Briselē, 14.4.2021

COM(2021) 177 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj sākt sarunas par sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. IETEIKUMA KONTEKSTS

Terorisms un smagā un organizētā noziedzība ir parādības, kas kļūst arvien dinamiskākas, globalizētākas un sarežģītākas un attiecībā uz kurām ir nepieciešama Eiropas Savienības tiesībaizsardzības iestāžu spēcīga un koordinēta reakcija. Turklāt terorisms un smagā noziedzība ir parādības, kas kļūst arvien mobilākas un iegūst arvien plašāku transnacionālu un pārrobežu dimensiju. Šajā saistībā ir nepieciešama dziļāka un efektīvāka sadarbība ar tādām starptautiskām organizācijām kā, piemēram, Interpols, kas var būt tilts starp Eiropas Savienības un starptautisko tiesībaizsardzības kopienu.

ES un Interpola pašreizējās sadarbības konteksts

Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija (Interpols) 1 ir lielākā starptautiskā starpvaldību kriminālpolicijas sadarbības organizācija ar vairāk nekā 194 dalībvalstīm. Interpols veicina sadarbību tiesībaizsardzības jomā, piemēram, nodrošinot ar tiesībaizsardzību saistītu datu apmaiņu un piekļuvi tiem. Interpols ir noslēdzis vairākus sadarbības nolīgumus ar vairākām starptautiskām organizācijām savstarpējo interešu jomās. Visas ES dalībvalstis ir Interpola dalībvalstis.

Kopš 1983. gada, kad tika pieņemti Interpola pirmie Noteikumi par policijas informācijas apstrādi, tas gadu gaitā ir atjauninājis savas procedūras saskaņā ar principu, kas paredz, ka tiesībaizsardzības kontekstā informācijas apmaiņas pamatā ir personu privātuma aizsardzība. Pašlaik spēkā esošie Interpola noteikumi par personas datu apstrādi nesen — 2019. gadā — tika atjaunināti 2 .

ES un Interpols jau ilgstoši un cieši ir sadarbojušies daudzās ar tiesībaizsardzību saistītās jomās. Interpols ir svarīgs ES partneris iekšējās un ārējās drošības jomā, citstarp cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī integrētās robežu pārvaldības jomā.

Piemēram, Padomes Kopējā nostājā 2005/69/TI 3 dalībvalstis tiek aicinātas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp to kompetentām tiesībsargājošām iestādēm, kā arī starp tām un šāda veida iestādēm trešās valstīs, veicot pasu datu 4 apmaiņu ar Interpolu, lai novērstu un apkarotu smago un organizēto noziedzību, tostarp terorismu.

Interpols arī aktīvi piedalās ES politikas cikla / EMPACT 5 operatīvajā īstenošanā, atbalstot dalībvalstu operatīvās darbības sadarbībā ar ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām 6 , kas cieši sadarbojas ar Interpolu, pamatojoties uz vairākiem nolīgumiem vai līgumiem 7 . Līdz ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) 8 izveidi 2017. gadā tika radīta vēl viena ES organizācija pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā. Ir jāizveido un jāreglamentē sadarbība starp EPPO un Interpolu, jo EPPO drīzumā sāks darboties.

Visbeidzot, ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām Interpolam. Šie līdzekļi tiek piešķirti projektiem, kurus īsteno Interpols vai kuros Interpols ir projekta partneris. Tie jo īpaši ir paredzēti informācijas apmaiņai, tiesībaizsardzības pasākumiem, tostarp sadarbībai robežu pārvaldības jomā un spēju veidošanas pasākumiem, kā arī projektiem un programmām, kas mērķtiecīgi orientētas uz dažādām terorisma un smagās noziedzības apkarošanas jomām ar reģionālo ievirzi galvenokārt uz Āfriku, Āziju un Latīņameriku.

Nepieciešamība pēc sadarbības nolīguma starp ES un Interpolu

2020. gada ES Drošības savienības stratēģijā 9 dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt sadarbību starp ES un Interpolu, jo tas ir būtiski sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošanas nolūkā. Stratēģijā ir atzīts, ka Interpolam, kas ir viena no lielākajām starpvaldību kriminālpolicijas organizācijām, ir svarīga loma šajā kontekstā. Tādēļ Komisija izskatīs iespējamos veidus, kā pastiprināt sadarbību ar Interpolu, tostarp iespējamo piekļuvi Interpola datubāzēm, un kā stiprināt operatīvo un stratēģisko sadarbību. Turklāt 2020. gada ES terorisma apkarošanas programmā 10 ir atzīts, ka Interpols ir svarīgs partneris terorisma apkarošanas jomā, piemēram, ņemot vērā tā speciālās zināšanas par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, ka ir jomas, kurās sadarbība būtu jāizveido vai jāstiprina un ka vairākas ES struktūras saskaras ar operatīvu vajadzību piekļūt Interpola datubāzēm, lai veiktu savus uzdevumus.

Lai gan ES sadarbība ar Interpolu jau notiek, tomēr ir jomas, kurās šo sadarbību varētu un vajadzētu pastiprināt vai pat izveidot jaunās jomās, lai risinātu virkni būtisku operatīvo vajadzību un īstenotu spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi labāk atbalstīt dalībvalstis terorisma un organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā. Šo operatīvo vajadzību dēļ ir jānoslēdz sadarbības nolīgums ar Interpolu.

Šīs vajadzības sīkāk ir izklāstītas nākamajās rindkopās.

Pirmkārt, ir jānoslēdz jauns sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu 11 ) un Interpolu. Eiropolam jau ir sadarbības nolīgums ar Interpolu, kurā paredzēta personas datu apmaiņa un kurš tika noslēgts 2001. gadā 12 , krietnu laiku pirms Eiropola regulas, kas stājās spēkā 2017. gada 1. maijā. Tomēr šis nolīgums nedod Eiropolam tiešu vai netiešu piekļuvi informācijai un Interpola datubāzēm, jo īpaši tā paziņojumiem, kuros sniegta informācija par teroristiem 13 . Turklāt Eiropols veic informācijas apmaiņu ar Interpolu un piekļūst Interpola datubāzēm, lai veiktu savus uzdevumus, tikai ar Interpola sadarbības koordinatora Eiropolā starpniecību vai Eiropola sadarbības koordinatora Interpolā starpniecību. Tādēļ ir vajadzīgs jauns nolīgums 14 , ar ko reglamentē attiecības starp Eiropolu un Interpolu, lai ņemtu vērā jaunākās norises terorisma un pārrobežu un transnacionālās smagās organizētās noziedzības apkarošanā un pārvaldītu pašreizējās operatīvās vajadzības, Eiropola pilnvaras 15 un ES jaunāko datu aizsardzības režīmu 16 .

Otrkārt, ir jānodrošina sadarbspēja. ES un Interpols ir veikuši izpētes sarunas par nepieciešamību noslēgt sadarbības nolīgumu pēc tam, kad būs pieņemtas regulas 17 par ES informācijas sistēmu sadarbspēju robežu un vīzu jomā un policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā, kā arī Regula par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) 18 .

Sadarbspējas regulā un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas regulā ir paredzēts nodrošināt ES dalībvalstij vai ES aģentūrai kontrolētu piekļuvi divām Interpola datubāzēm 19 , izmantojot Eiropas meklēšanas portālu (ESP). Šīs divas Interpola datubāzes ir Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāze (SLTD datubāze) un Interpola datubāze ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN datubāze). Šajās datubāzēs ir ietverts liels datu apjoms par trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentiem. Datubāzu izmantošana var palīdzēt samazināt informācijas nepilnības, palielināt pozitīvās atbilsmes un pēc tam uzlabot Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas darbības rezultātus.

Abās iepriekš minētajās regulās ir norādīts, ka vaicājumi Interpola datubāzēs ir jāveic tā, ka Interpola brīdinājuma īpašniekam netiek atklāta nekāda informācija. Sadarbības nolīgums ar Interpolu nodrošinās vajadzīgo juridisko pamatu, tostarp datu aizsardzības pasākumus un garantijas, un ļaus Eiropas meklēšanas portālam savienoties ar Interpola datubāzēm. Sadarbības nolīgumā tiks noteikta arī darbības joma Eiropas meklēšanas portāla un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas droša savienojuma izveidei ar Interpola IT infrastruktūru, nodrošinot piekļuvi Interpola datubāzēm. Mērķis ir palīdzēt novērst un izmeklēt teroristu nodarījumus.

Tajā pašā kontekstā Komisija 2018. gadā izdeva priekšlikumu 20 pārskatīt Vīzu informācijas sistēmas regulu 21 , ar kuru tāpat kā Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā tiks atļauts veikt automatizētus vaicājumus no ES robežu pārvaldības un drošības sistēmām un Interpola datubāzēm. Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada decembrī panāca politisku vienošanos par šo priekšlikumu; oficiāla pieņemšana notiks turpmākajos mēnešos. Politiskā vienošanās ietver noteikumu, kas līdzīgs Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas regulā ietvertajam noteikumam. Tāpēc sarunās ar Interpolu par sadarbības nolīguma noslēgšanu būtu jāņem vērā arī Vīzu informācijas sistēmas regulas pārskatīšana. Tas arī palīdzēs novērst un izmeklēt teroristu nodarījumus.

Treškārt, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir nepieciešama atjaunināta informācija par noziedzniekiem un noziegumiem. Interpols pārvalda daudz dažādu datubāzu, kas satur šādu informāciju pasaules mērogā, kuru nodrošinājušas Interpola 194 dalībvalstis. Interpola 18 datubāzēs 22 ir vairāk nekā 100 miljonu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu ierakstu ar informāciju par personām (piem., vārdi un pirkstu nospiedumi), nozagtām mantām (piem., pasēm un transportlīdzekļiem), ieročiem un šaujamieročiem.

Šī informācija ir noderīga Eiropolam, Frontex 23 , Eurojust un EPPO tiem piešķirto uzdevumu veikšanai saskaņā ar to pilnvarām. Tā palielina to efektivitāti, sniedzot operatīvu pievienoto vērtību, jo īpaši tad, kad tiek sniegts atbalsts dalībvalstīm terorisma un citu smagu noziegumu atklāšanā, novēršanā un apkarošanā. Šie informācijas avoti nodrošina aģentūrām un EPPO iespēju uzlabot jau pieejamās informācijas precizitāti un kvalitāti, noteikt informācijā savstarpējās sakarības vai citas saiknes, novērst informācijas nepilnības un tādējādi nodrošināt dalībvalstīm holistiskus un vienotus izlūkdatus. Lai gan minētajām datubāzēm ES dalībvalstis var tieši piekļūt kā Interpola dalībvalstis, tomēr Frontex, Eurojust un EPPO saskaņā ar to pilnvarām pašlaik nav piekļuves šīm datubāzēm (vai nu tiešas piekļuves vai pēc rezultatīvo / nerezultatīvo trāpījumu principa), jo nav noslēgts nolīgums ar Interpolu 24 .

