(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 (Kodekss) un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2) praktiskā īstenošana liecina, ka ir nepieciešams veikt konkrētus grozījumus minētajā deleģētajā regulā, lai to labāk pielāgotu uzņēmēju un muitas administrāciju vajadzībām, kā arī lai ņemtu vērā leģislatīvas norises un norises saistībā ar IT sistēmu, kas izveidotas Kodeksa vajadzībām, ieviešanu.

(2)

Lai precizētu to, kura muitas iestāde ir atbildīga par pirmsievešanas riska analīzes veikšanu, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, būtu jāgroza “pirmās ievešanas muitas iestādes” definīcija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 15. punktā, jo ir nepieciešams skaidri noteikt, ka, izmantojot šo terminu, atsaucas uz to iestādi, kura ir atbildīga par vietu, kur ir paredzēta transportlīdzekļa ierašanās, pat ja kaut kādu iemeslu dēļ transportlīdzeklis faktiski ierodas citā vietā, par kuru ir atbildīga cita iestāde.

(3)

Lai skaidri nošķirtu noteikumu par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas attiecas uz precēm ekspress sūtījumos, un formalitāšu, kas piemērojamas šādu preču importam un eksportam, darbības jomu, būtu jādefinē termini “ekspress sūtījums” un “ekspress pārvadātājs”.

(4)

Lai nodrošinātu muitas noteikumu, kuru pamatā ir preču patiesā vērtība, vienotu piemērošanu, ir nepieciešama termina “patiesā vērtība” definīcija.

(5)

Atbilstoši Militārās mobilitātes rīcības plānam (3) ir nepieciešams racionalizēt un vienkāršot muitas formalitātes precēm, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām. Minētais mērķis būtu sasniedzams, nosakot šādu preču definīciju un ieviešot ES veidlapu 302 kā muitas dokumentu, kas jāizmanto ES dalībvalstīm, tostarp militārām darbībām, kas skar Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kas nav tiesību akti muitas jomā, identifikācijai tiek izmantots uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI), būtu jānosaka pienākums personām, kas nav uzņēmēji, reģistrēties EORI sistēmā, ja šāda reģistrācija ir prasīta Savienības tiesību aktos un ne tikai tajā gadījumā, ja tā ir prasīta dalībvalsts tiesību aktos. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 6. pants.

(7)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 13. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja pagarināt lēmuma, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, pieņemšanas termiņu, ja kompetentie muitas dienesti veic izmeklēšanu par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu. Minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz tādiem gadījumiem, kad kompetentie muitas dienesti un kompetentās nodokļu iestādes izmeklē nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, jo dažas atļaujas var piešķirt vienīgi tad, ja nav nopietnu vai atkārtotu nodokļu tiesību aktu pārkāpumu. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 17. panta 1. punktā ir noteikts pienākums muitas dienestiem atlikt lēmumu līdz laikam, kad ir noskaidrots, vai uzņēmējs ir izdarījis nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus. Minētajam pienākumam būtu jāaptver arī tādi gadījumi, kad konstatē smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību, bet nebūtu jāaptver pārkāpumi vai nodarījumi, ko veikušas par uzņēmuma muitas lietām atbildīgas personas, kas nav minētā uzņēmuma darbinieki, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 24. panta 1. punktu (4). Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 13. panta 4. punkts un 17. panta 1. punkts.

(8)

Kodeksa 86. panta 3. punktā ir noteikti īpaši noteikumi par muitas parāda aprēķināšanu gadījumos, kad muitas parāds ir radies par pārstrādes produktiem, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā. Pēc deklarētāja lūguma minēto muitas parādu nosaka, pamatojoties uz tarifa klasifikāciju, muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi, kas precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija attiecībā uz minētajām precēm. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pantā ir izklāstīti nosacījumi, ar kuriem Kodeksa 86. panta 3. punkts ir piemērojams bez deklarētāja pieprasījuma. Lai novērstu to, ka tiek apieti tādi antidempinga maksājumi, kompensācijas maksājumi, aizsardzības pasākumi un papildu maksājumi, ko paredz koncesiju apturēšana, kuri būtu bijuši piemērojami precēm, kad tām pirmo reizi piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, pienākums piemērot Kodeksa 86. panta 3. punktu bez deklarētāja pieprasījuma būtu jāattiecina arī uz pārstrādes produktiem, kas iegūti no šādām precēm, kurām piemērota ievešana pārstrādei. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pants. Lai ļautu uzņēmējiem pielāgoties jaunajiem noteikumiem, būtu jānosaka vienu gadu ilgs pārejas periods.

(9)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punktā ir izklāstīti izņēmumi no prasības iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā. Lai nekavētu pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētu orgānu un citu cilvēka vai dzīvnieka audu vai cilvēka asiņu importu ārkārtas situācijās, izņēmumi būtu jāattiecina arī uz šādām precēm. Turklāt, lai vienkāršotu militāro mobilitāti, minētie izņēmumi būtu jāattiecina arī uz precēm, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302. Turklāt pēc Campione d’Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālo Lugāno ezera ūdeņu iekļaušanas Savienības muitas teritorijā (5) izņēmums vairs nebūtu jāattiecina uz precēm, kas ievestas no minētajām teritorijām. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkts.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/883 (6) nolūks ir aizsargāt jūras vidi no nelabvēlīgās ietekmes, ko rada atkritumi no kuģiem, kuri izmanto Savienības ostas, uzlabojot pienācīgu ostu atkritumu uzņemšanas iekārtu pieejamību un izmantošanu un atkritumu nogādāšanu uz šīm iekārtām. Lai netraucētu minētās direktīvas mērķa sasniegšanu, būtu jāracionalizē un jāvienkāršo muitas formalitātes attiecībā uz šādiem atkritumiem, atceļot pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un uzrādīšanu muitai uzskatot par muitas deklarāciju. laišanai brīvā apgrozībā. Minēto vienkāršojumu piemērošanai būtu jānosaka nosacījums – kompetentajiem dienestiem iepriekš jāiesniedz paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104., 138., 141. un 142. pants

(11)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā ir paredzēts atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm pasta sūtījumos un precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, līdz Importa kontroles sistēmas jaunināšanas beigu datumam. Tomēr Komisija ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151 (darba programma) (7) ir izlēmusi izveidot jaunu elektronisko sistēmu (IKS2), kas palīdzēs muitas pirmsierašanās drošības un drošuma risku analīzē un ar to saistītajās kontrolēs. Jaunās sistēmas īstenošana ir jāveic trīs laidienos (1. laidiens, 2. laidiens un 3. laidiens). Tādēļ vispārējā atsauce uz Importa kontroles sistēmas jaunināšanu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā būtu jāaizstāj ar konkrētākām atsaucēm uz konkrētiem jaunās sistēmas laidieniem, kuriem pārvadātāji pakāpeniski pieslēgsies. Saskaņā ar darba programmu gaisa pārvadājumu jomā pasta operatori un ekspress pārvadātāji jaunajai sistēmai pieslēgsies no 1. laidiena, bet tiem būs pienākums vien iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi Savienībā un par precēm ekspress sūtījumos. Uz citiem uzņēmējiem vai pārvadājumiem gaisa pārvadājumu jomā jaunā sistēma attieksies no 2. laidiena. Dzelzceļa, autoceļu, jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu gadījumā uzņēmējiem jāpieslēdzas no 3. laidiena. Tādējādi pēc 1. laidiena atbrīvojumam attiecībā uz precēm pasta sūtījumos nebūtu jāattiecas uz sūtījumiem pa gaisu ar galamērķi dalībvalstī. Turklāt pēc 2. laidiena atbrīvojumam nebūtu jāattiecas uz sūtījumiem pa gaisu ar galamērķi trešajā valstī un pēc 3. laidiena – nebūtu jāattiecas uz pasta sūtījumiem, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu. Tāpat arī pēc 1. laidiena vairs nebūtu jāpiemēro atbrīvojums precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu. Turklāt tas pēc 2. laidiena nebūtu jāpiemēro tādām precēm sūtījumos pa gaisu, kas nav ne pasta, ne ekspress sūtījumi. Precēm sūtījumos, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, atbrīvojums nebūtu jāpiemēro pēc 3. laidiena. Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jānosaka konkrēti datumi, kuros uzņēmējiem ir pienākums izmantot jaunās sistēmas dažādos laidienus saskaņā ar darba programmas pielikumu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pants.

(12)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. pantā ir noteikts termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā. Saistībā ar minētajiem termiņiem arī būtu jāatspoguļo lēmums izveidot elektronisko sistēmu (IKS2) trīs laidienos. Noteikumā būtu skaidri jānošķir vispārīgais noteikums par termiņu, līdz kuram ir iesniedzama ievešanas kopsavilkuma deklarācija, no termiņiem, līdz kuriem ir iesniedzama ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, un pārējo ziņu iesniegšanas termiņiem. Tas ir tādēļ, ka atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pantam no jaunās sistēmas 2. laidiena pakāpeniski būs iespējama ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu iesniegšana, ko veic dažādas personas (datu reģistrēšana no dažādiem avotiem). No jaunās sistēmas 1. laidiena pasta operatoriem un ekspress pārvadātājiem būtu jāpiemēro prasība iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā. Pienākums iesniegt minimuma datu kopu būtu jāpiemēro visiem gaisa pārvadātājiem un uzņēmējiem, kas iesaistīti gaisa pārvadājumu darbībās, no 2. laidiena. No jaunās sistēmas 2. laidiena gaisa pārvadātājiem būtu jāpiemēro prasība minimuma datu kopu papildināt ar pārējām ziņām, tādējādi vispārīgajos termiņos iesniedzot pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju. Tomēr starplaikā starp 1. un 2. laidiena ieviešanas dienām, minimuma datu kopa, ko iesniedz pasta operatori un ekspress pārvadātāji, būtu jāuzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm pasta sūtījumos un precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22. Iemesls ir tāds, ka minētā intervāla laikā gaisa pārvadātāji nebūs pieslēgušies jaunajai sistēmai un nevarēs papildināt minimuma datu kopu. Noteikums, kas paredz pienākumu gaisa pārvadātājiem un uzņēmējiem iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā, nodrošina, ka muitas dienestiem ir iespēja veikt riska analīzi un nodrošināt nepieciešamos pasākumus saistībā ar gaisa kravu drošību. Tā ir svarīga papildu darbība līdztekus spēkā esošajam ES tiesiskajam regulējumam aviācijas drošības jomā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 300/2008 (8).

(13)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. un 113. pantā ir izklāstīti citu personu, kas nav pārvadātājs, pienākumi attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšanu, kas skar attiecīgi jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumus un gaisa pārvadājumus. Abos pantos ir ietverti pārejas noteikumi, kas atceļ pienākumus līdz Importa kontroles sistēmas jaunināšanai. Minētajos pārejas noteikumos būtu jāatspoguļo fakts, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšana, ko veic dažādas personas, notiks tikai no jaunās sistēmas 2. laidiena gaisa pārvadājumu gadījumā un no 3. laidiena – jūras pārvadājumu vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu gadījumā. Tādējādi būtu jānošķir personu, kas nav pārvadātājs, pienākumi sniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas abos laidienos. Turklāt noteikums, kas paredz, ka ikviena persona ir atbildīga par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, ko tā ir iesniegusi, būtu jāsvītro no 112. un 113. panta, un tas būtu jāpārveido par jaunu vispārīgu noteikumu, kas ir piemērojams visiem pārvadājumu veidiem, ne tikai gaisa un jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumiem. Ņemot vērā to, ka atbrīvojums attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pasta sūtījumiem un precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, pakāpeniski tiks likvidēts, minētajā noteikumā būtu jāietver arī jauns pienākums pasta operatoriem un ekspress pārvadātājiem sniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei, ja tie šīs ziņas nav snieguši pārvadātājiem, kuriem ir pienākums papildināt pasta operatoru vai ekspress pārvadātāju iesniegto minimuma datu kopu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. un 113. pants, un būtu jāiekļauj jauns 113.a pants.

(14)

Lai sekmētu militāro mobilitāti, ES veidlapai 302 būtu jākalpo arī par Savienības preču muitas statusa apliecinājumu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 127. pants.

(15)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.d pantā ir izklāstīti nosacījumi atļaujas piešķiršanai, kas ļauj sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas. Minētie nosacījumi būtu jāpiemēro arī turpmāk, kamēr ir iespējams izsniegt atļauju, neatkarīgi no tā, vai ir ieviesta SMK muitas lēmumu sistēma. Tādēļ būtu jāsvītro atsauce uz SMK muitas lēmumu sistēmu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.d pants.

(16)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā ir uzskaitīti konkrēti akti, kas uzskatāmi par muitas deklarāciju precēm, kuras minētas minētās regulas 138. panta a) līdz d) punktā, 139. pantā un 140. panta 1. punktā. Pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētu orgānu un citu cilvēka vai dzīvnieka audu vai cilvēka asiņu deklarēšanas formalitātes gan importam, gan eksportam ārkārtas situācijās būtu cik vien iespējams jāierobežo, lai neaizkavētu to izlaišanu ar apgrūtinošām muitas formalitātēm pie robežas un lai nodrošinātu to savlaicīgu izmantošanu. Tādēļ šādi orgāni, audi un asinis būtu jāļauj deklarēt ar jebkuru no aktiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138., 140. un 141. pants.

(17)

Lai vēl vairāk vienkāršotu tādu preču pārvietošanu, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām, NATO veidlapas 302 vai ES veidlapas 302 uzrādīšana būtu jāuzskata par muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm, pagaidu ievešanai, eksportam vai reeksportam un tranzītam. Kamēr nav elektroniskas sistēmas NATO veidlapas 302 vai ES veidlapas 302 iesniegšanai, ir lietderīgi arī atļaut minētās veidlapas iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. līdz 142. pants.

(18)

Kad būs stājušies spēkā jaunie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi par tālpārdošanu, kas paredzēti Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455 (9), PVN būs jāmaksā par visām precēm, kas tiek ievestas Savienībā, neatkarīgi no to vērtības. Lai nodrošinātu PVN iekasēšanu par minētajām precēm, būs nepieciešama elektroniska muitas deklarācija. Tādēļ ir nepieciešams izdarīt izmaiņas attiecībā uz pašlaik paredzēto iespēju deklarēt pasta sūtījumus ar jebkuru no aktiem, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Minētā iespēja būtu jāpiemēro tikai līdz IKS2 1. laidiena ieviešanas posma beigām, jo visiem pasta operatoriem līdz tam brīdim vajadzētu būtu pieejamiem elektroniskajiem datiem, kas nepieciešami ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai. Lai nodrošinātu PVN pareizu iekasēšanu, minētajai iespējai kā nosacījums būtu jāparedz saskaņojums ar muitas dienestiem, un tā būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad tiek iekasēts importa PVN, ievedot preces ar standarta procedūru. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. un 141. pants.

(19)

Pieaugot e-komercijas apmēram, palielinās no Savienības eksportēto zemas vērtības sūtījumu skaits. Lielu daļu no šāda eksporta veic pasta operatori un ekspress pārvadātāji. Pasta sūtījumus var deklarēt eksportam, tos izvedot no Savienības muitas teritorijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 4. punktu, savukārt citas komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 EUR un kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ir jādeklarē eksportam mutiski saskaņā ar minētās regulas 137. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā kā mutiskā deklarācija ir jāizdara tajā muitas iestādē, kuras kompetencē ir izvešanas vieta, vienkāršojums neatbilst ekspress pārvadātāju darījumdarbības modelim, kura pamatā ir vienota pārvadājuma līguma veida vienkāršojums. Ja tiek izmantots vienots pārvadājuma līgums, tad visas izvešanas formalitātes, tostarp formālu eksporta pārvietošanas slēgšanu, var nokārtot iekšzemes muitas iestādē, un tādējādi muitas iestāde, kuras kompetencē ir izvešanas vieta, var pieprasīt preces pārbaudei vien ad hoc veidā. Informācija par preču izvešanu ir pieejama ekspress pārvadātāja reģistros, un to muitas dienesti var pārbaudīt pēcaudita kontroles ietvaros. Lai nodrošinātu zemas vērtības sūtījumu, ko pārvadā ekspress pārvadātāji, raitu muitošanu eksportam un tādējādi izvairītos no sastrēgumiem robežas muitas iestādēs, minētie sūtījumi būtu jāļauj deklarēt ar jebkuru aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 140. un 141. pants.

(20)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pants arī būtu jāgroza, lai precizētu, ka transportlīdzekli, uz kuru attiecas pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, var deklarēt pagaidu ievešanai, precēm veicot Savienības muitas teritorijas šķērsošanas aktu jebkurā no situācijām, kas paredzēta minētā panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tas pats attiecas uz transportlīdzekli, kas ir laižams brīvā apgrozībā kā atpakaļnosūtītas preces saskaņā ar Kodeksa 203. pantu. Šāds precizējums ir nepieciešams juridiskās noteiktības dēļ.

(21)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 142. pantā ir uzskaitītas preces, ko nevar deklarēt mutiski vai saskaņā ar minētās regulas 141. pantu, piemēram, tādas preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu. Kad būs stājušies spēkā jaunie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi par tālpārdošanu, kas paredzēti Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455, PVN būs jāmaksā par visām precēm, kas tiek importētas Savienībā, neatkarīgi no to vērtības. Tādējādi, ja šādas preces tiek nosūtītas atpakaļ, deklarētājam ir jāpieprasa PVN, kas samaksāts, laižot preces brīvā apgrozībā, atmaksu. Šādos gadījumos deklarētājam ir jāiesniedz pierādījumi, ka preces ir faktiski izvestas no Savienības muitas teritorijas. Lai administratīvo slogu zemas vērtības sūtījumiem saglabātu samērīgā līmenī, šādu sūtījumu reeksports būtu jāatļauj veikt ar jebkuru citu aktu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantu, pat ja ir iesniegts pieteikums par PVN atmaksu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 142. pants.

(22)

Lai precizētu, ka zemas vērtības sūtījumu laišanai brīvā apgrozībā neieciešamie dati var tikt iesniegti dažādos elektroniskajos formātos, būtu jāmaina 143.a panta formulējums. Turklāt, būtu jāparedz pārejas pasākums zemas vērtības sūtījumu deklarēšanai valstu importa sistēmās, kuras vēl nav atjauninātas saskaņā ar Kodeksu. Atbilstoši Kodeksa un darba programmas 278. panta 2. punktam dalībvalstis savas valstu importa sistēmas var atjaunināt līdz 2022. gada beigām. Savukārt jaunie PVN pasākumi Direktīvā (ES) 2017/2455 stāsies spēkā pirms minētā datuma. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt alternatīvu datu kopu elektroniskai zemas vērtības sūtījumu muitas deklarācijai neatjauninātajās elektroniskajās sistēmās, kas atbilst pārejas datu prasībām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj paredzēt iespēju līdz valstu importa sistēmu atjaunināšanai izmantot vienkāršotās deklarācijas vai standarta muitas deklarācijas datu kopu, kas paredzēta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 (10), nevis muitas deklarāciju konkrētiem zemas vērtības sūtījumiem, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 143.a panta 1. punktā.

(23)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 144. pantā ir izklāstīti noteikumi par muitas deklarāciju precēm pasta sūtījumos. Minētajiem noteikumiem būtu jāatspoguļo izmaiņas šādu preču deklarēšanā no brīža, kad stājas spēkā attiecīgie Direktīvas (ES) 2017/2455 noteikumi. Noteikums par to, kurš uzskatāms par parādnieku un deklarētāju, deklarējot pasta sūtījumus ar uzrādīšanas aktu, būtu jāsvītro, jo no 2021. gada 1. janvāra preces pasta sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, ir jādeklarē ar elektronisku muitas deklarāciju. Minētajā deklarācijā ir skaidri jānorāda parādnieks un deklarētājs. Pārejas pasākumi būtu jāparedz tādu preču pasta sūtījumos deklarēšanai, kuru vērtība ir robežās starp 150 EUR un 1000 EUR, tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav atjauninājušas savas valstu importa sistēmas saskaņā ar Kodeksu. Iespēja deklarēt minētās preces laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot, un ar pievienotu deklarāciju CN22 un CN23 būtu jāsaglabā līdz valstu importa sistēmu atjaunināšanas laikposma beigām, t. i., līdz 2022. gada beigām, jo dalībvalstīm nav pienākuma ieviest dažādās elektronisko deklarāciju datu kopas pirms minētā laikposma beigām. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 144. pants.

(24)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 146. pantā ir noteikti termiņi papildu deklarācijas iesniegšanai, kas minēti Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā. Ar minētajiem noteikumiem vajadzētu skaidrāk sasaistīt muitas dienestiem noteiktos termiņus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas iegrāmatošanai saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punktu un deklarētājiem noteiktos termiņus dažādu veidu papildu deklarāciju iesniegšanai. Tādējādi būtu jāprecizē, ka papildu deklarācijas, kas attiecas uz vienu vienkāršoto deklarāciju un ir iegrāmatojamas ar vienu ierakstu saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, ir vispārīgas papildu deklarācijas. Vispārīgas papildu deklarācijas būtu jāiesniedz desmit dienu laikā no preču izlaišanas. Turklāt būtu jāprecizē, ka periodiskas vai apkopojošas papildu deklarācijas attiecas uz vienu vai vairākām tā paša deklarētāja vienkāršotajām deklarācijām konkrētā laikposmā un ir iegrāmatojamas ar vienu ierakstu par kopējo ievedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu. Minētās deklarācijas būtu jāiesniedz desmit dienu laikā pēc laikposma, uz ko tās attiecas, beigām.

(25)

Lai spēkā esošos noteikumus labāk pielāgotu uzņēmēju vajadzībām, būtu jāatļauj muitas dienestiem pieļaut deklarētājiem garāku termiņu papildu deklarācijas iesniegšanai un attiecīgo pavaddokumentu iegūšanai, ja muitas deklarācijas iesniegšana nevar izraisīt muitas parāda rašanos. Vispārīgas papildu deklarācijas gadījumā pagarinātajam termiņam nebūtu jāpārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas. Turklāt pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos termiņš var būt līdz diviem gadiem, ja iemesli garāka termiņa pieļaušanai saistīti ar preču muitas vērtību. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 146. pants un minētās regulas 147. pants, kurā ir noteikts termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām.

(26)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantā ir noteikti gadījumi, kad muitas deklarācija ir uzskatāma par pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai izmantotu īpašu procedūru, kas nav tranzīts. Noteikumā būtu jāietver arī sūtījumu, kuru vērtība ir 150 000 EUR vai mazāk, iznīcināšana, lai vienkāršotu uzņēmēju muitas formalitātes šādos gadījumos. Būtu jāparedz iespēja veikt sūtījumu iznīcināšanu, neizmantojot muitas lēmumu sistēmu, lai muitas dienesti varētu pieņemt lēmumu par pieteikumu tajā laikā, kad iznīcināmās preces tiek deklarētas muitas procedūrai. Turklāt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-02. pielikumā uzskaitītās paaugstināta riska preces būtu jāizslēdz no iepriekš minētā vienkāršojuma darbības jomas, ja vien nav paredzēts tās iznīcināt un ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 150 000 EUR. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pants.

(27)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 2. punkta g) apakšpunktā ir noteikts, ka muitas deklarācija nav uzskatāma par pieteikumu atļaujas izmantot īpašu procedūru, kas nav tranzīts, saņemšanai, ja ir piemērojams minētās deleģētās regulas 167. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Minētais noteikums attiecas uz paaugstināta riska preču pārstrādi, kuras jau tāpat ir izslēgtas no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomas. Lai izvairītos no šī atkārtojuma, būtu jāsvītro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 2. punkta g) apakšpunkts.

(28)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. panta 1. punktā ir paredzēts, ka nosacījums pārstrādes procedūras piešķiršanas atļaujai saskaņā ar Kodeksa 211. panta 4. panta b) apakšpunktu, proti, ka pārstrādes procedūras atļauja nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt Savienības ražotāju būtiskās intereses (ekonomiskie nosacījumi), nav piemērojams ievešanas pārstrādei atļaujām, izņemot konkrētos gadījumos, ietverot arī pieteikumus attiecībā uz precēm, uz ko attiecas tādi pasākumi kā antidempinga un kompensācijas maksājumi. Tomēr šādi pieteikumi būtu jāizslēdz no ekonomisko nosacījumu izvērtēšanas, jo minētie maksājumi ir paredzēti Savienības ražotāju būtisko interešu aizsardzībai. Turklāt ekonomisko nosacījumu izvērtēšana šādos gadījumos vairs nebūs nepieciešama, jo Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pantā, kas grozīts ar šo regulu, ir paredzēts, ka precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, noslēdzot minēto procedūru, automātiski tiek piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. panta 1. punkts.

(29)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pants skar ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu konkrētos ievešanas pārstrādei gadījumos. Tomēr minētās deleģētās regulas 76. un 166. panta grozījumu dēļ šis noteikums ir lieks. Saskaņā ar šiem grozījumiem gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pantā, ievedmuitas nodokļa aprēķinu veic saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu. Turklāt, ja uz precēm ir attiecināmi lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākumi, tad ekonomisko nosacījumu izvērtēšana ir jāveic saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. pantu, kas grozīts ar šo regulu. Tādēļ būtu jāsvītro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pants.

(30)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 177. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzskaites nošķiršanu, ja Savienības preces tiek uzglabātas muitas noliktavā kopā ar ārpussavienības precēm. Lai izvairītos no šo noteikumu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, Savienības un ārpussavienības preču uzglabāšana vienā muitas noliktavā (uzglabāšana kopā) būtu pieļaujama tikai tad, ja precēm ir tas pats KN kods, komerciālā kvalitāte un tehniskie parametri. Preces, uz kurām attiecas tādi pasākumi kā antidempinga vai kompensācijas maksājumi, nevajadzētu atļaut uzglabāt kopā, ja vien tās pēc attiecīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu samaksas nav kļuvušas par Savienības precēm. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 177. pants.

(31)

Lai vienkāršotu pagaidu ievešanas procedūras izmantošanu starptautiskajā jūras satiksmē, pierobežas zonās un attiecībā uz konkrētiem mācību materiāliem un zinātnisko un tehnisko aprīkojumu, pieteikuma iesniedzējam un pagaidu ievešanas procedūras izmantotājam būtu izņēmuma kārtā jāļauj veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un nevis ārpus minētās teritorijas, kā ir pieprasīts Kodeksa 250. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 220., 224., 227., 229. un 230. pants.

(32)

Ja militārās preces deklarē pagaidu ievešanai, uz tām būtu jāattiecina pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa un būtu jānosaka noslēgšanas laikposma ilgums 24 mēneši, ar iespēju to pagarināt. Tādēļ Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 būtu jāiekļauj jauns 235.a pants, un attiecīgi būtu jāgroza minētās regulas 237. pants.

(33)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. panta 1. punktā ir izklāstīti izņēmumi no prasības iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju par precēm, ko izved no konkrētām Savienības teritorijām, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas. Lai vienkāršotu militāro mobilitāti, minētais izņēmums būtu jāattiecina arī uz precēm, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302. Turklāt pēc Campione d’Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālo Lugāno ezera ūdeņu iekļaušanas Savienības muitas teritorijā minētais izņēmums vairs nebūtu jāattiecina uz Campione d’Italia pašvaldību un Itālijas teritoriālajiem Lugāno ezera ūdeņiem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. panta 1. punkta i) un p) apakšpunkts.

(34)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 248. pants būtu jāgroza, lai precizētu, ka eksporta muitas iestādei ir jāatzīst par nederīgu eksporta deklarācija un ir jāatzīst par nederīgu attiecīgais apliecinājums par preču izvešanu, ja izvešanas muitas iestāde tiek informēta, ka pārvadājumam, kura galamērķis bija paredzēts ārpus Savienības muitas teritorijas, galamērķis būs Savienības muitas teritorijā.

(35)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-03. pielikumā ir paredzēts saraksts ar parastajiem apstrādes veidiem pārstrādes procedūras piemērošanas precēm vajadzībām saskaņā ar Kodeksa 220. pantu. Lai izvairītos no parasto apstrādes veidu ļaunprātīgas izmantošanas ar nolūku gūt nepamatotas priekšrocības attiecībā uz nodokli, minētais pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(36)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-04. pielikuma 7. punktā ir izklāstīti nosacījumi līdzvērtīgo preču izmantošanai saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru attiecībā uz pienu un piena produktiem. Nosacījumi skar atsevišķo komponentu, proti, sausnas, tauku un proteīna svaru šādos produktos. Lai vienkāršotu šos nosacījumus tādā veidā, ka uz pienu un piena produktiem attiektos vispārīgie noteikumi par līdzvērtīgām precēm, kas paredzēti Kodeksa 223. panta 1. punkta trešajā daļā, būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-04. pielikums.

(37)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-05. pielikumā ir uzskaitīti datu elementi, kas jādara pieejami standartizētajā informācijas apmaiņā starp muitas dienestiem saistībā ar pārstrādes procedūrām. Būtu jāprecizē, ka konkrētus datu elementus var izteikt mērvienībās, kas nav kilogrami, un valūtās, kas nav euro, jo pretstatā citiem noteikumiem par datu elementiem, kas jāsniedz uzņēmējiem, 176., 178. pantā un 71-05. pielikumā šī iespēja nav skaidri norādīta. Vēl būtu jānodrošina iespēja muitas deklarāciju uzskatīt par ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei atļaujas pieteikumu, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantā. Visbeidzot, B iedaļā būtu jāpievieno jauns datu elements, kas attiecas uz datumu, kad radies muitas parāds vai kurā ir piemērojami iespējami tirdzniecības politikas pasākumi, jo tas ir būtisks datu elements, kas jāietver muitas dienestu informācijas apmaiņā, izmantojot INF sistēmu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-05. pielikums.

(38)

Arī Deleģētā regula (ES) 2016/341 būtu jāgroza, lai atspoguļotu konkrētas izmaiņas citos Savienības tiesību aktos. Pirmkārt, Kodeksa 278.a pantā ieviestā prasība, kas paredz pienākumu dalībvalstīm ziņot par progresu ar elektroniskajām sistēmām, ir stingrāka nekā ziņošanas pienākums Deleģētās regulas (ES) 2016/341 56. panta 2. punktā, un pēdējais minētais būtu jāsvītro. Otrkārt, Deleģētās regulas (ES) 2016/341 1. pielikumā, kurā ir izklāstītas kopējās datu prasības deklarācijām, paziņojumiem un Savienības statusa apliecinājumiem līdz Kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu ieviešanai, būtu jāatspoguļo Komisijas lēmums par atjaunināto darba programmu, kurā paredzēta IKS2 sistēmas ieviešana trīs laidienos. Minētajam pielikumam būtu jāatsaucas tikai un vienīgi uz minētās deleģētās regulas pielikumiem, kuros paredzētas datu prasības pārejas periodā, bet nebūtu jāatsaucas uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikumu, jo tas pārejas periodā nav piemērojams. Visbeidzot, tā kā ekspress sūtījuma un ekspress pārvadātāja definīcija tiek ietverta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. pantā, tad ekspress sūtījuma definīcija Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā būtu jāsvītro, lai neradītu sajukumu.

(39)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.a pants būtu jālabo, lai precizētu instrukcijas par zīmogu un parakstu konkrētiem Savienības statusa apliecinājumiem. Pirmkārt, dažas instrukcijas ir dubultas, tādēļ viens šādu instrukciju kopums būtu jāsvītro. Otrkārt, būtu jāsvītro atsauce uz īpašo zīmogu, kas aprakstīts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Treškārt, atzītie izdevēji un atzītie nosūtītāji ir divas atšķirīgas atļaujas, un noteikumā ir nepareiza atsauce uz “atzītajiem nosūtītājiem” saistībā ar atļauju, kas attiecas uz apliecinājumu izdošanu. Tādēļ šim noteikumam visās valodās būtu jāattiecas uz “atzīto izdevēju”, nevis “atzīto nosūtītāju”.

(40)

Atsauce Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 150. pantā uz Padomes Direktīvas 2006/112/EK (11) 138. pantu nav pareiza, un tā būtu jāaizstāj ar atsauci uz minētās direktīvas 143. panta 1. punktu, jo minētajā pantā ir paredzēts piemērojamais atbrīvojums no PVN.

(41)

Iespēja ārkārtas situācijās deklarēt pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētus orgānus un citus cilvēka vai dzīvnieka audus vai cilvēka asinis ar jebkuru citu aktu būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 15. marta, lai vienkāršotu šādu preču importu koronavīrusa radītās krīzes laikā,

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 17. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr, ja muitas dienests uzskata, ka lēmuma turētājs, iespējams, neatbilst kritērijiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta a) punktā, lēmumu aptur, kamēr tiek noskaidrots, vai kāda no turpmāk minētajām personām ir izdarījusi nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, tostarp smagu noziedzīgu nodarījumu:

5)

regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 104. pantu groza šādi:

7)

regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 112. pantu groza šādi:

9)

regulas 113. pantu groza šādi:

10)

regulas IV sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu 113.a pantu:

11)

regulas 127. pantu aizstāj ar šādu:

12)

regulas 128.d panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 138. pantu groza šādi:

14)

regulas 139. pantu groza šādi:

15)

regulas 140. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

16)

regulas 141. pantu groza šādi:

17)

regulas 142. panta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

18)

regulas 143.a pantu groza šādi:

19)

regulas 144. pantu aizstāj ar šādu:

20)

regulas 146. pantu un 147. pantu aizstāj ar šādiem:

21)

regulas 163. pantu groza šādi:

22)

regulas 166. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

23)

regulas 167. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(*4)  Padomes 2018. gada 16. aprīļa Regula (ES) 2018/581, ar ko uz laiku aptur kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažām tādām precēm, kuras iestrādājamas vai izmantojamas gaisa kuģos, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1147/2002 (OV L 98, 18.4.2018., 1. lpp.).”;"

24)

regulas 168. pantu svītro;

25)

regulas 177. pantu aizstāj ar šādu:

26)

regulas 220. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

27)

regulas 224. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā b) punktā minēto preču gadījumā.”;

28)

regulas 227. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

29)

regulas 229. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

30)

regulas 230. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

31)

regulā iekļauj šādu 235.a pantu:

32)

regulas 237. pantam pievieno šādu punktu:

33)

regulas 245. panta 1. punkta i) un p) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

34)

regulas 248. pantam pievieno šādu punktu:

35)

regulā iekļauj 52-01. pielikumu saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

36)

regulas 71-03. pielikumā pēc ievadfrāzes un pirms apstrādes veidu saraksta iekļauj šādas divas daļas:

“Turklāt, neviens no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem nedod iemeslu piešķirt nepamatotas priekšrocības attiecībā uz ievedmuitas nodokli.

Iepriekšējās daļas vajadzībām jebkurš no turpmāk minētajiem parastajiem apstrādes veidiem, kas ir saistīts ar KN koda vai ārpussavienības preču izcelsmes maiņu, ir uzskatāms par nepamatotu priekšrocību piešķiršanu attiecībā uz ievedmuitas nodokli, ja precēm brīdī, kad sākas parastā veida apstrāde, būtu bijis piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.”;

37)

regulas 71-04. pielikuma II daļā “IEVEŠANA PĀRSTRĀDEI” svītro 7. punktu “Piens un piena produkti”;

38)

regulas 71-05. pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

1)

regulas 56. panta 2. punktu svītro;

2)

regulas 1. pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas III pielikumā;

3)

regulas 9. pielikuma A papildinājumā ievadpiezīmēs par tabulām svītro 4.2. punktu.

1)

regulas 37. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 128.a panta 2. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

3)

regulas 150. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem: