European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/1264

3.10.2025

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/1264

(2025. gada 27. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē noteiktu aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentu likviditātes pārvaldības rīcībpolitikas un procedūru minimālo saturu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (1), un jo īpaši tās 45. panta 7. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 35. panta 4. punktu un 58. pantu minētās regulas 45. panta 3. punktā noteiktās prasības piemēro ne tikai nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem, bet arī elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, un, ja to pieprasa viņu kompetentās iestādes, tādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem, kuri nav nozīmīgi, un elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē e-naudas žetonus, kuri nav nozīmīgi.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 Komisijai ir jāprecizē likviditātes pārvaldības rīcībpolitikas un aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vai e-naudas žetonu likviditātes riska pārvaldības procedūru minimālais saturs, lai nodrošinātu, ka aktīvu rezerves vērtība var apmierināt jebkuru šādu žetonu turētāju izpirkšanas pieprasījumu parastajā un stresa scenārijā, nodrošinot normālu darījumdarbības nepārtrauktību. Lai izpildītu izpirkšanas pieprasījumu, aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai e-naudas žetonu emitentiem īpaša uzmanība būtu jāpievērš piesaistē izmantoto aktīvu svārstīgumam attiecībā pret aktīvu rezervi un būtu jāveic nepieciešamā virsnodrošinājuma turpmāka analīze. Lai mazinātu jebkādu darījuma partnera risku, aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai e-naudas žetonu emitentiem būtu jāizvairās no aktīvu rezerves glabātāju koncentrācijas riskiem.

(3)

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai e-naudas žetonu emitentiem būtu jāizstrādā likviditātes ārkārtas rīcības plāns ar agrīnās brīdināšanas signāliem un likviditātes riska mazināšanas instrumentiem. Konkrēti, aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai e-naudas žetonu emitentiem kā agrīnas brīdināšanas signāls būtu jāuzrauga piesaistē izmantoto aktīvu svārstīgums attiecībā pret aktīvu rezervi un jebkādas atšķirības attīstība starp žetonu tirgus vērtību un piesaistē izmantoto aktīvu tirgus vērtību, lai prognozētu iespējamus būtiskas izpirkšanas pieprasījumus, jo īpaši ņemot vērā jebkādu iespējamu žetonu tirgus vērtības nepietiekami augstu novērtēšanu tirgū. Ņemot vērā to, ka žetona tirgus vērtības pārāk augsta novērtēšana varētu radīt stimulu to pārdot, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem būtu jāpievērš uzmanība darījumu apjomiem un cenām, lai tie būtu gatavi reaģēt uz jebkādām negatīvām norisēm žetonu tirgū.

(4)

Tā kā viena aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona aktīvu rezerve ir nošķirta no citu šādu žetonu aktīvu rezerves, arī likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras, kas saistītas ar katru no tiem, būtu jānosaka atsevišķi.

(5)

Lai nodrošinātu, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem turpināt normāli darboties arī likviditātes stresa scenārijos, likviditātes pārvaldības rīcībpolitikā būtu jāiekļauj detalizēts apraksts par segtajiem riskiem, identificētajiem parametriem un to kalibrēšanu likviditātes stresa scenāriju testēšanas vajadzībām. Paredzams, ka minētās informācijas, kas būtu jāatjaunina attiecībā uz katru likviditātes stresa testu, pārskatīšana ļaus uzraudzītājiem lemt par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem vajadzības gadījumā stiprināt emitentu likviditātes prasības.

(6)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, kura to izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. panta 1. punktu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentiem:

a)

nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem;

b)

elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus;

c)

ja kompetentā iestāde to pieprasa saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 35. panta 4. punktu, – tādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem, kas nav nozīmīgi;

d)

elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē e-naudas žetonus, kuri nav nozīmīgi, ja to saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 58. panta 2. punktu pieprasa kompetentā iestāde.

2. pants

Likviditātes riska identificēšanas, mērīšanas un pārvaldības rīcībpolitika un procedūras

1.   Likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras ietver stabilas stratēģijas un procesus likviditātes riska identificēšanai, mērīšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un iekšējai ziņošanai par to vairākos laikposmos, kas pienācīgi atspoguļo minēto risku.

2.   Likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras nodrošina, ka tiek uzturēts pietiekams rezerves aktīvu līmenis, lai jebkurā brīdī, tostarp stresa scenārijos, izpildītu izpirkšanas pieprasījumus, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu turētāji.

3.   Likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras ir samērīgas ar aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentu sarežģītību, riska profilu un darbības sfēru.

Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentu pārvaldības struktūras apstiprina likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras un nosaka riska pielaides līmeņus katram aktīviem piesaistītam žetonam vai e-naudas žetonam.

Likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras atspoguļo aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentu pašreizējos un paredzamos likviditātes riskus.

Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti pastāvīgi uzrauga minētos riskus. Minētā uzraudzība ietver:

a)

augsti likvīdo finanšu instrumentu vai jebkādas citas aktīvu rezerves noguldījumu kredītiestādēs identificēšanu;

b)

kritēriju noteikšanu, lai konstatētu aktīvu rezerves tirgus vērtību;

c)

koncentrācijas riska, kredītspējas un likviditātes stabilitātes, kā arī šādu risku ierobežojumu un laikposmu, un valūtu konsekvences novērtējumu;

d)

metodes, ar kurām nodrošina aktīvu rezerves vērtības stabilitāti attiecībā pret piesaistītajiem aktīviem.

4.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti izveido kārtību tekošās dienas likviditātes riska pareizai pārvaldībai. Minētā kārtība ietver:

a)

paredzamo tekošās dienas likviditātes vajadzību un resursu noteikšanu;

b)

tādu procesu un procedūru izveidi, kas atbilst aktīviem piesaistītā žetona vai e-naudas žetona emitenta profilam un iespējamajai un paredzamajai tirgus situācijai.

5.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti uzrauga savus rezerves aktīvus, lai nodrošinātu, ka tie ir pieejami, lai jebkurā laikā, tostarp ārkārtas situācijās, segtu to aktīvu vērtību, kam piesaistīti šādi žetoni, un novērtē virsnodrošināšanas piemērotību, jo īpaši, ja aktīvi, kam piesaistīti žetoni, ir ļoti svārstīgi vai neietilpst aktīvu rezervē.

6.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti regulāri uzrauga rezerves aktīvu turētāju iecelšanu, kā minēts Regulas (ES) 2023/1114 37. pantā, glabāšanas rīcībpolitiku un saistītās līgumiskās vienošanās.

7.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti ievieš īpašus pasākumus un nosaka iekšējos ierobežojumus, lai izvairītos, ka pie turētāja notiek aktīvu rezerves koncentrācija.

8.   Tādu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kuri piesaistīti vismaz vienam aktīvam, kas nav oficiāla valūta, izveido procesus un procedūras, ar ko novērš riskus, kas izriet no gadījumiem, kad aktīvu rezervi neveido piesaistē izmantotie aktīvi, tostarp kārtību tādu risku pārvaldībai, kas izriet no atvasināto instrumentu vai instrumentu, kuri seko piesaistē izmantotajiem aktīviem, izmantošanas.

3. pants

Ārkārtas situāciju rīcībpolitika un likviditātes riska mazināšanas instrumenti

1.   Likviditātes pārvaldības rīcībpolitikas un procedūru ietvaros aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti izstrādā un pienācīgi kalibrē agrīnās brīdināšanas signālus. Minētie signāli ietver šādus brīdinājumus:

a)

par maksimālajām novirzēm starp aktīvu rezerves tirgus vērtību un to aktīvu tirgus vērtību, kuriem piesaistīti žetoni;

b)

par maksimālajām novirzēm starp žetonu tirgus vērtību un to aktīvu tirgus vērtību, kuriem piesaistīti žetoni.

2.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti ir ieviesuši un regulāri pārskata dažādus likviditātes riska mazināšanas instrumentus, tostarp pienācīgu piekļuvi diversificētiem finansējuma avotiem, lai normālos un stresa scenārijos reaģētu uz jebkādiem agrīnas brīdināšanas signāliem.

3.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti pielāgo savas stratēģijas, agrīnās brīdināšanas signālus, iekšējo rīcībpolitiku un likviditātes riska ierobežojumus un izstrādā efektīvus likviditātes ārkārtas rīcības plānus, lai ņemtu vērā regulāro stresa testu rezultātus.

4.   Piemērojot 1., 2. un 3. punktu, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti uztur šādu rīcībpolitikas dokumentāciju:

a)

apraksts par atbildības jomām saistībā ar likviditātes ārkārtas rīcības plāna izstrādi, apstiprināšanu, uzraudzību, izpildi un atjaunināšanu;

b)

apraksts par stratēģijām likviditātes trūkuma novēršanai ārkārtas situācijās;

c)

apraksts par tādiem instrumentiem, tai skaitā iekšējiem ierobežojumiem, kas noteikti 2. pantā minētajās likviditātes riska identificēšanas, mērīšanas un pārvaldības procedūrās, ar kuriem uzrauga tirgus apstākļus un ļauj aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem laikus noteikt, vai ir pamatota vai nu pasākumu eskalācija vai izpilde, vai arī abi.

4. pants

Likviditātes pārvaldības rīcībpolitikas un procedūru nošķiršana

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti piemēro 2. un 3. pantā noteiktās prasības atsevišķi katram aktīviem piesaistītam žetonam vai e-naudas žetonam. Minētajos pantos minētās procedūras likviditātes riska identificēšanai, mērīšanai, pārvaldībai un ziņošanai par to, ārkārtas situāciju rīcībpolitiku un likviditātes riska mazināšanas instrumentus, riska ierobežojumus, likviditātes pārvaldības instrumentus un stratēģijas satura un formas ziņā nosaka, ņemot vērā dažādos aktīvus, kuriem piesaistīts atšķirīgais aktīviem piesaistītais žetons vai e-naudas žetons, un to korelāciju ar attiecīgo nošķirto aktīvu rezervi.

2.   Šajā regulā precizētā likviditātes pārvaldības rīcībpolitika un procedūras satura un formas ziņā ir nodalītas no likviditātes rīcībpolitikas un procedūrām, kas saistītas ar emitenta darbībām, kuras nav saistītas ar aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emisiju.

5. pants

Likviditātes stresa scenāriju testēšanas process un procedūras

1.   Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti savā likviditātes pārvaldības rīcībpolitikā iekļauj procesu un procedūras likviditātes stresa scenāriju pārbaudei un šādu informāciju par katru stresa testu:

a)

likviditātes stresa testos ietvertie riski;

b)

vērā ņemtie parametri, to kalibrēšana stresa apstākļos un likviditātes stresa testos izmantotie stresa scenāriji un laikposmi;

c)

vēsturiskie dati un pieņēmumi, tostarp ekspertu atzinumi, ko emitents ņēmis vērā b) apakšpunktā minēto parametru kalibrēšanā;

d)

likviditātes stresa testu rezultāti un jebkādi izmantotie korektīvie pasākumi.

2.   Likviditātes stresa testā iekļauj reversā stresa testa elementu, lai novērtētu katras aktīvu rezerves likviditātes profila noturības robežu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 27. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/1264/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)