Ar aģentūrām saistītie īpašie jautājumi ir sīkāk aprakstīti turpmāk.

Eiropols

Eiropols, lai veiktu savus uzdevumus, pašlaik veic informācijas apmaiņu ar Interpolu un piekļūst tā datubāzēm ar Interpola sadarbības koordinatora Eiropolā starpniecību vai Eiropola sadarbības koordinatora Interpolā starpniecību spēkā esošā Eiropola un Interpola sadarbības nolīguma 25 ietvaros. Tomēr prakse liecina, ka šo procedūru vajadzētu uzlabot, paātrināt un racionalizēt, lai veicinātu ātru piekļuvi minētajai informācijai, jo īpaši tai informācijai Interpola datubāzēs, kas saistīta ar terorisma apkarošanu, konkrētāk, Interpola paziņojumiem, kuros sniegta informācija par teroristiem. Tas ļautu Eiropolam izmantot Interpola rīcībā esošo informāciju, sniedzot operatīvo atbalstu dalībvalstīm, jo īpaši analītisko spēju kontekstā. Tāpēc tieša vai netieša piekļuve Interpola datubāzēm uzlabotu operatīvo sadarbību, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā datu īpašnieku noteiktos ierobežojumus.

Frontex

Aģentūra Frontex ir pilnvarota nodrošināt ES integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt minētās robežas, pilnībā ievērojot pamattiesības 26 . Viens no Eiropas integrētās robežu pārvaldības robežkontroles komponentiem ietver pasākumus likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā pasākumus, kas saistīti ar pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu pie ārējām robežām, jo īpaši terorismu, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību 27 . Šajā kontekstā Frontex pastāvīgā korpusa 1. kategorijas darbiniekiem (štata darbiniekiem 28 ) ir operatīva vajadzība piekļūt Interpola datubāzēm, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus. Konkrētāk, Regulas (ES) 2019/1896 82. panta 1. punktā ir paredzēts, ka 1. kategorijas darbiniekiem ir jāspēj veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras robežu kontrolei 29 , kas noteiktas Regulā (ES) 2016/399 30 (Šengenas Robežu kodekss). Tas ietver trešo valstu valstspiederīgo informācijas pārbaudi pie ārējām robežām Interpola datubāzēs (jo īpaši Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē) saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) 31 un ii) punktu 32 un 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu 33 . Tas palīdzēs novērst un izmeklēt teroristu nodarījumus, jo īpaši robežpārbaudēs pie ES ārējām robežām.

Eurojust

Aģentūrai Eurojust ir būtiska operatīva vajadzība pastiprināt sadarbību ar Interpolu 34 un iegūt juridisko pamatu personas datu apmaiņai, lai tā varētu veikt savus uzdevumus 35 . Konkrētāk, ir vajadzīga strukturēta un strukturāla Interpola iesaistīšanās Eurojust lietās, tostarp koordinācijas sanāksmēs, koordinācijas centros un kopējas izmeklēšanas grupās 36 . Jo īpaši tad, kad ir nepieciešams Eurojust atbalsts, lai koordinētu tiesu iestāžu pasākumu īstenošanu, un kad personas ir jāapcietina trešās valstīs, Interpola iesaistīšanās radītu pievienoto vērtību, paātrinātu tiesas procesu un atvieglotu Eurojust darbu 37 . Tāpat arī Eurojust ir vajadzīga informācijas apmaiņa ar Interpolu par aizdomās turētajiem ārvalstu kaujiniekiem teroristiem 38 , jo īpaši ņemot vērā Eurojust Pretterorisma reģistru 39 . Interpola kanāli jau tiek izmantoti izdošanas pieprasījumu nosūtīšanai 40 un, iespējams, drīz būs pieejami savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanai 41 .

EPPO

EPPO ir neatkarīga ES struktūra, kas ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzību celšanu pret tādu noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem un līdzdalībniekiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Tai ir piešķirtas pilnvaras uzsākt izmeklēšanu, veikt kriminālvajāšanas darbības un pildīt prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentajās tiesās. Šajā kontekstā EPPO operatīvās vajadzības attiecībā uz sadarbību ar Interpolu ir tādas pašas kā jebkurai dalībvalstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādei, un tās ietver vajadzību piekļūt Interpola datubāzēs 42 esošajai informācijai un veikt informācijas apmaiņu ar Interpolu un trešām valstīm ar Interpola starpniecību. Šī vajadzība ir kļuvusi vēl lielāka, ja ņem vērā to noziegumu pārrobežu raksturu, kuri ietilpst EPPO kompetences jomā, un vajadzību sadarboties ar trešām valstīm. Turklāt ir paredzams, ka EPPO būs vajadzīga Interpola palīdzība, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, jo īpaši saistībā ar savstarpējo tiesisko palīdzību. Sadarbība starp EPPO un Interpolu vēl ir jāizveido un jāreglamentē saskaņā ar noteikumiem par EPPO pilnvarām sadarboties ar starptautiskām organizācijām, ciktāl tas vajadzīgs EPPO uzdevumu veikšanai 43 .

Sadarbības nolīguma nepieciešamību atzīst un apstiprina arī Interpols un tā locekļi. Interpola 88. Ģenerālā asambleja 2019. gada oktobrī pieņēma Rezolūciju Nr. 5, ar ko Interpola ģenerālsekretariāts tiek pilnvarots sākt sarunas ar ES nolūkā noslēgt sadarbības nolīgumu.

Citi sadarbības veidi

Līdztekus ir nepieciešams aptvert citus veidus, kā sadarboties ar Interpolu, kurus Komisija sadarbībā ar Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā centīsies saglabāt ES vārdā kā daļu no atsevišķa instrumenta sadarbībai ar Interpolu, pamatojoties uz LESD 220. pantu. Šī sadarbība notiks saskaņā ar LESD 220. panta 2. punktu ar mērķi izklāstīt vispārēju sadarbības struktūru un noteikt sistēmu strukturētam dialogam starp ES un Interpolu augsta ranga ekspertu līmenī un tehniskajā līmenī. Šī sadarbība arī nodrošinās Komisijas drošības dienestiem, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Padomei un Parlamentam piekļuvi īpašām Interpola datubāzēm attiecībā uz iepriekšējās darbības drošības pārbaudēm, pieprasījumiem un iekšējām izmeklēšanām saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, un piešķirs Komisijai pilnvaras ievadīt un izdot kontrolētus paziņojumus par pazaudētām, nozagtām un atsauktām ES ceļošanas atļaujām Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē.

2.PROVIZORISKS SADARBĪBAS NOLĪGUMS

Iecerētā ES un Interpola sadarbības nolīguma mērķi būs šādi:

–reglamentēt sadarbību starp Eiropolu un Interpolu, ņemot vērā jaunākās norises terorisma un pārrobežu un transnacionālās smagās organizētās noziedzības apkarošanā, pašreizējās operatīvās vajadzības, Eiropola pilnvaras un ES jaunāko datu aizsardzības režīmu;

–nodrošināt aizsardzības pasākumus un garantijas, kas nepieciešami, lai Eiropas meklēšanas portālā ES dalībvalstīm un ES aģentūrām saskaņā ar to piekļuves tiesībām, ar ES vai valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz šādu piekļuvi, un pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības, sniegtu tādu kontrolētu piekļuvi Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāzei un Interpola datubāzei ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN), kas nepieciešama to uzdevumu izpildei;

–nodrošināt aizsardzības pasākumus un garantijas, kas nepieciešamas, lai ES dalībvalstīm un Frontex (tās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajai vienībai) Eiropas meklēšanas portālā nodrošinātu piekļuvi Interpola datubāzēm, ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības;

–nodrošināt aizsardzības pasākumus un garantijas, kas nepieciešamas, lai īstenotu pārskatīto Vīzu informācijas sistēmas regulu, kas ļauj ES dalībvalstīm, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības, Eiropas meklēšanas portālā, kad tiek izskatīti vīzu vai uzturēšanās atļauju pieteikumi, piekļūt Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāzei un Interpola datubāzei ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN);

–izveidot un reglamentēt sadarbību starp Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/1939, un Interpolu saskaņā ar to pilnvarām un pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības;

–nodrošināt juridisko pamatu, kas nepieciešams, lai atļautu Eiropolam, Frontex 1. kategorijas darbiniekiem (pastāvīgā korpusa štata darbiniekiem) un EPPO to uzdevumu veikšanai piekļūt attiecīgajām Interpola datubāzēm 44 , pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības;

–nodrošināt juridisko pamatu, kas nepieciešams, lai atļautu Eurojust un EPPO veikt operatīvās informācijas apmaiņu ar Interpolu, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības prasības un pamattiesības.

Visiem iepriekš minētajiem mērķiem ir pilnībā jāatbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar ES datu aizsardzības režīmu 45 .

3.ES KOMPETENCE

LESD 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka ES ekskluzīvā kompetencē “ir arī noslēgt starptautisku līgumu, (..) ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.” Starptautisks nolīgums var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu, ja nolīguma darbības joma pārklājas ar ES tiesību aktiem vai uz to lielā mērā attiecas ES tiesību akti. Eiropas Savienība, pamatojoties uz LESD 16., 77., 79., 85. un 86. pantu, 87. panta 1. un 2. punktu un 88. pantu, ir pieņēmusi kopīgus noteikumus par to, kādi aspekti ir jāaptver sadarbības nolīgumā.

Pašreizējais Eiropas Savienības tiesiskais regulējums ietver:

–Regulas (ES) 2016/794, (ES) 2019/1896, (ES) 2018/1727, (ES) 2017/1939 attiecīgi par Eiropolu, Frontex, Eurojust un EPPO, tajā skaitā noteikumus par sadarbību ar tādām starptautiskām organizācijām kā, piemēram, Interpols;

–Regulas (ES) 2019/817, (ES) 2019/818 un (ES) 2018/1240, kurās paredzēts, ka ES dalībvalstīm vai ES aģentūrām ir kontrolēta piekļuve Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāzei un Interpola datubāzei ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN);

–Regulu (ES) 2017/458, ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodeksu) un kuras mērķis ir pie ārējām robežām pastiprināt pārbaudes attiecīgajās datubāzēs, un tajā ir noteikts, ka Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāze ir viena no tām datubāzēm, kurās ir jāveic pārbaudes.

Šis ieteikums atbilst noteikumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajos tiesību aktos.

4.    JURIDISKAIS PAMATS

Šā ieteikuma mērķis ir no Padomes iegūt atļauju Komisijai ES vārdā veikt sarunas par nākamo ES un Interpola sadarbības nolīgumu. Juridiskais pamats Padomei atļaut sākt sarunas ir LESD 218. panta 3. un 4. punkts.

5.    SARUNAS

Saskaņā ar LESD 218. pantu Komisija tiks iecelta par ES sarunu vadītāju attiecībā uz ES un Interpola sadarbības nolīgumu.

Komisija vadīs sarunas saskaņā ar sarunu direktīvām, kas norādītas šā lēmuma pielikumā, un apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome.

Komisija pilnībā un laikus informēs Eiropas Parlamentu par sarunu norisi.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj sākt sarunas par sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Būtu jāuzsāk sarunas par to, lai noslēgtu sadarbības nolīgumu (turpmāk tekstā “nolīgums”) starp Savienību un Interpolu. Nolīguma mērķis būs reglamentēt sadarbību starp Savienību un Interpolu tiesībaizsardzības jomā saskaņā ar LESD 87. un 88. pantu, tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saskaņā ar LESD 82., 85. un 86. pantu un robežu drošības jomā (robežu pārvaldības ietvaros) saskaņā ar LESD 77. pantu.

(2)Ar nolīgumu būtu jāreglamentē sadarbība starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Interpolu, ņemot vērā jaunākās norises terorisma, pārrobežu un transnacionālās smagās organizētās noziedzības apkarošanas jomā, pašreizējās operatīvās vajadzības un Eiropola pilnvaras.

(3)Ar nolīgumu būtu jānodrošina aizsardzības pasākumi un garantijas, kas nepieciešami, lai Eiropas meklēšanas portālā (ESP) Savienības dalībvalstīm un Savienības aģentūrām atļautu kontrolēti piekļūt Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāzei un Interpola datubāzei ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN), ciktāl tas vajadzīgs to uzdevumu izpildei un saskaņā ar to piekļuves tiesībām, kā arī Savienības vai valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz šādu piekļuvi.

(4)Ar nolīgumu būtu jānodrošina aizsardzības pasākumi un garantijas, kas nepieciešami, lai Savienības dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) (tās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) centrālajai vienībai) Eiropas meklēšanas portālā atļautu piekļūt Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzei un Interpola datubāzei ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi.

(5)Ar nolīgumu būtu jānodrošina aizsardzības pasākumi un garantijas, kas nepieciešami, lai īstenotu pārskatīto Vīzu informācijas sistēmas regulu, kas atļauj Savienības dalībvalstīm Eiropas meklēšanas portālā, izskatot vīzu vai uzturēšanās atļauju pieteikumus, piekļūt Interpola datubāzēm.

(6)Ar nolīgumu būtu jāatvieglo sadarbības izveidošana un reglamentēšana starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Interpolu.

(7)Ar nolīgumu būtu jānodrošina juridiskais pamats, kas nepieciešams, lai atļautu Eiropolam, Frontex pastāvīgā korpusa štata darbiniekiem (1. kategorijas darbiniekiem) un Eiropas Prokuratūrai to uzdevumu veikšanai piekļūt attiecīgajām Interpola datubāzēm.

(8)Ar nolīgumu būtu jānodrošina juridiskais pamats, kas nepieciešams, lai atļautu Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Prokuratūrai apmainīties ar operatīvo informāciju ar Interpolu.

(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 46 23. panta 1., 2. un 5. punktā ir paredzēts nodrošināt personas datu apmaiņu starp Eiropolu un starptautiskām organizācijām, ciktāl tas vajadzīgs, lai izpildītu Eiropola uzdevumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/794 4. pantā.

(10)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/817 47 5. panta 9. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/818 48 5. panta 9. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 49 12. pantu vaicājumi Interpola datubāzēs būtu jāveic tā, ka Interpola brīdinājuma īpašniekam netiek atklāta nekāda informācija. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1240 65. pantu personas datus nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, izņemot nosūtīšanu Interpolam, lai veiktu automatizētu apstrādi Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē un Interpola datubāzē ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi, un ir noteikts, ka šādai nosūtīšanai piemēro Regulu (ES) 2018/1725 50 .

(11)Padomes Regulas (ES) 2017/1939 51 80., 99. un 104. pantā ir noteiktas attiecības un paredzēta informācijas apmaiņa starp Eiropas Prokuratūru un starptautiskām organizācijām.

(12)Ņemot vērā Regulas (ES) 2016/794 33. apsvērumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1727 52 46. apsvērumu, ir lietderīgi stiprināt attiecīgi Eiropola un Interpola sadarbību un Eurojust un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu.

(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 53 68. panta 1. punktā ir paredzēta Frontex iespēja sadarboties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Interpolu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 82. panta 1. punktu Frontex pastāvīgā korpusa vienību darbiniekiem ir jāspēj veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras robežu kontrolei, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 54 (Šengenas Robežu kodekss). Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) 55 un ii) punktu 56 un 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu 57 tas ietver trešo valstu valstspiederīgo informācijas pārbaudi Interpola datubāzēs (jo īpaši Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē) pie dalībvalstu un trešo valstu ārējām robežām saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām.

(14)Regulas (ES) 2018/1727 47. panta 1., 5. un 6. punktā, 52. un 56. pantā ir noteiktas attiecības un paredzēta personas datu apmaiņa starp Eurojust un starptautiskām organizācijām.

(15)Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1939 96. apsvērumu ir lietderīgi stiprināt Savienības un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu.

(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 58 94. pantā ir izklāstīti nosacījumi attiecībā uz operatīvo personas datu nosūtīšanu starptautiskām organizācijām.

(17)Nolīgumam būtu pilnībā jāatbilst Eiropas Savienības noteikumiem par datu aizsardzību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 59 , Regulā (ES) 2018/1725 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2016/680 60 .

(18)Šajā nolīgumā būtu pilnībā jāievēro pamattiesības un jāņem vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), konkrēti tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas hartas 7. pantā, tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atzītas hartas 8. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas atzītas hartas 47. pantā. Nolīgums būtu jāpiemēro saskaņā ar visām tiesībām un principiem, kas norādīti hartā.

(19)Komisijai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju nolīguma sarunu laikā vai jebkurā gadījumā pirms nolīguma noslēgšanas.

(20)Komisija būtu jāieceļ par Savienības sarunu vadītāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisijai tiek atļauts Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju par sadarbību un koordināciju terorisma un smagās noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un Eiropas integrētās robežu pārvaldības jomā pie dalībvalstu un trešo valstu ārējām robežām saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām, tostarp par vajadzīgajiem personas datu aizsardzības pasākumiem.

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Šīs sarunas risina, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukumu ieraksta Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    Interpola statūti [I/CONS/GA/1956 (2017)].
(2)    Interpola Noteikumi par datu apstrādi [III/IRPD/GA/2011 (2019)].
(3)    Padomes Kopējā nostāja 2005/69/TI (2005. gada 24. janvāris) par konkrētu datu apmaiņu ar Interpolu (OV L 27, 29.1.2005., 61. lpp.).
(4)    Dati izdotās un neaizpildītās pasēs, kas ir nozagtas, pazaudētas vai nelikumīgi iegūtas un formatētas integrācijai speciālā informācijas sistēmā. Pases dati, kas tiks ievadīti Interpola datubāzē, sastāv tikai no pases numura, izdevējas valsts un dokumenta veida [Padomes Kopējā nostāja 2005/69/TI, 2. panta 1. punkts].
(5)    ES daudzgadu politikas cikla mērķis ir saskaņoti un metodiski novērst visbūtiskākos organizētās un smagās starptautiskās noziedzības radītos apdraudējumus Savienībai, uzlabojot un stiprinot sadarbību starp attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem, ES iestādēm un ES aģentūrām, kā arī trešām valstīm un organizācijām, attiecīgā gadījumā ietverot privāto sektoru.
(6)    ES tieslietu un iekšlietu aģentūras (TI aģentūras) ir ES aģentūras, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD V sadaļu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”. TI aģentūras ir Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) un Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).
(7)    Sadarbības nolīgums starp Interpolu un Eiropolu tika parakstīts 2001. gada 5. novembrī. Saprašanās memorands par sadarbību starp Eurojust un Interpolu tika parakstīts 2013. gada 15. jūlijā. Sadarbības nolīgums starp Interpolu un Frontex tika parakstīts 2009. gada 27. maijā. Sadarbības nolīgums starp CEPOL un Interpola ģenerālsekretariātu tika parakstīts 2017. gada 6. decembrī. Sadarbības nolīgums starp Interpolu un EMCDDA tika parakstīts 2001. gada 25. septembrī.
(8)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(9)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Drošības savienības stratēģiju (Brisele, 24.7.2020., COM(2020) 605 final).
(10)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt” (Brisele, 9.12.2020., COM(2020) 795 final).
(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(12)    Vēlāk šis nolīgums tika papildināts ar vairākiem sadarbības dokumentiem, par kuriem vienojušās minētās organizācijas vai kuri noslēgti starp tām, piemēram, par sadarbību ar sadarbības koordinatoru starpniecību un par drošas saziņas līnijas izveidi, ieviešanu un izmantošanu informācijas apmaiņai.
(13)    Interpola paziņojumi ir starptautiski sadarbības pieprasījumi vai brīdinājumi, kas ļauj tiesībaizsardzības iestādēm dalīties ar svarīgu informāciju, kura saistīta ar noziedzību, tostarp informāciju par terorismu. Paziņojumi ietver brīdinājumus par personu noziedzīgām darbībām, ja šīs personas tiek uzskatītas par iespējamu apdraudējumu sabiedrības drošībai, brīdinājumus par notikumiem, cilvēkiem, objektiem vai procesiem, kas rada nopietnus un reālus draudus sabiedrības drošībai, kā arī informāciju par modus operandi, objektiem, ierīcēm un slēpšanas metodēm, ko izmanto noziedznieki.
(14)    Eiropola regulas 25. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāizvērtē noteikumi, kas ietverti sadarbības nolīgumos, kuri noslēgti pirms Eiropola regulas stāšanās spēkā, piemēram, nolīgumā ar Interpolu. Komisijai ir jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par minētā izvērtējuma rezultātiem un vajadzības gadījumā tā var iesniegt Padomei ieteikumu lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par starptautisku nolīgumu noslēgšanu saskaņā ar LESD 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
(15)    Kopš sadarbības nolīguma starp Eiropolu un Interpolu noslēgšanas Eiropola pilnvaras ir mainītas divreiz — 2009. un 2017. gadā (Padomes Lēmums 2009/371/TI, Regula (ES) 2016/794). 2020. gada 9. decembrī Komisija ierosināja paplašināt Eiropola pilnvaras (Brisele, 9.12.2020., COM(2020) 796 final).
(16)    Kopš 2001. gada sadarbības nolīguma starp Eiropolu un Interpolu stāšanās spēkā ES datu aizsardzības režīms ir būtiski mainījies. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.) (Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā). Jānorāda arī, ka pēc 2001. gada sadarbības nolīguma starp Eiropolu un Interpolu stāšanās spēkā ir atjaunināti datu aizsardzības noteikumi Eiropola pilnvarās.
(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).
(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
(19)    Sadarbspējas un ETIAS regulu kontekstā [Regulu (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 4. panta 17) punkts un Regulas (ES) 2018/1240 12. pants] “Interpola datubāzes” ir Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD datubāze) datubāze un Interpola datubāze ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN datubāze).
(20)    COM(2018) 302 final, 16.5.2018.
(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
(22)    Paziņojumi (sīka informācija tiek glabāta Interpola Kriminālinformācijas sistēmā (ICIS)); Nominālie dati; Bērnu seksuālas izmantošanas starptautiskā attēlu datubāze ; Pirkstu nospiedumi, DNS profilēšana un sejas atpazīšana; Zagti un pazaudēti ceļošanas dokumenti (STLD); Zagti administratīvie dokumenti (SAD); Viltoti dokumenti; Edison; Zagti mehāniskie transportlīdzekļi (SMV); Trauki un mākslas darbi (WOA); Interpola Šaujamieroču atsauces tabula ; Interpola Nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldes sistēma (iARMS); Interpola Ballistikas informācijas tīkls (IBIN); Organizētās noziedzības tīkli un Jūras pirātisms.
(23)    Frontex ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).
(24)    Saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 27. pantu Interpola Noteikumos par datu apstrādi [III/IRPD/GA/2011 (2019)] starptautiskām iestādēm, lai piekļūtu Interpola informācijas sistēmai, ir nepieciešams nolīgums ar Interpolu.
(25)    2009. gada Saprašanās memoranda 3. pantā paredzēts, kā minēts Interpola un Eiropola 2001. gada nolīguma 4. panta 1. punktā, ka otrajā pusē norīkotais sadarbības koordinators ir atbildīgs par informācijas praktiskas apmaiņas veicināšanu.
(26)    Regulas (ES) 2019/1896 1. pants.
(27)    Regulas (ES) 2019/1896 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
(28)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 54. pantu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss sastāv no četrām operacionālo darbinieku kategorijām, un 1. kategorijā ietilpst štata darbinieki, ko izvieto kā vienību dalībniekus operācijas norises vietās saskaņā ar minētās regulas 55. pantu. Frontex iegulda pastāvīgajā korpusā savus štata darbiniekus (1. kategorija), lai tos kā vienību dalībniekus izvietotu operāciju norises vietās ar uzdevumiem un pilnvarām, kas paredzētas minētās regulas 82. pantā. To uzdevumi ietver cīņu pret pārrobežu noziedzību un terorismu.
(29)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 8. panta 1. punktu robežsargiem pie ārējām robežām ir jāpārbauda pārvietošanās pār robežu. Pārbaudes var attiekties arī uz robežu šķērsojošo personu transportlīdzekļiem un lietām.
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.) (konsolidētā versija), kurā grozījumi izdarīti ar Regulām (ES) 2016/1624, (ES) 2017/458 un (ES) 2019/817.
(31)    Trešās valsts valstspiederīgajiem, kad viņi ieceļo vai izceļo, ir jāveic pilnīga pārbaude, kas ietver trešās valsts valstspiederīgā identitātes un valstspiederības pārbaudi un robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta autentiskuma un derīguma pārbaudi. Tas ietver informācijas pārbaudi attiecīgajās datubāzēs, jo īpaši (bet ne tikai) Interpola SLTD datubāzē.
(32)    Iepriekš minētā pārbaude ietver pārliecināšanos par to, ka ceļošanas dokumentam attiecīgā gadījumā ir pievienota vajadzīgā vīza vai uzturēšanās atļauja.
(33)    Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi ietver to, ka viņus neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām, un jo īpaši valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanas atļauju.
(34)    Regulas (ES) 2018/1727 46. apsvērumā ir noteikts, ka ir lietderīgi stiprināt ES un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Ja operatīvos personas datus no Eurojust nosūta Interpolam un valstīm, kuras norīkojušas pārstāvjus uz Interpolu, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2018/1727, jo īpaši tās noteikumi par starptautisku nosūtīšanu.
(35)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 2. panta 1. un 3. punktu Eurojust ir jāatbalsta un jāstiprina koordinācija un sadarbība starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagu noziegumu, ar kuru Eurojust ir kompetenta nodarboties, ja minētais noziegums skar divas vai vairāk dalībvalstis vai saistībā ar to nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu, Eiropola, EPPO un OLAF veiktajām darbībām un sniegto informāciju. Eurojust ir jāveic savi uzdevumi pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vai pēc EPPO pieprasījuma EPPO kompetences jomā.
(36)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 4. panta 1. punktu Eurojust ir jāpalīdz dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju, jānodrošina operatīvais un tehniskais atbalsts dalībvalstu pārrobežu operācijām un izmeklēšanai, tostarp kopējas izmeklēšanas darba grupām, un jāatbalsta dalībvalsts rīcība, ar ko apkaro tādu smago noziegumu veidus, kuri ir Eurojust kompetencē.
(37)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1727 2. panta 2. punktu Eurojust ir jāveicina tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpilde, tostarp tādu lūgumu un lēmumu izpilde, kas balstīti uz instrumentiem, ar kuriem īsteno savstarpējas atzīšanas principu.
(38)    “Ārvalstu kaujinieki teroristi” ir personas, kas dodas uz valsti, kura nav viņu dzīvesvietas vai valstspiederības valsts, lai veiktu, plānotu vai sagatavotu terora aktu vai piedalītos tajā vai lai nodrošinātu vai saņemtu teroristu apmācību, tostarp saistībā ar bruņotu konfliktu [ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2178(2014)].
(39)    Pretterorisma reģistrs (CTR) tika izveidots 2019. gadā Eurojust ietvaros, lai stiprinātu dalībvalstu tiesu iestāžu atbildes reakciju uz terorisma draudiem un uzlabotu iedzīvotāju drošību. CTR tiek apkopota galvenā tiesu iestāžu informācija nolūkā atklāt saiknes starp personām, kuras tiek turētas aizdomās par teroristiskiem nodarījumiem. Eurojust, kas atrodas Hāgā, nodrošina CTR darbību 24 stundas diennaktī un sniedz proaktīvu atbalstu valsts tiesu iestādēm. Šī centralizētā informācija ļaus prokuroriem sadarboties vēl aktīvāk un palīdzēs identificēt aizdomās turētos vai tīklus, kas tiek izmeklēti konkrētās krimināllietās ar iespējamu pārrobežu raksturu.
(40)    Interpola Ģenerālā asambleja 83. sesijā pieņēma juridisku instrumentu, kas reglamentē e-izdošanas sistēmas izmantošanu (e-izdošanas noteikumi) (Monako, 2014. gada 3.–7. novembris, Rezolūcija AG-2014-RES-20).
(41)    e-MLA iniciatīvas mērķis ir izstrādāt Interpola rīku savstarpējas tiesiskās palīdzības (MLA) pieprasījumu nosūtīšanai. Ar Rezolūciju GA-2018-87-RES-04 (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti, 2018. gada 18.–21. novembris) ģenerālsekretariātam, apspriežoties ar Interpola dalībvalstīm, tika uzdots ziņot par e-MLA sistēmas tehnisko izstrādi un, ja tiktu garantēts pienācīgs finansējums, iesniegt Ģenerālajai asamblejai apstiprināšanai nākamajā sesijā atbilstošu noteikumu kopumu, ar kuru tiktu reglamentēta šo jauno Interpola iespēju izmantošana.
(42)    Piem., paziņojumi par personām, kas ir īpaši svarīgi korupcijas un krāpšanas gadījumos, SLTD datubāze, Dial-Doc datubāze, kurā tiek kopīgota informācija par jauniem dokumentu viltošanas veidiem, izmeklēšanas un līdzekļu atgūšanas nolūkos izveidotas dažādas datubāzes par nozagtām mantām.
(43)    EPPO Regulas (ES) 2017/1939 99. panta 3. punktā un 104. pantā ir paredzēts īstenot sadarbību starp EPPO un tādām starptautiskām organizācijām kā, piem., Interpols, ciktāl tas ir nepieciešams EPPO uzdevumu veikšanai. EPPO regulas 96. apsvērumā ir noteikts: “Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskajai Kriminālpolicijas organizācijai (Interpolam). Lai pildītu savu uzdevumu, Interpols saņem, glabā un izplata personas datus, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm novērst un apkarot starptautisko noziedzību. Tādēļ ir lietderīgi stiprināt Savienības un Interpola sadarbību, veicinot personas datu efektīvu apmaiņu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Ja operatīvos personas datus no EPPO nosūta Interpolam un valstīm, kuras norīkojušas locekļus uz Interpolu, būtu jāpiemēro šī regula, jo īpaši tās noteikumi par starptautisku nosūtīšanu.” Turklāt EPPO regulas 97. apsvērumā ir noteikts: “Kad saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas noslēgts, ievērojot LESD 218. pantu, EPPO nosūta operatīvos personas datus kādas trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, vai Interpolam, šajā regulā minēto datu aizsardzības noteikumu ievērošana būtu jānodrošina ar atbilstošiem personas privātās dzīves un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasākumiem.”
(44)    Papildus piekļuvei SLTD datubāzei un TDAWN datubāzei Eiropas meklēšanas portālā, Interpola datubāzes, par kurām ES vienosies ar Interpolu par piekļuves piešķiršanu Eiropolam, Frontex, Eurojust un EPPO, tiks turpmāk precizētas saskaņā ar minēto struktūru attiecīgajām pilnvarām un to operatīvajām vajadzībām.
(45)    Regula (ES) 2018/1725, Regula (ES) 2018/1725 un Direktīva (ES) 2016/680.
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).
(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).
(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(51)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).
(55)    Trešās valsts valstspiederīgajiem, kad viņi ieceļo vai izceļo, veic pilnīgu pārbaudi, kas ietver trešās valsts valstspiederīgā identitātes un valstspiederības pārbaudi un robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta autentiskuma un derīguma pārbaudi. Tas ietver informācijas pārbaudi attiecīgajās datubāzēs, jo īpaši (bet ne tikai) Interpola SLTD datubāzē.
(56)    Iepriekš minētā pārbaude ietver pārliecināšanos par to, ka ceļošanas dokumentam attiecīgā gadījumā ir pievienota vajadzīgā vīza vai uzturēšanās atļauja.
(57)    Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi ietver to, ka viņus neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām, un jo īpaši valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanas atļauju.
(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.) (Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā).