[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 30.09.2009 COM(2009) 515 galīgā redakcija Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mobilizēšanu PASKAIDROJUMA RAKSTS Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgums[1] ar elastīguma mehānisma starpniecību ļauj mobilizēt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus maksimāli 500 miljonu euro apmērā gadā papildus finanšu shēmas attiecīgajām pozīcijām. Fonda pieejamības noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[2]. Šajā regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 546/2009[3], ar ko tiek paplašināta EGF piemērošanas joma. Grozīto regulu attiecina uz pieteikumiem, kas saņemti sākot no 2009. gada 1. maija. Komisijas dienesti rūpīgi izskatīja Beļģijas un Īrijas iesniegtos pieteikumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006 un jo īpaši ar tās 2., 3., 4., 5. un 6. pantu. Novērtējumu svarīgāko elementu kopsavilkums ir šāds. Lieta EGF/2009/004 BE/Oost en West Vlaanderen textiles un EGF/2009/005 BE/Limburg textiles 1. Komisija 2009. gada 5. maijā saņēma divus pieteikumus no Beļģijas iestādēm, un līdz 2009. gada 29. jūnijam Beļģija iesniedza papildu informāciju. Pieteikumi tika pamatoti ar īpašu intervences kritēriju, kas ir noteikts 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi, un tie tika iesniegti noteiktajā termiņā, t.i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā. Tā kā šie pieteikumi tika saņemti pēc 2009. gada 1. maija, tos izvērtēja (saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulā (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[4]), balstoties uz jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 546/2009. 2. Beļģija šos pieteikumus iesniedza saskaņā ar intervences kritēriju, kas noteikts EGF regulas 2. panta b) apakšpunktā, saskaņā ar kuru deviņu mēnešu laikā NACE (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija) 2. redakcijas[5] 13. nodaļas (tekstilizstrādājumu ražošana) nozares uzņēmumos NUTS II (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra) līmenī divos kaimiņu reģionos — Austrumflandrijā (BE230) un Rietumflandrijā (BE225) — un NUTS II līmenī vienā reģionā — Limburgā (BE220) — jāsamazina vismaz 500 štata vietas. Šie divi pieteikumi liecina, ka deviņu mēnešu laikā 46 uzņēmumos, kas darbojas Beļģijas tekstilrūpniecības nozarē, kopumā notika 2199 štata vietu samazināšana. 3. Attiecībā uz pieteikumu EGF/2009/004 BE/ Oost en West Vlaanderen textiles deviņu mēnešu laikā no 2008. gada 31. maija līdz 2009. gada 28. februārim notika 1568 štata vietu samazināšana, no kurām 881 štata vietas tika samazinātas Austrumflandrijā, savukārt 687 — Rietumflandrijā. Attiecībā uz pieteikumu EGF/2009/005 BE/Limburg textiles astoņu mēnešu laikā no 2008. gada 1. augusta līdz 2009. gada 31. martam notika 631 štata vietu samazināšana. 4. Lai pierādītu saikni starp štata vietu samazināšanu un lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, Beļģija abos pieteikumos norādījusi[6], ka laikposmā no 2003. gada līdz 2007. gadam tekstilizstrādājumu imports uz Kopienas 25 dalībvalstīm palielinājās par 23 %, savukārt šajā pašā laikposmā tekstilizstrādājumu eksports no Kopienas 25 dalībvalstīm uz pārējām pasaules valstīm palielinājās tikai par 3,6 %. Kopienas 25 dalībvalstu tirdzniecības bilance tekstilizstrādājumu jomā samazinājās no 2,3 miljardu euro pārpalikuma 2003. gadā līdz 744,8 miljonu euro deficītam 2007. gadā. Turklāt pieteikuma iesniedzējs izmanto Pasaules Tirdzniecības organizācijas statistiku, lai atspoguļotu Kopienas 27 dalībvalstu tirgus daļas tekstilizstrādājumu jomā samazinājumu no 37,9 % 2003. gadā līdz 33,9 % 2007. gadā. Beļģijas tekstilrūpniecības nozari tieši skārusi ražotņu pārvietošana uz trešām valstīm, piemēram, Turciju un Ķīnu, jo tajās ir ievērojami zemākas darbaspēka izmaksas. 5. Beļģijas iestādes apgalvo, ka netika paredzēta ietekme, kādu Eiropas tekstilrūpniecības nozarē radīja Ķīnas importa kvotu straujā liberalizācija 2002. un 2005. gadā. Šo situāciju vēl vairāk pasliktināja importa kvotu liberalizācija tekstilizstrādājumiem no Ķīnas un citām trešām valstīm, piemēram, Turcijas, un augstais ievedmuitas nodoklis tekstilizstrādājumiem, ko no Kopienas ieved tādās valstīs kā Brazīlija un Indija. Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka šo situāciju no 2007. gada novembra vēl vairāk pasliktināja nekustamā īpašuma tirgus sabrukšana Apvienotajā Karalistē un no tā izrietošais Apvienotās Karalistes importa samazinājums tādiem tekstilizstrādājumiem kā paklāji, polsterēšanas materiāli un mēbeļu audums. Nesenā ekonomikas un finanšu krīze vēl vairāk pastiprināja lejupslīdi. 6. Vietējā un reģionālā ietekme pieteikumos ir raksturota šādi. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka 86,6 % darbavietu Beļģijas tekstilrūpniecības nozarē atrodas trijos NUTS II reģionos, uz kuriem attiecas divi minētie pieteikumi. Laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam tekstilrūpniecības nozarē tika zaudētas 3419 darbavietas, kas nozīmē samazinājumu par 12,5 %, savukārt šajā pašā laikposmā darbavietu samazinājums ražošanas nozarē kopumā bija tikai 0,7 %. Pašreizējais tieši zaudēto darbavietu skaits tekstilrūpniecības nozarē, uz ko attiecas abi pieteikumi, kā arī no tā izrietošais netieši zaudēto darbavietu skaits tādās nozarēs kā transports, apkope un ēdināšana, būtiski ietekmēs vietējās un reģionālās nodarbinātības situāciju. Šo situāciju vēl vairāk pasliktinās zemā darba mobilitāte tekstilrūpniecības nozarē (iekšējā mobilitāte tekstilrūpniecības nozarē ir tikai 2 % salīdzinājumā ar 5,5 % Flandrijas darba tirgū kopumā). Turklāt pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā attiecīgajos reģionos arī citās nozarēs ir zaudētas daudz darbavietas. Tātad šādos apstākļos var uzskatīt, ka štata vietu samazināšanai ir būtiski negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo darba tirgu. 7. Pieteikumi attiecas uz 2199 samazinātām štata vietām BE / Oost en West Vlaanderen tekstilizstrādājumu nozarē un BE/ Limburg tekstilizstrādājumu nozarē. Beļģija nolēma atbalstīt visus 2199 darba ņēmējus. 8. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteikto kritēriju izpildi pieteikumos sniegta šāda informācija. Beļģijas iestādes apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, par kuru īstenošanu atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem ir atbildīgi uzņēmumi. Beļģijas iestādes pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos pasākumus neizmantos uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai. Beļģijas iestādes apstiprināja, ka atbilstīgie pasākumi netiek finansēti no citiem Kopienas finanšu instrumentiem. Iepriekšminēto iemeslu dēļ tiek ierosināts apstiprināt Beļģijas iesniegtos pieteikumus EGF/2009/004 BE/ Oost un West Vlaanderen textiles un EGF/2009/005 BE/ Limburg textiles saistībā ar štata vietu samazināšanu 39 uzņēmumos Austrumflandrijā un Rietumflandrijā un 7 uzņēmumos Limburgā, kuri veic ražošanas darbības, uz kurām attiecas NACE 2. red. 13. nodaļa (tekstilizstrādājumu ražošana), un kuri atrodas NUTS II divos kaimiņu reģionos — Austrumflandrijā (BE230) un Rietumflandrijā (BE225) — un NUTS II vienā reģionā — Limburgā (BE220) — , jo ir sniegti pierādījumi, ka šo štata vietu samazināšanu ir izraisījušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, novedot pie nopietniem ekonomikas traucējumiem, kas ietekmē reģionālo un vietējo ekonomiku. Ir ierosināts apstiprināt saskaņotu atbalstāmo individualizēto pakalpojumu paketi, kurā pieprasītais EGF ieguldījums pieteikumam EGF/2009/004 BE/ Oost en West Vlaanderen textiles ir EUR 7 519 625 un pieteikumam EGF/2009/005 BE/Limburg textiles ir EUR 1 679 249, t.i., kopā — EUR 9 198 874 . Lieta EGF/2009/08 IE/Dell 9. Komisija 2009. gada 29. jūnijā saņēma Īrijas iestāžu pieteikumu, un 2009. gada jūnijā un jūlijā Īrija iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums pamatojās uz īpašu intervences kritēriju, kas ir noteikts 2. panta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi, un tas tika iesniegts noteiktajā termiņā, t.i., 10 nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā. Tā kā šis pieteikums tika saņemts pēc 2009. gada 1. maija, to izvērtēja (saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulā (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[7]), balstoties uz jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 546/2009. 10. Īrija pieteikumu iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru četru mēnešu jāsamazina vismaz 500 štata vietas. Šis četru mēnešu laikposms ir no 2009. gada 3. februāra līdz 2009. gada 2. jūnijam. Pieteikums EGF/2009/08 IE/Dell attiecas uz kopā 2840 štata vietu samazināšanu, no kurām 1135 štata vietas tika samazinātas minētajā laikposmā un pārējās 1705 štata vietas tika samazinātas pirms un pēc minētā laikposma. Pieteikumā minēts, ka Dell Products (ražošana) Limited atrodas NUTS 3 Mid-West reģionā. Reģions ietver Limerick, Clare un North Tipperary grāfistes, kā arī Limerick pilsētu, kas ir ceturtā lielākā Īrijas pilsētas teritorija. 11. Lai pierādītu saikni starp štata vietu samazināšanu un finanšu un ekonomikas krīzi, Īrija apgalvo, ka pasaules tirdzniecības modeļus datoru ražošanas nozarē būtiski ietekmējusi globālā ekonomikas un finanšu krīze. Tā ir pastiprinājusi ietekmi, kāda ir izmaiņām, kuras jau šobrīd notiek pasaules tirdzniecības modeļos, un tās rezultātā lielākie ražotāji, piemēram, Dell , ir spiesti vai mudināti ātrāk, nekā viņi savādāk būtu plānojuši, meklēt valstis, kurās būtu zemākas ražošanas un darbaspēka izmaksas. Dell galddatoru ražošanas modelis ietvēra tirgiem tuvu produktu konfigurācijas centru. Ņemot vērā galddatoru izmēru, to ražošana atbilstoši klientu vajadzībām salīdzinoši augstu izmaksu ražošanas centros, piemēram, Īrijā, bija ekonomiski izdevīga, jo izmaksas saistībā ar to nosūtīšanu klientiem Eiropā bija ievērojami zemākas par izmaksām, sūtot tos no Āzijas. Uzņēmumam konkurences priekšrocība kopš paša sākuma ir bijusi tā ”tiešais modelis”, kad uzņēmums pārdeva tieši klientiem un galīgo produktu pielāgoja klientu vajadzībām. Tā kā piezīmjdatoru sūtījumi pasaulē pirmo reizi 2008. gada trešajā ceturksnī pārsniedza galddatoru sūtījumus un tā kā piezīmjdatorus nevar tādā pašā mērā pielāgot klientu vajadzībām, ražotnes ir vieglāk pārcelt uz Āziju, un nosūtīšanas izmaksas ir mazākas. Uzņēmuma lēmums pārcelt “mobilo personālo datoru”[8] ražošanu no Limerick uz Āzijas ražotnēm, kas ražo preces, kuras pēc tam pārdod ar citu zīmolu, un kas galvenokārt atrodas Ķīnā, bija pamatā plānotajai štata vietu samazināšanai Dell uzņēmumā, kas atrodas Limerick , un uzņēmuma piegādātājiem šajā reģionā. Limerick ražotnē vairs neražojot mobilos personālos datorus, tajā ražotu tikai nelielu skaitu galddatoru, kam nebūtu tādi apjomradīti ietaupījumi, kādi vajadzīgi, lai ražotne būtu ekonomiski dzīvotspējīga, un tādēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt arī galddatoru ražošanu Limerick . Dell personālos datorus Eiropā tagad ražo tikai uzņēmuma rūpnīcā Łódź , Polijā (piezīmjdatoru un galddatoru ražošana). Ražošanas pārcelšanu uz Ķīnu noteica trīs galvenās attīstības tendences šajā nozarē: spiediens no Āzijas konkurentiem saglabāt zemas izmaksas, mobilo personālo datoru pārdošanas pieaugums un mazumtirdzniecības izmantošana, kā arī BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) tirgu izaugsme, kuri parasti vairāk reaģē uz cenu izmaiņām un mazāk ir orientēti uz zīmoliem. 