1)Vai principi, ko Tiesa ir norādījusi spriedumā [Fastweb (C‑100/12, EU:C:2013:448)] ar atsauci uz īpašu gadījumu, uz kuru attiecas šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un kurā tikai divi uzņēmumi piedalījās publiskā iepirkuma procedūrā, ņemot vērā būtisku līdzību ar šīs lietas faktiskajiem apstākļiem, ir piemērojami arī gadījumā, kas ir jāizskata šai tiesai un kurā līgumslēdzēja iestāde no procedūras izslēdza visus uzņēmumus, kas piedalījās publiskā iepirkuma procedūrā, kaut gan tajā bija ļauts piedalīties vairāk nekā diviem uzņēmumiem, un par minēto izslēgšanu sūdzību nav iesniedzis neviens no uzņēmumiem, kas nav tie, kuri ir iesaistīti šajā tiesvedībā, līdz ar to strīds, kas ir jāizskata šai tiesai, faktiski attiecas tikai uz diviem uzņēmumiem?2)Vai saistībā tikai ar jautājumiem, par kuriem var lemt, piemērojot Savienības tiesības, minēto tiesību interpretācijai un it īpaši LESD 267. pantam ir pretrunā Administratīvā procesa kodeksa 99. panta 3. punkts, ciktāl šajā procesuālajā tiesību normā ir noteikts, ka visām Consiglio di Stato palātām un nodaļām ir saistošs ikviens tiesību princips, kas ir pasludināts Consiglio di Stato plēnumā, pat ja ir skaidrs, ka minētais plēnums ir apstiprinājis vai varētu būt apstiprinājis principu, kas ir pretrunā vai nav saderīgs ar Savienības tiesībām? Un it īpaši

vai Consiglio di Stato palātai vai nodaļai, kam ir nodota lietas izskatīšana, ja tām ir radušās šaubas par to, vai ar Savienības tiesībām ir saderīgs vai tām ir atbilstīgs plēnumā jau pasludināts tiesību princips, ir pienākums ar argumentētu atzinumu nodot Consiglio di Stato lēmuma pieņemšanu par prasību, iespējams, pat pirms tā var nosūtīt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai pārliecinātos par pretrunīgā tiesību principa saderību ar un atbilstību Savienības tiesībām, vai arī Consiglio di Stato palāta vai nodaļa var vai drīzāk tām ir pienākums kā pēdējās instances valsts tiesām, kas ir atbildīgas par Savienības tiesību piemērošanu, patstāvīgi uzdot prejudiciālu jautājumu Tiesai saistībā ar pareizu Savienības tiesību interpretāciju?

1)Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 1. panta 3. punkta interpretācija, ko Eiropas Savienības Tiesa sniegusi spriedumā Fastweb (C‑100/12, EU:C:2013:448), ir piemērojama arī gadījumā, ja, pirmkārt, prasību ir cēlis tikai viens pretendents, kaut arī publiskā iepirkuma procedūrā ir tikuši pielaisti vairāki uzņēmumi, un, otrkārt, ja izraudzītais pretendents savukārt tajā pašā tiesvedībā ceļ pretprasību un ja gan pretendentam prasītājam, gan izraudzītajam pretendentam ir līdzvērtīgas leģitīmas intereses attiecībā uz otra uzņēmēja izslēgšanu;2)ja Eiropas Savienības Tiesa jau ir interpretējusi direktīvas noteikumu, valsts tiesai, kuras nolēmumi saskaņā ar valsts tiesībām nav pārsūdzami, valsts tiesības ir jāinterpretē atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas precizētajai nozīmei un, ja šāda interpretācija izrādās neiespējama, attiecīgais valsts tiesību noteikums ir jāatstāj nepiemērots, un tai nevar nedz likt, nedz liegt iepriekš vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

LESD 267. pantam pretrunā ir tāds noteikums kā Itālijas Administratīvā procesa kodeksa 99. panta 3. punkts, kas ir interpretēts tādējādi, ka ar to tiesas palātai, kuras nolēmumi nav pārsūdzami, gadījumā, kad tā nepiekrīt šīs pašas tiesas plēnuma noteiktam tiesību principam, tiek radīts pienākums nodot nolēmuma pieņemšanu par prasības priekšmetu bez iespējas iepriekš uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu.