–

CeramTec GmbH vārdā – A. Bothe, Rechtsanwalt, C. Bratel un M.‑A. de Dampierre, avocates, kā arī M. A. Mittelstein un C. Stöber, Rechtsanwältinnen,

–

Coorstek Bioceramics LLC vārdā – S. Naumann, avocat,

–

Francijas valdības vārdā – R. Bénard, B. Dourthe, H. Nunes da Silva un E. Timmermans, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – C. Auvret un P. Němečková, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp CeramTec GmbH un Coorstek Bioceramics LLC (turpmāk tekstā – “Coorstek”) saistībā ar CeramTec celto prasību par pārkāpumu pret Coorstek, kas cēla pretprasību par trīs CeramTec piederošo Eiropas Savienības preču zīmju spēkā neesamības atzīšanu.

Atbilstošās tiesību normas

3

Regula Nr. 207/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) 2015/2424 (OV 2015, L 341, 21. lpp.), kura stājās spēkā 2016. gada 23. martā. Pēc tam no 2017. gada 1. oktobra tā tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.). Tomēr, ņemot vērā Coorstek pamatlietā apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumu datumu, kas ir izšķirošs, lai noteiktu pieteikumam par spēkā neesamības atzīšanu piemērojamās materiālās tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, Sky u.c., C‑371/18, EU:C:2020:45, 49. punkts), šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu jāizskata, ņemot vērā Regulu Nr. 207/2009 tās sākotnējā redakcijā.

4

Regulas Nr. 207/2009 2. apsvērumā bija noteikts:

5

Šīs regulas 7. panta “[Absolūts] atteikuma [pamats]” 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā bija paredzēts:

6

Minētās regulas 52. panta “Absolūt[i] spēkā neesamības pamat[i]” 1. punktā bija paredzēts:

7

Šīs pašas regulas 99. pants “Derīguma prezumpcija – aizstāvība pēc būtības” bija formulēta šādi:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

8

CeramTec ir Vācijā reģistrēts uzņēmums, kas specializējas tādu tehniskās keramikas komponentu izstrādē, ražošanā un izplatīšanā, kuri tiek izmantoti it īpaši gūžas vai ceļa implantos. Tā šos komponentus pārdod medicīnisko protēžu ražotājiem, lai no tiem izveidotu pilnīgas protēzes, kas pēc tam tiek pārdotas galalietotājiem, piemēram, slimnīcām vai ķirurgiem ortopēdiem.

9

Coorstek ir Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar modernu medicīnisko keramikas komponentu ražošanu it īpaši gūžas un mugurkaula locītavu protēzēm, kā arī zobu protēzēm.

10

CeramTec piederēja Eiropas patents EP 0 542 815, kas apzīmē Franciju un attiecas uz keramikas kompozīta materiāliem. Šī patenta termiņš beidzās 2011. gada 5. augustā.

11

2011. gada 23. augustā CeramTec iesniedza trīs Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumus attiecīgi par šādām preču zīmēm:

–

krāsu preču zīmi, kas 2013. gada 26. martā reģistrēta ar numuru 010214195, pamatojoties uz 2011. gada 21. jūlija Vācijas preču zīmes prioritāti, un attiecas uz Pantone rozā krāsu Nr. 677C, 2010. gada izdevums;

–

grafisku preču zīmi, kas 2013. gada 12. aprīlī reģistrēta ar Nr. 010214112, pamatojoties uz 2011. gada 25. jūlija Vācijas preču zīmes prioritāti, un kuru veido bumbiņas Pantone rozā krāsā Nr. 677C grafisks attēls; šī preču zīme attēlota šādi:

–

trīsdimensiju preču zīmi, kas 2013. gada 20. jūnijā reģistrēta ar numuru 010214179, pamatojoties uz 2011. gada 26. jūlija Vācijas preču zīmes prioritāti, un kurā norādīta Pantone rozā krāsa Nr. 677C; šī preču zīme attēlota šādi:

12

Šīs preču zīmes aptver šādas preces, kas atbilstoši Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kurš ticis pārskatīts un grozīts, ietilpst 10. klasē. “keramikas daļas osteosintēzes implantiem, locītavu virsmu aizvietotāji, kaulu starplikas, bumbiņas gūžas locītavām, čaulas/plāksnes gūžas locītavām un ceļa locītavas daļas, visas minētās preces pārdošanai implantu ražotājiem”.