12. Vietējā un reģionālā ietekme pieteikumā ir raksturota šādi.Uz to, cik būtiska loma Dell uzņēmumam ir Limerick , norāda uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaits ražošanas nozarē un kopējais darbinieku skaits Mid West reģionā. No 30 700 darbiniekiem ražošanas nozarē aptuveni 10,4 % strādāja Dell . Tas ir 1,7 % no kopējā darbinieku skaita reģionā 2008. gadā. Pētījumi liecina[9], ka 2007. gadā no katrām 100 pilna laika Dell darbavietām bija atkarīgas aptuveni 170 citas darbavietas. Bezdarbnieku reģistrā “Live Register” iekļauto personu skaits Mid West reģionā laikposmā no 2009. gada 3. janvāra līdz 2009. gada 10. maijam palielinājās par 7848 personām (no 26 272 uz 34 120 reģistrētām personām). Tiek lēsts, ka vairāk nekā 2800 darbavietu zaudēšana saistībā ar štata vietu samazināšanu Dell un ar to saistītajos uzņēmumos veido vismaz 10 % no darbavietu samazinājuma reģiona ražošanas nozarē un 1,7 % no kopējā darbavietu samazinājuma. Tātad šajos apstākļos var uzskatīt, ka štata vietu samazināšanai ir būtiski negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku. 13. Pieteikums attiecas uz 2840 štata vietu samazināšanu Dell Ireland , no kurām 2400 ir paredzēts piešķirt atbalstu. No 2840 atlaistajiem darba ņēmējiem daži ir atraduši citu darbu vai arī piedalās apmācību programmā, kas nav saistīta ar pasākumiem, kuri ierosināti saistībā ar finansējumu no EGF. Tādēļ Īrija nolēma atbalstīt 2 400 darbiniekus. 14. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteikto kritēriju izpildi pieteikumā sniegta šāda informācija. Īrijas iestādes apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, par kuru īstenošanu atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem ir atbildīgi uzņēmumi. Īrijas iestādes pierādīja, ka ar pasākumiem atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos pasākumus neizmantos uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai. Īrijas iestādes apstiprināja, ka atbilstīgie pasākumi nesaņem finansējumu no citiem Kopienas finanšu instrumentiem. Rezultātā iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek ierosināts apstiprināt Īrijas iesniegto pieteikumu EGF/2009/08 IE/Dell saistībā ar štata vietu samazināšanu Dell , jo ir iesniegti pierādījumi, ka šo štata vietu samazināšanu ir izraisījušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, novedot pie ekonomikas traucējumiem, kas ietekmē reģionālo un vietējo ekonomiku. Ir ierosināts apstiprināt saskaņotu atbalstāmo individualizēto pakalpojumu paketi, kurā pieprasītais EGF ieguldījums ir EUR 14 831 050 . Finansējums Kopējais pieejamais EGF gada budžets ir 500 miljoni euro. 2009. gadā līdz šim iesniegtajiem pieteikumiem jau ir mobilizēti EUR 13 077 700, līdz ar to pieejamā summa ir EUR 486 922 300. Komisijas ierosinātais piešķīrums no fonda ir pamatots ar pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju. Pamatojoties uz pieteikumiem par atbalstu no fonda, ko iesniegusi Beļģija un Īrija, kur tika skarta tekstilrūpniecības nozare un datoru ražošanas nozare, finansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņoto pakešu kopējās aplēses ir šādas. (EUR) | EGF/2009/004 BE/Oost en West Vlaanderen textiles | 7 519 625 | EGF/2009/005 BE/Limburg textiles | 1 679 249 | EGF/2009/08 IE/Dell | 14 831 050 | Kopā | 24 029 924 | Ņemot vērā šo pieteikumu izskatīšanu[10] un ievērojot EGF maksimāli iespējamo dotācijas apjomu, kas noteikts saskaņā ar 10. pantu Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kā arī iespējas pārdalīt apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus kopsummā par EUR 24 029 924 , kas piešķirami atbilstoši finanšu shēmas 1.a pozīcijai. Šī atbalsta summa nodrošinās, ka vairāk nekā 25 % no EGF gada maksimālās summas būs pieejami piešķīrumiem 2009. gada pēdējos četros mēnešos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā. Iesniedzot šo priekšlikumu par fonda izmantošanu, Komisija uzsāk trīspusēju sarunu vienkāršoto procedūru, kā noteikts Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīguma 28. punktā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kura panāk vienošanos par mobilizēšanas priekšlikuma projektu attiecīgā politiskā līmenī, informēt par saviem nodomiem otru iestādi un Komisiju. Nesaskaņu gadījumā starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme. Komisija iesniegs pārvietošanas pieprasījumu, lai 2009. gada budžetā iekļautu īpašas saistību un maksājumu apropriācijas, kā tas ir paredzēts Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīguma 28. punktā. Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mobilizēšanu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[11] un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[12] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[13], tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem, kas cieš no lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgumu var mobilizēt EGF līdzekļus ne vairāk kā 500 miljonu euro apmērā gadā. (4) Beļģija 2009. gada 5. maijā iesniedza divus pieteikumus mobilizēt EGF attiecībā uz štata vietu samazināšanu tekstilrūpniecības nozarē. Šie pieteikumi atbilst finansiālā ieguldījuma apjoma noteikšanas prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā, un tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 9 198 874 apmērā. (5) Īrija 2009. gada 29. jūnijā iesniedza pieteikumu mobilizēt EGF attiecībā uz štata vietu samazināšanu datoru ražošanas nozarē. Šis pieteikums atbilst finansiālā ieguldījuma apjoma noteikšanas prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā, un tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 14 831 050 apmērā. (6) Tādēļ EGF jāmobilizē, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Beļģijas un Īrijas iesniegtajiem pieteikumiem, IR NOLĒMUŠI ŠĀDI. 1. pants Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu mobilizē, lai nodrošinātu summu EUR 24 029 924 apmērā saistību un maksājumu apropriācijām. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [2] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. [3] OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp. [4] OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp. [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006.,1. lpp.). [6] EURATEX — SITC nomenklatūra. [7] OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp. [8] Kategorija, kas ietver klēpjdatorus, piezīmjdatorus un interneta piezīmjdatori. [9] Avoti: Dell – An outline impact evaluation , 2008. gada 23. decembris ( Forfás ), un Employment and Value of Dell Operations , 2009. gada 24. februāris ( Forfás ). [10] Paziņojums Komisijai par Beļģijas (SEC(2009) 1154) un Īrijas (SEC(2009) 1207) iesniegtajiem pieteikumiem mobilizēt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, kurā izklāstīts šo pieprasījumu novērtējums, ko veica Komisija. [11] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [12] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. [13] OV C […], […]., […] lpp.