmu, ka viņš tieši grasās publicēt rakstu par šiem faktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AMF</HT> izklāstu starp prasītāju pamatlietā un vēlākajiem pircējiem notikušo sarunu mērķis nebija pārbaudīt informācijas pareizību, bet tajās vienīgi tika paziņots, ka ir gaidāma raksta publicēšana par attiecīgajām baumām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tomēr arī šāda darbība var ietilpt preses brīvības aizsardzības jomā. Šajā ziņā ECT nepieprasa, lai attiecīgā darbība tieši attiektos uz konkrētu publikāciju. Piemēram, tāda žurnālista gadījumā, kurš regulāri raksta par noziedzīgiem nodarījumiem, konfidenciālas informācijas noskaidrošana pie prokuratūras darbinieces ar mērķi būt vispārīgi informētam par izmeklēšanām, nestrādājot pie noteiktas publikācijas sagatavošanas vai izpētes, neapšaubāmi ir uzskatāma par tādu, kas ietilpst preses brīvības aizsardzības jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="20060425">2006. gada 25. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dammann</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2006:0425JUD007755101, 28. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Tādējādi, lai būtu piemērojama preses brīvības aizsardzības joma un līdz ar to būtu piemērojams <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants, nozīme ir tikai tam, lai darbība vai rīcība tiek veikta žurnālista, nevis privātpersonas statusā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>sekas darbībai kā žurnālistam<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> – skat. ECT spriedumus, <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Pentikäinen</HT> pret Somiju (CE:ECHR:2015:1020JUD001188210, 35. punkts), un 2016. gada 5. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Erdtmann</HT> pret Vāciju (CE:ECHR:2016:0105DEC005632810, 16. punkts).</P></NOTE>. Tam ir nepieciešams, lai tā gan objektīvi, gan nolūka ziņā ir saistīta ar attiecīgās personas žurnālistikas darbību. Šādai žurnālistikas darbībai vispārīgi ir jābūt vērstai uz informācijas izplatīšanu sabiedrībai. Tomēr attiecīgajai darbībai pašai par sevi nav jāveic sabiedrības informēšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Līdz ar to paziņojums par gaidāmo raksta publicēšanu jau tad būtu uzskatāms par izpaušanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta izpratnē, ja iesniedzējtiesa secinātu, ka finanšu žurnālista izpētes darbību praksē raksturo saziņa ar finanšu analītiķiem, kuras ietvaros notiek informācijas apmaiņa arī par gaidāmajiem rakstiem un to publicēšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tomēr būtu jāsniedz citādāks vērtējums, ja attiecīgā saziņa nebūtu bijusi saistīta ar informācijas iegūšanu (turpmākajiem) rakstiem, bet gan pilnībā neatkarīgi no iepriekš minētā tās mērķis būtu bijis iegūt informācijas priekšrocību vai to ļaunprātīgi izmantot. Šim vērtējumam vajadzīgie faktu konstatējumi ir jāveic iesniedzējtiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šajā ziņā sīkāk skat. šo secinājumu 85. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Savukārt jautājums, kas jānošķir no jautājuma par <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērojamību, ir par to, vai šāda žurnālistikas prakse rezultātā ir likumīga iekšējās informācijas izpaušana. Tas tādēļ, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājs pamatlietā, apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, tomēr vēl nerada izņēmumu no informācijas izpaušanas aizlieguma. Šis aspekts ir trešā prejudiciālā jautājuma priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jau no <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta formulējuma izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>piemērojot 10. pantu, [..] atklāšanu [..] novērtē, ņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz preses brīvību un izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumus vai kodeksus, kas attiecas uz žurnālista profesiju<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>. Tādējādi šķiet, ka šajā tiesību normā ir paredzēts, ka, pat ja iekšējā informācija tiek izpausta žurnālistikas