Komisijas regula (EK) Nr. 2760/98

(1998. gada 18. decembris)

par pārrobežu sadarbības programmas īstenošanu Phare programmas ietvaros

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 18. decembra Regulu (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisko atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm [1], kurā jaunākie grozījumiem izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 753/96 [2], un jo īpaši tās 8.pantu,

tā kā Eiropas Padome, sanākot Luksemburgā 1997. gada decembrī, ir noteikusi uzlabotu pirmspievienošanās stratēģiju, kas dotu iespēju visām Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm ar laiku kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm un šādā nolūkā pirms pievienošanās pēc iespējas pilnīgāk pielāgoties Savienības acquis prasībām;

tā kā pievienošanās partnerībās, kas ir uzlabotās pirmspievienošanās stratēģijas galvenā iezīme, ir noteiktas prioritātes turpmākam darbam pievienošanās sakarā, un šīs partnerības jāņem vērā arī sakarā ar pārrobežu sadarbību;

tā kā, īstenojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/94 [3] par Phare pārrobežu programmas izveidi sadarbībā ar Interreg, jau pirmajos gados ir gūti nozīmīgi panākumi, īpaši, izvēršot dialogu un sadarbību starp Eiropas Savienības pierobežu apgabaliem un to kaimiņapgabaliem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas veicina ekonomisko attīstību šo valstu pierobežu apgabalos un to attīstības līmeņa tuvināšanos Eiropa Savienības līmenim, kā arī piedāvā iespēju šiem apgabaliem iepazīties ar Interreg praksi un procedūrām, tostarp ar reģionālo attīstības stratēģiju izstrādi pierobežu apgabaliem;

tā kā būtu jācenšas panākt turpmākus uzlabojumus, jo īpaši palielinot pārrobežu sadarbības projektu skaitu un paātrinot šo projektu īstenošanu;

tā kā Rumānijai, kas ir vienīgā kandidātvalsts bez kopīgas robežas ar Savienību, arī vajadzētu dot tiesības pretendēt uz Phare pārrobežu sadarbības programmu;

tā kā Phare pārrobežu sadarbības programma pakāpeniski kļūs par daļu no plašākas, ar pirmspievienošanās stratēģiju saistītas reģionālās attīstības politikas, kas līdzsvaros pārrobežu sadarbībai un citām pirmspievienošanās prioritātēm piešķirtos budžeta līdzekļus, kā arī izlīdzinās atšķirības starp dažādiem apvidiem kandidātvalstīs;

tā kā Padome ir vairākkārt uzsvērusi vajadzību stiprināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Eiropas Savienības sadarbību un veicināt to integrāciju, kā arī vajadzību atbalstīt šā reģiona stabilitāti un drošību;

tā kā, ņemot vērā to, ka kandidātvalstis turpmāk piedalīsies Savienības struktūrpolitikas veidošanā, Phare pārrobežu sadarbības programma vairāk jāsaskaņo ar Interreg, galvenokārt, veidojot kopīgas pārrobežu programmas un kopīgas programmu plānošanas struktūras;

tā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu interesēs Phare pārrobežu sadarbības programmas pašreizējās ģeogrāfiskās robežas pakāpeniski jāpaplašina, papildus Eiropas Savienības kaimiņapgabaliem iekļaujot arī apgabalus, kas robežojas ar citām kandidātvalstīm, kuras ir Phare palīdzības saņēmējas; tā kā vēlāk uz Phare pārrobežu sadarbības programmu varētu pretendēt arī apgabali, kas robežojas ar citām kaimiņvalstīm, kas saņem palīdzību no Phare vai citām Kopienas palīdzības programmām;

tā kā darbībām, ko veic saskaņā ar Phare programmu, būtu jābūt tādām pašām kā Interreg darbībām, ņemot vērā vispārējos pievienošanās partnerību principus;

tā kā ir jāstiprina vietējo un reģionālo dalībnieku iesaistīšanās pārrobežu sadarbībā, lai veicinātu iedzīvotājiem tuvāko līmeņu līdzdalību, sekmētu to iespējas pašiem izstrādāt programmas, tās īstenot un pārraudzīt un ļaut vietējām varasiestādēm pierobežu apgabalos pieņemt lēmumus par maziem pārrobežu sadarbības projektiem, veidojot mazu projektu fondus;

tā kā ir jāaizstāj Regula (EK) Nr. 1628/94;

tā kā šī regula saskan ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas paredzēta ekonomikas pārstrukturēšanai dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Phare programmas vispārējā ietvarā, kas noteikts Regulā (EEK) Nr. 3906/89, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pierobežu apgabalos, kas saņem Phare palīdzību, strukturālas iedabas darbību finansēšanai piemēro šādus noteikumus.

Minētās darbības īsteno, ņemot vērā Kopienas struktūrpolitiku, jo īpaši Interreg programmu.

