|
8.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 183/71 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/1178
(2022. gada 7. jūlijs)
par tādu galīgo antidempinga maksājumu apturēšanas nepagarināšanu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 4. punktu,
pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu (“izmeklēšana”) attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu (“PAV” jeb “attiecīgais ražojums”) importu (2), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu. |
|
(2) |
Komisija 2021. gada 12. aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/582 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu. |
|
(3) |
Komisija 2021. gada 11. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 (4) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam. Antidempinga maksājuma likmes ir 14,3–24,6 %. |
|
(4) |
Tajā pašā dienā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1788 (5) (“apturēšanas lēmums”) Komisija galīgo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam apturēja uz deviņiem mēnešiem, t. i., līdz 2022. gada 11. jūlijam. |
|
(5) |
Komisija 2022. gada 9. martā pēc savas iniciatīvas nosūtīja anketas Eiropas Alumīnija apvienībai (“EA”), izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām pārējām ieinteresētajām personām. Anketas mērķis bija iegūt informāciju, kas ļautu Komisijai novērtēt, vai pagarināt vai arī nepagarināt apturēšanu. Piezīmes tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to apvienības (EA), 14 lietotājiem, ieskaitot Eiropas Automobiļu detaļu piegādātāju apvienību (CLEPA), un no 6 importētājiem un to apvienības (EURANIMI). Izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un EA tika arī pieprasīts sniegt informāciju par konkrētiem kaitējuma rādītājiem attiecībā uz pēdējo periodu pēc apturēšanas lēmumā analizētā perioda (tā sauktais “analīzes periods” (turpmāk “AP”), kas ilga astoņus mēnešus, proti, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 28. februārim). Tie sniedza pieprasīto informāciju par konkrētiem rādītājiem. Atbildes tika iesniegtas 2022. gada marta beigās. |
|
(6) |
Vairāki lietotāji savās atbildēs pieprasīja pagarināt apturēšanu. Turklāt EA 2022. gada 25. aprīlī iesniedza oficiālu pieprasījumu nekavējoties izbeigt apturēšanu. |
|
(7) |
Komisija 2022. gada 24. maijā darīja zināmu savu nodomu nepagarināt pasākumu apturēšanu un aicināja personas iesniegt piezīmes līdz 2022. gada 2. jūnijam. Noteiktajā termiņā informāciju iesniedza septiņas ieinteresētās personas: TDK Hungary Komponents Kft. (“TDK Hungary”), Euranimi, Valeo Group (“Valeo”), TitanX Holding (“TitanX”), Airoldi Metalli S.p.a. (“Airoldi”), SATMA un Lodec Metall-Handel (“Lodec”). TDK Foil Italy SpA (“TDK Italy”) piezīmes iesniedza pēc termiņa beigām, un tāpēc tās netika ņemtas vērā. |
|
(8) |
Pēc informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo Komisija izmantoja pārējām personām nepieejamos EA datus, it īpaši par norisēm tirgū un jaudu. Tomēr Komisija konstatēja, ka EA dati bija balstīti uz visu tās dalībnieku sniegto informāciju un ka EA iesniedza šo datu nekonfidenciālu versiju. Līdz ar to visas personas varēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību un iesniegt piezīmes par sniegtajiem datiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(9) |
Dažas ieinteresētās personas ierosināja pasākumu grozījumus, piemēram, dažu ražojumu izslēgšanu no pasākuma tvēruma vai bezmaksājuma importa kvotas ieviešanu. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu tā var tikai lemt, vai nu pagarināt apturēšanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, vai arī nepagarināt apturēšanu. Attiecīgi Komisija nevarēja pārskatīt ar galīgo regulu noteiktos pasākumus. Pamatregulas 11. panta 3. punktā ir paredzēta īpaša procedūra attiecībā uz starpposma pārskatīšanām. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
2. ANALĪZES PERIODĀ SAVIENĪBAS TIRGŪ esošo tirgus apstākļu UN EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PĀRBAUDE
|
(10) |
Pamatregulas 14. panta 4. punkts nosaka, ka Savienības interesēs antidempinga pasākumus var apturēt tikai gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. |
|
(11) |
2021. gada 12. oktobrī pasākumi tika apturēti, jo Komisija konstatēja, ka atveseļošanas periodā pēc Covid-19 īslaicīgi pastāvēja piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība un ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis 2021. gada pirmajā pusgadā bija veidojies labvēlīgi salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu (“IP”, no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) un 2017. gadu (labākais gads attiecīgajā periodā sākotnējās izmeklēšanas laikā). Tika prognozēts, ka pozitīvās tendences attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli turpināsies deviņu mēnešu ilgajā apturēšanas periodā un ka tāpēc ir maz ticams, ka apturēšanas rezultātā kaitējums atsāksies. Tomēr izmaiņas tirgus apstākļos tika uzskatītas par īslaicīgām. |
|
(12) |
14. panta 4. punkts nosaka, ka apturēšanu var pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Lai izlemtu, vai pagarināt apturēšanu, Komisija analizēja dominējošos tirgus apstākļus analīzes periodā, kā arī Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un importētāju un lietotāju viedokļus. |
2.1. Tirgus apstākļi
|
(13) |
Analīzes periodā patēriņš Savienībā ievērojami samazinājās, proti, par 13,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu (6). Vislielākais pieprasījums bija 2021. gada pirmajā pusgadā, kad tas palielinājās par 27 % salīdzinājumā ar IP, taču analīzes periodā tas ievērojami samazinājās. |
|
(14) |
Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka informācijas izpaušanas dokumentā nebija norādīts patēriņa rādītāju avots vai sniegti paskaidrojumi un ka šie skaitļi ir pretrunā EA iesniegtajiem datiem par analīzes periodu. Komisija norādīja, ka vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā jau bija norādīts, ka datus sniedza EA. Patēriņu analīzes periodā Komisija aprēķināja, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam pieskaitot kopējo importu. Lai varētu veikt pienācīgu salīdzinājumu ar 2021. gada pirmo pusgadu, 12. apsvērumā norādītie patēriņa rādītāji tika pārrēķināti, pamatojoties uz EA iesniegtajiem pusgada datiem (7). Tādējādi Komisija bija balstījusies uz EA iesniegtajiem datiem par analīzes periodu, un tāpēc tā šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(15) |
Pēc informācijas izpaušanas Euranimi, Airoldi un Lodec apgalvoja, ka konstatējums par pieprasījuma samazināšanos ir pretrunā CRU International ziņojumā sniegtajai prognozei, saskaņā ar kuru globālais pieprasījums pēc alumīnija līdz 2030. gadam pieaugs par 40 %. Tomēr Komisija norādīja, ka attiecīgais pētījums attiecās nevis tikai uz PAV, bet gan uz visu veidu alumīnija ražojumiem. Turklāt Eiropa (ne tikai ES, bet arī citas Eiropas valstis) veido tikai nelielu daļu no prognozētās kopējās izaugsmes (14 %). Visbeidzot, šī prognoze nebija pretrunā Komisijas konstatējumiem, kuri attiecās uz AP un īstermiņa izaugsmes perspektīvām, turpretī pētījums attiecās uz izaugsmes perspektīvām nākamajos astoņos gados. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(16) |
2022. gada pirmajos mēnešos bija vērojamas šādas tendences: saskaņā ar CRU ziņojumu (8) pieprasījums pēc alumīnija velmējumiem Eiropā joprojām bija apmierinošs, jo sakarā ar karu, kas notiek Ukrainā, tika veidoti krājumi un būvniecības nozare turpināja darboties. Turpretī autobūves nozarē pieprasījums pēc šiem ražojumiem bija vājš, jo bija pastāvīgs pusvadītāju un no Ukrainas importēto elektroinstalācijas vadu deficīts. Paredzams, ka šāda situācija būs vēl vairākus mēnešus. Attiecībā uz būvniecības nozari tajā pašā ziņojumā minēts arī risks, ka augstās inflācijas dēļ projektu skaits varētu samazināties. |
|
(17) |
Attiecībā uz piedāvājumu – Savienības ražošanas nozare pēc IP palielināja savu jaudu (+ 20 %), taču jaudas izmantojums nepieauga un saglabājās aptuveni 80 % apmērā. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei ir iespēja palielināt ražošanu. |
|
(18) |
Visu laiku kopš IP ievērojami palielinājās galveno izejvielu (alumīnija, magnija) un enerģijas cenas, kas galvenokārt skaidrojams ar atveseļošanu pēc Covid-19. Šo pieaugumu vēl vairāk saasināja neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākamajos mēnešos. Tas ietekmēs PAV cenu un līdz ar to ierobežos kopējo pieprasījumu pēc šiem ražojumiem. |
|
(19) |
Attiecībā uz metāla importu no Krievijas, tai skaitā primārā alumīnija importu, Savienības ražošanas nozare ir samazinājusi importu no 22 % 2015. gadā līdz aptuveni 11 % 2021. gadā. Turklāt Krievijas noteikto eksporta nodokli 15 % primārajam alumīnijam beidza piemērot 2021. gada 31. decembrī (9), kā sākotnēji plānots. Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju primārā alumīnija vai alumīnija pusfabrikātu deficīts nepastāv, lai gan pret Krieviju ir noteiktas sankcijas, kuras, lai arī tieši neattiecas uz alumīnija ražojumiem, kopumā ļoti negatīvi ietekmē tirdzniecību ar Krieviju. |
|
(20) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka vislielākais pieprasījums bija 2021. gada pirmajā pusgadā. Par to liecina pasūtījumu skaits, kas, kā paskaidrots 33. apsvērumā, analīzes periodā samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Turklāt analīzes periodā izpildes laiks normalizējās: 5–7 nedēļas saskaņā ar CRU 2022. gada aprīļa ziņojumu un 6–8 nedēļas saskaņā ar EA (10). Tas ir ievērojami īsāks salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, kad izpildes laiks dažkārt bija 6–10 mēneši. Arī daudzi lietotāji apstiprināja, ka izpildes laiks ir kļuvis īsāks. |
|
(21) |
Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība, kas bija raksturīga 2021. gada pirmajam pusgadam, analīzes periodā bija ievērojami samazinājusies. Lai gan nākotne joprojām ir neskaidra, šķiet, ka pieprasījums atveseļošanas periodā pēc Covid-19 vairs nav tik liels, par ko liecina pasūtījumu skaita ievērojamais samazinājums un ievērojami īsāks izpildes laiks. Tomēr pastāv zināma nenoteiktība par pieprasījumu nākotnē divās galvenajās lejupējās nozarēs, t. i., autobūves un būvniecības nozarē. |
2.2. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē
|
(22) |
Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā analīzes periodā samazinājās par 12,8 %, proti, no 1 056 668 tonnām līdz 921 701 tonnām. Salīdzinājumā ar IP pārdošanas apjoms palielinājās par 36 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 17 %. |
|
(23) |
Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka EA analīzes periodā iesniegtie dati nesaskan ar informācijas izpaušanas dokumentā aprakstītajām pārdošanas un ražošanas tendencēm. Kā paskaidrots 14. apsvērumā, lai varētu veikt pienācīgu salīdzinājumu ar 2021. gada pirmo pusgadu, Komisija pārrēķināja EA iesniegtos pusgada datus un piemēroja līdzīgu metodiku attiecībā uz citiem salīdzināšanas periodiem (2017. gadu un IP). Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(24) |
PAV cenas Savienībā pastāvīgi palielinājās – no vidēji 2 703 EUR/t izmeklēšanas periodā līdz 2 879 EUR/t 2021. gada pirmajā pusgadā un pēc tam straujākā tempā – līdz 3 555 EUR/t analīzes periodā. Tādējādi tās laikposmā no 2021. gada pirmā pusgada līdz AP pieauga par 23 %. Tam par iemeslu bija pieprasījuma pieaugums pēc Covid-19 krīzes un izejvielu (primārā alumīnija, magnija) un enerģijas cenu pieaugums. |
|
(25) |
Lietotāji, to skaitā Euranimi, Lodec un Airoldi Metalli, iesniedzot sākotnējo informāciju, kā arī pēc informācijas izpaušanas norādīja uz konversijas cenas kraso pieaugumu (+ 100 % un līdz + 160 % saskaņā ar šo lietotāju sniegto informāciju). Komisijas aplēses liecināja, ka konversijas cena (11) laikā no perioda pēc IP (no 2020. gada otrā pusgada līdz 2021. gada otrajam pusgadam) līdz analīzes periodam palielinājās par 8 %. Konversijas cena var ievērojami atšķirties atkarībā no konkrētā pārdošanas darījuma (uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, tā, vai šis pārdošanas darījums ir vai nav ilgtermiņa līguma daļa, ražojuma veida utt.) un attiecīgajiem periodiem, bet kopumā šķiet, ka visas ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka šī konversijas cena patiešām ir pieaugusi. Šo pieaugumu daļēji varētu izskaidrot ar tādu ražošanas izmaksu pieaugumu, kas nav primārā alumīnija izmaksas (enerģijas un izejvielu, piemēram, leģējtājelementu, cenu pieaugumu), un daļēji ar Savienības ražotāju peļņas pieaugumu. |
|
(26) |
Attiecībā uz tirgus daļu – nākamajā gadā pēc IP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieauguma rezultātā pieauga Savienības tirgus daļa (no 64,8 % izmeklēšanas periodā līdz 79,4 % 2021. gada pirmajā pusgadā). Šis tirgus daļas līmenis tika saglabāts analīzes periodā (80,1 %), jo līdztekus pārdošanas apjomam samazinājās arī patēriņš, kā izklāstīts 13. apsvērumā. |
|
(27) |
Analīzes periodā ražošanas apjoms nedaudz samazinājās, proti, par 2 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Salīdzinājumā ar IP ražošana palielinājās par 22 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 9 %. |
|
(28) |
Jauda analīzes periodā nedaudz palielinājās – par 1,3 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Salīdzinājumā ar IP jauda palielinājās par 20,8 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 23 %. Turklāt pieejamo jaudu vairs neietekmēja:
|
|
(29) |
Jaudas izmantojums saglabājās relatīvi stabils – 80,8 % analīzes periodā salīdzinājumā ar 81,5 % 2021. gada pirmajā pusgadā un 91,3 % 2017. gadā. Izlasē iekļauto uzņēmumu saņemto attiecīgā ražojuma pasūtījumu skaits analīzes periodā samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu un bija nedaudz (par 2 %) mazāks nekā izmeklēšanas periodā. Pasūtījumu līmenis bija zemāks nekā izmeklēšanas periodā un pat zemāks nekā 2017. gadā (12). Tas liecina, ka nākamajos mēnešos Savienības ražošanas nozare nebūs pilnībā noslogota ar pasūtījumiem. |
|
(30) |
Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka jaudas samazinājums atbilst piegāžu nepietiekamībai un ka Savienības ražošanas nozare nekad nav sasniegusi 100 % jaudas izmantojumu. Tādējādi tai analīzes periodā nav neizmantotās jaudas, jo izmantošanas līmenis ir 80,8 %. Visbeidzot, Valeo apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi ir pretrunā šā lietotāja apgalvojumiem par to, ka Savienības ražošanas nozarei trūkst jaudas. Pirmkārt, pretēji Valeo apgalvojumam Komisija konstatēja, ka jauda analīzes periodā salīdzinājumā ar IP palielinājās par 20,8 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 23 %. Otrkārt, arguments, ka 80,8 % jaudas izmantojuma līmenis neļauj izmantot neizmantoto jaudu, bija pretrunā galīgajā regulā (13) Komisijas sniegtajiem konstatējumiem, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums 2017. gadā bija 91,3 %. Turklāt Valeo neapstrīdēja Komisijas konstatējumus par to, ka faktiskā/aktīvā jauda vairs neatšķīrās no paziņotās jaudas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(31) |
Pēc informācijas izpaušanas Euranimi, Airoldi un Lodec apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pēdējās desmitgadēs nav pietiekami investējusi jaunā jaudā. Tomēr neviena no personām nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu, un pierādījumus tam, ka tas attiektos konkrēti uz PAV. Turpretī Komisija galīgajā regulā (14) konstatēja, ka attiecīgajā periodā jauda palielinājās par 2 %, bet analīzes periodā – par 20 %. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(32) |
Euranimi un Airoldi arī apgalvoja, ka daudzi Savienības ražotāji primārā alumīnija trūkuma dēļ bija spiesti samazināt velmēšanas jaudu. Tie apgalvoja, ka šis deficīts daļēji ir izskaidrojams ar to, ka primārā alumīnija ražošana Eiropas Savienībā kopš 2000. gada ir samazinājusies par vairāk nekā 30 %. Šī deficīta dēļ Savienības ražošanas nozares spēja piegādāt PAV ir vēl ierobežotāka. Tomēr EA paskaidroja, ka nav primārā alumīnija deficīta un ka Savienības ražošanas nozare savām vajadzībām spēj to sagādāt no trešām valstīm. To apstiprināja fakts, ka primārā alumīnija imports Eiropas Savienībā 2022. gada janvārī–aprīlī bija lielāks nekā 2021. gada janvārī–aprīlī. Turklāt Komisija norādīja, ka pasaules primārā alumīnija krājumi 2022. gada otrajā ceturksnī bija [9,2–10,7] miljardi tonnu (15), proti, mazāki nekā 2020.–2021. gadā (vidēji [10,1–11,4] miljardi tonnu), bet līdzīgi kā pirms Covid-19 pandēmijas (vidēji [9,1–10,5] miljardi tonnu). Eiropas ražotāju krājumi ([310 000–330 000] tonnu) 2022. gada pirmajā ceturksnī arī atbilda iepriekšējo trīs gadu vidējam rādītājam ([320 000–340 000] tonnu 2019.–2021. gadā). Komisija secināja, ka, lai gan vairākos izejvielu tirgos, ieskaitot primārā alumīnija tirgu, joprojām pastāv spriedze, tā ir globāla parādība, kas nav tieši saistīta ar Savienības tirgu, un ka Savienības ražošanas nozare varēja saņemt primārā alumīnija piegādes, lai gan par lielākām cenām. Tāpēc apgalvojums par to, ka šī tirgus situācija ierobežo Savienības ražošanas nozares ražošanas spēju, it īpaši salīdzinājumā ar Ķīnas konkurentiem, tika noraidīts. |
|
(33) |
Analīzes periodā rentabilitāte uzlabojās un sasniedza 2,8 %. Rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija –1,8 %, bet 2021. gada pirmajā pusgadā tā bija 1,9 %, savukārt analīzes periodā rentabilitāte saglabājās zemāka par 3,1 % peļņu, kas sasniegta 2017. pārskata gadā, un bija ievērojami zemāka par minimālo peļņas procentu 6 %, kas noteikts pamatregulas 7. panta 2.c punktā un izmantots mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanai galīgajā regulā. |
|
(34) |
Apkopojot, daži rādītāji (pārdošanas apjomi, ražošana) analīzes periodā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās, bet citi (cenas, rentabilitāte) uzlabojās. Kopumā Komisija secināja, ka analīzes periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. |
2.3. Lietotāju stāvoklis
|
(35) |
Lietotāji atbalstīja apturēšanas pagarināšanu, argumentējot, ka apturēšanas nosacījumi joprojām ir spēkā. |
|
(36) |
Tomēr Komisija norādīja, ka apturēšanas brīdī pastāvošā pagaidu situācija ir mainījusies, kā aprakstīts 13.–23. apsvērumā. |
|
(37) |
Vairāki lietotāji arī apgalvoja, ka attiecībā uz konkrētiem plakaniem alumīnija velmējumiem, kurus tie attiecīgi izmanto, apturēšanas nosacījumi ir izpildīti, jo, kā tie apgalvo, šā ražojuma piedāvājums joprojām nav pietiekams. Tie atkārtoja savu pēc informācijas izpaušanas pausto apgalvojumu un uzskatīja, ka apturēšana būtu jāpagarina attiecībā uz konkrētajiem ražojumiem. Tomēr šie ražojumi veidoja tikai mazu daļu no kopējā importa apjoma, un pamatregulas 14. panta 4. punkts paredz attiecīgā ražojuma importam noteiktos pasākumus apturēt visam importam, nevis tā daļai. |
|
(38) |
Lietotāji arī apgalvoja, ka Eiropas Savienībā joprojām ir piegādes deficīts, it īpaši attiecībā uz to izmantotajiem konkrētajiem plakanajiem alumīnija velmējumiem, un ka apturēšanas izbeigšana vēl vairāk saasinās šo deficītu, jo samazināsies piegādes no Ķīnas. |
|
(39) |
Tomēr Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ir ievērojama neizmantotā jauda, kura, kā paskaidrots 28. apsvērumā, jau atbilst faktiskajai/aktīvajai jaudai. Kopš sākotnējā IP Savienības ražošanas nozare ir ievērojami palielinājusi jaudu. Savienības ražošanas nozare neapšaubāmi ir galvenais attiecīgā ražojuma piegādātājs lietotājiem. Komisija arī norādīja, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Turcija un citas trešās valstis. Turklāt daudzi lietotāji apstiprināja, ka izpildes laiks, kā paskaidrots 20. apsvērumā, ir ievērojami īsāks nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Visbeidzot, kā norādīts 37. apsvērumā, 14. panta 4. punkts neparedz apturēšanu attiecībā tikai uz daļu importa. Komisija arī norādīja, ka izslēgšanas pieprasījumi jau tika izskatīti galīgajā regulā (16). |
|
(40) |
Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares iesniegto dokumentu atklātajā versijā pasūtījumu skaits nebija norādīts un Komisijai tas būtu jāpārbauda. Arī pasūtījumu skaita samazinājums bija pretrunā tam, ka pieprasījums analīzes periodā bija lielāks nekā 2021. gada pirmajā pusgadā un IP. Komisija konstatēja, ka pasūtījumu skaits bija konfidenciāli dati, kas attiecās uz konkrētu uzņēmumu un netika iekļauti kopsavilkumā. Tomēr informācijas izpaušanas dokumentā Komisija sniedza pietiekamus datus, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību un iesniegt piezīmes par aprakstīto tendenci. Turklāt Komisija iespēju robežās veica iesniegtās informācijas kontrolpārbaudi, lai pārbaudītu tās precizitāti. Visbeidzot, pretēji Valeo apgalvojumam, patēriņš analīzes periodā, kā paskaidrots 13. apsvērumā, samazinājās par 13,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Tādējādi pasūtījumu skaita samazinājums par 12 % atbilst pieprasījuma samazinājumam. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(41) |
Attiecībā uz izpildes laika saīsinājumu Valeo pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka tas ir jāsamēro ar faktu, ka daudzi lietotāji nespēj iegādāties PAV, un ka Savienības ražošanas nozare, lai noteiktajā izpildes laikā varētu piegādāt ierobežotos daudzumus, kas atbilst tās jaudai, ir noraidījusi daudzus pasūtījumus. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka šis apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem. Otrkārt, tas ir pretrunā gandrīz visu lietotāju iepriekš izteiktajiem un neatkarīgu avotu apstiprinātajiem (17) apgalvojumiem, ka ilgāks izpildes laiks liecina par piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību Savienības tirgū. Tādējādi tas, ka analīzes periodā izpildes laiks saīsinājās līdz ierastajam, bija elements, kas liecināja par piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara uzlabošanos. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(42) |
Pēc informācijas izpaušanas lietotāji apšaubīja Komisijas konstatējumus par konkrētu ražojuma veidu piegāžu pieejamību Savienības tirgū un iespēju iegādāties šos ražojuma veidus no citām trešām valstīm. |
|
(43) |
Attiecībā uz alumīnija siltummaiņu PAV (“automobiļu SM”) piegādes problēmām Komisija norādīja, ka abi lietotāji, kas iesniedza piezīmes par izpausto informāciju, proti, TitanX un Valeo, jau ir iegādājušies ievērojamus daudzumus no Savienības ražošanas nozares. Turklāt daļā no Valeo un Savienības ražotāju sarakstes, ko iesniedza Valeo, tika apspriestas turpmākas piegādes no Savienības ražotājiem pēc 2023. gada. Šķiet, ka lielākajā daļā šīs sarakstes tika risinātas sarunas par jaunām cenām un nevis apspriestas ar jaudu saistītas problēmas vai jaudas trūkums. |
|
(44) |
Valeo apgalvoja arī, ka viens no viņa lielākajiem piegādātājiem ir atteicies piegādāt jau saskaņotos daudzumus un ka nesen notikuša ugunsgrēka rezultātā ir iznīcināta tā jaunā ražotne. Tomēr attiecīgais piegādātājs sniedza pierādījumus tam, ka Valeo bija tas, kurš neievēroja savas līgumsaistības un atcēla jau saskaņotos apjomus. Tā kā šis jautājums ir konkrēts līgumstrīds starp šiem abiem uzņēmumiem, Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par vispārējām automobiļu SM piegādes problēmām Savienības tirgū. Attiecībā uz ugunsgrēku – citētajā preses rakstā nebija norādīts, ka ražotne ir iznīcināta pilnībā. Taču tajā bija minēts, ka ražotne sāks darboties ar dažu mēnešu kavēšanos (nevis 2022. gada otrajā pusē, bet gan 2023. gadā). Turklāt, kā minēts tajā pašā rakstā, tas ietekmēs tikai jaunos apjomus, bet ne jau piešķirtos esošos apjomus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(45) |
TitanX apgalvoja, ka uzņēmuma lielākais piegādātājs ir palielinājis cenas un ka uzņēmums nav varējis atrast papildu piegādātājus Savienībā. Tomēr uzņēmums neapgalvoja, ka tas attiecībā uz piegādēm no sava lielākā piegādātāja saskaras ar problēmām, kā arī TitanX nesniedza pierādījumus par piegādes atteikumiem no citiem piegādātājiem Savienībā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
|
(46) |
Attiecībā uz automobiļu SM importu no trešām valstīm Komisija konstatēja, ka automobiļu SM imports no Turcijas veidoja lielu daļu no šā ražojuma veida kopējā patēriņa, savukārt visu veidu PAV imports no Turcijas analīzes periodā veidoja tikai 2,2 % no tirgus daļas salīdzinājumā ar [5,9–6,3] % izmeklēšanas periodā. Lietā nav pierādījumu tam, ka Turcija nevar palielināt eksportu līdz iepriekšējiem līmeņiem. Šajā sakarā Valeo un Turcijas piegādātāja iesniegtā e-pasta sarakste neliecināja, ka piegādātājam ir ar piegādi saistītas problēmas. |
|
(47) |
Visbeidzot, automobiļu SM tiek izmantoti automobiļu nozarē. Kā norādīts 71. apsvērumā, šī nozare saskārās ar problēmām un īslaicīgu pieprasījuma samazinājumu, kā rezultātā neizbēgami samazinājās arī pieprasījums pēc automobiļu SM. To apstiprināja EA sniegtie pierādījumi tam, ka pieprasījuma samazinājuma dēļ lietotāju – Valeo, Mahle un Marelli – analīzes periodā veiktie pasūtījumi samazinājās zem jau nolīgtā daudzuma (18). |
|
(48) |
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija noraidīja apgalvojumus par automobiļu SM piegāžu pašreizējo nepietiekamību. |
|
(49) |
Attiecībā uz PAV, ko izmanto alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanā, pēc informācijas izpaušanas SATMA un TDK Hungary apgalvoja, ka Savienībā nav ražotāju, kas ražo šo ražojuma veidu, ka Turcija nevar būt piegādes avots, jo šis ražojuma veids tur netiek ražots, un ka Japānas ražotāji izbeidza ražošanu 2021. gadā. Tomēr SATMA nesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus tam, ka Japāna, kas vienmēr bijusi galvenais šā ražojuma veida piegādes avots, ir izbeigusi ražošanu. Turklāt Komisija norādīja, ka ir sākts projekts ražošanas atsākšanai Savienībā. Visbeidzot, šis ražojuma veids veidoja ļoti nelielu daļu no PAV kopējā patēriņa Savienībā, un, kā paskaidrots 39. apsvērumā, saskaņā ar 14. panta 4. punktu nav iespējams pasākumus apturēt attiecībā tikai uz konkrētiem ražojuma veidiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(50) |
Lietotāji arī ziņoja, ka maksājumu atjaunošanas gadījumā vairākiem lejupējiem uzņēmumiem vai ražotnēm varētu rasties finansiālas grūtības. Viņi brīdināja par ES ražotņu iespējamu slēgšanu. |
|
(51) |
Šajā sakarā Komisija atsaucās uz saviem konstatējumiem galīgās regulas 532.–548. apsvērumā, kuros tā secināja, ka pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā lietotāju interesēm, jo ietekme uz lietotāju finansiālo stāvokli būtu maza. Turklāt apturēšanas periodā lietotājiem bija laiks pielāgot savas ražotnes citiem piegādes avotiem. |
|
(52) |
Bez tam, kā norādīts apturēšanas lēmuma 75. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka 9 mēnešu ilgais apturēšanas periods lietotājiem, jo īpaši tiem, kuri pieprasīja konkrētu ražojumu izslēgšanu, deva papildu laiku Savienības ražotāju (atkārtotai) apstiprināšanai. Šķiet, ka lietotāju pārorientēšanos uz piegādēm no Savienības ražošanas nozares apstiprina fakts, ka Savienības ražošanas nozare 2021. gada pirmajā pusgadā, kad bija vislielākais pieprasījums, ieguva tirgus daļu un tādu pašu tirgus daļu saglabāja analīzes periodā. |
2.4. Importētāju un tirgotāju stāvoklis
|
(53) |
EURANIMI, Eiropas Neintegrēto alumīnija un/vai nerūsējošā tērauda importētāju un izplatītāju apvienība, un 6 tās biedri, sniedza piezīmes par norisēm tirgū un par apturēšanu. Tie atbalstīja apturēšanas turpināšanu. |
|
(54) |
Tie galvenokārt norādīja uz pašreizējo akūto alumīnija deficītu, kā arī uz iespējamo risku lejupējiem ražotājiem, kuri varētu zaudēt konkurētspēju. Komisija šo apgalvojumu jau ir izskatījusi 51. apsvērumā. |
3. KAITĒJUMA ATSĀKŠANĀS IESPĒJAMĪBA APTURĒŠANAS PAGARINĀŠANAS REZULTĀTĀ
|
(55) |
Kā minēts 34. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, šķiet, atrodas situācijā, kad vairākas pozitīvas tendences ir palikušas nemainīgas vai pavērsušās pretējā virzienā. Daži rādītāji (pārdošanas apjomi, ražošana) analīzes periodā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās, bet citi (cenas, rentabilitāte) uzlabojās. Kopumā Komisija secināja, ka analīzes periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Komisija novērtēja, vai ir maz ticams, ka, pagarinot apturēšanu, kaitējums atsāksies. Jo īpaši tika analizēti divi faktori: Ķīnas importa dinamika un jaunākās norises tirgū. |
3.1. Importa no Ķīnas dinamika
|
(56) |
Importa no Ķīnas tirgus daļa samazinājās no 8 % izmeklēšanas periodā līdz 2,2 % 2021. gada pirmajā pusgadā, bet pēc tam palielinājās par 49 % un analīzes periodā sasniedza 3,2 %. Tomēr no ĶTR 2022. gada februārī un martā veiktā importa analīze liecināja par strauju pieaugumu, kā rezultātā februārī un martā tirgus daļa pārsniedza 6,0 % un bija līdzīga tirgus daļai izmeklēšanas periodā. 1. tabula Imports no Ķīnas analīzes periodā (tonnas)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(57) |
Apjomiem bija šāda dinamika: pēc IP imports no Ķīnas ievērojami samazinājās no 171 240 tonnām izmeklēšanas periodā līdz 56 470 tonnām nākamajā gadā pēc IP. Pēc tam imports analīzes periodā atkal palielinājās un sasniedza 73 752 tonnas (8 mēnešu vidējais, attiecināts uz gadu), tomēr tas saglabājās zemāks nekā izmeklēšanas periodā un 2017. gadā (aptuveni 100 000 tonnu pēdējā minētajā). 2022. gada sākumā imports turpināja pieaugt (par 11 000 tonnām mēnesī 2022. gada janvārī un februārī, t. i., 132 000 tonnu gadā, un par 14 027 tonnām 2022. gada aprīlī, t. i., vairāk nekā 168 000 tonnu gadā). |
|
(58) |
Importa no Ķīnas cenas ievērojami palielinājās sakarā ar izejresursu cenu pieaugumu, kā arī augstākām transporta izmaksām. Pretēji tam, ko pēc informācijas izpaušanas apgalvoja dažas ieinteresētās personas, šo cenu pieaugumu nevarēja aplūkot izolēti, un tas bija jāaplūko perspektīvā un jāsalīdzina ar citām cenām un izmaksām, piemēram, Savienības pārdošanas cenām. |
|
(59) |
Izmeklēšanas periodā novērotais cenu samazinājums bija 17,3 %. Ķīnas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu starpība visā analīzes periodā pakāpeniski palielinājās, kā parādīts 2. tabulā. Tādējādi importa cenas 2022. gada janvārī un februārī bija (par 4–5 %) zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. |
|
(60) |
Iepriekšminētais liecināja, ka imports no Ķīnas nepieauga uzreiz pēc IP, bet gan pakāpeniski palielinājās analīzes periodā un vēl vairāk palielinājās mēnešos pēc AP, gandrīz sasniedzot tādus mēneša vidējos apjomus, kādi bija izmeklēšanas periodā, savukārt patēriņš salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās. Komisija norādīja, ka vispārējo stāvokli Ķīnas ražošanas nozarē raksturo nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 uzliesmojumiem, “nulles Covid” politiku un tās ietekmi uz Ķīnas ekonomiku. Tāpēc 2022. gada martu un aprīli raksturo Ķīnas rūpnīcu darbības vispārējs sarukums. Rūpniecības produkcijas izlaide, pasūtījumi, nodarbinātība samazinājās, turpretī neizpildīto pasūtījumu skaits un piegādes laiks turpināja pieaugt. Tomēr, neraugoties uz šīm problēmām, analīzes periodā attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas pastāvīgi palielinājās, it īpaši 2022. gada janvārī–aprīlī. Tajā pašā laikā cenas samazinājās, savukārt starpība ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām palielinājās, kā parādīts 2. tabulā. Tādējādi, lai gan ražošana Ķīnā Covid-19 dēļ samazinājās, imports no Ķīnas analīzes periodā atjaunojās, un pēc turpmākas pielāgošanās perioda imports no Ķīnas Eiropas Savienībā pieauga vēl vairāk. 2. tabula Cenu salīdzinājums analīzes periodā (EUR/t)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(61) |
Pēc informācijas izpaušanas Airoldi vispirms apgalvoja, ka Komisijas analīze par importu no Ķīnas ir nepareiza, jo saskaņā ar importa datiem tā iesniegtajā informācijā imports no Ķīnas nepalielinājās, taču palielinājās Ķīnas importa cenas. Otrkārt, Airoldi apgalvoja, ka importa tendences būtu jāanalizē proporcionāli 2021. gadam un ka importa pieaugums 2022. gada februārī un martā nebūtu jāņem vērā, jo to ietekmēja Ukrainas krīzes ārkārtas notikumi. Treškārt, attiecībā uz cenām Airoldi apgalvoja, ka Ķīnas cenas atbilst ES pārdošanas cenām un ka Komisijas analīzē importa no Ķīnas cenas būtu jākoriģē, pieskaitot transporta izmaksas |
|
(62) |
Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija norādīja, ka Airoldi apgalvojums ir nepareizs, jo tas bija balstīts uz daudz plašāku KN līmeni (8 cipari), savukārt Komisijas analīze balstījās uz statistikas datiem Taric līmenī (10 cipari), kuri aptvēra tikai attiecīgo ražojumu. |
|
(63) |
Par salīdzinātajiem periodiem Komisija atgādināja, ka daļa no gada pēc IP (2020. gada 1. jūlijs–2021. gada 30. jūnijs) un daļa analīzes perioda bija 2021. gadā. Tāpēc neviens par 2021. gada pirmo pusgadu un analīzes periodu veiktais dinamikas salīdzinājums neļauj noteikt vidējo rādītāju visam 2021. gadam, jo abi 2021. gada pusgadi katrs ir daļa no cita pārskata perioda. Līdz ar to jebkāds AP un 2021. gada importa tendenču salīdzinājums būtu bezjēdzīgs un neuzticams. Attiecībā uz 2022. gada janvāra un februāra mēnešu izslēgšanu Airoldi nesniedza citus paskaidrojumus vai pamatojumus par Ukrainas krīzes ietekmi, bet tikai apgalvoja, ka tā ir ārkārtēja. |
|
(64) |
Attiecībā uz cenām – pretēji Airoldi apgalvotajam, Ķīnas izcelsmes importa cenu un Savienības cenu starpība analīzes periodā palielinājās, kā paskaidrots 60. apsvērumā. Visbeidzot, attiecībā uz transporta korekcijām Komisija atgādināja, ka importa statistika tiek vākta CIF līmenī un tādējādi būtiska transporta izmaksu daļa jau ir iekļauta cenā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(65) |
Pēc informācijas izpaušanas EURANIMI apgalvoja, ka nesenais importa no Ķīnas pieaugums bija saistīts ar gaidāmajām apturēšanas beigām un to, ka šis imports tika veikts ar tādiem pašiem cenu nosacījumiem kā Eiropas ražotājiem. Komisija norādīja, ka importa apjomu no Ķīnas ietekmēja vairāki faktori un ka viens no šiem faktoriem, iespējams, bija pasākumu apturēšana. Attiecībā uz cenu līmeni Komisija norādīja, ka, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas un importa no Ķīnas vidējās cenas, pēdējās minētās bija zemākas visā AP. |
|
(66) |
Pēc informācijas izpaušanas Lodec apgalvoja, ka Ķīnas importa tirgus daļas līmenis apvienojumā ar zemākām cenām nerada draudus Savienības ražošanas nozarei, jo, kā apgalvo uzņēmums, tas izriet no brīvā tirgus un Ķīnas ražotāji eksportētāji tajā ir konkurētspējīgāki. SATMA pauda līdzīgu apgalvojumu, proti, ka Komisija nav pierādījusi, ka alumīnija kondensatoru ražošanā izmantotās alumīnija folijas imports būtu radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo, kā apgalvo uzņēmums, Savienībā tā netiek ražota. |
|
(67) |
Komisija norādīja, ka galīgajā regulā ir veikta cēloņsakarības analīze. Komisija varēja secināt, ka attiecīgais ražojums sākotnējā IP ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka tad, ja vairs nepastāvētu apstākļi, kuru dēļ Komisijai uz laiku apturēja galīgo maksājumu iekasēšanu, šī cēloņsakarība starp importētajiem ražojumiem un Savienības pārdošanas apjomiem būtu zudusi, vai ka šie cēloņsakarības konstatējumi pa šo laiku būtu atzīti par nederīgiem citu iemeslu dēļ. Turklāt šos apgalvojumus Lodec būtu vajadzējis izvirzīt sākotnējās izmeklēšanas posmā, kurā tika noteikti galīgie pasākumi. Visbeidzot, minētā cēloņsakarības analīze tika veikta attiecībā uz ražojumu kopumā, un nebija pienākuma veikt analīzi, kas būtu balstīta uz konkrētu ražojuma veidu. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(68) |
Lodec un EURANIMI apgalvoja, ka attiecībā uz dažiem ražojuma veidiem importa no Krievijas izbeigšana radīs papildu deficītu Savienības tirgū un Komisijai tas būtu jānovērš ar seku mazināšanas pasākumiem. Tomēr Komisija norādīja, ka attiecīgā ražojuma imports no Krievijas veidoja nenozīmīgu daļu no Savienības patēriņa un tā tirgus daļa pēc IP un AP laikā bija mazāka nekā 0,5 %. Līdz ar to tika uzskatīts, ka Krievijas importa apjoma izmaiņām nav būtiskas ietekmes. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
3.2. Jaunākās norises tirgū
|
(69) |
Nākotne ir neskaidra, jo tirgu ietekmē dažādi faktori. Krājumu veidošana neturpināsies, jo tā bija īslaicīga reakcija uz nenoteiktību, kas saistīta ar iebrukumu Ukrainā. Turklāt galvenie mainīgie lielumi, kas jāņem vērā, ir arī pieaugušās izejvielu un enerģijas cenas, ko spēcīgi ietekmējusi atveseļošana pēc Covid-19 un kopš 2022. gada februāra – neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. |
|
(70) |
Ražojuma pieprasījums būvniecības nozarē joprojām ir spēcīgs, tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka izejvielu cenu pieauguma un iespējamā procentu likmju pieauguma dēļ varētu kavēties jauni projekti un tā rezultātā pieprasījums varētu samazināties (19). |
|
(71) |
Ražošana autobūves nozarē tuvākajā nākotnē, iespējams, atkal sasniegs normālu līmeni. Tomēr pieprasījumu autobūves nozarē īstermiņā ir negatīvi ietekmējis no Ukrainas importēto elektroinstalācijas vadu deficīts un globāls mikroshēmu deficīts (20). Attiecībā uz pēdējo minēto paredzams, ka deficīts vismaz kādu laiku būs arī 2022. gadā (21). |
|
(72) |
Saskaņā ar EA prognozēm viss tirgus nākamajos mēnešos samazināsies. EA prognozēja, ka 2022. gada pirmajā pusgadā pārdošanas apjoms kritīsies par 3,8 % salīdzinājumā ar AP, bet ražošanas apjoms kritīsies par 5,7 %. Prognozes pamatā bija patēriņa kritums autobūves nozarē un ievērojams importa no Ķīnas pieaugums. Komisija norādīja, ka saskaņā ar Eurofer aplēsēm autobūves nozare 2022. gadā pieaugs, bet 2023. gadā stagnēs (22). Tomēr Eurofer prognozes par 2022. gadu pamatā ir vairāki nezināmi mainīgie lielumi: pašreizējo no pastāvīga pusvadītāju deficīta izrietošo negatīvo risku apmērs nākotnē; iespējams pieprasījuma samazinājums, ņemot vērā, ka gadījumā, ja karš Ukrainā būs ilgstošs, pieaugs ekonomiskā nenoteiktība; patērētāju rīcībā esošo ienākumu stagnācija (Eiropas Savienībā) un augsta enerģijas un izejvielu cenu inflācija, kā arī pašlaik nelielā pieprasījuma pieaugums lielākajos ES eksporta tirgos (Apvienotajā Karalistē, ASV, Ķīnā un Turcijā). Līdz ar to joprojām nav skaidrības par ražojuma pieprasījumu autobūves nozarē. |
|
(73) |
Komisija arī analizēja, vai neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un Krievijai noteiktās sankcijas ir ietekmējušas Savienības ražošanas nozares piegādes ķēdi. Pašlaik noteiktās sankcijas un citi pasākumi neliedz alumīnija ražojumu eksportu no Krievijas uz ES. Turklāt Savienības ražošanas nozarei bez Krievijas ir arī citi piegādes avoti. Attiecīgi Komisija neguva konkrētus pierādījumus tam, ka Krievijai noteikto sankciju ietekme uz Savienības ražošanas nozares piegādes ķēdi ir tik būtiska, ka tā būtu jāņem vērā, analizējot apturēšanas atcelšanas ietekmi. Tomēr problēmas var radīt sankcijas, kas liedz dažām bankām izmantot SWIFT maksājumu sistēmu, kā arī tas, ka daži kravu pārvadājumu uzņēmumi ir pārtraukuši visus konteineru pārvadājumus uz Krieviju un no tās. Turklāt zināma ietekme var būt sankciju piemērošanai konkrētām Krievijas personām, kuras darbojas šajā nozarē. Tāpēc šī situācija palielina nenoteiktību par tirgus situācijas iespējamo dinamiku īstermiņā un vidējā termiņā. |
3.3. Secinājums par to, vai kaitējuma atsākšanās ir maz ticama
|
(74) |
Pēc tam kad Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji 2021. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar IP uzlabojās, tās ekonomiskais stāvoklis analīzes periodā saglabājās diezgan stabils, lai gan daži kaitējuma rādītāji pasliktinājās. Proti, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās stabila, pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās (par 12,8 %), bet ražošana un jauda nedaudz samazinājās (attiecīgi par 2 % un 1,3 %). Analīzes periodā rentabilitāte uzlabojās un sasniedza 2,8 %, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā 2017. pārskata gadā un ievērojami zemāka nekā minimālā peļņa 6 %, kas tika izmantota mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanā. |
|
(75) |
Jo īpaši prognozes par Savienības ražošanas nozari laikposmam pēc analīzes perioda nav īpaši pozitīvas. Veikto attiecīgā ražojuma pasūtījumu skaits AP samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu un par 2 % salīdzinājumā ar IP (kurā saskaņā ar konstatējumiem Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums). Līdz ar to, pretēji apturēšanas lēmuma 49. apsvērumā sniegtajiem konstatējumiem, Savienības ražošanas nozare attiecībā uz nākamajiem mēnešiem vairs nav pilnībā noslogota ar pasūtījumiem un tās darbības līmenis nākotnē nav nodrošināts. Patēriņš sasniedza augstāko līmeni 2021. gada pirmajā pusgadā, bet pēc tam analīzes periodā samazinājās par 13,5 %. To apstiprināja pasūtījumu skaita samazināšanās, kā arī ievērojami īsāks izpildes laiks. Tā kā nav noteiktības par pieprasījumu automobiļu ražošanas un būvniecības nozarē, kā arī gaidāms galveno izejresursu izmaksu turpmāks pieaugums, paredzams, ka pieprasījums nākamajos mēnešos nepieaugs. Visbeidzot, uzlabojoties piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaram, samazinātos Savienības ražošanas nozares spēja aizstāvēt savas intereses cenu noteikšanā, un tas negatīvi ietekmētu tās ekonomisko sniegumu. |
|
(76) |
Vienlaikus imports no Ķīnas par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, analīzes periodā pastāvīgi un būtiski palielinājās un nākamajos divos mēnešos pēc AP palielinājās vēl vairāk. Konkrētāk, Ķīnas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu starpība visā analīzes periodā pakāpeniski palielinājās. Tas notika, neraugoties uz starptautisko transporta izmaksu pieaugumu un piegādes problēmām, uz ko norādīja lietotāji, un Covid-19 radītajām grūtībām, kas kopumā ietekmēja Ķīnas ražotājus. Ja pasākumu apturēšana tiktu pagarināta, šis nesenais ievērojamais un straujais importa pieaugums no Ķīnas, visticamāk, turpinātos arī nākotnē un novestu pie tādas pašas situācijas, kāda tika novērota sākotnējās izmeklēšanas periodā. Gaidāmais turpmākais izmaksu pieaugums un pieprasījuma nenoteiktība vienlaikus ar turpmāku importa no Ķīnas par zemākām cenām pieaugumu nepārprotami negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko sniegumu. |
|
(77) |
Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Komisija secina, ka tad, ja tiktu pagarināta pašreizējā antidempinga maksājumu apturēšana, Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atsākšanās vairs nav maz ticama. |
4. SECINĀJUMS
|
(78) |
Pārbaudījusi tirgus nories analīzes periodā, iespējamās norises tuvākajā nākotnē, Savienības ražošanas nozares stāvokli un importētāju un lietotāju viedokļus, Komisija secināja, ka nosacījumi pasākumu apturēšanas pagarināšanai vairs nav izpildīti. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka, ņemot vērā pamatregulā paredzēto vispārīgo noteikumu, antidempinga maksājumu iekasēšanas apturēšana ir ārkārtas pasākums. |
|
(79) |
Tāpēc, tā kā nebija nepieciešamo elementu un ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus, Komisija nolēma nepagarināt Ķīnas izcelsmes PAV importam noteikto antidempinga maksājumu apturēšanu. Tādēļ maksājumi būtu jāatjauno no brīža, kad beidzas apturēšanas lēmuma piemērošana (no 2022. gada 12. jūlija). |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu apturēšana, kas noteikta Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1788 1. pantā, netiek pagarināta.
2. pants
Ar šo no 2022. gada 12. jūlija tiek atjaunots galīgais antidempinga maksājums, kas ar 1. pantu Īstenošanas regulā (ES) 2021/1784 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 7. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV C 268, 14.8.2020., 5. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 124, 12.4.2021., 40. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1784 (2021. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 359, 11.10.2021., 6. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1788 (2021. gada 8. oktobris), ar ko aptur galīgos antidempinga maksājumus, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 359, 11.10.2021., 105. lpp.).
(6) No 1 331 005 tonnām 2021. gada pirmajā pusgadā līdz 1 150 832 tonnām analīzes periodā.
(7) Tas ir, dalot ar 8 (analīzes perioda aptverto mēnešu skaitu) un reizinot ar 6.
(8) CRU Aluminium products Monitor, 2022. gada aprīļa ziņojums.
(9) https://steelnews.biz/russia-lifts-aluminium-alloys-export-tax/
(10) Apturēšanas lēmumā (30. apsvērums) minēts, ka izpildes laiks normālos apstākļos ir 4–12 nedēļas.
(11) Konversijas cena, aptuveni skaidrojot, ir primārā alumīnija pārdošanas cenu un LME (3 mēnešu) cenu starpība. Lai noteiktu pārdošanas cenas, Komisija izmantoja informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Skatīt 2. tabulu. Lai noteiktu LME (3 mēnešu) cenas, Komisija par avotu izmantoja Fastmarket. Dati tika izgūti par katru dienu, un tie tika izmantoti, lai aprēķinātu vidējos rādītājus par šiem diviem periodiem: 2020. gada jūlijs–2021. gada jūnijs un 2021. gada jūlijs–2022. gada februāris (AP). Šie vidējie rādītāji tika konvertēti no USD uz EUR, izmantojot oficiālos valūtas maiņas kursus (attiecīgo periodu vidējos rādītājus). Vidējās LME cenas šajos divos periodos bija attiecīgi 1 710 EUR un 2 431 EUR.
(12) Tomēr EA iesniegtie 2017. gada dati ietvēra dažus neaptvertos ražojumus.
(13) Galīgās regulas 439. apsvērums.
(14) Galīgās regulas 438. apsvērums.
(15) Datu par primārā alumīnija krājumiem avots ir CRU 2022. gada jūnija ziņojums Aluminium Monitor (Inventories).
(16) Visi ražojumu izslēgšanas pieprasījumi ir apskatīti galīgās regulas 2.2. iedaļā. Attiecībā uz visiem PAV, ko izmanto rituļu ar pārklājumu un alumīnija kompozītpaneļu ražošanā (tās pašas regulas 2.2.2. iedaļa), Komisija secināja, ka Savienības tirgū ir pietiekama ražošanas jauda, un tāpēc noraidīja šo ražojumu izslēgšanas pieprasījumus.
(17) Sk. apturēšanas lēmuma 36. apsvērumu un 6. zemsvītras piezīmi.
(18) t21.006374.
(19) CRU 2022. gada marta ziņojums.
(20) Saskaņā ar ACEA datiem, jaunu automobiļu reģistrācija 2022. gada 1. ceturksnī samazinājās par 12,3 %. https://www.acea.auto/pc-registrations/passenger-car-registrations-12-3-first-quarter-of-2022-20-5-in-march/
(21) https://www.autocar.co.uk/car-news/business-tech%2C-development-and-manufacturing/latest-updates-semiconductor-chip-crisis; https://www.bbc.com/news/business-60313571.
(22) https://www.eurofer.eu/assets/publications/economic-market-outlook/economic-and-steel-market-outlook-2022-2023-first-quarter-2/EUROFER_ECONOMIC_REPORT_Q2_2022-23_final.pdf