<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-646/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0646</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:586">EU:C:2017:586</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170726">2017. GADA 26. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C 646/16</P><P>JAFARI</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 604/2013</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izskatīšanu, noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>Ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, ierašanās</KEYWORD><KEYWORD>Robežas šķērsošana, ko organizējuši dalībvalsts dienesti caurbraukšanas, lai nokļūtu citā dalībvalstī, mērķa labad</KEYWORD><KEYWORD>Ar atkāpi pamatota ieceļošana humānu apsvērumu dēļ</KEYWORD><KEYWORD>2. panta m) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>12. pants</KEYWORD><KEYWORD>Vīzas izsniegšana</KEYWORD><KEYWORD>13. pants</KEYWORD><KEYWORD>Ārējās robežas nelikumīga šķērsošana</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑646/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20161214">2016. gada 14. decembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20161215">2016. gada 15. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Khadija Jafari,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Zainab Jafari,</HT></HT></P></PLAINTIFS><PRESENCE><PRESENCE.INIT>piedaloties</PRESENCE.INIT><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl.</HT></HT></P></PRESENCE></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], palātu priekšsēdētāji R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>] (referents), Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] un A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], tiesneši A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>], K. G. Fernlunds [<HT TYPE="ITALIC">C. G. Fernlund</HT>] un S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>],</P><P>sekretārs M. Aleksejevs [<HT TYPE="ITALIC">M. Aleksejev</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170328">2017. gada 28. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">K</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R. Frühwirth</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Hesse</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Papadopoulou</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Colas</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">E. Armoët</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. de Moustier</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">L. Cordì</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. D’Ascia</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Tátrai</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Z</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fehér</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Crane</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">C. Banner</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Šveices valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Bichet</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Condou-Durande</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">G. Wils</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Žebre</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20170608">2017. gada 8. jūnija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE> Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="180" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 180, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dublinas III regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 2., 12. un 13. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marta</DATE> Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="105" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 105, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE> Regulu (ES) Nr. 610/2013 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="182" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 182, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šengenas Robežu kodekss<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), 5. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Khadija Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Zainab Jafari</HT>, kas ir Afganistānas valstspiederīgās, pārsūdzētajiem <HT TYPE="ITALIC">Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl</HT> (Federālais Ārvalstnieku un patvēruma lietu birojs, Austrija) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>birojs<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem viņu starptautiskās aizsardzības pieteikumi atzīti par nepieņemamiem, uzdots viņas izraidīt un konstatēts, ka viņu pārsūtīšana atpakaļ uz Horvātiju ir likumīga.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Konvencijas, ar ko īsteno <DATE ISO="19850614">1985. gada 14. jūnija</DATE> Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā <DATE ISO="19900619">1990. gada 19. jūnijā</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="239" PAGE.FIRST="19" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 239, 19. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 610/2013 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šengenas nolīguma īstenošanas konvencija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), 18. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Uzturēšanās termiņam, kas pārsniedz 90 dienas, paredzētās vīzas (ilgtermiņa vīzas) ir dalībvalsts vīzas, ko izdod kāda no dalībvalstīm saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem. Šādas vīzas izdod, izmantojot vienotu vīzu formu, kāda paredzēta [Padomes <DATE ISO="19950529">1995. gada 29. maija</DATE> Regulā (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="164" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 164, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)], vīzas tipu ailē norādot ar burtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>D<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Direktīva 2001/55/EK</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="20010720">2001. gada 20. jūlija</DATE> Direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="212" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 212, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>), 18. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Piemēro kritērijus un mehānismus, kas nosaka, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Jo īpaši dalībvalsts, kas atbild par tāda patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kuru iesniegusi persona, kam ir pagaidu aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu, ir tā dalībvalsts, kura ir akceptējusi personas uzņemšanu savā teritorijā.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Šengenas Robežu kodekss</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šengenas Robežu kodekss ir atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20160309">2016. gada 9. marta</DATE> Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="077" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 77, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tādējādi Šengenas Robežu kodekss bija piemērojams pamatlietas faktu norises laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šengenas Robežu kodeksa preambulas 6., 27. un 28. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>(6)</NO.P><TXT>Robežkontrole notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tās veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Robežkontrolei būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, valsts politikai, sabiedrības veselības aizsardzībai un starptautiskām attiecībām.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(27)</NO.P><TXT>Šī regula attīsta Šengenas <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> noteikumus, ko nepiemēro Apvienotajā Karalistē [..] Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(28)</NO.P><TXT>Šī regula attīsta Šengenas <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> noteikumus, ko nepiemēro Īrijā [..] Tāpēc Īrija nepiedalās regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ārējo robežu šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ārējās robežas var šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā. Robežšķērsošanas vietās, kas nav atvērtas visu diennakti, darbalaiks ir skaidri norādīts.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot [..] dalībvalstu starptautiskas aizsardzības saistības, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem ievieš sodus par ārējo robežu neatļautu šķērsošanu ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām. [..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 5. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Attiecībā uz plānotu uzturēšanos dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu, uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas šādi ieceļošanas noteikumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments, kas dod tiesības to turētājam šķērsot robežu [..]</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>viņiem ir derīga vīza, ja tā vajadzīga [..], izņemot gadījumus, ja viņiem ir derīga uzturēšanas atļauja vai derīga ilgtermiņa vīza;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>viņi pamato iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi gan iecerētās uzturēšanas laikam, gan lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītā dotos uz trešo valsti, kurā viņus noteikti uzņems; vai arī viņiem ir iespēja likumīgi iegūt iztikas līdzekļus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>viņi nav personas, par ko [Šengenas informācijas sistēmā (<HT TYPE="ITALIC">SIS</HT>)] izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>viņus neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām, un, jo īpaši, valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanas atļauju.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="005.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Atkāpjoties no 1. punkta,</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst visiem 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, bet kam ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ir atļauts tranzītā ieceļot pārējo dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un brīdinājumam nav pievienots norādījums atteikt ieceļošanu vai tranzītu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilst 1. punktā, izņemot tā b) apakšpunktu, paredzētajiem nosacījumiem un kuri ierodas pie robežas, var atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijās, ja vīzas izsniedz pie robežas [..].</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>dalībvalstis humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atļaut savā teritorijā ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Ja uz konkrētu trešās valsts valstspiederīgo attiecas 1. punkta d) apakšpunktā minētais brīdinājums, dalībvalsts, kas ļauj viņam ieceļot savā teritorijā, attiecīgi informē citas dalībvalstis.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Tā paša kodeksa 10. panta 1. punktā bija precizēts, ka trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos ieceļojot un izceļojot sistemātiski iespiež spiedogus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šengenas Robežu kodeksa 12. panta 1. punktā bija precizēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>[..] Persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tiek aizturēta, un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE>] Direktīvu 2008/115/EK [par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="348" PAGE.FIRST="98" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 348, 98. lpp.</REF.DOC.OJ>)].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Direktīva 2008/115</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 2008/115 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Atgriešanas direktīva<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 2. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 13. pantu vai kurus kompetentās iestādes ir aizturējušas vai notvērušas saistībā ar nelikumīgu dalībvalsts ārējās (zemes, jūras vai gaisa) robežas šķērsošanu un kuri vēlāk nav ieguvuši atļauju vai tiesības palikt attiecīgajā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 3. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Šajā direktīvā piemēro turpmāk minētās definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nelikumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir tāda trešās valsts valstspiederīgā atrašanās dalībvalsts teritorijā, kurš neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksa 5. pantā, vai arī citiem ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem šajā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Regula (EK) Nr. 810/2009</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlija</DATE> Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="243" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 243, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 610/2013 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Vīzu kodekss<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>), preambulas 36. un 37. apsvēruma formulējums ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>(36)</NO.P><TXT>Šī regula papildina tos Šengenas <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās [..] Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="6"?><CONSID><NP><NO.P>(37)</NO.P><TXT>Šī regula papildina tos Šengenas <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās [..] Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Vīzu kodeksa 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Ar šo regulu paredz procedūras un nosacījumus, lai izsniegtu vīzas tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šī kodeksa 25. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniedz izņēmuma kārtā šādos gadījumos:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja attiecīgā dalībvalsts humānu apsvērumu dēļ, valsts ieinteresētības vai starptautisku saistību dēļ uzskata par vajadzīgu:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>atkāpties no principa, ka jābūt izpildītiem ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Vīzu kodeksa 27.–29. pantā ir definēti noteikumi par vīzas uzlīmes aizpildīšanu, aizpildītas vīzas uzlīmes anulēšanu un vīzas uzlīmes ielīmēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šī kodeksa 35. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Vīzu pieteikumi pie ārējām robežām<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Ja nav izpildīti Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā iekļautie nosacījumi, iestādes, kas atbildīgas par vīzas izsniegšanu pie robežas, saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu var izsniegt ierobežota teritoriālā derīguma vīzu tikai attiecībā uz izsniedzējas dalībvalsts teritoriju.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Dublinas III regula</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Dublinas III regulas preambulas 25. un 41. apsvērums ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>(25)</NO.P><TXT>Lai pakāpeniski izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā [ar] LESD ir garantēta personu brīva pārvietošanās, un noteiktu Savienības politikas attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp kopējus pasākumus ārējo robežu pārvaldības izveidei, solidaritātes garā jāpanāk atbildības kritēriju līdzsvars.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(41)</NO.P><TXT>Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Šajā regulā ir paredzēti kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>atbildīgā dalībvalsts<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>).<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Minētās regulas 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Šajā regulā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>m)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs tranzītam vai ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku. Vīzas veidu nosaka atbilstoši šādām definīcijām:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>ilgtermiņa vīza<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir kādas dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums saskaņā ar tās tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī uz paredzēto uzturēšanās laiku, kurš ir ilgāks par trim mēnešiem,</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>īstermiņa vīza<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, lai veiktu tranzītu vai lai paredzētu uzturēties vienā vai vairākās, vai visās dalībvalstīs uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus jebkurā sešu mēnešu laikposmā, sākot no pirmās ieceļošanas dienas dalībvalstu teritorijā,</P></ITEM><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>lidostas tranzītvīza<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir vīza, kas derīga tranzītam caur vienas vai vairāku dalībvalstu lidostu starptautiskā tranzīta zonām;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 3. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izskata jebkuru starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko kādai no šīm valstīm tās teritorijā, tostarp pie robežas vai tranzīta zonās, iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks. Pieteikumu izskata viena dalībvalsts, kas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja, pamatojoties uz šajā regulā uzskaitītajiem kritērijiem, nav iespējams izraudzīties atbildīgo dalībvalsti, tad par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai pirmajai iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.</ALINEA><ALINEA>Ja nav iespējams pieteikuma iesniedzēju pārsūtīt uz dalībvalsti, kas izraudzīta par galveno atbildīgo, jo ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv sistēmiskas problēmas patvēruma procedūrā un pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas apstākļos minētajā dalībvalstī, kā rezultātā pastāv necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes risks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta nozīmē, dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, turpina izskatīt III nodaļā izklāstītos kritērijus, lai noteiktu, vai par atbildīgo var tikt izraudzīta cita dalībvalsts.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 7. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Kritērijus atbildīgās dalībvalsts noteikšanai piemēro tādā kārtībā, kādā tie izklāstīti šajā nodaļā.<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šīs regulas 12. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Uzturēšanās atļauju vai vīzu izdošana<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> 2.–5. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="012.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pieteikuma iesniedzējam ir derīga vīza, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo vīzu, ja vien šī vīza nav izdota citas dalībvalsts vārdā, izmantojot pārstāvības pasākumu, kas paredzēts [Vīzu kodeksa] 8. pantā [..]. Tādā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga pārstāvētā dalībvalsts.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="8"?><PARAG IDENTIFIER="012.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja pieteikuma iesniedzējam ir vairāk nekā viena derīga uzturēšanās atļauja vai vīza, ko izdevušas dažādas dalībvalstis, tad atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu dalībvalstis uzņemas šādā secībā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma beigu termiņu, ja dažādās vīzas ir viena veida vīzas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ja vīzas ir dažāda veida vīzas, – dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visilgāko derīguma termiņu, vai, ja derīguma termiņi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma beigu termiņu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="012.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pieteikuma iesniedzējam ir tikai [..] viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk [kā] sešiem mēnešiem un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādas dalībvalsts teritorijā, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro tik ilgi, kamēr pieteikuma iesniedzējs nav atstājis dalībvalstu teritorijas.</ALINEA><ALINEA>Ja pieteikuma iesniedzējam ir [..] viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādas dalībvalsts teritorijā, un ja pieteikuma iesniedzējs nav atstājis dalībvalstu teritorijas, atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="012.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Fakts, ka uzturēšanās atļauja vai vīza izdota, pamatojoties uz fiktīvu vai nelikumīgi pieņemtu identitāti vai uzrādot falsificētus, viltotus vai nederīgus dokumentus, nekavē uzlikt atbildību dalībvalstij, kas to izdevusi. Dalībvalsts, kas izdevusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, tomēr nav atbildīga, ja tā spēj konstatēt, ka krāpšana notikusi pēc atļaujas vai vīzas izdošanas.<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 13. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Ieceļošana un/vai uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, tostarp [Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE>] Regulā (ES) Nr. 603/2013 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas <HT TYPE="ITALIC">Eurodac</HT> izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu Nr. 604/2013, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar <HT TYPE="ITALIC">Eurodac</HT> datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="180" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 180, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)] minēto informāciju, ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs šādā veidā ieceļojis. Minētā atbildība izbeidzas divpadsmit mēnešus pēc nelikumīgās robežas šķērsošanas dienas.<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 14. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kurā attiecībā uz viņu ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šīs regulas 17. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, katra dalībvalsts var nolemt izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko tai iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, pat ja saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem šāda izskatīšana nav attiecīgās dalībvalsts pienākums.</ALINEA><?PAGE NO="9"?><ALINEA>Dalībvalsts, kas nolemj saskaņā ar šo punktu izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kļūst par atbildīgo dalībvalsti un uzņemas ar minēto atbildību saistītos pienākumus. [..]</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar Dublinas III regulas 33. pantu ir izveidots agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānisms situācijām, kurās šīs regulas piemērošana var būt apdraudēta tāpēc, ka ir pamatota iespējamība, ka kādas dalībvalsts patvēruma sistēma varētu piedzīvot īpašu noslogotību, un/vai tāpēc, ka pastāv problēmas kādas dalībvalsts patvēruma sistēmas darbībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šīs regulas 34. pantā ir paredzēts informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm mehānisms.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> ar saviem bērniem pameta Afganistānu 2015. gada decembrī, tālāk ceļoja caur Irānu, Turciju, Grieķiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju. Robežu starp šo pēdējo minēto valsti un Horvātiju viņas šķērsoja 2016. gadā. Horvātijas dienesti noorganizēja viņu nokļūšanu ar autobusu līdz Slovēnijas robežai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tad <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> un viņu bērni ieceļoja Slovēnijā. Slovēnijas dienesti 2016. gada 15. februārī viņām izsniedza policijas dokumentus, kuros norādīts, ka vienai no viņām ceļojuma galamērķis ir Vācija, bet otrai – Austrija. Tai pašā dienā – pēc tam, kad viņas bija ieceļojušas Austrijā, – <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> par sevi un saviem bērniem šajā dalībvalstī iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Birojs saskaņā ar Dublinas III regulas 34. pantu Slovēnijas iestādēm nosūtīja informācijas pieprasījumu, atsaukdamies uz <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> izsniegtajiem policijas dokumentiem. Slovēnijas iestādes uz šo pieprasījumu sniedza atbildi, ka attiecīgās trešo valstu valstspiederīgās Slovēnijā neesot reģistrētas ne uz kāda atbilstoša pamata, lai piemērotu šo regulu, un viņas esot šķērsojušas Slovēniju, ierazdamās no Horvātijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT><DATE ISO="20160416">2016. gada 16. aprīlī</DATE> birojs, pamatojoties uz minētās regulas 21. pantu, lūdza Horvātijas iestādēm uzņemt <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> un viņu bērnus. Horvātijas iestādes uz šo pieprasījumu neatbildēja. Ar <DATE ISO="20160618">2016. gada 18. jūnija</DATE> vēstuli birojs šīm pēdējām minētajām iestādēm norādīja, ka saskaņā ar tās pašas regulas 22. panta 7. punktu atbildība par <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> un viņu bērnu iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu turpmāk ir Horvātijas Republikai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT><DATE ISO="20160905">2016. gada 5. septembrī</DATE> birojs <HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> iesniegtos starptautiskās aizsardzības pieteikumus atzina par nepieņemamiem, uzdeva viņas un viņu bērnus izraidīt, kā arī konstatēja, ka viņu pārsūtīšana atpakaļ uz Horvātiju ir likumīga. Šie lēmumi tika pamatoti ar to, ka attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie ir nelikumīgi ieceļojuši Grieķijā un Horvātijā un ka viņu pārsūtīšana uz Grieķiju ir izslēgta sistēmisku trūkumu patvēruma piešķiršanas procesā šajā dalībvalstī dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> šos lēmumus pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Bundesverwaltungsgericht</HT> (Federālā administratīvā tiesa, Austrija). <DATE ISO="20161010">2016. gada 10. oktobrī</DATE> šī tiesa viņu prasības noraidīja, it īpaši norādot, ka, tā kā viņām nebija vīzas, viņu ieceļošana Horvātijā esot jāuzskata par nelikumīgu no Šengenas Robežu kodeksā izvirzīto nosacījumu viedokļa un ka neesot pamata argumentācijai, kas balstītos uz faktu, ka attiecīgajām personām tika ļauts ieceļot Horvātijā, pārkāpjot šos nosacījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">K. Jafari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Z. Jafari</HT> iesniedza apelācijas sūdzības par šo spriedumu iesniedzējtiesā, tostarp uzsverot, ka viņām esot ļauts ieceļot Horvātijā, Slovēnijā un Austrijā saskaņā ar šī kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgerichtshof</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Dublinas III] regulas 2. panta m) punkta un 12. un 13. panta izpratnei ir jāņem vērā citi tiesību akti, ar kuriem Dublinas III regulai ir saskares punkti, vai arī šīm tiesību normām ir jāpiešķir no tiem neatkarīga nozīme?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Dublinas III regulas normas ir jāinterpretē neatkarīgi no citiem tiesību aktiem:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai, pastāvot tādiem apstākļiem, kādi ir pamatlietas gadījumos, kam ir raksturīgi, ka tie ir notikuši laikā, kad vislielākajā mērā iesaistīto valstu iestādes saskārās ar ārkārtīgi lielu cilvēku, kas lūdza iespēju doties tranzītā caur to teritoriju, skaitu, tāda dalībvalsts faktiski pieļauta ieceļošana tās teritorijā, kuras vienīgais mērķis bija tranzīts caur tieši minēto dalībvalsti un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>vīzu<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> Dublinas III regulas 2. panta m) punkta un 12. panta izpratnē?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktu ir apstiprinoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka izceļošanas no attiecīgās dalībvalsts brīdī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> ir zaudējusi derīgumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> joprojām ir derīga, ja izceļošana no attiecīgās dalībvalsts vēl nav notikusi, vai arī, neņemot vērā nenotikušo izceļošanu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> zaudē derīgumu brīdī, kad pieteikuma iesniedzējs galīgi atsakās no sava nodoma doties uz citu dalībvalsti?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Vai pieteikuma iesniedzēja atteikšanās no nodoma doties uz dalībvalsti, kas ir bijusi viņa sākotnējais ceļamērķis, ir kvalificējama kā krāpšana pēc <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>vīzas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> izdošanas Dublinas III regulas 12. panta 5. punkta izpratnē, un līdz ar to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>vīzu<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> izdevusī dalībvalsts nav atbildīgā dalībvalsts?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz otrā jautājuma a) punktu ir noliedzoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>Vai Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā ietvertais formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts,<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> ir jāsaprot tādējādi, ka, pastāvot minētajiem pamatlietas gadījumu īpašajiem apstākļiem, ārējās robežas nelikumīga šķērsošana ir jāuzskata par nenotikušu?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Dublinas III regulas normas ir jāinterpretē, ņemot vērā citus tiesību aktus:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Vai, izvērtējot, vai ir notikusi robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>nelikumīga šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē, uzmanība ir īpaši jāpievērš tam, vai ir izpildīti ieceļošanas nosacījumi saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu – it īpaši ieceļošanas datuma dēļ attiecībā uz pamatlietas gadījumiem noteicošo tā 5. pantu?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz trešā jautājuma a) punktu ir noliedzoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Kādas Savienības tiesību normas ir īpaši jāņem vērā, izvērtējot, vai ir notikusi robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>nelikumīga šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz trešā jautājuma a) punktu ir apstiprinoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Vai, pastāvot tādiem apstākļiem, kādi ir pamatlietas gadījumos, kam ir raksturīgi, ka tie ir notikuši laikā, kad vislielākajā mērā iesaistīto valstu iestādes saskārās ar ārkārtīgi lielu cilvēku, kas lūdza iespēju doties tranzītā caur to teritoriju, skaitu, tāda dalībvalsts faktiski pieļauta ieceļošana tās teritorijā, nepārbaudot katra atsevišķā gadījuma apstākļus, kuras vienīgais mērķis bija tranzīts caur tieši minēto dalībvalsti un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī, ir jāuzskata par atļauju ieceļot Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="11"?><P>Ja atbilde uz trešā jautājuma a) un c) punktu ir apstiprinoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz atļauju ieceļot saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu ir jāpieņem, ka tā ir vīzai līdzvērtīga atļauja Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un līdz ar to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> Dublinas III regulas 2. panta m) punkta izpratnē, un tādējādi, piemērojot tiesību normas atbildīgās dalībvalsts noteikšanai saskaņā ar Dublinas III regulu, ir jāņem vērā arī tās 12. pants?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz trešā jautājuma a), c) un d) punktu ir apstiprinoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka izceļošanas no attiecīgās dalībvalsts brīdī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> ir zaudējusi derīgumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz ieceļošanas, kuras mērķis ir tranzīts, faktisko pieļaušanu ir jāpieņem, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> joprojām ir derīga, ja izceļošana no attiecīgās dalībvalsts vēl nav notikusi, vai arī, neņemot vērā nenotikušo izceļošanu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> zaudē derīgumu brīdī, kad pieteikuma iesniedzējs galīgi atsakās no sava nodoma doties uz citu dalībvalsti?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>Vai pieteikuma iesniedzēja atteikšanās no nodoma doties uz dalībvalsti, kas ir bijusi viņa sākotnējais ceļamērķis, ir kvalificējama kā krāpšana pēc <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>vīzas<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> izdošanas Dublinas III regulas 12. panta 5. punkta izpratnē, un līdz ar to <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>vīzu<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> izdevusī dalībvalsts nav atbildīgā dalībvalsts?</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Ja atbilde uz trešā jautājuma a) un c) punktu ir apstiprinoša, bet atbilde uz trešā jautājuma d) punktu ir noliedzoša:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>Vai Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā ietvertais formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts,<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> ir jāsaprot tādējādi, ka, pastāvot minētajiem pamatlietas gadījumu īpašajiem apstākļiem, par atļauju ieceļot Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē kvalificējamā robežas šķērsošana nav jāuzskata par ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu?<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība Tiesā</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa lūdza piemērot Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170215">2017. gada 15. februāra</DATE> rīkojumu <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jafari</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑646/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:138">EU:C:2017:138</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesas priekšsēdētājs šo pieteikumu apmierināja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka – tā kā Dublinas III regulas 2. panta m) punkts un 12. un 13. pants attiecas uz politikas aspektiem, kas saistīti ar robežkontroli un imigrāciju un kas ir noregulēti dažādos Savienības tiesību aktos, – lai atbildētu uz pirmo jautājumu, atsevišķi ir jāizvērtē šo aktu nozīme šīs regulas 2. panta m) punkta un 12. panta interpretācijā, no vienas puses, un 13. panta interpretācijā, no otras puses.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu, otrā jautājuma a) punktu un trešā jautājuma d) punktu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Uzdodot pirmo jautājumu, otrā jautājuma a) punktu un trešā jautājuma d) punktu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Dublinas III regulas 12. pants, to lasot kopā ar šīs regulas 2. panta m) punktu un vajadzības gadījumā ar Vīzu kodeksa noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka pirmās dalībvalsts dienesti, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, ir pieļāvuši tādu valstspiederīgo ieceļošanu teritorijā, kuri neatbilst šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītajiem ieceļošanas nosacījumiem, ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> šī 12. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>It īpaši no Dublinas III regulas 3. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta izriet, ka par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts principā ir tā, kas par tādu ir noteikta saskaņā ar šīs regulas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160607">2016. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ghezelbash</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑63/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:409">EU:C:2016:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Minētās regulas 12. pantā, kas ir ietverts tās III nodaļā, ir paredzēts, ka, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam ir derīga vīza vai vīza, kuras derīguma termiņš ir beidzies, ar zināmiem nosacījumiem par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kura izdevusi šo vīzu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tās pašas regulas 2. panta m) punktā ir sniegta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> vispārīga definīcija un ir precizēts, ka vīzas veids ir nosakāms atbilstoši specifiskām ilgtermiņa vīzas, īstermiņa vīzas un lidostas tranzītvīzas definīcijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>No šīs tiesību normas izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> Dublinas III regulas izpratnē attiecas ne tikai uz īstermiņa vīzām un lidostas tranzītvīzām, kuru izsniegšanas procedūras un nosacījumi ir saskaņoti Vīzu kodeksā, bet arī uz ilgtermiņa vīzām, kuras neietilpst šī kodeksa piemērošanas jomā un var tikt izsniegtas atbilstoši valsts tiesiskajiem regulējumiem, jo šobrīd Savienības likumdevējs nav noteicis vispārējus pasākumus, pamatojoties uz LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170307">2017. gada 7. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT> un <HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑638/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:173">EU:C:2017:173</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ir arī jānorāda, kā tas uzsvērts Vīzu kodeksa preambulas 36. un 37. apsvērumā un Dublinas III regulas preambulas 41. apsvērumā, ka dažām dalībvalstīm, kurām šis kodekss nav saistošs, toties ir saistoša šī regula. No tā izriet, ka īstermiņa vīzas vai tranzītvīzas, ko izsniegušas šīs dalībvalstis, neievērodamas minētajā kodeksā ietvertos noteikumus, tomēr ir uzskatāmas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>vīzām<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> Dublinas III regulas 2. panta m) punkta un 12. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka Savienības likumdevējs jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> šīs pēdējās minētās regulas 2. panta m) punktā ir definējis, neminēdams Vīzu kodeksu vai citus Savienības tiesību aktus, kuros īpaši regulēti vīzu jautājumi, lai arī tas tieši ir atsaucies uz dažādiem Savienības tiesību aktiem definīcijās, kas ietvertas Dublinas III regulas 2. panta a), b), d), e) vai f) punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, lai arī Savienības pieņemtajos tiesību aktos vīzu jomā ir kontekstuāli elementi, kas ir jāņem vērā, interpretējot Dublinas III regulas 2. panta m) punktu un 12. pantu, skaidrs ir tas, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> šīs regulas izpratnē nav tieši atvasināms no šiem tiesību aktiem un tas ir jāsaprot kā tāds, kas balstīts uz īpašu minētās regulas 2. panta m) punktā atrodamo definīciju, kā arī uz tās vispārējo sistēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jākonstatē, ka šajā definīcijā ir precizēts, ka vīza ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>vajadzīgs tranzītam vai ieceļošanai<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> šajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs. Tātad no Savienības likumdevēja lietotā formulējuma izriet, pirmkārt, ka vīzas jēdzienā ir atsauce uz tiesību aktu, ko formāli pieņēmusi valsts iestāde, nevis vienkāršu pieļaušanu un ka, otrkārt, vīza nav tas pats kas ielaišana dalībvalsts teritorijā, jo vīza ir jāpieprasa, lai šo ielaišanu atļautu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šo secinājumu apstiprina dažādo vīzu kategoriju Dublinas III regulas 2. panta m) punktā nošķiršana. Proti, šīs kategorijas, kas parasti tiek identificētas, izmantojot nosaukumus uz vīzas uzlīmes, atšķiras tādējādi, ka šajā kategorijās ietilpstošās vīzas tiek pieprasītas, lai atļautu ieceļošanu valsts teritorijā dažādu veidu uzturēšanās vai tranzīta nolūkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Konteksts, kādā iekļaujas šīs regulas 12. pants, apstiprina šo analīzi. Piemēram, vīzas izsniegšana, uz kuru attiecas šis pants, līdztekus uzturēšanās atļaujas izdošanai, ir nošķirta no faktiskas ieceļošanas un uzturēšanās, par kurām ir runa minētās regulas 13. pantā. Tāpat tās pašas regulas 14. pantā minētais kritērijs, proti, ieceļošana vīzu atcelšanas gadījumā, ilustrē to, ka Savienības likumdevējs ir nošķīris ieceļošanu no pašas vīzas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šī atšķirība turklāt atbilst Savienības tiesiskā regulējuma vispārīgajai struktūrai attiecīgajās jomās. Proti, lai arī noteikumi par ielaišanu dalībvalstu teritorijās faktu norises laikā bija paredzēti Šengenas Robežu kodeksā, vīzu izdošanas nosacījumi attiecībā uz īstermiņa vīzām ir definēti atsevišķos tiesību aktos – tādos kā Vīzu kodekss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Ir arī jānorāda, ka šajā tiesiskajā regulējumā definētajā ietvarā dalībvalstīm, kas tajā piedalās, vīzas ir jāizdod, izmantojot vienotu vīzu formu, kas izskatās kā uzlīme, gan attiecībā uz īstermiņa vīzām saskaņā ar Vīzu kodeksa 27.–29. pantu, gan arī ilgtermiņa vīzām saskaņā ar Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 18. panta 1. punktu. Vīzas izsniegšana minētā tiesiskā regulējuma izpratnē tātad notiek citā formā, kas atšķiras no formas, kādā tiek sniegta atļauja ieceļot, – saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 10. panta 1. punktu ceļošanas dokumentā iespiežot spiedogu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāsecina, ka ielaišana dalībvalsts teritorijā, ko attiecīgā gadījumā ir pieļāvuši attiecīgās dalībvalsts dienesti, nav tas pats kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> Dublinas III regulas 12. panta, to lasot kopā ar šīs regulas 2. panta m) punktu, izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Fakts, ka ielaišana attiecīgajā dalībvalstī norisinājās situācijā, kad ieradās ārkārtīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlējās saņemt starptautisko aizsardzību, šo secinājumu nemaina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Pirmkārt, nekur Dublinas III regulā nav minēts, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> šādā situācijā būtu jātulko citādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrkārt, jāsecina, ka, lai gan Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka akti saistībā ar ielaišanu teritorijā un vīzu izdošanu varētu tikt balstīti uz humāniem apsvērumiem, šai sakarā tas ir paredzējis skaidru nošķīrumu starp šo divu veidu aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tādējādi tas skaidri ir nošķīris Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzēto iespēju atļaut ieceļošanu teritorijā humānu apsvērumu dēļ no iespējas to pašu iemeslu dēļ izdot vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kas paredzēta Vīzu kodeksa 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Kaut arī ir taisnība, ka šī kodeksa 35. panta 4. punktā ir pieļauts ar zināmiem nosacījumiem šādu vīzu izdot pie robežas, šādā gadījumā ieceļošana teritorijā ir jāatļauj, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta b) apakšpunktu, nevis šī kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Šai gadījumā nav apstrīdēts, ka minētā kodeksa 5. panta 4. punkta b) apakšpunkts nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo jautājumu, otrā jautājuma a) punktu un trešā jautājuma d) punktu ir jāatbild, ka Dublinas III regulas 12. pants, to lasot kopā ar šīs regulas 2. panta m) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka pirmās dalībvalsts dienesti, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, ir pieļāvuši tādu valstspiederīgo ieceļošanu teritorijā, kuri neatbilst šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītajiem ieceļošanas nosacījumiem, nav kvalificējams kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> šī 12. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu, otrā jautājuma e) punktu un trešā jautājuma a), b), c) un h) punktu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Uzdodot pirmo jautājumu, otrā jautājuma e) punktu un trešā jautājuma a), b), c) un h) punktu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Dublinas III regulas 13. panta 1. punkts, to attiecīgajā gadījumā lasot kopā ar Šengenas Robežu kodeksu un Atgriešanas direktīvu, ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kura ieceļošanu pirmās dalībvalsts dienesti ir pieļāvuši, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, lai gan nav ievēroti šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītie ieceļošanas nosacījumi, ir uzskatāms par tādu, kurš ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>nelikumīgi šķērsojis<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> pirmās dalībvalsts robežu šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā, kas ir ietverts tās III nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>Kritēriji atbildīgās dalībvalsts noteikšanai<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, ir tostarp paredzēts, ka, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts robežu, ieceļojot no trešās valsts, šī dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Jēdziens dalībvalsts robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>nelikumīga šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> šajā regulā nav definēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šāda definīcija nav arī atrodama citos Savienības tiesību aktos par robežkontroli vai imigrāciju, kas bija spēkā faktu pamatlietā norises laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Runājot īpaši par iesniedzējtiesas minētajiem tiesību aktiem, pirmkārt, jānorāda, ka Atgriešanas direktīvas 3. pantā 2. punktā ir definēts tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>nelikumīgas uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> jēdziens, kas nav jājauc ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>nelikumīgas ieceļošanas<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> jēdzienu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160607">2016. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Affum</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑47/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:408">EU:C:2016:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tāpat jēdziens dalībvalsts robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>nelikumīga šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> nevar tikt pielīdzināts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>nelikumīgas uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> jēdzienam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan Atgriešanas direktīvas 2. panta 2. punktā ir minēti trešo valstu valstspiederīgie, kas aizturēti vai notverti saistībā ar nelikumīgu dalībvalsts ārējās robežas šķērsošanu, tajā nav nekādas norādes par šī jēdziena precīzu tvērumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Otrkārt, – kā to savu secinājumu 127. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte – Šengenas Robežu kodeksā arī nav definēts dalībvalsts robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>nelikumīgas šķērsošanas<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Lai gan tā 4. panta 3. punktā ir paredzēts ieviest sodus, ja ārējā robeža neatļauti tiek šķērsota ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām, runa ir par pavisam īpašu gadījumu, kas neattiecas uz visiem nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Tāpat, lai gan Šengenas Robežu kodeksa 12. panta 1. punkta otrajā teikumā ir ietverts noteikums, kas piemērojams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>personai, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, tajā nav nekādu precizējumu par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>nelegāla šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> definīciju un, it īpaši, nav precizēts, vai tāda ir konstatējama, ja tiek pārkāpti šī kodeksa 4. pantā paredzētie noteikumi par ārējo robežu šķērsošanu, tā 5. pantā paredzētie noteikumi, kuros definēti ieceļošanas nosacījumi, vai arī noteikumi par ārējo robežu kontroli, par ko ir runa minētā kodeksa I sadaļas II nodaļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Turklāt jēdziens robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>nelikumīga šķērsošana<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> ir izmantots Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā saistībā ar īpašu šīs regulas jautājumu, proti, tās dalībvalsts noteikšanu, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Taču šādam jautājumam nav nekāda sakara ar Šengenas Robežu kodeksa 12. panta 1. punkta otro teikumu, jo tā mērķis ir precizēt saikni starp robežu uzraudzību un Atgriešanas direktīvā paredzēto atgriešanās procedūru īstenošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Ir arī jānorāda, kā tas precizēts Šengenas Robežu kodeksa preambulas 27. un 28. apsvērumā un Dublinas III regulas preambulas 41. apsvērumā, ka dažām dalībvalstīm, kurām šis kodekss nav saistošs, toties ir saistoša šī regula. No tā izriet, ka šo dalībvalstu robežu šķērsošana vajadzības gadījumā ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>likumīga<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>nelikumīga<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē, kaut arī ieceļošanu minēto dalībvalstu teritorijā neregulē noteikumi par robežu šķērsošanu un ieceļošanu, kas ieviesti ar Šengenas Robežu kodeksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs ir izvēlējies Dublinas III regulas 13. panta 1. punktā neminēt Atgriešanas direktīvu vai Šengenas Robežu kodeksu, tajā pašā laikā skaidri atsaukdamies uz Regulu Nr. 603/2013.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajos apstākļos, lai arī Savienības pieņemtajos tiesību aktos robežkontroles un imigrācijas jomā ir kontekstuāli elementi, kas ir jāņem vērā, interpretējot Dublinas III regulas 13. panta 1. punktu, skaidrs ir tas, ka dalībvalsts robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>nelikumīgas šķērsošanas<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> jēdziena tvērums šīs regulas izpratnē principā nevar tikt tieši izsecināts no šiem tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā minētajā regulā šīs jēdziens nav definēts, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šī jēdziena nozīme un tvērums ir jānosaka atbilstoši izmantotā formulējuma ierastajai nozīmei, ievērojot kontekstu, kādā tie tiek izmantoti, un tiesiskā regulējuma, kura daļu tie veido, mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 30. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Diakité</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑285/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:39">EU:C:2014:39</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ņemot vērā robežas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>nelikumīgas šķērsošanas<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> jēdziena ierasto nozīmi, jāuzskata, ka robežas šķērsošana, neievērojot attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajā tiesiskajā regulējumā izvirzītos nosacījumus, noteikti būtu jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>nelikumīgu<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>No tā izriet, ka gadījumā, kad šķērsotā robeža ir tās dalībvalsts robeža, kurai ir saistošs Šengenas Robežu kodekss, robežas šķērsošanas nelikumīgums ir jāvērtē, it īpaši ņemot vērā ar šo kodeksu ieviestos noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Šādi tas ir pamatlietā aplūkotajā gadījumā, jo, izņemot Šengenas Robežu kodeksa 1. panta pirmo teikumu, 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu, III sadaļu un šī kodeksa II sadaļas un tā pielikumu noteikumus, kuros ir atsauce uz Šengenas informācijas sistēmu, minētā kodeksa noteikumi ir piemērojami Horvātijas Republikai saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punktu Aktā par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="112" PAGE.FIRST="21" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 112, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>), tos lasot kopsakarā ar tā II pielikuma 8. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Tomēr šī sprieduma 74. punktā izdarītais secinājums nevar būt pietiekams, lai pilnībā definētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>nelikumīgas šķērsošanas<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> jēdzienu Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Ir jāņem vērā, ka ar tiesiskajiem regulējumiem, kas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu, kompetentajām valstu iestādēm var tikt paredzēta iespēja, atsaucoties uz humāniem apsvērumiem, atkāpties no ieceļošanas nosacījumiem, kas principā trešo valstu valstspiederīgajiem tiek izvirzīti, lai nodrošinātu to turpmākas uzturēšanās dalībvalstīs likumību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Šāda veida iespēja it īpaši ir paredzēta Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm, uz kurām šis kodekss attiecas, atkāpes kārtā ir tiesības humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ atļaut ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vienam vai vairākiem ieceļošanas nosacījumiem, kas principā šiem valstspiederīgajiem tiek izvirzīti, ieceļot to teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Tomēr vispirms ir jānorāda, ka Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā, atšķirībā no šī kodeksa 5. panta 4. punkta b) apakšpunkta, ir precizēts, ka šāda atļauja ir spēkā tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, nevis visu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>dalībvalstu<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> teritorijās. Līdz ar to ar pirmo minēto tiesību normu netiek legalizēta tāda trešās valsts valstspiederīgā veiktā robežas šķērsošana, kuru dalībvalsts iestādes ir ielaidušas tikai tādēļ, lai ļautu šim valstspiederīgajam šķērsot šo dalībvalsti un doties uz citu dalībvalsti, lai tur iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Tālāk, katrā ziņā ņemot vērā uz pirmo jautājumu, otrā jautājuma a) punktu un trešā jautājuma d) punktu sniegto atbildi, tādas iespējas izmantošana, kas paredzēta Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā, nevar tikt pielīdzināta vīzas izsniegšanai Dublinas III regulas 12. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Tāpat, tā kā šādas iespējas izmantošana nekādi neietekmē iespējamo pienākumu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam saņemt vīzu, šādos apstākļos atļautā ieceļošana nav uzskatāma par ieceļošanu dalībvalstī, kurā attiecībā uz viņu ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību šīs regulas 14. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Tādējādi atzīt, ka trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana, ko dalībvalsts, atsaucoties uz humāniem apsvērumiem, atļāvusi, atkāpjoties no ieceļošanas nosacījumiem, kas principā tiek izvirzīti trešās valsts valstspiederīgajiem, nav nelikumīga šīs dalībvalsts robežas šķērsošana Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē, nozīmētu, ka minētā dalībvalsts, izmantojot šādu iespēju, nav atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma, ko šis valstspiederīgais ir iesniedzis citā dalībvalstī, izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Taču šāds secinājums nebūtu saderīgs ar šīs regulas vispārējo sistēmu un mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Dublinas III regulas preambulas 25. apsvērumā it īpaši ir norādīts uz tiešu saikni starp atbildības kritērijiem, kas radīti solidaritātes garā, un kopējiem pasākumiem ārējo robežu pārvaldības izveidei, kas tiek īstenoti – kā atgādināts Šengenas Robežu kodeksa preambulas 6. apsvērumā – ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tiek veiktas kontroles, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Šādā kontekstā no Dublinas III regulas 12. un 14. panta sakarības izriet, ka šie panti principā aptver visus nelikumīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijā gadījumus, jo trešās valsts valstspiederīgā likumīga ieceļošana šajā teritorijā parasti ir balstīta uz vīzu vai uzturēšanas atļauju vai arī pamatota ar izņēmumu no pienākuma saņemt vīzu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Dažādu šajos pantos, kā arī šīs regulas 13. pantā minēto kritēriju piemērošanai parasti būtu jāļauj atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma, ko, iespējams, ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais, izskatīšanu noteikt tai dalībvalstij, kuras dēļ šis valstspiederīgais ir ieceļojis vai uzturējies dalībvalstu teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Šai sakarā var norādīt, ka šī ideja skaidri ir minēta Komisijas <DATE ISO="20081203">2008. gada 3. decembra</DATE> priekšlikuma [COM(2008) 820, galīgā redakcija], kā rezultātā tika pieņemta Dublinas III regula, paskaidrojuma rakstā, kurā šai sakarā ir pārņemts tas, kas jau bija izklāstīts paskaidrojuma rakstā Komisijas priekšlikumam [COM(2001) 447, galīgā redakcija], kā rezultātā tika pieņemta Padomes <DATE ISO="20030218">2003. gada 18. februāra</DATE> Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="050" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 50, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šajā pēdējā minētajā paskaidrojuma rakstā bija arī precizēts, ka ar šo regulu ieviestie kritēriji, kuru starpā bija arī dalībvalsts robežas nelikumīga šķērsošana, it īpaši balstās uz ideju, ka ikviena dalībvalsts attiecībā pret visām pārējām dalībvalstīm ir atbildīga par savu rīcību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos un tai ir jāuzņemas no tā izrietošās sekas solidaritātes un lojālas sadarbības garā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos elementus, Dublinas III regulas 12.–14. pantā minētie kritēriji, neapšaubot šīs regulas sistēmu, nevar tikt interpretēti tādējādi, ka no atbildības tiek atbrīvota dalībvalsts, kura, atsaukdamās uz humāniem apsvērumiem, nolemj atļaut savā teritorijā ieceļot trešās valsts valstspiederīgajiem, kuriem nav vīzas un uz kuriem neattiecas atbrīvojums no pienākuma saņemt vīzu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Turklāt fakts, kā tas ir šajā gadījumā, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais dalībvalstu teritorijā ir ieceļojis kompetentu dienestu uzraudzībā, nekādi neizvairīdamies no robežkontroles, nav noteicošais minētās regulas 13. panta 1. punkta piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Proti, Dublinas III regulas 12.–14. pantā minēto atbildības kritēriju mērķis ir nevis sodīt trešās valsts valstspiederīgā nelikumīgu rīcību, bet gan noteikt atbildīgo dalībvalsti, ņemot vērā šīs dalībvalsts lomu šī valstspiederīgā atrašanās dalībvalstu teritorijā kontekstā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>No tā izriet, ka trešās valsts valstspiederīgais, kam ļauts ieceļot pirmās dalībvalsts teritorijā, lai gan viņš neatbilst šajā dalībvalstī principā izvirzītajiem ieceļošanas nosacījumiem, ar nolūku šķērsojot doties uz citu dalībvalsti, lai tur iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ir uzskatāms par tādu, kurš ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>nelikumīgi šķērsojis<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> šīs pirmās dalībvalsts robežu Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta izpratnē, – neatkarīgi no tā, vai šī robežšķērsošana ir pieļauta vai atļauta, pārkāpjot piemērojamās normas, vai arī tā ir atļauta, atsaucoties uz humāniem apsvērumiem un šādi atkāpjoties no ieceļošanas nosacījumiem, kas principā ir izvirzīti trešo valstu valstspiederīgajiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Tas, ka robežšķērsošana norisinājās situācijā, kad ieradās ārkārtīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, nav uzskatāms par apstākli, kas varētu ietekmēt Dublinas III regulas 13. panta 1. punkta interpretāciju vai piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Proti, ir jānorāda, pirmkārt, ka Savienības likumdevējs ir ņēmis vērā šādas situācijas rašanās risku un tādējādi dalībvalstu rīcībā nodevis instrumentus, ar kuru palīdzību var adekvāti šādā situācijā rīkoties, tomēr neparedzot, ka šādā gadījumā būtu piemērojams kāds īpašs režīms atbildīgās dalībvalsts noteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Piemēram, ar Dublinas III regulas 33. pantu ir izveidots agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānisms tādu preventīvu darbību veikšanai, kuru mērķis it īpaši ir izvairīties no tā, ka šīs regulas piemērošana varētu būt apdraudēta tāpēc, ka kādas dalībvalsts patvēruma sistēma varētu piedzīvot īpašu noslogotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Paralēli – minētās regulas 3. panta 1. punktā tajā pašā regulā definēto procedūru ir paredzēts piemērot ikvienam starptautiskās aizsardzības pieteikumam, ko kādā no dalībvalstu teritorijām ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, neizslēdzot pieteikumus, kas tiktu iesniegti situācijā, kurai raksturīga ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, ierašanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Otrkārt, šāda veida situācijas īpaši ir noregulētas Direktīvā 2001/55, kuras 18. pantā ir minēts, ka pārvietojošos personu masveida pieplūduma gadījumā ir piemērojami atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritēriji un mehānismi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Treškārt, ar LESD 78. panta 3. punktu Eiropas Savienības Padomei pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, ir ļauts noteikt pagaidu pasākumus vienas vai vairāku dalībvalstu labā, ja tās saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Piemēram, Padome, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, ir pieņēmusi <DATE ISO="20150914">2015. gada 14. septembra</DATE> Lēmumu (ES) 2015/1523, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="239" PAGE.FIRST="146" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 239, 146. lpp.</REF.DOC.OJ>), un <DATE ISO="20150922">2015. gada 22. septembra</DATE> Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="80" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 248, 80. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Ceturtkārt, neatkarīgi no šādu pasākumu pieņemšanas ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, uzņemšanu dalībvalstī var atvieglot arī tas, ka citas dalībvalstis, vienpusēji vai solidāri sadarbodamās ar attiecīgo dalībvalsti, saskaņā ar LESD 80. pantu, kas ir Dublinas III regulas pamatā, izmanto šīs regulas 17. panta 1. punktā paredzēto iespēju izlemt izskatīt tai iesniegtos starptautiskās aizsardzības pieteikumus, pat ja šāda izskatīšana nav šo valstu pienākums atbilstoši šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir jāatgādina, ka, piemērojot tās pašas regulas 3. panta 2. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantu, personas, kas lūdz starptautisku aizsardzību, nosūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti nedrīkst notikt, ja šī nosūtīšana rada reālu risku, ka attiecīgā persona tiks pakļauta necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei šī 4. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada<?PAGE NO="18"?> 16. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C. K</HT>. u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑578/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:127">EU:C:2017:127</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi nosūtīšana nevarētu notikt, ja pēc ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, ierašanās šāds risks būtu bijis atbildīgajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo jautājumu, otrā jautājuma e) punktu un trešā jautājuma a) līdz c) un h) punktu ir jāatbild, ka Dublinas III regulas 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kura ieceļošanu pirmās dalībvalsts dienesti ir pieļāvuši, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, lai gan nav ievēroti šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītie ieceļošanas nosacījumi, ir uzskatāms par tādu, kurš ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>nelikumīgi šķērsojis<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> pirmās dalībvalsts robežu šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par otrā jautājuma b) līdz d) punktu un trešā jautājuma e) līdz g) punktu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz pārējiem jautājumiem sniegtās atbildes, nedz uz otrā jautājuma b) līdz d) punktu, nedz trešā jautājuma e) līdz g) punktu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnija</DATE> Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 12. pants, to lasot kopā ar šīs regulas 2. panta m) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka pirmās dalībvalsts dienesti, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita ieceļojošo trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, ir pieļāvuši tādu valstspiederīgo ieceļošanu teritorijā, kuri neatbilst šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītajiem ieceļošanas nosacījumiem, nav kvalificējams kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>vīza<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> šī 12. panta izpratnē;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 604/2013 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kura ieceļošanu pirmās dalībvalsts dienesti ir pieļāvuši, saskardamies ar ārkārtīgi liela skaita trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlas šķērsot šo dalībvalsti, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegtu citā dalībvalsti, ierašanos, lai gan nav ievēroti šajā pirmajā dalībvalstī principā izvirzītie ieceļošanas nosacījumi, ir uzskatāms par tādu, kurš ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>nelikumīgi šķērsojis<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/> pirmās dalībvalsts robežu šīs tiesību normas izpratnē.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>