L_2010205LV.01000701.xml

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 5. augusts),

ar ko groza Lēmumu 2004/558/EK par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām Savienības iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 5352)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/433/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Liellopu infekciozais rinotraheīts ir visredzamāko klīnisko pazīmju apraksts, kas liecina par inficēšanos ar liellopu 1. tipa (BHV1) herpes vīrusu. Tā kā daudzām šī vīrusa infekcijām ir subklīniska norise, kontroles pasākumi jāvērš uz infekcijas izskaušanu, nevis uz simptomu nomākšanu.

(2)	Direktīvas 64/432/EEK E (II) pielikumā “liellopu infekciozais rinotraheīts” uzskaitīts starp tādām slimībām, attiecībā uz kurām var tikt apstiprinātas valsts kontroles programmas un pieprasītas papildu garantijas.

(3)

Komisijas 2004. gada 15. jūlija Lēmuma 2004/558/EK par Padomes Direktīvas 64/432/EEK ieviešanu attiecībā uz papildus garantijām Kopienas iekšējā liellopu tirdzniecībā sakarā ar liellopu infekciozo rinotraheītu un atsevišķu dalībvalstu iesniegto izskaušanas programmu apstiprināšanu (2) I pielikumā ir uzskaitītas dalībvalstis vai to daļas, kuras īsteno programmu BHV1 izskaušanas programmu, un II pielikumā – tās, kuras jau ir brīvas no šīs slimības. Minētā lēmuma III pielikumā ir noteikti kritēriji, lai uzskatītu, ka BHV1 infekcija saimniecību nav skārusi.

(4)

Lai novērstu BHV1 pārnešanu uz saimniecībām, kuras BHV1 nav skārusi, lēmumā paredzēts, ka liellopus no teritorijām, kuras BHV1 nav skārusi vai kuras ir uzskaitītas I pielikumā, pārved uz saimniecību, kas atrodas II pielikumā minētajā teritorijā, un ka jāveic tests, kurā nosaka antivielas pret BHV1 vīrusu, turklāt testa rezultātam jābūt negatīvam, ņemot paraugus karantīnas laikā trīsdesmit dienu pirms pārvešanas.

(5)

Pamatojoties uz pašreizējo pieredzi, kas gūta, īstenojot apstiprinātas BHV1 infekcijas izskaušanas programmas, tieša liellopu pārvešanu no saimniecībām, kuras nav skārusi BHV1 infekcija, uz iežogotiem nobarošanas kompleksiem dalībvalstīs vai uz to daļām, kuras nav skārusi BHV1 infekcija, varētu atļaut ar noteikumu, ka tiek īstenota izplatīšanas sistēma, ar kuru kompetentās iestādes, kas atrodas nobarošanas kompleksa vietā, nodrošina papildu testēšanu, saņemot dzīvniekus un tos nosūtot vienīgi uz kautuvi.

(6)	Pašlaik visi Vācijas reģioni, izņemot Oberpfalz un Oberfranken administratīvo apgabalu administratīvās vienības Bavārijas federālajā zemē, ir uzskaitīti Lēmuma 2004/558/EK I pielikumā.

(7)

Pašlaik Vācija, pamatojot savu pieteikumu, ir iesniegusi dokumentus, lai paziņotu, ka arī Mittelfranken un Unterfranken administratīvo apgabalu administratīvajās vienībās Bavārijas federālajā zemē BHV1 infekcija nav konstatēta, un paredzējusi noteikumus liellopu pārvietošanai valstī, konkrētās teritorijas daļā un uz to. Tādējādi Vācija ir pieprasījusi papildu garantiju piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu, attiecinot tās un minētajām administratīvajām vienībām Bavārijā.

(8)	Izvērtējot Vācijas iesniegto pieteikumu, tika konstatēts, ka turpmāk ir lietderīgi iekļaut šīs divas BHV1 neskartās administratīvās vienības Lēmuma 2004/558/EK II pielikumā, nevis I pielikumā, un attiecināt uz tām papildu garantijas, kas paredzētas Direktīvas 64/432/EEK 10. pantā.

(9)	Tādēļ Lēmums 2004/558/EK attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2004/558/EK groza šādi.

Lēmuma 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu aizstāj ar šādu:

“ii)

tie tiek pārvietoti, nenonākot kontaktā ar dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, uz saimniecību ar nezināmu BHV1 statusu I pielikumā uzskaitītā galamērķa dalībvalstī, kurā saskaņā ar apstiprināto valsts programmu attiecīgo slimību izskaušanai visi dzīvnieki tiek baroti iekštelpās, un no tām dzīvniekus var pārvietot vienīgi uz kautuvi;”.

Lēmuma 3. pantu groza šādi.

Minētā panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	pēc otrā ievilkuma: “Komisijas Lēmuma 2004/558/EK 3. panta … punkta … apakšpunkts”;”

pievieno šādu punktu:

“4. Atkāpjoties no 1. panta a) un b) apakšpunkta, kompetentā iestāde galamērķa dalībvalstī var atļaut gaļas ražošanai paredzētus liellopus ievest saimniecībā, kuru nav skāris BHV1, kā noteikts III pielikumā (“BHV1 neskarta saimniecība”), kura atrodas minētās dalībvalsts reģionā, kas minēts II pielikumā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki nedrīkst būt vakcinēti pret BHV1, un to izcelsmei jābūt BHV1 neskartās saimniecībās, kurās tie ir atradušies kopš dzimšanas;

b)	dzīvnieki tiek pārvietoti, nenonākot kontaktā ar dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks;

vismaz 30 dienas tieši pirms nosūtīšanas vai kopš dzīvnieku dzimšanas, ja to vecums nepārsniedz 30 dienas, dzīvnieki ir palikuši izcelsmes saimniecībā vai kompetentās iestādes apstiprinātā izolācijas novietnē, kura atrodas dalībvalstī, kurā liellopu infekciozais rinotraheīts ir obligāti paziņojama saslimšana un kurā 5 kilometru rādiusā no saimniecības pēdējo 30 dienu laikā nav novērotas klīniskas vai patoloģiskas BHV1 infekcijas pazīmes;

dzīvniekiem ir veiktas seroloģiskās pārbaudes uz antivielām ar negatīvu rezultātu uz BHV1 gE-glikoproteīnu, ja to izcelsme ir pret BHV1 vakcinētā ganāmpulkā, vai visos pārējos gadījumos ir veiktas seroloģiskās pārbaudes uz antivielām pret visu BHV1, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts 7 dienu laikā pirms nosūtīšanas no c) apakšpunktā minētās saimniecības;

e)	BHV1 neskartā galamērķa saimniecībā visi dzīvnieki tiek baroti iekštelpās un izlaisti no tām vienīgi pārvietošanai uz kautuvi;

dzīvniekiem, kas minēti d) apakšpunktā, tiek veiktas seroloģiskās pārbaudes uz antivielām pret BHV1 gE-glikoproteīnu vai pret visu BHV1, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts 21–28 dienu laikā pēc saņemšanas e) apakšpunktā minētajā saimniecībā:

i)	vai ar negatīvu rezultātu katrā gadījumā; vai

ii)

BHV1 neskartas liellopu saimniecības statuss ir apturēts līdz inficēto dzīvnieku nokaušanai mazāk nekā 45 dienu laikā pēc saņemšanas saimniecībā, un

—

vai nu dzīvnieki, kas atradušies tiešā kontaktā ar inficētajiem dzīvniekiem, veicot seroloģiskās pārbaudes uz antivielām pret BHV1 gE-glikoproteīnu, ir reaģējuši ar negatīvu rezultātu, vai pārbaudes uz antivielām pret visu BHV1, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 28 dienas pēc inficēto dzīvnieku aizvešanas, vai

—

vai nu dzīvnieki, kas atradušies kopējā gaisa telpā ar inficētajiem dzīvniekiem, veicot seroloģiskās pārbaudes uz antivielām pret BHV1 gE-glikoproteīnu, ir reaģējuši ar negatīvu rezultātu, vai pārbaudes uz antivielām pret visu BHV1, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 28 dienas pēc inficēto dzīvnieku aizvešanas, vai

—	pārējie saimniecībā esošie dzīvnieki ir reaģējuši ar negatīvu rezultātu, veicot vai pārbaudes uz antivielām pret visu BHV1, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts ne agrāk kā 28 dienas pēc inficēto dzīvnieku aizvešanas, vai

—	BHV1 neskartas saimniecības statuss tiek atjaunots saskaņā ar III pielikuma 4. punktu.

5. Lēmuma minēta 4. pantā minētā galamērķa dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kuros II pielikumā uzskaitītajos reģionos paredzēts īstenot 4. panta noteikumus, kā arī paredzamo piemērošanas datumu.”

3.	Lēmuma I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumu.

4.	Lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

(2) OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.

Dalībvalsts	Dalībvalstu reģioni, kuros saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 9. pantu piemēro papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu
Čehija	Visi reģioni
Vācija	Visi reģioni, izņemot Bavārijas federālās zemes Oberpfalz, Oberfranken, Mittelfranken un Unterfranken administratīvo apgabalu
Itālija	Friuli Venezia Giulia autonomais reģions Trento autonomā province”

Dalībvalsts	Dalībvalstu reģioni, kuros saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 10. pantu piemēro papildu garantijas attiecībā uz liellopu infekciozo rinotraheītu
Austrija	Visi reģioni
Vācija	Bavārijas federālās zemes Oberpfalz, Oberfranken, Mittelfranken un Unterfranken administratīvais apgabals
Dānija	Visi reģioni
Itālija	Bolzano province
Somija	Visi reģioni
Zviedrija	Visi reģioni”