2. pants

1. Pretendēt uz sadarbības programmu var apgabali, kas ir pie robežas starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Kopienu, kā arī pie robežas starp šādām kandidātvalstīm: Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

2. Attiecīgos pierobežu apgabalus nosaka katra valsts, par to vienojoties ar Komisiju un ņemot vērā Interreg programmas metodoloģiju.

3. Līdzekļu piešķiršanu programmās iesaistītajām valstīm nosaka, ņemot vērā tādus kritērijus kā iedzīvotāju skaits, IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgo pierobežas apgabalu platība.

3. pants

Kopienas dotācijas šajā programmā galvenokārt paredzētas, lai finansētu attiecīgās Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts piedalīšanos kopīgos projektos ar citām valstīm, ar kurām tā robežojas, kā noteikts šīs regulas 2. pantā.

Šo projektu mērķi ir:

i) veicināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un to kaimiņvalstu pierobežu apgabalu sadarbību saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, tādējādi vietējo iedzīvotāju interesēs un atbilstoši vides aizsardzības principiem palīdzot Centrāleiropas un Austrumeiropas pierobežu apgabaliem pārvarēt attīstības grūtības, ko varētu radīt, inter alia, šo apgabalu vieta attiecīgās valsts tautsaimniecībā;

ii) veicināt sadarbības tīklu veidošanu un attīstību abās robežu pusēs, kā arī sakaru veidošanu starp šiem tīkliem un plašākiem Kopienas tīkliem.

4. pants

1. Saskaņā ar šīs regulas 2. pantu izraudzītajos pierobežu apgabalos pārrobežu sadarbības programmas projekti var būt šādi:

i) projekti, kas saistīti ar Interreg vai citu Kopienas ārējās palīdzības programmu atbalstītiem pasākumiem;

ii) projekti, par kuriem vienojušās attiecīgās valstis un kuri ir izdevīgi abpus robežām, veicina struktūru attīstību pierobežu apgabalos un valstu sadarbību kopumā.

2. Īpaša uzmanība ir veltīta projektiem, kurus līdzfinansē vai nu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vietējās varasiestādes vai saimnieciskās darbības subjekti, vai arī minēto varasiestāžu vai saimnieciskās darbības subjektu vārdā.

3. Finansējumu var sniegt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, starptautiskas finanšu organizācijas un citi privāti vai valsts avoti.

5. pants

1. Šajā programmā var finansēt šādas darbības:

a) administratīvu un organizatorisku šķēršļu mazināšana attiecībā uz personu, produktu vai pakalpojumu brīvu plūsmu pāri robežai, reizē ievērojot šādas plūsmas drošības aspektus;

b) infrastruktūru uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz sakaru līdzekļiem, kā arī uz ūdens, gāzes un elektrības vietējo piegādi, ko veic abpus robežām;

c) vides aizsardzība, piemēram, atkritumsaimniecība, ar vidi saistītu pasākumu vadība un piesārņojuma novēršana, risinot problēmas, kuras saasina ārējo robežu tuvums;

d) lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu sadarbības projektu veicināšanai;

e) pasākumi enerģētikas un transporta jomā, kuru mērķis ir pabeigt Eiropas komunikāciju tīklu attīstīšanu saskaņā ar Komisijas pieņemtajām nostādnēm;

f) darbības, kas saistītas ar Kopienas politiku tieslietu un iekšlietu jomā;

g) darbības, kas veicina sadarbību uzņēmējdarbībā, uzņēmumu attīstību, finansiālu sadarbību un sadarbību starp iestādēm, kuras pārstāv uzņēmējdarbības nozari (piemēram, tirdzniecības palātas);

h) atbalsts investīcijām un palīgdienestu un līdzekļu nodrošināšanai, jo īpaši attiecībā uz zināšanu apmaiņu tehnoloģijas jomā un maza un vidēja lieluma uzņēmumu tirgvedību;

i) mācību un nodarbinātības pasākumi;

j) vietējās tautsaimniecības attīstība, tostarp tūrisms;

k) pasākumi, kas veicina sadarbību veselības aizsardzības jomā, īpaši resursu un aprīkojuma kopīga izmantošana abpus robežām;

l) pasākumi tāda aprīkojuma un resursu attīstībai vai veidošanai, kas uzlabotu informācijas un saziņas plūsmu starp pierobežu apgabaliem, tostarp atbalsts pārrobežu radio, televīzijai, laikrakstiem un citiem saziņas līdzekļiem;

m) kultūras sakari;

n) vietējās nodarbinātības, izglītības un mācību iniciatīvas.

Darbības, kas minētas no j) līdz n) apakšpunktam, var finansēt tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 5. panta 2. punktā.

2. Lai veicinātu maza mēroga kopīgas darbības, iesaistot tajās vietējos dalībniekus no pierobežu apgabaliem, un vairotu minēto dalībnieku spējas pašiem noteikt, attīstīt un īstenot šādas darbības, pierobežu apgabalos var veidot kopīgus mazu projektu fondus, kuros var izmantot noteiktu daļu no apropriācijām attiecīgajām pārrobežu sadarbības programmām un iniciatīvām.

3. Īpaša uzmanība ir veltīta pasākumiem, kas nepārprotami uzskatāmi par pārrobežu sadarbību un kas plānoti ciešā sadarbībā ar pierobežu apgabalu reģionālajām un vietējām varas iestādēm, un kas paredz apvienotas vadības struktūru izveidi vai attīstību, lai paplašinātu un padziļinātu pārrobežu sadarbību starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, kā arī bezpeļņas organizācijām.

4. Var finansēt arī pierobežu apgabalu attīstības plānu izstrādi, projektu izstrādi un programmu veidošanu, priekšizpēti, palīdzību programmu īstenošanā, kā arī uzraudzības un/vai izvērtēšanas sagatavošanu.

6. pants

1. Kopienas finansējumu parasti sniedz dotāciju formā. Ja Kopienas dotācijas izmanto, lai finansētu darbības, kas nes peļņu, Komisija, apspriedusies ar ieinteresētām iestādēm, tomēr nosaka finansēšanas noteikumus, kuros var paredzēt arī līdzfinansēšanu no projekta ieņēmumiem vai sākotnējās dotācijas atlīdzināšanu.

2. Atbalstu var izmantot, lai segtu ar ievešanu saistītos izdevumus un vietējos izdevumus, kas nepieciešami projektu un programmu īstenošanai.

Kopienas finansējumu nedrīkst izmantot, lai segtu muitas nodokļus un citus maksājumus, kā arī īpašumu iegādes izdevumus.

3. Drīkst segt izmaksas, ko rada tehniska palīdzība, izpēte, mācības un citi iestāžu darba uzlabošanas pasākumi, svarīgāko iekārtu vai ražošanas pamatlīdzekļu piegādes programmas, kā arī investīciju operācijas un darba programmas.

4. Saimnieciskās un darbības izmaksas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs var segt tikai sākuma stadijā, finansējumu pakāpeniski samazinot.

7. pants

1. Katrā pierobežu apgabalā izveido Sadarbības komiteju, kurā darbojas attiecīgo valstu pārstāvji, tostarp reģionālie un vietējie pārstāvji, kā arī Komisijas pārstāvji.

2. Sadarbības komiteja izstrādā kopīgu pārrobežu sadarbības plānošanas dokumentu, kas paredzēts vairākiem gadiem; šajā dokumentā nosaka attīstības stratēģijas un prioritātes apgabalam, kas uzskatāms par vienu sociālekonomisku un ģeogrāfisku vienību, kā arī noteikumus, kas attiecas uz kopīgu šīs programmas īstenošanu. Pamatojoties uz šo dokumentu, notiek to darbību plānošana un īstenošana, ko paredzēts veikt saskaņā ar Eiropas Kopienas atbalstītajām pārrobežu sadarbības programmām un iniciatīvām.

3. Sadarbības komiteja vienreiz gadā sagatavo kopīgu projektu sarakstu, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto pārrobežu sadarbības plānošanas dokumentu. Ieteikumus projektiem Komisijai iesniedz attiecīgās Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts valdība, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko iesniegušas ieinteresētās iestādes.

8. pants

1. Komisija katram pierobežas apgabalam izstrādā programmas priekšlikumu, pamatojoties uz 7. panta 1. punktā minēto pārrobežu sadarbības plānošanas dokumentu un Sadarbības komitejas papildu ieteikumiem par attiecīgajā programmā finansējamiem projektiem, ko iesniegušas attiecīgo Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdības.

2. Dotāciju, kas pilnībā vai daļēji ir kādas Centrāleiropas vai Austrumeiropas valsts ieguldījums kopējā projektā, apstiprina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3906/89 9. pantā noteikto procedūru, un par to vienojas ar attiecīgo palīdzības saņēmēju valsti, noslēdzot finansēšanas memorandu.

9. pants

1. Komisija pārvalda palīdzības sniegšanu saskaņā ar ierasto praksi attiecībā uz palīdzību Centrāleiropai un Austrumeiropai, kā tas noteikts Regulā (EEK) Nr. 3906/89.

2. Ja iespējams, ir jāveido kopīgas uzraudzības struktūras, lai atvieglotu programmu īstenošanu.

10. pants

Īstenojot 3. pantā minētos mērķus, Komisija nodrošina, lai palīdzība no Phare, no citām ārējās palīdzības programmām un palīdzība, ko sniedz struktūrfondi, būtu koordinēta un saskaņota.

11. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un tajā pašā dienā aizstāj Regulu (EK) Nr. 1628/94.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Hans Van Den Broek

[1] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.

[2] OV L 103, 26.4.1996., 5. lpp.

[3] OV L 171, 6.7.1994., 14. lpp.

--------------------------------------------------