nolūkiem, <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkts joprojām ir noteicošā tiesību norma, lai izvērtētu šīs informācijas izpaušanas likumību. Tikai tās ietvaros vispār var tikt ņemtas vērā attiecīgās pamattiesības, tāpat kā profesionālās darbības noteikumi. Attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā nav paredzētas atsevišķas tiesiskās sekas un jau šā iemesla dēļ tas nevar paredzēt atsevišķu izņēmumu no informācijas izpaušanas aizlieguma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, lai noskaidrotu, vai informācijas izpaušana žurnālistikas nolūkiem ir likumīga vai nelikumīga, pēc tam ir jāizvērtē, vai tā ir veikta, izpildot parastos žurnālista profesionālos pienākumus <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Par to šo secinājumu 89. un nākamajos punktos.</P></NOTE>. Savukārt tas pamato 21. panta piemērošanas jomu pielīdzināt preses brīvības un vārda brīvības plašsaziņas līdzekļos aizsardzības jomai un iekšējās informācijas izpaušanu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> attiecīgi pieņemt ikreiz, kad tā tiek veikta žurnālista statusā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Šajā ziņā skat. šo secinājumu 79. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par žurnālistikas nolūku esamības pierādīšanu katrā atsevišķā gadījumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. it īpaši šo secinājumu 80. punktu.</P></NOTE> jau ir skaidrs, ka žurnālistikas nolūku (ne)esamības pārbaude un pierādīšana faktiski var radīt grūtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Saskaņā ar vispārīgo regulējumu informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpuma pierādīšana ir kompetento valsts iestāžu ziņā; tātad tām ir arī jāpierāda, ka informācijas izpaušana nav notikusi žurnālistikas nolūkos. Šajā nolūkā tām ir jāpierāda pārkāpuma objektīvie apstākļi, kuriem ir jāļauj tiesai, kas izskata lietu, noteikt, vai no tiem izriet saikne ar attiecīgās personas žurnālistikas darbību vai vismaz jāspēj šajā ziņā atrast konkrētas norādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir skaidrs, ka tiesai būs vieglāk pieņemt žurnālistikas nolūku esamību, ja attiecīgais žurnālists sniegs paskaidrojumus par to, kā pārmestā darbība iekļaujas viņa žurnālistikas darbībā. Tomēr tas nevar izraisīt to, ka pierādījumu sniegšana par žurnālistikas nolūku esamību rezultātā gulstas uz attiecīgo personu. Gluži pretēji, ikvienai attiecīgajai personai, tostarp procesā par administratīvā soda piemērošanu, ir tiesības klusēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. spriedumu, 2021. gada 2. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consob</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑481/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:84">EU:C:2021:84</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kuru izmantošana nedrīkst tai kaitēt. Tāpat<?PAGE NO="18"?> ir spēkā nevainīguma prezumpcija (Hartas 4. panta pirmā daļa), arī veicot kriminālvajāšanu par iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/57/ES (<DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīlis</DATE>) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) 11. apsvērumu.</P></NOTE>. Līdz ar to žurnālistam nevar prasīt kaut ko skaidrot par attiecīgās informācijas izpaušanas nolūkiem. Galu galā tas atbilst žurnālistikas avotu aizsardzības vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tādēļ, ja pastāv šaubas, profesionālu žurnālistu gadījumā informācijas izpaušana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta izpratnē var tikt izslēgta tikai tad, ja, piemēram, pārkāpuma objektīvajiem apstākļiem nav nekādas ciešas saiknes ar viņu profesionālo darbību. Alternatīvi, piemērojot valsts tiesībās šajā ziņā paredzētās metodes, būtu jāvar pierādīt, ka informācijas izpaušana subjektīvi ir notikusi ar profesiju nesaistītos vai personīgos nolūkos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par žurnālista <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>parast[o] [..] profesionāl[o] [..] pienākum[u] [izpildes]<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> pārbaudi MAR 21. panta, skatot to kopsakarā ar 10. panta 1. punktu, izpratnē</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktu iekšējās informācijas izpaušana nav nelikumīga, ja tā notiek, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>izpildot parastos [..] profesionālos [..] pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Šajā ziņā rodas jautājums, vai tādējādi <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta piemērošanas jomā ietilpst tikai tāda informācijas izpaušana, kas ir neizbēgami nepieciešama žurnālista profesijas veikšanai sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT> izpratnē un atbilst samērīguma principam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Šajā ziņā skat. arī šo secinājumu 62. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Judikatūra lietā <HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT>, kas sākotnēji attiecās uz Direktīvas 89/592 3. panta a) punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Padomes Direktīva 89/592/EEK (<DATE ISO="19891113">1989. gada 13. novembris</DATE>), ar ko koordinē noteikumus par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="334" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="1989">OV 1989, L 334, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, ir pilnībā attiecināma uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktu. Tas tādēļ, ka tiesību normas lielā mērā ir formulētas identiski un apsvērumi, kas pamudināja Tiesai veikt šādu kritērija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>izpildot parastos profesionālos pienākumus<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> interpretāciju, joprojām ir atbilstoši. It īpaši iekšējās informācijas izpaušana joprojām tiek uzskatīta par nopietnu apdraudējumu kapitāla tirgu darbībai un ieguldītāju uzticībai tiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Tāda ir argumentācija, kas izmantota <DATE ISO="20051122">2005. gada 22. novembra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grøngaard</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bang</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑384/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:708">EU:C:2005:708</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā skat., pirmkārt, Direktīvas 89/592 otro un piekto apsvērumu un, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 1., 2. un 23. apsvērumu.</P></NOTE>, tādēļ izņēmumi no informācijas izpaušanas aizlieguma ir jāturpina ierobežot. Nozīme, ko likumdevējs ir piešķīris tirgus integritātes aizsardzībai, pat tiek pastiprināta ar to, ka tiesiskais regulējums līdz ar <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> ir ieguvis regulas formu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Šajā ziņā skat. arī <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> ceturto apsvērumu. Turklāt to apstiprina fakts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/57/ES (<DATE ISO="20140416">2014. gada 16. aprīlis</DATE>) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="173" PAGE.FIRST="179" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 173, 179. lpp.</REF.DOC.OJ>), it īpaši tās 4. pantā, ir prasīts noteiktos iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpuma gadījumos dalībvalsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa jautā, vai šī judikatūra attiecas arī uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantu (skatot to kopsakarā ar <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punktu). Proti, ņemot vērā, ka preses galvenā funkcija ir tieši izplatīt idejas un informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Šajā ziņā skat. jau šo secinājumu 76. punktu un 41. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>, žurnālista profesijas veikšana, piemērojot striktu pieeju attiecībā uz informācijas izpaušanas aizliegumu, tiek īpaši ierobežota.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tomēr pretēji tam, ko iesniedzējtiesa ir apsvērusi ceturtajā prejudiciālajā jautājumā, no tā neizriet, ka Tiesas noteiktie stingrie nosacījumi attiecībā uz informācijas izpaušanas aizliegumu žurnālistikas kontekstā <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> nav piemērojami. Drīzāk <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pants vienīgi liecina, ka šī judikatūra ir jāpiemēro tādā veidā, kas nekādā veidā nepārkāpj preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Šajā ziņā finanšu žurnālistikas jomā ir jānošķir tas, vai žurnālistikas darbība notiek tikai ieguldītāju interesēs vai tā turklāt skar vispārējas nozīmes politiskus un sociālus jautājumus. Tas tādēļ, ka saskaņā ar ECT judikatūru saistībā ar sociāli vai politiski nozīmīgām debatēm ir maz iespēju ierobežot preses brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>ECT spriedumi, <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dupuis</HT> u.c. pret Franciju (CE:ECHR:2007:0607JUD000191402, 40. punkts); <DATE ISO="20071210">2007. gada 10. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stoll</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2007:1210JUD006969801, 117. un nākamie punkti), un <DATE ISO="20160329">2016. gada 29. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Bédat</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2016:0329JUD005692508, 49. punkts).</P></NOTE>, savukārt paziņojumiem ar ierobežotu sabiedrības interesi nevar piešķirt tādu pašu nozīmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Šajā ziņā skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20160623">2016. gada 23. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Brambilla</HT> pret Itāliju (CE:ECHR:2016:0623JUD002256709, 59. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šiem kritērijiem attiecībā uz korporatīvo pārkāpumu atklāšanu, ko bieži vien pavada publiska diskusija par ekonomikas regulēšanu vai iespējamu valsts iestāžu pieļautu nolaidību, pastāv būtiska nepieciešamība sniegt paskaidrojumus un līdz ar to pastiprināta sabiedrības interese<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Kā slavenu piemēru var minēt <HT TYPE="ITALIC">Bethany McLean</HT> rakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Is Enron Overpriced?<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>(<HT TYPE="ITALIC">Fortune</HT>, <DATE ISO="20010305">2001. gada 5. marts</DATE>), kura rezultātā tika atklāts viens no lielākajiem korporatīvajiem skandāliem Amerikas Savienotajās Valstīs. Vēl viens piemērs ir <HT TYPE="ITALIC">Renate Daum</HT> veiktā izpēte, kura Vācijā atklāja grāmatvedības skandālu <HT TYPE="ITALIC">ComRoad</HT> lietā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>Außer Kontrolle. Wie ComRoad &amp; Co. durch das Finanzsystem in Deutschland schlüpfen<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201C" ID="QE0051"/>, 2003). Tāpat jau 2015. gadā <HT TYPE="ITALIC">Financial Times</HT> žurnālisti izteica šaubas par <HT TYPE="ITALIC">Wirecard AG</HT> finanšu pārskatu sniegšanas integritāti (<HT TYPE="ITALIC">Dan McCrum</HT>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>The House of Wirecard<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, <HT TYPE="ITALIC">Financial Times</HT>, <DATE ISO="20150427">2015. gada 27. aprīlis</DATE>).</P></NOTE>. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka uzņēmumi drīzāk sliecas neizpaust tiem negatīvu informāciju, pat ja tas attiecīgā gadījumā būtu pretrunā <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> publicēšanas pienākumam, kas izriet no <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 17. panta 1. punkta. Tādējādi presei ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>sabiedrības sargsuņa<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> loma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Šajā nozīmē no pēdējiem skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20210520">2021. gada 20. maijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Amaghlobeli</HT> u.c. pret Gruziju (CE:ECHR:2021:0520JUD004119211, 36. punkts).</P></NOTE>. Lai varētu efektīvi pildīt šo funkciju, ir nepieciešams, lai tai būtu principā plašas tiesības apstrādāt un vajadzības gadījumā izpaust arī iekšējo informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Turpretī iekšējās informācijas izpaušanas ierobežojumi paziņojumos, kas attiecas tikai uz ieguldītāju loku, drīzāk var būt pamatoti. Šo paziņojumu pamatā ir tikai vispārīgā tirgus ieinteresētība informācijā, kas gan, ņemot vērā informācijas lietderīguma un pārskatāmības mērķus kapitāla tirgus tiesību jomā, ir jāuzskata par autonomu publisku interesi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Šajā ziņā skat. arī šo secinājumu 1. punktu.</P></NOTE>. Tomēr šo interesi jau īsteno publicitātes mehānismi kapitāla tirgus tiesību jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Tomēr prese arī šajā jomā var uzņemties būtiskāku funkciju, ja pastāv risks, ka šie mehānismi attiecībā uz noteiktu informāciju nenostrādās, šajā ziņā skat. šo secinājumu 94. punktu.</P></NOTE>. Piemēram, tādas uzņēmuma pārņemšanas gadījumā, kāda ir aplūkota šajā gadījumā, papildus jau minētajai <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> publicēšanai ir arī paredzēts, ka pretendents publicē pārņemšanas piedāvājumu saskaņā ar Direktīvu 2004/25<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>) par pārņemšanas piedāvājumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="142" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 142, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>) 6. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta, skatot to kopsakarā ar 10. panta 1. punktu, piemērošanu un kritērija par informācijas izpaušanas neizbēgamo nepieciešamību izvērtēšanu, tas nozīmē: saskaņā ar ECT judikatūru, pat ja ir liela sabiedrības interese saņemt informāciju, katrā ziņā ir jāpārbauda, vai acīmredzami būtu pastāvējuši alternatīvi risinājumi žurnālistikas nolūku sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>ECT, piemēram, izvērtē, vai pieprasītā informācija varēja tikt iegūta arī likumīgi, skat., piemēram, ECT spriedumus, <DATE ISO="20210520">2021. gada 20. maijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Amaghlobeli</HT> u.c. pret Gruziju (CE:ECHR:2021:0520JUD004119211, 39. punkts); un <DATE ISO="20060425">2006. gada 25. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dammann</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2006:0425JUD007755101, 53. un 56. punkts). Skat. arī spriedumu, <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Pentikäinen</HT> pret Somiju (CE:ECHR:2015:1020JUD001188210, 101. punkts), kurā ECT pārbaudīja, vai prasītājs būtu varējis tikpat labi turpināt savu ziņu veidošanu, ja viņš būtu ievērojis policijas rīkojumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā, piemērojot stingrākus vērtēšanas kritērijus, ir iespējams turklāt arī izvērtēt, vai informācijas pareizība jau bija pietiekami pārbaudīta, un tas principā ir atkarīgs no žurnālista veiktā novērtējuma. Katrā ziņā var pārbaudīt, vai pareizības pārbaude būtu bijusi iespējama arī bez gaidāmās raksta publicēšanas pieminēšanas. Gadījumā, ja iesniedzējtiesa konstatētu, ka paziņojums par raksta publicēšanu nav ticis veikts saistībā ar pareizības pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Attiecībā uz dažādajiem faktiskajiem pieņēmumiem skat. šo secinājumu 76. un 80. punktu.</P></NOTE>, būtu jāpārbauda, vai informācijas izpaušana citādā ziņā patiešām bija nepieciešama žurnālista pienākumu izpildei, it īpaši, vai tikai šādi varēja nodrošināt informācijas plūsmu turpmākajiem rakstiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, nešķiet izslēgts, ka šajā gadījumā iesniedzējtiesa secinātu, ka paziņojums par gaidāmo raksta publicēšanu nebija neizbēgami nepieciešams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Pretējā gadījumā, pēc tam izsverot preses brīvību un tirgus integritāti samērīguma pārbaudes <HT TYPE="ITALIC">sensu stricto</HT> ietvaros, pirmkārt, būtu jāņem vērā, ka iekšējās informācijas izpaušanas rezultātā ir notikusi iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Attiecībā uz izdarīta pārkāpuma trešām personām nozīmi un tiesisko interešu aizsardzību skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20140701">2014. gada 1. jūlijs</DATE>, A. B. pret Šveici (CE:ECHR:2014:0701JUD005692508, 55. punkts), atsaucoties uz <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnija</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Dupuis</HT> u.c. pret Franciju (CE:ECHR:2007:0607JUD000191402). Skat. arī spriedumu, <DATE ISO="20071210">2007. gada 10. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stoll</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2007:1210JUD006969801, 130. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tas tādēļ, ka tādējādi vispirms tiek radīti reāli finansiāli zaudējumi. Proti, ciktāl paļāvīgie ieguldītāji nav informēti par attiecīgo informāciju, tie atkarībā no informācijas satura pārdod savus vērtspapīrus zem to vērtības vai pērk virs to vērtības. It īpaši kaitējums tiek nodarīts uzmanīgiem ieguldītājiem, jo viņi īpaši ātri reaģē uz cenas izmaiņām, kuras ir izraisījusi iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un kuras nevar izskaidrot citādi. Vidējā termiņā turklāt pastāv risks, ka šie ieguldītāji kopumā zaudē ticību tirgum un to pamet. Tādējādi aizplūst tieši tie (uzmanīgie) ieguldītāji, kas tirgū nodrošina ātras un pareizas cenas veidošanu. Attiecīgi rezultātā pastāv risks, ka sabiedrība kopumā zaudēs uzticību tirgu darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Šajā ziņā skat. <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> otro apsvērumu un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Skat. arī šo secinājumu 1. punktu.</P></NOTE>, kas likumdevēja ieskatā ir grūti atjaunojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Skat., piemēram, Komisijas Priekšlikumu direktīvai par ieguldījumu pakalpojumiem un regulētu tirgu (<DATE ISO="20021119">2002. gada 19. novembris</DATE>), COM(2002) 625, galīgā redakcija, <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="071E" PAGE.FIRST="62" DATE.PUB="2003">OV 2003, C 71 E, 62. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Otrkārt, vērtējumā ir jāiekļauj tas, ka prese ar attiecīgo tiesisko regulējumu vai tā piemērošanu, tātad, konkrēti, ar informācijas izpaušanas aizliegumu, nedrīkst vispārīgi tikt atturēta no konkrētu jautājumu izpētes vai to publicēšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>ECT spriedumi, <DATE ISO="20060425">2006. gada 25. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dammann</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2006:0425JUD007755101, 57. punkts), un <DATE ISO="20071210">2007. gada 10. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stoll</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2007:1210JUD006969801, 154. punkts).</P></NOTE>. Šajā ziņā būtiska nozīme ir iespējamā soda smagumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Piemēram, ECT naudas sodu 800 CHF apmērā ir uzskatījusi par salīdzinoši nelielu, skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20071210">2007. gada 10. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stoll</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2007:1210JUD006969801, 157. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tomēr attiecīgā preses locekļa aizsargājamība katrā atsevišķā gadījumā ir atkarīga no tā, vai viņš ir rīkojies atbilstoši saviem pienākumiem un atbildīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Attiecībā uz argumentācijas priekšmetu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>atbildīga žurnālistika<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> skat. ECT spriedumus, <DATE ISO="20060425">2006. gada 25. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dammann</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2006:0425JUD007755101, 55. punkts); <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Dupuis</HT> u.c. pret Franciju (CE:ECHR:2007:0607JUD000191402, 43. punkts), un <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Pentikäinen</HT> pret Somiju (CE:ECHR:2015:1020JUD001188210, 90. punkts).</P></NOTE>. Šajā ziņā īpaša – lai gan ne svarīgākā – nozīme ir tam, vai viņa rīcība bija likumīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>ECT spriedumi, <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Pentikäinen</HT> pret Somiju (CE:ECHR:2015:1020JUD001188210, 90. punkts), un 2016. gada 5. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Erdtmann</HT> pret Vāciju (CE:ECHR:2016:0105DEC005632810, 20. punkts).</P></NOTE>. Attiecīgi tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā nozīme var būt tam, cik lielā mērā žurnālists papildus savai, iespējams, sodāmai rīcībai (apzināti) piedalās trešās personas noziedzīgā nodarījumā, piemēram, trešās personas veiktā iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Runājot par iekšējās informācijas tiesību potenciāli atturošo iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Šajā ziņā skat., piemēram, ECT spriedumus, <DATE ISO="20071122">2007. gada 22. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Voskuil</HT> pret Nīderlandi (CE:ECHR:2007:1122JUD006475201, 65. punkts); un <DATE ISO="20100914">2010. gada 14. septembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Sanoma Uitgevers B. V</HT>. pret Nīderlandi (CE:ECHR:2010:0914JUD003822403, 59. punkts), un <DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Altuğ Taner Akçam</HT> pret Turciju (CE:ECHR:2011:1025JUD002752007, 75. punkts).</P></NOTE> uz finanšu žurnālistiku prasītājs pamatlietā gan uzsver, ka viņš nav pārkāpis nevienu profesionālās darbības noteikumu, kas esošajos apstākļos liegtu paziņot par gaidāmo raksta publicēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Par profesionālās darbības noteikumu nozīmi šajā kontekstā skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="20071210">2007. gada 10. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stoll</HT> pret Šveici (CE:ECHR:2007:1210JUD006969801, 145. un nākamie punkti).</P></NOTE>. Šajā ziņā, no vienas puses, tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai no tā izriet, ka prasītāja rīcība patiešām atbilda žurnālistikas praksei. No otras puses, pat žurnālistikas profesionālo noteikumu ievērošana vismaz šajā kontekstā neļauj uzreiz secināt, ka iekšējās informācijas izpaušana bija likumīga. Tas tādēļ, ka dalībvalstīs spēkā esošās profesionālās normas tikai daļēji regulē pretrunu starp preses brīvību un iekšējās informācijas tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Tādējādi, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">IPSO Editors’ Code of Practice</HT> <HT TYPE="ITALIC">Clause 13</HT>, kas attiecas uz finanšu žurnālistiku, aptver tikai gadījumu, kad žurnālistu pašu finansiāli ietekmē iekšējā informācija. Attiecīgo Vācijas preses padomes uzvedības principu II. 1.a) punktā, kas attiecas uz ekonomisko un finanšu tirgu pārskatu iesniegšanu, ir vienīgi paredzēts, ka iekšējo informāciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>principā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> nedrīkst izplatīt.</P></NOTE>, tādējādi, tikai koncentrējoties uz žurnālistikas darbības profesionālajiem noteikumiem, nevarētu sasniegt līdzsvaru starp preses brīvību un tirgus integritāti, kas ir prasīts <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. pantā. Tādējādi pamattiesību garantijas attiecībā uz preses brīvību un vārda brīvību joprojām ir noteicošais kritērijs, kura saturu katrā ziņā nevar brīvi noteikt vienkāršs likumdevējs vai profesionālās organizācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja rīcība, ko žurnālists, pamatojoties tikai uz profesionālās darbības noteikumiem, drīkstēja uzskatīt par pieļaujamu, tomēr ir uzskatāma par informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, šo apstākli var ņemt vērā, nepiemērojot sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P><HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> nav prasīts piemērot sodus vai administratīvus sodus, bet tajā ir arī paredzēta iespēja, piemēram, izdot rīkojumu turpmāk atturēties no nelikumīgas darbības, skat. <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu.</P></NOTE>. Arī tādējādi var nodrošināt juridiski drošu regulējumu žurnālistu darbībai kapitāla tirgu jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Skat. ECT spriedumu, 2015. gada 24. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Haldimann</HT> u.c. pret Šveici (CE:ECHR:2015:0224JUD002183009, 61. punkts), saskaņā ar kuru ir jāņem vērā, ka žurnālisti, ņemot vērā profesionālās darbības noteikumus, ir rīkojušies labā ticībā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Pēc visa iepriekš minētā uz otro līdz ceturto prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka pastāv informācijas izpaušana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 21. panta izpratnē, ja informācijas izpaušana notiek žurnālista statusā. Tomēr arī šajā gadījumā informācijas izpaušanas likumība ir atkarīga no tā, vai tā notiek, izpildot žurnālista parastos darba vai profesionālos pienākumus <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkta izpratnē. Tas nozīmē, ka informācijas izpaušana šajos nolūkos ir neizbēgami nepieciešama un ir ievērots samērīguma princips. Izvērtējot informācijas izpaušanas neizbēgamo nepieciešamību un samērīgumu žurnālistikas darbībai, prasības attiecībā uz preses un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos ir jāsalīdzina ar kapitāla tirgu integritātes apdraudējumu, ko varētu<?PAGE NO="22"?> radīt informācijas izpaušana. Izvērtējot samērīgumu, no vienas puses, it īpaši ir jāņem vērā sabiedrības interese par attiecīgo žurnālista darba jautājumu, žurnālista aizsargājamība, kā arī sankcijas smagums. No otras puses, nozīme cita starpā ir tam, vai risks iekšējās informācijas ļaunprātīgai izmantošanai bija acīmredzams un vai tas konkrētajā gadījumā realizējās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> (Parīzes apelācijas tiesa) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/6 1. panta 1) punkts (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva), skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2003/124/EK 1. panta 1. punkta otro nosacījumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka presē publicētā raksta autora sniegtā informācija par šā raksta – kurš attiecas uz tirgus baumām saistībā ar uzņēmuma pārņemšanu – gaidāmo publicēšanu, izpilda precizitātes prasību, kura izvirzīta <HT TYPE="ITALIC">MAD</HT> 1. panta 1) punktā, skatot to kopsakarā ar Direktīvas 2003/124 1. panta 1. punkta otro nosacījumu, ja publicētā raksta tēma tā publicētajā formā ir pietiekami specifiska, lai no tās varētu izdarīt secinājumus par iespējamo ietekmi uz viena vai vairāku finanšu instrumentu cenām. Tā tas ir gadījumā, kad no raksta publicēšanas izriet norādes, kas ļauj novērtēt tajā ietvertās informācijas uzticamību un no tās izsecināt ekonomiskās sekas attiecībā uz emitentu. Nozīme var būt žurnālista, kas ir parakstījis rakstu, atpazīstamībai un reputācijai, preses izdevuma, kas to publicē, prestižam un apstāklim, ka rakstā ir norādīta noteikta cena par attiecīgo pārņemšanas piedāvājumu.</TXT><P>Iespējamās cenas svārstības pēc attiecīgās informācijas publicēšanas var tikt izmantotas Direktīvas 2003/124/EK otrā apsvēruma izpratnē, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka iepriekšējā informācija bija specifiska šīs direktīvas 1. panta 1. punkta otrā nosacījuma izpratnē.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Regulas (ES) Nr. 596/2014 21. pants, skatot to kopsakarā ar 10. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv iekšējās informācijas izpaušana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>žurnālistikas nolūkos<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, ja tā tiek veikta žurnālista statusā. Tomēr arī šajā gadījumā informācijas izpaušanas likumība ir atkarīga no tā, vai tā notiek, izpildot žurnālista parastos darba vai profesionālos pienākumus <HT TYPE="ITALIC">MAR</HT> 10. panta 1. punkta izpratnē. Tas nozīmē, ka informācijas izpaušana šajos nolūkos ir neizbēgami nepieciešama un ir ievērots samērīguma princips. Izvērtējot informācijas izpaušanas neizbēgamo nepieciešamību un samērīgumu saistībā ar žurnālistikas darbību, prasības attiecībā uz preses un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos ir jāsamēro ar kapitāla tirgu integritātes apdraudējumu, ko varētu radīt informācijas izpaušana. Izvērtējot samērīgumu, no vienas puses, it īpaši ir jāņem vērā sabiedrības interese par attiecīgo žurnālista darba jautājumu, žurnālista aizsargājamība, kā arī sankcijas smagums. No otras puses, izšķiroša nozīme ir tam, vai risks iekšējās informācijas ļaunprātīgai izmantošanai bija acīmredzams un vai tas konkrētajā gadījumā realizējās.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>