|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/2333 |
20.11.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2333
(2025. gada 19. novembris),
ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 11. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
|
(2) |
Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 27. augustā iesniedza Greenwood Consortium (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības cietkoksnes saplākšņa ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
1.2. Reģistrācija
|
(3) |
Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/3140 (3) (“reģistrācijas regula”) attiecināja reģistrāciju uz cietkoksnes saplākšņa importu. |
1.3. Pagaidu pasākumi
|
(4) |
Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 12. maijā ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Par aprēķinu precizitāti piezīmes netika saņemtas. |
|
(5) |
Komisija 2025. gada 10. jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1139 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam. |
1.4. Turpmākā procedūra
|
(6) |
Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Ķīnas Valsts meža produktu nozares apvienība (“CNFPIA”), kas pārstāv divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, tai skaitā uzņēmumu Pizhou Jiangshan Wood (“Jiangshan Wood”), ad hoc apvienība, kas pārstāv septiņus ražotājus eksportētājus (“noteikts skaits ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās” jeb “CEP”), ad hoc apvienība, kurā ir 28 Ķīnas ražotāji eksportētāji (“ražotāju eksportētāju apvienība” jeb “apvienība”), sūdzības iesniedzējs, lietotājs Keflico A/S (“Keflico”), nesaistīts importētājs Questwood sp. z o.o (“Questwood”), vairumtirgotājs un nesaistīts importētājs Ljungberg Fritzoe AB (“Ljungberg Fritzoe”), kā arī ES nesaistītu importētāju un lietotāju ad hoc apvienība, Saplākšņa tirdzniecības interešu alianse (“PTIA”), nesaistītu importētāju, mazumtirgotāju un vairumtirgotāju federācija, Eiropas Kokmateriālu tirdzniecības federācija (“ETTF”) un Vācijas vairumtirgotāju, mazumtirgotāju un nesaistītu importētāju apvienība Gesamtverband Deutscher Holzhandel (“GD Holz”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem (5). |
|
(7) |
Personām, kuras to pieprasīja, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika veikta sūdzības iesniedzēja, PTIA, CNFPIA, ražotāju eksportētāju apvienības un Jiangshan Wood uzklausīšana. PTIA iesniedza arī kopsavilkumu pēc uzklausīšanas. Pie tam PTIA pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšanas amatpersona uzklausīja PTIA rakstiski, un, kā paskaidrots 11. apsvērumā, pēc papildu pieprasījuma 2025. gada 16. oktobrī notika nākamā uzklausīšana. |
|
(8) |
Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus. |
|
(9) |
Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. |
|
(10) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no ražotāju eksportētāju apvienības, CEP, CNFPIA, Jiangshan Wood, PTIA, ražotāja eksportētāja Xuzhou Saintland Wood Inc (“Saintland Wood”) un Andrex B.V. (“Andrex”), konteineru rezerves daļu un materiālu, tostarp konteineru cietkoksnes saplākšņa grīdu, importētājs un izplatītājs. Piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās nākamajās iedaļās. |
|
(11) |
Personām, kuras to pieprasīja, arī tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana ar Jiangshan Wood notika 2025. gada 9. oktobrī un ar PTIA2025. gada 13. oktobrī. Turklāt PTIA pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam pie uzklausīšanas amatpersonas, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, tiesībām izteikt piezīmes un iesniegt pierādījumus; tiesības piekļūt atklātajiem lietas materiāliem, tiesības tikt informētam par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem Eiropas Komisija ir balstījusi savus konstatējumus, un tiesības uz labu pārvaldību (6). Uzklausīšana notika 2025. gada 16. oktobrī. Pēc PTIA uzklausīšanas, kas notika 2025. gada 16. oktobrī, uzklausīšanas amatpersona nepieprasīja turpmākus pasākumus. 2025. gada 21. oktobrī uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas pieprasīja Jiangshan Wood. Tā kā uzklausīšanas pieprasījums nebija iesniegts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. un 11. punktā noteiktajā termiņā, to nevarēja apmierināt, un informācijas novēlotās iesniegšanas dēļ nebija iespējama uzklausīšanas amatpersonai iesaistīšanās. |
1.5. Apgalvojumi par procedūras sākšanu
|
(12) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo tika saglabāta sūdzības konfidencialitāte. PTIA apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējiem nav konkrētu ražojumu portfeļu, pēc kuriem varētu noteikt atsevišķus kaitējuma faktorus, un ka tas, ka Komisija pagaidu regulā nav diapazonos sniegusi izlasē iekļauto Savienības ražotāju datus par kaitējumu, liecina, ka konfidencialitātes piemērošana sūdzības iesniegšanas posmā ir nepamatota. |
|
(13) |
PTIA arguments, ka sūdzības datu konfidencialitātes saglabāšana, izmantojot indeksāciju diapazonos, pārkāpj PTIA tiesības uz aizstāvību, tika noraidīts tāpēc, ka dati, kas saistīti ar ražošanu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, ražošanas izmaksām, pārdošanu, krājumiem un nodarbinātību, sūdzībā patiešām bija norādīti diapazonos, tomēr tiem vienmēr bija pievienots attiecīgais indekss, kas atspoguļo to procentuālās izmaiņas. Datu konfidencialitātes saglabāšana tādējādi gādāja par pienācīgu līdzsvaru starp sūdzības iesniedzēja tiesībām uz viskonfidenciālāko datu konfidencialitātes saglabāšanu un ieinteresēto personu tiesībām uz aizstāvību. Turklāt procedūrā ieinteresēto personu prerogatīva ir pieprasīt konfidenciālo datu konfidencialitātes saglabāšanu, t. i., to sniegšanu diapazonos. To pieprasīja sūdzības iesniedzēji procedūras sākumā, un Komisija to pieņēma, tāpēc, ka sūdzības iesniedzējiem bija konkrēti ražojumu veidi, t. i., to konkrēti ražojumu portfeļi, pēc kuriem varētu identificēt uzņēmumu konfidenciālus datus pat tad, ja tie ir apkopoti. Pagaidu posmā izlasē iekļautie Savienības ražotāji nepieprasīja saglabāt konfidencialitāti. Citu jaunu faktoru nebija, tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus un secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 9. apsvērumā. |
|
(14) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA turpināja apstrīdēt sūdzības reprezentativitāti un pieprasīja Komisijai izpaust tās aprēķinu attiecībā uz statusu. |
|
(15) |
Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 13. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par statusu. Paziņojums par statusu (7) lietas sākšanas dienā tika pievienots atklātajiem lietas materiāliem. Tajā ir iekļauts to ES ražotāju un apvienību saraksts, ar kuriem Komisija sazinājās. Paziņojumā nav norādīti atsevišķu ražotāju ražošanas un pārdošanas rādītāji. Šī informācija, izteikta diapazonos, ir atrodama individuālajās atbildēs par statusu (8). Paziņojumā bija pietiekami sīki izpausta metodika, kas izmantota, lai aprēķinātu statusu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu. Proti, Savienības ražotāji, kas nepārprotami atbalstīja sūdzību, saražoja vairāk nekā 25 % no Savienības ražošanas nozares kopējā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma. Sūdzību ir atbalstījuši Savienības ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma, ko saražojusi tā Savienības ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Neviens ražotājs, kas iebilda pret sūdzību, nepieteicās statusa noteikšanas laikā. Pārredzamības labad Komisija arī izpauda, ka nepārprotamu atbalstu paudušie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 25–30 % no kopējā iepriekš minētā saražotā apjoma. Attiecīgi pieprasījums tika noraidīts. Komisija norādīja, ka PTIA nesniedza nekādus būtiskus pierādījumus, kas rāda, ka sūdzības iesniedzējiem nav attiecīgā statusa. |
|
(16) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA atkārtoti apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi pietiekami precīzus ražošanas datus, kas ļautu aprēķināt sūdzības iesniedzēju statusu. PTIA apgalvoja, ka datus, kas attiecas uz deviņiem sūdzības iesniedzējiem, nebija pamata izpaust diapazonos. |
|
(17) |
Komisija izpauda ražošanas rādītājus diapazonos, lai aizsargātu šīs konfidenciālās īpašniekinformācijas konfidencialitāti. Komisija, izpaužot tādu informāciju diapazonos, ievēroja antidempinga izmeklēšanu standarta procedūru. Sūdzību iesniegušo uzņēmumu skaits neskar Komisijas pienākumu aizsargāt konfidenciālu informāciju. Komisija vēlreiz norādīja, ka PTIA, neraugoties uz saviem atkārtotajiem apgalvojumiem par statusu, nesniedza nekādus pierādījumus, kas rāda, ka sūdzības iesniedzējiem nav attiecīgā statusa. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(18) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija pagaidu posmā nav ņēmusi vērā svarīgu informāciju par Savienības interesēm, jo Komisija savā pagaidu novērtējumā nebija ņēmusi vērā PTIA2025. gada 15. janvārī sniegto informāciju (9), kurā atspēkoti pretargumenti, ko sūdzības iesniedzējs (10) iesniedzis pēc PTIA piezīmēm par procedūras sākšanu (11). PTIA apgalvoja, ka tā nav nokavējusi attiecīgo datu iesniegšanas termiņu, bet kā alternatīvu argumentu izvirzīja atsauci uz PTO judikatūru (12), apgalvojot, ka informāciju, kas iesniegta pēc termiņa, nevar automātiski neņemt vērā. |
|
(19) |
Komisija secināja, ka, ņemot vērā sniegto skaidrojumu par termiņu, līdz kuram jāatspēko citu personu sniegtā informācija, PTIA arguments, ka tā atspēkojums attiecībā uz Greenwood konsorcija atspēkojumu, kas sniegts attiecībā uz ieinteresēto personu piezīmēm, ir iesniegts noteiktajā termiņā, ir nepareizs. |
|
(20) |
Turklāt, un galvenais, Komisija bija ņēmusi vērā minētā atspēkojuma būtību. Apgalvojumi par Savienības interesēm, ko PTIA jau bija iesniegusi 2024. gada 25. novembrī (13) un 2025. gada 3. janvārī (14), tika izskatīti, rūpīgi analizējot dažādu lietotāju kategoriju intereses, un īpaši ņemot vērā PTIA viedokli pagaidu regulas 355. un 362. apsvērumā. |
|
(21) |
Pagaidu regulas 7.–9., 12. un 13. apsvērumā, kā arī augstāk 15. apsvērumā ir izskatīts PTIA jau 2024. gada 25. novembrī (15) un 2025. gada 3. janvārī (16) sniegtajā informācijā paustais arguments, kas iekļauts 18. apsvērumā minētajā sniegtajā informācijā, par Savienības ražošanas nozares statusa neesību un statusa aprēķina pārmērīgo konfidencialitāti. Pagaidu regulas 54.–56. apsvērumā ir izskatīts arguments attiecībā uz Komisijas un Tiesas secinājumiem par ražojuma tvērumu izmeklēšanā par bērza saplākšņa importu no Krievijas (17), ko PTIA jau izvirzīja 2024. gada 25. novembrī (18) un 2025. gada 3. janvārī (19) sniegtajā informācijā. Pagaidu regulas 59. un 60. apsvērumā ir izskatīts pieprasījums no tvēruma izslēgt ar plēvi pārklāta saplākšņa ražojumu, ko PTIA jau iesniedza 2024. gada 24. oktobrī (20), 2024. gada 18. novembrī (21) un 2025. gada 3. janvārī (22). Pagaidu regulas 61. un 62. apsvērumā ir izskatīts pieprasījums no tvēruma izslēgt eikalipta saplāksni, ko PTIA jau iesniedza 2024. gada 24. oktobrī (23), 2024. gada 18. novembrī (24), 2024. gada 25. novembrī (25) un 2025. gada 3. janvārī (26). Pagaidu regulas 63. un 64. apsvērumā ir izskatīts pieprasījums no tvēruma izslēgt saplāksni, kura ārējās kārtas biezums nepārsniedz 0,3 mm, kā arī plānu saplāksni, kura biezums ir mazāks par 6 mm, kas jau tika iesniegts 2024. gada 24. oktobrī (27), 2024. gada 18. novembrī (28), 2024. gada 25. novembrī (29) un 2025. gada 3. janvārī (30). Pagaidu regulas 65. un 66. apsvērumā ir izskatīts pieprasījums no tvēruma izslēgt saplāksni ar inženierijas ceļā iegūta finiera kārtām, kas jau tika iesniegts 2024. gada 24. oktobrī (31), 2024. gada 18. novembrī (32), 2024. gada 25. novembrī (33) un 2025. gada 3. janvārī (34). Pagaidu regulas 75. un 76. apsvērumā ir izskatīts pieprasījums no tvēruma izslēgt tropu koku sugas, kas jau tika iesniegts 2025. gada 3. janvārī (35). |
|
(22) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka 2025. gada 15. janvārī iesniegtā informācija tika iesniegta noteiktajā termiņā, t. i., līdz 2025. gada 25. jūnijam, kas ir termiņš piezīmju sniegšanai par pagaidu konstatējumu izpaušanu (36), kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktā. PTIA apgalvoja, ka, tā kā iesniegtajā informācijā bija ietverta jauna informācija, uz to neattiecās 75 dienu termiņš piezīmju iesniegšanai par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas (37). |
|
(23) |
Komisija šo argumentu noraidīja, tāpēc ka PTIA2025. gada 15. janvārī iesniegtās informācijas nosaukums ir “Saplākšņa tirdzniecības interešu alianses atspēkojums attiecībā uz sūdzības iesniedzēju piezīmēm” (38), kas skaidri norāda uz piezīmju iesniegšanu par informāciju, kuru iesniegušas citas ieinteresētās personas, proti, sūdzības iesniedzējs, tāpēc uz to attiecas paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punktā noteiktais 75 dienu termiņš. |
|
(24) |
Turklāt Komisija atgādināja, ka termiņš informācijas iesniegšanai pirms pagaidu pasākumu noteikšanas bija 70 dienas pēc procedūras sākšanas, kas ir īsāks nekā 75 dienu termiņš piezīmju iesniegšanai par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas (39). PTIA apgalvojums, ka jaunu faktu informāciju var iesniegt līdz termiņa beigām, kurā iesniedzamas piezīmes par pagaidu konstatējumu izpaušanu, neatkarīgi no termiņiem, kas noteikti paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punktā, bija nepareizs. PTIA apgalvoja, ka, tā kā galīgais termiņš jaunas informācijas iesniegšanai bija tā perioda beigas, kurā iesniedzamas piezīmes par pagaidu pasākumiem, informāciju var iesniegt jebkurā laikā, ja vien tajā ir iekļauta jauna informācija. Komisija šo argumentu noraidīja, tāpēc ka paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktā skaidri noteikts, ka informācija, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, jāiesniedz 70 dienu laikā no procedūras sākšanas. |
|
(25) |
Komisija tāpat norādīja, ka, pretēji PTIA apgalvojumam, PTIA2025. gada 15. janvārī iesniegtajā informācijā nebija jaunas informācijas. PTIA iedaļā “Apgalvojumi par pasākumu apiešanu” (40) nav sniegusi nekādus apgalvojumus vai pierādījumus par uzraudzību attiecībā uz cietkoksnes saplāksni ar plānu ārējo skujkoku koksnes kārtu (sk. pagaidu regulas 382. apsvērumu). Toties tā iebilda pret importa reģistrāciju attiecībā uz ražojumiem, kas neietilpst pašreizējā ražojuma tvērumā, un pieprasīja Komisijai nepārprotami definēt ražojuma tvērumu. Jautājumam par tādu ražojumu reģistrāciju, uz kuriem neattiecas izmeklēšana, nebija pamatots ar faktiem, tas netika ierosināts, tāpēc šajā lietā tam nebija nozīmes. Ražojuma tvērums tika nepārprotami definēts arī paziņojumā par procedūras sākšanu (41). |
|
(26) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to apgalvojumu būtību, kurus tā pauda 2025. gada 15. janvārī iesniegtajā informācijā. |
|
(27) |
Komisija atkārtoti apstiprināja savu 20. un 21. apsvērumā norādīto par attiecīgo PTIA būtisko apgalvojumu izskatīšanu. Runa ir par informāciju, ko PTIA iesniedza, savukārt atspēkojot PTIA un citu ieinteresēto personu kopš izmeklēšanas sākšanas sniegtās informācijas atspēkojumu, kuru sūdzības iesniedzējs iesniedza 2024. gada 20. decembrī (42). PTIA atspēkojums attiecās tikai uz tiem jautājumiem, kas iekļauti sūdzības iesniedzēja iesniegtajā dokumentā, kurā savukārt bija aplūkoti tikai tie jautājumi, kurus PTIA jau bija ierosinājusi iepriekš (2024. gada 24. oktobrī (43), 2024. gada 18. novembrī (44) un 2024. gada 25. novembrī (45)) sniegtajā informācijā. Tādējādi PTIA atspēkojums pēc būtības aprobežojās ar papildu skaidrojumiem par jau izteiktiem apgalvojumiem. |
|
(28) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā 2025. gada 15. janvārī iesniegtās informācijas pielikumos ietverto informāciju. |
|
(29) |
Komisija īpaši konstatēja, ka pielikumā iesniegtā nozares rādītāju pārskata, kas atspoguļo Ķīnas un Savienības ražotā ar plēvi pārklāta saplākšņa kvalitātes atšķirības, būtība jau bija zināma un ir aplūkota pagaidu regulas 59. un 60. apsvērumā. Pierādījumi, kuru būtība jau bija zināma un aplūkota pagaidu regulas 63. un 64. apsvērumā, tika iesniegti attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārklāta plāna saplākšņa ražošanas ierobežošanu. Savienības uzņēmumu “atbalsta vēstules”PTIA2024. gada 25. novembrī (46) iesniegtajā informācijā jau bija “vairāk nekā simts atbalsta vēstuļu”. Ka tādas vēstules ir, tādējādi zināms bija. Turklāt visas atbalsta vēstules ir sniegtas pēc vēstules parauga un aplūko vienus un tos pašus punktus. Parakstītāju uzņēmumu iebildumi jau tika ņemti vēra pie Savienības interešu novērtēšanas (sk. 20. apsvērumu). |
|
(30) |
PTIA sniegtajā informācijā norādīja, ka Komisijai būtu jāizmanto sava rīcības brīvība un nebūtu jāiekasē pagaidu maksājumi, tāpēc ka pasākumi varētu tikt atcelti sakarā ar to, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, t. i., pagaidu posmā nav ņemtas vērā 140 uzņēmumu iebildumu vēstules. |
|
(31) |
Komisija uzskatīja, ka pagaidu posmā tā rūpīgi izanalizēja visus tos PTIA apgalvojumus, kas saistīti ar Savienības interesēm (sk. 20. apsvērumu). Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
1.6. Atlase
1.6.1. Savienības ražotāju atlase
|
(32) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA pieprasīja paskaidrojumu par UPM vai Latvijas Finiera neiekļaušanu izlasē. |
|
(33) |
Komisija apstiprināja pagaidu regulas 27. apsvērumā izklāstītos Savienības ražotāju izlases veidošanas iemeslus. |
1.6.2. Ražotāju eksportētāju atlase
|
(34) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotāju eksportētāju apvienība, CEP un CNFPIA apstrīdēja Komisijas lēmumu atteikties no izlases un piemērot pamatregulas 18. pantu un sniedza piezīmes par 3.5.2. iedaļā aplūkoto atlikušā maksājuma noteikšanas metodi. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāju eksportētāju apvienība atkārtoti iesniedza apgalvojumu, kas aplūkots turpmāk šajā iedaļā. |
|
(35) |
CEP uzskatīja, ka pieejamos faktus var izmantot tikai attiecībā uz tām personām, kuras izmeklēšanu kavējušas tīši, nav sniegušas nepieciešamo informāciju vai atteikušās sadarboties ar Komisiju. Tā turklāt uzskatīja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi pamatregulas 18. pantu, jo izlasē neiekļauto eksportētāju, kuri sadarbojās, tiesisko stāvokli tā arī neietekmēja divu izlasē iekļauto uzņēmumu nesadarbošanās, proti, šīs personas nezaudētu savu statusu kā persona, kas sadarbojās. Tā uzskatīja, ka izlasē neiekļauto uzņēmumu, kuri sadarbojās, statuss ir jānošķir no to personu statusa, kuras nesadarbojās. Turklāt, tā kā šie izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji pienācīgi iesniedza atlases veidlapas, kurās tika paziņoti visi dati, tā apgalvoja, ka Komisija varēja paļauties uz šādiem datiem, lai noteiktu maksājuma likmi konkrēti tām personām, kuras sadarbojās. Pamatojoties uz to, CEP lūdza Komisiju noteikt atšķirīgus maksājumus Jiangshan Wood, izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kuri sadarbojās, un, visbeidzot, vienu maksājuma likmi tiem, kas nepiedalījās izmeklēšanā vai nepieteicās Komisijā. |
|
(36) |
Ražotāju eksportētāju apvienība apgalvoja, ka divu izlasē iekļauto uzņēmumu (Xuzhou Shengfeng Wood Co., Ltd un Xuzhou Hongxin Wood Co., Ltd), kuri nesadarbojās, lēmums atspoguļo to individuālo izvēli un ka to nevar attiecināt uz citiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pienācīgi iesniedza atlases veidlapas un pauda vēlmi sadarboties. Tāpēc tā uzskatīja, ka Komisijas lēmums atteikties no atlases bija diskrecionārs akts, jo nebija faktu, uz kuru pamata atzīt uzņēmumus par tādiem, kas “nesadarbojas”. Turklāt apvienība apgalvoja, ka pamatregulas 18. pantu piemēro tikai tiem uzņēmumiem, kuri liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai citādi ievērojami kavē izmeklēšanu, bet tas tā nav šajā gadījumā, jo izlasē neiekļautie uzņēmumi, kas sadarbojās, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, joprojām bija pieejami iespējamai atlasei un netraucēja procesu. |
|
(37) |
Apvienība arī apgalvoja, ka pamatregulas 9. panta 6. punkts un PTO Antidempinga nolīguma 9. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju aprēķināt atlikušo maksājumu, pamatojoties uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem noteikto vidējo svērto dempinga starpību, izņemot nulles vai de minimis starpības un starpības, kuru pamatā ir pieejamie fakti. Tā norādīja, ka Komisijas apgalvojumam par to, ka arī tikai viens izlasē iekļauts uzņēmums pamato atteikšanos no pamatregulas 9. panta 6. punkta piemērošanas, nav juridiska pamatojuma. Tā apgalvoja, ka ne pamatregula, ne PTO Antidempinga nolīgums neparedz izņēmumu saistībā ar vienu izlasē iekļautu eksportētāju un ka “pieejamo faktu” piemērošana izlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir radikāla atkāpe no iedibinātās judikatūras un prakses, un tās rezultāts ir represīvi, nereprezentatīvi maksājumi. Tā ne tikai uzskatīja, ka šī pieeja pārkāpj pamatregulu un PTO Antidempinga nolīgumu, bet arī apgalvoja, ka nav taisnīgi vienādi attiekties pret uzņēmumiem, kas sadarbojās, un uzņēmumiem, kas nesadarbojās. |
|
(38) |
Augstāk minēto iemeslu dēļ apvienība pieprasīja Komisijai atcelt pamatregulas 18. panta piemērošanu visiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Tā arī pieprasīja Komisijai pārrēķināt atlikušā maksājuma likmi, pamatojoties tikai uz izlasē iekļauto ražotāju, kas sadarbojās, dempinga starpību. |
|
(39) |
Komisija nepiekrita minētajiem apgalvojumiem turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, atlases veidlapas iesniedzot, izlasē iekļautie uzņēmumi pauda vēlmi sadarboties izmeklēšanā. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisijai, sadarbojoties ar personām, jāizvēlas statistiski derīga izlase, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai līdz lielākajam ražošanu, pārdošanu vai eksportu raksturojošam apjomam, ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Kā minēts pagaidu regulas 38. apsvērumā, pēc tam, kad viens no diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem atteicās sadarboties, arī papildus atlasītais uzņēmums trīs mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas attiecās sadarboties, un, ņemot vērā ar antidempinga izmeklēšanu saistītos procedūras termiņus, trūka laika, lai izlasē iekļautu jaunu uzņēmumu. To uzņēmumu nesadarbošanās, kuri sākotnēji bija apņēmušies to darīt, ietekmēja atlases procesa integritāti un neatstāja Komisijai nekādu citu iespēju kā vien atteikties no izlases. |
|
(40) |
Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka maksājumu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nevar noteikt, tikai pamatojoties uz atlases veidlapām, jo atlases veidlapā sniegtā informācija bija ļoti ierobežota un attiecās tikai uz eksporta cenu un eksporta apjomu. Tāpēc uz šā pamata nebūtu iespējams noteikt dempinga starpību, arī tāpēc, ka nebija iespējams pārbaudīt šo informāciju. |
|
(41) |
Visbeidzot, Komisija arī nepiekrita tam, ka lēmums atteikties no izlases ir nelikumīgs. Gluži pretēji, gan PTO Antidempinga nolīguma 6.10. pantā, gan pamatregulas 17. pantā ir noteikts, ka izlasei jābūt statistiski derīgai vai balstītai uz lielāko ražošanu, pārdošanu vai eksportu raksturojošo apjomu. Tāpēc izlasei jābūt tik pietiekami reprezentatīvai, lai uz tās pamata noteiktā dempinga starpība būtu reprezentatīva visam importam Savienībā. Tomēr pēc tam kad divi no sākotnēji izlasē iekļautajiem ražotājiem vairs nesadarbojās, no izlasē iekļautajām personām kā persona, kas sadarbojās, palika tikai viens uzņēmums, Jiangshan Wood. Komisija uzskatīja, ka izlase, kurā bija tikai viens uzņēmums, kas pārstāv tikai aptuveni 5 % no kopējā eksporta no Ķīnas uz Savienību, nebija pietiekami reprezentatīva, un tāpēc atteicās no atlases, bet aprēķināja individuālo maksājumu Jiangshan Wood. Tādējādi Komisija joprojām uzskatīja, ka lēmums atteikties no atlases bija pamatots un ka Jiangshan Wood situāciju nevar uzskatīt par reprezentatīvu citu ražotāju eksportētāju situācijai. Komisija arī atgādināja, ka 18. pantu piemēro ne tikai situācijās, kad personas apzināti atsaka piekļuvi, bet arī situācijās, kad personas nesniedz vajadzīgo informāciju Komisijas noteiktajos termiņos. Tāpēc tā uzskatīja, ka “pieejamo faktu” piemērošana šajā konkrētajā lietā ir pamatota un ir saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu. |
|
(42) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāju eksportētāju apvienība, CEP un Saintland Wood iesniedza piezīmes par atlasi. Ražotāju eksportētāju apvienība atkārtoti norādīja, ka Komisijas lēmums par 18. panta piemērošanu izlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un par atteikšanos no atlases ir nopietnas juridiskas kļūdas, kas būtiski kropļo izmeklēšanas iznākumu un pārkāpj būtiskus pienākumus, kuri izriet no ES regulām un PTO Antidempinga nolīguma. Tā apgalvoja, ka 1) nepārliecinoša un attiecībā uz attieksmi pret izlasē neiekļautajiem eksportētājiem nebūtiska ir Komisijas nostāja, ka trūka laika jaunu uzņēmumu iekļaušanai izlasē, ka 2) zināmu uzņēmumu nesadarbošanās neatbrīvo Komisiju no pienākuma nodrošināt pamatregulai un PTO Antidempinga nolīgumam atbilstošu attieksmi pret izlasē neiekļautiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ka 3) slogs, ko rada procedūras termiņu un atlases procesa pārzināšana, gulstas uz Komisiju. Turklāt apvienība apgalvoja, ka, tā kā eksportētāji atlases aizpildīja veidlapas, pilnībā ievērojot anketā sniegtos Komisijas norādījumus, Komisijas skaidrotais – ka tā nevar noteikt maksājumu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, balstoties tikai uz atlases veidlapām, – ir kļūdains un neatbilst pašas Komisijas prasībām. Tā piedevām apgalvoja, ka Komisijas apgalvojums, ka Savienībā importēta 5 % liela importa daļa nav reprezentatīva, ir tiešā pretrunā Hitit Seramik sprieduma (47) loģikai, kurā atzīts, ka 6 % no ražošanas apjoma ir pietiekami. |
|
(43) |
Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pamatregulas 18. panta piemērošana atbilst gan pamatregulai, gan PTO Antidempinga nolīgumam. Pamatregulas 18. pants attiecas uz situācijām, kad personas nesniedz vajadzīgo informāciju Komisijas noteiktajā termiņā. Lai varētu spriest, vai bija pietiekami daudz laika, lai izlasē iekļautu citu ražotāju eksportētāju, jāņem vērā konkrētie katras izmeklēšanas apstākļi, un šajā konkrētajā gadījumā Komisija nebūtu varējusi savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu, ja izlasē tiktu iekļauti jauni uzņēmumi. Tas, vai izlase ir reprezentatīva, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, reprezentativitāte ražojumu daudzveidības, ražošanas nozares lieluma un daudzu citu faktoru ziņā, un šie faktori katrā izmeklēšanā jāņem vērā katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc tas, ka citā lietā par reprezentatīvu tika uzskatīta ražotāju izlase, kurā pārstāvēts līdzīgs ražošanas apjoma procents, nav pretrunā Komisijas secinājumam, kas tika balstīts uz lietas apstākļiem. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka šajā konkrētajā gadījumā atteikšanās no izlases un “pieejamo faktu” piemērošana bija pamatota. |
|
(44) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CEP apšaubīja, ka tāpēc, ka izlasē iekļautie uzņēmumi nesadarbojās, citas personas, kas sadarbojās, netika uzskatītas par uzņēmumiem, kas sadarbojās, un tādējādi tika pārtraukta atlase. CEP apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi pamatregulas 18. pantu, jo pieteicās vairāki ražotāji eksportētāji un bija paredzams, ka tie tiks iekļauti izlasē. CEP uzskata, ka tad, ja sadarbojas divi no trim ražotājiem un uz tiem tiek attiecināta nulles vai de minimis starpība, izlasē neiekļautie uzņēmumi tiktu uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās, un izrietošais maksājums nebūtu tik represīvs. CEP tāpat uzskatīja, ka atlase kopumā ir izņēmuma noteikums salīdzinājumā ar to, ko parasti piemēro standarta izmeklēšanās. Tie apgalvoja, ka neatkarīgi no tā, vai Komisija ir vai nav atteikusies no atlases, tam nebūtu jāskar personas, kas iesniedz atlases veidlapu un iegūst sadarbības statusu, un uz šīm personām būtu jāattiecina tāds pats maksājums kā uz personu, kas sadarbojās. |
|
(45) |
Komisija norādīja uz augstāk šajā iedaļā sniegtajiem paskaidrojumiem, kāpēc tai bija jāatsakās no atlases. Tā uzskatīja, ka izrietošais maksājums nav netaisnīgs un zemāk 3.5.2. iedaļā izklāstītā dempinga maksājuma noteikšanas metodika saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīta uz visu ražotāju eksportētāju datiem. Tā uzskatīja, ka šāda metode ir saprātīga un precīza un ļauj noteikt dempinga starpību visam pārējam importam, un atkārtoti norādīja, ka tā nevarēja balstīt dempinga starpību visam pārējam importam tikai uz datiem par vienu uzņēmumu, kura imports Savienībā netika uzskatīts par reprezentatīvu visam importam Savienībā. Tāpēc tā šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(46) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saintland Wood pauda nožēlu, ka tas netika iekļauts izlasē un ka, pēc tam, kad divi uzņēmumi, kā tas uzskatīja, ES tiesību aktu izpratnes trūkuma dēļ bija pārtraukuši sadarbību, izlasē netika iekļauts neviens cits ražotājs. Uzņēmums arī pieminēja, ka pirms divdesmit gadiem tā mātesuzņēmums tika atlasīts izmeklēšanā, kurā, salīdzinājumā ar tikai diviem šajā lietā, tika atlasīti seši ražotāji, un tādējādi jautāja, vai ir mainīti atlases noteikumi. |
|
(47) |
Komisija atgādināja, ka atlase joprojām ir jābalsta uz to pašu pamatregulas pantu (17. pants), kas pēc būtības nav mainījies, un ka izlasē iekļauto uzņēmumu skaits ir atkarīgs no katras atsevišķās lietas apstākļiem. Šajā konkrētajā lietā tika uzskatīts, ka sākotnējā divu uzņēmumu izlase ir reprezentatīva. Pagaidu regulas 39. apsvērumā paskaidrots, ka katram jaunam izlasē iekļautam uzņēmumam, lai sniegtu atbildes uz anketas jautājumiem, būtu jāatvēl vēl vismaz 30 dienas, tāpēc atbilde tiktu saņemta vairāk nekā divus mēnešus pēc sākotnēji noteiktā termiņa, un tādējādi tika uzskatīts, ka, ņemot vērā procedūras termiņus, jauna uzņēmuma atlasei trūka laika. Komisija piedevām norādīja, ka Saintland Wood nepieprasīja individuālos noteikumus saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, jo Komisijas noteiktajā termiņā nebija sniedzis atbildes uz visiem anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi
|
(48) |
Piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 40.–43. apsvērumā izklāstītos secinājumus. |
|
(49) |
Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus:
|
1.8. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(50) |
Kā norādīts pagaidu regulas 1.7. iedaļā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
|
(51) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA atkārtoti apgalvoja, kā arī atspēkoja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus, ka šīs lietas vispārējais tvērums ir pārāk plašs, jo saplāksni, kas ražots no priedes, papeles, dižskābarža, bērza un okoume, nevar grupēt vienā ražojuma definīcijā. Tā atsaucās uz Komisijas konstatējumiem lietā par bērza cietkoksnes saplāksni no Krievijas (48), apgalvojot, ka Komisija minētās procedūras konstatējumos aicināja skaidri nošķirt bērza saplāksni, papeles saplāksni, okoume saplāksni un dižskābarža saplāksni, t. i., cietkoksnes sugas. Šī nošķiršana bija objektīva, un to nevarēja mainīt. PTIA apgalvoja, ka Komisija pati ir skaidri norādījusi, ka dažādu sugu saplākšņiem nav vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības (49). |
|
(52) |
Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 55. un 56. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par iespēju noteikt izmeklēšanas tvērumu, pamatojoties uz tādiem objektīviem kritērijiem kā vispārīga un plaši izmantota cietkoksnes saplākšņa ražojuma kategorija. Konkrētāk, pagaidu regulas 55. apsvērumā “Komisija konstatēja, ka šajā izmeklēšanā izmeklējamā ražojuma noteicošais faktors bija tas, ka segfinieris ir izgatavots no cietkoksnes, nevis skujkoku koksnes, citiem koka izstrādājumiem vai plastmasas”. Komisija norādīja, ka paši nesaistītie importētāji, kas bija PTIA dalībnieki, savās pārdošanas brošūrās (50) izmantoja ražojuma kategoriju “cietkoksnes saplāksnis”, nevis “skujkoku koksnes saplāksnis”. Arī Eiropas ražojumu standarti ir atšķirīgi cietkoksnes un skujkoku koksnes saplāksnim (51). To, ka cietkoksnes saplāksnis ir skaidri definēta, atsevišķa ražojumu kategorija, kuras pamatā ir kopīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kas atšķiras no skujkoku koksnes saplākšņa, apstiprina arī muitas tarifa klasifikācija, kurā saplāksnis ir iedalīts skujkoku koksnes (skujkoku koksnes) un lapu koku koksnes (cietkoksnes) kategorijās (52). |
|
(53) |
Komisija arī atgādināja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru, “lai definētu attiecīgo ražojumu, Komisija var ņemt vērā vairākus faktorus, piemēram, ražojumu fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantojumu, to savstarpēju aizstājamību, to, kā ražojumu uztver patērētājs, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti” (53). Komisijas veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv augsta līdzības pakāpe starp dažādiem ražojuma veidiem attiecībā uz lielāko daļu iepriekš minēto parametru, pie kuriem vēl bez kopīgajām fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām pieskaitāms arī to izmantojums, savstarpēja aizstājamība, tas, kā ražojumu uztver patērētājs, izplatīšanas kanāli un ražošanas process. |
|
(54) |
Komisija turklāt konstatēja skaidru nodalījumu starp cietkoksni un skujkoku koksni. Lielākajai daļai cietkoksnes ir lielāks blīvums nekā lielākajai daļai skujkoku koksnes. Cietkoksnes koku augšanas temps ir lēnāks. Skujkoku koksne ir mazāk ugunsizturīga. Cietkoksnei ir vairāk izteikta tekstūra, kas atšķiras no skujkoku koksnes mazāk izteiktās tekstūras. Cietkoksne ir cieta un izturīga salīdzinājumā ar mīksto un apstrādājamo skujkoku koksni, un tas ietekmē to lietojumu. Pamatojoties uz šiem faktoriem, PTIA izvirzītais arguments tika noraidīts. |
|
(55) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA vēlreiz norādīja, ka izmeklējamais ražojums ir pretrunā Komisijas un Tiesas konstatējumiem Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa lietā. Lai šo argumentu pamatotu, PTIA apgalvoja, ka, pretēji Komisijas apgalvojumiem augstāk 52.–54. apsvērumā, tikai dažu Savienības ražotāju pārdošanas brošūrās ir nošķirts cietkoksnes saplāksnis un skujkoku koksnes saplāksnis, ka atšķirīgi Eiropas ražojumu standarti skujkoku koksnei un cietkoksnei, tāpat kā atšķirīga muitas klasifikācija cietkoksnei un skujkoku koksnei, nav svarīgi, tāpēc ka muitas kodi sīkāk iedala ražojumus pēc izmantotās koku sugas. PTIA bez tam apgalvoja, ka 54. apsvērumā uzskaitītās skujkoku koksnes sugu un cietkoksnes sugu īpašību atšķirības arī nav svarīgas. |
|
(56) |
Komisija apstiprināja iepriekš 52.–54. apsvērumā izklāstītos argumentus, ka cietkoksnes saplāksnis identificējams par tādu unikālu, nošķirtu ražojumu kategoriju, kura var definēt par antidempinga izmeklēšanas tvērumu, pamatojoties uz fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī uz to, kā tos uztver nozare un patērētājs. Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautais Savienības importētājs, PTIA loceklis, savā tīmekļvietnē (54) arī izmanto ražojumu kategoriju “cietkoksnes saplāksnis”. Komisija piebilda, ka citas tirdzniecības aizsardzības iestādes konkrētās antidempinga izmeklēšanās cietkoksnes saplāksni ir definējušas kā izmeklēšanas tvērumu, atsaukdamās uz Amerikas Savienoto Valstu lietu Certain Hardwood Plywood Products From the People’s Republic of China (55) un Kanādas lietu Decorative and other non-structural plywood, un ražojuma tvērums pēdējā definēts, atsaucoties uz American National Standard for Hardwood and Decorative Plywood, ANSI/HPVA HP-1-2016 (56). Šā argumenta sakarā Komisija atsaucās uz izmeklēšanu, kas pašreiz tiek veikta attiecībā uz skujkoku koksnes saplākšņa importu no Brazīlijas (57), kurā kā ražojuma tvērums ir definēta saplākšņa otra galvenā kategorija: skujkoku koksnes saplāksnis. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
2.1. Pieprasījumi par izslēgšanu no tvēruma
|
(57) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka tas, ka Komisija noraidīja tā izslēgšanas no tvēruma pieprasījumu “ar vienu līdz diviem teikumiem”, liecina par to, ka “Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā PTIA sniegto informāciju”. |
|
(58) |
Komisija atgādināja, ka svarīga ir atspēkojuma būtība, nevis apmērs, un tas, vai piezīmes ir pienācīgi atspēkotas. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
|
(59) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka lietā par bērza cietkoksnes saplāksni no Krievijas (58) Komisija konstatēja, ka dažādu sugu cietkoksnes saplāksnim nav vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un ka šo konstatējumu ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa savā spriedumā lietā Vyatsky Plywood Mill/Komisija (59). PTIA apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un kļūdu tiesību piemērošanā. |
|
(60) |
Komisija šos apgalvojumus daļēji ir izskatījusi 52. apsvērumā. Turklāt Komisija nav interpretējusi ne faktus, ne tiesību aktus pretēji saviem iepriekšējiem konstatējumiem lietā par bērza cietkoksnes saplākšņa importu no Krievijas, jo tā nekad nav noteikusi, ka bērza un citi cietkoksnes saplākšņa veidi ir viens un tas pats. Pagaidu regulas 55. apsvērumā tā konstatēja, ka “cietkoksnes saplāksnis (..) var atšķirt no citiem ražojumiem (..) pēc tā fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām un kas ietver arī vairākas ražojumu apakškategorijas (ražojuma veidus)”. Šis konstatējums un apgalvojums, ka bērza cietkoksnes saplāksnis pats par sevi var būt uzskatāms par cietkoksnes saplākšņa apakškategoriju, kas atšķiras no cita cietkoksnes saplākšņa, kurš vārētu būt antidempinga izmeklēšanas priekšmets, nav pretrunīgs. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
|
(61) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CEP apgalvoja, ka ražojuma tvērums ir definēts pārāk plaši un Komisija nav ņēmusi vērā būtiskās atšķirības starp dažādu koku sugu saplāksni. |
|
(62) |
Tā kā nebija nekādu apstiprinošu pierādījumu, Komisija noraidīja apgalvojumu un atsaucās uz savu secinājumu 56. apsvērumā. |
2.1.1. Eikalipta saplāksnis
|
(63) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA, ETTF un GD Holz (60) sniedza informāciju, ka eikalipta saplāksnis būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma, jo Savienības ražošanas nozare nespēj aizstāt eikalipta saplāksni no Ķīnas, tāpēc ka Savienībā nav pietiekama ražošanas apjoma un nepietiek izejvielu, proti, eikalipta apaļkoku. Stādījumus nevar paplašināt, jo Spānijā un Portugālē ir aizliegumi to platības palielināšanai. PTIA norādīja, ka tikai trīs Savienības ražotāji piedāvā ražojumus, kuros ir izmantots eikalipts. PTIA arī apgalvoja, ka Eiropā audzētais eikalipts nav piemērots saplākšņa ražošanai. Keflico piebilda, ka Savienībā ražotais eikalipta saplāksnis gandrīz vienmēr bija augstākas šķiras saplāksnis, bet zemākās šķiras saplāksnis netiek ražots. |
|
(64) |
Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 62. apsvērumā izklāstītos konstatējumus attiecībā uz pieprasījumu par eikalipta saplākšņa izslēgšanu no izmeklēšanas tvēruma, pamatojoties uz to, ka, kā atzinusi pati PTIA, vismaz trīs Savienības ražotāji piedāvā ražojumus, kuros eikaliptu izmanto segfinieriem. Komisija arī norādīja, ka apgalvojumi par ražošanas un izejvielu trūkumu netika pamatoti ar pierādījumiem par piedāvājuma deficītu. PTIA apgalvoja, ka Savienībā eikalipta ražošanā galvenokārt izmanto importētas izejvielas, un Komisija atrada pierādījumus tam, ka Ķīnā ražošanā arī izmanto importētus finierus, kā paskaidrots 246. apsvērumā, un tas apgāž apgalvojumu par to, ka Savienībā atšķirībā no ĶTR trūkst izejvielu. Turklāt Keflico savā sniegtajā informācijā apstiprināja eikalipta un bērza saplākšņa (61) savstarpējo aizstājamību iepakojuma nozarē, un tas bija pretrunā apgalvojumam, ka Savienībā ražotais cietkoksnes saplāksnis aizņem citu tirgus segmentu kā importētais Ķīnas izcelsmes eikalipta saplāksnis. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(65) |
Turklāt Komisija uzskatīja, ka Savienības rūpniecības spēja pilnībā aizstāt no Ķīnas importēto eikalipta saplāksni nebija būtisks kritērijs, lai definētu attiecīgo ražojumu, proti, izslēgtu noteiktu sugu, piemēram, eikalipta, cietkoksni. Tomēr šis arguments tika uzskatīts par būtisku, novērtējot Savienības intereses. Attiecīgi Komisija sīkāk izskatīja šo jautājumu 245. un 246. apsvērumā. |
|
(66) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka tā pieprasījumu no izmeklēšanas tvēruma izslēgt eikalipta saplāksni Komisija ir noraidījusi bez pietiekama savu konstatējumu pamatojuma. PTIA atkārtoti apstiprināja, ka atklātajos lietas materiālos nebija pierādījumu, ka Savienības ražošanas nozare eikaliptu saplāksni ražo komerciālos apjomos. |
|
(67) |
Šis arguments tika noraidīts, jo gan Panguaneta (62), gan Garnica (63) atbildēs uz anketas jautājumiem, kas pievienotas atklātajiem lietas materiāliem, bija atsauces uz to ražojumu klāstu, tostarp eikalipta saplāksni (64). |
|
(68) |
Turklāt, ņemot vērā to, ka cietkoksnes saplākšņa ražotāji ražo pēc pasūtījuma, nenotika ražošana, lai veidotu krājumus, tāpēc eikalipta saplākšņa ražošanas komerciālais apjoms attiecīgajā gadā bija vienāds ar patērētāju pasūtīto apjomu. Kā norādīts 64. apsvērumā, ņemot vērā gan Ķīnas, gan Savienības ražotāji piedalās globālajā eikalipta finiera tirdzniecībā, eikalipta saplākšņa izejvielas bija pieejamas un būtiski neierobežoja apjomu, ko varētu ražot Savienības ražošanas nozare. |
|
(69) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CEP apgalvoja, ka pieprasījumi no izmeklēšanas izslēgt eikalipta saplāksni un ar plēvi pārklātu saplāksni bija noraidīti bez pietiekama iemesla. CEP atsaucās uz PTIA piezīmēm par eikalipta saplākšņa izslēgšanu, gan precīzi nenorādīdami iesniegto informāciju. |
|
(70) |
Tā kā nebija nekādu apstiprinošu pierādījumu, Komisija noraidīja apgalvojumu. |
|
(71) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saintland Wood iesniedza informāciju, no kuras – pretēji Komisijas apgalvojumam 64. apsvērumā – izrietēja, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja saimnieciski un ilgtspējīgi ražot vienreizlietojamu ar plēvi pārklātu eikalipta saplāksni, jo importētu vai no importētiem apaļkokiem pašražotu finieru izmaksas bija pārmērīgas un Savienības ražošanas nozarei nebija nepieciešamās ražošanas tehnoloģijas. Saintland Wood nenorādīja iesniegtās informācijas nolūku. Ņemot vērā tā apstrīdētā 64. apsvēruma novietojumu tekstā, attiecīgo iesniegto informāciju Komisija izskatīja kontekstā ar pieprasījumu izslēgt ar plēvi pārklātu eikalipta saplāksni. Komisija norādīja, ka saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju zemas kvalitātes un zema lietojuma ar plēvi pārklāta saplākšņa cenu līmenis pašreiz ir tāds, ka Savienības ražošanas nozare nevar segt ražošanas izmaksas. Nevis tehnoloģiskās zinātības vai izejvielu trūkums, bet gan šī Savienības ražošanas nozarei raksturīgā nerentabilitāte bija par iemeslu tam, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja no eikalipta vai citu sugu cietkoksnes ražot vienreizlietojamu ar plēvi pārklātu saplāksni. Šis apgalvojums tika noraidīts. |
2.1.2. Ar plēvi pārklāts saplāksnis
|
(72) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA, ETTF, GD Holz un Questwood apgalvoja, ka Savienībā ražotais ar plēvi pārklātais saplāksnis nekonkurē ar saplāksni, kas importēts no Ķīnas un ir ar plēves pārklājumu, it īpaši ar veidņiem paredzēto ar plēvi pārklāto saplāksni. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka importētais ar plēvi pārklātais saplāksnis ir atsevišķa ražojumu kategorija, Savienībā tādu neražo un pastāv ierobežojumi attiecībā uz tā turpmāko ražošanu, tas tieši nekonkurē ar Savienības līdzīgo ražojumu, tam ir atšķirīga kvalitāte un parametri, un tā iespējamā izzušana no Savienības tirgus antidempinga pasākumu dēļ negatīvi ietekmētu mājokļu politiku. |
|
(73) |
Apgalvojums tika noraidīts, jo, neraugoties uz to, ka ar plēvi pārklāts veidņu saplāksnis ir skaidri definēta ražojumu kategorija, tas ir viens no cietkoksnes saplākšņa ražojuma veidiem, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tas sastāv no līdzīgām izejvielām (finieriem, līmes un plastmasas papildu kārtas uz segfiniera), to ražo tie paši ražotāji eksportētāji un importē tie paši importētāji, kas ražo un importē citas cietkoksnes saplākšņa plātnes. Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 60. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par to, ka starp Ķīnā un ES ražoto ar plēvi pārklāto saplāksni, kas paredzēts veidņiem, nav atšķirību fizikālo, tehnisko un ķīmisko pamatīpašību ziņā. Turklāt Komisija apkopoja pierādījumus, kas liecina, ka importētais un iekšzemes ar plēvi pārklātais saplāksnis ir līdzīgs gan lietojuma, gan ilgizturības ziņā (t. i., cik reizes to var izmantot būvniecības veidņiem). Savienības ražošanas nozare ražoja arī ar plēvi pārklātu dižskābarža saplāksni (65), kas, ņemot vērā izmantoto koku sugu īpašības, bija ļoti līdzīgs tādam ar plēvi pārklātam eikalipta saplāksnim, kam ir zema atkalizmantojamība. Komisija konstatēja, ka, tā kā lietojums pārklājas un ražojuma kvalitātes atšķirības vien nepamato izslēgšanu no izmeklēšanas tvēruma, no Ķīnas importētais un Savienībā ražotais saplāksnis ar plēves pārklājumu savā starpā tieši konkurē. Tomēr arguments, ka ES ražotājiem nav ekonomiski izdevīgi ražot zemas kvalitātes un lētu ar plēvi pārklātu veidņiem paredzētu saplāksni, kā arī ietekme uz dzīvokļu apgādi, ir izskatīti 8. iedaļā par Savienības interesēm. |
|
(74) |
Komisija norādīja, ka PTIA tās sniegtās informācijas 84. apsvērumā, šķiet, ir norādījusi, ka Krievijas bērza saplāksnis ar plēves pārklājumu un no Ķīnas importētais eikalipta un papeles saplāksnis ar plēves pārklājumu ir savstarpēji aizstājami (66), ciktāl tas attiecas uz to lietojumu. Tā kā lietā par bērza cietkoksnes saplākšņa importu no Krievijas (67) vai šajā izmeklēšanā nebija nekādu norāžu par pretējo, Krievijas bērza saplāksnis ar plēves pārklājumu un Savienības ražošanas nozares ražotais saplāksnis ar plēves pārklājumu arī tika uzskatīti par savstarpēji aizstājamiem. |
|
(75) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saintland Wood apgalvoja, ka ar plēvi pārklāts dižskābarža saplāksnis nav konkurētspējīgs tirgū un Savienības ražošanas nozare to neražo. |
|
(76) |
Šo argumentu Komisija uzskatīja par nepamatotu un noraidīja, tāpēc ka Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod ar plēvi pārklātu dižskābarža saplāksni (68). |
|
(77) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA lūdza, lai ražojuma kontroles numurā (“RKN”), dempinga starpības un cenu samazinājuma / mērķa cenas samazinājuma aprēķinos tiktu ņemts vērā nošķīrums starp “saplāksni nesošajām un nenesošajām būvkonstrukcijām”. |
|
(78) |
Komisija noraidīja šo argumentu, ciktāl tas attiecas uz to, lai ražojuma kontroles numurā tiktu ņemts vērā apgalvotais cietkoksnes saplākšņa iedalījums nesošajām un nenesošajām būvkonstrukcijām, jo esošajā RKN struktūrā ar kvalitāti (šķira), lietojumu (līmes tips) un sugām saistītie kritēriji jau pienācīgi aptver šo nošķīrumu. Pārbaudot nesaistīta importētāja atbildes uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka no Ķīnas veikta importa pasūtījumos nav iedalīts saplāksnis nesošajām būvkonstrukcijām un saplāksnis nenesošajām būvkonstrukcijām, bet tā vietā ir atsauces uz citām īpašībām, kuras RKN jau aptver. Turklāt šajā izmeklēšanas posmā RKN fundamentāla pārskatīšana kavētu izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu. Paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktā ieinteresētajām personām tika atvēlētas 70 dienas, kuru laikā iesniegt piezīmes par informāciju, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, bet tādas piezīmes par RKN struktūru netika iesniegtas. |
|
(79) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka pasūtījumos atsauces uz saplāksni nesošajām un nenesošajām būvkonstrukcijām nebija tāpēc, ka viss pārbaudītā izlasē iekļautā Savienības importētāja no Ķīnas importētais saplāksnis bija saplāksnis nenesošajām būvkonstrukcijām. |
|
(80) |
Pārbaudītā Savienības importētāja pārdotajā ražojumu klāstā bija gan no Ķīnas, gan no citiem avotiem importēts saplāksnis, kas piemērots lietojumiem nesošajās būvkonstrukcijās (69). PTIA nesniedza pierādījumus, ka minēto ražojumu pasūtījumos būtu nošķirti ražojumi nesošajām un nenesošajām būvkonstrukcijām. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
|
(81) |
PTIA piezīmi attiecībā uz cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinu Komisija izskatīja 187. un 188. apsvērumā. |
|
(82) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA pieprasīja ar plēvi pārklātam saplāksnim nenesošajām būvkonstrukcijām piešķirt galapatēriņa atbrīvojumu. |
|
(83) |
Komisija uzskatīja, ka PTIA sniegtā ražojuma definīcija – “ar plēvi pārklāts saplāksnis” – neveido pietiekamu nošķīrumu, lai to uzskatītu par atsevišķu ražojuma kategoriju. Turklāt galapatēriņš, kas paredzēts kā “lietojumi nenesošajās būvkonstrukcijās”, nebija pietiekami precīzs, lai tiktu piešķirts galapatēriņa atbrīvojums. Pieprasījums tika noraidīts. |
|
(84) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Questwood apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas (“DOC”) un Starptautiskās tirdzniecības komisijas (“ITC”) izmantotā pieeja, saskaņā ar kuru no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas noteikti Ķīnas saplāksnim, tika izslēgts noteikts ar plēvi pārklāts saplāksnis (70). |
|
(85) |
Komisija neuzskatīja, ka citu jurisdikciju izmeklēšanas rezultāti ir uzskatāmi par precedentu tās izmeklēšanām. Tomēr tā izskatīja apgalvojumu un konstatēja, ka starp abām procedūrām pastāv būtiskas atšķirības. DOC un ITC sākotnējās izmeklēšanas publiski pieejamajos lietas materiālos bija pierādījumi, ka sūdzības iesniedzējs un ASV iekšzemes ražošanas nozare piekrita izslēgt no Ķīnas (71) importētu ar plēvi pārklātu saplāksni, pamatojoties uz to, ka sūdzības iesniedzēji neražo ar plēvi pārklātu saplāksni. Šajā lietā tas tā nav. Šis apgalvojums tika noraidīts. |
2.1.3. Plānais saplāksnis
|
(86) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Keflico apgalvoja, ka eikalipta plānais saplāksnis būtu jāizslēdz no tvēruma, jo tas Savienībā netiek ražots iepakojuma nozarei vajadzīgajā apjomā un ka plānais saplāksnis, kas izgatavots no papeles, tā fizikālo īpašību dēļ nav piemērots izmantošanai šajā nozarē. |
|
(87) |
Komisija noraidīja apgalvojumu, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozarei pietiekamā daudzumā bija jauda, kas nepieciešama, lai ražot cietkoksnes saplāksni, kurš īpaši paredzēts gan smagajam (72), gan vieglajam (73) iepakojumam. |
3. DEMPINGS
|
(88) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma sūdzības iesniedzēja un Jiangshan Wood piezīmes par dempinga starpības aprēķinu. |
3.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra
|
(89) |
Piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 77.–82. apsvērumu. |
3.2. Normālā vērtība
3.2.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
|
(90) |
Piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 86.–180. apsvērumu. |
3.2.2. Reprezentatīvā valsts
|
(91) |
Piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 181.–195. apsvērumu. |
3.2.3. Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti
|
(92) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs un Jiangshan Wood sniedza piezīmes par avotiem, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai. Šīs piezīmes ir aplūkotas turpmāk 3.2.4. iedaļā. |
3.2.4. Ražošanas faktori
|
(93) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangshan Wood norādīja, ka pagaidu regulas 1. tabulā minētās ražošanas faktoru vērtības neatbilst aprēķinu dokumentācijā un pagaidu regulas 210. apsvērumā norādītajām vērtībām. |
|
(94) |
Komisija paskaidroja, ka 1. tabulā un 210. apsvērumā norādītajās vērtībās ir pārrakstīšanās kļūda, kas saistīta ar importa nodokļa procentuālo daļu, kura tika pieskaitīta katrai atsauces vērtībai. Tomēr pareizās vērtības tika izpaustas visām personām pielikumos, kuros ietvertas atsauces vērtības. Šīs pareizās vērtības tika izmantotas dempinga aprēķinos. |
|
(95) |
Ņemot vērā minētās piezīmes, Komisija apstiprināja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir izmantoti šādi ražošanas faktori un to avoti. 1. tabula Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3.2.4.1.
|
(96) |
Sūdzības iesniedzējs un Jiangshan Wood iesniedza piezīmes par atsauces vērtībām attiecībā uz papeles apaļkokiem, eikalipta finieri un kviešu miltiem. |
|
(97) |
Attiecībā uz papeles apaļkokiem Jiangshan Wood uzskatīja, ka, izmantojot GTA eksporta datus par Franciju, tika noteiktas daudz augstākas cenas nekā, ja tiktu izmantotas Eurostat vērtības, un uzskatīja, ka tas varētu būt tāpēc, ka Komisijas izmantotajos statistikas datos ir apvienoti gan importa, gan eksporta dati. Tas apgalvoja, ka, tā kā Eurostat dati ietvēra tikai datus, ko Francijas muitas iestādes sniedza tieši, tie bija uzticamāki nekā trešās personas avota dati, kas iegūti no S&P Global. Tas arī iesniedza no Eurostat iegūtu izrakstu, pamatojoties uz kuru vienības cena bija 96,56 EUR/m3 jeb 754,66 CNY/m3. Jiangshan Wood arī apgalvoja, ka Francijas izcelsmes papeles apaļkoku importam uz valstīm, uz kurām Francija eksportēja papeles apaļkokus, nav noteikti tarifi un ka tāpēc nav pamata pieskaitīt ievedmuitas nodokli 4,1 % apmērā. |
|
(98) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Jiangshan Wood ir nepareizi interpretējis datus, jo Komisijas izmantotie dati nebija balstīti uz eksporta vērtību no Francijas uz trešām valstīm, bet gan uz Francijas izcelsmes papeles apaļkoku importa vērtību trešās valstīs, ko tā uzskatīja par pareizo metodi. Tādējādi sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dati nebūtu jāgroza. |
|
(99) |
Komisija paskaidroja, ka, kā minējis sūdzības iesniedzējs, papeles apaļkoku atsauces vērtība nebija balstīta uz papeles apaļkoku eksporta vērtību no Francijas, bet gan uz Francijas izcelsmes papeles apaļkoku importu visās pasaules valstīs. Statistikas datu pamatā ir GTA datubāze, kuru Komisija uzskata par uzticamu un kuru Komisija šim nolūkam ir izmantojusi daudzās citās izmeklēšanās. Turklāt Komisija atgādināja, ka GTA ir visaptveroša datubāze, kas ietver ne tikai Eurostat datus, bet arī ANO Comtrade datus un daudzus citus statistikas avotus. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka uz šā pamata noteiktā atsauces vērtība ir pietiekami precīza. Komisija arī precizēja, ka papeles apaļkokiem piemērotais ievedmuitas nodoklis netika noteikts, pamatojoties uz eksportu no Francijas, bet gan uz vidējo ievedmuitas nodokli, ko par papeles apaļkokiem iekasē lielākās importētājvalstis, kā minēts pagaidu regulas 218. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(100) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangshan Wood apgalvoja, ka Komisijai nebija jāpieskaita 4,1 % importa tarifs pie papeles apaļkoku vidējās cenas un ka uzcenojuma avots bija nav pamatots, jo balstīts vidējo importa tarifu desmit lielākajās importētājvalstīs, turpretim importa cena bija balstīta uz Francijas izcelsmes papeles apaļkoku importu visās valstīs. Tas arī uzsvēra, ka pēc ANO Comtrade importa datiem desmit lielākās importētājvalstis atšķīrās no tām, kuras Komisija uzskaitījusi izpaustajā informācijā. Tas uzskata, ka Komisijai esot bijis jāvērtē importa tarifi, kas piemērojami tikai Francijas izcelsmes papeles apaļkoku importam. Tā kā minētajam importam tika piemērots 0 % importa tarifs, tas uzskatīja, ka nekāds tarifs nebūtu jāpiemēro. |
|
(101) |
Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka importa tarifs nepamatoti pieskaitīts papeles apaļkoku cenai. Tā uzskatīja, ka importa tarifa pieskaitīšana atbilst tās praksei un ka tas tika konsekventi pieskaitīts importa cenām, lai atspoguļotu faktu, ka tas būtu jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuri iegādājušies eikalipta finieri. Tā kā Francija ir svarīgs papeles apaļkoku ražotājs, šajā konkrētajā lietā Komisija uzskatīja par atbilstīgu balstīt papeles apaļkoku atsauces vērtību uz pasaules mēroga importu no Francijas. Tādējādi tāda atsauces vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, izmantojot neizkropļotu starptautisko cenu, nevis cenu importam reprezentatīvā valstī. Tāpēc Komisijai nebija pienākuma saistīt importa tarifu ar reprezentatīvo valsti vai, šajā gadījumā, ar Franciju. Tā vietā Komisija konstatēja, ka importa tarifa līmeņa noteikšana, balstoties uz vissvarīgākajiem papeles apaļkoku importa galamērķiem, ir saprātīga metode. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Jiangshan Wood iesniegtais vissvarīgāko importa galamērķu saraksts bija atšķirīgs, Komisija balstīja savu sarakstu uz GTA datiem, bet Jiangshan Wood izmantoja ANO Comtrade datubāzi. Komisija uzskatīja, ka GTA ir uzticams datu avots un ka tā neredz nekādu iemeslu aizstāt datus ar citu avotu. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
|
(102) |
Kā minēts pagaidu regulas 206.–210. apsvērumā, tā kā nebija citas piemērotas atsauces vērtības, eikalipta finiera atsauces cena tika noteikta, pamatojoties uz vidējo eksporta cenu GTA datubāzē ar HS kodu 4408 90 , kas ietver eikalipta finieri, kā arī citu veidu finierus. Uz šā pamata noteiktā un personām izpaustā atsauces cena bija 4 073,134 CNY/m3 jeb 521,22 EUR/m3, ko Komisija uzskatīja par precīzu un atbilstošu šāda veida finiera tirgus cenai. |
|
(103) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangshan Wood bija neizpratnē, kāpēc Komisija nav ņēmusi vērā daudzas valstis, tai skaitā lielākos eikalipta finiera ražotājus, piemēram, Urugvaju, Paragvaju, Brazīliju vai Čīli. Tas norādīja, ka atsauces vērtības noteikšanai Komisija ņēma vērā datus par Poliju, Zviedriju un Latviju, kas nav galvenās eikalipta finiera eksportētājas un kas iepirka valstīs, kas neražo finieri, piemēram, Ukrainā. Turklāt tas arī norādīja, ka Komisija savā atsauces vērtības aprēķinā ir iekļāvusi valstis, kas eksportē nelielus daudzumus. Tāpēc Jiangshan Wood pauda bažas par Komisijas izmantotās datubāzes uzticamību. |
|
(104) |
Jiangshan Wood arī norādīja, ka Komisija varētu izmantot ANO Comtrade datus, kurā apkopoti visu eksportētājvalstu, tai skaitā lielo eikalipta eksportētāju, dati. Tas apgalvoja, ka vienības cena, kas izmantojama kā atsauces vērtība uz šā pamata, ir 3 238 CNY/m3 jeb 414 EUR/m3. Tādējādi Jiangshan Wood lūdza Komisiju izmantot šo vērtību kā atsauces vērtību vai arī izmantot pagaidu regulas 210. apsvērumā minēto vērtību 443 EUR/m3. Tas arī norādīja, ka, ja Komisija nolemtu izmantot pagaidu posmā izmantoto atsauces vērtību, tai tiek lūgts izpaust valstis, kuras tiek uzskatītas par lielākajām eksportētājvalstīm, un paskaidrot, kāpēc nav ņemtas vērā galvenās valstis, kas ražo eikalipta finieri. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jianshan Wood atkārtoja savu prasību izpaust papildu datus, kas saistīti ar atsauces vērtību, un vienlaikus atsaucās uz atšķirībām starp Komisijas izmantoto datubāzi un ANO Comtrade. |
|
(105) |
Komisija vispirms atkārtoja, ka pagaidu regulas 210. apsvērumā minētā vērtība 443 EUR/m3 bija saistīta ar pārrakstīšanās kļūdu un tai nebija faktiska pamata. Komisija arī atkārtoja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 210. apsvērumā, eksporta statistika ar HS kodu 4408 90 ietvēra dažādu koku sugu koksnes finierus un tādējādi atšķirīgu cenu finierus. Cenu diapazons ievērojami atšķīrās ļoti plāniem finieriem salīdzinājumā ar finieriem, kuru biezums ir robežās 0,3–0,6 mm, kas ir visizplatītākais biezums, kuru izmanto saplākšņa ražošanā, un dažādas kvalitātes finieriem. Piemēram, tikai attiecībā uz eikalipta finieri cena varētu ievērojami atšķirties, ja finieris ir izmantots kā saplākšņa viduskārta vai segfinieris. Tādējādi HS kods bija ne tikai grupas kods, kas papildus saplākšņa ražošanai izmantotajam eikalipta finierim ietvēra citu veidu finierus, bet ietvēra arī dažādu veidu un kvalitātes eikalipta finierus. Ne visus finierus varēja izmantot tieši saplākšņa ražošanai. |
|
(106) |
Tāpēc Komisija ņēma vērā tikai importu no valstīm, kurām vidējās importa cenas bija diapazonā no 350 EUR/m3 zemas kvalitātes eikalipta finierim līdz 720 EUR/m3 augstas kvalitātes eikalipta finierim. Šis diapazons tika noteikts, pamatojoties uz rēķiniem, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza kā pierādījumu eikalipta finiera dažādajām cenām un kvalitātei. Tādējādi diapazons atbilda cenām, ko var uzskatīt par maksātām arī par eikalipta finieri, ko var izmantot cietkoksnes saplākšņa ražošanā. Tāpēc valstis ar vidējām importa cenām ārpus šā diapazona netika ņemtas vērā. |
|
(107) |
Eikalipta finieriem nav atsevišķa HS koda, tāpēc Komisija uzskatīja, ka vidējā cena, kas noteikta uz šā pamata, ir samērīga un precīzi atspoguļo cenu, kura jāmaksā par šo ražošanas faktoru. Komisija arī norādīja, ka Jiangshan Wood iesniegtā atsauces vērtība, kas balstīta uz ANO Comtrade datiem, proti, 3 238 CNY/m3 jeb 414 EUR/m3, ietilpst Komisijas izmantotajā cenu diapazonā no 350 EUR/m3 līdz 720 EUR/m3 un ka tā lielā mērā atbilst Komisijas izmantotajai atsauces vērtībai 4 073,14 CNY/m3 jeb 521,22 EUR. Komisija arī uzskatīja, ka tā pagaidu un galīgajā izpaustajā informācijā ir sniegusi pietiekami detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķināta atsauces vērtība. Lai gan Komisija ņēma vērā tās atšķirības, uz kurām, izmantodams alternatīvu datubāzi, bija norādījis ražotājs eksportētājs, tā nekonstatēja pārliecinošus iemeslus, lai noraidītu GTA datubāzes izmantošanu, kas tiek izmantota visās citās izmeklēšanās un ko tā uzskatīja par uzticamu datu avotu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Komisijas izmantotie statistikas dati, iespējams, nav uzticami, un joprojām uzskatīja, ka, kā paskaidrots augstāk, noteiktā atsauces vērtība ir pamatota un precīza. |
|
(108) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangshan Wood apgalvoja, ka savā ražošanas procesā viduskārtai izmantoja tikai zemākas kvalitātes eikalipta finieri, un atsaucās arī uz faktu, ka tas neiegādājās segfinieri. Tas apgalvoja, ka cenu diapazonā, ko piemēroja Komisija, lai noteiktu atsauces vērtību, nedrīkst iekļaut augstas kvalitātes eikalipta finieri, kas veido viduskārtu, un segfinieri. Jiangshan Wood savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju pieprasīja, lai Komisija jēgpilnā kopsavilkumā izpaustu sūdzības iesniedzēja sniegto pierādījumu, ka eikalipta finiera cena ir 350–720 EUR/m3 diapazonā. 2025. gada 14. oktobrī tas atkārtoja savu apgalvojumu, kurā pieprasīja Komisijai “attiecībā uz šo rēķinu izpaust jēgpilnu informāciju un/vai kopsavilkumu par katru finiera šķiru, to incoterm, izcelsmi un cenu”, jo uzskatīja, ka ar šīs informācijas neizpaušanu tiek pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību. Komisija 2025. gada 15. oktobra e-pasta vēstulē nosūtīja uzņēmumam prasīto kopsavilkumu, tomēr uzsverot, ka tā neuzskata, ka, neizpaužot pašus (konfidenciālos) rēķinus, tiktu pārkāptas Jiangshan Wood tiesības uz aizstāvību. Pēc tam Jiangshan Wood atkārtoti pieprasīja sniegt vēl sīkāku informāciju par rēķiniem, piemēram, to datumus un likmi cenu konversijai no neto svara uz bruto svaru. |
|
(109) |
Lai atspēkotu Jiangshan Wood argumentus, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka metodika, ko Komisija izmantoja, lai koriģētu ar HS kodu 4408 90 klasificētā importa datus, bija saprātīga un ļāva šajā grupas kodā, kurā ietilpst citu veidu saplāksnis, pienācīgi un precīzi iekļaut tieši eikalipta finieru importu. |
|
(110) |
Komisija konstatēja, ka Jiangshan Wood apgalvojums ir nepamatots. Atsauces vērtības noteikšanai izmantotais HS kods 4408 90 ir citu saplākšņa veidu grupas kods, un piemērotais diapazons tika izmantots tikai kā aizstājējvērtība, lai šā grupas koda robežās precīzāk identificētu eikalipta finiera importu. Komisija uzskatīja, ka šī metode ir saprātīga un, lai gan tā neļāva nošķirt finieri atbilstoši īpašībām, pēc pieejamās informācijas visprecīzāk atspoguļo eikalipta finiera cenu. |
|
(111) |
Turklāt Komisija konstatēja, ka Jiangshan Wood pieprasījums izpaust konfidenciālos rēķinus nav pamatots. Paši rēķini netika izmantoti, lai noteiktu atsauces vērtības. Tos izmantoja tikai par aizstājējvērtību, lai noteiktu eikalipta finieru cenu diapazonu, tāpēc Komisija neuzskatīja, ka konfidenciālo rēķinu izpaušana dotu iespēju Jiangshan Wood sīkāk pamatot savu apgalvojumu. Turklāt Komisija sniedza ļoti detalizētu savas metodes skaidrojumu vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 67. un 72. apsvērumā un pēc Jiangshan Wood pieprasījuma sniedza 2025. gada 15. oktobra e-pasta vēstulē papildu kopsavilkumu, kurā bija sniegta visa informācija par eikalipta finiera īpašībām un attiecīgās cenas. |
|
(112) |
Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka Jiangshan Wood apgalvojums, ka tas ražošanā izmantoja tikai zemas kvalitātes eikalipta finieri, kas veido viduskārtu, ir nepamatots. Gluži pretēji, uzņēmuma eikalipta finiera iegādes rēķinos norādīta kvalitāte “šķira 1” vai “pirmā šķira”, kas liecināja, ka iegādāts augstākas kvalitātes finieris. Bez tam, pēc atsauces nebija iespējams noteikt, vai iegādāts finieris, kas veido viduskārtu, vai segfinieris, lai gan uzņēmums apgalvoja, ka visi segfinieri ir pašražoti. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt apgalvojumu, ka Jiangshan Wood iegādājās tikai zemas kvalitātes finieri, kas veido viduskārtu. |
|
(113) |
Komisija tāpēc noraidīja argumentu, ka būtu jāizmanto tikai zemākas cenas eikalipta finieris. Komisija tāpat arī neuzskatīja, ka, neizpaužot konfidenciālu rēķinu papildinformāciju, tika pārkāptas Jiangshan Wood tiesības uz aizstāvību. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
|
(114) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangshan Wood atkārtoti apgalvoja, ka Turcijas miltu tirgus un tādējādi miltu cenas kopumā ir izkropļotas un paaugstinātas, jo Turcijas Graudu birojs ir pieņēmis dažādus pasākumus, kas ietekmē kviešu miltu importu/eksportu. Tas apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā ir paredzēts noteikt ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtību, un ka Komisija, nosakot atsauces vērtību, arī novērtē tirgus kropļojumu pastāvēšanu. Tas uzskatīja, ka neizkropļota atsauces vērtība varētu būt miltu vidējā importa cena citās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem, kas ir 3,9 CNY/kg bez importa tarifiem vai 4,45 CNY/kg ar noteiktajiem muitas tarifiem. |
|
(115) |
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Jiangshan Wood piezīmes attiecās uz kviešu graudiem, bet ne uz kviešu miltiem. Tas arī apgalvoja, ka licencēšanas un pārbaudes prasības ir standarta prasības, kas veselības drošības apsvērumu dēļ attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem. |
|
(116) |
Komisija apstiprināja, ka minētie ierobežojumi patiešām attiecās uz miltu graudu importu, nevis uz pašiem kviešu miltiem. Kā minēts pagaidu regulas 213. apsvērumā, Turcijā importēto miltu apjoms bija ievērojams un bija pieprasījums pēc miltiem par cenām, kas ietvēra nodokļus. Tāpēc tā joprojām uzskatīja, ka cena ir tirgus cenai raksturīga. |
3.2.4.2.
|
(117) |
Piezīmes par darbaspēku netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 223. apsvērums. |
3.2.4.3.
|
(118) |
Piezīmes par elektroenerģiju netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 224. apsvērums. |
3.2.4.4.
|
(119) |
Kā paskaidrots pagaidu regulas 228. apsvērumā, nosakot atsauces vērtības administratīvajām, pārdošanas un vispārējām izmaksām (“PVA izmaksas”) un peļņai, Komisija izmantoja Turcijas valdības rīcībā esošos Turcijas Centrālās bankas publiskotos vidējo saimnieciskās darbības izmaksu un ieņēmumu datus par 3 121 uzņēmuma, kas darbojas koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošanas nozarē (NACE C-162), finanšu rezultātiem. |
|
(120) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka dati nav atbilstoši, jo tie aptver pārāk plašu nozari un neatspoguļo Turcijas saplākšņa ražošanas nozares faktiskās pamatdarbības izmaksas un rentabilitāti. Tas apgalvoja, ka NACE kods C162 ietver citu koksnes izstrādājumu, piemēram, galdnieku un namdaru būvizstrādājumu, koka grīdas segumu, koka taras, pīto izstrādājumu u. c., ražošanu, un ka attiecīgā apakškategorija C162-1 “finiera lokšņu un koksnes plātņu ražošana” nav pieejama. Tas apgalvoja, ka šajā kategorijā ietilpstošā saplākšņa segmenta īpatsvars ir tikai 2 % un ka tajā dominē koksnes plātņu ražošanas nozare, piemēram, kokskaidu plātņu un vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu (MDF) ražotāji. Tas norādīja, ka saplākšņa ražojumi ir vissarežģītākie un visaugstākās klases ražojumi starp visiem koksnes ražojumiem un ka, tā kā kopējais NACE kods ietver galvenokārt citus ražojumus, nav pareizi to izmantot saplākšņa nozares PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tas arī apgalvoja, ka datubāzē ir iekļauti gandrīz tikai mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu dati, bet saplāksni ražo vidējie uzņēmumi. Tas arī norādīja, ka vairāk nekā 3 000 uzņēmumu, kas tika ņemti vērā, darbojās ar zaudējumiem, tāpēc makroekonomiskos datus nevar izmantot. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka izmantotie dati attiecās uz 2022. gada periodu un tādējādi neatspoguļoja uzņēmumu stāvokli IP laikā. |
|
(121) |
Sūdzības iesniedzējs iesniedza uzņēmuma Pelit Arslan Kontrplak Fabrikasi Anonim Sirketi (“Pelit Arslan”) 2024. gada finanšu datus, kas pieejami Dun&Bradstreet Finance Analytics datubāzē (75). Saskaņā ar finanšu pārskatu PVA izmaksas 2024. gadā bija 21,6 % no pārdotās preces izmaksām un peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 23,6 %. Tas uzskatīja, ka šie rādītāji ir konservatīvi, jo uzņēmums iepriekšējos gados uzrādīja vēl augstāku PVA izmaksu un peļņas līmeni. Tas uzskatīja, ka ierosinātais PVA izmaksu līmenis kopumā atbilst Komisijas noteiktajām PVA izmaksām, savukārt lielāka peļņa nepārprotami bija raksturīgāka saplākšņa nozarei, jo tas salīdzinājumā ar citām koksnes plātnēm bija augstas klases koksnes ražojums. Pamatojoties uz to, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt pieeju un izmantot Pelit Arslan datus kā PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību. |
|
(122) |
Jiangshan Wood norādīja, ka tas neiebilst pret to Turcijas valdības datu izmantošanu, kurus publicējusi Turcijas Centrālā banka un kurus ierosinājusi Komisija. Tas norādīja, ka ziņojumā par datiem bija norādīts, ka PVA izmaksas ietvēra izplatīšanas izdevumus, kas būtu jāizslēdz no normālās vērtības aprēķina. Tāpēc tas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizslēdz izplatīšanas izdevumi, pamatojoties uz samērīgu attiecību, kas balstīta vai nu uz Savienības ražotāju datiem, vai uz nesaistītā tirgotāja Pizhou Ouyme Import and Export Trade Co. Ltd (“Pizhou Ouyme”) sniegto finanšu informāciju, kas liecina, ka tā kopējās PVA izmaksās tiešo pārdošanas izdevumu īpatsvars bija 62 %. |
|
(123) |
Lai atspēkotu Jiangshan Wood iesniegtos argumentus, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kādi izdevumu veidi ir iekļauti šajā kategorijā, un ka vispārējā “izplatīšanas izdevumu” kategorija var attiekties arī (vai tikai) uz izmaksām, kas saistītas ar ražojuma vai pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu klientiem, piemēram, iepakošanu, tirgvedību, pārdošanu, uzglabāšanu un glabāšanu noliktavā, pasūtījumu pārvaldību, klientu apkalpošanu utt. Tas arī apgalvoja, ka Savienības ražotāju finanšu dati neietver PVA izmaksu sadalījumu atsevišķās kategorijās, tāpēc nebija iespējams veikt korekcijas, un ka arī atsevišķu izmaksu posteņu īpatsvars Ķīnas tirgotāja “izplatīšanas izdevumu” kategorijā nebija ne piemērojams, ne arī ticams, jo Komisija attiecībā uz šo ražojumu un ražošanas nozari konstatēja kropļojumus Ķīnā. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka Komisija iepriekšējās izmeklēšanās nav veikusi šādu korekciju. |
|
(124) |
Lai atspēkotu sūdzības iesniedzēja piezīmes, Jiangshan Wood lūdza Komisiju neņemt vērā Pelit Arslan finanšu datus, jo tas apgalvoja, ka, tā kā tam nav piekļuves datiem, tas nevar ne pārbaudīt aprēķinu precizitāti, ne arī novērtēt normālās vērtības aprēķināšanai izmanto datu ticamību un ka to nevar novērst ar jēgpilnu datu kopsavilkumu (piemēram, izteiktu diapazonos), jo PVA izmaksām un peļņai jābūt izteiktai precīzos procentos. Tas norādīja, ka finanšu datiem, kas sniegti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, ir jābūt “viegli pieejamiem” un bez autortiesību aizsardzības. Tas sniedza piemērus gadījumiem, kad tika liegta datu izmantošana, jo autortiesību pārkāpumu apsvērumu dēļ tos nevarēja iekļaut atklātajos lietas materiālos. |
|
(125) |
Komisija atgādināja, ka pagaidu posmā jaunākie dati par Turcijas uzņēmumiem nebija pieejami, tāpēc izmantotā datubāze bija labākā pieejamā aizstājējvērtība PVA izmaksu un peļņas noteikšanai saprātīgā apmērā. Tomēr PVA izmaksu un peļņas noteikšanai bija daudz pamatotāk izmantot sūdzības iesniedzēja iesniegtos datus par uzņēmumu, kas ražo cietkoksnes saplāksni, nekā datubāzi, kurā apkopoti daudz plašākas nozares dati. Turklāt, pamatojoties uz šā uzņēmuma sīki izstrādātajiem finanšu pārskatiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, Komisija varēja pārbaudīt, vai PVA izmaksu un peļņas procentuālā daļa ir precīzi noteikta. Pārskati par nelielu maksu bija tieši pieejami publiskā tīmekļvietnē (https://www.informa.es/en). Tādējādi Komisija secināja, ka Pelit Arslan datus var izmantot, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu, un tādējādi tie atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punktam. |
|
(126) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangshan Wood uzskatīja, ka Komisijai ir jāizmanto finanšu dati nozares līmenī un ka normālās vērtības aprēķinā nedrīkst iekļaut pārdošanas izdevumus. Tas uzskatīja par nepieņemamu, ka sākotnēji par samērīgu uzskatītā PVA izmaksu un peļņas summa tika aizstāta ar Pelit Arslan finanšu datiem, kas, pēc tā domām, nebija viegli pieejami. Tas apgalvoja, ka pārskatu nebija iespējams iegūt ne tīmekļvietnē, ne Dun&Bradstreet galvenajā tīmekļvietnē. Tas arī apgalvoja, ka, tā kā Komisija saņēma pārskatu ar sūdzības iesniedzēja starpniecību, pārliecināties par tā precizitāti nav iespējams. Jiangshan Wood piedevām apgalvoja, ka Komisijas sniegtais kopsavilkums neļauj novērtēt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, kas tika izmantoti, lai aprēķinātu PVA izmaksas un peļņu. Tas uzskatīja, ka, tāpēc ka Komisija nav sniegusi jēgpilnu kopsavilkumu, ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, un atsaucās arī uz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētiem polivinilspirtiem un saistīto Tiesas lietu, kurā Tiesa norādījusi, ka personām “administratīvā procesa laikā jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu” (76). |
|
(127) |
Lai to atspēkotu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Jiangshan Wood apgalvojumi, ka finanšu pārskatiem piekļūt nevarēja, ir maldinoši un nepamatoti. Tas uzsvēra, ka īsa izpēte tiešsaistē ļauj pārliecināties, ka no tīmekļvietnē sniegtās informācijas izriet, ka tiešsaistē Dun&Bradstreet datu mākonim var piekļūt portālā Informa.es. Datu mākonis, kas tiešsaistē vāc finanšu un tirgvedības informāciju no vairāk nekā 600 miljoniem uzņēmumu visā pasaulē. (77) Lai vēl vairāk pierādītu, ka finanšu pārskats bija un joprojām ir viegli pieejams, sūdzības iesniedzēji protālā Informa.es to iegādājās no jauna 2025. gada 9. oktobrī un iesniedza datus Komisijai. |
|
(128) |
Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Jiangshan Wood sniegtā atsauce uz judikatūru ir maldinoša. Izmeklēšanā par Ķīnas izcelsmes polivinilspirtiem Komisija norādīja, ka “saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu datiem jābūt “viegli pieejamiem”, nevis “publiski pieejamiem””, un ka “apzīmējums “publiski pieejami” nozīmē pieejami publikai kopumā, turpretī apzīmējums “viegli pieejami” nozīmē pieejami ikvienam ar nosacījumu, ka izpildīti zināmi nosacījumi, piemēram, veikts maksājums” (78). Tā arī norādīja, ka šis konstatējums galu galā tika apstiprināts ar Vispārējās tiesas galīgo lēmumu lietā T-763/20, kurā Vispārējā tiesa arī apstiprināja, ka Komisija ir tiesīga pieņemt konfidenciālus datus, ja vien tiek iesniegts to nekonfidenciāls kopsavilkums (79). Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka finanšu pārskata nekonfidenciāls kopsavilkums bija pienācīgi iesniegts un iekļauts publiski pieejamajos lietas materiālos. |
|
(129) |
PTIA apgalvoja, ka finanšu pārskatus varēja iegūt nevis tīmekļvietnē https://www.informa.es/en , bet gan no citiem avotiem. Tā darīja zināmu, ka, pamatojoties uz citos avotos norādīto, peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 17 %, nevis Komisijas norādītie 23,6 %. |
|
(130) |
Saintland Wood apgalvoja, ka tam bija grūti piekļūt Pelit Arslan datiem, jo tīmekļvietnes pieteikšanās procesā, šķiet, bija tehniska kļūme, kas tam neļāva reģistrēties un līdz ar to sagatavot un savlaicīgi iesniegt noderīgu informāciju. Tas pieprasīja, lai Komisija tam sniegtu skaidras un detalizētas instrukcijas vai norādītu uz alternatīvu veidu, kā piekļūt datiem. |
|
(131) |
Komisija atsaucās uz vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 52. apsvērumu, kurā teikts, ka detalizēti Pelit Arslan finanšu pārskati pieejami datubāzē Dun&Bradstreet Finance Analytics. Attiecīgajā apsvērumā Komisija vēl norādīja uz tīmekļa lapu informa.es, kas ir Dun&Bradstreet (80) starptautisko pārskatu sniedzējs Spānijā. Komisija apstiprināja, ka ar uzņēmumu Pelit Arslan saistītā finanšu informācija bija viegli un uzreiz pieejama Dun&Bradstreet tīmekļa lapā, kurā atrodami tā starptautisko partneru sniegti dati. Uzņēmuma Pelit Arslan finanšu pārskatus bija iespējams nepastarpināti iegādāties bez reģistrācijas un par maksu (81). Tā kā dati bija viegli pieejami iepriekš minētajās tīmekļa lapās, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu sniegt detalizētas instrukcijas, kā to pieprasīja Saintland Wood. |
|
(132) |
Komisija bez tam norādīja, ka galīgās informācijas izpaušanā tika sniegts datu nekonfidenciāls kopsavilkums. Lai gan nekonfidenciālais kopsavilkums neļauj personām identificēt detalizētu konfidenciālu informāciju, Komisija uzskatīja, ka kopsavilkums bija pietiekams, lai sniegtu personām informāciju, par to, kuri dati tika izmantoti. Turklāt, tā kā detalizētais pārskats bija viegli pieejams, Komisija neuzskatīja, ka būtu pārkāptas kādas personas tiesības uz aizstāvību – visas personas (Jiangshan Wood ieskaitot), tāpat kā PTIA, detalizētus datus varēja iegūt un pārbaudīt par saprātīgu maksu. Bez tam nebija pamatots Jiangshan Wood apgalvojums, ka tas nevarēja identificēt atsevišķas pozīcijas, piemēram, atskaitāmās pārdošanas izmaksas; kā secināts zemāk, tika noraidīts apgalvojums, ka no atsauces vērtības jāatskaita pārdošanas izmaksas, kā paskaidrots sīkāk nākamajā iedaļā. |
|
(133) |
Komisija attiecībā uz PTIA apgalvojumu par 17 % peļņu apstiprināja, ka reprezentatīvā uzņēmuma Pelit Arslan peļņas procenta atsauces vērtība ir pareizi aprēķināta kā peļņas apjoms pirms nodokļu nomaksas, izteikts kā daļa no uzņēmuma pārdoto preču izmaksu vērtības, kā paskaidrots šīs regulas 3.2.4.4. iedaļā, un ka peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 23,6 %. |
|
(134) |
Jiangshan Wood pie tam apgalvoja, ka Komisijai ir jānošķir un jānodala pārdošanas izdevumi no citiem vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem, jo Jiangshan Wood tādu izdevumu nebija un nebija par tiem ziņojis Komisijai. Tā ieskatā, tas ir ļoti svarīgi, jo pārdošanas un izplatīšanas (t. i., transporta, apstrādes un iepakošanas) izmaksu iekļaušana PVA izmaksās nozīmētu, ka saliktā normālā vērtība netiktu noteikta EXW līmenī. |
|
(135) |
Lai atspēkotu Jiangshan Wood argumentu, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Vispārējās tiesas nolēmumu lietā T-263/22, kurā teikts, ka, “lai arī korekciju veikšanas prakse var izrādīties nepieciešama saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā eksporta cenas un normālās vērtības atšķirības, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” [saskaņā ar 2. panta 6.a punktu] un līdz ar to nav reāla. Šo vērtību principā neietekmē elementi, kas var kaitēt tās salīdzināmībai, jo tā ir mākslīgi noteikta” (82). |
|
(136) |
Tādējādi sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka normālā vērtība tika aprēķināta, ņemot vērā strukturālos kropļojumus kokapstrādes segmentā Ķīnā, tāpēc normālā vērtība nav “reāla” un līdz ar to neietekmē tie elementi, kas ietekmētu tās salīdzināmību ar eksporta cenu. Tā norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” un ka šis noteikums skaidri un nepārprotama prasa ņem vērā pārdošanas izmaksas, kad normālā vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar minēto noteikumu. Tas, ka Jiangshan Wood“neradās nekādi pārdošanas izdevumi”, nekādi negroza faktu, ka saliktajā normālajā vērtībā iekļaujami pārdošanas izdevumi. Pretējā gadījumā Komisija pazeminātu (nenovērtētu) salikto normālo vērtību, nepārprotami pārkāpdama pamatregulu. |
|
(137) |
Komisija konstatēja, ka Jiangshan Wood apgalvojums ir nepamatots. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā ir runa par samērīgām administratīvām, pārdošanas un vispārējām izmaksām un peļņu, jo šīs izmaksas parasti sedz katrs uzņēmums, ieskaitot tādus uzņēmumus kā Jiangshan Wood, kas veic pārdošanu ar tirgotāju starpniecību. Turklāt mērķis noteikt neizkropļotas uzņēmuma izmaksas netiktu sasniegts, ja no reprezentatīvā valstī esoša ražotāja PVA izmaksu summas tiktu veikti atskaitījumi, lai atspoguļotu Jiangshan Wood faktiskās izmaksas. Visbeidzot, tas, ka Jiangshan Wood pats nepaziņoja Komisijai pārdošanas izdevumus, nepierāda, ka tādu izdevumu nebija nemaz; parasti uzņēmuma grāmatvedības sistēmā nebija iespējama detalizēta izmaksu noteikšana. Uzņēmuma pārbaudes apmeklējuma laikā Komisijas dienesti apmeklēja tirdzniecības nodaļu un tikās ar tirdzniecības vadītāju, un tas pats par sevi liecina, ka uzņēmumam bija pārdošanas izmaksas. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja. |
|
(138) |
PTIA turklāt uzskatīja, ka PVA izmaksu un peļņas noteikšanai piemērotāka atsauces vērtība ir nozaru dati, tāpēc ka tie atspoguļo faktu, ka Ķīnas saplākšņa ražošanas nozari veido MVU un tā ir ļoti sadrumstalota. Tā arī apgalvoja, ka tad, ja Komisija izmantotu nozaru datus, finanšu rādītājos, kuri ir jāņem vērā, būtu jāatspoguļo fakts, ka Turcijā ir nepamatoti augstas finansēšanas izmaksas (ārkārtīgas inflācijas dēļ) un aizņēmumu izmaksas (izmeklēšanas periodā procentu likme bija 45 %), un ka tai būtu arī jāatskaita izplatīšanas izmaksas, ja šādas izmaksas Jiangshan Wood nebūtu radušās. Informācijā, ko PTIA iesniedza 2025. gada 16. oktobrī, ir pausti līdzīgi apgalvojumi. Pretēji tam, ko apgalvoja sūdzības iesniedzēji, tā apgalvoja, ka bija pieejami ne tikai 2022. gada, bet arī 2024. gada nozaru dati un ka atsevišķi saplākšņi varētu būt lētāki nekā labākas kvalitātes MDF vai grīdas ražojumi. |
|
(139) |
PTIA bez tam uzskatīja, ka PVA izmaksas un peļņa 45,2 % apmērā nav samērīgas, jo tās ir pārmērīgi augstas un ir izkropļojusi hiperinflācija, valūtas devalvācija un augstās aizņēmumu izmaksas Turcijā, un pieprasīja, lai Komisija tās pārskatītu un pazeminātu. PTIA pieprasīja, lai Komisija par aizstājējvērtību izmantotu citu valstu finansēšanas izmaksu attiecību un ierosināja aizstājējvērtību 6 % apmērā. |
|
(140) |
PTIA arī apgalvoja, ka saskaņā ar Pelit Arslan tīmekļvietnē (83) sniegto informāciju Pelit Arslan ražo arī citus ražojuma veidus, un tāpēc šā uzņēmuma finanšu pārskatos pavisam noteikti bija iekļauti dati no citām uzņēmējdarbības vienībām. Tā atsaucās arī uz divām citām tās pašas grupas uzņēmumu tīmekļvietnēm (84), kur pieminēti citi ražojumi. PTIA arī apgalvoja, ka uzņēmums izmanto Krievijas un Vjetnamas saplāksni. |
|
(141) |
PTIA arī apgalvoja, ka šā uzņēmuma dati tika noraidīti izmeklēšanā par vairākkārtu koka grīdas dēļiem, kurā tika uzskatīts, ka peļņas līmenis ir pārāk augsts, tāpēc nav reprezentatīvs (85). |
|
(142) |
Lai atspēkotu PTIA argumentus, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Pelit Arslan patiešām bija daļa no lielākās Turanlar grupas, kurā Pelit Arslan ir saplākšņa ražotājs. PTIA minētos ražojumus ražoja nevis Pelit Arslan, bet gan citi saistīti grupas uzņēmumi, piemēram, PeliParke (koka grīdas dēļi, sienu plātnes, grīdlīstes u. c.) (86) vai Vezirköprü Orman Ürünleri Ve Kağit San. A.Ş. (MDF, lamināta grīdas segumi, citas vieglās plātnes un sienu plātnes, papīra ražojumi utt.) (87). Tā apgalvoja, ka Pelit Arslan finanšu pārskats ir specifisks uzņēmumam, nevis konsolidēts grupas datu pārskats, un pašā pārskatā norādīts, ka finanšu rezultāti ir saistīti ar saplākšņa uzņēmējdarbību. |
|
(143) |
Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Pelit Arslan dati kā atsauces vērtība ir pamatotāki un ticamāki un ar attiecīgo ražojumu saistītos apstākļus reprezentatīvajā valstī atspoguļo labāk nekā konsolidēti daudz plašākas nozares dati. Tas apgalvoja, ka, pamatojoties uz Turcijas valdības datiem par kokapstrādes nozari, noteiktais PVA līmenis lielā mērā atbilst PVA attiecībai (16,1 %), kas faktiski ir reprezentatīvs līmenis lielākām nozarēm, ne tikai saplākšņa segmentam. Attiecībā uz 23,6 % lielo peļņas attiecību, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tā uzskatāma par samērīgu, jo, salīdzinot ar citām koksnes materiālu plātnēm, piemēram, MDF vai OSB, kā arī citiem koksnes ražojumiem, cietkoksnes saplākšņa plātnes ir augstas kvalitātes ražojums. |
|
(144) |
Pirmkārt, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tai tomēr būtu jāizmanto nozaru dati. Lai gan 2022. gada dati bija pieejami, Komisija secināja, ka tajos ietilpa uzņēmumu dati plašākā nozarē. Vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 84. apsvērumā sīki paskaidrots, ka šie dati tika izmantoti sākotnēji, tāpēc ka nebija precīzākas informācijas. Lai noteiktu atsauces vērtību, Komisija uzskatīja, ka labāka aizstājējvērtība bija uzņēmuma, kas ražo attiecīgo ražojumu, finanšu dati. Komisija konstatēja, ka apgalvojums, ka pašreizējā izmeklēšanā būtu jānoraida uzņēmuma Pelit Arslan finanšu dati, jo izmeklēšanā par vairākkārtu koka grīdas dēļiem tie tika atzīti par nepiemērotiem, ir nepamatots: izmeklēšana par vairākkārtu koka grīdas dēļiem attiecās uz 2023. finanšu gada datiem, nevis uz 2024. gada datiem, kuri ņemti vērā šajā izmeklēšanā. |
|
(145) |
Otrkārt, Komisija konstatēja, ka nav pamatots PTIA apgalvojums, ka Pelit Arslan ražo dažādus ražojumus. Kā norādījis sūdzības iesniedzējs, PTIA iesniegtajā informācijā pieminētās tīmekļvietnes attiecās uz grupas, pie kuras pieder Pelit Arslan, un citu grupas uzņēmumu darbībām. No Dun&Bradstreet datubāzē sniegtajiem finanšu pārskatiem arī izriet, ka finanšu pārskati attiecas uz saplākšņa ražošanu. |
|
(146) |
Komisija arī konstatēja, ka nav pamatots PTIA apgalvojums par peļņas līmeni un PVA izmaksām. Šī vērtība, kā norāda sūdzības iesniedzējs, lielā mērā saskanēja ar tiem nozares datiem, kuri aptvēra kopumā zemākas vērtības ražojumu ražošanu. Tas, ka daži saplākšņi varētu būt lētāki par citi koksnes ražojumiem, bija vispārējs apgalvojums, kas pats par sevi nepierāda, ka norādītās atsauces vērtības ir pārmērīgi augstas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(147) |
Attiecībā uz apgalvojumu par augstajām finansiālajām izmaksām Turcijā Komisija norādīja, ka tādas izmaksas netika ņemtas vērā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(148) |
Komisija tāpēc apgalvoja, ka Pelit Arslan finanšu dati ir atbilstoša atsauces vērtība PVA un peļņas līmeņa noteikšanai. |
3.2.4.5.
|
(149) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangshan Wood norādīja, ka Komisija ir divreiz uzskaitījusi transporta izmaksas, jo, nosakot ražošanas faktoru atsauces vērtību, tika iekļautas tādas izmaksas kā iekšzemes vedmaksa eksportētājvalstīs, kā arī jūras vedmaksa un apdrošināšana, un ka Komisija pārrēķinātajās izgatavošanas izmaksās arī ir pieskaitījusi transporta izmaksas. |
|
(150) |
Jiangshan Wood arī apgalvoja, ka, ja Komisija pieskaita transporta izmaksas, tai būtu jāpieskaita faktiskās paziņotās transporta izmaksas, nevis jāpalielina vērtības, izmantojot attiecību starp transporta izmaksām un Jiangshan Wood paziņoto resursu faktisko pirkuma vērtību. Tas apgalvoja, ka Komisija uzskatīja šīs izmaksas par uzticamām, jo Komisija CIF vērtības noteikšanai arī izmantoja Ķīnas tirgotāja Pizhou Ouyme datus. Tas uzskatīja, ka pagaidu regulā nav pierādīts, ka transporta izmaksas Ķīnā būtu nozīmīgi izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, un tāpēc, ja Komisija atsauces vērtības izmaksām pieskaitītu transporta izmaksas, tai būtu jāizmanto faktiskās transporta izmaksas. |
|
(151) |
Komisija paskaidroja, ka transporta izmaksas, kas tika pieskaitītas atsauces cenai, bija transporta izmaksas CIF vai FOB līmenī, tādējādi tās ietver ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts robežai saistītās izmaksas. Tomēr šīs izmaksas neietvēra iekšzemes kravu pārvadājumus. Tā kā saskaņā ar metodiku, kas piemērota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo neizkropļota izejvielu cena reprezentatīvajā valstī, šajā gadījumā Turcijā, tai būtu jāatspoguļo cena, kuru ražotājs maksātu Turcijā par izejvielu, kas piegādāta pie rūpnīcas vārtiem. Tāpēc Komisija atsauces vērtībai pieskaitīja izejvielu iekšzemes transporta izmaksas. Tādējādi transporta izmaksas nav divreiz uzskaitītas – atsauces vērtība ietver transporta izmaksas līdz reprezentatīvās valsts robežai, un transporta izmaksas, kas pieskaitītas, aprēķinot normālo vērtību, ir iekšzemes izmaksas. |
|
(152) |
Komisija arī paskaidroja, ka Jiangshan Wood paziņotās transporta izmaksas tika izmantotas kā transporta izmaksu procentuālā daļa no Jiangshan Wood paziņotās izejresursu faktiskās iegādes vērtības, kā paskaidrots pagaidu regulas 222. apsvērumā. Izmeklēšanā jau tika konstatēts, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi un ka tie ir sistēmiski. Komisija uzskatīja, ka kropļojumi tāpat arī ietekmē transporta izmaksas. Attiecīgi attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām var pamatoti izmantot par rādītāju, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tai būtu jāizmanto faktiskās transporta izmaksas. |
|
(153) |
Piezīmes par aprēķinu jautājumiem netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 224. apsvērumu. |
3.3. Eksporta cena
|
(154) |
Piezīmes par eksporta cenas aprēķinu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 235. apsvērumu. |
3.4. Salīdzinājums
|
(155) |
Kā paskaidrots pagaidu regulas 236. un 237. apsvērumā, CIF vērtība, kas noteikta, lai to izmantotu kā saucēju dempinga aprēķinos, tika balstīta uz Jiangshan Wood EXW cenu, kurai Komisija pieskaitīja jūras kravas pārvadājumu izmaksas, kā arī nesaistīta tirgotāja PVA izmaksas un peļņu. Kā paskaidrots pagaidu regulā (237. apsvērums), lai noteiktu šīs korekcijas, kas vajadzīgas, lai no EXW cenas iegūt CIF vērtību, Komisija izmantoja publiski pieejamo informāciju (Drewry World Container Index) jūras kravu pārvadājumu gadījumā un Jiangshan Wood iesniegto finanšu pārskatu, ko sniedzis viens no nesaistītajiem tirgotājiem. |
|
(156) |
Komisija aicināja Jiangshan Wood nesaistītos tirgotājus sadarboties un iesniegt to faktiskos datus par jūras kravu pārvadājumu izmaksām, PVA izmaksām un peļņu. Datus iesniedza šādi pieci tirgotāji: Jiangsu Sainty Land-up Pro-trading Co., Ltd, Lianyungang Yuantai International Co., Ltd., Pizhou Ouyme Import & Export Trade Co., Ltd., Sumec International Technology Co., Ltd. un Shanghai Fanhong Commerce Co., Ltd. Tirgotāju iesniegtās informācijas analīze atbilda Komisijas pagaidu posmā noteiktajām izmaksām. Tāpēc Komisija apstiprināja CIF vērtības, kas noteiktas pagaidu informācijas izpaušanā. |
|
(157) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jianghan Wood apgalvoja, ka, lai noteiktu atbilstošāku atsauces vērtību CIF vērtībām, būtu jāaprēķina uzcenojuma summa par tirgotāju iesaisti, pamatojoties uz to datiem. Tas apgalvoja, ka tas ir tāpēc, ka nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem tirgotāji un, konkrētāk, Pizhou Oyeme, pārdeva attiecīgo ražojumu uz Savienību. |
|
(158) |
Komisija paskaidroja, ka iesaistīto tirgotāju izmaksas, kuras ietvertas Jianghan Wood EXW cenā, tika noteiktas, pamatojoties uz tirgotāju sniegto informāciju, kas aptvēra gandrīz 90 % no Jiangshan Wood pārdošanas apjoma un vērtības uz Savienību, un ka tā ir ņēmusi vērā dažādos inkotermus. Tādējādi šī metodika tika uzskatīta par precīzu un uzticamu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(159) |
Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 236. un 237. apsvērumu. |
3.5. Dempinga starpības
3.5.1. Individuālā dempinga starpība Jiangshan Wood
|
(160) |
Pēc ieinteresēto personu apgalvojumiem, kas sīki izklāstīti 3. iedaļā, Komisija pārskatīja individuālo dempinga starpību Jiangshan Wood. Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:
|
3.5.2. Dempinga starpība visam pārējam importam
3.5.2.1.
|
(161) |
Kā minēts 1.7. iedaļā, ražotāju eksportētāju apvienība, CEP un CNFPIA apstrīdēja lēmumu atteikties no atlases un faktu, ka Komisija tāpēc noteica tikai vienu starpību visam importam, izņemot Jiangshan Wood, kam tika noteikta individuāla dempinga starpība. Minētās personas pieprasīja, lai Komisija pārrēķinātu atlikušā maksājuma likmi, pamatojoties tikai uz Jiangshan Wood dempinga starpību. CNFPIA jo īpaši apgalvoja, ka ir netaisnīgi un nepamatoti, ka izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri savlaicīgi iesniedza atlases veidlapas, noteikts tāds pats maksājums kā uzņēmumiem, kas nesadarbojās. Tā uzskatīja, ka attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri savlaicīgi iesniedza atlases veidlapas, būtu bijis jānosaka tāds pats antidempinga maksājums kā Jiangshan Wood. To pašu apgalvojumu tā atkārtoti iesniedza pēc galīgās informācijas izpaušanas. CNFPIA, lai varētu sniegt piezīmes, arī lūdza Komisiju izpaust to izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju sarakstu, kuri savlaicīgi iesniedza atlases veidlapas, un detalizētu maksājuma aprēķinu “visam pārējam importam”. Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA arī apgalvoja, ka atsevišķā pielikumā būtu jānorāda atlases veidlapu aizpildījušie uzņēmumi, citādi tiktu negatīvi ietekmētas tās tiesības uz aizstāvību – tiesības apstrīdēt Komisijas konstatējumus ES tiesās. |
|
(162) |
Komisija atgādināja, ka atlikušais maksājums netika noteikts, balstoties uz dempinga starpību tai personai, kura sadarbojās un bija viena no sākotnēji izlasē iekļautajām personām, nevis tādēļ, lai sodītu izlasē neiekļautos uzņēmumus, kas sadarbojās, bet gan noteiktu maksājumu, balstoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, tā kā sākotnēji izlasē iekļautie uzņēmumi nesadarbojās. Komisija nepiekrita, ka maksājuma likme izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, būtu jānosaka, pamatojoties uz Jiangshan Wood maksājuma likmi. Dempinga starpības noteikšana visam importam, pamatojoties tikai uz viena uzņēmuma datiem, iespējams, neradītu reprezentatīvu dempinga starpību, jo šajā konkrētajā gadījumā Jiangshan Wood eksporta uz Savienību īpatsvars bija aptuveni tikai 5 % no visa eksporta uz Savienību. Tas atšķiras no situācijas, kad dempinga starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir balstīta uz pietiekami reprezentatīvu izlasi. Šajā gadījumā atlase tika pārtraukta, un tāpēc izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevarēja aprēķināt vidējo maksājumu. |
|
(163) |
Komisija arī atgādināja, ka attiecībā uz eksporta cenu atlikušais maksājums jau bija balstīts uz visu ražotāju eksportētāju datiem, jo eksporta cenas bija balstītas uz Eurostat statistiku. Attiecībā uz normālo vērtību tika izmantoti Jiangshan dati. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tā ir saprātīga un precīza metode, pēc kuras aprēķināt atlikušā maksājuma likmi, un tādējādi noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(164) |
Attiecībā uz pieprasījumu izpaust to izlasē neiekļauto uzņēmumu sarakstu, kuri sadarbojās, Komisija atgādināja, ka atklātajos lietas materiālos ir sniegtas uzņēmumu atbildes uz atlases jautājumiem. Uzņēmumu saraksts būtu iekļauts regulā tikai tad, ja šie uzņēmumi iegūtu individuālu Taric kodu un maksājuma likmi, bet tas tā nebija. Turklāt tas, ka uzņēmumi nebija iekļauti atsevišķā pielikumā, neietekmē uzņēmumu tiesības apstrīdēt Komisijas konstatējumus Savienības tiesās. Tādējādi Komisija nepiekrita, ka tai būtu konkrēti jāizpauž to ražotāju saraksts, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. |
|
(165) |
Attiecībā uz aprēķiniem Komisija uzskatīja, ka tos nevar izpaust, jo aprēķinu pamatā bija Jiangshan Wood normālā vērtība. Tāpēc informācijas izpaušana atklātu konfidenciālus uzņēmuma datus. Tomēr Komisija uzsvēra, ka metode, kā noteikt maksājuma līmeni visam pārējam importam, ir pietiekami sīki izklāstīta pagaidu regulas 3.5. iedaļā, tādējādi ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes. Komisija tāpēc noraidīja apgalvojumu, ka būtu bijis jāizpauž visam pārējam importam noteiktā maksājuma detalizēts aprēķins. |
|
(166) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saintland Wood apgalvoja, ka nav pamata noteikt divus antidempinga maksājuma līmeņus – vienu Jiangshan Wood un otru visiem pārējiem uzņēmumiem – un ka Komisijai drīzāk būtu jāņem vērā, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās, rīkojās kā Jiangshan Wood. Tas norādīja, ka, lai gan daži uzņēmumi nevēlējās sadarboties, tiem tika piemēroti soda pasākumi. |
|
(167) |
Komisija vispirms atgādināja, ka nebija paredzēts, ka atlikušais maksājums radīs netaisnīgu ietekmi. Nesadarbošanās gadījumā Komisijai nav citas izvēles kā pamatot savus konstatējumus ar “pieejamajiem faktiem”, un šajā konkrētajā lietā maksājums atspoguļoja eksporta cenu visiem ražotājiem, kas nesadarbojās, un tādējādi to ražotāju rīcību, kuri nesadarbojās, precīzāk atspoguļoja attiecīgā metode, nevis maksājums, kurš būtu noteikts, balstoties tikai uz Jiangshan Wood datiem. Komisija atgādināja, ka tas ir sīki izskaidrots 1.6.2. iedaļā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
3.5.2.2.
|
(168) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gan Jiangshan Wood, gan citiem ražotājiem Ķīnā noteiktā dempinga starpība ir ļoti zema, ņemot vērā tirgus kropļojumus, kas konstatēti Ķīnā saplākšņa ražošanas nozarē, un ļoti zemos cenu līmeņus, kuri plaši pieejami importam no Ķīnas Savienībā. Tas apgalvoja, ka dempinga starpības arī bija daudz zemākas nekā Komisijas konstatētie kaitējuma novēršanas līmeņi. Tāpēc pagaidu maksājumu līmeņi nebija pietiekami, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ļautu Savienības ražotājiem atgūties no būtiskā kaitējuma. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ļoti zemo sadarbības līmeni, Komisijai būtu jāizmanto plašā rīcības brīvība, kura tai ir tirdzniecības aizsardzības lietās, un jāpiemēro augstākais iespējamais antidempinga maksājums visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem, kas nesadarbojās. |
|
(169) |
Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz atklātajos lietas materiālos (piemēram, atlases veidlapā vai piezīmēs par ražošanas faktoriem) iekļauto informāciju, Jiangshan Wood galvenokārt eksportē papeli, kas salīdzinājumā ar citiem saplākšņa veidiem ir lētākais cietkoksnes saplāksnis. Tas norādīja, ka eksporta cena lielā mērā ir noteikta, pamatojoties uz visu importu Savienībā, tai skaitā lētāku papeles saplāksni, kā arī dārgāku, eikalipta un bērza saplāksni. Sūdzības iesniedzējs iesniedza cenu atšķirības, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas liecina par cenu atšķirību. Tāpēc tas lūdza Komisiju mainīt pieeju – koriģēt eksporta cenu un izmantot tikai papeles saplākšņa eksporta cenu, jo tas uzskatīja, ka šī metode labāk atspoguļos to eksportētāju dempinga praksi, kuri nesadarbojās. |
|
(170) |
Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem Jiangshan Wood eksportēja uz Savienību ne tikai papeles, bet arī citus dārgākus saplākšņa veidus, piemēram, eikalipta un bērza saplāksni. Tādējādi nebija pamata balstīt eksporta cenu tikai uz papeles saplākšņa eksportu, jo citi dārgāki saplākšņa veidi veidoja pietiekamu daļu no Jiangshan Wood eksporta. Šā Jiangshan Wood eksportētās papeles un citu dārgāku veidu koksnes īpatsvars bija līdzīgs kopējai no ĶTR Eiropas Savienībā importētai cietkoksnes saplākšņa daļai, kas apstiprināja, ka šajā gadījumā ir pamatoti un pareizi izmantot Eurostat statistiku eksporta cenas noteikšanai. Tādējādi Komisija joprojām uzskatīja, ka metode, ko tā ir izmantojusi dempinga starpības noteikšanai attiecībā uz visu pārējo importu, nav izraisījusi asimetriju un ir precīza un saprātīga. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
3.5.2.3.
|
(171) |
Pēc Jiangshan Wood normālās vērtības pārskatīšanas, kā izklāstīts 3.2. iedaļā, galīgā dempinga starpība visam pārējam importam, kas izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:
|
4. KAITĒJUMS
|
(172) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA norādīja, ka Komisija pagaidu regulas 247. apsvērumā ir balstījusies uz Eiropas Koksnes plātņu ražotāju federācijas (“EPF”) atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem, nenorādot datu avotus. |
|
(173) |
Komisija aicināja PTIA skatīt atbilžu uz makroekonomikas anketas jautājumiem publisko versiju (88), kurā savukārt ir atsauce uz konfidenciālu informāciju no EPF. EPF atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas, un ziņojums ir pieejams publiski pieejamā dokumentā (89). |
|
(174) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA lūdza Komisiju skaidri norādīt, kuri uzņēmumi ir iekļauti zem termina “sūdzības iesniedzējs”. |
|
(175) |
Komisija terminu “sūdzības iesniedzējs” ir definējusi pagaidu regulas 2. apsvērumā. |
|
(176) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka kaitējuma analīze ir kļūdaina, jo tajā nav ietverta analīze par katru cietkoksnes sugu. |
|
(177) |
Apgalvojums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma definīciju, sk. pagaidu regulas 45. un 46. apsvērumu, atsevišķa kaitējuma analīze par katru atšķirīgo sugu nebija pamatota. Turklāt gan kaitējuma, gan dempinga analīzē tika pārbaudītas galvenās sugas, proti, papele, bērzs un eikalipts. |
|
(178) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA atkārtoti uzsvēra, ka tās sūdzība netika rūpīgi un jēgpilni analizēta, jo tika saglabāta pārmērīga un nepamatota konfidencialitāte. Deviņiem sūdzības iesniedzēju kaitējuma rādītāju apkopošana bija nepamatota un deva iespēju PTIA redzēt tendences, bet liedza pārbaudīt datus par atsevišķiem gadiem vai pārbaudīt kaitējuma rādītāju konsekvenci. PTIA apgalvoja, ka nebija ievērots objektīvais juridiskais standarts, kas attiecas uz kaitējuma rādītāju konfidencialitātes saglabāšanu. |
|
(179) |
Komisija apstiprināja savus konstatējumus, kas sniegti 13. apsvērumā. Sūdzībā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par kaitējuma faktoriem, kas bija saprātīgi pieejami. Šādu datu izpaušana apkopotā veidā atklātajos lietas materiālos gādāja par pienācīgu līdzsvaru starp sūdzības iesniedzēja tiesībām uz informācijas konfidencialitātes saglabāšanu un ieinteresēto personu tiesībām uz aizstāvību. Dati ļāva analizēt kaitējuma rādītāju tendences, sniedzot pietiekamus pierādījumus kaitējuma pirmšķietamai noteikšanai procedūras sākšanas posmā. Komisija norādīja, ka izmeklēšanas gan pagaidu, gan galīgajā posmā tika apstiprināts tās pozitīvais prima facie konstatējums par kaitējumu procedūras sākšanas posmā. |
|
(180) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka tad, ja Komisija aizvien uzskatītu, ka ražojuma definīcija ir pareiza un atbilst bērza saplāksnim Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa lietā, kaitējuma analīze būtu jāveic pa segmentiem. |
|
(181) |
Komisija noraidīja šo argumentu, tāpēc ka PTIA nedefinēja precīzus atsevišķi analizējamos segmentus un nesniedza ne pierādījumus, ka tādi ir, ne tos savā starpā skaidri nošķīra. Šajā sakarā atsauce uz Tiesas nolēmumu Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa lietā, kurā norādīts, ka segfinierim izmanto tādas sugas kā papele, bērzs un dižskābardis, netika uzskatīta par pietiekamu vai pietiekami precīzu. Turklāt 53., 64., 74. un 242. apsvērumā Komisija konstatēja, ka dižskābarža un eikalipta saplāksnis, kā arī eikalipta un dižskābarža saplāksnis ir savstarpēji aizstājami, un tādējādi šie līdzās esošie ražojumi savā starpā konkurē. Konkrētos minētos konstatējumus neapstrīdēja ieinteresētās personas. Ņemot vērā augstāk minēto, apgalvojums tika noraidīts. |
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija
|
(182) |
Piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 246. un 247. apsvērums. |
4.2. Patēriņš Savienībā
|
(183) |
Piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 248.–250. apsvērums. |
4.3. Imports no attiecīgās valsts
4.3.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa
|
(184) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Ķīnas ražotāju ad hoc apvienība CEP apstrīdēja, ka importa no Ķīnas cenu krituma dēļ 2023. gadā un IP imports būtu ievērojami palielinājies. Tā vietā importa apjoms no Ķīnas 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (2022. gadu) samazinājās, bet IP laikā tas palielinājās tikai nedaudz. |
|
(185) |
Šis arguments tika noraidīts, jo importa apjomu ietekmēja vairāki citi faktori, nevis tikai cenas. Šādi faktori 2022. gadā bija Krievijas un Baltkrievijas saplākšņa izslēgšana no Savienības tirgus sankciju dēļ un ekonomikas atveseļošanās gaidas pēc Covid-19 pandēmijas, kuru dēļ pasūtījumi ievērojami pieauga. Šie faktori 2022. gadā palielināja importa apjomu no Ķīnas. Tomēr šo faktoru ietekme turpmākajos gados bija mazāk izteikta, tāpēc imports vispirms samazinājās 2023. gadā, bet IP laikā atkal palielinājās. |
4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums
|
(186) |
Piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenām netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 258.–260. apsvērums. |
|
(187) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apstrīdēja cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķina reprezentativitāti, apgalvojot, ka importēto ar plēvi pārklāto eikalipta saplāksni nevar salīdzināt ar Savienības ražošanas nozares produkciju un tas būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, kā paskaidrots un izskatīts 2.1.2. iedaļā. Ja izslēgšana no ražojuma tvēruma tiek noraidīta, PTIA lūdza Komisiju nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, kurā aprēķinos tiek ņemta vērā cenu starpība starp būvkonstrukciju un apdares lietojumiem. |
|
(188) |
Komisija konstatēja, ka lielākā daļa no ĶTR importētā ar plēvi pārklātā cietkoksnes saplākšņa bija izgatavota no papeles un eikalipta, savukārt izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kas iesniedza sūdzību, ražoja ar plēvi pārklātu cietkoksnes saplāksni, kurš galvenokārt bija no bērza. Iegūtā ražojuma cena atšķīrās izmantotās izejvielas cenas atšķirību dēļ. Tāpēc Komisija veica kvalitātes korekciju, pamatojoties uz cenu starpību starp papeles un bērza apaļkoku vidējo pirkuma cenu, ko IP laikā maksāja ES, lai jēgpilni salīdzinātu atbilstošos ar plēvi pārklātos cietkoksnes saplākšņa veidus, ko ražoja Savienības ražošanas nozare un ko importēja no ĶTR. Korekcijas rezultātā cenu samazinājuma starpība samazinājās no 46,3 % līdz 32,3 % un mērķa cenas samazinājuma starpība samazinājās no 144,37 % līdz 93,16 % Jiangshan Wood gadījumā un attiecīgi no 192,7 % līdz 185,9 % visam pārējam ĶTR importam. |
4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.4.1. Vispārīgas piezīmes
|
(189) |
Piezīmes par vispārīgajām piezīmēm netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 264.–268. apsvērums. |
4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.4.2.1.
|
(190) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CEP apgalvoja, ka ražošanas jauda saglabājās stabila un ka ražošanas samazinājums par 11 % attiecīgajā periodā bija normāls. |
|
(191) |
Šis arguments tika noraidīts, jo Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanās par 11 % laikposmā no 2021. gada līdz IP, jo īpaši ņemot vērā tirgus tukšumu, ko radīja sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kaitēja Savienības ražošanas nozarei. |
|
(192) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums ir bijis stabils. |
|
(193) |
Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo jaudas izmantojums laikposmā no 2021. gada līdz IP samazinājās par 9 %. |
|
(194) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulas 270. apsvērumā kļūdaini ir uzskatījusi, ka Savienības ražošanas nozare būtu varējusi palielināt savu ražošanas jaudu, lai aizpildītu tukšumu tirgū, ko radīja Krievijas un Baltkrievijas cietkoksnes saplākšņa aizliegums 2022. gadā. |
|
(195) |
Pēc aizlieguma noteikšanas Krievijas un Baltkrievijas cietkoksnes saplāksnim Savienības saplākšņa ražošanas nozarei ar lielu neizmantoto ražošanas jaudu bija pamatotas cerības, ka pieprasījums pēc cietkoksnes saplākšņa varētu pārvirzīties uz tās ražojumiem. Tā vietā šo pieprasījumu vismaz daļēji nodrošināja imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas radīja kaitējumu. PTIA apstrīdētajā izejvielu pieejamībā šādam pieaugumam nav ņemta vērā rezerves plantāciju novākšana un apaļkoku un finiera tirdzniecība. |
|
(196) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA norādīja, ka jaudas izmantojums 66 % apmērā Savienības ražošanas nozarei bija reālistisks. Turklāt CEP apgalvoja, ka jaudas izmantojums jau bija zems attiecīgā perioda sākumā, proti, 2021. gadā. Tāpēc tā turpmāko samazināšanos nevarēja saistīt ar importu no Ķīnas, bet gan ar vispārēju Savienības ražošanas nozares zinātības trūkumu uzņēmējdarbības jomā. |
|
(197) |
Komisija noraidīja šos argumentus, un tie nebija pamatoti ar pierādījumiem. |
4.4.2.2.
|
(198) |
Piezīmes par pārdošanas daudzumu netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 273.–275. apsvērums. |
|
(199) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA norādīja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir palielinājusies. Tas apgalvoja, ka pagaidu regulas 276. apsvērumā sniegtais skaidrojums, saskaņā ar kuru Krievijas un Baltkrievijas cietkoksnes saplākšņa ražojumu izslēgšana no Savienības tirgus izraisīja patēriņa samazinājumu, ir neloģisks, jo nelikumīgs Krievijas saplāksnis arvien nonāca Savienības tirgū, kā to apliecina pretapiešanas izmeklēšanas secinājumi attiecībā uz bērza saplāksni no Kazahstānas un Turcijas (90) (“pretapiešanas izmeklēšana”). PTIA piebilda, ka patēriņa samazinājums drīzāk bija saistīts ar pieprasījuma normalizēšanos pēc ekonomikas atgūšanās periodā pēc Covid. |
|
(200) |
Apgalvojums tika noraidīts, jo pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēti pierādījumi, ka no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam caur Kazahstānu un Turciju tika importēti 130 900 m3 Krievijas cietkoksnes saplākšņa, kas bija mazāk nekā 10 % no apjoma, kurš importēts no Krievijas un Baltkrievijas 2021. gadā, t. i., pēdējā gadā pirms sankciju ieviešanas. Tādējādi, ja imports no Krievijas un Baltkrievijas tika pārvietots uz sūtījumiem no Kazahstānas un Turcijas, tas bija tikai nelielā apjomā. |
|
(201) |
Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 12 % jeb vairāk nekā 165 000 m3, savukārt imports no ĶTR tajā pašā periodā palielinājās par 16 % jeb vairāk nekā 100 000 m3. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 25 %, bet Ķīnas importa tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 67 %. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts. |
4.4.2.3.
|
(202) |
Piezīmes par izaugsmi netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 278. apsvērums. |
4.4.2.4.
|
(203) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CEP apgalvoja, ka nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē bija stabils un ka tās ražīgums uzrādīja pozitīvu attīstību. |
|
(204) |
Argumenti tika noraidīti, jo nodarbinātības samazinājums par 2 %, ražošanas apjoma samazinājums par 11 % un ražīguma samazinājums par 9 % liecināja par Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, nevis par stabilitāti vai uzlabošanos, kā apgalvoja CEP. Komisija arī atgādināja, ka tās kaitējuma analīze ir ne tikai statiska, kurā tiek salīdzināti tikai beigupunkti, bet arī dinamiska, kurā tiek analizēta tendence starp beigupunktiem. Šajā gadījumā nodarbinātības, ražošanas apjoma un ražīguma datu dinamiskā analīze apstiprināja būtiska kaitējuma esību. |
4.4.2.5.
|
(205) |
Ņemot vērā, ka piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 283. un 284. apsvērums. |
4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.4.3.1.
|
(206) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA uzsvēra, ka ievērojamais Savienības pārdošanas cenu pieaugums laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam liecina, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts. |
|
(207) |
Komisija noraidīja šo argumentu, jo pārdošanas cenas pieaugumu radīja ievērojamais ražošanas izmaksu pieaugums. Importa izraisītās cenu nospiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare zaudēja rentabilitāti, kas liecina par būtisku kaitējumu. Turklāt Komisija arī uzskatīja, ka secinājumi par Savienības ražošanas nozares vispārējo stāvokli nebūtu jābalsta uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem atsevišķi, bet gan uz visa kaitējuma rādītāju kopuma dinamikas novērtējumu attiecīgajā periodā. |
4.4.3.2.
|
(208) |
Citas piezīmes par darbaspēka izmaksām netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 289. un 290. apsvērums. |
4.4.3.3.
|
(209) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka krājumu līmeņa pieaugums būtu jāuzskata par nebūtisku, jo, izsakot procentos no ražošanas apjoma, tas palielinājās tikai no 1,74 % 2021. gadā līdz 2,43 % IP. |
|
(210) |
Komisija norādīja, ka PTIA neapstrīdēja krājumu pieaugumu gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē, kā to novērtējusi Komisija. IP nepārdotie cietkoksnes saplākšņa krājumi 2,43 % apmērā, kurus PTIA uzskata par “nebūtiskiem”, reālā izteiksmē bija 44 504 m3 izmeklējamā ražojuma, t. i., vairāk nekā tas Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa apjoms, par kuru pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts kā ievests caur Turciju. Turklāt jebkurš krājumu palielinājums rada tā turētājam izmaksas, kas jāfinansē. Komisija šo argumentu noraidīja. |
4.4.3.4.
|
(211) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA pauda bažas par izlasē iekļauto uzņēmumu rentabilitātes reprezentativitāti. Tā identificēja dažus bērza saplākšņa ražotājus, kuri ziņoja par labiem rezultātiem attiecīgajā periodā. PTIA apgalvoja, ka tā nevar sniegt piezīmes par to, kuras koku sugu koksnes pasākumi ietekmēs vairāk, jo Komisija nav veikusi analīzi par katru segmentu. |
|
(212) |
Komisija noraidīja šo argumentu, jo Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tika novērtēta, pārbaudot pienācīgi izveidotu izmeklējamā ražojuma Savienības ražotāju reprezentatīvu izlasi. Ieinteresētās personas atlases posmā neapstrīdēja tās reprezentativitāti. Turklāt Savienības ražotāji, tai skaitā tie, uz kuriem atsaucas PTIA, ražoja ne tikai izmeklējamo ražojumu, savukārt izmeklēšanas tvērums bija šaurāks nekā to publicētie finanšu rezultāti. Komisija pagaidu regulas 55. apsvērumā konstatēja, ka fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības visu cietkoksnes sugu saplākšņiem ir vienādas un tie ir klasificējami vienā ražojuma kategorijā, tāpēc analīze pa segmentiem nav nepieciešama. PTIA apstrīdēja dažādu cietkoksnes sugu saplākšņa fizikālo, tehnisko un ķīmisko pamatīpašību noteikšanu, pamatojoties uz konstatējumiem un Tiesas nolēmumu Krievijas bērza saplākšņa lietā, bet tas tika noraidīts pagaidu regulas 55. un 56. apsvērumā un iepriekš 52. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(213) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka cenas Savienībā nav nospiestas un ka rentabilitātes problēmas ir saistītas ar ražošanas izmaksu pieaugumu. PTIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas IP laikā pieauga atbilstoši tirgus realitātei, kā rezultātā samazinājās rentabilitāte, un ka Savienības pārdošanas apjoms sekoja vispārējam patēriņa samazinājumam. PTIA apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, patēriņa samazināšanos saistot ar Krievijas un Baltkrievijas saplākšņa aizliegumu, jo pretapiešanas izmeklēšanā pierādījās, ka Krievijas bērza saplāksnis turpināja ienākt Savienības tirgū. |
|
(214) |
Citi jauni pierādījumi netika iesniegti, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 285.–288. apsvērumā. Arguments par patēriņa samazināšanos ir izskatīts 200. apsvērumā. |
|
(215) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka nav ieguldījumu atsauces vērtības, kas pierādītu nozares stabilitāti, cietkoksnes saplākšņa ražošanas nozare nav kapitālietilpīga un ka laikposmā no 2023. gada līdz IP ieguldījumi palielinājās par 8 %. |
|
(216) |
Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 296. apsvērumā norādīto konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Atsauces vērtības esībai un cietkoksnes saplākšņa ražošanas nozares kapitālietilpīgumam nav nozīmes, jo šie kaitējuma rādītāji netika analizēti atsevišķi, bet gan kā daļa no būtiska kaitējuma rādītāju plašākas analīzes, kas nozīmē, ka pat bez atsauces vērtības vai ražošanas nozares kapitālietilpīguma novērtējuma ieguldījumu samazinājuma tendence drīzāk liecina par būtiska kaitējuma esību, nevis noliedz to. |
4.5. Secinājums par kaitējumu
|
(217) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ kaitējuma rādītāji nepamato Komisijas provizorisko secinājumu par to, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums. |
|
(218) |
Komisija izskatīja PTA apgalvojumus attiecībā uz vairākiem kaitējuma rādītājiem iepriekš, sk. 172.–177., 187., 188., 192.–196., 199., 200., 206., 207., 209. un 210. apsvērumu. PTIA apgalvojumi tika noraidīti, izņemot piezīmi par cenu samazinājumu. Tomēr pārrēķinātās cenu samazinājuma starpības joprojām bija augstas, sk. 188. apsvērumu. |
|
(219) |
Tādējādi Komisija saglabāja secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(220) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi importa apjoma pieauguma ietekmi un ka Ķīnas izcelsmes importa apjoms nav būtiski palielinājies attiecībā pret patēriņu vai ražošanas apjomu 2023. gadā un IP. Importa apjoms maksimumu sasniedza 2022. gadā, pieaugot par 32 %, bet 2023. gadā un IP importa apjoms bija attiecīgi tikai par 11 % un 16 % lielāks nekā 2021. gadā. PTIA apstrīdēja pagaidu regulas 324. apsvērumā norādīto apgalvojumu, ka Ķīnas ražotāji “pastāvīgi palielināja savus importa apjomus par ievērojami zemākām cenām”. |
|
(221) |
Novērtējot importa apjomu un tā ietekmi uz cenām, Komisija konstatēja, ka ievērojamam importa apjoma pieaugumam 2022. gadā sekoja mērenāks pieaugums 2023. gadā un IP salīdzinājumā ar 2021. gadu par cenām, kas strauji samazinājās. Tomēr šīs tendences joprojām liecināja par cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Cietkoksnes saplākšņa imports no Ķīnas attiecībā pret patēriņu Savienībā pieauga no 18 % 2021. gadā līdz 26 % 2022. gadā un 29 % 2023. gadā, IP atkal pieaugot līdz 31 %. Attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu Ķīnas importa procentuālā daļa 2021. gadā bija 37 %, kas attiecīgi palielinājās līdz 49 %, 44 % un 48 % 2022., 2023. gadā un IP. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
5.2. Citu faktoru ietekme
|
(222) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu būtiskākais pieaugums salīdzinājumā ar tās pārdošanas cenu bija saistīts ar ārkārtējiem notikumiem, piemēram, izejvielu izmaksu pieaugumu, karu Ukrainā un no tā izrietošo enerģētisko krīzi. |
|
(223) |
Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja paaugstināt cenas virs ražošanas izmaksām. Tomēr pēc šā pieauguma pārdošanas cenas samazinājās un saglabājās zem ražošanas izmaksu līmeņa. Tas bija nemainīgs 2023. gadā un IP. Faktors, kas ietekmēja Savienības ražotāju cenu izmaiņas, bija Ķīnas importa apjoma pieaugums un cenu samazināšanās. Pamatojoties uz to, Komisija saglabāja savu secinājumu, ka imports no Ķīnas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(224) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CEP apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas neietekmēja importa cenu kritums, jo 2023. gadā importa cenas ievērojami samazinājās, savukārt Savienības ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas. |
|
(225) |
Kā jau izklāstīts pagaidu regulas 306. un 307. apsvērumā, Ķīnas importa cenu kritums neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas virs ražošanas izmaksām. Komisija konstatēja, ka CEP apgalvojums nevis liecina par cēloņsakarības trūkumu, bet gan pierāda, ka situācijā, kad ražošanas izmaksas pieauga un importa cenas samazinājās, Savienības ražošanas nozare mēģināja, bet tai neizdevās paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgiem līmeņiem tieši importa par zemām cenām dēļ. |
|
(226) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, lai pierādītu apgalvoto cēloņsakarības trūkumu, PTIA atsaucās uz ražošanas izmaksu datiem lietā par Krievijas izcelsmes bērza saplāksni (91), kurā Paged, viens no šajā lietā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, arī bija iekļauts izlasē. |
|
(227) |
Atsauce tika uzskatīta par neatbilstošu, jo tā attiecās uz lietu ar atšķirīgu izmeklēšanas periodu un ražojuma tvērumu. |
|
(228) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugums bija tik straujš, ka to nevarēja pilnībā novirzīt uz klientiem cenu pieauguma veidā. Tieši izmaksu pieauguma temps, nevis Ķīnas imports par zemām cenām neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim. |
|
(229) |
Komisija noraidīja šo argumentu, jo, salīdzinot ar 2021. gadu, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu krasais pieaugums 2022. gadā sakrita ar atbilstošu cenu pieaugumu, kas liecina, ka pirmo varētu novirzīt uz patērētājiem. Turklāt daudz mazākā 2023. gada un izmeklēšanas perioda ražošanas izmaksu pieauguma novirzīšana nebija iespējama, kā dēļ Savienības ražošanas nozares rentabilitāte kļuva negatīva, kā norādīts pagaidu regulas 288. apsvērumā. |
5.3. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(230) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA un CEP Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu saistīja ar tās eksporta rādītāju pasliktināšanos. |
|
(231) |
Komisija konstatēja, ka vairāk nekā 80 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma tika pārdoti Savienībā un ka eksports attiecīgajā periodā bija rentabls. Ņemot vērā eksporta pārdošanas apjoma īpatsvaru, netika uzskatīts, ka tā samazinājums mazina cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. |
5.4. Secinājums par cēloņsakarību
|
(232) |
Komisija novērtēja visu zināmo faktoru ietekmi, ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, un secināja, ka šie faktori nemazināja cēloņsakarību. Tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 332.–334. apsvērumā norādītos secinājumus, ka pastāvēja cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. |
6. PASĀKUMU LĪMENIS
|
(233) |
Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija vērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu augstāka nekā to kaitējuma starpība. |
6.1. Kaitējuma starpība
|
(234) |
Pamatojoties uz datiem no Surveillance 2 datubāzes, tika noskaidrots, ka importa apjomi no Ķīnas četru nedēļu periodā pirms iepriekšējas informācijas izpaušanas bija par 82 % mazāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nenotika ievērojams izmeklējamā importa pieaugums. |
|
(235) |
Līdz ar to Komisija šajā saistībā nekoriģēja kaitējuma novēršanas līmeni. |
|
(236) |
Kā aprakstīts 188. apsvērumā, Komisija pārskatīja kaitējuma starpības. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds:
|
6.2. Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību
|
(237) |
Pagaidu regulas 347. apsvērumā ir konstatēts, ka kaitējuma novēršanai nepieciešamās starpības ir lielākas par dempinga starpībām. |
|
(238) |
Pēc tam, kad galīgajā posmā tika pārskatīti kaitējuma novēršanas līmeņi, kaitējuma novēršanai nepieciešamās starpības saglabājās augstākas nekā dempinga starpības. Tāpēc Komisija joprojām uzskatīja, ka ir pareizi noteikt galīgo maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
7. SECINĀJUMS PAR PASĀKUMU LĪMENI
|
(239) |
Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:
|
8. SAVIENĪBAS INTERESES
8.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(240) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares interesēs nav noteikt pasākumus Ķīnas izcelsmes ar plēvi pārklātam saplāksnim, kas paredzēts veidņiem, jo, ņemot vērā veidņu saplākšņa ražošanas ierobežojumus ES, tā ražošana Savienības ražošanas nozarei nav ekonomiski izdevīga. |
|
(241) |
Komisija norādīja, ka Ķīnas izcelsmes ar plēvi pārklātam saplāksnim var būt dažādas ilgizturības pakāpes – veidņiem dažus no tiem var izmantot līdz pat desmit reizēm. Savienības ražošanas nozare ražo augstas un zemākas izturības saplāksni ar plēves pārklājumu, izmantojot dažādas cietkoksnes sugas. Taisnīgu cenu atjaunošana šajā ar plēvi pārklātā saplākšņa tirgus daļā nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
|
(242) |
Kad tika pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedzis viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tika pausts apgalvojums attiecībā uz tādu zemas atkalizmantojamības saplāksni, kas pārklāts ar plēvi un ko galvenokārt izmanto būvniecības uzņēmumi veidņiem, proti, uzņēmums to spēj un vēlas ražot, ja tiek noteiktas taisnīgas cenas. Komisijai nav iemesla apšaubīt šo konkrēto apgalvojumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Savienībā ražots dižskābarža saplāksnis var būt dzīvotspējīga alternatīva no Ķīnas importētajam zemas atkalizmantojamības saplāksnim ar plēves pārklājumu, kā paskaidrots 73. apsvērumā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
8.2. Nesaistītu importētāju intereses
|
(243) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļauts nesaistīts Savienības importētājs ISB savās atbildēs uz anketas jautājumiem apgalvoja, ka pasākumi izraisīs ražojumu piedāvājuma deficītu un to cenu pieaugumu tiešajam patērētājam. Cits izlasē iekļauts nesaistīts Savienības importētājs Altripan savās atbildēs uz anketas jautājumiem apgalvoja, ka importētāji un tirgotāji, kas paļaujas uz Ķīnas izcelsmes ražojumiem, saskarsies ar lielākām izmaksām, kā rezultātā lejupējiem pircējiem samazināsies starpība vai būs augstākas cenas. Altripan atbalstīja antidempinga maksājumu noteikšanu bērza saplāksnim, bet kā PTIA dalībnieks atbalstīja papeles un eikalipta saplākšņa izslēgšanu, kas aplūkota pagaidu regulas 2.1.1. un 2.5. iedaļā. PTIA iesniedza importētāju un lietotāju atbalsta vēstules, kurās tie iebilst pret pasākumu noteikšanu (92). Šo vēstuļu pamatā bija vienotas veidnes, un tās nebija pamatotas ar papildu pierādījumiem. |
|
(244) |
Komisija uzskatīja, ka tad, kad 2022. gadā ar sankcijām tika aizliegts bērza cietkoksnes saplāksnis no Krievijas un Baltkrievijas, piegāde tika aizstāta ar eikalipta cietkoksnes saplāksni, galvenokārt no ĶTR. Ja pasākumi, kas šajā izmeklēšanā noteikti no ĶTR ievestam cietkoksnes saplāksnim, radīs īslaicīgus traucējumus Savienības tirgū, importētāji varēs paļauties uz piegādes avotiem Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā vai Latīņamerikā, lai piegādātu cietkoksnes saplāksni un aizstātu pašreizējo importu no ĶTR, ja importētāji un/vai lietotāji vēlēsies paļauties uz alternatīvu piegādes avotu. |
|
(245) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ISB apgalvoja, ka ierobežotais apaļkoku piedāvājums noteiktos ražošanas centros, jo īpaši Savienībā, un to tirdzniecības trūkums pasaules mērogā padarītu neiespējamu atrast alternatīvus avotus cietkoksnes saplākšņa apjomam, ko pašlaik piegādā Ķīna. PTIA uzsvēra, ka tas jo īpaši attiecas uz eikalipta saplāksni, jo Savienības ražošanas nozare nespēj apgādāt Savienības tirgu ar eikalipta cietkoksnes saplākšņa plātnēm eikalipta apaļkoku trūkuma dēļ. |
|
(246) |
Komisija atrada pierādījumus par tāda eikalipta cietkoksnes saplākšņa importu Savienībā no Ķīnas, kas ražots no Urugvajas izcelsmes apaļkokiem, un tas pierāda, ka pastāv apaļkoku tirdzniecība un ka Savienībā pieejamo, iespējams, ierobežoto apaļkoku daudzumu varētu papildināt ar importu. PTIA pati apgalvoja, ka ES eikalipta saplākšņa ražošanā paļaujas uz importu. |
|
(247) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka nesaistīto Savienības importētāju atbildes nav pārbaudītas. |
|
(248) |
Izlasē iekļautie nesaistītie importētāji, kuri sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, tika pārbaudīti pirms galīgās informācijas izpaušanas. |
|
(249) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija joprojām uzskatīja, ka pasākumu radītie kopējie ieguvumi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz importētājiem, un apstiprināja pagaidu regulas 360. un 361. apsvērumā izklāstītos secinājumus. |
|
(250) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Andrex apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana konteineru grīdas saplākšņa dēļiem, kas izgatavoti tikai no kaučukkoka, nav Savienības interesēs. Šis ražojums pašos pamatos atšķiras no Savienībā ražotā bērza, papeles vai eikalipta saplākšņa. ES nebija neviena ražotāja, kas no kaučukkoka izgatavotu 28 mm konteineru grīdas saplākšņa dēļus. Andrex arī apgalvoja, ka pasākumi izjauktu ES konteineru remonta nozari, piespiestu uzņēmumus importēt gatavus konteinerus, nevis remontēt esošos konteinerus, un apdraudētu ES zaļajā kursā izvirzītos aprites ekonomikas mērķus. |
|
(251) |
Komisija konstatēja, ka konteineru grīdas saplākšņa dēļi, kas pilnībā izgatavoti no kaučukkoka, ir zemākas kvalitātes alternatīva konteineru grīdas saplāksnim, kas izgatavots no keruinga un apitonga, divām tropu koku sugām, kuras plaši izmanto vislabākās kvalitātes konteineru grīdas segumam. Pilnībā no kaučukkoka izgatavoti konteineru grīdas saplākšņa dēļi konkurē ar bambusa saplāksni un konteineru grīdas segumu no tērauda, nodrošinot alternatīvas konteineru daļu importētājiem Savienībā. Komisija identificēja Somijas UPM-Kymene Corporation kā svarīgu dalībnieku konteineru un kravas automobiļu grīdas seguma nozarē (93) Savienībā, Overseas Hardwood Company Amerikas Savienotajās Valstīs (94) un vairākus uzņēmumus Indijā (95), kuri gan augstas, gan zemas kvalitātes konteineru cietkoksnes grīdas dēļu Savienības importētājiem nodrošina alternatīvus piegādes avotus. Turklāt, tā kā agrākā procedūras posmā ne Andrex, ne citi uzņēmumi, kas darbojas konteineru nozarē, nesadarbojās un līdz ar to trūka pārbaudāmas informācijas, Komisija nevarēja apstiprināt Andrex apgalvojumus. Komisija tādējādi konstatēja, ka pasākumu radītie kopējie ieguvumi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz konteineru cietkoksnes grīdas saplākšņa importētājiem. |
8.3. Lietotāju intereses
|
(252) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA, ko atbalstīja ETTF un GD Holz, sūdzējās, ka pagaidu posmā netika izskatīti būtiski pierādījumi lietotāju atbalsta vēstuļu veidā. Turklāt PTIA iesniedza papildu atbalsta vēstules no lietotājiem. |
|
(253) |
Komisija galīgajā posmā pārbaudīja lietotāju atbalsta vēstules. Komisija konstatēja, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas tās iesniedza, nereģistrējās kā ieinteresētās personas, dažas ar roku aizpildītās vēstules bija nesalasāmas, citas bija dublikāti, kuru pamatā bija vienota veidne. Neviena no vēstulēm netika papildināta ar faktiskiem pierādījumiem, kas pamatotu tajās ietvertos apgalvojumus. Tomēr lietotāju, kuri galvenokārt pārstāv būvniecības nozari un tās piegādātājus un citas nozares, kas pārstāvētas pavadvēstulēs, iebildumi pret pasākumiem tika pienācīgi ņemti vērā attiecībā uz rūpnieciskajiem lietotājiem, piemēram, transporta nozari, un nerūpnieciskajiem lietotājiem, kā paskaidrots pagaidu regulas 20. un 364. apsvērumā. |
|
(254) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ETTF un PTIA apgalvoja, ka būvniecības nozare Savienībā saskaras ar grūtībām un ka tās slikto stāvokli vēl vairāk pasliktinātu ar plēvi pārklāta saplākšņa izmaksu pieaugums. Savienībai ir jānodrošina, ka tiek garantētas reālas vispārējas tiesības uz mājokli, un antidempinga maksājumu noteikšana Ķīnas izcelsmes ar plēvi pārklātam saplāksnim radītu būvniecības izmaksu pieaugumu, kas ir viens no galvenajiem ES mājokļu krīzes cēloņiem. PTIA uzskaitīja vairākus pasākumus, ko Eiropas Komisija, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Parlaments veica, lai atbalstītu savu nostāju. |
|
(255) |
Komisija pārbaudīja iesniegto informāciju un konstatēja, ka ir patiess tās provizoriskais konstatējums, kā izklāstīts pagaidu regulas 364. apsvērumā, ka izdevumi, kuri saistīti ar būvniecības veidņu projektiem paredzētu ar plēvi pārklātu saplāksni, veido nelielu daļu no kopējām izmaksām. Tāpēc no Ķīnas importētā ar plēvi pārklāta saplākšņa cenas pieaugums tikai nedaudz ietekmēs galalietotāju mājokļu kopējās izmaksas un pieejamību cenas ziņā, kā arī pieprasījumu pēc būvdarbiem. Turklāt starptautiskais cietkoksnes saplākšņa tirgus ir daudzveidīgs un elastīgs, un tajā ir iesaistīti dažādi dalībnieki, sākot no Indonēzijas līdz Urugvajai, kas var apgādāt dažādas Savienības tirgus daļas par konkurētspējīgām un taisnīgām cenām. Turklāt šajā izmeklēšanā noteiktais maksājumu līmenis netika uzskatīts par prohibitīvu, tā ka importētāji var turpināt par taisnīgām cenām iegādāties preces no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. |
|
(256) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi aprēķinus, kuri pamato konstatējumus, ka izdevumi, kas saistīti ar būvniecības veidņu projektiem paredzētu ar plēvi pārklātu saplāksni, veido nelielu daļu no kopējām izmaksām. |
|
(257) |
Pagaidu posmā Komisija lielākajai daļai rūpniecisko lietotāju konstatēja, ka būvniecības veidņiem izmantoto cietkoksnes saplākšņa plātņu izmaksas parasti nav ļoti nozīmīgas attiecībā pret kopējām izmaksām, kā norādīts pagaidu regulas 364. apsvērumā. Komisija norādīja, ka PTIA nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Turklāt sākotnējā posmā neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja Komisijas sākotnējo konstatējumu, ka izmaksas, kas saistītas ar veidņu saplāksni ar plēves pārklājumu, ir zemas. Bet svarīgākais ir tas, ka ieinteresētās personas šādu konstatējumu neapstrīdēja arī tad, kad par pasākumu ietekmi uz būvniecības projektiem Komisija vaicāja pārbaudes apmeklējuma laikā, kad tika pārbaudītas tās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras sniedza izlasē iekļautie importētāji, ieskaitot PTIA locekli. Turklāt neviens būvniecības uzņēmums nav reģistrēts kā ieinteresētā persona, kas sniedz pierādījumus par to, kāda ir ar plēvi pārklāta saplākšņa precīzā izmaksu daļa veidņu izmaksās. Ņemot vērā augstāk minēto, arguments tika noraidīts. |
|
(258) |
Ņemot vērā augstāk minēto, Komisija joprojām uzskatīja, ka pasākumu radītie kopējie ieguvumi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz lietotājiem, un tāpēc pagaidu regulas 362.–364. apsvērumā izklāstītie secinājumi tika apstiprināti. |
8.4. Secinājums par Savienības interesēm
|
(259) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, lai uzskatītu, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam noteikti nav Savienības interesēs. |
|
(260) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas PTIA apgalvoja, ka pagaidu posmā nemaz netika ņemts vērā to, galvenokārt būvniecības nozares, lietotāju viedoklis, kas atbalsta PTIA, un netika veikta kaitējuma analīze pa ražojumu segmentiem; šie apgalvotie trūkumi bija tādi, kas Komisijas veikto Savienības interešu novērtējumu padarīja par neatbilstīgu. |
|
(261) |
Apgalvojums par būvniecības nozares lietotāju viedokli ir atspēkots 29. un 253. apsvērumā. Apgalvojums par nepieciešamību veikt kaitējuma analīzi pa segmentiem ir atspēkots 181. un 212. apsvērumā. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Savienības interešu analīze ir neatbilstīga. |
|
(262) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saintland Wood apgalvoja, ka Savienības interesēs nav aizstāt Ķīnas saplākšņa ražojumus ar importu no Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas, kur salīdzinājumā ar Ķīnu vides aizsardzības līmenis ir zemāks un mežu apsaimniekošana nenotiek ilgtspējīgi. |
|
(263) |
Komisija noraidīja šo argumentu, tāpēc ka pasākumu mērķis nav aizstāt Ķīnas saplāksni ar citiem avotiem, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Nesaistīto importētāju pārbaudes laikā Komisija norādīja, ka atsevišķa uzņēmuma līmenī ir plaši izplatīta Mežu uzraudzības padomes (“FSC”) importa kvalifikācija (96), jo to pieprasa patērētāji Savienības tirgū. Ja imports no Ķīnas tiktu aizstāts ar Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas importu, tad, kā uzskatīja Komisija, jaunienācēji saskartos ar spiedienu izpildīt tādas pašas prasības. |
9. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
9.1. Galīgie pasākumi
|
(264) |
Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(265) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:
|
|
(266) |
Uzņēmuma individuālā antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tā atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Tādējādi šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojis minētais tiesību subjekts. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt minētās likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. |
|
(267) |
Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Pieprasījums ir jāadresē Komisijai (97). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu. |
|
(268) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. |
|
(269) |
Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot attiecīgo maksājuma likmi. |
|
(270) |
Ja uzņēmumam, kam piemēro individuālo maksājuma likmi, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, tādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu. |
|
(271) |
Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību. |
|
(272) |
Statistikas datus par cietkoksnes saplāksni bieži izsaka m3. Kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (98) I pielikumā, cietkoksnes saplāksnim ar KN kodiem 4412 31 10 , 4412 31 90 , 4412 33 10 , 4412 33 10 , 4412 33 20 , 4412 33 30 , 4412 33 90 un 4412 34 00 ir noteikta papildu mērvienība. Tādējādi papildu mērvienība, m3, ir piemērojama Taric kodiem 4412 31 10 80, 4412 31 90 00, 4412 33 10 12, 4412 33 10 22, 4412 33 10 82, 4412 33 20 10, 4412 33 30 10, 4412 33 90 10 un 4412 34 00 10 un tā ir jānorāda deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā. Svars kilogramos vai tonnās jānorāda neatkarīgi no papildu mērvienības (t. i., daudzuma m3). |
9.2. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana
|
(273) |
Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni. |
9.3. Atpakaļejošs spēks
|
(274) |
Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē. |
|
(275) |
Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku. |
|
(276) |
Papildus importa līmenim, kas radīja kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms vairs būtiski nepalielinājās. Salīdzinot mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas (t. i., no 2024. gada novembra) līdz mēnesim (t. i., līdz 2025. gada jūnijam, ieskaitot), kurā tika noteikti pagaidu pasākumi, tika novērots importa apjoma samazinājums Savienībā par 39 %.
|
|
(277) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas novērtējumā par nosacījumiem piemērot pasākumus ar atpakaļejošu spēku, jo īpaši pamatregulas 10. panta 4. punktā minēto ceturto nosacījumu, nav ņemts vērā imports, kurš nonāk Savienībā ar KN kodiem ex 4412 10 00 un ex 4412 39 00 (Taric kodi 4412 10 00 10 un 4412 39 00 20) un uz kuru ir attiecināta uzraudzība pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un ar 1. panta 5. punktu. |
|
(278) |
Komisija noraidīja šo argumentu, tāpēc ka pamatregulas 10. panta 4. punktā minētā prasība par turpmāku ievērojamu importa pieaugumu attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Uzraudzītie ražojumi, kas izgatavoti no bambusa vai skujkoku koksnes, neietilpa izmeklējamā ražojuma tvērumā, un to muitas kodi, ko izveidoja ar pagaidu regulu, izmeklēšanas periodā nepastāvēja. Tāpēc tā apgalvotās izmaiņas importa modelī nevarēja ņemt vērā, salīdzinot attiecīgā ražojuma mēneša vidējos importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem laikposmā, kas sākas nākamajā mēnesī pēc šīs izmeklēšanas sākšanas. |
10. IMPORTA UZRAUDZĪBA
|
(279) |
Pagaidu regulas 382. apsvērumā Komisija nolēma uzraudzīt importu ar jaunizveidotiem Taric kodiem zem KN kodiem 4412 10 00 un 4412 39 00 , ņemot vērā apiešanu, kuru, kā apgalvots, veido skujkoku finiera ļoti plānu ārējo kārtu uzklāšana uz cietkoksnes saplākšņa segfiniera. |
|
(280) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas PTIA un nesaistītais importētājs un vairumtirgotājs Ljungberg Fritzoe attiecīgi apgalvoja, ka tāda saplākšņa imports, kuram abas ārējās kārtas ir no skujkoku koksnes un viduskārta no lapu koku koksnes kārtām, nav jauna prakse, jo bija jau iepriekš importējuši šāda veida saplāksni. Ljungberg Fritzoe apgalvoja, ka tirgū šāda veida saplāksnis (“K-plywood Twin”) kalpo īpašam nolūkam, jo vieglā svara un materiāla sastāva dēļ ir labi piemērots daudziem lietojumiem apdarē un nestrukturālās būvkonstrukcijās. Tomēr to galvenokārt izmanto sienu konstrukcijās, kur tas kalpo par siena plātni zem ģipškartona. Tāpēc tas uzskatīja, ka, tā kā tirdzniecības modelis nav mainījies, šāda prakse nav uzskatāma par pasākumu apiešanu. Tas arī mudināja Komisiju ražojuma tvērumam piemērot konsekventu un piesardzīgu pieeju, jo, ņemot vērā vienlaicīgo izmeklēšanu, kas attiecas uz skujkoku koksnes saplāksni no Brazīlijas, šīs lietas nepamatota paplašināšana var apdraudēt juridisko noteiktību importētājiem un mazināt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu regulējuma skaidrību. PTIA uzskaitīja vairākus Savienības ražošanas nozares ražojumus, kuros apvienota skujkoku un lapu koku koksne, kā iespējamu pierādījumu tam, ka skujkoku finiera ļoti plānu ārējo kārtu uzlikšana uz cietkoksnes saplākšņa segfiniera ir ierasta prakse. |
|
(281) |
Komisija uzskatīja, ka šī sniegtā informācija nav iemesls tam, lai pārtrauktu šā ražojuma veida importa uzraudzību. Tomēr šie faktori tiks ņemti vērā jebkurā turpmākā darbībā, ko Komisija nākotnē varētu veikt saistībā ar iespējamām apiešanas darbībām. |
11. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
(282) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saplāksnim, kas sastāv tikai no koksnes loksnēm, izņemot bambusu un okoume, un kam katras kārtas biezums nepārsniedz 6 mm, kam ir vismaz viena ārējā kārta no apakšpozīcijās 4412 31 , 4412 33 un 4412 34 norādītās tropu koku vai lapu koku koksnes, ar pārklājumu vai bez tā un ko pašlaik klasificē ar KN un Taric kodiem 4412 31 10 80, 4412 31 90 00, 4412 33 10 12, 4412 33 10 22, 4412 33 10 82, 4412 33 20 10, 4412 33 30 10, 4412 33 90 10 un 4412 34 00 10.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:
|
Izcelsmes valsts |
Uzņēmums |
Galīgais antidempinga maksājums (%) |
Taric papildu kods |
|
Ķīnas Tautas Republika |
Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd |
43,3 |
89MK |
|
Ķīnas Tautas Republika |
Visi pārējie uzņēmumi |
86,8 |
8999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajam uzņēmumam individuālo maksājuma likmi piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (apjoms) (attiecīgā ražojuma) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.
4. Ja tiek iesniegta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu neatkarīgi no tā izcelsmes, attiecīgajā deklarācijas laukā ieraksta importēto ražojumu apjomu kubikmetros.
Dalībvalstis katru mēnesi informē Komisiju par to kubikmetru skaitu, kas importēti ar KN un Taric kodiem 4412 31 10 80, 4412 31 90 00, 4412 33 10 12, 4412 33 10 22, 4412 33 10 82, 4412 33 20 10, 4412 33 30 10, 4412 33 90 10, un 4412 34 00 10.
5. Tāda saplākšņa importu, kura abas ārējās kārtas ir izgatavotas no skujkoku koksnes vai bambusa, kurš viduskārtā satur apakšpozīcijās 4412 31 , 4412 33 un 4412 34 norādīto koku sugu koksnes kārtas, ar pārklājumu vai bez tā un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4412 10 00 un ex 4412 39 00 (Taric kodi 4412 10 00 10 un 4412 39 00 20), uzrauga Komisija.
6. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Tiek galīgi iekasētas summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2025/1139, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgās likmes, atmaksā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 19. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016, 21. lpp., ELI http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importu (OV C, C/2024/6048, 11.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6048/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3140 (2024. gada 17. decembris), ar ko uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importu attiecina reģistrāciju (OV L, 2024/3140, 18.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3140/oj).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1139 (2025. gada 6. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam (OV L, 2025/1139, 10.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1139/oj).
(5) Spānijas Kokmateriālu tirdzniecības federācija (“ AEIM ”) iesniedza vēstuli, kurā atbalstīta PTIA nostāja, bet tā nereģistrējās kā ieinteresētā persona. Lietotājs Baukrane iesniedza piezīmes, bet nereģistrējās kā ieinteresētā persona.
(6) t25.009783, iedaļa: Procedūra.
(7) t24.008384.
(8) Piemēram, attiecībā uz Panguaneta skatīt t24.008226.
(9) t25.000896.
(10) t25.000277.
(11) t24.009472, t24.010197 un t24.040502.
(12) Apelācijas institūcijas ziņojums US – Hot-Rolled Steel, 77. punkts, Apelācijas institūcijas ziņojums US – Hot-Rolled Steel, 74. un 77. punkts; sk. arī lietu T-633/11 Guangdong Kito Ceramics u. c./Padome (70.–91. punkts).
(13) t24.010502.
(14) t25.000176.
(15) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(16) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1930 (2021. gada 8. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam (OV L 394, 9.11.2021., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1930/oj).
(18) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(19) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(20) t24.009472.
(21) t24.010197.
(22) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(23) Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
(24) Sk. 21. zemsvītras piezīmi.
(25) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(26) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(27) Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
(28) Sk. 21. zemsvītras piezīmi.
(29) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(30) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(31) Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
(32) Sk. 21. zemsvītras piezīmi.
(33) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(34) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(35) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
(36) Paziņojums par procedūras sākšanu, 7. punkts, sk. 2. zemsvītras piezīmi.
(37) Paziņojums par procedūras sākšanu, 8. punkts, sk. 2. zemsvītras piezīmi.
(38) Sk. 9. zemsvītras piezīmi.
(39) “ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, jāiesniedz 70 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas;
ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētām personām nav jāiesniedz jauna faktu informācija pēc termiņa beigām, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu pagaidu konstatējumu posmā. Pēc šā termiņa beigām ieinteresētās personas var iesniegt jaunu faktu informāciju tikai tad, ja tās var pierādīt, ka šāda jauna faktu informācija ir vajadzīga, lai atspēkotu citu ieinteresēto personu faktu apgalvojumus, un ja šādu jauno faktu informāciju var pārbaudīt laikā, kas pieejams izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai.” Paziņojums par procedūras sākšanu, 7. punkta 1. un 2. ievilkums, skatīt 2. zemsvītras piezīmi.
(40) 29.–45. apsvērums, sk. 9. zemsvītras piezīmi.
(41) Paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punkts, skatīt 2. zemsvītras piezīmi.
(42) Sk. 10. zemsvītras piezīmi.
(43) Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
(44) Sk. 21. zemsvītras piezīmi.
(45) Sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(46) “Pasākumi novedīs pie tā, ka daudzi uzņēmumi, no importētājiem/tirgotājiem līdz tiešajiem lietotājiem, tiks slēgti, jo nebūs iespējams novirzīt uz saviem klientiem maksājumu, kas varētu būt 89–335 % robežās. Jānorāda, ka no importētāju klientiem esam saņēmuši vairāk nekā simts atbalsta vēstuļu. To vidū ir mazumtirdzniecības veikali, būvmateriālu veikali, kokmateriālu veikali, būvuzņēmumi, iepakojuma materiālu un mēbeļu uzņēmumi Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Īrijā un Luksemburgā, kuri iebilst pret maksājumu noteikšanu, jo maksājumi ierobežos to preču piedāvājumu un samazinās peļņu. Atbalsta vēstules mēs iesniegsim Komisijai atsevišķi.”, 149. apsvērums, sk. 13. zemsvītras piezīmi.
(47) Sk. Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2025. gada 11. jūnija spriedums Hitit Seramik Sanayi ve Ticaret AŞ/Eiropas Komisija T-230/23, ECLI:EU:T:2025:579.
(48) Sk. 17. zemsvītras piezīmi.
(49) Turpat, 26. apsvērums.
(50) https://www.sinbpla.fr/produits/panneaux-dagencement, https://fokuspremium.eu/kategorie/sklejki-dla-branzy-meblowej/, https://www.frischeis.at/shop/platte/sperrholz-platte~c14208283.
(51) EN 635-2 Saplāksnis – Klasifikācija pēc virsmas izskata – 2. daļa: Cietkoksne; EN 635-3 Saplāksnis – Klasifikācija pēc virsmas izskata – 3. daļa: Skujkoku koksne.
(52) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2364 (2023. gada 26. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L, 2023/2364, 31.10.2023., http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2364/oj).
(53) Piemēram, spriedums, 2024. gada 2. oktobris, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (CCCME) u.c./Eiropas Komisija, T-263/22, ECLI:EU:T:2024:663, 294. punkts; spriedums, 2010. gada 13. septembris, Whirlpool Europe/Padome, T-314/06, ECLI:EU:T:2010:390, 138. punkts; spriedums, 2010. gada 17. decembris, EWRIA u. c./Komisija, T-369/08, ECLI:EU:T:2010:549, 82. punkts.
(54) T. i., Duroform (augstas kvalitātes cietkoksnes saplāksnis), Meraform Indo (augstas kvalitātes cietkoksnes saplāksnis), https://www.altripan.com/en/products.
(55) DEPARTMENT OF COMMERCE International Trade Administration [A–570–051] Certain Hardwood Plywood Products From the People’s Republic of China: Initiation of Less-Than-Fair-Value Investigation, Federal Register / Vol. 81, No. 242 / Friday, December 16, 2016 / Notices 91125.
(56) https://www.cbsa-asfc.gc.ca/sima-lmsi/i-e/donp2020/donp2020-in-eng.html#toc3-1.
(57) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Brazīlijas izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa importu (OV C, C/2025/1490, 6.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/1490/oj).
(58) Sk. 17. zemsvītras piezīmi.
(59) vispārējā tiesa (sestā palāta), 2024. gada 11. septembris, lieta T-32/22, ECLI:EU:T:2024:617, 50. punkts.
(60) AEIM arī iesniedza izslēgšanas pieprasījumu attiecībā uz eikalipta saplāksni, bet nereģistrējās kā ieinteresētā persona.
(61) “Pēc Krievijas/Baltkrievijas saplākšņa aizliegšanas, klientiem cenas pieauga. Ķīnas eikalipta saplāksnis faktiski palīdzēja iepakojuma nozarei izdzīvot. Tas nepiedāvāja lētāku risinājumu, bet bija vienkārši kā alternatīva nelikumīgajam Krievijas bērza importam (bet tas ir cits stāsts)”, t25.006761.
(62) t24.010595.
(63) t24.010593.
(64) Eucapypto Twin (Panguaneta) un Eucalyptus Globulus (Garncia).
(65) DYAS film – Film faced plywood | Dyas.eu.
(66) “Pēc sankcijām, kas 2022. gadā noteiktas Krievijas Federācijai un Baltkrievijai, un saistībā ar ierosinātajiem tirdzniecības ierobežojumiem importam no Ķīnas Eiropas tirgus jau ir saskāries ar ievērojamu piedāvājuma nepietiekamību. Tas ir īpaši svarīgi būvniecības nozarēm, kas ir atkarīgas no vienreizlietojama, lēta veidņu saplākšņa. (..) Šajā kontekstā stabilizējoša loma ir tāda ar plēvi pārklāta saplākšņa importam no valstīm, kurās ir sešas kontrolētas, augstas ražas plantācijas, piemēram, Ķīnas, un tas palīdz saglabāt Eiropas mežus, vienlaikus nodrošinot būtisku būvniecības darbību nepārtrauktību”, t25.006824, 20. lpp.
(67) 48. zemsvītras piezīme.
(68) Turpat.
(69) Piemēram, Duroform vai Paged Wiremesh, https://www.altripan.com/en/products.
(70) Sk. 55. zemsvītras piezīmi.
(71) “ UFP apgalvo, ka (..) ar plēvi pārklāts saplāksnis būtu jāizslēdz no pašreizējās izmeklēšanas tvēruma. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka viņi neiebilst pret UFP ierosināto grozīto formulējumu par izslēgšanu no tvēruma (..)”, Certain Hardwood Plywood Products from the People’s Republic of China: Scope Comments Decision Memorandum for the Preliminary Determinations, A-570-051, C-570-052, 2017. gada 17. aprīlis.
(72) https://www.garnica.one/en-uk/plywood-panels/range/reinforced/reinforced-globulus-poplar-sg.html.
(73) https://www.garnica.one/en-uk/plywood-panels/range/efficiency/efficiency-poplar.html, https://pagedplywood.com/en/produkty/paged-stringply-3.
(74) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.
(75) Ziņojumu var saņemt pa e-pastu par maksu https://www.informa.es/en.
(76) Lieta T-763/20, Inner Mongolia Shuangxin Environment-Friendly Material/Komisija, 100. punkts; sk. arī lietu T-442/12, Changmao Biochemical Engineering/Padome, 139. punktu un tajā minēto judikatūru.
(77) https://www.informa.es/en/business-information/international.
(78) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (OV L 315, 29.9.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1336/oj), 228. apsvērums.
(79) Lieta T-763/20, Inner Mongolia Shuangxin Environment-Friendly Material/Komisija, ECLI:EU:T:2024:114, 88. un 104. punkts.
(80) https://www.informa.es/en/business-information/international.
(81) Dun&Bradstreet galvenajā tīmekļa lapā, kur uzskaitīti tā globālie pakalpojumi, var nokļūt līdz vietējiem datu sniedzējiem. Piemēram, Beļģijas gadījumā tīmekļa lapā ir tiešā saite uz vietējo datu sniedzēju Altares (https://www.altares.be/en/), pie kura pārskats ir tieši pieejams par maksu 415,03 EUR, izmantojot https://order.altares.be/ (pēdējoreiz skatīts 2025. gada 17. oktobrī).
(82) Lieta T-263/22, CCCME/Komisija, ECLI:EU:T:2024:663, 188. punkts.
(83) https://turanlargroup.com/sirket-detay.php?slug=pelit-arslan-kontraplak-fab-as&id=5.
(84) https://www.peliparke.com/, https://pelicompact.com/.
(85) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/78 (2025. gada 15. janvāris), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vairākkārtu koka grīdas dēļu importam (OV L, 2025/78, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/78/oj), 164. apsvērums.
(86) https://www.peliparke.com/en.
(87) https://turanlargroup.com/sirket-detay.php?slug=vezrkopru-orman-urunler-ve-kagit-san-as&id=6.
(88) Atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem ir pieejamas publiski pieejamajā dokumentā t24.011339.
(89) t25.00938.
(90) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1287 (2024. gada 13. maijs), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1930 noteikts Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam, paplašina, attiecinot to arī uz bērza saplākšņa importu, kas nosūtīts no Turcijas un Kazahstānas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas un Kazahstānas izcelsme (OV L, 2024/1287, 14.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1287/oj).
(91) Sk. 48. zemsvītras piezīmi.
(92) PTIA sniegtā informācija Nr. t25.006824.
(93) https://pmarketresearch.com/hc/container-flooring-plywood-market/.
(94) https://www.ohc.net/product/container-flooring/#.
(95) Piemēram, the Yamunagar Company, https://plyxpert.com/our-factory/.
(96) https://fsc.org/en/businesses/wood.
(97) E-pasts: TRADE-TDI-NAME-CHANGE-REQUESTS@ec.europa.eu; European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Wetstraat 170 Rue de la Loi, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.
(98) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1987/2658/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2333/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)