13

2013. gada 13. decembrī CeramTec pret Coorstek cēla prasību par pārkāpumu un parazītisku konkurenci, apgalvojot, ka Coorstek tirgo preci, kas kopē pašas CeramTec precēm raksturīgo rozā krāsu. Coorstek iesniedza pretprasību par trīs šī sprieduma 11. un 12. punktā aprakstīto preču zīmju (turpmāk tekstā – “apstrīdētās preču zīmes”) spēkā neesamības atzīšanu.

14

Ar 2021. gada 25. jūnija spriedumu cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa, Francija) atcēla apstrīdētās preču zīmes, pamatojoties uz to, ka CeramTec, iesniedzot preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, esot rīkojusies ļaunticīgi.

15

Šī tiesa norādīja, ka apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas dienā sabiedrība CeramTec bija pārliecināta par hroma oksīda tehnisko iedarbību, garantējot medicīnisko protēžu izgatavošanā izmantoto keramikas bumbiņu cietību un izturību, un ka tā centās aizsargāt bumbiņu rozā krāsu, ko izraisīja hroma oksīda klātbūtnes radītais efekts keramikā. Cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa) no tā secināja, ka CeramTec bija nodoms pagarināt monopolu, kas tai bija attiecībā uz tehnisko risinājumu, kurš iepriekš bija aizsargāts ar šī sprieduma 10. punktā minēto patentu un kura termiņš beidzās pirms šo reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas datuma.

16

Minētās tiesas ieskatā ļaunticību raksturoja nevis vēlme liegt konkurentiem turpināt izmantot rozā krāsu, bet gan vēlme pagarināt monopolu un neļaut konkurentiem ienākt tirgū, kurā dominē CeramTec, pateicoties šo preču sastāvā esošajiem materiāliem, proti, hroma oksīdam tādā proporcijā, kas keramiku iekrāso rozā krāsā. Šī pati tiesa atzina, ka CeramTec tādējādi bija nodoms iegūt ekskluzīvas tiesības citiem mērķiem, nevis tiem, kas attiecas uz preču zīmes funkciju, proti, tās preču izcelsmes norādei.

17

CeramTec iesniedza kasācijas sūdzību Cour de cassation (Kasācijas tiesā, Francija), kas ir iesniedzējtiesa. CeramTec uzskata, ka Regulas Nr. 207/2009 7. pantā uzskaitītie absolūtie atteikuma pamati nevar būt uzskatāmi par ļaunticību, kas minēta šīs regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja vien netiek ļauts izmantot ļaunticības jēdzienu, lai apietu vai ignorētu šajā 7. pantā paredzētos piemērošanas nosacījumus. Turklāt 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija, kas ļautu preču zīmi atzīt par spēkā neesošu tādēļ, ka tās pieteikuma iesniedzējam vienkārši ir bijis nodoms saglabāt tiesības uz tehnisku risinājumu, nepierādot, ka tiesības uz attiecīgo preču zīmi faktiski nodrošina šāda tehniska risinājuma aizsardzību, un nozīmētu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomas apiešanu un šo abu pantu attiecīgās piemērošanas jomas neievērošanu. CeramTec precizē, ka pēc tās patenta termiņa beigām un apstrīdēto preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas atklāja, ka hroma oksīdam, kas piešķīris minētajās preču zīmēs norādīto rozā krāsu, faktiski nav nekādas tehniskas iedarbības.

