02018R0975 — LV — 01.10.2025 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), (OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/838 (2025. gada 19. februāris), |
L 838 |
1 |
2.5.2025 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/975
(2018. gada 4. jūlijs),
ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju krājumu zvejošanu SPRFMO konvencijas apgabalā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā;
Savienības zvejas kuģiem, kuri citā kuģī pārkrauj SPRFMO konvencijas apgabalā gūtus zvejas produktus;
trešo valstu zvejas kuģiem, kuri lūdz piekļuvi Savienības ostai vai tiek inspicēti Savienības ostā un uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā gūti zvejas produkti.
3. pants
Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem
Ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi, to piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008, (EK) Nr. 1224/2009 un (ES) 2017/2403.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“SPRFMO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts SPRFMO konvencijas 5. pantā;
“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, kā arī zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus;
“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;
“SPRFMO zvejas resursi” ir visi jūras bioloģiskie resursi SPRFMO konvencijas apgabalā, izņemot:
nometnieku sugas, uz kurām attiecas piekrastes valstu jurisdikcija saskaņā ar 77. panta 4. punktu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (“UNCLOS”);
UNCLOS I pielikumā uzskaitītās tālu migrējošo zivju sugas;
anadromās un katadromās sugas;
jūras zīdītājus, jūras rāpuļus un jūrasputnus;
“SPRFMO zvejas produkti” ir ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti, kas jebkādā zvejas darbībā iegūti SPRFMO konvencijas apgabalā;
“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana un izkraušana;
“grunts zveja” ir zvejošana, kuras laikā zvejas kuģis izmanto zvejas rīku, kas normālos apstākļos parasti nonāk saskarē ar jūras gultni vai bentiskajiem organismiem;
“grunts zvejas pēdas nospiedums” ir grunts zvejas telpiskais apmērs SPRFMO konvencijas apgabalā laikā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;
“NNN zveja” ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1) līdz 4) punktā;
“SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projekts” ir SPRFMO sekretariāta sagatavots un SPRFMO Atbilstības un tehniskajā komitejā izskatīšanai iesniegts to zvejas kuģu sākotnējais saraksts, kuri, iespējams, veikuši NNN zveju;
“izpētes zvejniecība” ir zvejniecība, kurā iepriekšējos 10 gados zvejošana nav notikusi vai kurā iepriekšējos 10 gados nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu;
“lielais pelaģiskais dreifējošais tīkls” ir žaunu tīkls vai cita veida tīkls vai tīklu kombinācija, kura garums pārsniedz 2,5 km un kura mērķis ir panākt, ka zivis iekļūst, iepinas vai ieķeras šajos tīklos, kuri dreifē uz ūdens virsmas vai ūdenī;
“dziļūdens žaunu tīkli”, piemēram, vairāksienu tīkli, nostiprināti tīkli, noenkuroti tīkli un nogremdēti tīkli, ir viena, divas vai trīs nostieptas linuma kārtas, kas tiek noturētas vertikāli uz vai pie grunts un kurās zivis ieķeras ar žaunām, iepinas vai iekļūst. Dziļūdens žaunu tīkli sastāv no vienas, retāk divām vai trim linuma kārtām, kas kopā nostiprinātas pie vienām un tām pašām stiprinājuma virvēm. Vairākus tīklu veidus var apvienot vienā zvejas rīkā. Šos tīklus var izmantot atsevišķi pa vienam vai – un tā notiek biežāk – lielu skaitu tīklu novietojot rindā (“tīklu rinda”). Zvejas rīkus var nostiprināt vai noenkurot pie grunts vai ļaut tiem dreifēt vai nu brīvi, vai pievienotiem pie kuģa;
“SPRFMO sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse” (CNCP) ir valsts vai zvejas tiesību subjekts, kas nav SPRFMO konvencijas līgumslēdzēja puse, bet ir piekritis pilnā mērā sadarboties SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanā;
“SPRFMO kuģu reģistrs” ir to zvejas kuģu saraksts, kuriem ir atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā, kā to ir paziņojuši līgumslēdzējas puses un CNCP, un kuru uztur SPRFMO sekretariāts;
“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī;
“citas problemātiskās sugas” ir XIII pielikumā uzskaitītās sugas;
“jutīga jūras ekosistēma” (JJE) ir jūras ekosistēma, kas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ir uzskatāma par tādu, kuras integritāti (t. i., ekosistēmas struktūru vai darbību) apdraud būtiska nelabvēlīga ietekme, ko normālos zvejas darbību apstākļos rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, tostarp rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas.
II SADAĻA
KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Čīles stavrida ( Trachurus murphyi )
5. pants
Informācija par Čīles stavridas kvotas pilnīgu apguvi
Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai Čīles stavridas zvejniecības slēgšanas dienu, kad sasniegti 100 % tās nozvejas limita. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.
6. pants
Novērotāju klātbūtne Čīles stavridas zvejā
Dalībvalstis nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni vismaz 10 % reisu, ko veic to karoga zvejas kuģi. Zvejas kuģiem, kuri dodas kopumā ne vairāk kā divos reisos gadā, šos 10 % aprēķina, par pamatu ņemot aktīvās zvejas dienu skaitu (traleriem) un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitu (kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu).
7. pants
Čīles stavridas datu paziņošana
Papildus 1. punktam dalībvalstis Komisijai paziņo šādus datus par Čīles stavridas zvejniecībām:
līdz katra mēneša 15. dienai – to savu zvejas kuģu sarakstu, kas iepriekšējā mēnesī aktīvi zvejojuši vai bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī SPRFMO konvencijas apgabalā. Komisija līdz katra mēneša 20. dienai minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam;
vēlākais 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes – gada zinātnisko ziņojumu par iepriekšējo gadu, iespēju robežās iekļaujot arī datus par novērotājiem. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.
8. pants
Čīles stavridas zvejas iespēju iedalīšana
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, iedalot tām pieejamās Čīles stavridas krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.
II NODAĻA
Jūrasputni
9. pants
Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām
10. pants
Jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi traleriem
11. pants
Jūrasputnu datu paziņošana
Gada zinātniskajā ziņojumā, kas minēts 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis norāda:
kādus jūrasputnu sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus izmantojis katrs no tās karoga zvejas kuģiem, kuri zvejojuši SPRFMO konvencijas apgabalā;
cik bieži novērotāju klātbūtne attiekusies arī uz jūrasputnu netīšas sagūstīšanas gadījumu reģistrēšanu;
visus datus par novēroto saskari ar jūrasputniem.
III SADAĻA
PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM ZVEJAS METODĒM
I NODAĻA
Grunts zveja
12. pants
Grunts zvejas atļauja
Dalībvalstis, kuru kuģi plāno iesaistīties grunts zvejas darbībās SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:
ziņas par grunts zvejas pēdas nospiedumu, kuru attiecīgā dalībvalsts noteikusi, par pamatu ņemot savu grunts zvejā reģistrēto nozveju vai zvejas piepūli SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;
vidējo ikgadējās nozvejas apjomu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim;
grunts zvejas ietekmes novērtējumu;
izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.
13. pants
Grunts zveja, kas notiek ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniedz atsauces periodā reģistrētos nozvejas apjomus
Dalībvalstis, kuru kuģi plāno zvejot ārpus noteiktā grunts zvejas pēdas nospieduma vai pārsniegt vidējo gada nozvejas apjomu, kas minēts 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā, iesniedz Komisijai atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas gadskārtējās sanāksmes, kurā šo pieprasījumu ir vēlams izskatīt. Komisija vēlākais 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj:
grunts zvejas ietekmes novērtējumu;
izvērtējumu par to, vai ierosinātās darbības gan sekmēs ilgtspējīgu pārvaldību attiecībā uz mērķsugām un piezvejā gūtām nemērķa sugām, gan aizsargās jūras ekosistēmas, kurās šie resursi ir sastopami, un tostarp nepieļaus būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.
14. pants
Grunts zveja un JJE
15. pants
Grunts zveja un novērotāju klātbūtne
Dalībvalstis nodrošina novērotāju klātbūtni uz 100 % sava karoga traleru, kas iesaistījušies grunts zvejā, un vismaz uz 10 % sava karoga zvejas kuģu, kuri izmanto cita tipa grunts zvejas rīkus.
16. pants
Grunts zvejas datu paziņošana
II NODAĻA
Izpētes zvejniecības
17. pants
Izpētes zvejniecības atļauja
Dalībvalstis, kas plāno atļaut sava karoga zvejas kuģim zvejot izpētes zvejniecībā, ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisijai iesniedz:
atļaujas pieprasījumu, sniedzot informāciju, kas paredzēta V pielikumā;
zvejniecības darbības plānu saskaņā ar VI pielikumu, tostarp apņemšanos ievērot SPRFMO datu vākšanas plānu, kas minēts 18. panta 3., 4. un 5. punktā.
18. pants
Izpētes zvejniecības
19. pants
Zvejas kuģa aizstāšana izpētes zvejā
Neatkarīgi no 17. un 18. panta, ja zvejniecības darbības plānā norādīts Savienības zvejas kuģis ar kuģa darbību vai ar nepārvaramu varu saistītu attaisnojošu iemeslu pēc nevar zvejot, dalībvalstis var atļaut izpētes zvejniecībā darboties sava karoga kuģim, kurš nav identificēts zvejniecības darbības plānā. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un sniedz:
pilnīgas ziņas par paredzēto aizstājējkuģi;
izsmeļošu informāciju par aizstāšanas iemesliem un visus to apstiprinošos pierādījumus;
to zvejas rīku specifikācijas un pilnīgu aprakstu, kurus aizstājējkuģis plāno izmantot.
III NODAĻA
Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli, dziļūdens žaunu tīkli un citi žaunu tīkli
20. pants
Lielie pelaģiskie dreifējošie tīkli un dziļūdens žaunu tīkli
Lielo pelaģisko dreifējošo tīklu un jebkādu dziļūdens žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta visā SPRFMO konvencijas apgabalā.
21. pants
Žaunu tīkli
Dalībvalstis, kuru kuģi plāno šķērsot SPRFMO konvencijas apgabalu ar žaunu tīkliem uz borta:
paziņo par to SPRFMO sekretariātam vismaz 36 stundas pirms kuģa ienākšanas SPRFMO konvencijas apgabalā, tostarp sniedzot ziņas par paredzamo ienākšanas un apgabala atstāšanas dienu un uz klāja esošā žaunu tīkla garumu;
nodrošina, ka to karoga kuģi izmanto kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un, atrodoties SPRFMO konvencijas apgabalā, reģistrējas tajā ik pēc divām stundām;
30 dienu laikā pēc tam, kad kuģis atstājis SPRFMO konvencijas apgabalu, iesniedz VMS pozīcijas ziņojumus SPRFMO sekretariātam; un
ja žaunu tīkli ir nejauši pazaudēti vai pārkrituši pār kuģa bortu, šā notikuma datumu, laiku, vietu un pazaudēto žaunu tīklu garumu (metros) paziņo SPRFMO sekretariātam cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā 48 stundu laikā pēc zvejas rīka pazaudēšanas vai pārkrišanas pār bortu.
IV SADAĻA
KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Atļaujas
22. pants
SPRFMO kuģu reģistrs
II NODAĻA
Pārkraušana citā kuģī
23. pants
Vispārīgi noteikumi par pārkraušanu citā kuģī
Šī nodaļa attiecas uz pārkraušanu citā kuģī, kas notiek:
SPRFMO konvencijas apgabalā un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā;
ārpus SPRFMO konvencijas apgabala un attiecas uz SPRFMO zvejas resursiem un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajiem resursiem, ja nozveja gūta SPRFMO konvencijas apgabalā.
24. pants
Paziņošana par Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī
Neatkarīgi no vietas, kurā notiek pārkraušana citā kuģī, par Savienības zvejas kuģu SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu karoga dalībvalsts iestādes Komisijai un SPRFMO sekretariātam vienlaikus pārsūta šādu informāciju:
paziņojumu par nodomu veikt pārkraušanu citā kuģī; šādā paziņojumā norāda 14 dienu laikposmu, kurā plānots izdarīt SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotas Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanu citā kuģī, un adresātiem paziņojums jāsaņem septiņas dienas pirms minētā 14 dienu laikposma pirmās dienas;
paziņojumu par faktisko pārkraušanu citā kuģī; adresātiem paziņojums jāsaņem vismaz 12 stundas pirms paredzamā šādu darbību sākuma.
Dalībvalstis var atļaut Savienības zvejas kuģa operatoram minēto informāciju elektroniski pārsūtīt uzreiz SPRFMO sekretariātam, ja minēto informāciju vienlaikus pārsūta arī Komisijai.
25. pants
Uzraudzība, ko piemēro Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanai citā kuģī
26. pants
Informācija, kas jāpaziņo pēc Čīles stavridas un bentisko sugu pārkraušanas citā kuģī
III NODAĻA
Datu vākšana un paziņošana
27. pants
Datu vākšana un paziņošana
IV NODAĻA
Novērotāju programmas
28. pants
Novērotāju programmas
29. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
V NODAĻA
Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās
30. pants
Kontaktpunkti un apstiprinātās ostas
Dalībvalsts, kas vēlas atvērt savas ostas trešo valstu zvejas kuģiem, uz kuriem ir SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejoti SPRFMO zvejas produkti vai no šādiem resursiem iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā vai jūrā:
apstiprina ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;
apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;
apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem inspekcijas ziņojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktu.
31. pants
Iepriekšēja paziņošana
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģiem, kuri plāno to ostās izkraut vai pārkraut citā kuģī SPRFMO zvejas resursus, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, pieprasa ne vēlāk kā 48 stundas pirms paredzamās ienākšanas ostā sniegt šādu informāciju saskaņā ar XI pielikumu:
kuģa identifikācija (ārējā identifikācija, vārds, karogs, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) identifikācijas numurs (ja tāds ir) un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS));
apstiprinātā osta, kurā zvejas kuģis vēlas ienākt, un ienākšanas mērķis (izkraušana vai pārkraušana citā kuģī);
zvejas atļaujas kopija vai, attiecīgā gadījumā, jebkuras citas tādas atļaujas kopija, kura pamato zvejas kuģa darbības ar SPRFMO zvejas produktiem vai šādu zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī;
diena un laiks, kad kuģis plāno ienākt ostā;
katra uz kuģa esošā SPRFMO zvejas produkta veida aptuvenais daudzums kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu. Ja SPRFMO zvejas produktu uz kuģa nav, nosūta “nulles ziņojumu”;
katra izkraujamā vai citā kuģī pārkraujamā SPRFMO zvejas produkta veida aptuvenie daudzumi kilogramos, norādot attiecīgo nozvejas apgabalu;
zvejas kuģa apkalpes saraksts;
zvejas reisa datumi.
32. pants
Atļauja izkraut vai ostā pārkraut citā kuģī
Pēc 31. pantā paredzētās attiecīgās informācijas saņemšanas ostas dalībvalsts izlemj, vai atļaut trešās valsts zvejas kuģim ienākt savā ostā. Ja trešās valsts zvejas kuģim liedz ienākt ostā, ostas dalībvalstis par to informē Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju SPRFMO sekretariātam. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO veidotajā NNN zvejas kuģu sarakstā.
33. pants
Ostā veiktas inspekcijas
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, ostas dalībvalstis trešo valstu zvejas kuģus inspicē tad, ja:
cita līgumslēdzēja puse, CNCP vai attiecīga RZPO pieprasa inspicēt konkrētu zvejas kuģi, un jo īpaši tad, ja šādam pieprasījumam pievienoti NNN zvejas pierādījumi par minēto zvejas kuģi un ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka zvejas kuģis iesaistījies NNN zvejā;
zvejas kuģis nav sniedzis visu 31. pantā prasīto informāciju;
zvejas kuģim saskaņā ar SPRFMO vai citas RZPO noteikumiem ir bijis liegts ienākt ostā vai izmantot ostu.
34. pants
Inspekcijas procedūra
35. pants
Procedūra, kas jāievēro, ja ostā inspekcijas laikā konstatē SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus
VI NODAĻA
Izpildes panākšana
36. pants
Dalībvalstu paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi
Dalībvalstis vismaz 145 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas liecina par jebkura zvejas kuģa iespējamu neatbilstību SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām SPRFMO konvencijas apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda minēto informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to SPRFMO sekretariātam.
37. pants
Savienības zvejas kuģa iekļaušana SPRFMO veidotā NNN zvejas kuģu saraksta projektā
38. pants
Pasākumi attiecībā uz zvejas kuģiem, kas iekļauti SPRFMO pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā
39. pants
SPRFMO sekretariāta paziņotās varbūtējās neatbilstības
40. pants
Līgumslēdzējas puses vai CNCP paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi
41. pants
Tehniska satelītnovērošanas iekārtas darbības kļūme
Ja satelītnovērošanas iekārtas darbībā rodas tehniska kļūme, Savienības zvejas kuģi, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, ik pēc četrām stundām paziņo savas karoga dalībvalsts FMC šādus datus:
SJO numurs;
IRCS;
kuģa vārds;
kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;
pozīcija (garums un platums), datums un laiks (UTC);
darbība (zvejošana / tranzīts / pārkraušana citā kuģī).
V SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
42. pants
Konfidencialitāte
Datus, kuri savākti un ar kuriem veikta apmaiņa sakarā ar šo regulu, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā.
43. pants
Grozījumu izdarīšana
Lai SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu grozījumus iestrādātu Savienības tiesībās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza:
šīs regulas pielikumus;
termiņus, kas noteikti 7. panta 1. un 2. punktā, 11. pantā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 16. panta 1. un 2. punktā, 17. panta 1. un 2. punktā, 22. panta 1. līdz 4. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 2. un 3. punktā, 28. panta 2. un 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. punktā, 34. panta 5. un 6. punktā, 35. panta 2. un 3. punktā, 36. pantā, 37. panta 1. punktā, 39. panta 2. punktā, 40. panta 2. un 3. punktā un 41. panta 1. un 2. punktā;
prasības par novērotāju klātbūtni, kas noteiktas 6. un 15. pantā;
pārskata periodu, pēc kura nosaka grunts zvejas pēdas nospiedumu, kā prasīts 12. panta 2. punktā;
inspicēšanas prasības, kas noteiktas 33. panta 1. punktā;
datu tipu un informācijas prasības, kas noteiktas 7. panta 2. punktā, 11. pantā, 12. panta 2. un 3. punktā, 13. panta 2. un 3. punktā, 14. panta 1. punktā, 16. panta 1. un 2. punktā, 17. panta 1. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 2. un 3. punktā, 28. panta 3. punktā, 31. panta 1. punktā un 41. panta 1. punktā.
44. pants
Deleģēšanas īstenošana
45. pants
Komiteju procedūra
46. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Āķu jedas noslogošanas standarti
Kuģi izmanto tādu āķu jedas noslogošanas režīmu, kas uzskatāmi nodrošina minimālo rīka grimšanas ātrumu 0,3 metri sekundē līdz 15 metru dziļumam. Jo īpaši:
ar ārējām gremdēm aprīkotajām auklām spāņu sistēmā un kompleksām āķu jedām (trotline) izmanto vismaz 8,5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, ja tās ir no akmens, 6 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 20 m attālumā citu no citas, ja tās ir no betona, un 5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, ja tās ir no viengabala metāla;
ar ārējām gremdēm aprīkotajām auklām automātisko āķu jedu sistēmā izmanto vismaz 5 kg smagas gremdes, ko izvieto ne vairāk kā 40 m attālumā citu no citas, un tās ievieto ūdenī no kuģa tā, lai izvairītos no auklas nostiepšanās aiz kuģa pakaļgala (nostiepšanās dēļ no ūdens var tikt izcelti jau ievietotie āķu jedas posmi);
ar iekšējām gremdēm aprīkotajām auklām ir svina serde ar minimālo svaru 50 g/m.
II PIELIKUMS
Putnu atbaidīšanas auklu specifikācijas
Uz kuģa vienmēr ir divas putnu atbaidīšanas auklas, un tās izvieto ikreiz, kad zvejas rīks no kuģa tiek ievietots ūdenī. Jo īpaši:
putnu atbaidīšanas auklas piestiprina pie kuģa tā, lai pēc izvietošanas tās aizsargātu ēsmu, arī sānvējā;
putnu atbaidīšanas auklām izmanto košas krāsas slokšņu virtenes, kas ir pietiekami garas, lai bezvējā sniegtos līdz jūras virsmai (“garās slokšņu virtenes”), un vismaz pirmajos auklas 55 m tās izvieto ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas un piestiprina auklai ar griezuļiem, kas novērš slokšņu virteņu aptīšanos ap auklu;
putnu atbaidīšanas auklām var izmantot arī vismaz 1 m garas slokšņu virtenes (“īsās slokšņu virtenes”), ko izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas;
ja izmantošanas laikā putnu atbaidīšanas auklas pārtrūkst vai tiek bojātas, tās salabo vai aizstāj, lai, pirms turpināt āķu ievietošanu ūdenī, nodrošinātu kuģa atbilstību šīm specifikācijām;
putnu atbaidīšanas auklas izvieto tā, lai:
tās atrastos virs ūdens virsmas, kad āķi ir iegremdēti 15 m dziļumā; vai
to garums būtu vismaz 150 m, kad tās ir izstieptas un piestiprinātas kuģim punktā, kas bezviļņu apstākļos atrodas vismaz 7 m virs ūdens.
III PIELIKUMS
Putnu atturēšanas ierīces specifikācijas
Putnu atturēšanas ierīce sastāv no diviem vai vairākiem stieņiem, kas piestiprināti kuģa pakaļgala daļā: vismaz viens stienis ir piestiprināts pie labā borta un vismaz viens stienis – pie kreisā borta:
katrs stienis sniedzas vismaz 4 m aiz kuģa borta vai pakaļgala;
pie stieņiem ne vairāk kā 2 m attālumā cita no citas ir piestiprinātas atsvaru auklas;
atsvaru auklu galos piestiprina plastmasas konusu, stieni vai citu spilgti krāsotu un izturīgu materiālu tā, lai bezvēja un bezviļņu apstākļos konusa, stieņa vai materiāla pamatne nebūtu vairāk kā 500 mm virs ūdens;
lai novērstu sapīšanos, starp atsvaru auklām var piestiprināt virves vai siksnas.
IV PIELIKUMS
Vadlīnijas par to, kā sagatavot un iesniegt paziņojumus par saskari ar jutīgu jūras ekosistēmu (JJE)
1. Vispārīga informācija
Norādīt kontaktinformāciju, karogu, kuģa vārdu vai vārdus un datu vākšanas datumus.
2. JJE atrašanās vieta
Norādīt visu zvejas rīku izvietošanas un novērošanas sākuma un beigu pozīcijas.
Sniegt zvejas vietu, jūras gultnes batimetrijas vai biotopu un zvejas telpiskā mēroga kartes.
Norādīt dziļumu vai dziļumus, kādos zvejots.
3. Zvejas rīki
Norādīt katrā zvejas vietā izmantotos zvejas rīkus.
4. Savāktie papildu dati
Ja iespējams, norādīt papildu datus, kas savākti apzvejotajās vietās vai netālu no tām.
Piemēram, daudzstaru batimetrijas dati, okeanogrāfijas dati, tādi kā CTD profili, straumju profili, ūdens ķīmiskais sastāvs, substrāta veidi, kas reģistrēti minētajās vietās vai netālu no tām, cita novērotā fauna, videoieraksti, akustiskie profili u. c.
5. JJE taksoni
Attiecībā uz katru apzvejoto staciju sniegt ziņas par novērotajiem JJE taksoniem, tostarp, ja iespējams, to relatīvo blīvumu, absolūto blīvumu vai organismu skaitu.
V PIELIKUMS
Kuģa datu standarti
1. Saskaņā ar 16., 17. un 22. pantu jāaizpilda šādi datu lauki:
pašreizējais kuģa karogs un kuģa vārds;
reģistrācijas numurs;
IRCS (ja ir);
UVI (unikāls kuģa identifikators) / SJO numurs;
iepriekšējie vārdi (ja zināmi);
pieraksta osta;
iepriekšējais karogs;
kuģa tips;
zvejas metode vai metodes;
garums;
garuma veids, piemēram, “LOA” (lielākais garums), “LBP” (garums starp perpendikuliem);
bruto tilpība – GT (norāda kā vēlamo tilpības vienību);
reģistrētā bruto tilpība – GRT (norāda, ja GT nav zināma; var norādīt arī papildus bruto tilpībai);
galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kw);
kravas telpu tilpība (m3; attiecīgā gadījumā);
saldētavu veids (attiecīgā gadījumā);
saldētavu skaits (attiecīgā gadījumā);
saldēšanas jauda (attiecīgā gadījumā);
kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri);
VMS sistēmas dati (zīmols, modelis, iezīmes un identifikācija);
īpašnieks vai īpašnieki;
īpašnieka vai īpašnieku adrese;
kuģa atļaujas sākuma datums;
kuģa atļaujas beigu datums;
iekļaušanas datums SPRFMO kuģu reģistrā;
kvalitatīvi, pietiekami spilgti, kontrastaini un pirmās kuģa atļaujas izdošanas laikā ne vairāk kā piecus gadus seni digitāli kuģa fotoattēli ar augstu izšķirtspēju, proti, vismaz:
viens fotoattēls, kurā redzams kuģa labais borts visā lielākajā garumā un visas konstrukcijas iezīmes;
viens fotoattēls, kurā redzams kuģa kreisais borts visā lielākajā garumā un visas konstrukcijas iezīmes;
viens fotoattēls, kurā redzams kuģa pakaļgals tieši pretskatā un visas virsbūves, ja tādas ir.
