<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-94/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0094</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:433">EU:C:2019:433</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>22</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>22</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT> secinājumi – Lieta C‑94/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Chenchooliah</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Maceja Špunara</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Maciej Szpunar</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20190521">2019. gada 21. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑94/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Nalini Chenchooliah</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa, Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Savienības pilsonība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/38/EK</KEYWORD><KEYWORD>Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā</KEYWORD><KEYWORD>Saņēmēji</KEYWORD><KEYWORD>Trešās valsts valstspiederīgais, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātais, kurš ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību un kurš pēc tam ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī, kur viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīvas 2004/38 piemērojamība attiecībā uz šī trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu</KEYWORD><KEYWORD>15. panta un VI nodaļas piemērošanas joma</KEYWORD></INDEX><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ievads</ITEM.CONT><ITEM.REF>2</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Savienības tiesības</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Īrijas tiesības</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>III.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pamatlietas fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>IV.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prejudiciālo jautājumu problemātikas ierobežošana</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Prejudiciālo jautājumu izvērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par Direktīvas 2004/38 piemērojamību <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> un viņas laulātā, Savienības pilsoņa, situācijai</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ievada apsvērumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><?PAGE NO="2"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē ir statisks vai dinamisks?</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>3)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē progresīvais raksturs – secinājumi, kas ir jāizdara no spriedumiem <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. un <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu pārvietošanās brīvības īstenošanas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>dzīves cikls<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> Direktīvas 2004/38 ietvaros</ITEM.CONT><ITEM.REF>15</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Direktīvas 2004/38 diferencēta piemērošana</ITEM.CONT><ITEM.REF>15</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Būtiska atšķirība, kas pastāv starp izskatāmo lietu un lietu, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></ITEM.CONT><ITEM.REF>17</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>3)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Uz trešās valsts valstspiederīgā, Savienības pilsoņa laulātā, izraidīšanu joprojām ir attiecināma Direktīva 2004/38 tad, kad šis pilsonis ir pārstājis īstenot savu pārvietošanās brīvību uzņēmējā dalībvalstī tādēļ, ka viņš ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par ierobežojumiem un procesuālajām garantijām, kuri ir piemērojami attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, izraidīšanu, pamatojoties uz viņu uzturēšanās tiesību izbeigšanos</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Direktīvas 2004/38 VI nodaļas piemērošanas joma</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Direktīvas 2004/38 15. panta interpretācija</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>V.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vai uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātā, kurš vairs neīsteno savas tiesības brīvi pārvietoties dalībvalstī tādēļ, ka viņš ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī, ir attiecināma Direktīva 2004/38/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 158, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2011 (<DATE ISO="20110405">2011. gada 5. aprīlis</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 141, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="229" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 229, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="197" PAGE.FIRST="34" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 197, 34. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Direktīva 2004/38<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</P></NOTE> viņas izraidīšanas no uzņēmējas dalībvalsts teritorijas nolūkā? Attiecīgā gadījumā, kuras šīs direktīvas tiesību normas ir piemērojamas attiecībā uz viņas izraidīšanu? Vai uz šo valstspiederīgo attiecas minētās direktīvas VI nodaļas vai 15. panta tiesību normas saistībā ar procesuālajām garantijām, kuras ir piemērojamas lēmumiem par izraidīšanu, kas pieņemti tādu iemeslu dēļ, kuri nav sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumi?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tādi ir izskatāmās lietas pamatā esošie jautājumi, kuri liks Tiesai pirmo reizi interpretēt Direktīvas 2004/38 15. panta 1. un 3. punktu par procesuālajām garantijām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 3. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šo direktīvu piemēro visiem Savienības pilsoņiem, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, un viņu ģimenes locekļiem atbilstīgi 2. panta 2. punkta definīcijai, kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Tiesības uzturēties uz laiku līdz trim mēnešiem<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz ģimenes locekļiem, kam ir derīga pase un kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, bet pavada Savienības pilsoni vai ieceļo kopā ar viņu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 14. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Uzturēšanās tiesību saglabāšana<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> 1., 2. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="014.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem ir 6. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības, kamēr viņi nekļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="014.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem 7., 12. un 13. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības ir tikmēr, kamēr viņi atbilst minētajos pantos paredzētajiem nosacījumiem.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="014.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un neskarot VI nodaļas noteikumus, Savienības pilsoņus vai viņu ģimenes locekļus nekādā gadījumā nedrīkst izraidīt, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Savienības pilsoņi ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Savienības pilsoņi ir ieceļojuši uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, lai meklētu darbu. Šādā gadījumā Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus nedrīkst izraidīt, kamēr Savienības pilsoņi var pierādīt, ka viņi turpina meklēt darbu un ka viņiem ir reālas izredzes tikt pieņemtiem darbā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Procesuālās garantijas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 1. un 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Procedūras, kas paredzētas 30. un 31. pantā, analoģiski piemēro visiem lēmumiem, ar ko ierobežo Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos tādu iemeslu dēļ, kuri nav sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumi.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Uzņēmēja dalībvalsts nedrīkst noteikt ieceļošanas aizliegumu, pamatojoties uz lēmumu par izraidīšanu, uz kuru attiecas 1. punkts.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 27. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Vispārīgi principi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, dalībvalstis neatkarīgi no valstiskās piederības drīkst ierobežot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Šādus apsvērumus neizmanto ekonomiskos nolūkos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pasākumi, ko veic sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Iepriekšējas kriminālas sodāmības pašas par sevi nav pamatojums šādu pasākumu veikšanai.</ALINEA><ALINEA>Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Lēmumu paziņošana<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="030.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecīgajām personām rakstiski paziņo visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1. punktu, tā, lai viņām būtu saprotams to saturs un radītās sekas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecīgās personas precīzi un plaši informē par sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, uz kuriem pamatojas par viņiem pieņemtais lēmums, izņemot, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Paziņojumā norāda tiesu vai administratīvo iestādi, kurā attiecīgā persona var pārsūdzēt lēmumu, pārsūdzības termiņu un attiecīgā gadījumā laiku, kas personai atvēlēts, lai izceļotu no dalībvalsts teritorijas. Izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus, laiks, kas atvēlēts izceļošanai no teritorijas, nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma dienas.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 31. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Procesuālās garantijas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> 1. un 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="031.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Uzņēmējā dalībvalstī attiecīgajām personām jābūt piekļuvei juridiskajām un vajadzības gadījumā administratīvajām pārsūdzības procedūrām, lai pārsūdzētu vai pieprasītu izskatīt tiesā jebkādu lēmumu, kas pieņemts pret šīm personām sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="031.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pārsūdzības procedūrās tiek pārbaudīta lēmuma likumība, kā arī fakti un apstākļi, ar kuriem pamatots ierosinātais pasākums. Tām jānodrošina, ka lēmums nav nesamērīgs, jo īpaši, ņemot vērā 28. pantā noteiktās prasības.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Īrijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pašlaik Īrijas tiesiskais regulējums, kura mērķis ir transponēt Direktīvu 2004/38, ir ietverts <HT TYPE="ITALIC">European Communities (Free Movement of Persons) Regulations 2015</HT> (2015. gada Eiropas Kopienu (personu brīva pārvietošanās) noteikumi) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>2015. gada noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Ar 2015. gada noteikumiem ir aizstāti <HT TYPE="ITALIC">European Communities (Free Movement of Persons) (n<HT TYPE="SUP">o</HT>2) Regulations 2006</HT> (2006. gada Eiropas Kopienu (personu brīva pārvietošanās) noteikumi Nr. 2, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>2006. gada noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>), un tie ir stājušies spēkā 2016. gada 1. februārī.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Immigration Act 1999</HT> (1999. gada Imigrācijas likums) 3. pantā ir reglamentētas <HT TYPE="ITALIC">Minister for Justice and Equality</HT> (tieslietu un vienlīdzības ministrs, Īrija) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ministrs<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) pilnvaras pieņemt tā sauktos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>izbraukšanas rīkojumus<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (<HT TYPE="ITALIC">deportation orders</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas likuma 3. panta 1. punktu ministrs var pieņemt izbraukšanas rīkojumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>lai jebkuram ārvalstniekam, uz kuru attiecas rīkojums, liktu atstāt valsts teritoriju tajā norādītajā termiņā un turpmāk palikt ārpus valsts teritorijas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 3. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu izbraukšanas rīkojums var tikt pieņemts attiecībā uz personām, kuras attiecīgi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>pēc ministra domām, ir pārkāpušas ierobežojumu vai nosacījumu, kas noteikts attiecībā uz izkāpšanu krastā valsts teritorijā vai ieceļošanu valsts teritorijā, vai atļauju uzturēties valsts teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>kuru izraidīšana, pēc ministra domām, varētu nodrošināt kopējo labumu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā likuma 3. panta 3. punkta a) apakšpunktam, ja ministrs pieņem izbraukšanas rīkojuma projektu, viņš to kopā ar tā pamatojumu rakstveidā dara zināmu attiecīgajai personai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>1999. gada Imigrācijas likuma 3. panta 4. punktā ir paredzēts, ka minētā projekta paziņojumā cita starpā ir jāietver šādas norādes:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>norāde, ka persona var formulēt apsvērumus 15 darbdienu laikā;</P></ITEM><ITEM><P>norāde, ka personai ir tiesības brīvprātīgi atstāt valsts teritoriju, pirms ministrs vēl nav pieņēmis lēmumu par lietu, un norāde, ka personai ir jāinformē ministrs par pasākumiem, kas veikti, lai atstātu teritoriju;</P></ITEM><ITEM><P>norāde, ka persona var piekrist izbraukšanas rīkojuma pieņemšanai 15 darbdienu laikā un ka pēc tam ministram, cik drīz vien iespējams, ir jāorganizē personas izraidīšana no valsts teritorijas.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī likuma 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu, ja persona ir formulējusi apsvērumus, ministram, pirms viņš pieņem lēmumu, tie ir jāņem vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā likuma 3. panta 6. punktam, lai izvērtētu, vai ir jāpieņem izbraukšanas rīkojums, ministram ir jāņem vērā tādu apstākļu kopums kā laikposms, kurā persona ir uzturējusies valsts teritorijā, un šīs personas saiknes ar minēto teritoriju, tās profesionālā karjera un nodarbinātības izredzes (tostarp saistībā ar pašnodarbinātību), tās morāle un tās darbība gan valsts teritorijā, gan, ciktāl tās ir nozīmīgas un var tikt konstatētas, ārpus tās, humānie apsvērumi, kopējais labums, kā arī valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Lai pieņemtu izbraukšanas rīkojumu, ministram ir jāņem vērā arī jebkāds risks, ka persona var tikt nosūtīta atpakaļ, kā arī tiesības, piemēram, personas tiesības, kas var izrietēt no Īrijas Konstitūcijas un/vai no Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tiklīdz ir pieņemts izbraukšanas rīkojums, tas paliek spēkā uz nenoteiktu laiku. Tomēr attiecīgā persona var lūgt grozīt vai atsaukt šādu rīkojumu saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas likuma 311. pantu. Kad ministrs izvērtē pieteikumu par izbraukšanas rīkojuma atsaukšanu, viņam ir jānosaka, vai pieteikuma iesniedzējs ir identificējis apstākļu, kas radušies kopš šī rīkojuma pieņemšanas, izmaiņas, kuras pamato šādu atsaukšanu. Šādi apstākļi it īpaši var rasties tad, ja persona ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš Īrijā īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas viņam ir piešķirtas ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nalini Chenchooliah</HT>, Maurīcijas valstspiederīgā, ap 2005. gada februāri ieradās Īrijā ar vīzu studijām un līdz 2012. gada 7. februārim dzīvoja tur, pamatojoties uz secīgām uzturēšanās atļaujām. <DATE ISO="20110913">2011. gada 13. septembrī</DATE> viņa noslēdza laulību ar Portugāles valstspiederīgo. 2012. gada 2. februārī, atsaucoties uz savu Savienības pilsoņa laulātās statusu, viņa lūdza uzturēšanās atļauju. Pēc šī pieteikuma ministrs vairākkārt lūdza <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> sniegt papildu informāciju, kuru viņa daļēji sniedza <DATE ISO="20120525">2012. gada 25. maija</DATE> vēstulē. Ar <DATE ISO="20120827">2012. gada 27. augusta</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> lūdza noteikt papildu termiņu darba līguma iesniegšanai, apgalvojot, ka viņas vīrs tikko ir sācis strādāt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> lēmumu ministrs <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> pieteikumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu noraidīja ar šādu pamatojumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Jūs neesat pierādījusi, ka Savienības pilsonis veic saimniecisko darbību Īrijā, tādējādi ministrs nav pārliecināts, ka pilsonis īsteno [savas] tiesības, strādājot kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, apmeklējot mācības, sakarā ar piespiedu bezdarbu vai pietiekamu līdzekļu esamības dēļ atbilstoši [2006. gada] noteikumu 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasībām. Līdz ar to saskaņā ar [2006. gada] noteikumu 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu Jums nav tiesību uzturēties [Īrijā].<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20121015">2012. gada 15. oktobra</DATE> vēstulē <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> iesniedza pierādījumu, ka viņas vīrs divas nedēļas bijis nodarbināts restorānā, un lūdza pagarināt termiņu, kas noteikts, lai iesniegtu pieteikumu par <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> lēmuma pārskatīšanu. Ar <DATE ISO="20121031">2012. gada 31. oktobra</DATE> vēstuli ministrs piekrita pagarināt minēto termiņu. Saistībā ar pārskatīšanu ministrs lūdza sniegt papildu informāciju un norādīja, ka, ja tā netiks sniegta 10 darbdienu laikā, lieta tikšot nodota nodaļai, kura ir atbildīga par izraidīšanas pasākumiem. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> gandrīz divu gadu laikā nebija paziņojusi nekādu jaunu informāciju, <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> lēmums kļuva galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlija</DATE> vēstulē, kas adresēta tieši ministram, <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> norādīja, ka kopš <DATE ISO="20140616">2014. gada 16. jūnija</DATE> viņas vīrs pēc kriminālsoda piespriešanas atrodas ieslodzījumā Portugālē, un lūdza atļauju palikt Īrijas teritorijā, atsaucoties uz savu personisko situāciju. Ministra personīgais sekretārs saņēma šo vēstuli un apstiprināja tās saņemšanu <DATE ISO="20140718">2014. gada 18. jūlijā</DATE>. Tomēr šķiet, ka minēto vēstuli līdz <DATE ISO="20140915">2014. gada 15. septembrim</DATE> ministrijas departamenta nodaļas kompetentā daļa nav saņēmusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pa to laiku ar <DATE ISO="20140903">2014. gada 3. septembra</DATE> vēstuli ministrs informēja <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, ka attiecībā uz viņu ir paredzēts pieņemt lēmumu par izraidīšanu, pamatojoties uz to, ka viņas vīrs, Savienības pilsonis, ir uzturējies Īrijā ilgāk nekā trīs mēnešus, neievērojot 2006. gada noteikumu 6. panta 2. punkta prasības, kas ir tiesību norma, kuras mērķis ir transponēt Īrijas tiesībās Direktīvas 2004/38 7. panta 2. punktu, tādējādi viņai vairs nav tiesību palikt Īrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151126">2015. gada 26. novembra</DATE> vēstuli advokāti, kuri pastāvēja <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, lūdza ministru atbilstoši rīcības brīvībai, kas viņam piešķirta saskaņā ar Īrijas tiesībām, izsniegt <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> uzturēšanās atļauju, it īpaši norādot uz ilgstošo laikposmu, kurā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> ir uzturējusies Īrijā, viņas profesionālo karjeru, kā arī viņas izredzēm uz nodarbinātību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20161115">2016. gada 15. novembra</DATE> vēstuli ministrs informēja <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, ka viņš ir nolēmis neizpildīt lēmumu par izraidīšanu, bet uzsākt izbraukšanas rīkojuma procedūru atbilstoši 1999. gada Imigrācijas likuma 3. pantam. Šai vēstulei bija pievienots izbraukšanas rīkojuma projekts, attiecībā uz kuru <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> tika aicināta izteikt savus apsvērumus. Šis projekts bija balstīts uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> uzturēšanās Īrijā prettiesisko raksturu kopš <DATE ISO="20120207">2012. gada 7. februāra</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka <DATE ISO="20121107">2012. gada 7. novembris</DATE> ir datums, kurā ir beidzies pēdējās atļaujas, kas izsniegta prasītājai kā studentei, termiņš.</P></NOTE> un uz ministra<?PAGE NO="7"?> viedokli, ka viņas izraidīšana ļautu nodrošināt kopējo labumu. Šai vēstulei bija pievienots agrākais <DATE ISO="20161021">2016. gada 21. oktobra</DATE> lēmums, kurā bija apstiprināts, ka viņš ir nolēmis nepieņemt lēmumu par izraidīšanu un par ieceļošanas teritorijā aizliegumu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> saskaņā ar 2006. gada noteikumiem un 2015. gada noteikumu pārejas tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20161212">2016. gada 12. decembrī</DATE> iesniedzējtiesa atļāva <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> iesniegt pieteikumu par <DATE ISO="20161021">2016. gada 21. oktobra</DATE> lēmuma tiesas kontroli, kā arī lūgumu izdot rīkojumu, ar kuru ministram tiktu aizliegts pieņemt lēmumu viņu izraidīt. Turklāt šī tiesa noteica pagaidu pasākumus, kuri bija paredzēti, lai aizkavētu <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> adresētā izbraukšanas rīkojuma procedūras īstenošanu, pirms tiek pieņemts nolēmums par viņas tiesā iesniegto pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka iemesli, kuru dēļ viņai tika atļauts vērsties iesniedzējtiesā ar pieteikumu par tiesas kontroli, ir saistīti ar apstākli, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> kā Savienības pilsoņa sieva, kuras pieteikumu par Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas saņemšanu ir izskatījis ministrs, ir persona, uz kuru attiecās un joprojām attiecas Direktīva 2004/38 un 2006. gada noteikumi, kas grozīti ar 2015. gada noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka līdz šim brīdim Tiesa vēl nav lēmusi par jautājumu, vai trešās valsts valstspiederīgais, kas ir Savienības pilsoņa laulātais, joprojām ietilpst Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē un vai līdz ar to tādā situācijā kā pamatlietā, kurā minētais Savienības pilsonis ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī, lai tur izciestu brīvības atņemšanas sodu, un līdz ar to uzņēmējā dalībvalstī vairs neīsteno savas Savienības tiesībās piešķirtās tiesības uz brīvu pārvietošanos, šāda valstspiederīgā izraidīšana no uzņēmējas dalībvalsts, kurā viņš dzīvo, konkrēti tiek reglamentēta ar Direktīvas 2004/38 27., 28. un 31. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa atsaucas uz savu <DATE ISO="20140429">2014. gada 29. aprīļa</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Igunma</HT> pret <HT TYPE="ITALIC">Governor of Wheatfield Prison and others</HT> ([2014] <HT TYPE="ITALIC">IEHC</HT> 218), kurā tā ir uzskatījusi, ka uz šo jautājumu ir jāsniedz apstiprinoša atbilde, galvenokārt pamatojoties uz to, ka situācijā, kurā trešās valsts valstspiederīgais likumīgi noslēdz laulību ar Savienības pilsoni brīdī, kad šis pēdējais minētais īsteno savas no Savienības tiesībām izrietošās tiesības pārvietoties un/vai uzturēties uzņēmējā dalībvalstī, šāds valstspiederīgais joprojām ietilpst Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, pat ja vēlāk viņam ir tikušas atteiktas uzturēšanās tiesības atbilstoši minētās direktīvas 7. pantam, pamatojoties uz to, ka Savienības pilsonis nav īstenojis vai vairs neīsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Tā kā šādā situācijā Direktīva 2004/38 joprojām ir piemērojama, minētais valstspiederīgais varētu tikt izraidīts tikai atbilstoši šīs direktīvas VI nodaļas tiesību normām. Iesniedzējtiesa norāda, ka tajā notiekošajā tiesvedībā ir tikuši apspriesti iespējamie secinājumi, kas varētu tikt izdarīti no šī sprieduma un piemēroti izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo spriedumu ministrs kritizēja tā pamatotību, it īpaši norādot, ka tajā nav ievērots būtisks lietas apstāklis, proti, tas, ka Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, ja šis pilsonis faktiski neizmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, neietilpst Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomā. Šādā gadījumā lēmumu par šī ģimenes locekļa izraidīšanu reglamentējot nevis šīs direktīvas VI nodaļas tiesību normas, bet valsts tiesības saistībā ar ārvalstniekiem. Turklāt pretējas interpretācijas gadījumā būtu jāpierāda sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējums, kas padarītu par ļoti grūtu vai praktiski neiespējamu tādu trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu, kuri ir Savienības pilsoņu laulātie un kuri tikai noteiktā laikposmā ir izmantojuši pagaidu uzturēšanās tiesības savu laulāto darbības uzņēmējā dalībvalstī dēļ, neatkarīgi no šo Savienības pilsoņu pašreizējās darbības vai uzturēšanās vietas, kura varētu būt pat ārpus Savienības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> apgalvoja, ka attiecīgais spriedums apstiprina viņas nostāju, saskaņā ar kuru, būdama persona, kura noteiktā laikposmā savas laulības dēļ atbilstoši Direktīvas 2004/38 6. pantam ir saņēmusi vismaz pagaidu uzturēšanās tiesības uz laiku līdz trim mēnešiem, viņa arī vēlāk joprojām ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā un tātad var tikt izraidīta no uzņēmējas dalībvalsts teritorijas, vienīgi ievērojot minētajā direktīvā paredzētos noteikumus un garantijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa, Īrija) ar <DATE ISO="20180116">2018. gada 16. janvāra</DATE> spriedumu, kas Tiesas kancelejā ir iesniegts 2018. gada 12. februārī, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>1)</NO.P><TXT>Ja tāda Savienības pilsoņa laulātajam, kurš saskaņā ar Direktīvas 2004/38 6. pantu ir izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos, tiek atteiktas 7. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības, pamatojoties uz to, ka attiecīgais Savienības pilsonis neīsteno vai vairs neīsteno Eiropas Savienības Līgumos paredzētās tiesības attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī, un ja ir paredzēts izraidīt minēto laulāto no šīs dalībvalsts, vai izraidīšana ir jāveic, piemērojot un ievērojot Direktīvas 2004/38 tiesību normas vai arī tā ietilpst dalībvalsts tiesību aktu piemērošanas jomā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka izraidīšana ir jāveic saskaņā ar Direktīvas 2004/38 noteikumiem, vai izraidīšana ir jāveic, piemērojot un ievērojot Direktīvas 2004/38 VI nodaļas prasības, it īpaši tās 27. un 28. pantu, vai arī dalībvalsts šādos apstākļos var atsaukties uz citām šīs direktīvas normām, it īpaši uz tās 14. un 15. pantu?<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza lietas dalībnieki pamatlietā, Dānijas, Nīderlandes un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20190115">2019. gada 15. janvārī</DATE>, prasītāju pamatlietā, Dānijas un Nīderlandes valdību, kā arī Komisijas vārdā tika izklāstīti mutvārdu apsvērumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālo jautājumu problemātikas ierobežošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Pirms uzsākt prejudiciālo jautājumu izvērtējumu no Savienības tiesību viedokļa, ir jānosaka izskatāmajā lietā izvirzītās problemātikas robežas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka pamatlietā aplūkotajā situācijā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, Maurīcijas valstspiederīgajai, kompetentās iestādes atļāva uzturēties Īrijā kā studentei laikposmā no 2005. gada līdz 2012. gadam. Likumīgi nodzīvojusi Īrijas teritorijā gandrīz septiņus gadus, <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> noslēdza laulību ar Portugāles valstspiederīgo un lūdza izsniegt uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa laulātajai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmumā sniegtās informācijas izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> laulātais, kas ir Savienības pilsonis, ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, pārceļoties uz dzīvi un uzturoties dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, tad, kad viņš atstāja Portugāli, lai dotos uz Īriju, kur viņš strādāja vismaz piecpadsmit dienas. Tomēr viņš ir atgriezies Portugālē, kur kopš <DATE ISO="20140616">2014. gada 16. jūnija</DATE> viņš izcieš brīvības atņemšanas sodu, turpretī <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> ir palikusi Īrijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tālāk ir jāatzīmē, kā to norāda iesniedzējtiesa, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> viņas laulības ar šo Savienības pilsoni dēļ laikposmā, kurā viņš īstenoja savu pārvietošanās brīvību Īrijā, vismaz šajā laikposmā bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> statuss Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē. Viņas pieteikums, lai saņemtu uzturēšanās tiesības, kas ir atvasinātas no viņas laulātā, Savienības pilsoņa, uzturēšanās tiesībām<?PAGE NO="9"?> atbilstoši Direktīvas 2004/38 7. panta 2. punktam, tomēr tika noraidīts ar ministra <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> nebija tiesību uzturēties Īrijā atbilstoši 2006. gada noteikumu 6. panta 2. punkta a) apakšpunktam, proti, tiesību normai, kuras mērķis ir Īrijas tiesībās transponēt Direktīvas 2004/38 7. panta 2. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. šo secinājumu 23. punktu. Ir jāatzīmē, ka savos rakstveida apvērumos Komisija vispirms norāda, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma, šķiet, izriet, ka Īrijas iestādes, atsakoties piešķirt uzturēšanās atļauju <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, esot balstījušās tikai un vienīgi uz jautājumu, vai viņas laulātajam, Savienības pilsonim, <HT TYPE="ITALIC">bija pietiekami personīgie līdzekļi</HT> un vai šajā ziņā viņš varēja iesniegt darba līgumu. Taču Komisija atgādina, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka prasība, kas ir paredzēta Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>ir<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> pietiekami līdzekļi, ir jāinterpretē tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>pietiek ar to, ka Savienības pilsoņiem ir šādi līdzekļi, un šajā normā nav prasības par šo līdzekļu izcelsmi, proti, tos var nodrošināt tostarp trešās valsts valstspiederīgie [..]. Tiesa jau ir nospriedusi, ka, interpretējot pietiekamu līdzekļu nosacījumu tādējādi, ka ieinteresētajai personai pašai ir jābūt tādiem līdzekļiem un šajā ziņā tā nevar atsaukties uz ģimenes locekļa, kas viņu pavada, līdzekļiem, šis Direktīvā 2004/38 formulētais nosacījums tiktu papildināts ar prasību par līdzekļu izcelsmi, kas būtu nesamērīga iejaukšanās LESD 21. pantā garantēto brīvas pārvietošanās un uzturēšanās pamattiesību īstenošanā, jo tas nebūt nav nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai, proti, dalībvalstu publisko finanšu aizsardzībai<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>. Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Singh</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑218/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:476">EU:C:2015:476</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra). Lai arī es piekrītu šai Komisijas analīzei, ir jāuzsver ne tikai tas, ka manā rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo situāciju šajā lietā, bet it īpaši tas, ka ministra <DATE ISO="20120911">2012. gada 11. septembra</DATE> lēmums, kuru <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> neapstrīd, ir kļuvis galīgs. Skat. šo secinājumu 23. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā tas izriet no <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> rakstveida apsvērumiem un kā ir ticis apstiprināts tiesas sēdē, viņa neapstrīd minēto ministra lēmumu un līdz ar to nepieprasa uzturēšanās tiesības, kas atvasinātas no viņas laulātā, Savienības pilsoņa, uzturēšanās tiesībām, atbilstoši Direktīvai 2004/38. Toties viņa apgalvo, ka, tā kā viņa Īrijā ir uzturējusies atbilstoši Direktīvas 2004/38 normām, attiecībā uz viņu lēmums par izraidīšanu var tikt pieņemts, vienīgi ievērojot piemērojamās tiesību normas, ar kurām ir paredzēts transponēt šo direktīvu, it īpaši tās 27. un 28. pantu, nevis izbraukšanas rīkojumu saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas likuma 3. pantu, kurš pēc savas ierosmes ir papildināts ar ieceļošanas Īrijas teritorijā aizliegumu uz nenoteiktu laiku.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālo jautājumu izvērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ar abiem prejudiciālajiem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2004/38, it īpaši tās VI nodaļas tiesību normas vai 15. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ir piemērojamas lēmumam par trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz to, ka viņam vairs nav uzturēšanās tiesību atbilstoši šai direktīvai, situācijā, kurā šis valstspiederīgais ir noslēdzis laulību ar Savienības pilsoni brīdī, kad šis pilsonis, pārceļoties uz dzīvi un uzturoties dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, bija izmantojis savu pārvietošanās brīvību saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu, pilsoni, kurš pēc tam ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Uzreiz ir jānorāda, ka prasītājas, Komisijas, ministra un valdību, kuras ir piedalījušās izskatāmajā lietā, nostājas šajā jautājumā atšķiras. <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> un Komisija apgalvo, ka uz pamatlietā aplūkoto situāciju, proti, dalībvalsts īstenotu Savienības pilsoņa ģimenes locekļa izraidīšanu, pamatojoties uz to, ka minētais pilsonis tajā vairs neīsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, attiecas Direktīva 2004/38<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Komisija uzskata, ka izraidīšanas pasākums līdz ar to būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem ir transponēta šī direktīva.</P></NOTE>, savukārt ministram, kuru atbalsta Īrija, kā arī Dānijas, Nīderlandes un Austrijas valdības, ir pretējs viedoklis. Attiecībā uz iesniedzējtiesu, kā izriet no šo secinājumu 31. punkta, šī tiesa atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa) <DATE ISO="20140429">2014. gada 29. aprīļa</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Igunma</HT> pret <HT TYPE="ITALIC">Governor of Wheatfield Prison and others</HT> ([2014] <HT TYPE="ITALIC">IEHC</HT> 218), kurā tā ir uzskatījusi, ka Direktīva 2004/38 ir piemērojama situācijā, kas ir analoga pamatlietā aplūkotajai situācijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka minētajā lietā prasītājam <HT TYPE="ITALIC">P. Igunma</HT>, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, tika atteikta uzturēšanās atļauja Īrijā, pamatojoties uz to, ka viņa sieva, kas ir Savienības pilsone, netika uzskatīta par tādu, kas izmanto no Savienības tiesībām izrietošās tiesības brīdī, kad tika iesniegts uzturēšanās atļaujas pieteikums. Lietas pamatā bija <HT TYPE="ITALIC">P. Igunma</HT> aizturēšana, lai īstenotu izbraukšanas rīkojumu, kas pieņemts attiecībā uz viņu, kamēr viņš nebija apprecējies ar savu sievu Īrijā. Galvenais šajā lietā izvirzītais jautājums attiecās uz to, vai <HT TYPE="ITALIC">P. Igunma</HT> var tikt uzskatīts par personu, kura ietilpst Direktīvas 2004/38 un Īrijas noteikumu, ar kuriem tā ir transponēta, piemērošanas jomā. Iesniedzējtiesa nosprieda, ka Direktīva 2004/38 un minētie noteikumi ir piemērojami <HT TYPE="ITALIC">P. Igunma</HT> gadījumā un ka tādējādi viņu var izraidīt no valsts tikai ar lēmumu par izraidīšanu, kas pieņemts atbilstoši Īrijas noteikumiem. Minētā sprieduma 32. punktā šī tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirības starp izbraukšanas rīkojumu un lēmumu par izraidīšanu, no kurām viena ir tāda, ka izbraukšanas rīkojuma spēkā esamības laiks nav ierobežots. Pēc iesniedzējtiesas domām, lēmuma par izraidīšanu sekas izbeidzas ar tā izpildi, ja vien tas nav papildināts ar noteiktu ieceļošanas valsts teritorijā aizlieguma laikposmu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas jautājumiem, man šķiet, ka vispirms ir jānosaka, vai un kādā mērā Direktīva 2004/38 ir piemērojama šajā lietā. Ņemot vērā šo mērķi, es izvērtēšu atbilstošo Tiesas judikatūru, kurā, manuprāt, ir ietverti noteikti elementi, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgus skaidrojumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 2004/38 piemērojamību <HT TYPE="NORMAL">N. Chenchooliah</HT> un viņas laulātā, Savienības pilsoņa, situācijai</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tūlīt pēc Savienības pilsonības iedibināšanas un trīs gadus pēc sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Grzelczyk</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010920">2001. gada 20. septembris</DATE> (<NO.CASE>C‑184/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:458">EU:C:2001:458</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kurā Tiesa pirmo reizi ir precizējusi, ka Savienības pilsoņa statuss ir paredzēts kā dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Šis Tiesas judikatūrā iedibinātais precizējums nesen ir atgādināts <DATE ISO="20181210">2018. gada 10. decembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wightman</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑621/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:999">EU:C:2018:999</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, pasludināšanas, atbildot uz nepieciešamību šim jaunajam statusam pielāgot ar pārvietošanās un uzturēšanās brīvībām saistīto tiesisko regulējumu, tika pieņemta Direktīva 2004/38, un šis statuss ir spēkā kopš 2000. gadu sākuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. Direktīvas 2004/38 3. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>No Direktīvas 2004/38 1.–4. un 11. apsvēruma izriet, ka tās mērķis vispirmām kārtām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ir atvieglot pamattiesību un individuālo tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu, kas Savienības pilsoņiem tieši ir piešķirtas LESD 21. panta 1. punktā, un nostiprināt minētās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marts</DATE>, <NAME.CASE>O. un B.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:135">EU:C:2014:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2450">EU:C:2014:2450</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Turklāt Tiesa ir precizējusi, ka šīs direktīvas priekšmets, kā izriet no tās 1. panta a) punkta, attiecas uz nosacījumiem, kas reglamentē Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu īstenotās tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110505">2011. gada 5. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑434/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:277">EU:C:2011:277</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marts</DATE>, <NAME.CASE>O. un B.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:135">EU:C:2014:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē ir statisks vai dinamisks?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktā, kurā ir definēta tās piemērojamība personām, ir noteikts, ka šī direktīva ir piemērojama visiem Savienības pilsoņiem, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>pārceļas uz dzīvi vai uzturas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, un viņu ģimenes locekļiem, kuri atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta definīcijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajos secinājumos es izmantoju terminu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> vienīgi Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē. Skat. šo secinājumu 54. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>No šīs tiesību normas, kā to ir interpretējusi Tiesa, izriet, ka šajā direktīvā minētās <HT TYPE="ITALIC">tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties</HT> var izmantot tikai saņēmējs Direktīvas 2004/38 3. panta izpratnē. Šāds saņēmējs var būt Savienības pilsonis (kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tas nav valstiski piederīgs) vai viņa ģimenes loceklis (kurš to pavada vai pārceļas kopā ar to) atbilstīgi Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punktā paredzētajai definīcijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes E. Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>O. u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:837">EU:C:2013:837</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Direktīvā 2004/38 Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, nav piešķirtas nekādas autonomas tiesības. Tādējādi iespējamās tiesības, kuras šiem valstspiederīgajiem ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, izriet no tiesībām, kuras attiecīgajam Savienības pilsonim ir tādēļ, ka viņš īsteno savu pārvietošanās brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir acīmredzams, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> <HT TYPE="ITALIC">vīrs</HT>, kurš ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību, atstājot savas pilsonības dalībvalsti, proti, Portugāli, lai pārceltos uz dzīvi Īrijā un tajā uzturētos, ietilpa Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Līdz ar to, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, arī <HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Chenchooliah</HT> vismaz laikposmā, kad viņas Portugāles valstspiederības laulātais īstenoja savu pārvietošanās brīvību Īrijā, bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> statuss šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. šo secinājumu 40. punktu.</P></NOTE>. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vīrs ir atgriezies Portugālē un ka Direktīva 2004/38 neattiecas uz tāda Savienības pilsoņa situāciju, kurš ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Tomēr Tiesa ir atzinusi atvasinātās uzturēšanās tiesības trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņa, kas atgriežas savas pilsonības dalībvalstī, ģimenes locekļi, – skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920707">1992. gada 7. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Singh</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑370/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:296">EU:C:1992:296</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071211">2007. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eind</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑291/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:771">EU:C:2007:771</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajos abos spriedumos Tiesa konkrēti ir nospriedusi, ka, ja Savienības pilsonis kopā ar kādu savu ģimenes locekli, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, ir uzturējies dalībvalstī, kas nav tā pilsonības dalībvalsts, laikposmā, kas attiecīgi pārsniedz divus ar pusi gadus un vienu ar pusi gadu, un tajā ir veicis algotu darbu, minētajam trešās valsts valstspiederīgajam, šim Savienības pilsonim atgriežoties dalībvalstī, kuras pilsonība viņam ir, saskaņā ar Savienības tiesībām ir jābūt atvasinātajām tiesībām uzturēties pēdējā minētajā valstī. Pēc tam Tiesa savā <DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>O. un B.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:135">EU:C:2014:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir precizējusi, ka LESD 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīvas 2004/38 noteikumi ir piemērojami pēc analoģijas situācijā, kurā Savienības pilsonis ir izveidojis vai nostiprinājis ģimenes dzīvi ar trešās valsts valstspiederīgo, faktiski uzturoties dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, atbilstoši Direktīvas 2004/38 7. panta 1. un 2. punktā vai 16. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kurā minētais Savienības pilsonis kopā ar savu attiecīgo ģimenes locekli atgriežas savas pilsonības dalībvalstī. Proti, kā Tiesa to ir atzinusi, lai arī Direktīva 2004/38 neattiecas uz šādu atgriešanās gadījumu, tā pēc analoģijas ir jāpiemēro saistībā ar Savienības pilsoņa uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, ņemot vērā, ka abos gadījumos Savienības pilsonis ir atsauces persona, lai trešās valsts valstspiederīgais, kas ir šī Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, varētu iegūt atvasinātās uzturēšanās tiesības. Saistībā ar Savienības pilsoņa un viņa tā paša dzimuma laulātā atgriešanās gadījumu skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180605">2018. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Coman</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑673/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:385">EU:C:2018:385</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Attiecībā uz Savienības pilsoņa un viņa partnera, ar kuru viņam ir ilgstošas attiecības, tās pienācīgi apliecinot, atgriešanās gadījumu skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180712">2018. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banger</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑89/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:570">EU:C:2018:570</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir jāuzskata, ka viņš vairs neatbilst jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> definīcijai Direktīvas 2004/38 3. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā rodas jautājums, vai <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātā, kurš vairs neīsteno savu pārvietošanās brīvību, var <HT TYPE="ITALIC">zaudēt</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> statusu Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē tāpēc, ka principā sakarā ar viņas vīra atgriešanos savas pilsonības dalībvalstī viņa vairs neatbilst šajā tiesību normā noteiktajam nosacījumam, proti, nosacījumam par Savienības pilsoņa pavadīšanu vai pievienošanos viņam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, ņemot vērā faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> nav ne pavadījusi savu laulāto, ne viņam pievienojusies Portugālē, judikatūra attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgā, kas ir Savienības pilsoņa, kurš atgriežas savas pilsonības dalībvalstī, laulātais, atvasinātajām ieceļošanas un uzturēšanās tiesībām nav piemērojama apstākļos, kādi tiek aplūkoti pamatlietā. Par šo Tiesas judikatūru skat. 16. zemsvītras piezīmi. Saistībā ar trešās valsts valstspiederīgā, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un kam ir uzturēšanās atļauja, kuru izsniegusi dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2004/38 5. pantu, ieceļošanas tiesībām Tiesa ir nospriedusi, ka šādam valstspiederīgajam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>nav pienākuma iegūt vīzu vai līdzvērtīga pienākuma, lai [tas] varētu ieceļot tās dalībvalsts teritorijā, kas ir šī Savienības pilsoņa izcelsmes valsts<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, – skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2450">EU:C:2014:2450</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:345">EU:C:2014:345</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka tas tā ir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šajā ziņā spriedumiem <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, no kuriem izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē ir dinamisks jeb tāds, kas laika gaitā attīstās, manuprāt, ir īpaša nozīme.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Spriedums <HT TYPE="NORMAL">Metock</HT> u.c.</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [<HT TYPE="ITALIC">M. Poiares Maduro</HT>] viedokli šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:335">EU:C:2008:335</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa ir atbildējusi uz diviem prejudiciālajiem jautājumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa) bija uzdevusi tiesvedībā starp pieciem Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu laulātajiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, no vienas puses, un ministru, no otras puses. Ministrs bija noraidījis viņu kā Savienības pilsoņa, kurš strādā un/vai uzturas Īrijā, laulāto pieteikumus uzturēšanās atļauju saņemšanai, pamatojoties uz to, ka viņi neatbilstot tobrīd spēkā esošajā Īrijas tiesiskajā regulējumā izvirzītajam nosacījumam par iepriekšēju likumīgu uzturēšanos citā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar prasību par iepriekšēju likumīgu uzturēšanos kādā citā dalībvalstī Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvā 2004/38 ir paredzētas tiesības ieceļot un uzturēties dalībvalstī nevis visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, bet gan tikai tiem, kuri ir tāda <HT TYPE="ITALIC">Savienības pilsoņa</HT> ģimenes locekļi šīs direktīvas 2. panta 2. punkta izpratnē, kas ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, <HT TYPE="ITALIC">apmetoties dalībvalstī</HT>, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tā nosprieda, ka Direktīvai 2004/38 ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā trešās valsts valstspiederīgajam – tāda Savienības pilsoņa laulātajam, kurš uzturas šajā dalībvalstī, kuras pilsonības viņam nav, – lai varētu tikt izmantotas šīs direktīvas normas, ir izvirzīta prasība, lai viņš pirms savas ierašanās uzņēmējā dalībvalstī iepriekš būtu likumīgi uzturējies citā dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Atgādinājumam – šajā spriedumā Tiesa ir pārskatījusi <DATE ISO="20030923">2003. gada 23. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Akrich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑109/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:491">EU:C:2003:491</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktu Tiesa ir nospriedusi, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir tāda <HT TYPE="ITALIC">Savienības pilsoņa laulātais, kurš uzturas</HT> dalībvalstī, kuras pilsonības viņam nav, un kas pavada vai pievienojas šim Savienības pilsonim, ir attiecināmas minētās direktīvas normas neatkarīgi no viņu laulības noslēgšanas vietas un datuma, kā arī neatkarīgi no tā, kā šis trešās valsts valstspiederīgais ir ieceļojis uzņēmējā dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Spriedums <HT TYPE="NORMAL">Lounes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Lieta, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, attiecās uz Spānijas valstspiederīgo <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT>, kura pēc tam, kad kopš 1996. gada bija uzturējusies Apvienotajā Karalistē, 2009. gadā naturalizācijas kārtībā ieguva Lielbritānijas pilsonību, vienlaikus saglabājot Spānijas pilsonību. 2014. gadā <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> noslēdza laulību ar <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT>, Alžīrijas valstspiederīgo. Šis pēdējais minētais kā Savienības pilsoņa laulātais iesniedza uzturēšanās atļaujas pieteikumu, kuru <HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for the Home Department</HT> (iekšlietu ministrs, Apvienotā Karaliste) noraidīja, pamatojoties uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT> bija pārsniedzis atļautās uzturēšanās šajā dalībvalstī termiņu, pārkāpjot imigrācijas kontroles.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Lai gan Tiesa konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> ir Spānijas valstspiederīgā un ka viņa ir īstenojusi savu pārvietošanās brīvību, pārceļoties uz dzīvi un uzturoties dalībvalstī, kas nav viņas pilsonības dalībvalsts, proti, tad, kad viņa 1996. gadā izceļoja no Spānijas, lai pārceltos uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, izskatāmās lietas apstākļi ļāva Tiesai nospriest, ka šajā gadījumā Direktīva 2004/38 nav piemērojama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā Tiesa atgādināja, ka Direktīvas 2004/38 mērķis nav reglamentēt Savienības pilsoņa uzturēšanās nosacījumus dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, un līdz ar to tās mērķis nav arī piešķirt šīs dalībvalsts teritorijā atvasinātās uzturēšanās tiesības šī pilsoņa ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie. Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Ievērojot ģenerāladvokāta Ī. Bota [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>] secinājumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:407">EU:C:2017:407</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Tiesa uzskatīja, ka Lielbritānijas pilsonības iegūšana <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> gadījumā ir izraisījusi <HT TYPE="ITALIC">izmaiņas tiesiskajā režīmā</HT> gan no valsts tiesību, gan Direktīvas 2004/38 viedokļa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi Tiesa nosprieda, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> vairs neatbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> jēdziena definīcijai Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē un, otrkārt, ka šīs direktīvas mērķis vairs nav reglamentēt viņas uzturēšanās tiesības Apvienotajā Karalistē, jo tās pēc sava rakstura ir beznosacījuma. Tāpēc Tiesa atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT> vairs nevar saņemt atvasinātās uzturēšanās tiesības attiecīgajā dalībvalstī, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 normām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa savas pārdomas koncentrēja uz jautājumu par Savienības pilsonību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>Atvasināto tiesību mērķis un pamatojums tātad ir balstīti uz konstatējumu, saskaņā ar kuru atteikums atzīt šādas tiesības var apdraudēt it īpaši šo Savienības pilsoņa [pārvietošanās] brīvību, kā arī to tiesību īstenošanu un lietderīgo iedarbību, kādas attiecīgajam Savienības pilsonim izriet no LESD 21. panta 1. punkta<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</P></NOTE>. Šajā ziņā Tiesa atgādināja, ka Savienības pilsonim ar LESD 21. panta 1. punktu piešķirto tiesību, tostarp atvasināto tiesību, kādas ir viņa ģimenes locekļiem, mērķis ir it īpaši veicināt attiecīgā Savienības pilsoņa pakāpenisku integrāciju uzņēmējas dalībvalsts sabiedrībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turpinājumā Tiesa norādīja, ka Savienības pilsonim piešķirto tiesību lietderīgā iedarbība prasa, lai pilsonis, kurš ir tādā situācijā, kādā ir <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT>, uzņēmējā dalībvalstī varētu turpināt izmantot viņam ar šo tiesību normu piešķirtās tiesības pēc tam, kad tas papildus savai izcelsmes pilsonībai ir ieguvis šīs dalībvalsts pilsonību, un it īpaši varētu veidot ģimenes dzīvi ar savu laulāto, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, piešķirot pēdējam minētajam atvasinātās uzturēšanās tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:407">EU:C:2017:407</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Turpmāk liedzot viņai tiesības, kuras viņa līdz šim ir izmantojusi attiecībā uz savas ģimenes locekļu uzturēšanos, jo viņa naturalizācijas ceļā ir izvēlējusies dziļāku integrāciju uzņēmējā dalībvalstī, tiktu atņemta lietderīgā iedarbība tiesībām, kādas viņai izriet no LESD 21. panta 1. punkta<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</P></NOTE>. Precīzāk, Tiesa nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT> var saņemt šādas uzturēšanās tiesības atbilstoši LESD 21. panta 1. punktam ar nosacījumiem, kuri nedrīkst būt stingrāki par Direktīvā 2004/38 paredzētajiem nosacījumiem minēto tiesību piešķiršanai trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir Savienības pilsoņa, kurš ir īstenojis savas brīvas pārvietošanās tiesības, apmetoties uz dzīvi dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, ģimenes loceklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē progresīvais raksturs – secinājumi, kas ir jāizdara no spriedumiem <HT TYPE="NORMAL">Metock</HT> u.c. un <HT TYPE="NORMAL">Lounes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Es pilnībā apzinos faktiskās atšķirības starp izskatāmo lietu un lietām, kurās tika taisīti spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr, kā esmu norādījis šo secinājumu 52. punktā, šīs abas lietas man šķiet atbilstošas, it īpaši, lai izvērtētu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē dinamisko jeb mainīgo raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Attiecībā uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> – man šķiet interesanti iesākumā norādīt, ka četri prasītāji pamatlietā, trešās valsts valstspiederīgie, atbilstoši Direktīvai 2004/38 norādīja <HT TYPE="ITALIC">uz tiesībām apmesties uz dzīvi kopā ar saviem laulātajiem, Savienības pilsoņiem, uzņēmējā dalībvalstī</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šo valstspiederīgo uzturēšanās atļauju pieteikumu iesniegšana uzņēmējā dalībvalstī tolaik bija notikusi brīdī, kad viņu laulātie, Savienības pilsoņi, jau vairākus gadus <HT TYPE="ITALIC">tajā bija uzturējušies</HT>. Tādējādi Tiesa ir pasludinājusi šo spriedumu, atzīstot atvasinātās uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī, kurā laulātais, kas ir Savienības pilsonis, ir izmantojis savu pārvietošanās brīvību, <HT TYPE="ITALIC">tajā apmetoties uz dzīvi</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Jāatgādina, ka Tiesa ir atzinusi, ka prasība par Savienības pilsoņa pavadīšanu vai pievienošanos viņam turklāt atbilst atvasināto ieceļošanas un uzturēšanās tiesību mērķim, kuras Direktīvā 2004/38 ir paredzētas attiecībā uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, tāpēc ka pretējā gadījumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>apstāklis, ka Savienības pilsoņa ģimene nevar viņu pavadīt vai viņam pievienoties uzņēmējā dalībvalstī, iespaidotu viņa pārvietošanās brīvību, atturot viņu no savu tiesību ieceļot un uzturēties šajā dalībvalstī īstenošanas<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121108">2012. gada 8. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Iida</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:691">EU:C:2012:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marts</DATE>, <NAME.CASE>O. un B.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:135">EU:C:2014:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160913">2016. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rendón Marín</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:675">EU:C:2016:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Vai šo atziņu gaismā var uzskatīt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> statuss Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, ciktāl tas ir iegūts, pateicoties trešās valsts valstspiederīgā laulībām ar Savienības pilsoni, kurš ir izmantojis savu pārvietošanās brīvību uzņēmējā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo kopā, paliek iegūts un vairs nevar tikt zaudēts?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Man tā nešķiet<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Šādos apstākļos, manuprāt, nedrīkst sajaukt, pirmkārt, situācijas, par kurām ir skaidrs, ka Direktīvas 2004/38 nosacījumi nav izpildīti, kā tas ir Savienības pilsoņa atgriešanās savas pilsonības dalībvalstī gadījumā vai gadījumā, kad viņš galīgi iekārtojas uz dzīvi citā dalībvalstī, lai gan viņa laulātais, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, paliek uzņēmējā dalībvalstī, kurā viņi uzturējās kopā, un, otrkārt, situācijas, kurām ir <HT TYPE="ITALIC">pagaidu raksturs</HT> un par kurām ir jāuzskata, ka Savienības pilsonim un viņa laulātajam, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, joprojām saglabājas saņēmēju statuss Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē. Tas tā it īpaši ir tāda Savienības pilsoņa gadījumā, kurš pārvietojas uz savas pilsonības dalībvalsti un īslaicīgi uzturas tajā, lai veiktu pienācīgi apstiprinātu ārstēšanos, īslaicīgi rūpētos par savas ģimenes locekli, kuru skārušas veselības problēmas, vai kurš pārvietojas uz citu dalībvalsti un īslaicīgi uzturas tajā tādu svarīgu iemeslu dēļ kā grūtniecība un dzemdības, mācības vai arodmācības vai tādu profesionālu iemeslu kā norīkojums darbā citā dalībvalstī vai trešajā valstī dēļ, un šis gadījums ietilptu šajā otrajā situāciju kategorijā. Manuprāt, tas nozīmē, ka gadījumā, kad Savienības pilsonim ir jāatgriežas un <HT TYPE="ITALIC">īslaicīgi</HT> jāuzturas savas pilsonības dalībvalstī vai kad viņš pārvietojas uz citu dalībvalsti un <HT TYPE="ITALIC">īslaicīgi</HT> tajā uzturas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, uz viņa laulāto, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais un kurš paliek uzņēmējā dalībvalstī, it īpaši tādēļ, lai nepieļautu sava darba zaudēšanu, turpinātu apmeklēt mācības vai arodmācības šajā dalībvalstī, joprojām būtu jāattiecina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> jēdziens Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē. Saistībā ar uzturēšanās atļaujas saglabāšanu īslaicīgas prombūtnes gadījumos skat. šīs direktīvas 11. panta 2. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tā kā šis spriedums tika pasludināts saistībā ar trešās valsts valstspiederīgo, kuri ir Savienības pilsoņu laulātie, pieteikumiem attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">šo valstspiederīgo tiesībām apmesties uz dzīvi kopā ar saviem laulātajiem, Savienības pilsoņiem, uzņēmējā dalībvalstī</HT>, pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, no Tiesas argumentācijas nevar secināt, ka tādā situācijā kā pamatlietā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> statuss Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē paliek iegūts un nevar tikt zaudēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Būtu jāpiebilst, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> statusa dinamisko jeb progresīvo raksturu šīs tiesību normas izpratnē Tiesa nesen ir uzsvērusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Proti, lietas, kurā tika taisīts šis spriedums, apstākļi, kuri ir atgādināti šo secinājumu 56. punktā, Tiesai ir ļāvuši atzīt, ka, līdzko <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT>, Savienības pilsone, ieguva uzņēmējas dalībvalsts pilsonību, viņa vairs neatbilst jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> definīcijai Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, lai gan viņa gandrīz divdesmit gadus bija īstenojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos uzņēmējā dalībvalstī un pat bija ieguvusi pastāvīgas uzturēšanās tiesības šīs direktīvas izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Proti, <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> pakāpeniskā un parauga cienīgā integrācija uzņēmējas dalībvalsts sabiedrībā līdz pat šīs dalībvalsts pilsonības iegūšanai ir izraisījusi paradoksālu rezultātu, proti, viņas tiesību zaudēšanu saistībā ar Direktīvu 2004/38, lai gan katrā posmā viņa bija izpildījusi pieprasītos uzturēšanās nosacījumus. Par šo paradoksu skat. ģenerāladvokāta Ī. Bota secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:407">EU:C:2017:407</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tomēr Tiesa ir līdzsvarojusi šo Direktīvas 2004/38 šauro interpretāciju ar LESD 21. panta 1. punkta piemērošanu, kurš joprojām ir attiecināms uz <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT>. Šajā ziņā man šķiet svarīgi uzsvērt, ka šajā spriedumā Tiesa it īpaši ir ņēmusi vērā <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> Spānijas pilsonību, atzīstot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>dalībvalsts nevar ierobežot sekas, kādas izriet no citas dalībvalsts pilsonības esamības, it īpaši tiesības, kas ir saistītas ar to atbilstoši Savienības tiesībām un kas izriet no tā, ka pilsonis ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>, spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Par savas valsts pilsonības pārākuma principa apšaubīšanu skat. it īpaši Pataut, E., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Les conflits de nationalités face au droit de l’Union<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue critique de droit international privé</HT>, aprīlis–jūnijs, 2018, 241.–256. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Ja izskatāmajā lietā tiek piemērotas no abiem šiem spriedumiem izrietošās atziņas, lai izvērtētu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> progresīvo raksturu Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, tas nozīmē, ka sākumā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> kā Portugāles pilsoņa sieva ir ieguvusi atvasinātās uzturēšanās tiesības uz laiku līdz trim mēnešiem, pamatojoties uz šīs direktīvas 6. panta 1. punktu. Tolaik viņa bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, jo viņa kopā ar savu vīru, Savienības pilsoni, <HT TYPE="ITALIC">uzturējās</HT> dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts. Tomēr pēc tam <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> ir zaudējusi savu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> statusu šīs tiesību normas izpratnē sava vīra atgriešanās Portugālē dēļ, tāpēc ka šis pēdējais minētais vairs neatbilst nosacījumam par uzturēšanos uzņēmējā dalībvalstī un viņa pati neatbilst nosacījumam par viņa pavadīšanu vai pārcelšanos kopā ar viņu uz šo dalībvalsti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Tā kā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vīrs ir atgriezies Portugālē, kur viņš izcieš ilgstošu brīvības atņemšanos sodu, nav iespējams uzskatīt, ka viņa atgriešanās Portugālē ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>īslaicīga<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> šo secinājumu 39. zemsvītras piezīmē minētajā izpratnē. Skat. arī šo secinājumu 16. un 17. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>. No tā izriet, ka, kopš viņas vīra atgriešanās Portugālē un tā kā viņa ir palikusi Īrijā, kurā viņa vairs neuzturas kopā ar laulāto, <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vairs neatbilst jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos izskatāmās lietas pamatā esošais jautājums joprojām ir atklāts – vai var uzskatīt, ka, lai gan <HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Chenchooliah</HT> vairs nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, uz viņu joprojām ir attiecināma šī direktīva viņas izraidīšanas no uzņēmējas dalībvalsts nolūkā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Kā to pierādīšu turpmākajos apsvērumos, es esmu pārliecināts, ka tas tā ir.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu pārvietošanās brīvības īstenošanas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>dzīves cikls<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> Direktīvas 2004/38 ietvaros</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka, lai arī <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vairs nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>saņēmējas<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> statusa Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē un līdz ar to viņa ir zaudējusi savas uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī, tas nekādi nenozīmē, ka nevar tikt piemērotas citas šīs direktīvas normas. Ir taisnība, ka Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktā tās piemērojamība ir noteikta attiecībā uz laikposmu, kurā Savienības pilsonis un viņa ģimenes locekļi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> šīs tiesību normas izpratnē. Tādējādi šajā laikposmā viņiem no šīs direktīvas izriet tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties. Tomēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>saņēmēja<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> statusa Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē zaudēšanas <HT TYPE="ITALIC">sekas</HT>, it īpaši izraidīšana, <HT TYPE="ITALIC">joprojām paliek saistītas</HT> ar laikposmu, kurā šis Savienības pilsonis un viņa ģimenes locekļi likumīgi bija uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Ļaujiet man paskaidrot šo ideju.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2004/38 diferencēta piemērošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 struktūra liecina, ka ar šo direktīvu ir izveidota diferencēta tās tiesību normu piemērošanas sistēma. Ar Direktīvas 2004/38 dažādo nodaļu un tiesību normu vienkāršu izlasīšanu pietiek, lai izvērtētu šo sistēmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. it īpaši šīs direktīvas II nodaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>Izceļošanas un ieceļošanas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> un III nodaļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>Uzturēšanās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> (uz laiku līdz trim mēnešiem, ilgāk nekā trīs mēnešus, pastāvīgi), uzturēšanās tiesību saglabāšana (pat Savienības pilsoņa izceļošanas gadījumā), ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežojumi (izraidīšana).</P></NOTE>. Proti, šīs direktīvas struktūra norāda, pirmkārt, uz ideju par tajā regulēto Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu situāciju, kā arī ar šo direktīvu piešķirto tiesību attīstību un, otrkārt, uz ideju par saņēmēju pakāpenisku integrāciju uzņēmējā dalībvalstī. Ar Direktīvu 2004/38 tiek regulēts Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu pārvietošanās brīvības īstenošanas <HT TYPE="ITALIC">pilnīgs dzīves cikls</HT> no viņu ieceļošanas brīža dalībvalstī, kas nav tā, kuras valstspiederība ir šim pilsonim, līdz izceļošanas brīdim no tās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Direktīvas 2004/38 dzīves ciklu es saprotu kā to laikposmu, kurā norisinās to posmu pēctecība, kas veido Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību, ieskaitot laikposmu, kurā beidz pastāvēt šajā direktīvā reglamentētās tiesības uz brīvu pārvietošanos.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tādējādi ar Direktīvu 2004/38 ir izveidota sistēma, kas aptver dažādu veidu tiesības dažādu kategoriju pilsoņiem un kas līdz ar to nozīmē tās tiesību normu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>diferencētu piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>. Šāda diferencēta piemērošana ir saistīta ar apstākli, ka, pirmkārt, Savienības pilsoņa, kurš ir izmantojis savu pārvietošanās brīvību, un viņa ģimenes locekļu, kas viņu pavada vai pārceļas kopā ar viņu, ieceļošanas, uzturēšanās vai izceļošanas situācijas var būt ļoti atšķirīgas un, otrkārt, viņu situācija var mainīties uzturēšanās laikposmā uzņēmējā dalībvalstī. Direktīvas 2004/38 diferencēta piemērošana gluži vienkārši nozīmē, ka uz dažādām Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu kategorijām (studenti, darba meklētāji, darba ņēmēji vai pastāvīgie iedzīvotāji utt.) var tikt attiecinātas dažāda veida tiesības atkarībā no laikposma, kurā tās iekļaujas (uzturēšanās uz laiku līdz trim mēnešiem, ilgāk nekā trīs mēnešus vai pastāvīga uzturēšanās), un ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem, kuriem tās atbilst visā viņu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties īstenošanas laikā. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">viņu pārvietošanās brīvības īstenošanas pilns dzīves cikls pilnībā ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. šo secinājumu 70. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Turklāt šī vispārīgā ideja pilnīgi sader ar domu, ka ar Direktīvā 2004/38 paredzēto sistēmu tiesības uzturēties uzņēmējā dalībvalstī tiek reglamentētas pakāpeniski<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka Direktīvas 2004/38 vispārējā kontekstā mērķis atvieglot un nostiprināt pamattiesību un individuālo tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas Savienības pilsoņiem tieši ir piešķirtas ar LESD, īstenošanu iekļaujas pakāpeniskā sistēmā, kas reglamentē uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī. Tiesa ir piebildusi, ka ar šo sistēmu, būtībā pārņemot dažādos Savienības tiesību instrumentos un pirms šīs direktīvas pastāvošajā judikatūrā paredzētos posmus un nosacījumus, ir radītas pastāvīgas uzturēšanās tiesības. Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111221">2011. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ziolkowski</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Szeja</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑424/10 un C‑425/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:866">EU:C:2011:866</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2014. gada 16. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Onuekwere</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑378/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:13">EU:C:2014:13</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180417">2018. gada 17. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>B. un <HT TYPE="ITALIC">Vomero</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑316/16 un C‑424/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:256">EU:C:2018:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šeit ir rodama ideja par attīstību. Tādējādi vispirms attiecībā uz Direktīvas 2004/38 6. pantā paredzētajām tiesībām uzturēties uz laiku <HT TYPE="ITALIC">līdz trim mēnešiem</HT> nav izvirzīts neviens nosacījums, nedz arī noteikta kādas formalitātes ievērošana, izņemot prasību, ka jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 1. punktu šīs tiesības tiek saglabātas, kamēr Savienības pilsoņi vai viņu ģimenes locekļi nekļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai.</P></NOTE>. Tālāk tiesības uzturēties <HT TYPE="ITALIC">ilgāk nekā trīs mēnešus</HT> ir pakļautas Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Proti, saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 2. punktu Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem uzturēšanās tiesības ir tikmēr, kamēr viņi atbilst it īpaši 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst to, ka šādas personas varētu kļūt par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai. Skat. ģenerāladvokāta M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gusa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑442/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:607">EU:C:2017:607</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>Tomēr šis otrais minētais mērķis [, kurš izriet no 10. apsvēruma,] pastāv tikai pirmā [mērķa] dēļ, – tā kā direktīvas mērķis ir atvieglot tiesību uzturēties īstenošanu, dalībvalstis uzskatīja, ka ir nepieciešams nodrošināt, ka tiek apzināts šīs brīvības finansiālais slogs.<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/></P></NOTE>. Visbeidzot, šīs direktīvas 16. pantā ir paredzētas <HT TYPE="ITALIC">pastāvīgas uzturēšanās</HT> tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Precīzāk, no Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta izriet, ka uz pastāvīgas uzturēšanās tiesībām nedrīkst attiecināt šīs direktīvas III nodaļā paredzētos nosacījumus. Tādējādi pastāvīgas uzturēšanās tiesību saņēmējs varētu kļūt par slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai un viņu nevarētu izraidīt no šīs dalībvalsts teritorijas. Skat. Lenaerts, K., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>European Union Citizenship, National Welfare Systems and Social Solidarity<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>, <HT TYPE="ITALIC">Jurisprudence</HT>, Nr. 18, 2011, 409. lpp.</P></NOTE> Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri likumīgi un nepārtraukti ir uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī piecus gadus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>Pamatideja ir tāda, ka tiesības, kuras ir Savienības pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, palielinās ar uzturēšanās ilgumu citā dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, Barnard, C., <HT TYPE="ITALIC">The Substantive Law of the EU</HT>: <HT TYPE="ITALIC">The Four Freedoms</HT>, 5. izd., Oxford University Press, Oksforda, 2016, 438. lpp.</P></NOTE>. Tātad Savienības pilsonis un viņa ģimenes locekļi var iziet cauri vienam vai vairākiem savas pārvietošanās brīvības īstenošanas posmiem, ja viņi atbilst Direktīvā 2004/38 paredzētajiem nosacījumiem, kuri atšķiras atkarībā no uzturēšanās ilguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Proti, lai pagarinātu savu uzturēšanos uzņēmējā dalībvalstī ilgāk par trīs mēnešiem, Savienības pilsonim ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> (7. panta 1. punkta a) apakšpunkts) vai viņa līdzekļiem ir jābūt pietiekamiem, lai nekļūtu par slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai uzturēšanās laikā, un viņam ir jābūt visaptverošam veselības apdrošināšanas segumam (7. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai arī viņam ir jāapmeklē mācības (7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) vai ir jābūt ģimenes loceklim, kas pavada Savienības pilsoni vai ieceļo kopā ar Savienības pilsoni, kurš pats atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem (7. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Ja pilsonis atbilst vienam no šiem nosacījumiem, uzturēšanās tiesības uz laiku ilgāk par trim mēnešiem tiek attiecinātas (ar nosacījumu, ka ir ievēroti minētā 7. panta 4. punktā paredzētie ierobežojumi) arī uz ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts pilsoņi (šī paša panta 2. punkts).</P></NOTE>, kas sekmē viņu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>pakāpenisku integrāciju<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> uzņēmējas dalībvalsts sabiedrībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tomēr, ja kādā konkrētā brīdī šīs personas vairs neatbilst Direktīvā 2004/38 paredzētajiem nosacījumiem, tādējādi zaudējot savu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>saņēmēju<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> statusu tās 3. panta 1. punkta izpratnē un attiecīgi arī savas tiesības ieceļot un uzturēties uzņēmējā dalībvalstī, tas tomēr nenozīmē, ka attiecībā uz viņām nav piemērojamas citas šīs direktīvas tiesību normas. Šajās citās tiesību normās ir reglamentēti ne tikai uzturēšanās tiesību saglabāšanas nosacījumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem šīs tiesības beidz pastāvēt (12.–14. pants), bet arī ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežojumi un aizsardzība izraidīšanas gadījumā (15. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Šajā ziņā man šķiet lietderīgi atgādināt, ka Direktīvas 2004/38 14. panta 2. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem 7., 12. un 13. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības ir tikmēr, kamēr viņi atbilst minētajos pantos paredzētajiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>. Šīs direktīvas 12. un 13. pantā attiecīgi tiek reglamentēta ģimenes locekļu uzturēšanās tiesību saglabāšana Savienības pilsoņa nāves vai izceļošanas gadījumā un šo tiesību saglabāšana šķiršanās, laulības atzīšanas par spēkā neesošu vai reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas gadījumā. Tādējādi šajos divos pantos norādītās situācijas neietekmē Savienības pilsoņa ģimenes locekļu, ja viņi ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Neskarot Direktīvas 2004/38 12. panta 1. punkta otro daļu, kurā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>pirms pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas attiecīgajām personām jāatbilst 7. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, kā arī Direktīvas 2004/38 13. panta 1. punkta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>pirms pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas attiecīgajām personām jāatbilst 7. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>.</P></NOTE>, savukārt tas tā nav attiecībā uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas ir<?PAGE NO="17"?> trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem, lai saglabātu savas atvasinātās uzturēšanās tiesības. Ja šie nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvas 2004/38 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā, netiek izpildīti, šīs personas zaudē savas uzturēšanās tiesības, <HT TYPE="ITALIC">tomēr nezaudējot aizsardzību pret izraidīšanu</HT>. Proti, tās ir aizsargātas ar šīs direktīvas 15. pantu (III nodaļa), kurā ir reglamentēts Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās ierobežojums tādu <HT TYPE="ITALIC">iemeslu dēļ, kuri nav</HT> sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumi. Uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> situāciju attiecas šī pēdējā minētā tiesību norma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Manuprāt, izvērtējot Direktīvas 2004/38 12. un 13. pantu, no tiem izriet, ka, lai arī trešās valsts valstspiederīgais zaudē atvasinātās uzturēšanās tiesības un līdz ar to vairs nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, ar minēto direktīvu ir piešķirta aizsardzība šīs pašas direktīvas 15. pantā paredzētajā izraidīšanas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kad tas ir precizēts, man šķiet svarīgi šajā mana izvērtējuma stadijā uzsvērt <HT TYPE="ITALIC">būtisku atšķirību</HT>, <HT TYPE="ITALIC">kas pastāv</HT> starp izskatāmo lietu un lietu, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Būtiska atšķirība, kas pastāv starp izskatāmo lietu un lietu, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="NORMAL">Lounes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT> notikušās izmaiņas izpaudās kā būtiskas <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> statusa izmaiņas. Proti, no minētā sprieduma izriet, ka uzņēmējas dalībvalsts pilsonības iegūšana <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> gadījumā bija radījusi <HT TYPE="ITALIC">izmaiņas tiesiskajā režīmā</HT> gan no valsts tiesību, gan no Direktīvas 2004/38 viedokļa. Tādējādi, lai arī šī direktīva gandrīz divdesmit gadus bija noteikusi viņas pārvietošanās brīvības īstenošanu uzņēmējā dalībvalstī, šo būtisko <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> tiesiskā statusa izmaiņu rezultātā bija mainījusies viņas situācija nevis saistībā ar Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomu, bet, gluži pretēji, ārpus tās, no kā izriet, ka šī direktīva kopš viņas naturalizācijas vairs nebija piemērojama <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT>. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT> nebija atvasināto uzturēšanās tiesību uzņēmējā dalībvalstī, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Savukārt pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> laulātā atgriešanās Portugālē ir izbeigusi viņu (paša un atvasināto) tiesību uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dzīves ciklu, kā rezultātā viņi ir zaudējuši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>saņēmēju<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> statusu Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta izpratnē, tomēr neizraisot aizsardzības, kas šajā direktīvā paredzēta izraidīšanas no uzņēmējas dalībvalsts teritorijas gadījumā, zaudēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> situācijas, kura pēc Lielbritānijas pilsonības iegūšanas vairs neietilpa Direktīvas 2004/38 piemērošanas jomā izmaiņu tiesiskajā režīmā dēļ, kuras izrietēja no statusa izmaiņām (tomēr uz viņu bija attiecināms LESD 21. panta 1. punkts), <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vīra situāciju pēc viņa atgriešanās Portugālē vairs neregulē šī direktīva, tomēr tas nenozīmē, ka attiecībā uz viņu ir mainījies tiesiskais režīms. Šis pēdējais minētais nākotnē varēs īstenot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Īrijā saistībā ar Direktīvu 2004/38, turpretī <HT TYPE="ITALIC">P. Ormazabal</HT> kā Lielbritānijas pilsonei ir beznosacījuma uzturēšanās tiesības Apvienotajā Karalistē. Tādējādi šīs direktīvas mērķis nav regulēt viņas tiesības uzturēties šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Līdz ar to, pretēji <HT TYPE="ITALIC">T. Lounes</HT> situācijai, kurš pēc tam, kad viņa sieva bija ieguvusi Lielbritānijas pilsonību, nav varējis izmantot uzturēšanās tiesības Direktīvas 2004/38 izpratnē, <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> situācija pēc viņas laulātā atgriešanās Portugālē it īpaši ietilpst šīs direktīvas citu tiesību normu piemērošanas jomā saistībā ar viņas izraidīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Kā Komisija norādīja tiesas sēdē, ir jāveic nošķīrums atkarībā no tā, kāds ir jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>saņēmējs<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> izmantošanas mērķis, proti, konkrēti mērķis, kas ir saistīts ar tiesību uz brīvu pārvietošanos un/vai uzturēšanos īstenošanu, vai mērķis, kas ir saistīts ar šo tiesību ierobežošanu un aizsardzību izraidīšanas gadījumā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="18"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Uz trešās valsts valstspiederīgā, Savienības pilsoņa laulātā, izraidīšanu joprojām ir attiecināma Direktīva 2004/38 tad, kad šis pilsonis ir pārstājis īstenot savu pārvietošanās brīvību uzņēmējā dalībvalstī tādēļ, ka viņš ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Kā izriet no šo secinājumu 68.–80. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, ir skaidrs, ka uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> izraidīšanu attiecas Direktīva 2004/38, it īpaši tās 15. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šajā ziņā man šķiet būtiski trīs citi apsvērumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Pirmkārt, norādīšu, ka lietā, kurā tika taisīts spriedums <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ministrs jau bija aizstāvējis valsts tiesību aktu saistībā ar ārvalstniekiem plašu piemērošanu attiecībā uz laulātajiem, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi. Šo nostāju Tiesa ir noraidījusi minētā sprieduma 60.–70. punktā. Šajā kontekstā Tiesa it īpaši atgādināja Savienības likumdevēja kompetenci regulēt Savienības pilsoņa ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus dalībvalstu teritorijā gadījumā, kad Savienības pilsoņa ģimenes neiespējamība viņu pavadīt vai pārcelties kopā ar viņu uz uzņēmēju dalībvalsti apdraudētu viņa pārvietošanās brīvību, atturot viņu no savu tiesību ieceļot un uzturēties šajā dalībvalstī īstenošanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121108">2012. gada 8. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Iida</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑40/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:691">EU:C:2012:691</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140312">2014. gada 12. marts</DATE>, <NAME.CASE>O. un B.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑456/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:135">EU:C:2014:135</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160913">2016. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rendón Marín</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:675">EU:C:2016:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171114">2017. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lounes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:862">EU:C:2017:862</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Turklāt, atzīstot iespēju dalībvalstīm izlemt, vai trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, izraidīšana no uzņēmējas dalībvalsts teritorijas veicama saskaņā ar Direktīvā 2004/38 paredzētajām procesuālajām garantijām vai izdodot izbraukšanas rīkojumu saskaņā ar valsts tiesībām ārvalstnieku jomā, rastos situācija, ka Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvība citā, nevis viņu pilsonības dalībvalstī dažādās dalībvalstīs atšķirtos atkarībā no valsts tiesību normām imigrācijas jomā, it īpaši tiesību normām, kurās ir atļauts izdot izbraukšanas rīkojumu kopā ar ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku. Šāds rezultāts nebūtu saderīgs ar visu Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir svarīgi uzsvērt, kā skaidri norādījusi Komisija, ka interpretācija, saskaņā ar kuru uz Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekļiem tiek attiecinātas atšķirīgas izraidīšanas procedūras, apdraudētu mērķi nodrošināt ģimenes dzīves aizsardzību un atvieglot pārvietošanās brīvības īstenošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Saskaņā ar precizējumiem, kurus Komisija sniedza tiesas sēdē Tiesā, šajā gadījumā attiecībā uz Savienības pilsoni varētu tikt pieņemts lēmums par izraidīšanu atbilstoši Īrijas tiesību aktiem, ar kuriem ir transponēta Direktīva 2004/38, savukārt attiecībā uz laulāto, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, varētu tikt pieņemts izbraukšanas rīkojums kopā ar aizliegumu atgriezties Īrijā uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz valsts tiesībām ārvalstnieku jomā, bet tas skaidri ir aizliegts šīs direktīvas 15. panta 3. punktā.</P></NOTE>. Tādējādi, ja attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātais, kurš vairs neīsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, varētu tikt izdots izbraukšanas rīkojums, pamatojoties uz valsts tiesībām ārvalstnieku jomā, paredzot ieceļošanas Īrijas teritorijā aizliegumu uz nenoteiktu laiku, kā tas ir šajā gadījumā, patiesībā nozīmētu, ka Savienības pilsonim tiktu liegts nākotnē atgriezties Īrijā kopā ar savu laulāto, trešās valsts valstspiederīgo, ja viņš vēlētos izmantot savu pārvietošanās brīvību šajā dalībvalstī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Saskaņā ar LESD 21. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa jau ir atgādinājusi, ka Direktīvas 2004/38 5. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>ikviena Savienības pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā būtu jāpiešķir arī viņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no to valstiskās piederības, lai tās varētu īstenot, ievērojot objektīvus brīvības un cieņas nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2450">EU:C:2014:2450</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Manuprāt, ir lietderīgi uzskatīt, ka šie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>objektīvie brīvības un cieņas nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> ir jāattiecina uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu visu pārvietošanās brīvības<?PAGE NO="19"?> īstenošanas dzīves ciklu no viņu ieceļošanas uzņēmējā dalībvalstī brīža līdz viņu izceļošanai no tās. Turklāt direktīvas 25. apsvērumā it īpaši ir noteikts, ka būtu sīki jānosaka procesuālās garantijas, lai nodrošinātu <HT TYPE="ITALIC">Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu</HT> tiesību aizsardzību augstā līmenī, ja viņiem tiek liegta atļauja ieceļot vai uzturēties citā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Treškārt un pēdējokārt, nostāja, kuru esmu izklāstījis šo secinājumu 68.–80. punktā, saskaņā ar kuru uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> joprojām attiecas Direktīva 2004/38, it īpaši tās 15. pants, saistībā ar viņas izraidīšanu, atbilst nepieciešamībai neinterpretēt Direktīvas 2004/38 normas šauri un neatņemt tām to lietderīgo iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071211">2007. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eind</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑291/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:771">EU:C:2007:771</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141218">2014. gada 18. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">McCarthy</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2450">EU:C:2014:2450</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es uzskatu, ka, tā kā uzturēšanās tiesību pārtraukšana vai izbeigšanās ir pārvietošanās brīvības īstenošanas beigu daļa, uz trešās valsts valstspiederīgā, kas ir Savienības pilsoņa laulātais, izraidīšanu no uzņēmējas dalībvalsts teritorijas joprojām attiecas Direktīva 2004/38, it īpaši tās 15. pants, ja šis pilsonis ir pārstājis izmantot savu pārvietošanās brīvību uzņēmējā dalībvalstī, atgriežoties savas pilsonības dalībvalstī.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ierobežojumiem un procesuālajām garantijām, kuri ir piemērojami attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu, kas ir trešās valsts valstspiederīgie, izraidīšanu, pamatojoties uz viņu uzturēšanās tiesību izbeigšanos</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Direktīvā 2004/38 ir paredzēti ierobežojumi un procesuālās garantijas, kuri ir piemērojami attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu izraidīšanu. Precīzāk, šajā direktīvā ir noteikts nošķīrums starp <HT TYPE="ITALIC">diviem dažādiem režīmiem</HT>, kuri ir balstīti uz iemesliem, kas pamato izraidīšanu. Tādējādi lēmums par izraidīšanu var tikt pamatots vai nu ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem (VI nodaļa), vai ar <HT TYPE="ITALIC">citiem iemesliem</HT> (15. pants), it īpaši ar to, ka Direktīvā 2004/38 noteiktais saņēmējs vairs neatbilst tajā paredzētajiem uzturēšanās nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Lai arī es piekrītu ministram, ka izvirzītie iemesli, lai pamatotu <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> izraidīšanu, neiekļaujas Direktīvā 2004/38 paredzētajos sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumos, manuprāt, nav iedomājami, ka to iemeslu dēļ, kurus es norādīšu turpmāk, uz <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> situāciju netiktu attiecināts šīs direktīvas 15. pants.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2004/38 VI nodaļas piemērošanas joma</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Ministrs, kā arī valdības, kuras ir iesniegušas apsvērumus, apgalvo, ka tādā situācijā, kādā ir <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, lēmumu par izraidīšanu reglamentē nevis Direktīvas 2004/38 VI nodaļas tiesību normas, bet gan valsts tiesības ārvalstnieku jomā (izbraukšanas rīkojums)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Skat. šo secinājumu 32. punktu. Ir jāatgādina, kā izriet no atbilstošajām tiesību normām, kuras ir izklāstītas iesniedzējtiesas nolēmumā, ka izbraukšanas rīkojums, kas pieņemts saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas likuma 3. pantu, pēc savas ierosmes ir papildināts ar ieceļošanas Īrijas teritorijā aizliegumu uz nenoteiktu laiku.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> norāda, ka lēmums par izraidīšanu attiecībā uz viņu ir jāpieņem, piemērojot un ievērojot Direktīvas 2004/38 VI nodaļas tiesību normu prasības, it īpaši šīs direktīvas 27. un 28. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pirms izvērtēt aizsardzības pret izraidīšanu pakāpi, ko saņem tāds trešās valsts valstspiederīgais, kas ir Savienības pilsoņa laulātais, kā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>, ir jāatgādina, ka no Direktīvas 2004/38 VI nodaļas nosaukuma izriet, ka šajā nodaļā ietvertās tiesību normas, it īpaši 27. pants, ietver ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumu sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ir acīmredzams, ka iemesli, kuri ir izvirzīti, lai pamatotu <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> izraidīšanu, nav balstīti uz Direktīvas 2004/38 VI nodaļā ietvertajiem sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Kā iesniedzējtiesā un savos rakstveida apsvērumos ir norādījuši ministrs un Īrija, ir acīmredzams, ka lēmums par <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> izraidīšanu, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 27. pantu, faktiski nevar tikt pieņemts, jo šajā tiesību normā ir noteikts, ka ir jākonstatē, ka attiecīgā persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai, bet šajā gadījumā tas tā acīmredzami nav.</P></NOTE>. Proti, kā ministrs ir norādījis savos rakstveida apsvērumos un apstiprinājis tiesas sēdē, viņas izraidīšana ir balstīta uz to, ka viņas laulātais, Savienības pilsonis, kopš savas atgriešanās Portugālē vairs neīsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Īrijā. Ministrs arī ir norādījis, ka tāds izbraukšanas rīkojums kā rīkojuma projekts, kura mērķis ir panākt <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> izbraukšanu, ir imigrācijas kontroles pasākums, kas ir pieņemts ekonomiskos nolūkos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Otrkārt, man šķiet lietderīgi atgriezties pie sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, atsaucoties uz minētā sprieduma 94. un 95. punktu. Jāatgādina, ka minētā sprieduma 94. punktā Tiesa atzina, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>Direktīvas 2004/38 piemērošana tikai tiem Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kuri viņu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>pavada<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> vai viņam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>pievienojas<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>, tādējādi būtu līdzvērtīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļu tiesību iebraukt un uzturēties ierobežošanai ar dalībvalsti, kurā šis pilsonis uzturas<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>. Tomēr minētā sprieduma 95. punktā Tiesa precizēja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>no brīža, kad trešās valsts pilsonis, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, iegūst Direktīvā 2004/38 paredzētās tiesības ieceļot un uzturēties uzņēmējā dalībvalstī, šī valsts šīs tiesības var ierobežot, vienīgi ievērojot šīs direktīvas 27. un 35. pantu<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Ir jānorāda, ka tieši uz šo sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. punktu <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa) ir balstījusies, lai sava <DATE ISO="20140429">2014. gada 29. aprīļa</DATE> sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Igunma</HT> pret <HT TYPE="ITALIC">Governor of Wheatfield Prison and others</HT> ([2014] <HT TYPE="ITALIC">IEHC</HT> 218) 30. punktā, uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa, uzskatītu, ka uz <HT TYPE="ITALIC">P. Igunma</HT> attiecas Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkts tādēļ, ka viņa ir noslēgusi laulību ar Savienības pilsoni uzņēmējā dalībvalstī, kurā šis pilsonis ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību, un ka uz viņu joprojām attiecas šī tiesību norma, pat ja viņai likumīgi ir tikusi atteikta uzturēšanās atļauja.</P></NOTE>. Manuprāt, šo precizējumu nevar vērtēt nošķirti no faktiskajiem apstākļiem, kurus ievērojot, šis spriedums ir ticis pieņemts, proti, to, ka attiecīgie Savienības pilsoņi <HT TYPE="ITALIC">bija apmetušies uz dzīvi uzņēmējā dalībvalstī un tajā uzturējās kopā ar saviem laulātajiem, trešās valsts valstspiederīgajiem</HT>. Līdz ar to šāds Tiesas precizējums ir jāsaprot tādējādi, ka, ja un ciktāl trešās valsts valstspiederīgais, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātais, kurš īsteno savu pārvietošanās brīvību, uzturas ar šo pilsoni uzņēmējā dalībvalstī un pēc tam zaudē atvasinātās ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, kuru saņēmējs viņš ir saskaņā ar Direktīvu 2004/38, šīs tiesības var tikt ierobežotas, vienīgi ievērojot it īpaši šīs direktīvas 27. un 35. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Piemērojot to konkrētajā gadījumā, tas nozīmē, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> laulātais ir atgriezies Portugālē un laulātais pāris vairs neuzturas kopā uzņēmējā dalībvalstī, <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> vairs nesaņem Direktīvas 2004/38 27. un 28. pantā paredzēto aizsardzību pret izraidīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> situācija principā neietilpst Direktīvas 2004/38 VI nodaļas piemērošanas jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Izņemot attiecībā uz šīs direktīvas 30. un 31. pantu, kā izskaidrošu to turpinājumā.</P></NOTE>. Tomēr, kā esmu izklāstījis šo secinājumu 72.–74. punktā, tas nenozīmē, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> neietilpst citu šīs direktīvas tiesību normu, it īpaši tās 15. panta, piemērošanas jomā, kurās ir reglamentētas procesuālās garantijas saistībā ar tādu Savienības pilsoņu vai viņu ģimenes locekļu izraidīšanu, kuri <HT TYPE="ITALIC">pagātnē</HT> ir uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> šīs pašas direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2004/38 15. panta interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 2004/38 15. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>procedūras, kas paredzētas 30. un 31. pantā, analoģiski piemēro <HT TYPE="ITALIC">visiem lēmumiem</HT>, ar ko ierobežo Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos <HT TYPE="ITALIC">tādu iemeslu dēļ, kuri nav</HT> sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumi<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, tikai no Direktīvas 2004/38 15. panta 1. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka procesuālās garantijas, uz kurām ir norādes šajā tiesību normā (30. un 31. pants), <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>analoģiski piemēro visiem lēmumiem, ar ko ierobežo Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>. Tas nozīmē, ka šo tiesību normu piemēro <HT TYPE="ITALIC">visiem lēmumiem par izraidīšanu</HT>, ar ko ierobežo ne tikai pilsoņa, bet arī viņa ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos. Tāpat no šīs tiesību normas lasījuma izriet, ka tā attiecas nevis uz lēmumiem, kuri ir pieņemti sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, bet gan vienīgi uz lēmumiem, kuri pieņemti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>[citu] iemeslu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/>. Līdz ar to ir jāuzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>citi iemesli<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/>, uz kuriem ir veikta atsauce Direktīvas 2004/38 15. panta 1. punktā, it īpaši attiecas uz tādu situāciju kā pamatlietā, kurā atvasinātās uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī tiek zaudētas tādēļ, ka Savienības pilsonis ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Otrām kārtām, ja tiek ņemtas vērā tiesību normas, kuras aptver Direktīvas 2004/38 15. pantu, ir jāatgādina, ka šis pants ir iekļauts šīs direktīvas III nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>Uzturēšanās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>. Šīs nodaļas tiesību normas konkrēti attiecas uz tiesībām uzturēties uz laiku līdz trim mēnešiem (6. pants), tiesībām uzturēties ilgāk nekā trīs mēnešus (7. pants), kā arī, pirmkārt, uz ģimenes locekļu uzturēšanās tiesību saglabāšanu Savienības pilsoņa nāves vai izceļošanas gadījumā (12. pants), šķiršanās, laulības atzīšanas par spēkā neesošu vai reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas gadījumā (13. pants) un, otrkārt, uz 6., 7., 12. un 13. <HT TYPE="ITALIC">pantā</HT> paredzēto uzturēšanās tiesību saglabāšanu, ja vien šo tiesību saņēmēji atbilst šajos pantos noteiktajiem nosacījumiem (14. pants). Šajā kontekstā, kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, Direktīvas 2004/38 15. pants aptver situācijas, kurās Savienības pilsonis un viņa ģimenes locekļi, kuri viņu pavada vai viņam pievienojas, vairs neatbilst uzturēšanās nosacījumiem, kas ir paredzēti šajā direktīvā (6., 7., 12., 13. vai 14. pants), un līdz ar to zaudē savas pašu vai atvasinātās uzturēšanās tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Attiecībā uz saistību starp Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktu un 12.–15. pantu, kā tikko to uzsvēru, 15. pants ir piemērojams visos gadījumos, kad Savienības pilsonis vai viņa ģimenes locekļi neatbilst šīs direktīvas 6., 7. un 12.–14. pantā noteiktajiem uzturēšanās nosacījumiem. Tādējādi ir svarīgi uzsvērt, ka Direktīvas 2004/38 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0096" REF.END="QE0096"/>uzturēšanās tiesības, kas noteiktas 1. punktā, <HT TYPE="ITALIC">tiek attiecinātas arī uz ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts pilsoņi, bet pavada</HT> Savienības pilsoni <HT TYPE="ITALIC">uzņēmējā dalībvalstī vai ieceļo kopā ar viņu</HT>, ja šis Savienības pilsonis atbilst 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>. Šī atsauce <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0097" REF.END="QE0097"/>uz ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts pilsoņi, bet pavada Savienības pilsoni uzņēmējā dalībvalstī vai ieceļo kopā ar viņu<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/>, ir norādīta arī šīs direktīvas 3. panta 1. punktā. Līdz ar to ir skaidrs, ka Direktīvas 2004/38 15. pants attiecas arī uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie.</P></NOTE>. Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> ir dzīvojusi Īrijā kā Savienības pilsoņa, kurš ir izmantojis savu pārvietošanās brīvību šajā dalībvalstī, laulātā saskaņā ar Direktīvas 2004/38 6. panta 2. punktā paredzētajām atvasinātajām tiesībām uzturēties uz laiku līdz trim mēnešiem, proti, tiesībām, kuras viņa ir zaudējusi pēc tam, kad viņas laulātais ir atgriezies Portugālē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Līdz ar to, aplūkojot Direktīvas 2004/38 15. pantu tā kontekstā, tas ir jāinterpretē tādējādi, ka šis pants attiecas uz Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie, tādā situācijā, kādā ir <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT>. Tikai šāda interpretācija spēj nodrošināt šajā direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Iepriekš norādīto secinājumu apstiprina Direktīvas 2004/38 mērķa analīze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka no Tiesas pastāvīgās interpretācijas izriet, ka Savienības likumdevējs ir atzinis dalībvalstu pilsoņu ģimenes dzīves aizsardzības nodrošināšanas nozīmi, lai atceltu šķēršļus LESD garantēto pamatbrīvību īstenošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑127/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:449">EU:C:2008:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Kā esmu norādījis šo secinājumu 85. un 86. punktā, nepiemērojot Direktīvas 2004/38 15. pantu ģimenes locekļiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie, kas, manuprāt, būtu neiedomājami, tiktu izraisīts tas, ka laulāts pāris varētu tikt izraidīts no uzņēmējas dalībvalsts, pamatojoties uz atšķirīgiem tiesiskajiem režīmiem, bet tas apdraudētu mērķi nodrošināt ģimenes dzīves aizsardzību un atvieglot pārvietošanās brīvības īstenošanu. Šajā lietā, ja <HT TYPE="ITALIC">N. Chenchooliah</HT> nāktos izbraukt konkrēti saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas<?PAGE NO="22"?> likuma 3. panta 1. punktu, viņai tiktu piemērots aizliegums ieceļot Īrijas teritorijā. Lai arī, kā norādījis ministrs savos rakstveida apsvērumos, šī likuma 3.11. pantā ir paredzēts, ka persona, uz kuru attiecas izbraukšanas rīkojums, var lūgt ministru šo rīkojumu grozīt vai atsaukt, tiesas sēdē ministrs apstiprināja, ka šīs pilnvaras tomēr ir īstenojamas <HT TYPE="ITALIC">rīcības brīvības</HT> ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jāatgādina, ka atbilstoši Direktīvas 2004/38 15. panta 3. punktam dalībvalsts nedrīkst šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minēto lēmumu par izraidīšanu papildināt ar ieceļošanas teritorijā aizliegumu. Tādējādi ir acīmredzams, ka tas, ka uzņēmēja dalībvalsts izmanto izbraukšanas rīkojumu, pamatojoties uz valsts tiesībām ārvalstnieku jomā, kas papildināts ar ieceļošanas teritorijā aizliegumu, katrā ziņā veidotu Direktīvas 2004/38 15. panta 3. punkta prasību pārkāpumu. Turklāt šāda izmantošana patiesībā nozīmētu, ka Savienības pilsonim tiktu liegts nākotnē atgriezties Īrijā kopā ar savu laulāto, trešās valsts valstspiederīgo, ja viņš vēlētos izmantot savu pārvietošanās brīvību šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Visbeidzot, nepiemērojot Direktīvas 2004/38 15. pantu tādās situācijās kā pamatlietā, daļēji tiktu izsmelta šīs tiesību normas būtība, tai liedzot tās lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka Direktīvas 2004/38 15., 30. un 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami lēmumam par tāda trešās valsts valstspiederīgā, kurš ir Savienības pilsoņa laulātais, kā prasītāja pamatlietā izraidīšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> (Augstā tiesa, Īrija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (<DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2011 (<DATE ISO="20110405">2011. gada 5. aprīlis</DATE>), 15., 30. un 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami lēmumam par trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz to, ka viņam vairs nav uzturēšanās tiesību atbilstoši šai direktīvai situācijā, kurā šis valstspiederīgais ir noslēdzis laulību ar Savienības pilsoni brīdī, kad viņš ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību, pārceļoties uz dzīvi un uzturoties dalībvalstī, kas nav viņa pilsonības dalībvalsts, atbilstoši minētās direktīvas 6. panta 1. punktam, pilsoni, kurš pēc tam ir atgriezies savas pilsonības dalībvalstī.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>