ĢENERĀLADVOKĀTA PEDRO KRUSA VILJALONA [PEDRO CRUZ VILLALÓN] SECINĀJUMI,
sniegti 2015. gada 22. septembrī ( 1 )
Lieta C‑398/14
Komisija
pret
Portugāles Republiku
(Komisijas prasība pret Portugāles Republiku sakarā ar valsts pienākumu neizpildi)
“Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 91/271/EEK — Komunālie notekūdeņi — Attīrīšana — Brīdis, kuram ir nozīme attiecībā uz Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. punktā paredzētā pienākuma izpildi — Direktīvas 91/271/EEK I pielikuma D daļa — Attīrīto ūdeņu kvalitātes kontroles procedūra”
|
1. |
Ar šo prasību Komisija pārmet Portugāles Republikai Direktīvas 91/271/EEK ( 2 ) 4. pantā noteikto pienākumu neizpildi, it īpaši apgalvojot, ka, lai izpildītu šo tiesību normu, nepietiek tikai ar attīrīšanas iekārtu izveidošanu vien, bet ir arī atbilstoši jāveic šīs direktīvas I pielikuma D daļā paredzētā novērošana. Tādējādi Tiesai tiek sniegta iespēja skaidri aplūkot jautājumu par saikni starp direktīvas 4. pantu un minēto tās I pielikuma D daļu, pārsniedzot izolēta paziņojuma robežas. |
|
2. |
Pirmstiesas procedūras laikā un arī savos Tiesai sniegtajos rakstveida apsvērumos gan Komisija, gan Portugāles Republika savu uzmanību ir koncentrējušas uz to, lai identificētu konkrētas aglomerācijas, kuras nav atbildušas Komisijas aizstāvētajam Direktīvas 91/271 4. panta izpildes kritērijam. |
|
3. |
Tomēr Tiesa atbilstoši Reglamenta 61. panta 1. punktam lūdza lietas dalībnieces tiesas sēdē paust savus viedokļus par minētās tiesību normas izpildes nosacījumiem, it īpaši par to, vai vērā ir jāņem attīrīšanas iekārtas darbības uzsākšanas brīdis vai arī – saskaņā ar Direktīvas 91/271 I pielikuma D daļu, kurā prasīts, lai dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantota novadīto ūdeņu kvalitātes novērošanas metode, – ir nepieciešams, lai no iekārtas darbības uzsākšanas būtu pagājis gads, tādējādi uzdodot jautājumu par iespējamo saikni starp minēto Direktīvas 91/271 [I pielikuma] D daļu un tās 4. panta 1. un 3. punktu. |
I – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesību normas
|
4. |
Direktīvas 91/271 preambulas pirmais, trešais, ceturtais un astotais apsvērums ir formulēti šādi: “tā kā Padomes 1988. gada 28. jūnija rezolūcija par Ziemeļjūras un citu Kopienas ūdeņu aizsardzību [ ( 3 ) ] aicināja Komisiju iesniegt Kopienas līmenī nepieciešamos priekšlikumus komunālo notekūdeņu attīrīšanas pasākumiem; [..] tā kā ir nepieciešama komunālo notekūdeņu atkārtota attīrīšana, lai aizsargātu vidi no nelabvēlīgas ietekmes, kas radusies nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu novadīšanas rezultātā; tā kā jutīgās zonās vajag pieprasīt stingrāku attīrīšanu, tā kā dažās mazāk jutīgās zonās sākotnējo attīrīšanu varētu uzskatīt par piemērotu; [..] tā kā nepieciešams uzraudzīt attīrīšanas iekārtas, saņemošos ūdeņus un dūņu novadīšanu, lai nodrošinātu vides aizsardzību no notekūdeņu izplūdes nelabvēlīgā iespaida; [..]”. |
|
5. |
Direktīvas 91/271 1. pantā ir noteikts: “Šī direktīva attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu un atsevišķu rūpniecības sektoru notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi no minēto notekūdeņu novadīšanas kaitīgas ietekmes.” |
|
6. |
Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 2. pantu “šajā direktīvā:
[..]
[..]
[..]”. |
|
7. |
Direktīvas 91/271 3. panta 1. punktā ir noteikts: “Dalībvalstis nodrošina, ka visām aglomerācijām ir komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas:
[..]” |
|
8. |
Šīs pašas direktīvas 4. pantā ir noteikts, ka: “1. Dalībvalsts nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi saskaņā ar sekojošiem nosacījumiem:
[..] 3. Šā panta 1. un 2. punktā aprakstītajai ūdeņu novadīšanai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jāatbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas prasībām. [..]. 4. C.e. izteikto daudzumu aprēķina, balstoties uz lielāko vidējo nedēļas daudzumu, kas nonāk attīrīšanas iekārtās gada laikā, izņemot neparastas situācijas, piemēram, spēcīga lietus gadījumus.” |
|
9. |
Atbilstoši šīs direktīvas 15. panta 1. punktam: “Kompetentās iestādes vai atbilstoš[..]ās organizācijas uzrauga:
[..].” |
|
10. |
Direktīvas 91/271 I pielikumā “Prasības komunālajiem notekūdeņiem” ietilpst šādas četras daļas: A. kanalizācijas sistēmas; B. Izvadīšanas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saņemošajos ūdeņos; C. Rūpnieciskie notekūdeņi; D. Novērošanas un rezultātu novērtēšanas ieteicamās metodes. |
|
11. |
Saskaņā ar I pielikuma B daļu:
|
|
12. |
Direktīvas I pielikuma D daļā ir noteikts:
[..]” |
|
13. |
Direktīvas 91/271 I pielikuma 1. tabulā ir ietvertas “Prasības par izplūdēm no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, uz ko attiecas šīs direktīvas 4. un 5. pants [..]”. |
B – Valsts tiesību normas
|
14. |
Direktīva 91/271 Portugāles tiesībās ir transponēta ar 1997. gada 19. jūnija Dekrētlikumu Nr. 152/97 ( 4 ). |
|
15. |
Šī Dekrētlikuma Nr. 152/97 5. panta 2. punktā ir paredzēti dažādi termiņi, kuros tā 4. pantā minētajām struktūrām ir jānosaka nepieciešamās metodes, lai pastāvošie vai tā spēkā stāšanās dienā paredzamie notekūdeņi tiktu otrreizēji attīrīti. Konkrēti, 2005. gada 31. decembris ir noteikts aglomerācijām ar c.e., kas lielāks par 10000 un mazāks vai vienāds ar 15000, un aglomerācijām ar c.e., kas lielāks par 2000 un mazāks vai vienāds ar 10000, novadīšanām saldūdeņos un estuāros. |
|
16. |
Saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 152/97 14. pantu 5. panta 2. punkta noteikumu neizpilde ir pārkāpums, par kuru ir paredzēts naudas sods. |
II – Pirmstiesas procedūra
|
17. |
Iepriekšējā procedūra pirms šīs prasības iesniegšanas tika uzsākta 2009. gadā un attiecās uz to, ka Portugāles Republika, iespējams, nav izpildījusi Direktīvas 91/271 3., 4. un 10. panta prasības attiecībā uz 186 aglomerācijām. |
|
18. |
Pirmstiesas procedūras laikā Portugāles Republika daļēji izpildīja Komisijas prasības, un tādējādi šīs pēdējās prasība ir par to, ka Portugāles Republika nav izpildījusi Direktīvas 91/271 4. panta prasības attiecībā uz 52 aglomerācijām. |
III – Komisijas prasība un tiesvedība Tiesā
|
19. |
Savā prasības pieteikumā Komisija apgalvo, ka, lai izpildītu minēto tiesību normu, nepietiek ar to, ka tiek ierīkotas attīrīšanas iekārtas (kas ir Direktīvas 91/271 3. pantā paredzētais pienākums), bet gan ir nepieciešams, lai iekārtas darbotos un tas tiktu darīts tā, lai attīrītie ūdeņi atbilstu šīs direktīvas I pielikuma prasībām. |
|
20. |
Tā uzskata, ka, lai noteiktu, vai attīrītie ūdeņi atbilst I pielikuma prasībām, ir nepieciešams, lai tie pirmā gada laikā tiktu novēroti atbilstoši šī I pielikuma D daļai. |
|
21. |
Portugāles valdība savā iebildumu rakstā iepriekš minēto neapstrīd, bet savu aizstāvību fokusē uz to, ka attiecīgo aglomerāciju skaits patiesībā esot 26 un ka prasības izpildei nepieciešamie darbi esot pavirzījušies ļoti tālu uz priekšu. |
|
22. |
Atbilstoši jau minētajam Tiesa lūdza, lai lietas dalībnieces izklāsta savu viedokli par Direktīvas 91/271 4. panta izpildes nosacījumiem, lūdzot tām paust nostāju par konkrēto jautājumu, vai ir pietiekami, ka iekārta ir sākusi darboties, vai arī, piemērojot direktīvas I pielikuma D daļu, kurā ir prasīts, lai dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantota novadīto ūdeņu kvalitātes novērošanas metode, ir nepieciešams, lai šīs novērošanas rezultāti pirmajā darbības gadā būtu apmierinoši. |
|
23. |
Tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka ar attīrīšanas iekārtas uzbūvēšanu vien nepietiek, bet ka ir nepieciešams, lai tā pareizi darbotos, jo Direktīvas 91/271 mērķis ir nodrošināt attīrīto ūdeņu kvalitāti, nevis vienkārši attīrīšanas iekārtu celtniecību. Komisija uzskata, ka pareiza iekārtas darbība var tikt konstatēta tikai ar Direktīvas 91/271 I pielikuma D daļā paredzēto novērojumu veikšanu un tiem ir nepieciešams minimālais paraugu daudzums gada laikā atkarībā no attīrīšanas iekārtas lieluma, konkrēti – tās pirmajā darbības gadā. |
|
24. |
Portugāles Republika savukārt uzskata, ka direktīvas 4. panta izpildei būtiskais brīdis ir attīrīšanas iekārtas darbības uzsākšana, precīzāk – brīdis, kad, iekārtai uzsākot savu darbību, pirmās kvalitātes pārbaudes rezultāti ir apmierinoši. |
IV – Vērtējums
A – Ievada piezīmes
|
25. |
Kā zināms, tas, ka dalībvalsts nepastrīd pienākumu neizpildi, kuru tai pārmet Komisija, Tiesai neliedz pārbaudīt, vai Savienības tiesību interpretācija, kas Komisijai ir likusi celt tās prasību, ir pareiza. Runājot sprieduma Komisija/Zviedrija vārdiem, “tiesvedības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros Tiesai ir jāpārbauda, vai inkriminētā pienākumu neizpilde pastāv vai nē, pat ja attiecīgā dalībvalsts pienākumu neizpildi neapstrīd” ( 5 ). |
|
26. |
Šajā lietā Portugāles Republika savos rakstveida apsvērumos sākotnēji apstrīdēja Komisijas vērtējumu par to, ka Direktīvas 91/271 4. panta prasības nav izpildītas attiecībā uz virkni aglomerāciju, taču neapšaubīdama šīs tiesību normas interpretāciju, uz kuru Komisija pamatojas, uzskatīdama, ka Portugāles Republika nav izpildījusi kādu no Līgumos paredzētajiem pienākumiem (LESD 258. pants). |
|
27. |
Tā kā neatkarīgi no tā, kāda ir Portugāles Republikas aizstāvība, “Tiesai ir jāpārbauda, vai inkriminētā pienākumu neizpilde pastāv vai nē”, lietas dalībnieces, kā jau minēts, tika uzaicinātas izteikties par Direktīvas 91/271 4. panta interpretāciju saistībā ar tās pašas direktīvas I pielikuma D daļu. Šī iemesla dēļ Portugāles Republika tiesas sēdē aplūkoja Komisijas aizstāvēto šīs tiesību normas interpretāciju, apgalvodama, ka tajā paredzētais pienākums nav izpildīts tikai tad, ja attīrīšanas iekārta nav sākusi darboties tajā paredzētajā datumā, un nav nepieciešams, lai paietu minētajā I pielikuma D daļā paredzēto novērojumu veikšanai nepieciešamais laiks. |
|
28. |
Tādējādi ir jānosaka, vai Komisijas izmantotā Direktīvas 91/271 4. panta interpretācija ir tiesībām atbilstoša, jo no tā galu galā ir atkarīgs, vai pastāv pienākumu neizpilde, kas tiek pārmesta ar šīs tiesvedības pamatā esošo prasību. |
B – Par Tiesas nolēmumiem attiecībā uz saikni starp Direktīvas 91/271 4. pantu un tās I pielikuma D daļu
|
29. |
Direktīvas 91/271 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka “dalībvalsts nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi”. Šis pienākums atkarībā no aglomerācijas veida ir jāizpilda līdz 2000. gada 31. decembrim vai 2005. gada 31. decembrim. |
|
30. |
No otras puses, saskaņā ar šī paša 4. panta 3. punktu “šā panta 1. un 2. punktā aprakstītajai ūdeņu novadīšanai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jāatbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas prasībām [..]”. |
|
31. |
Savukārt I pielikuma B daļas 1. punktā ir noteikts, ka “notekūdeņu attīrīšanas iekārtas projektē vai pārveido tā, lai raksturīgos ienākošo notekūdeņu un attīrīto notekūdeņu paraugus varētu iegūt pirms izvadīšanas saņemošajos ūdeņos”, bet 2. punktā ir noteikts, ka “izvadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas pakļautas [direktīvas] 4. un 5. pantā minētajai attīrīšanai, atbilst 1. tabulā norādītajām prasībām”. |
|
32. |
Tomēr Direktīvas 91/271 4. pantā nav minēta tā paša I pielikuma D daļa, atbilstoši kurai, kā paredzēts tās 1. punktā, “dalībvalstis nodrošina, ka izmanto novērošanas metodi, kas atbilst vismaz turpmāk aprakstītajām prasībām”. Atbilstoši šīs pašas D daļas 2. punktam tam tiek pievienots pienākums ņemt paraugus “proporcionāli plūsmai vai 24 stundu laikā[, tos savācot] tajā pašā skaidri noteiktajā punktā attīrīšanas iekārtu iztekā un, ja nepieciešams, ietekā, lai novērotu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām par novadītajiem notekūdeņiem”. Turklāt saskaņā ar 3. punktu tiek noteikts “minimālais gada paraugu skaits [..] saskaņā ar attīrīšanas iekārtas lielumu” un pienākums tos savākt “gada laikā regulāri”. |
|
33. |
Tiesai jau ir bijusi iespēja izteikt viedokli par saikni, kāda, iespējams, pastāv starp Direktīvas 91/271 4. pantu un tās I pielikuma D daļu. Tā spriedumā Komisija/Itālija ( 6 ) Tiesa apstiprināja Komisijas aizstāvēto saikni starp Direktīvas 91/271 4. pantu un tās I pielikuma D daļu, atzīstot, ka direktīvas 4. pantā paredzēto pienākumu izpilde ir atkarīga no Direktīvas 91/271 I pielikuma D daļā paredzētās paraugu ņemšanas procedūras ievērošanas. |
|
34. |
Spriedumā Komisija/Beļģija ( 7 ) Beļģijas valdība apgalvoja, ka nav jāievēro Direktīvas 91/271 I pielikuma D daļā paredzētā procedūra, ja pirmie rezultāti pēc tam, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārta ir uzsākusi darbību, atbilst šī paša I pielikuma 1. tabulā paredzētajām normām. Komisija uzskata, ka Tiesa šādu viedokli ir noraidījusi, lietu izlemdama pēc būtības. Ir taisnība, ka šajā minētajā lietā Tiesai faktiski nebija iespējas lemt par šo konkrēto apstākli, jo izšķirošs bija fakts, ka attiecīgajās aglomerācijās notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nebija vispār ( 8 ), un šī iemesla dēļ nevar tikt apgalvots, ka šajā otrajā spriedumā Tiesa būtu apstiprinājusi spriedumā Komisija/Itālija izmantoto kritēriju ( 9 ). |
|
35. |
Tādējādi varam secināt, ka patiesībā ir bijis tikai viens gadījums, kad Tiesai bija iespēja lemt par saikni starp Direktīvas 91/271 4. pantu un tās I pielikuma D daļu, un tikai netieši. Tas izskaidro, kāpēc Tiesa lūdza lietas dalībniecēm paust savu nostāju šajā jautājumā. |
C – Par 4. panta interpretāciju Direktīvas 91/271 sistēmā.
|
36. |
No Direktīvas 91/271 sākotnējas analīzes izriet, ka 4. panta saistīšana ar tās I pielikuma D daļu rada pretrunu ar šīs pašas direktīvas 3. pantu. |
|
37. |
Faktiski, ja, lai izpildītu 4. pantā paredzētos pienākumus, ir jāievēro I pielikuma D daļā paredzētā procedūra, attīrīšanas iekārtām ir jābūt uzstādītām vienu gadu pirms 3. pantā noteiktā termiņa komunālo notekūdeņu attīrīšanai, jo D daļā paredzētā procedūra atbilstoši Komisijas uzskatam ir jāveic gada garumā. |
|
38. |
Tomēr datumi, kas direktīvas 3. pantā paredzēti, lai visām aglomerācijām būtu komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas, ir tie paši, kas 4. panta 1. punktā noteikti attīrīšanai atbilstoši šī paša 4. panta 3. punkta nosacījumiem. Interpretēt 4. pantu tā, kā to piedāvā darīt Komisija – un kā ir akceptējusi Tiesa lietā Komisija/Itālija ( 10 ) – neizbēgami nozīmētu atstāt bez ietekmes 3. pantu. |
|
39. |
Direktīvas 91/271 3. un 4. panta gramatiska interpretācija, manuprāt, ļauj izvairīties no minētās pretrunas un sniegt direktīvas sistēmai atbilstošu risinājumu. |
|
40. |
Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka 4. pantā nekur nav norādīts uz I pielikuma D daļu. Šis pielikums ir skaidri minēts vienīgi šī panta 3. punktā, kurā noteikts, ka “šā panta 1. un 2. punktā aprakstītajai ūdeņu novadīšanai [..] jāatbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas prasībām”. Šīs prasības attiecas uz notekūdeņu kvalitāti. |
|
41. |
Savukārt I pielikuma D daļā tiek runāts par “novērošanas un rezultātu novērtēšanas ieteicamajām metodēm”, proti, par procedūrām, kuras ir jāievēro, lai varētu apstiprināt, ka notekūdeņi atbilst Direktīvā paredzētajām kvalitātes prasībām. |
|
42. |
Šīs “novērošanas un rezultātu novērtēšanas metodes” ir jāpiemēro, kamēr iekārtas darbojas, proti, neierobežoti. Direktīvas 91/271 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm novadītie ūdeņi jāuzrauga, “lai pārliecinātos par atbilstību I pielikuma B daļā noteikt[aj]ām prasībām saskaņā ar I pielikuma D daļā aprakstītajām kontroles procedūrām” ( 11 ). |
|
43. |
Tādējādi, šķiet, skaidrs, ka I pielikuma D daļā ir runa par turpinošos pienākumu, ar kuru ir paredzēts nodrošināt, ka novadītie ūdeņi laika gaitā atbilst kvalitātes prasībām, kurām tiem bija jāatbilst kopš iekārtas darbības uzsākšanas. Uzskatīt, ka iekārta var sākt darboties Direktīvas 91/271 4. panta izpratnē tikai tad, ja no tās novadītie ūdeņi gada laikā ir bijuši noteiktas kvalitātes – kas ir nostāja, kuru aizstāv Komisija, apgalvodama, ka 4. pants ir izpildīts vienīgi tad, ja ir ievērota I pielikuma D daļā paredzētā procedūra –, man nešķiet pārliecinoši. |
|
44. |
Ar to, ka pieredze, kā tiesas sēdē apgalvoja Komisija, rāda, ka nereti ir gadījumi, kad attīrīšanas iekārtas savu darbību sāk apstākļos, kuri neļauj nodrošināt Direktīvā 91/271 prasīto kvalitātes līmeni, nevar tikt attaisnota prakse uzskatīt, ka iekārtas ir ierīkotas direktīvas 3. panta paredzētajos termiņos tikai tad, ja tās ir uzsākušas savu darbību, kad ir ticis konstatēts, ka paraugi, kas gada laikā ir pārbaudīti atbilstoši I pielikuma D daļā noteiktajai procedūrai, atbilst šī paša pielikuma B daļā noteiktajiem līmeņiem. Pastāvot šādai iespējai, risinājums drīzāk ir jau no sākuma konstatēt, vai iekārta atbilst nosacījumiem, lai tā varētu uzsākt darbību, proti, vai tā šajā brīdī atbilst I pielikuma B daļas prasībām. Tas ir apstāklis, kura apstiprināšanai nav jāveic I pielikuma D daļā paredzētā paraugu [novērošanas] procedūra, kuras jēga, kā jau minēts, ir nodrošināt, lai attīrīto ūdeņu kvalitāte vienmēr būtu tāda, kāda ir bijusi jānodrošina kopš brīža, kad iekārta pirmo reizi sāka savu darbību. |
D – Par ierosinātās Direktīvas 91/271 4. panta interpretācijas piemērošanu šīs lietas apstākļiem
|
45. |
Atbilstoši iepriekš minētajam Komisijas prasība var būt sekmīga vienīgi attiecībā uz aglomerācijām, kurās Direktīvas 91/271 4. pantā noteiktajā datumā nebija darbojošos kanalizācijas sistēmu, kas atbilstu šīs pašas direktīvas I pielikuma B daļas prasībām. Savukārt prasība ir noraidāma, ciktāl tā attiecas uz aglomerācijām, kurās šajā datumā bija kanalizācijas sistēmas, kas darbojās atbilstoši I pielikuma B daļas prasībām, un nav nepieciešams, lai tās būtu izturējušas šī paša I pielikuma D daļā pirmajam gadam paredzētās pārbaudes. |
V – Tiesāšanās izdevumi
|
46. |
Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu ierosinu Tiesai lemt, ka lietas dalībnieces sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
VI – Secinājumi
|
47. |
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, piedāvāju Tiesai nolemt šādi:
|
( 1 ) Oriģinālvaloda – spāņu.
( 2 ) Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.), turpmāk tekstā – “Direktīva 91/271”.
( 3 ) OV C 209, 3. lpp.
( 4 ) Portugāles Oficiālais Vēstnesis, sērija I‑A, Nr. 139, 2959. lpp.
( 5 ) LietaC‑438/07, EU:C:2009:613, 53. punkts.
( 6 ) Lieta C‑565/10, EU:C:2012:476, 37.–39. punkts.
( 7 ) Lieta C‑395/13, EU:C:2014:2347.
( 8 ) Lieta C‑395/13, EU:C:2014:2347, 48. punkts.
( 9 ) Lieta C‑565/10, EU:C:2012:476.
( 10 ) Lieta C‑565/10, EU:C:2012:476, 37.–39. punkts.
( 11 ) Izcēlums mans.