1.   Parlaments nosaka noteikumus par tā deputātu finansiālo interešu pārredzamību kā rīcības kodeksu, ko pieņem tā deputātu vairākums un pievieno Reglamentam kā pielikumu (5).

1.   Parlaments nosaka rīcības noteikumus attiecībā uz integritāti un pārredzamību kā rīcības kodeksu, ko pieņem tā deputātu vairākums un pievieno Reglamentam kā pielikumu (5).

2 .    Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kuri ir reģistrēti pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru  (6) .

3 .    Deputātiem būtu jāpublicē tiešsaistē informācija par visām plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīguma darbības joma. Neskarot I pielikuma 4. panta 6. punktu, referenti, ēnu referenti un komiteju priekšsēdētāji par katru ziņojumu tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīguma darbības joma. Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.

4.   Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu tiešsaistes lapā nodrošina nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamos noteikumos paredzēto brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem.

4.   Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu tiešsaistes lapā nodrošina nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamos noteikumos paredzēto brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem.

5 .    Šie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.

6.   Bijušo deputātu rīcības kodeksu , tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.

6.   Bijušo deputātu rīcības kodeksu attiecībā uz integritāti un pārredzamību nosaka ar Prezidija lēmumu.

1.    Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus , lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

1.   Deputāti var individuāli veidot sadarbības grupas, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

2.   Sadarbības grupas un citi neoficiāli grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Tie nedrīkst organizēt pasākumus trešās valstīs, kas sakrīt ar oficiālas Parlamenta struktūras, tostarp oficiālas vēlēšanu novērošanas delegācijas, darba braucienu.

2.   Sadarbības grupas darbojas pilnībā pārredzami . Tās neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību . Tās jo īpaši neizmanto Parlamenta nosaukumu vai logotipu. Tās nedrīkst organizēt pasākumus trešās valstīs, kas sakrīt ar oficiālas Parlamenta struktūras, tostarp oficiālas vēlēšanu novērošanas delegācijas, darba braucienu.

3.   Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Parlamenta iekšējos noteikumos par šādu grupējumu izveidošanu, politiskā grupa var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.

3.   Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Parlamenta iekšējos noteikumos par sadarbības grupu izveidošanu, politiskā grupa var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.

4.   Sadarbības grupām jāiesniedz gada deklarācija par jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piem., sekretariāta atbalstu) , kas būtu jādeklarē atbilstīgi I pielikumam, ja šāds atbalsts būtu individuāli piedāvāts atsevišķiem deputātiem.

4.   Sadarbības grupām jāiesniedz gada deklarācija par jebkādu atbalstu , tostarp naudā vai natūrā, kas būtu jādeklarē atbilstīgi I pielikumam, ja šāds atbalsts būtu individuāli piedāvāts atsevišķiem deputātiem.

5.    Tikai interešu pārstāvji , kas ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā, var piedalīties sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma darbībās, kuras tiek organizētas Parlamenta telpās, piemēram, apmeklējot sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma sanāksmes vai pasākumus, piedāvājot tam atbalstu vai kopīgi rīkojot tā pasākumus.

5.   Interešu pārstāvji var piedalīties sadarbības grupas darbībās, kuras tiek organizētas Parlamenta telpās, piemēram, apmeklējot sadarbības grupas sanāksmes vai pasākumus, piedāvājot tai atbalstu vai kopīgi rīkojot tās pasākumus , tikai tad, ja tie ir iekļauti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru  (14a) .

6.   Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3 . punktā minētās deklarācijas. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un to publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē.

6.   Kvestoru pārziņā ir publisks reģistrs, kurā iekļauj sadarbības grupas un 4 . punktā minētās deklarācijas. Prezidijs pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minēto reģistru un minētajām deklarācijām un to publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē.

7.   Kvestori nodrošina šā panta efektīvu izpildi.

7.   Kvestori nodrošina šā panta efektīvu izpildi.

7a.     Šā panta neievērošanas gadījumā kvestori sadarbības grupai var noteikt aizliegumu izmantot Parlamenta telpas uz laiku, kas nepārsniedz atlikušo Parlamenta pilnvaru laiku.

1.     Deputāti var individuāli veidot neoficiālus grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un lai sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

2.     Neoficiāli grupējumi darbojas pilnībā pārredzami. Tie neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Tie jo īpaši neizmanto Parlamenta nosaukumu vai logotipu. Tie nedrīkst organizēt pasākumus trešās valstīs, kas sakrīt ar oficiālas Parlamenta struktūras, tostarp oficiālas vēlēšanu novērošanas delegācijas, darba braucienu. Deputāti, kas piedalās neoficiālos grupējumos, proaktīvi atklāj ārējiem sarunu partneriem, ka viņi darbojas kā individuāli deputāti.

3.     Politiskā grupa var atvieglot neoficiālu grupējumu darbību, sniedzot tiem loģistikas atbalstu, izņemot neoficiālus grupējumus, kas saistīti ar trešām valstīm, kurām ir pastāvīga parlamentu sadarbības delegācija, kā minēts 223. pantā.

4.     Neoficiāliem grupējumiem līdz nākamā mēneša beigām ir jādeklarē jebkāds atbalsts, tostarp naudā vai natūrā. Ja šādas deklarācijas nav, grupas priekšsēdētājs vai, ja grupai nav priekšsēdētāja, jebkurš deputāts, kas tajā piedalās, paziņo par atbalstu 10 darbdienu laikā pēc minētā termiņa beigām.

5.     Interešu pārstāvji var piedalīties neoficiālā grupējuma darbībās, kuras tiek organizētas Parlamenta telpās, piemēram, apmeklējot neoficiālā grupējuma sanāksmes vai pasākumus, piedāvājot tam atbalstu vai kopīgi rīkojot tā pasākumus, tikai tad, ja tie ir iekļauti Pārredzamības reģistrā.

6.     Kvestoru pārziņā ir publisks reģistrs, kurā iekļauj 4. punktā minētās deklarācijas un neoficiālos grupējumus, kas tās ir iesniegušas. Prezidijs pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minēto reģistru un minētajām deklarācijām un to publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē.

7.     Kvestori nodrošina šā panta efektīvu izpildi.

8.     Šā panta neievērošanas gadījumā kvestori neoficiālajam grupējumam var noteikt aizliegumu izmantot Parlamenta telpas uz laiku, kas nepārsniedz atlikušo Parlamenta pilnvaru laiku.

1.   Caurlaides deputātiem, deputātu palīgiem un trešām personām izsniedz, pamatojoties uz noteikumiem, kurus nosaka Prezidijs. Minētie noteikumi reglamentē arī caurlaižu izmantošanu un anulēšanu.

1.   Caurlaides deputātiem, bijušajiem deputātiem, deputātu palīgiem un trešām personām izsniedz, pamatojoties uz noteikumiem, kurus nosaka Prezidijs. Minētie noteikumi reglamentē arī caurlaižu izmantošanu un anulēšanu.

2.   Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Iestāžu nolīguma par obligātu pārredzamības reģistru piemērošanas jomā.

2.   Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Iestāžu nolīguma par obligātu pārredzamības reģistru piemērošanas jomā.

3.   Pārredzamības reģistrā iekļautās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:

3.   Pārredzamības reģistrā iekļautās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:

4.   Kvestori var noteikt, kādā mērā 3. punktā minētais rīcības kodekss ir piemērojams personām, kuras, neraugoties uz to, ka viņām ir ilgtermiņa caurlaide, neietilpst nolīguma piemērošanas jomā.

4.   Kvestori var noteikt, kādā mērā 3. punktā minētais rīcības kodekss ir piemērojams personām, kuras, neraugoties uz to, ka viņām ir ilgtermiņa caurlaide, neietilpst nolīguma piemērošanas jomā.

5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar Iestāžu nolīguma noteikumiem.

5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar Iestāžu nolīguma noteikumiem.

1.   Ja tiek nopietni pārkāpts 10. panta 2. līdz 9. punkts, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošas sankcijas saskaņā ar šo pantu.

1.   Ja tiek nopietni pārkāpts 10. panta 2. līdz 9. punkts, 35. pants vai 35.a pants Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošas sankcijas saskaņā ar šo pantu.

1a.    Parlamenta priekšsēdētājs var deputātam noteikt sankcijas arī gadījumos, kad Reglamentā , tostarp Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksā attiecībā uz integritāti un pārredzamību  (32a) vai lēmumā, ko Prezidijs pieņēmis saskaņā ar 25. pantu, ir paredzēts piemērot šo pantu.

2.   Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt tā vietā rīkot mutisku uzklausīšanu, ja tas ir piemērotāk.

2.   Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt tā vietā rīkot mutisku uzklausīšanu, ja tas ir piemērotāk.

3.   Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Parlamenta cieņai un reputācijai.

3.   Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Parlamenta cieņai un reputācijai.

4.   Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:

4.    Noteiktās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:

5.   Panta 4. punkta b ) līdz e ) apakšpunktā izklāstītos pasākumus var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumam, kas tiek piemērots saskaņā ar 175. panta 3. punktu.

5.   Panta 4. punkta aa ) līdz c ) apakšpunktā izklāstītos pasākumus var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumam, kas tiek piemērots saskaņā ar 175. panta 3. punktu.

6.   Parlamenta priekšsēdētājs turklāt var iesniegt priekšlikumu Priekšsēdētāju konferencei, ierosinot apturēt vai izbeigt deputāta darbību vienā vai vairākos Parlamenta amatos saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.

6.   Parlamenta priekšsēdētājs turklāt var iesniegt priekšlikumu Priekšsēdētāju konferencei, ierosinot apturēt vai izbeigt deputāta darbību vienā vai vairākos Parlamenta amatos saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.

6a.     Parlamenta priekšsēdētājs lemj par sankciju publicēšanas termiņu, ņemot vērā to, ka minimālais publicēšanas termiņš neatkarīgi no attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām ir šāds:

1.   Interešu konflikts ir, kad Eiropas Parlamenta deputātam ir kādas personiskas intereses, kas varētu viņu mudināt neatbilstoši veikt deputāta pienākumus. Interešu konflikta nav, kad deputāts gūst kādu labumu no tā, ka viņš pieder sabiedrībai kopumā vai kādai lielai personu kategorijai .

1.   Interešu konflikts ir, ja Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru īstenošana sabiedrības interesēs var tikt nepamatoti ietekmēta tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņa ģimeni, emocionālajām saitēm vai ekonomiskajām interesēm, vai jebkādām citām tiešām vai netiešām privātām interesēm .

2 .     Jebkurš deputāts, kas konstatē, ka viņš atrodas interešu konfliktā, nekavējoties saskaņā ar šā rīcības kodeksa principiem un noteikumiem rīkojas , lai interešu konfliktu novērstu. Ja deputāts nespēj interešu konfliktu novērst, viņš par to rakstiski ziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Neskaidrā situācijā deputāts var lūgt, lai konfidenciālu atzinumu sniedz Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos, kuras izveide noteikta 7. pantā.

2.    Deputāti dara visu iespējamo, lai atklātu interešu konfliktus.

3.   Neskarot 2. punktu, deputāti pirms uzstāšanās vai balsošanas plenārsēdē vai Parlamenta struktūrvienībās vai gadījumos, kad viņu kandidatūras ir izvirzītas referenta amatam , paziņo par jebkuru faktisko vai iespējamo interešu konfliktu saistībā ar izskatāmo jautājumu, ja šāds konflikts nepārprotami neizriet no informācijas, kas deklarēta saskaņā ar 4. pantu. Šādu paziņojumu rakstiski vai mutiski sniedz Parlamenta priekšsēdētājam attiecīgo parlamentāro debašu laikā .

3.   Neskarot 2. punktu, deputāti pirms uzstāšanās vai balsošanas plenārsēdē vai Parlamenta struktūrvienībās, paziņo par jebkuru interešu konfliktu saistībā ar izskatāmo jautājumu, ja šāds konflikts nepārprotami neizriet no informācijas, kas deklarēta saskaņā ar 4. pantu. Šādu informāciju sniedz mutiski , uzstājoties attiecīgajā sēdē vai sanāksmē .

3a.     Pirms stāšanās priekšsēdētāja vietnieka, kvestora, komitejas vai delegācijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā deputāts iesniedz deklarāciju, kurā norāda, vai viņam ir vai nav zināms par interešu konflikta esamību saistībā ar minētā amata pienākumiem.

3b.     Deputāts, kas izvirzīts par referentu vai ēnu referentu, vai par oficiālas delegācijas vai iestāžu sarunu dalībnieku, iesniedz deklarāciju, kurā norāda, vai viņam ir zināms par interešu konflikta esamību saistībā ar attiecīgi ziņojumu vai atzinumu, attiecīgo delegāciju vai sarunām. Ja deputātam ir zināms par šādu interešu konfliktu, viņš minētajā deklarācijā konfliktu apraksta.

3c.     Prezidijs sagatavo šā panta 4. un 5. punktā minēto deklarāciju veidlapas saskaņā ar 12. pantu. Šādas deklarācijas publicē Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu sadaļā.

1.   Lai nodrošinātu pārredzamību, Eiropas Parlamenta deputāti , būdami personiski atbildīgi, iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam finansiālo interešu deklarāciju pirms tās pirmās sesijas beigām, kura seko Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vai sasaukuma laikā 30 dienās pēc Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas), un šajā nolūkā izmanto veidlapu, ko Prezidijs apstiprinājis saskaņā ar 9. pantu. Viņi informē Parlamenta priekšsēdētāju par visām viņu deklarāciju ietekmējošām izmaiņām līdz nākamā mēneša beigām pēc tam, kad tās notikušas.

1.   Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību , Eiropas Parlamenta deputāti iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam privāto interešu deklarāciju pirms tās pirmās sesijas beigām, kura seko Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vai sasaukuma laikā 30  kalendārās dienās pēc Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas), un šajā nolūkā izmanto veidlapu, ko Prezidijs sagatavojis saskaņā ar 12. pantu. Viņi informē Parlamenta priekšsēdētāju par visām viņu deklarāciju ietekmējošām izmaiņām līdz nākamā mēneša beigām pēc tam, kad tās notikušas.

2 .     Finansiālo interešu deklarācijā iekļauj turpmāk minēto informāciju, kurai jābūt precīzai:

2 .     Privāto interešu deklarācijā iekļauj turpmāk minēto informāciju, kurai jābūt detalizētai un precīzai:

2a.    Attiecībā uz katru saskaņā ar 2. punktu deklarējamo punktu deputāts attiecīgā gadījumā norāda, vai tas rada ienākumus vai citus labumus vai ne.

3.   Saskaņā ar šo pantu Parlamenta priekšsēdētājam sniegto informāciju publicē Parlamenta tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā.

3.   Saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu Parlamenta priekšsēdētājam sniegto informāciju publicē Parlamenta tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā.

4.   Ja deputāts nav iesniedzis finansiālo interešu deklarāciju, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un viņš nevar piedalīties iestāžu sarunās.

4.   Ja deputāts nav iesniedzis privāto interešu deklarāciju, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu vai norīkot par ēnu referentu , viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un viņš nevar piedalīties iestāžu sarunās.

5.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs saņem informāciju, kas viņam liek domāt, ka deputāta finansiālo interešu deklarācija ir būtiski nepareiza vai novecojusi, viņš var apspriesties ar 7. pantā paredzēto padomdevēju komiteju. Parlamenta priekšsēdētājs atbilstošā gadījumā pieprasa deputātam 10 dienu laikā izlabot deklarāciju. Prezidijs var pieņemt lēmumu, ar ko deputātiem, kuri neievēro priekšsēdētāja prasību veikt labojumus, piemēro 4. punktu.

5.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs saņem informāciju, kas viņam liek domāt, ka deputāta privāto interešu deklarācija ir būtiski nepareiza vai novecojusi, viņš deputātam pieprasa sniegt paskaidrojumu. Ja netiek sniegts pietiekams paskaidrojums, Parlamenta priekšsēdētājs apspriežas ar Padomdevēja komiteju deputātu rīcības jautājumos, kuras izveide noteikta 10. pantā . Ja padomdevēja komiteja secina, ka deklarācija neatbilst šim rīcības kodeksam, tā iesaka Parlamenta priekšsēdētājam pieprasīt deputātam deklarāciju labot. Ja, ņemot vērā minēto ieteikumu, Parlamenta priekšsēdētājs secina, ka deputāts ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, viņš deputātam pieprasa labot deklarāciju 15 kalendāro dienu laikā. Ja deputāts neizpilda šo pieprasījumu veikt labojumus, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem pamatotu lēmumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu. Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

6.     Referenti var sava ziņojuma paskaidrojumā brīvprātīgi norādīt ārējās ieinteresētās personas, ar kurām viņi ir apspriedušies jautājumos, kas attiecas uz ziņojuma tematu  (56) .

1.   Eiropas Parlamenta deputātiem , veicot savus pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par EUR 150, tie ir piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām vai arī piedāvāti deputātiem saskaņā ar pieklājības normām, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu.

1.   Eiropas Parlamenta deputātiem saistībā ar savu deputātu darbību ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par EUR 150, tie ir piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām vai arī piedāvāti deputātiem saskaņā ar pieklājības normām, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu.

2.   Jebkuru dāvanu saskaņā ar 1. punktu, kura deputātiem piedāvāta , kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu, nodod priekšsēdētājam un izvērtē atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kurus pieņēmis Prezidijs atbilstīgi 9. pantam.

2.   Jebkuru dāvanu saskaņā ar 1. punktu, kuras aptuvenā vērtība ir vairāk nekā 150 EUR un kura deputātam pasniegta , kad viņš oficiāli pārstāvējis Parlamentu, nodod Parlamenta priekšsēdētājam un izvērtē atbilstoši īstenošanas noteikumiem, ko Prezidijs pieņem atbilstīgi 12. pantam.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ne deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai, ne arī tiešiem trešo personu veiktiem šo izdevumu maksājumiem, ja deputāti, saņemot ielūgumu un veicot savus pienākumus, piedalās trešās personas organizētā pasākumā.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ne deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai, ne arī tiešiem trešo personu veiktiem šo izdevumu maksājumiem pilnībā vai daļēji , ja deputāti, saņemot ielūgumu un veicot savus pienākumus, piedalās trešās personas organizētā pasākumā. Deputāti paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu dalību šādos pasākumos un sniedz nepieciešamo informāciju saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko Prezidijs pieņēmis atbilstīgi 12. pantam.

1.     Deputātiem būtu jātiekas tikai ar interešu pārstāvjiem, kuri ir iekļauti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru  (56a) .

2.     Deputāti tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes, kas saistītas ar Parlamenta darbu:

3.     Šā panta 2. punktā noteiktais pienākums attiecas uz sanāksmēm, kuras apmeklē deputāts vai deputāta palīgi viņa vārdā.

4.     Atkāpjoties no 2. punkta, deputāti nepublisko sanāksmi, kuras izpaušana apdraudētu personas dzīvību, fizisko neaizskaramību vai brīvību, vai var nolemt nepubliskot sanāksmi, ja ir citi pārliecinoši iemesli saglabāt konfidencialitāti. Tā vietā par šādām sanāksmēm paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš saglabā šī paziņojuma konfidencialitāti vai lemj par anonimizētu vai novēlotu publiskošanu. Prezidijs paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Parlamenta priekšsēdētājs var izpaust šādu paziņojumu.

5.     Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.

6.     Šī pielikuma 4. panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

1.   Tiek izveidota Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos (“Padomdevēja komiteja”).

1.   Tiek izveidota Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos (“Padomdevēja komiteja”).

2.   Padomdevējā komitejā ir pieci deputāti , kurus, ņemot vērā deputātu pieredzi un politisko līdzsvaru, Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ no Konstitucionālo jautājumu komitejas un Juridiskās komitejas locekļu vidus .

2.   Padomdevējā komitejā ir astoņi esošie Eiropas Parlamenta deputāti , kurus, pienācīgi ņemot vērā deputātu pieredzi un politisko un dzimumu līdzsvaru, ieceļ Parlamenta priekšsēdētājs sava pilnvaru termiņa sākumā.

3.   Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ arī Padomdevējas komitejas rezerves locekļus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

3.   Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ arī Padomdevējas komitejas rezerves locekļus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

3a.     Ja ir aizdomas, ka šo rīcības kodeksu ir pārkāpis kāds Padomdevējas komitejas pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis, attiecīgais pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis nepiedalās Padomdevējas komitejas darbā saistībā ar šo iespējamo pārkāpumu.

4.   Padomdevēja komiteja 30 dienu laikā katram deputātam, kas to pieprasa, konfidenciāli sniedz norādījumus par šā rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Deputātam ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

4.   Padomdevēja komiteja pēc deputāta pieprasījuma 30 dienu laikā konfidenciāli sniedz norādījumus par šā rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu , jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem . Deputātam ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

5.   Padomdevēja komiteja pēc apspriešanās ar Parlamenta priekšsēdētāju var lūgt konsultāciju ārējiem ekspertiem.

5.   Padomdevēja komiteja var lūgt konsultāciju ārējiem ekspertiem , ievērojot pilnīgu konfidencialitāti .

6.   Padomdevēja komiteja publicē gada ziņojumu par savu darbību .

6.   Padomdevēja komiteja publicē gada ziņojumu par savu darbu un regulāri palielina deputātu informētību par šo rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem .

1.   Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomdevēju komiteju , izņemot acīmredzami ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus .

1.   Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomdevēju komiteju.

2.   Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā izstrādā Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu par iespējamu lēmumu .

2.   Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā sniedz Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu , kurā attiecīgā gadījumā paredzēta arī sankcija, kas var iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 176. panta 5., 6. un 7. punktā minētos pasākumus .

3.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu un pēc tam, kad uzaicinājis attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, viņš pieņem argumentētu lēmumu, kurā nosaka sankciju. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo šo argumentēto lēmumu minētajam deputātam.

3.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu un pēc tam, kad uzaicinājis attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, viņš pieņem argumentētu lēmumu, kurā nosaka sankciju. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo šo argumentēto lēmumu minētajam deputātam.

4.   Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

4.   Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

4a.     Parlamenta priekšsēdētājs arī informē Padomdevējai komiteju par šajā rīcības kodeksā noteikto informācijas atklāšanas pienākumu sistemātisku, smagu vai atkārtotu neizpildi.