Ja kuģa raksturīgās iezīmes ir mainījušās (piemēram, ticis pārveidots korpuss, virsbūve vai ārējais marķējums), fotoattēlus atjaunina. Fotoattēlus iesniedz vienā no šādiem datnes formātiem: jpeg, png vai tiff.
2. Ja tā ir pieejama, jāsniedz šāda informācija (pēc iespējas):
ārējais marķējums (piemēram, kuģa vārds, reģistrācijas numurs vai IRCS);
zivju apstrādes līniju veidi (attiecīgā gadījumā);
būves datums;
būves vieta;
teorētiskais borta augstums;
platums;
uz kuģa esošas elektroniskās iekārtas (piemēram, radio, eholote, radars, tīkla lote);
licences turētājs vai turētāji (ja tie nav kuģa īpašnieki);
licences turētāja vai turētāju (ja tie nav kuģa īpašnieki) adrese;
operators vai operatori (ja tie nav kuģa īpašnieki);
operatora vai operatoru (ja tie nav kuģa īpašnieki) adrese;
kuģa kapteinis;
kuģa kapteiņa valstspiederība;
nozvejas meistars;
nozvejas meistara valstspiederība.
VI PIELIKUMS
Zvejniecības darbības plāns attiecībā uz izpētes zvejniecību
Zvejniecības darbības plānā attiecībā uz izpētes zvejniecību iekļauj šādu informāciju tādā apjomā, kādā tā ir pieejama:
izpētes zvejniecības apraksts, tostarp apgabals, mērķsugas, ierosinātās zvejas metodes, ierosinātie maksimālie nozvejas limiti un to sadalījums pa apgabaliem vai sugām;
izmantojamo zvejas rīku tipu specifikācijas un pilns apraksts, tostarp rīku modifikācijas, kas veiktas ar nolūku mazināt ierosinātās zvejas ietekmi uz nemērķa un saistītajām vai atkarīgajām sugām vai jūras ekosistēmu, kurā notiek zveja;
zvejniecības darbības plāna aptvertais periods (ne vairāk kā trīs gadi);
tāda vispārējās izpētes vai apsekojuma reisos iegūtā bioloģiskā informācija par mērķsugām kā izplatība, sastopamība, populācijas dati un informācija par krājumu identitāti;
sīkāka informācija par nemērķa un saistītajām vai atkarīgajām sugām vai jūras ekosistēmu, kurā notiek zveja, to, cik lielā mērā tās varētu ietekmēt ierosinātā zvejas darbība, un pasākumiem, kas tiks veikti, lai minēto ietekmi mazinātu;
attiecīgā gadījumā – visu izpētes zvejniecības apgabalā veikto zvejas darbību paredzamā kumulatīvā ietekme;
informācija no citām zvejniecībām attiecīgajā reģionā vai līdzīgām zvejniecībām citviet, kura varētu palīdzēt izvērtēt attiecīgās izpētes zvejniecības potenciālo ieguves apjomu, ciktāl dalībvalsts minēto informāciju var sniegt;
ja ierosinātā zvejas darbība ir grunts zveja – attiecīgās dalībvalsts karoga kuģu grunts zvejas darbību ietekmes novērtējums saskaņā ar 12. un 13. pantu;
ja mērķsugu pārvalda arī SPRFMO blakus esoša RZPO vai līdzīga organizācija – attiecīgās blakus esošās zvejniecības apraksts, kas ir pietiekams, lai SPRFMO zinātniskā komiteja varētu formulēt ieteikumu.
VII PIELIKUMS
Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanu citā kuģī
Ziņas par pārkraušanu citā kuģī
Datus iesniedzošā dalībvalsts
Paredzamais pārkraušanas datums (UTC)
Paredzamais pārkraušanas laiks (UTC), ja zināms
Paredzamais pārkraušanas ģeogrāfiskais platums (decimālgrādi)
Paredzamais pārkraušanas ģeogrāfiskais garums (decimālgrādi)
Veidlapas aizpildītājs (kuģa vārds)
Ziņas par izkraujošo kuģi
Kuģa vārds
Reģistrācijas numurs
IRCS
Kuģa karoga valsts
SJO numurs
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Aplēstais zivju daudzums (pēc svara pa sugām, produkta veidiem un nozvejošanas apgabaliem), kas uz kuģa atrodas, pirms notikusi pārkraušana citā kuģī
Aplēstais daudzums (pēc svara pa sugām, produkta veidiem un nozvejošanas apgabaliem), kas pārkraujams citā kuģī
Ziņas par saņemošo kuģi
Kuģa vārds
Reģistrācijas numurs
IRCS
Kuģa karoga valsts
SJO numurs
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Aplēstais zivju daudzums (pēc svara pa sugām, produkta veidiem un nozvejošanas apgabaliem), kas uz kuģa atrodas, pirms notikusi pārkraušana citā kuģī
VIII PIELIKUMS
Novērotāja sniegtās ziņas par pārkraušanu citā kuģī
Ziņas par izkraujošo zvejas kuģi
|
Kuģa vārds |
|
|
Reģistrācijas numurs |
|
|
IRCS |
|
|
Kuģa karoga valsts |
|
|
SJO numurs |
|
|
Kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |
|
Ziņas par saņemošo zvejas kuģi
|
Kuģa vārds |
|
|
Reģistrācijas numurs |
|
|
Radio izsaukuma signāls |
|
|
Kuģa karoga valsts |
|
|
SJO numurs |
|
|
Kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |
|
Pārkraušana citā kuģī
|
Pārkraušanas sākuma datums un laiks (UTC) |
|
||||||
|
Pārkraušanas beigu datums un laiks (UTC) |
|
||||||
|
Ja pārkraušanu citā kuģī veic ostā: ostas nosaukums, ostas valsts un ostas kods () |
|
||||||
|
Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā: pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas sākumā |
|
||||||
|
Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā: pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas beigās |
|
||||||
|
Produkta veida apraksts pa sugām (piem., veselas, saldētas zivis 20 kg kastēs) |
|||||||
|
Suga |
|
Produkta veids |
|
||||
|
Suga |
|
Produkta veids |
|
||||
|
Suga |
|
Produkta veids |
|
||||
|
Kastu skaits, produkta neto svars (kg), pa sugām |
|||||||
|
Suga |
|
Kastes |
|
Neto svars |
|
||
|
Suga |
|
Kastes |
|
Neto svars |
|
||
|
Suga |
|
Kastes |
|
Neto svars |
|
||
|
Suga |
|
Kastes |
|
Neto svars |
|
||
|
Citā kuģī pārkrautā produkta kopējais neto svars (kg) |
|
||||||
|
Kravas telpu numuri uz refrižeratorkuģa, kurā produktu uzglabā |
|
||||||
|
Saņemošā zvejas kuģa galamērķa osta un valsts |
|
||||||
|
Paredzamais ierašanās datums |
|
||||||
|
Paredzamais izkraušanas datums |
|
||||||
|
(1)
Tirdzniecības un transporta vietu ANO kodi (UN/LOCODE). |
|||||||
Novērojumi (attiecīgā gadījumā)
|
|
Verifikācija
|
Novērotājs |
|
|
Iestāde |
|
|
Paraksts |
|
IX PIELIKUMS
Citā kuģī pārkraušanas deklarācija
Ziņas par izkraujošo zvejas kuģi
Kuģa vārds
Reģistrācijas numurs
IRCS
Kuģa karoga valsts
SJO numurs
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Ziņas par saņemošo zvejas kuģi
Kuģa vārds
Reģistrācijas numurs
IRCS
Kuģa karoga valsts
SJO numurs
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
Ziņas par pārkraušanu citā kuģī
Pārkraušanas sākuma datums un laiks (UTC)
Pārkraušanas beigu datums un laiks (UTC)
Ja pārkraušanu citā kuģī veic ostā:
Ja pārkraušanu citā kuģī veic jūrā:
pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas sākumā (ģeogrāfiskais platums un garums, izteikts decimālgrādos)
pozīcija (līdz tuvākā grāda desmitdaļai) pārkraušanas beigās (ģeogrāfiskais platums un garums, izteikts decimālgrādos)
Saņemošā zvejas kuģa galamērķa osta ( 1 )
Paredzamais ierašanās datums
Paredzamais izkraušanas datums
Kravas telpu numuri uz saņemošā zvejas kuģa, kurā produktu uzglabā
Ziņas par citā kuģī pārkrautiem zvejas resursiem
Ziņas par citā kuģī pārkrautiem zvejas resursiem
sugas (FAO trīsburtu) kods
apraksts pa sugām pēc produkta veida (piem., veselas, saldētas zivis)
tvertņu/kastu veids
kastu skaits, produkta neto svars (kg), pa sugām pēc tvertņu/kastu veida
citā kuģī pārkrautā produkta kopējais neto svars (kg)
Izmantotie zvejas rīki ( 2 )
Verifikācija
Novērotājs
Iestāde
X PIELIKUMS
Novērošanas dati
Ziņas par kuģi un novērotāju ir jāreģistrē tikai vienu reizi par katru novēroto reisu, un tās paziņo tādā veidā, lai kuģa datus sasaistītu ar datiem, kas prasīti A, B, C un D iedaļā.
A. Kuģa un novērotāja dati, kas jāvāc par katru novēroto reisu
|
1. |
Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi kuģa dati:
a)
Pašreizējais kuģa karogs
b)
Kuģa vārds
c)
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds
d)
Nozvejas meistara vārds, uzvārds
e)
Reģistrācijas numurs
f)
IRCS (ja ir)
g)
Lloyd's/SJO numurs (ja tāds ir piešķirts)
h)
Iepriekšējie vārdi (ja zināmi)
i)
Reģistrācijas osta
j)
Iepriekšējais karogs (ja ir)
k)
Kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus)
l)
Zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus)
m)
Garums (m)
n)
Garuma veids, piemēram, “LOA” (lielākais garums), “LBP” (garums starp perpendikuliem)
o)
Platums (m)
p)
Bruto tilpība – GT (vēlamā tilpības vienība)
q)
Reģistrētā bruto tilpība – GRT (norāda, ja GT nav zināma; var norādīt arī papildus bruto tilpībai);
r)
Galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kilovatos)
s)
Kravas telpu tilpība (kubikmetros)
t)
Ja praktiski iespējams – to uz kuģa esošo iekārtu uzskaite, kas var ietekmēt zvejas jaudas faktorus (navigācijas iekārtas, radars, hidrolokatora sistēmas, meteoroloģisko faksimilu uztvērējs vai meteoroloģisko datu satelītuztvērējs, jūras virsmas temperatūras datu uztvērējs, Doplera straumes mērītājs, radiopeilētājs)
u)
Kopējais apkalpes locekļu skaits (viss personāls, izņemot novērotājus) |
|
2. |
Par katru novēroto reisu ir jāvāc šādi novērotāja dati:
a)
Novērotāja vārds, uzvārds
b)
Novērotāja organizācija
c)
Datums, kad novērotājs uzkāpis uz kuģa (UTC datums)
d)
Uzkāpšanas osta
e)
Datums, kad novērotājs nokāpis no kuģa (UTC datums)
f)
Nokāpšanas osta |
B. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar trali
|
1. |
Par visiem novērotajiem traļiem dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru tralējumu atsevišķi). |
|
2. |
Par katru novēroto tralējumu ir jāvāc šādi dati:
a)
Tralēšanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)
b)
Tralēšanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)
c)
Pozīcija tralēšanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
d)
Pozīcija tralēšanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e)
Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
f)
Traļa tips – grunts vai pelaģiskais (izmantot atbilstošos grunts vai pelaģisko traļu kodus, kas noteikti ISCCFG zvejas rīku standartos)
g)
Traļa tips: vienkāršs, divkāršs vai trīskāršs (S, D vai T)
h)
Traļa atvēruma augstums
i)
Traļa atvēruma platums
j)
Āmja linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)
k)
Zvejas rīka (gruntsstropes) dziļums zvejas sākumā
l)
Grunts (jūras gultnes) dziļums zvejas sākumā
m)
Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
n)
Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
o)
Vai tralī bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt ar trali nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
p)
Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar m), n) vai o) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam
q)
Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus:
i)
Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā)
ii)
Vai tika izmantotas putnu atturēšanas ierīces? (nē / iekārtas kods, kā noteikts N iedaļā)
iii)
Aprakstīt zivju atkritumu/izmetumu izsviešanas pārvaldību (izvēlēties visus attiecīgos variantus: izsviešanu neveic zvejas rīka iemešanas un pacelšanas laikā / tikai pārstrādes ūdeņu/atkritumu uzkrāšana un izsviešana > 2 stundās / cits / nav)
iv)
Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai mazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (jā/nē) Ja jā, aprakstīt sīkāk. |
C. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar riņķvadu
|
1. |
Par visām novērotajām riņķvada ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi). |
|
2. |
Par katru novēroto riņķvada ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati:
a)
Kopējais meklēšanas laiks kopš iepriekšējās ievietošanas reizes
b)
Ievietošanas sākuma datums un laiks (laiks (UTC), kad ar rīku sākts zvejot)
c)
Ievietošanas beigu datums un laiks (laiks (UTC), kad sākta rīka pacelšana)
d)
Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e)
Riņķvada garums (m)
f)
Riņķvada augstums (m)
g)
Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs izmērs milimetros) un linuma acojuma tips (rombveida, kvadrātveida u. c.)
h)
Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
i)
Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
j)
Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
k)
Vai tīklā bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
l)
Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar i), j) vai k) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam
m)
Reģistrēt un aprakstīt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus |
D. Nozvejas un zvejas piepūles dati, kas jāvāc attiecībā uz zveju ar grunts āķu jedām
|
1. |
Par visām novērotajām āķu jedu ievietošanas reizēm dati ir jāvāc neagregētā veidā (par katru ievietošanas reizi atsevišķi). |
|
2. |
Par katru novēroto ievietošanas reizi ir jāvāc šādi dati:
a)
Ievietošanas sākuma datums un laiks (UTC)
b)
Ievietošanas beigu datums un laiks (UTC)
c)
Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
d)
Pozīcija ievietošanas beigās (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju)
e)
Paredzētās mērķsugas (FAO sugas kods)
f)
Ievietoto āķu jedu kopējais garums (km)
g)
Āķu skaits
h)
Grunts (jūras gultnes) dziļums ievietošanas sākumā
i)
To āķu skaits, kas faktiski novēroti pacelšanas laikā (tostarp attiecībā uz sagūstītajiem jūras zīdītājiem, jūrasputniem, rāpuļiem vai citu problemātisko sugu īpatņiem)
j)
Novērtētā visu sugu (FAO sugas kods) nozveja, kas paturēta uz kuģa, pa sugām, dzīvsvarā (līdz tuvākajam kg)
k)
Vai tika sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt visu sagūstīto jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu skaitu pa sugām.
l)
Vai nozvejā bija bentiskais materiāls? (jā / nē / nav zināms) Ja jā, reģistrēt nozvejotās jutīgās bentiskās sugas, jo īpaši vārīgās vai biotopu veidojošās sugas, piemēram, sūkļus un dažādus koraļļus.
m)
Novērtētais daudzums (svars vai tilpums) pārējo jūras resursu, kas nav reģistrēti saskaņā ar j), k) vai l) apakšpunktu un ir izmesti, sadalījumā līdz zemākajam zināmajam taksonam
n)
Reģistrēt izmantotos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus:
i)
Vai tika izmantotas putnu atbaidīšanas auklas? (nē / iekārtas kods, kā noteikts L iedaļā)
ii)
Vai jedas bija ievietotas tikai starp jūras krēslas un jūras ausmas laikiem? (jā/nē)
iii)
Kāda tipa jedas tika izmantotas? (ar ārējām gremdēm noslogota sistēma/ ar iekšējām gremdēm noslogota sistēma / kompleksa āķu jeda (trotline) / cits)
iv)
Ar ārējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā aprakstīt noslogošanas un pludiņu režīmu (šim nolūkam izmantot M iedaļā sniegto veidlapu)
v)
Ar iekšējām gremdēm noslogotas sistēmas gadījumā norādīt auklu serdes svaru (gramos uz metru)
vi)
Kompleksas āķu jedas (trotline) gadījumā norādīt, vai tika izmantoti kašalotera tipa tīkli? (jā/nē)
vii)
Ja cits, aprakstīt sīkāk.
o)
Kādi pasākumi izmantoti, lai mazinātu sagūstīšanas iespēju jedu pacelšanas laikā? (putnu atturēšanas aizkars / citi / nav) Ja citi, aprakstīt sīkāk.
p)
Norādīt ēsmas tipu (zivis / kalmāri / jaukta ēsma; dzīva/nedzīva/jaukta ēsma; saldēta/atkausēta/jaukta ēsma)
q)
Aprakstīt bioloģiskā materiāla izsviešanu jedu iemešanas un pacelšanas laikā (bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež biežāk nekā reizi divās stundās / bioloģisko materiālu uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk / nav / nav zināms)
r)
Vai tika izmantoti citi pasākumi, lai mazinātu jūras zīdītāju, jūrasputnu, rāpuļu vai citu problemātisko sugu īpatņu sagūstīšanas iespēju? (jā/nē) Ja jā, aprakstīt sīkāk. |
E. Vācamie garuma sastopamības biežuma dati
Attiecībā uz mērķsugām un, ja pietiek laika, citām galvenajām piezvejas sugām ir jāvāc reprezentatīvi un pēc nejaušības principa atlasīti garuma sastopamības biežuma dati. Garuma dati ir jāvāc un jāreģistrē ar konkrētajai sugai atbilstošo augstāko precizitātes pakāpi (cm vai mm, noapaļojot uz augšu vai uz leju), kā arī jāreģistrē izmantotais mērījuma veids (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai vai standarta garums). Ja iespējams, jāreģistrē garuma sastopamības biežuma paraugu kopējais svars vai arī tas jāaplēš un jāreģistrē aplēšanas metode, kā arī novērotājiem var prasīt noteikt mērīto zivju dzimumu, lai ģenerētu pēc dzimuma stratificētus garuma sastopamības biežuma datus.
1. Komerciālās paraugošanas protokols
Zivju sugas, kas nav rajveidīgās zivis un haizivis
Zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir lielāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam centimetram.
Zivīm, kuru maksimālais garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 40 cm, šis garums ir jāmēra līdz tuvākajam milimetram.
Rajveidīgās zivis
Jāmēra maksimālais ķermeņa platums.
Haizivis
Jāizvēlas katrai sugai piemērots garuma mērīšanas veids (sk. FAO tehnisko ziņojumu 474 par haizivju mērīšanu). Pēc noklusējuma ir jāmēra kopējais garums.
2. Zinātniskās paraugošanas protokols
Sugu zinātniskās paraugošanas vajadzībām var būt nepieciešams veikt precīzākus garuma mērījumus, nekā noteikts 1. punktā.
F. Veicamā bioloģiskā paraugošana
|
1. |
Attiecībā uz galveno mērķsugu un, ja pietiek laika, citu galveno piezvejas sugu, kas papildina nozveju, reprezentatīviem paraugiem ir jāvāc šādi bioloģiskie dati:
a)
Suga
b)
Garums (mm vai cm) un izmantotais garuma mērīšanas veids. Mērījuma precizitāte un veids ir jānosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar E iedaļas noteikumiem
c)
Dzimums (tēviņš, mātīte, dzimumnenobriedis, nenoteikts dzimums)
d)
Dzimumbrieduma stadija |
|
2. |
Novērotājiem ir jāvāc audu, otolītu un/vai zarnu satura paraugi saskaņā ar iepriekš noteiktām pētniecības programmām, kuras īsteno SPRFMO zinātniskā komiteja, vai citiem valstu zinātniskajiem pētījumiem. |
|
3. |
Novērotāji ir jāinstruē, un vajadzības gadījumā tiem ir jāsaņem rakstiski garuma sastopamības biežuma un bioloģiskās paraugošanas protokoli un informācija par katram novērotāju reisam specifiskajām paraugošanas prioritātēm. |
G. Vācamie dati par jūrasputnu, zīdītāju, bruņurupuču un citu problemātisko sugu nejaušu sagūstīšanu
|
1. |
Par visiem zvejas darbību laikā sagūstītajiem jūrasputniem, zīdītājiem, rāpuļiem (bruņurupučiem) un citu problemātisko sugu īpatņiem ir jāvāc šādi dati:
a)
Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus) un izmērs
b)
Katrā tralējumā vai zvejas rīka ievietošanas reizē sagūstīto īpatņu skaits
c)
Sagūstīto dzīvnieku liktenis (paturēti vai atbrīvoti/izmesti)
d)
Ja atbrīvoti, norāda to stāvokli atbrīvošanas brīdī (aktīvi, dzīvi, letarģiski, miruši)
e)
Ja miruši, saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem savāc pietiekamu informāciju vai paraugus, kas krastā vajadzīgi taksona noteikšanai. Ja tas nav iespējams, novērotājiem var prasīt savākt identificējošo daļu apakšparaugus, kā noteikts bioloģiskās paraugošanas protokolos.
f)
Reģistrē atgadījuma veidu (uzķeršanās uz āķa / iepīšanās auklā / sadursme ar veijeri / notveršana tīklā / cits) Ja cits, aprakstīt sīkāk. |
|
2. |
Reģistrē katra īpatņa dzimumu tiem taksoniem, kuriem to ir iespējams noteikt, veicot ārējo apskati, piemēram, roņveidīgajiem, mazajiem vaļveidīgajiem vai plātņžaunzivīm un citām problemātiskajām sugām. |
|
3. |
Vai bija tādi apstākļi vai darbības, kas varēja veicināt sagūstīšanu (piemēram, putnu atbaidīšanas auklas sapīšanās, ēsmas zudums lielā daudzumā)? |
H. Ar JJE saistītas zvejas konstatēšana
Attiecībā uz katru novēroto trali un visām nozvejotajām jutīgajām bentiskajām sugām, it īpaši vārīgajām vai biotopu veidojošajām sugām, piemēram, sūkļiem un dažādiem koraļļiem, ir jāvāc šādi dati:
Suga (pēc iespējas precīzāk nosaka taksonu vai, ja tas ir grūti, pievieno fotoattēlus)
Katras uzskaitītās tralējumā nozvejotās bentiskās sugas novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))
Visu tralējumā nozvejoto bentisko bezmugurkaulnieku sugu kopējais novērtētais daudzums (svars (kg) vai tilpums (m3))
Ja iespējams, jo īpaši no jaunām vai reti sastopamām bentiskajām sugām, kas nav atrodamas sugu noteicējos, ir jāvāc veseli īpatņi un tie pienācīgi jāsaglabā taksona noteikšanai krastā
I. Dati, kas jāvāc saistībā ar visiem iezīmējuma zīmju atgūšanas gadījumiem
Par visām atgūtajām mirušu, uz kuģa paturamu vai dzīvu zivju, jūrasputnu, zīdītāju vai rāpuļu iezīmējuma zīmēm ir jāvāc šādi dati:
Novērotāja vārds un uzvārds
Kuģa vārds
Kuģa radio izsaukuma signāls
Kuģa karogs
Savāc, marķē (ar visām turpmāk norādītajām ziņām) un glabā faktiskās iezīmējuma zīmes, kuras vēlāk nodod atpakaļ par iezīmējuma zīmju uzlikšanu atbildīgajai aģentūrai
Suga, no kuras atgūta iezīmējuma zīme
Iezīmējuma zīmes krāsa un tips (spageti zīme, datu arhivētājzīme)
Iezīmējuma zīmes numuri. (Ja zivij ir vairākas iezīmējuma zīmes, norāda visu iezīmējuma zīmju numurus. Ja reģistrēta tikai viena iezīmējuma zīme, ir skaidri jānorāda, vai pārējo iezīmējuma zīmju nebija.) Ja organisms ir dzīvs un to paredzēts atbrīvot, iezīmējuma zīmes informācija ir jāvāc saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem.
Nozvejas datums un laiks (UTC)
Nozvejas vieta (ģeogrāfiskais platums/garums, līdz tuvākajai minūtei)
Dzīvnieka garums/izmērs (cm vai mm) un veiktā mērījuma apraksts (kopējais garums, garums līdz astes spuras sazarojuma vietai u. c.). Garuma mērījumi ir jāvāc, ievērojot E iedaļā noteiktos kritērijus.
Dzimums (F = mātīte, M = tēviņš, I = nenoteikts, D = nav pārbaudīts)
Vai iezīmējuma zīmes tika atrastas novērotajā zvejošanas laikā? (jā/nē)
Atlīdzības informācija (piem., vārds/nosaukums un adrese, uz kuru nosūta atlīdzību)
(Daļa no šeit reģistrētajiem datiem dublējas ar datiem, kas jau prasīti iepriekšējās informācijas kategorijās. Tas ir nepieciešams, jo var būt tā, ka informāciju par iezīmējuma zīmes atgūšanu nosūta atsevišķi no citiem novērošanas datiem.)
J. Novērošanas datu vākšanas hierarhija
|
1. |
Atzīstot, ka novērotāji nevar katrā reisā savākt visus šajos standartos aprakstītos datus, novērotājam dati ir jāvāc, ievērojot prioritāšu hierarhiju. Atbilstīgi īpašām pētniecības programmu prasībām var tikt izstrādātas katram reisam vai programmai specifiskas novērošanas prioritātes, pēc kurām novērotājiem jāvadās. |
|
2. |
Ja reisam vai programmai nav noteiktu specifisku prioritāšu, novērotājiem ir jāievēro šādas vispārējas prioritātes:
a)
Informācija par zvejas darbībām Visa informācija par kuģi un tralējumu / zvejas rīka ievietošanu / piepūli
b)
Ziņošana par nozveju
i)
Reģistrē laiku, paraugotās nozvejas svaru attiecībā pret kopējo nozveju vai piepūli (piem., āķu skaitu) un katras nozvejotās sugas kopējo daudzumu
ii)
Identificē un uzskaita jūrasputnus, zīdītājus, rāpuļus (bruņurupučus), jutīgas bentiskās sugas un vārīgās sugas
iii)
Reģistrē paturēto vai izmesto katras sugas īpatņu skaitu vai svaru
iv)
Reģistrē nozvejai nodarītā kaitējuma gadījumus (ja tādi bijuši)
c)
Bioloģiskā paraugošana
i)
Pārbauda, vai ir iezīmējuma zīmes
ii)
Mērķsugu garuma sastopamības biežuma dati
iii)
Mērķsugu pamata bioloģiskie dati (dzimums, dzimumbriedums)
iv)
Piezvejas sugu garuma sastopamības biežuma dati
v)
Mērķsugu otolīti (un zarnu satura paraugi, ja tos vāc)
vi)
Piezvejas sugu pamata bioloģiskie dati
vii)
Piezvejas sugu bioloģiskie paraugi (ja tos vāc)
viii)
Uzņem fotoattēlus
d)
Ziņošana par nozveju un bioloģiskās paraugošanas procedūrām ir jāveic šādā prioritāšu secībā, kas noteikta pa sugu grupām:
Novērošanas slodzes sadalījums starp šiem pasākumiem būs atkarīgs no darbības un zvejas rīka ievietošanas veida. Ievērojot dalībvalsts novērotāju programmas norādījumus, ir skaidri jāreģistrē apakšparaugu lielums attiecībā pret nenovērotajiem daudzumiem (piemēram, to āķu skaits, kas pārbaudīti, lai pārliecinātos par sugu sastāvu, attiecībā pret ievietoto āķu skaitu). |
K. Kodu specifikācijas, kas izmantojamas novērošanas datu reģistrēšanai
|
1. |
Ja vien attiecībā uz specifiskiem datu tipiem nav noteikts citādi, novērošanas dati jāsniedz saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām kodu specifikācijām. |
|
2. |
Laiks ir jānorāda koordinētā universālā laika (UTC) formātā. |
|
3. |
Atrašanās vietas ir jānorāda decimālgrādos. |
|
4. |
Jāizmanto šādas kodu sistēmas:
a)
sugas ir jāapraksta, izmantojot FAO trīsburtu sugas kodus;
b)
zvejas metodes ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas rīku standartklasifikācijā (ISSCFG, 1980. gada 29. jūlijs);
c)
zvejas kuģu tipi ir jāapraksta, izmantojot kodus, kas noteikti Starptautiskajā Zvejas kuģu standartklasifikācijā (ISSCFV). |
|
5. |
Jāizmanto metriskās mērvienības, proti:
a)
nozvejas svars ir jāizsaka kilogramos;
b)
augstums, platums, dziļums vai garums ir jāizsaka metros;
c)
tilpums ir jāizsaka kubikmetros;
d)
dzinēja jauda ir jāizsaka kilovatos. |
L. Putnu atbaidīšanas auklas apraksta veidlapa
|
PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLAS KODI / VARIANTU SARAKSTS |
||||
|
Pozīcija |
Konstrukcija |
Velkamais objekts |
Materiāls |
Krāsa |
|
Kreisais borts |
Viena aukla |
F = apvērsta piltuve / plastmasas konuss |
T = plastmasas caurules |
P = sārta |
|
Labais borts |
Pāru aukla |
L = resnas auklas gabals |
S = plastmasas siksnu stiprinājumi |
R = sarkana |
|
Pakaļgals |
|
K = mezgls vai cilpa no resnas auklas |
O = cits |
C = oranža |
|
|
|
B = boja |
|
Y = dzeltena |
|
|
|
N = tīklota boja |
|
G = zaļa |
|
|
|
S = maiss |
|
B = zila |
|
|
|
W = gremde |
|
W = brūna |
|
|
|
Z = bez velkama objekta |
|
F = pabalējusi (jebkura krāsa) |
|
|
|
O = cits |
|
O = cits |
|
Ievadvērtību kopsavilkums |
|
|
Reisa numurs |
Attālums starp slokšņu virtenēm |
|
Putnu atbaidīšanas auklas iekārtas kods |
Slokšņu virtenes garums (min.) |
|
Putnu atbaidīšanas auklas pozīcija |
Slokšņu virtenes garums (maks.) |
|
Pamatauklas garums |
Virtenes krāsa |
|
Garums virs ūdens virsmas |
Virtenes materiāls |
|
Piestiprināšanas augstums virs ūdens |
Virteņu skaits |
|
Putnu atbaidīšanas auklas materiāls |
Velkamais objekts |
|
Putnu atbaidīšanas auklas konstrukcija |
Papildu piezīmes |
M. Ar ārējām gremdēm aprīkoto āķu jedu apraksta veidlapa
|
Ievadvērtību kopsavilkums |
|
|
Vienkārša vai divkārša? |
Āķu skaits starp pludiņu un enkuru |
|
Gremžu vidējā masa |
Āķu skaits starp zemūdens pludiņiem |
|
Attālums starp zemūdens pludiņu un galveno auklu |
Āķu skaits starp gremdēm |
|
Attālums starp auklu un gremdi |
Papildu piezīmes |
N. Putnu atturēšanas ierīces apraksta veidlapa
|
Ievadvērtību kopsavilkums |
|
|
— Attālums no kuģa pakaļgala |
|
|
Sānu stienis |
Aizmugurējais stienis |
|
— Stieņa garums |
— Stieņa garums |
|
— Virteņu skaits |
— Virteņu skaits |
|
— Vidējais attālums starp virtenēm |
— Vidējais attālums starp virtenēm |
|
— Augstums virs ūdens |
— Augstums virs ūdens |
|
— Virtenes krāsa |
— Virtenes krāsa |
|
— Virtenes materiāls |
— Virtenes materiāls |
|
Sānu—aizmugures aizkars |
Aizmugurējais aizkars |
|
— Aizkara garums |
— Aizkara garums |
|
— Virteņu skaits |
— Virteņu skaits |
|
— Vidējais attālums starp virtenēm |
— Vidējais attālums starp virtenēm |
|
— Augstums virs ūdens |
— Augstums virs ūdens |
|
— Virtenes krāsa |
— Virtenes krāsa |
|
— Virtenes materiāls |
— Virtenes materiāls |
O. To novērošanas datu standarts, kurus vāc izkraušanas laikā vai kuģim atrodoties ostā
Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un izkrauj neapstrādātas (t. i., veselas, bez atdalītām daļām) SPRFMO pārvaldītu sugu zivis, un ja šie izkrāvumi tiek novēroti, dalībvalstis var vākt un sniegt šādu informāciju:
Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi kuģa dati:
pašreizējais kuģa karogs;
kuģa vārds;
zvejas kuģa reģistrācijas numurs;
IRCS (ja ir);
Lloyd's/SJO numurs (ja tāds ir piešķirts);
kuģa tips (izmantot attiecīgos ISSCFV kodus);
zvejas metode vai metodes (izmantot attiecīgos ISSCFG kodus).
Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi novērošanas dati:
novērotāja vārds un uzvārds;
novērotāja organizācija;
izkraušanas valsts (ISO valsts trīsburtu standartkods);
osta / izkraušanas vieta.
Par katru novēroto izkrāvumu ir jāvāc šādi dati:
izkraušanas datums un laiks (UTC);
reisa pirmā diena (ja iespējams);
reisa pēdējā diena (ja iespējams);
indikatīvais zvejas apgabals (ģeogrāfiskais platums/garums decimālgrādos, ar vienas minūtes izšķirtspēju – ja iespējams);
galvenās mērķsugas (FAO sugas kods);
izkrāvuma sastāvs pa sugām (FAO sugas kods);
izkrāvuma svars pa sugām (dzīvsvara kilogramos).
Turklāt, vācot garuma sastopamības biežuma datus, bioloģiskos datus un/vai iezīmējuma zīmju atgūšanas datus, attiecībā uz sugām, kuras novēro izkrāvumu laikā vai kuģim atrodoties ostā, ir jāievēro attiecīgi šā pielikuma E, F un I iedaļā aprakstītie standarti.
G iedaļa (nejaušana sagūstīšana) un H iedaļa (JJE) neattiecas uz novērotajiem izkrāvumiem. Tomēr attiecīgos gadījumos ir joprojām jāievēro I iedaļā (iezīmējuma zīmju atgūšana), J iedaļā (hierarhija) un K iedaļā (kodu specifikācijas) aprakstītie standarti.
XI PIELIKUMS
Ostā ienākšanas pieprasījums
1. Ostā ienākšanas pieprasījums
|
Ienākšanas osta |
Iepriekšējā osta |
Datums, kurā ienākts iepriekšējā ostā |
|
|
|
|
2. Kuģa identifikācija
|
Kuģa vārds |
Kuģa karogs |
SJO numurs |
Radio izsaukuma signāls |
Ārējā identifikācija |
|
|
|
|
|
|
|
Kuģa tips |
Kuģa kontaktinformācija |
Kuģa īpašnieks (īpašnieki) |
RZPO apliecība (attiecīgā gadījumā) |
Kuģu reģistra apliecība |
|
|
|
|
|
|
3. VMS
|
Vai VMS ir darba kārtībā? |
Vai VMS raida ziņojumus uz valsts FMC? |
Vai VMS raida ziņojumus uz SPRFMO? |
|
|
|
|
|
Tips |
|
|
4. Kuģa izmēri
|
Garums |
Platums |
Iegrime (teorētiskais borta augstums) |
|
|
|
|
5. Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība
|
Kuģa kapteinis |
Kuģa kapteiņa valstspiederība |
|
|
|
6. Attiecīgā pārkraušanas atļauja (atļaujas)
|
Identifikators |
Atļaujas izdevējs |
Derīguma laiks |
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Citā kuģī pārkraušanas informācija (par kuģi, no kura pārkrauj)
|
Datums |
Vieta (ģeogrāfiskais platums/garums) |
Pārkrāvējkuģa vārds |
Pārkrāvējkuģa karoga valsts |
SJO numurs |
Suga |
Produkta stāvoklis |
FAO nozvejas apgabals |
Daudzums (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Ziņas par ienākšanu ostā
|
Paredzētā ienākšanas osta () |
Ostas valsts |
Ostā ienākšanas mērķis () |
Paredzamais ierašanās datums |
Paredzamais ierašanās laiks |
Šodienas datums |
|
|
|
|
|
|
|
|
(1)
Tai ir jābūt apstiprinātai ostai, kas iekļauta SPRFMO ostu reģistrā.
(2)
Piemēram, izkraušana, pārkraušana citā kuģī, degvielas uzpilde. |
|||||
9. SPRFMO pārvaldīto sugu daudzumi, kas paturēti uz kuģa
|
Suga |
FAO nozvejas apgabals |
Produkta stāvoklis |
Uz kuģa paturētais kopējais daudzums (aplēse) |
Izkraujamais / citā kuģī pārkraujamais daudzums (aplēse) |
Izkrautā / citā kuģī pārkrautā daudzuma saņēmējs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja SPRFMO sugas un/vai no tām iegūtus zivju produktus uz kuģa nepatur, ierakstīt “nav”.
10. Ziņas par attiecīgo zvejas atļauju
|
Identifikators |
Atļaujas izdevējs |
Derīguma laiks |
Zvejas apgabals (apgabali) |
Suga |
Zvejas rīks () |
|
|
|
|
|
|
|
|
Zvejas atļaujā norādīts kuģa nozvejas limits pa sugām (jā/nē) |
Suga |
Kuģa nozvejas limits pa sugām () |
|||
|
|
|
|
|||
|
(1)
Ja atļauja attiecas tikai uz pārkraušanu citā kuģī, zvejas rīka ailē ierakstīt “pārkraušana citā kuģī”.
(2)
Ja kuģa nozvejas limits atļaujā nav norādīts, ierakstīt “nepiemēro” |
|||||
11. Apkalpes locekļu saraksts
Vai ir pievienota apkalpes locekļu saraksta kopija? Jā/Nē
XII PIELIKUMS
Ostā veiktas inspekcijas ziņojums
1. Ziņas par inspekciju
|
Inspekcijas ziņojuma numurs |
|
||
|
Galvenā inspektora vārds, uzvārds |
|
||
|
Ostas valsts |
|
Inspicējošā iestāde |
|
|
Inspekcijas veikšanas osta |
|
Ostā ienākšanas mērķis |
|
|
Inspekcijas sākuma datums |
|
Inspekcijas sākuma laiks |
|
|
Inspekcijas beigu datums |
|
Inspekcijas beigu laiks |
|
|
Vai ir saņemts iepriekšējs paziņojums? |
Jā/Nē |
Vai iepriekš paziņotā informācija atbilst inspekcijas konstatējumiem? |
Jā/Nē |
2. Ziņas par kuģi
|
Kuģa vārds |
|
Kuģa karogs |
|
|
Kuģa tips |
|
IRCS |
|
|
Ārējā identifikācija |
|
SJO numurs |
|
|
Kuģa īpašnieks |
|
||
|
Kuģa faktiskais īpašnieks (īpašnieki) (ja zināmi un nav norādīti ailē “kuģa īpašnieks”) |
|
||
|
Kuģa operators |
|
||
|
Kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība |
|
||
|
Kuģa aģents |
|
||
|
Vai uz kuģa ir VMS? |
Jā/Nē |
VMS tips |
|
3. Attiecīgās zvejas atļaujas
|
Atļaujas identifikators |
|
Atļaujas izdevējs |
|
|
Derīguma laiks |
|
Zvejas apgabali |
|
|
Suga |
|
Zvejas rīks () |
|
|
Vai kuģis ir SPRFMO kuģu sarakstā? |
Jā/Nē |
Vai atļauja patlaban ir derīga? |
Jā/Nē |
|
(1)
Ja atļauja attiecas tikai uz pārkraušanu citā kuģī, zvejas rīka ailē ierakstīt “pārkraušana citā kuģī” |
|||
4. SPRFMO pārvaldīto sugu izkrāvumi (šajā ostā ienākšanas reizē)
|
Suga |
FAO nozvejas apgabals |
Produkta stāvoklis |
Deklarētais izkrautais daudzums (kg) |
Izkrautais daudzums (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. SPRFMO pārvaldīto sugu daudzumi, kas paturēti uz kuģa
|
Suga |
FAO nozvejas apgabals |
Produkta stāvoklis |
Deklarētais daudzums, kas paturēts uz kuģa (kg) |
Daudzums, kas paturēts uz kuģa (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. SPRFMO pārvaldīto sugu daudzumi, kas saņemti, tos pārkraujot citā kuģī (šajā ostā ienākšanas reizē)
|
Suga |
FAO nozvejas apgabals |
Produkta stāvoklis |
Deklarētais saņemtais daudzums (kg) |
Saņemtais daudzums (kg) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Pārbaudes un konstatējumi
|
Iedaļa |
Piezīmes |
|
Zvejas žurnālu un citu dokumentu pārbaude |
|
|
Atbilstība piemērojamajai nozvejas dokumentēšanas shēmai (shēmām) |
|
|
Atbilstība piemērojamajai tirdzniecības informācijas shēmai (shēmām) |
|
|
Uz kuģa esošo zvejas rīku tips |
|
|
Inspektoru konstatējumi |
|
|
Acīmredzami pārkāpumi (iekļaut atsauci uz attiecīgajiem tiesību aktiem) |
|
|
Kuģa kapteiņa piezīmes |
|
|
Veiktās darbības |
|
|
Kuģa kapteiņa paraksts |
|
|
Inspektora paraksts |
|
XIII PIELIKUMS
Citu problemātisko sugu saraksts
|
Zinātniskais nosaukums |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Trīsburtu kods |
|
Carcharhinus longimanus |
Okeāna baltspuru haizivs |
OCS |
|
Carcharodon carcharias |
Baltā haizivs |
WSH |
|
Cetorhinus maximus |
Milzu haizivs |
BSK |
|
Lamna nasus |
Siļķu haizivs |
POR |
|
Manta spp. |
Manta ģints rajas |
MNT |
|
Mobula spp. |
Mobula ģints rajas |
RMV |
|
Rhincodon typus |
Vaļhaizivs |
RHN |
( 1 ) Ja šī informācija ir mainījusies, citā kuģī pārkraušanas deklarāciju atjaunina un iesniedz atkārtoti ne vēlāk kā 72 stundas pirms pārkrauto SPRFMO pārvaldīto produktu izkraušanas ostā.
( 2 ) Starptautiskā Zvejas rīku standartklasifikācija (ISSCFG). Šo informāciju sniedz tikai izkraujošais kuģis.