18

Coorstek norāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam un 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam ir atšķirīgi mērķi un ka pirmais pants nav speciāla tiesību norma, kas prevalē pār otro pantu. Coorstek uzskata, ka, novērtējot ļaunticību šī 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, nozīme ir tikai pieteikuma iesniedzēja rīcībai, nevis attiecīgā apzīmējuma raksturīgajām īpašībām. Turklāt, tā kā ļaunticība ir jāvērtē preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, neesot nozīmes tam, ka monopols uz attiecīgo apzīmējumu faktiski neļauj aizsargāt tehnisko risinājumu, jo pieteikuma iesniedzējs ticēja šādai aizsardzībai un ir jāņem vērā tikai pieteikuma iesniedzēja nodoms.

19

Iesniedzējtiesa konstatē, ka pastāv atšķirības starp cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesas) un Oberlandesgericht Stuttgart (Federālās zemes Augstākā tiesa Štutgartē, Vācija), kuras ir izskatījušas jautājumu par apstrīdēto preču zīmju spēkā neesamību, veikto interpretāciju. Šīs atšķirības it īpaši attiecoties uz saistību starp Regulas Nr. 207/2009 7. pantā paredzētajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem un ļaunticības jēdzienu, kas ir šīs regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats.

20

Šajos apstākļos Cour de cassation (Kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu

21

Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas CeramTec ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 24. februārī, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu lūdza atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

22

Saskaņā ar šo tiesību normu Tiesa jebkurā laikā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas beigām ir norādījis uz jaunu faktu, kas var izšķiroši ietekmēt Tiesas nolēmumu, vai arī, ja lieta ir jāizlemj, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki nav apsprieduši.

23

Lūguma pamatojumam CeramTec norāda, ka ģenerāladvokāta secinājumos nav aplūkotas nedz pamatlietas faktu īpatnības, nedz sarežģītība, ka šajos secinājumos nav ņemti vērā mērķi, kas izvirzīti ar spēkā neesamības pamatu, kas balstīts uz ļaunticību, ka judikatūras izpēte apstiprina prasību par objektīvu konkurences apdraudējuma risku un ka minētajos secinājumos nav norāžu par leģitīmām komerciālām interesēm.

24

Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz pamatojums, ar kādu ģenerāladvokāts tos izdara. Jāatgādina arī, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā nav paredzēta iespēja pamatlietas pusēm un šo statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām atbildēt uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi vienas pamatlietas puses vai ieinteresētās personas nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt iemesls, kas pamatotu tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu (spriedums, 2024. gada 4. oktobris, Herbaria Kräuterparadies II, C‑240/23, EU:C:2024:852, 40. un 41. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

25

Šajā gadījumā no lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu izriet, ka ar šo pieteikumu CeramTec patiesībā vēlas paust savu nepiekrišanu ģenerāladvokāta veiktajai juridiskajai analīzei. Kā izriet no Reglamenta 83. panta un šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās judikatūras, šāds iemesls nav iekļauts to iemeslu skaitā, kas var pamatot tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu. Turklāt ieinteresētās personas, kas piedalījās šajā tiesvedībā, gan rakstveida, gan mutvārdu daļā varēja izklāstīt tiesiskos apstākļus, kurus tās uzskatīja par atbilstošiem, lai ļautu Tiesai interpretēt Savienības tiesību normas, kas ir iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu priekšmets. Šajā ziņā Tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir visi elementi, kas nepieciešami, lai lemtu par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un neviens no elementiem, uz kuriem CeramTec atsaucas sava lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu pamatojumam, neattaisno šo atkārtoto sākšanu atbilstoši Reglamenta 83. pantam.

26

Šādos apstākļos nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

27

Vispirms jāprecizē, ka, lai gan iesniedzējtiesa pirmo jautājumu formulējusi kā tādu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā absolūtā spēkā neesamības pamata saistību ar šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, paredzēto pamatu, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka no 7. panta 1. punktā paredzētajiem absolūta reģistrācijas atteikuma pamatiem pamatlietā ir minēts vienīgi minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais pamats.

