E

=

kopējās emisijas, ko rada degvielas izmantošana (g CO2ekv./MJ degvielas);

e i

=

e i elastic + e i rigid – e ex-use: emisijas no ielaižu piegādes (g CO2ekv./MJ degvielas)

e i elastic

=

emisijas no elastīgām ielaidēm (g CO2ekv./MJ degvielas),

e i rigid

=

emisijas no neelastīgām ielaidēm (g CO2ekv./MJ degvielas),

e ex-use

=

emisijas no ielaižu esošā izmantojuma vai sadalīšanās (g CO2ekv./MJ degvielas);

e p

=

emisijas no pārstrādes (g CO2ekv./MJ degvielas);

e td

=

emisijas no transportēšanas un sadales (g CO2ekv./MJ degvielas);

e u

=

emisijas no degvielas sadedzināšanas tās galalietojumā (g CO2ekv./MJ degvielas);

e ccs

=

emisiju aiztaupījums no oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskas uzglabāšanas (g CO2ekv./MJ degvielas).

—

tā procesa daļa, kuras pamatā ir konvencionālā ielaide, un

—

tā procesa daļa, kuras pamatā ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas, pieņemot, ka citādi procesa daļas ir identiskas.

E

=

kopējās emisijas no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu izmantošanas;

E F

=

fosilo degvielu komparatora kopējās emisijas.

a)

nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu frakciju nosaka, attiecīgo atjaunīgās enerģijas ielaidi procesā dalot ar kopējām attiecīgajām enerģijas ielaidēm procesā;

b)

reciklēta oglekļa degvielas frakciju nosaka, attiecīgo enerģijas ielaidi procesā, kas kvalificējama kā avots reciklēta oglekļa degvielas ražošanai, dalot ar kopējām attiecīgajām enerģijas ielaidēm procesā.

a)

siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības attiecina saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tas neskar novērtējumu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem;

b)

siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības attiecina atkarībā no pilnas slodzes stundu skaita, kuras darbojas iekārta, kas ražo nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas. Ja pilnas slodzes stundu skaits ir vienāds ar vai mazāks par stundu skaitu, kurās iepriekšējā kalendārajā gadā, par ko ir pieejami ticami dati, elektroenerģijas robežcenu noteica atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai kodolelektrostacijas, uz tīkla elektroenerģiju, ko izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu ražošanas procesā, attiecina siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas ir nulle g CO2ekv./MJ. Ja šis pilnas slodzes stundu skaits ir pārsniegts, uz tīkla elektroenerģiju, ko izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu ražošanas procesā, attiecina siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību 183 g CO2ekv./MJ vai

c)

var izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību robežiekārtai, kas ražo elektroenerģiju nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanas laikā tirdzniecības zonā, ja šī informācija ir publiski pieejama no valsts pārvades sistēmas operatora.

a)

emisijas, kas attiecināmas uz neelastīgu ielaides resursu piegādi, nosaka, reizinot zaudēto elektroenerģijas, siltuma vai citu produktu ražošanu ar attiecīgo emisijas faktoru. Zaudētas elektroenerģijas ražošanas gadījumā emisijas faktori, kas jāņem vērā, attiecas uz tīkla elektroenerģijas ražošanu valstī, kurā notikusi pārvirze, un noteikti saskaņā ar attiecīgo metodiku, kas izklāstīta 5. vai 6. punktā. Pārvirzīta materiāla gadījumā emisijas, kas attiecināmas uz aizstājējmateriālu, šajā metodikā aprēķina tāpat kā materiālu ielaidei. Pirmos 20 gadus pēc nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanas uzsākšanas elektroenerģijas, siltuma un materiālu ražošanas zaudējumu nosaka, pamatojoties uz vidējo elektroenerģijas un siltuma daudzumu, kas no neelastīgās ielaides tika saražots pēdējo trīs gadu laikā pirms nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanas uzsākšanas. Pēc 20 ražošanas gadiem elektroenerģijas, siltuma vai citu produktu ražošanas zaudējumu nosaka, pamatojoties uz minimālajiem energosnieguma standartiem, kas pieņemti attiecīgajos labāko pieejamo tehnoloģiju (LPT) secinājumos. Ja uz procesu neattiecas LPT, zaudētās produkcijas aplēses pamatā ir salīdzināms process, kurā izmanto progresīvu tehnoloģiju;

b)

attiecībā uz neelastīgām ielaidēm, kas ir starpplūsmas rūpnieciskos procesos, piemēram, koksa gāzi, domnas gāzi tēraudlietuvē vai naftas pārstrādes gāzi naftas pārstrādes rūpnīcā, ja ietekmi, ko rada to pārvirzīšana uz degvielas ražošanu, nevar tieši izmērīt, emisijas, ko rada ielaides pārvirzīšana, nosaka, pamatojoties uz iekārtas darbības simulācijām pirms un pēc tās pārveidošanas, lai ražotu reciklēta oglekļa degvielas. Ja iekārtas pārveidošanas rezultātā ir samazinājusies dažu produktu izlaide, emisijas, ko attiecina uz neelastīgo ielaidi, ietver emisijas, kas saistītas ar zaudēto produktu aizstāšanu;

c)

ja procesā izmanto neelastīgas ielaides no jaunām iekārtām, piemēram, jaunas tēraudlietuves, kas izmanto domnas gāzi reciklēta oglekļa degvielu ražošanai, ņem vērā ietekmi, ko rada ielaides pārvirzīšana no visekonomiskākā alternatīvā izmantojuma. Pēc tam emisiju sekas aprēķina saskaņā ar minimālajiem energosnieguma standartiem, kas pieņemti attiecīgajos LPT secinājumos. Attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem, uz kuriem neattiecas LPT, aiztaupītās emisijas aprēķina, pamatojoties uz salīdzināmo procesu, kurā izmanto progresīvu tehnoloģiju.

a)

CO2 ir ticis uztverts no darbības, kas uzskaitīta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, ir ņemts vērā efektīvas oglekļa cenas noteikšanas sistēmas augšposmā un pirms 2036. gada ir ietverts degvielas ķīmiskajā sastāvā. Šo termiņu pagarina līdz 2041. gadam, izņemot gadījumos, kad CO2 rodas, sadedzinot degvielas elektroenerģijas ražošanai, vai

b)

kad CO2 uztverts no gaisa, vai

c)

ja uztvertais CO2 rodas, ražojot vai sadedzinot biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos vai biomasas kurināmos, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, un CO2 uztveršana nav saņēmusi kredītus par CO2 uztveršanas un aizstāšanas radītajiem emisiju aiztaupījumiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 V un VI pielikumā; vai

d)

ja uztvertais CO2 rodas, sadedzinot nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas vai reciklēta oglekļa degvielas, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un 28. panta 5. punktā un šajā regulā; vai

e)

ja uztvertais CO2 rodas no ģeoloģiska CO2 avota un iepriekš CO2 izdalījās dabiski.

a)

iedalīšanu veic tā procesa beigās, kurā rodas līdzprodukti. Iedalītās emisijas ietver paša procesa emisijas, kā arī emisijas, kas attiecināmas uz procesa ielaidēm;

b)

iedalāmās emisijas ir e i plus visas e p , e td un e ccs frakcijas, kas rodas līdz un ieskaitot procesa posmu, kurā ražo līdzproduktus. Ja ielaide procesā pati par sevi ir cita procesa līdzprodukts, vispirms veic iedalīšanu otrajā procesā, lai noteiktu emisijas, kas attiecināmas uz ielaidi;

c)

ja kāda iekārta projekta robežās apstrādā tikai vienu no projekta līdzproduktiem, tad emisijas no šīs iekārtas pilnībā attiecina uz šo līdzproduktu;

d)

ja process ļauj mainīt saražoto līdzproduktu attiecību, iedalīšanu veic, pamatojoties uz fizisko cēloņsakarību, nosakot ietekmi uz procesa emisijām, ko rada tikai viena līdzprodukta izlaides palielināšana, vienlaikus saglabājot nemainīgas pārējās izlaides;

e)

ja produktu attiecība ir nemainīga un visi līdzprodukti ir degvielas, elektroenerģija vai siltumenerģija, iedalīšanu veic pēc enerģijas satura. Ja iedale attiecas uz eksportēto siltumu, pamatojoties uz enerģijas saturu, drīkst ņemt vērā tikai siltuma lietderīgo daļu, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 16. punktā;

f)

ja produktu attiecība ir nemainīga un daži līdzprodukti ir materiāli bez enerģijas satura, iedalīšanu veic pēc līdzproduktu ekonomiskās vērtības. Vērā ņemamā ekonomiskā vērtība ir ražojumu vidējā rūpnīcas vērtība pēdējo trīs gadu laikā. Ja šādi dati nav pieejami, vērtību aplēš no preču cenām, no kurām atskaitītas transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas (5).