28

Šādos apstākļos jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats un šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats ir autonomi un savstarpēji izslēdzoši.

29

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam Eiropas Savienības preču zīme ir atzīstama par spēkā neesošu, ja Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta pretrunā šīs pašas regulas 7. panta tiesību normām. Saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu tiek atteikta tādu apzīmējumu reģistrācija, kurus veido vienīgi preču forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

30

Šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, rīkojies ļaunticīgi.

31

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, ir secīgi jāpārbauda, vai Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats un minētās regulas 52. panta 1. punkta b)apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats (turpmāk tekstā – “abi absolūtie spēkā neesamības pamati”) ir autonomi un vai šie abi absolūtie spēkā neesamības pamati savstarpēji viens otru izslēdz.

32

Pirmkārt, jāaplūko jautājums, vai abi absolūtie spēkā neesamības pamati ir autonomi tādā ziņā, ka, lai atzītu preču zīmi par spēkā neesošu pieteikuma iesniedzēja ļaunticības dēļ, pamatojoties uz regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nav iepriekš jāpārbauda, vai pastāv 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais absolūta reģistrācijas atteikuma pamats.

33

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas interpretācijas nolūkā ir jāņem vērā ne tikai tās saturs, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, kā arī šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi un nolūks (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2024. gada 11. janvāris, Inditex, C‑361/22, EU:C:2024:17, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

34

No Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka katrs no šiem diviem pamatiem ir izklāstīts atsevišķā punktā, proti, a) un b) apakšpunktā, kas ir atdalīti ar semikolu, tādējādi atspoguļojot Savienības likumdevēja nodomu tos nošķirt. Turklāt 52. panta 1. punktā nedz ievadteikumā, nedz turpmākajā uzskaitījumā nav nekādu norāžu, ka abi absolūtie spēkā neesamības pamati viens attiecībā pret otru būtu jāizskata jebkādā prioritārā secībā.

35

Šo Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju apstiprina gan šīs tiesību normas konteksts, gan tās mērķi.

36

Runājot par kontekstu, jānorāda, ka 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats – pretēji b) apakšpunktā paredzētajam pamatam – attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. pantā paredzētajiem absolūtajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem un tas ir jāskata un jāinterpretē kopsakarā ar šo pantu.

37

Turklāt katrs no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem absolūtajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem ir neatkarīgs no citiem un ir jāpārbauda atsevišķi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 16. septembris, Société des Produits Nestlé, C‑215/14, EU:C:2015:604, 46. punkts), līdz ar to šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts pats attiecas uz spēkā neesamības pamatiem, kuri ir autonomi viens no otra un katram no tiem ir sava piemērošanas joma.

38

Līdz ar to šāda autonomija a fortiori jāatzīst starp minētās regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu un šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pamatu.

39

Turklāt, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 34. punktā, lai gan kopumā Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punktā sniegts izsmeļošs Eiropas Savienības preču zīmes absolūto spēkā neesamības pamatu saraksts, katram tajā paredzētajam absolūtajam spēkā neesamības pamatam ir atšķirīgs raksturs. Proti, a) apakšpunktā paredzētais pamats ir piemērojams tikai šīs regulas 7. panta 1. punktā izsmeļoši uzskaitītajos gadījumos, savukārt b) apakšpunktā paredzētais pamats atsaucas uz jēdzienu “ļaunticība”, kas var tikt piemērots nenoteiktā skaitā situāciju.

40

Runājot par šo absolūto spēkā neesamības pamatu mērķiem, tiem ir kopīgs vispārējais mērķis, kas ir izvirzīts Savienības tiesību normās preču zīmju jomā, proti, veicināt neizkropļotu konkurenci Savienībā. Šajā ziņā, kā tostarp izriet no Regulas Nr. 207/2009 2. apsvēruma, tās mērķis ir izveidot un nodrošināt iekšējā tirgus darbību. Šajā sakarā Eiropas Savienības preču zīmes regulējuma mērķis ir garantēt, ka katram uzņēmumam, lai piesaistītu klientus ar savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, ir jāspēj kā preču zīmes reģistrēt tādus apzīmējumus, kas ļauj patērētājam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šī uzņēmuma preces vai pakalpojumus no precēm vai pakalpojumiem, kam ir cita izcelsme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Tomēr Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punktā paredzētajiem absolūtajiem spēkā neesamības pamatiem ir atšķirīgi mērķi.

42

Proti, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā absolūtā spēkā neesamības pamata mērķis ir atzīt par spēkā neesošām preču zīmes, kas reģistrētas, neraugoties uz to, ka tās ir pretrunā vienam vai vairākiem šīs regulas 7. panta 1. punktā paredzētajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem un tādējādi nav piemērotas reģistrācijai, jo tās nevar pildīt savas preču zīmes funkcijas. Ar šo spēkā neesamības pamatu tiek kritizēts pašas preču zīmes trūkums, un tā mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, uz kā ir balstīts absolūtais atteikuma pamats.

43

It īpaši attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu mērķis, uz kuru tas balstīts, ir izvairīties no tā, ka preču zīmju tiesību rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām, kuras lietotājs varētu vēlēties meklēt konkurentu precēs. Tātad ar šo atteikuma pamatu ir domāts izvairīties no tā, ka ar preču zīmju tiesībām piešķirtā aizsardzība aptvertu ko vairāk nekā tikai apzīmējumus, kas ļauj atšķirt preci vai pakalpojumu no konkurentu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, un radītu šķērsli šo konkurentu iespējai brīvi piedāvāt preces, kurās ietverti šie tehniskie risinājumi vai funkcionālās īpašības, konkurējot ar preču zīmes īpašnieku (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 43. punkts, un 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 25. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Mērķis ir izvairīties no situācijas, kurā ekskluzīvas un pastāvīgas tiesības, kas piešķirtas ar preču zīmi, varētu tikt izmantotas, lai padarītu neierobežotas laikā citas tiesības, uz kurām Savienības likumdevējs ir vēlējies attiecināt izbeigšanās termiņus (spriedums, 2015. gada 16. septembris, Société des Produits Nestlé, C‑215/14, EU:C:2015:604, 45. punkts).

44

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 37. punktā, saskaņā ar judikatūru ar šo pantu tādējādi tiek panākts līdzsvars starp divām prasībām, proti, pirmkārt, prasību izvairīties no patentēta tehniskā risinājuma aizsardzības turpināšanas pēc patenta termiņa beigām un, otrkārt, prasību ierobežot nespēju reģistrēt tikai ar tās preču zīmes, kas faktiski traucētu citiem uzņēmumiem izmantot kādu tehnisko risinājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 44.–48. punkts).

45

Otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā absolūtā spēkā neesamības pamata mērķis ir nodrošināt, lai saimnieciskās darbības subjekti, kuri vēlas izmantot Eiropas Savienības preču zīmes sistēmu, godīgi piedalītos konkurencē. Tādējādi tās mērķis ir sodīt par trūkumiem, kas ir reģistrācijas pieteikumam raksturīgs defekts, nevis preču zīmei kā tādai.

46

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka abi absolūtie spēkā neesamības pamati ir autonomi tādā ziņā, ka, lai atzītu attiecīgo preču zīmi par spēkā neesošu pieteikuma iesniedzēja ļaunticības dēļ, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, netiek prasīts iepriekš pārbaudīt, vai pastāv kāds no šīs regulas 7. pantā, uz kuru ir atsauce tās 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paredzētajiem absolūtajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem. Tātad ļaunticības kvalifikācija neprasa konstatēt, ka attiecīgo apzīmējumu veido arī vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Pretējais ir tikpat pareizs, jo, lai konstatētu, ka apzīmējumu veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nav jāpierāda pieteikuma iesniedzēja ļaunticība.

47

Otrām kārtām, jāpārbauda, vai Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punktā paredzētie absolūtie spēkā neesamības pamati ir savstarpēji izslēdzoši tādā ziņā, ka viena no šiem diviem pamatiem piemērošana izslēdz otra pamata piemērošanu.

48

Šajā ziņā jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta formulējumā nedz tā ievadteikumā, nedz tā a) un b) apakšpunktā nav ietverti elementi, kas ļautu uzskatīt, ka šajos punktos minētie spēkā neesamības pamati ir savstarpēji izslēdzoši.

49

Turklāt Regulas Nr. 207/2009 tiesību normās nav izslēgts, ka Eiropas Savienības preču zīmi var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem absolūtajiem spēkā neesamības pamatiem. Protams, tiesa, kurā ir iesniegts pieteikums par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas balstīts uz šiem pamatiem, var uzskatīt par piemērotu, ņemot vērā konkrētās lietas īpatnības, veikt tikai viena no minētajiem pamatiem analīzi. Proti, ja pieteikums ir pamatots, vairs nav nepieciešams pārbaudīt otru no šiem pamatiem, lai preču zīmi atzītu par spēkā neesošu. Tomēr neviena Regulas Nr. 207/2009 norma neliedz tai analizēt arī otru iemeslu.

50

No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punktā paredzētie absolūtie spēkā neesamības pamati nav savstarpēji izslēdzoši.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats un šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats ir autonomi un nav savstarpēji izslēdzoši.

Par otro jautājumu

52

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticība, ja šī reģistrācija lūgta pēc patenta termiņa beigām, var tikt pamatota, balstoties vienīgi uz šī pieteikuma iesniedzēja viedokli par šī apzīmējuma spēju paust tehnisko risinājumu, kas agrāk aizsargāts ar šo patentu, un tas tā ir neatkarīgi no jautājuma, vai minēto apzīmējumu veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

53

Kā izriet no Tiesas judikatūras, tā kā Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertais jēdziens “ļaunticība” šajā regulā nav definēts, šī jēdziena nozīmes un tvēruma noteikšana ir jāveic atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek lietots, un ar minēto regulu sasniedzamos mērķus (spriedums, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 43. un 44. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

54

Atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā jēdziens “ļaunticība” nozīmē, ka ir jābūt negodīgai attieksmei vai nodomam. Turklāt šis jēdziens jāsaprot preču zīmju tiesību kontekstā, kas ir komercdarbības konteksts. Šajā ziņā Padomes Regulai Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), Regulai Nr. 207/2009 un Regulai 2017/1001, kas pieņemtas secīgi, ir viens un tas pats mērķis, proti, iekšējā tirgus izveide un darbība.

55

Kā atgādināts šī sprieduma 40. punktā, regulējums attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi it īpaši ir vērsts uz to, lai veicinātu neizkropļotas konkurences sistēmu Eiropas Savienībā, kurā katram uzņēmumam, lai piesaistītu klientus ar savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, ir jāspēj kā preču zīmes reģistrēt tādus apzīmējumus, kas ļauj patērētājam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šī uzņēmuma preces vai pakalpojumus no precēm vai pakalpojumiem, kam ir cita izcelsme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Līdz ar to Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats ir piemērojams tad, ja no atbilstīgām un saskanīgām norādēm izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu nevis ar mērķi godīgi piedalīties konkurences norisē, bet ar nodomu godīgai praksei neatbilstošā veidā radīt kaitējumu trešo personu interesēm vai ar nodomu, kas pat nav vērsts uz konkrētu trešo personu, iegūt ekskluzīvas tiesības citiem mērķiem, nevis tiem, kas izriet no preču zīmes funkcijām, tostarp no iepriekšējā punktā atgādinātās izcelsmes norādes pamatfunkcijas (spriedums, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 46. punkts).

57

Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nodoms ir subjektīvs elements, kas tomēr ir objektīvi jānosaka kompetentajām administratīvajām un tiesu iestādēm. Līdz ar to ikviens apgalvojums par ļaunprātību ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus atbilstošos lietas faktiskos apstākļus. Tikai šādi apgalvojums par ļaunticības esamību var tikt izvērtēts objektīvi (spriedums, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Šajā ziņā jānorāda, ka no Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma neizriet, ka, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja iespējamo ļaunticību, jāizslēdz faktiskie apstākļi, kas veicina vai varētu veicināt šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, paredzēto absolūto spēkā neesamības pamatu konstatēšanu.

59

No Tiesas judikatūras jau izriet, ka elementiem, kas turklāt varētu veicināt relatīva reģistrācijas atteikuma pamata konstatēšanu, var būt nozīme, lai kvalificētu pieteikuma iesniedzēja ļaunticību Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un ļaunticības konstatēšanai saistībā ar relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatu turklāt nav nepieciešams pārbaudīt, vai šis pamats ir pilnībā izpildīts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 54. un 55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

60

Tāpat jāuzskata, ka, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja iespējamo ļaunticību, var tikt ņemts vērā fakts, ka tas ir mēģinājis pagarināt monopolu uz iepriekš ar patentu aizsargātu tehnisku risinājumu. Pieteikuma iesniedzēja viedoklis par apzīmējuma, kuru tas lūdz reģistrēt kā preču zīmi, piemērotību pilnībā vai daļēji paust šo tehnisko risinājumu ir viens no elementiem – tomēr tas nevar būt vienīgais –, kas var pamatot tāda nodoma esamību, kurš nav saistīts ar preču zīmes funkcijām, kā liegt konkurentiem ienākt tirgū, kurā pieteikuma iesniedzējs ir dominējis, pateicoties savam patentam. Šis viedoklis var būt daļa no atbilstīgām un saskanīgām norādēm par to, ka reģistrācijas pieteikums ir iesniegts nevis ar mērķi godīgi piedalīties konkurencē, bet ar nodomu, kas neatbilst godīgai komercdarbības praksei.

61

Šāda iespēja pastāv gan tad, ja izskatāmās lietas atbilstošie faktiskie apstākļi ļautu pilnībā konstatēt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto absolūto reģistrācijas atteikuma pamatu, gan tad, ja šie apstākļi šajā ziņā nav pietiekami, jo, kā izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, abi absolūtie spēkā neesamības pamati ir autonomi un viens otru neizslēdz.

62

Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja ļaunticība Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē var tikt konstatēta, ņemot vērā elementus, kas varētu tikt izmantoti, analizējot šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto absolūto reģistrācijas atteikuma pamatu, un nav obligāti jākonstatē, ka attiecīgo apzīmējumu veido vienīgi preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

63

Tomēr, lai izvērtētu apgalvojumu par ļaunticību, pieteikuma iesniedzēja patiesais nodoms jāpierāda, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem. To vidū tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 57. punktā, ir arī apstrīdētās preču zīmes raksturs, attiecīgā apzīmējuma izcelsme un tā izmantošana kopš tā radīšanas, patenta, kuram beidzies patenta termiņš, apjoms, komerciālā loģika, kurā iekļaujas apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana, un notikumu hronoloģija, kas raksturoja šo iesniegšanu.

64

Visbeidzot, ņemot vērā, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 99. panta 1. punktu uz Eiropas Savienības preču zīmi attiecas spēkā esamības prezumpcija, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam, kurš vēlas pamatoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pamatu, lai pierādītu ļaunticību reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, jāiesniedz šī sprieduma 56. punktā atgādinātajā judikatūrā minētās atbilstīgās un saskanīgās norādes. Šādā gadījumā reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, sniedzot ticamus paskaidrojumus par izvirzītajiem mērķiem un komerciālo loģiku, ir jāpierāda, ka šī reģistrācija ir daļa no leģitīmās komercstratēģijas. Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 58. punktā, šajā ziņā jāprecizē, ka tas vien, ka ļaunticīgi reģistrēta preču zīme pilda savas preču zīmes funkcijas, it īpaši izcelsmes norādes funkciju, pats par sevi nav šķērslis tās atzīšanai par spēkā neesošu. Proti, no šīs judikatūras izriet arī, ka preču zīme, kas pilda šīs funkcijas, tomēr ir jāatzīst par spēkā neesošu, ja tās reģistrācija ir tikusi lūgta ar nodomu – veidā, kas neatbilst godīgai praksei, – kaitēt trešo personu interesēm.

65

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticība, ja šī reģistrācija lūgta pēc patenta termiņa beigām, var tikt pamatota, balstoties tostarp uz šī pieteikuma iesniedzēja viedokli par šī apzīmējuma spēju pilnībā vai daļēji paust tehnisko risinājumu, kas aizsargāts ar šo patentu, un tas tā ir neatkarīgi no jautājuma, vai minēto apzīmējumu veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Starp apstākļiem, kuri ir atbilstīgi, lai novērtētu iespējamo pieteikuma iesniedzēja ļaunticību, ir arī apstrīdētās preču zīmes raksturs, attiecīgā apzīmējuma izcelsme un tā izmantošana kopš tā radīšanas, patenta, kuram beidzies patenta termiņš, apjoms, komerciālā loģika, kurā iekļaujas apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana, un notikumu hronoloģija, kas raksturoja šo iesniegšanu.

Par trešo jautājumu

66

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka pieteikuma iesniedzēja ļaunticība var tikt izvērtēta, pamatojoties uz apstākļiem, kas radušies pēc attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

67

No Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, rīkojies ļaunticīgi.

68

Tātad no šīs tiesību normas izriet, ka brīdis, kas ir jāņem vērā, novērtējot pieteikuma iesniedzēja ļaunticību, ir brīdis, kad ieinteresētā persona iesniegusi reģistrācijas pieteikumu (spriedumi, 2009. gada 11. jūnijs, Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, C‑529/07, EU:C:2009:361, 35. punkts, un 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 59. punkts).

69

Kā atgādināts šī sprieduma 56. punktā, Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais spēkā neesamības pamats ir piemērojams tad, ja no atbilstīgām un saskanīgām norādēm izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu nevis ar mērķi godīgi piedalīties konkurences norisē, bet ar nodomu godīgai praksei neatbilstošā veidā radīt kaitējumu trešo personu interesēm vai ar nodomu, kas pat nav vērsts uz konkrētu trešo personu, iegūt ekskluzīvas tiesības citiem mērķiem, nevis tiem, kuri izriet no preču zīmes funkcijām, tostarp no izcelsmes norādes pamatfunkcijas.

70

Visaptveroši novērtējot pieteikuma iesniedzēja ļaunticību, jāņem vērā visi atbilstīgie faktiskie apstākļi, kādi bija šīs iesniegšanas laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO, C‑104/18 P, EU:C:2019:724, 59. punkts).

71

No tā izriet, ka šim vērtējumam jābūt balstītam uz visiem elementiem, kas ļauj sniegt tiesai informāciju par pieteikuma iesniedzēja nodomu attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Apstākļi, pat ja tie radušies pēc šī reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, var liecināt par pieteikuma iesniedzēja nodomu šajā brīdī.

72

Savukārt elements, par kuru pieteikuma iesniedzējs uzzinājis tikai pēc attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, nevar mainīt šī pieteikuma iesniedzēja uztveri iesniegšanas brīdī.

73

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai vēl jāpārbauda, ka apstāklis, ka CeramTec tikai pēc iesniegšanas atklāja, ka hroma oksīda iekļaušanai tās precēs nebija tehniskas iedarbības, nav atbilstīgs, lai a posteriori konstatētu CeramTec uztveri, kas nepastāvēja minētās iesniegšanas brīdī.

74

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka pieteikuma iesniedzēja ļaunticība nevar tikt izvērtēta, pamatojoties uz apstākļiem, kas radušies pēc attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

Par tiesāšanās izdevumiem

75

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

1)

Padomes Regulas Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi 52. panta 1. punkts

2)

Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts

3)

Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts