<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2023-01-202301C112202205830-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0583-22-202211078-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="6/02/2023 15:09:58" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="hxTMr/QPtNWdZdcewX740LDAwxYrnFUehDNbQwRRNRchaodyIfX+zkI3dKDmtWHpIgUi3F8nycZpNkSRBbkU6tuFkGogRXLNxBdlJs9mGjZD0E7m06ZUgwDi6ywv2KW4+f8jyaqmMhyUVZfu7RvRCVjaeFiQ5GiRW1gsv4UNZwg=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="ac839a3b-723e-407d-948b-71f35c702837" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0583" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05/12/2022 11:45:05" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2023-01-17T12:38:23Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="f2c3dcf65c4549ae93cdf825fd99acc1" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0583" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Szpunar secinājumi – Lieta C‑583/22 PPU</div>
      <div id="rId21" style="default">Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof (Sodu apvienošana)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2022. gada 8. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑583/22 PPU
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      MV,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2008/675/TI – 3. pants – Kriminālsodāmības vairākās dalībvalstīs – Kopējā soda noteikšana – Citā valstī pasludināta notiesājoša sprieduma ietveršana – Valsts tiesību aktos paredzētā maksimālā kopējā soda pārsniegšana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta sniedz Tiesai iespēju pirmo reizi interpretēt Pamatlēmuma 2008/675/TI  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 3. panta 5. punktu, kurā aplūkots delikātais jautājums par iespējamo sodu apvienošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) gadījumos, kad pastāv vairākās dalībvalstīs izdarītu noziedzīgu nodarījumu reālā kopība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmums 2008/675</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/675 1., 5., 7., 8., 9. un 14. apsvērumā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-16" title="page-3">
      “(1) Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi saglabāt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Saistībā ar šo mērķi jābūt iespējai informāciju par dalībvalstīs pieņemtiem spriedumiem ņemt vērā ārpus dalībvalsts, kurā spriedums pieņemts, gan nolūkā novērst jaunus nodarījumus, gan jaunos kriminālprocesos.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-17" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-18" title="page-3">
      (5) Būtu jāapstiprina princips, saskaņā ar kuru citā dalībvalstī pasludinātam spriedumam dalībvalstīs būtu jāparedz sekas, kas ir līdzvērtīgas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tās tiesu pieņemtam spriedumam, neatkarīgi no tā, vai šīs sekas attiecīgās valsts tiesību aktos tiek uzskatītas par faktiskām, vai arī par procesuālām, vai materiālām. Taču ar šo pamatlēmumu netiecas saskaņot sekas, kādas dažādu valstu tiesību sistēmas paredz attiecībā uz iepriekšēju spriedumu esamību, un pienākums ņemt vērā citās dalībvalstīs iepriekš pieņemtus spriedumus pastāv vienīgi tiktāl, ciktāl iepriekšēju spriedumu esamību ņem vērā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-19" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-3">
      (7) Citā dalībvalstī pieņemta sprieduma sekām vajadzētu būt līdzvērtīgām sekām, kādas ir lēmumam, kas attiecīgajā valstī pieņemts kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, tiesas procesa gaitā un sprieduma izpildes stadijā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-21" title="page-3">
      (8) Ja kriminālprocesa gaitā dalībvalstī ir pieejama informācija par iepriekšēju citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, pēc iespējas būtu jānovērš tas, ka pret attiecīgo personu izturas mazāk labvēlīgi nekā tad, ja iepriekšējais spriedums būtu bijis pieņemts attiecīgajā dalībvalstī.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-3">
      (9) Atbilstīgi 8. apsvērumam 3. panta 5. punkts būtu jāinterpretē, inter alia, tā, ka gadījumā, ja valsts tiesa jaunā kriminālprocesā, ņemot vēra citā dalībvalstī iepriekš pieņemtu spriedumu, uzskata, ka noteikta līmeņa soda piemērošana saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem būtu nesamērīgi barga pret pārkāpēju, ievērojot konkrētos apstākļus, un ja sodīšanas mērķi var sasniegt ar mazāk smagu sodu, tad attiecīgā valsts tiesa var atbilstīgi samazināt sprieduma līmeni, ja šāda rīcība būtu bijusi iespējama lietās, kas pilnībā ir attiecīgās valsts lietas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-23" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-3">
      (14) Iejaukšanās spriedumā vai tā izpildē ir, inter alia, situācijas, kad saskaņā ar otrās dalībvalsts tiesību aktiem iepriekšējā spriedumā noteikto sodu ieskaita vai ietver citā sodā, kuru pēc tam efektīvi jāizpilda, ciktāl pirmais spriedums vēl nav izpildīts vai tā izpilde nav nodota citai dalībvalstij.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 1. panta 1. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-3">
      “Šā pamatlēmuma mērķis ir paredzēt nosacījumus, atbilstīgi kuriem dalībvalsts kriminālprocesā pret personu ņem vērā spriedumus, kas attiecībā uz šo pašu personu par citiem faktiem iepriekš pieņemti citās dalībvalstīs.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā pamatlēmuma 2. pantu ““spriedums” ir jebkurš galīgs krimināltiesas nolēmums, ar ko konstatē vainu noziedzīgā nodarījumā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā pamatlēmuma 3. pantā “Citā dalībvalstī pieņemta sprieduma ņemšana vērā jaunā kriminālprocesā” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-3">
      “1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kriminālprocesā pret personu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ņem vērā spriedumus, kas attiecībā uz to pašu personu par citiem faktiem iepriekš pieņemti citās dalībvalstīs un par ko informācija ir saņemta saskaņā ar piemērojamiem instrumentiem par savstarpēju tiesisko palīdzību vai informācijas apmaiņu no sodāmības reģistra, tiktāl, ciktāl ņem vērā iepriekšējus pašu valstī pieņemtus spriedumus, un to, ka tiem paredz tiesiskās sekas, kas ir līdzvērtīgas iepriekšējo savas valsts spriedumu sekām.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-3">
      2. Šā panta 1. punktu piemēro pirmstiesas izmeklēšanas posmā, pašā lietas izskatīšanas posmā un sprieduma izpildes laikā, jo īpaši attiecībā uz piemērojamiem procesuālajiem noteikumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz iepriekšēju apcietinājumu, nodarījuma kvalifikāciju, soda veidu un līmeni, kā arī noteikumiem, kas reglamentē nolēmuma izpildi.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-3">
      3. Tam, ka ņem vērā citās dalībvalstīs iepriekš pieņemtus spriedumus, kā noteikts 1. punktā, nav tādas sekas, ka jaunā procesa dalībvalsts iejaucas iepriekš pieņemtos spriedumos vai jebkādos lēmumos saistībā ar to izpildi, vai arī atceļ vai pārskata tos.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-3">
      5. Ja nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms iepriekšējā sprieduma pieņemšanas vai pilnīgas izpildes, 1. un 2. punkts nerada dalībvalstīm pienākumu piemērot tos savus noteikumus par spriedumu pieņemšanu, kuru piemērošana ārvalstu spriedumiem ierobežotu tiesnesi, viņam pieņemot spriedumu jaunajā kriminālprocesā.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-34" title="page-3">
      Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka šādos gadījumos to tiesas var kā citādi ņemt vērā iepriekšējus spriedumus, kas pieņemti citās dalībvalstīs.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Noteikumi, kas reglamentē sodu apvienošanu, ir ietverti Strafgesetzbuch (Vācijas Kriminālkodekss, turpmāk tekstā “StGB”) 53.–55. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">StGB 53. panta 1. punktā, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu reālo kopību, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      “Ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem ierosinātie kriminālprocesi notiek vienlaikus un tādējādi ir piemērojami vairāki brīvības atņemšanas sodi vai vairāki naudas sodi, tiek noteikts kopējais sods.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">StGB 54. pantā, kas attiecas uz sodu apvienošanu, 1. un 2. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      “1. Ja viens no atsevišķajiem sodiem ir mūža ieslodzījums, par kopējo sodu tiek atzīts mūža ieslodzījums. Visos pārējos gadījumos kopējo sodu veido, palielinot vislielāko piespriesto sodu, vai dažādu soda veidu gadījumā – palielinot smagākā veida sodu. Šajā ziņā tiek ņemta vērā likumpārkāpēja personība un dažādie noziedzīgie nodarījumi, vērtēti to kopumā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-3">
      2. Kopējais sods nedrīkst pārsniegt atsevišķo sodu kopsummu. Brīvības atņemšanas gadījumā tas nepārsniedz 15 gadus un naudas soda gadījumā – septiņi simti divdesmit dienas likmes.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">StGB 55. panta 1. punktā, kas attiecas uz sodu a posteriori apvienošanu, ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-3">
      “53. un 54. pantu piemēro arī tad, ja ar galīgo spriedumu notiesāta persona pirms soda izpildes, noilguma vai atlaišanas tiek notiesāta par citu tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, pirms taisīts iepriekšējais spriedums. Par iepriekšējo spriedumu uzskata spriedumu, kas taisīts iepriekšējā procesā, kurā pēdējo reizi ir izvērtēti pamatā esošie faktu konstatējumi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs pamatlietā ir Francijas valstspiederīgais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Laikā no 2002. gada augusta līdz 2003. gada septembrim prasītājs pamatlietā Francijā izdarīja dažādus noziedzīgus nodarījumus. 2003. gada 10. oktobrī viņš nolaupīja studenti no universitātes pilsētiņas Vācijā un viņu izvaroja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2003. gada 20. oktobrī prasītājs pamatlietā tika arestēts Nīderlandē saskaņā ar Francijas iestāžu izdotu apcietināšanas orderi un viņam tika piemērots apcietinājums uz gandrīz 7 mēnešiem izdošanas nolūkā, savukārt pēc tam 2004. gada 17. maijā viņš tika pārvests uz Franciju, kur tika ieslodzīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2004. gada 30. septembrī Gerē (Gueret) (Francija) Vispārējā pirmās instances tiesa piesprieda prasītājam pamatlietā brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gada 29. februārī cour d’assises du Loir‑et‑Cher à Blois (Luāras un Šēras zvērināto tiesa Bluā, Francija) piesprieda apsūdzētajam 15 gadu brīvības atņemšanas sodu. Šajā sodā tika ieskaitīti arī turpmāk piemērotie sodi, t.i., no vienas puses, 2008. gada 16. maijā cour d’assises de Loire‑Atlantique à Nantes (Atlantijas Luāras zvērināto tiesa Nantē, Francija) piespriestā brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un, no otras puses, 2012. gada 23. aprīļa cour d’appel de Grenoble (Grenobles apelācijas tiesa, Francija) piespriestā brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 24. janvārī cour d’assises du Maine-et-Loire à Angers (Meinas un Luāras zvērināto tiesa Anžē, Francija) piesprieda prasītājam pamatlietā jaunu brīvības atņemšanas sodu uz septiņiem gadiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visi šie pieci notiesājošie spriedumi attiecās uz darbībām, ko prasītājs pamatlietā bija izdarījis laikā no 2002. gada septembra līdz 2003. gada septembrim. No iepriekš minētajiem brīvības atņemšanas sodiem izpildītais sods ir 17 gadi un deviņi mēneši, un tādējādi prasītājs pamatlietā bez pārtraukuma atradās ieslodzījumā Francijā līdz 2021. gada 23. jūlijam, kad viņš tika nodots Vācijas iestādēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī datuma prasītājs pamatlietā saskaņā ar Amtsgericht Freiburg im Breisgau (Freiburgas pirmās instances tiesa, Vācija) izdoto apcietināšanas orderi atrodas apcietinājumā Vācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 21. februārī Landgericht Freiburg im Breisgau (Freiburgas apgabaltiesa, Vācija) tiesāja prasītāju pamatlietā par 2003. gada 10. oktobrī Vācijā izdarītajām darbībām un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem par izvarošanu atbildību pastiprinošos apstākļos. Šī tiesa uzskatīja, ka izdarītajām darbībām atbilstošs sods ir brīvības atņemšana uz septiņiem gadiem. Tomēr, tā kā šo sodu nebija iespējams a posteriori apvienot ar pieciem Francijas tiesu piespriestajiem sodiem, minētā tiesa atskaitīja vienu gadu, lai kompensētu no tā izrietošo nelabvēlīgo situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs pamatlietā iesniedza par šo spriedumu revīzijas sūdzību Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka iespēja piespriest prasītājam pamatlietā brīvības atņemšanas sodu par noziedzīgo nodarījumu – izvarošanu atbildību pastiprinošos apstākļos, kas ir pamatlietas priekšmets,– ir atkarīga no citās dalībvalstīs pasludināto notiesājošo spriedumu krimināllietās pielīdzināšanas principa interpretācijas, kas ir paredzēts Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. punktā, lasot to kopā ar tā 3. panta 5. punkta pirmo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā precizē, ka gadījumā, ja Francijas tiesu pasludinātie notiesājošie spriedumi tiktu pielīdzināti Vācijas spriedumiem, saskaņā ar StGB 55. panta 1. punktu būtu a posteriori jāapvieno sodi, kurus piespriedušas šīs Francijas tiesas, un sods, kas ir piespriests pamatlietā par izvarošanu atbildību pastiprinošos apstākļos, jo šī izvarošana notika pirms notiesājošo spriedumu pasludināšanas Francijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā būtu jāņem vērā arī StGB 54. panta 2. punkta otrajā teikumā noteiktais ierobežojums attiecībā uz brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Iesniedzējtiesa norāda, ka šis ierobežojums jau tika sasniegts, notiesājot ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, ko 2008. gada 29. februārī pasludināja cour d’assises du Loir‑et-Cher à Blois (Luāras un Šēras zvērināto tiesa Bluā). Iesniedzējtiesa uzsver, ka līdz ar to sodu apvienošanas gadījumā, ja prasītājam pamatlietā par izvarošanu, kas ir pamatlietas priekšmets, varētu piespriest atsevišķu sodu, kopējais sods, ievērojot minēto ierobežojumu, tomēr varētu būt tikai 15 gadu brīvības atņemšana un attiecībā uz viņu nekādu citu sodu vairs nevarētu izpildīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar tās pastāvīgo judikatūru starptautisko publisko tiesību apsvērumu dēļ sodu apvienošanu ar ārvalstu tiesu piespriestajiem sodiem principā nevar veikt, jo tas aizskartu ārvalsts tiesas sprieduma res judicata spēku un ārvalsts suverenitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šādu neiespējamību, Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. punktā dalībvalstīm esot noteikts pienākums nodrošināt, ka, uzsākot jaunu kriminālprocesu pret attiecīgo personu, tiek ņemti vērā iepriekš citā dalībvalstī pasludinātie notiesājošie spriedumi par citiem faktiem, ciktāl saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek ņemti vērā iepriekš pašu valstī pasludinātie spriedumi. Mērķis esot izvairīties no tā, ka pret attiecīgo personu izturas mazāk labvēlīgi nekā gadījumā, ja attiecīgais iepriekšējais notiesājošais spriedums būtu pasludināts pašu valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesa šaubās par Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta pirmās daļas tvērumu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms iepriekšējā sprieduma pasludināšanas vai pilnīgas izpildes, dalībvalstīm nav pienākuma piemērot tos savus noteikumus par spriedumu taisīšanu, kuru piemērošana ārvalstu spriedumiem ierobežotu tiesnesi, viņam taisot spriedumu jaunajā kriminālprocesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi saskaņā ar iesniedzējtiesas viedokli sodu par darbībām, kas ir pamatlietas priekšmets, varētu piespriest tikai gadījumā, ja Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta pirmā daļa būtu jāinterpretē tādējādi, ka šī pamatlēmuma 3. panta 1. punktā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips nav piemērojams, ja citā dalībvalstī piespriesta soda pievienošana noved pie tā, ka tiek pārsniegts StGB 54. panta 2. punkta otrajā teikumā noteiktais 15 gadu brīvības atņemšanas ierobežojums. Šāda interpretācija tomēr būtu pretrunā principam par vienlīdzīgu attieksmi pret citās dalībvalstīs pasludinātiem spriedumiem, jo ārvalstu spriedumu gadījumā tā ļautu pārsniegt šo ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ja Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta pirmā daļa patiešām ir jāinterpretē tādējādi, ka šī pamatlēmuma 3. panta 1. punktā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips nav piemērojams pamatlietas apstākļos, iesniedzējtiesai ir šaubas par minētā pamatlēmuma 3. panta 5. punkta otrās daļas interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, šī tiesa jautā, vai citā dalībvalstī piespriesta soda ņemšana vērā, kā paredzēts pēdējā minētajā noteikumā, ir jāveic tā, lai nelabvēlīgā situācija, kas rada neiespējamību a posteriori veikt sodu apvienošanu, būtu konkrēti jāpierāda un jākonstatē brīdī, kad tiek noteikts sods par valsts teritorijā izdarīto nodarījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar tās judikatūru šajā jautājumā nelabvēlīgā situācija, ko rada neiespējamība a posteriori veikt sodu apvienošanu, iekļaujot citā dalībvalstī pasludinātos spriedumus, parasti tiek ņemta vērā, nosakot soda samazinājumu, kas netiek izteikts skaitļos, un paredzot kompensāciju, par kuru lemj tiesa, kas izskata lietu pēc būtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī tiesa uzskata, ka tikai skaidri pamatota un kvantitatīvi izteikta nelabvēlīgās situācijas kompensēšana atbilstu Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. un 5. punkta noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minēto pamatlēmumu veidam, kādā tiek ņemti vērā iepriekšējie citā dalībvalstī pasludinātie spriedumi, pēc iespējas būtu jāatbilst veidam, kādā tiek ņemti vērā iepriekšējie pašu valsts spriedumi. Tomēr, lai pēc iespējas tuvotos StGB 54. un 55. pantā paredzētajai sodu apvienošanai, kas ir jāizsaka skaitļos, iesniedzējtiesa uzskata, ka ir konkrēti jāpierāda nelabvēlīgā situācija, kas rodas tādēļ, ka nav iespējams veikt sodu apvienošanu, un tas jāatskaita no piespriežamā jaunā (kopējā) soda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa piebilst, ka pamatota un skaitliski izteikta nelabvēlīgās situācijas kompensēšana ir būtiska ne tikai pārskatāmības dēļ, bet arī, lai ļautu lietas pārskatīšanas (revīzijas) tiesnesim īstenot kontroli pār soda noteikšanu. Skaitliski neizteikta kompensējošā samazinājuma ņemšana vērā, paredzot vienīgi apsūdzētajam labvēlīgu attieksmi soda noteikšanas aspektā, neizpilda minēto prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa arī norāda, ka veids, kādā tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, faktiski nosaka kompensāciju, ir tās ziņā. Šī tiesa, nosakot jauno sodu, var tieši ņemt vērā to, ka nav iespējams apvienot sodu ar iepriekšējo sodu, skaitliski izsakot no tā atskaitāmo daļu, vai, piemēram, apsvērt “teorētisku soda apvienošanu” ar ārvalstī piespriesto sodu, un samazināt jauno sodu līdz ārvalsts soda apmēram. Vienīgās prasības šajā kontekstā esot, lai kompensācija būtu adekvāta un tiktu pamatota saprotamā un kvantitatīvā veidā, kā tas ir, piemēram, veicot sodu apvienošanu saskaņā ar StGB 54. un 55. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietu iesniedzējtiesa konstatē, ka Landgericht Freiburg im Breisgau (Freiburgas apgabaltiesa) savā spriedumā noteica sodu, neņemdama vērā to, ka, piespriežot brīvības atņemšanas sodu uz sešiem gadiem, tika pārsniegts StGB 54. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzētais 15 gadu maksimālais apmērs attiecībā uz brīvības atņemšanas sodiem. Turklāt šī tiesa neesot norādījusi konkrētu kritēriju, pēc kura tā būtu vadījusies, lai ņemtu vērā citā dalībvalstī pasludinātos spriedumus saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta otro daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-3">
      “1) Vai, ņemot vērā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. punktā noteikto vienlīdzīgas attieksmes principu un šī pamatlēmuma 3. panta 5. punktu, gadījumā, kad pastāv apvienojami sodi, pamatojoties uz Vācijā un citā dalībvalstī taisītiem spriedumiem, sods par valstī izdarītu noziedzīgu nodarījumu var tikt piemērots arī tad, ja teorētiska citā dalībvalstī piespriestā soda iekļaušana pārsniegtu Vācijas tiesību aktos pieļauto brīvības atņemšanas sodu maksimālo kopējo ilgumu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-3">
      2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-73" title="page-3">
      Vai Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētā citā dalībvalstī piespriestā soda ņemšanai vērā ir jānotiek tā, lai nelabvēlīgā situācija, ko rada neiespējamība a posteriori veikt sodu apvienošanu – atbilstoši Vācijas tiesību aktos paredzētajiem sodu apvienošanas principiem – tiktu konkrēti norādīta un pamatota, nosakot sodu par valstī izdarīto noziedzīgo nodarījumu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas otrā palāta 2022. gada 27. septembrī nolēma piemērot šai lietai steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību saskaņā ar Tiesas Reglamenta 107. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus šajā lietā iesniedza Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof (Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors, Vācija) un Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs puses, kā arī prasītājs pamatlietā piedalījās 2022. gada 14. novembra tiesas sēdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot pirmo prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij gadījumā, kad pret personu tiek ierosināts kriminālprocess, ir jāpiemēro savas valsts tiesību normas sodu apvienošanas jomā, ņemot vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus, kas citā dalībvalstī attiecībā uz to pašu personu ir taisīti par citām iepriekš izdarītām darbībām, ja noziedzīgais nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms šo iepriekšējo notiesājošo spriedumu pasludināšanas, ciktāl minēto valsts tiesību normu piemērošanas rezultātā jaunajā procedūrā nevar tikt piespriests nekāds sods vai vismaz tas nevar tikt izpildīts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms vēlos precizēt – kā ir norādījis Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors un kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma – sodu apvienošana, iekļaujot sodā ārvalstīs piespriesto sodu, saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem nav pieļaujama, pamatojoties uz starptautiskajām publiskajām tiesībām. Tomēr Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūrā ir nodrošināts, ka apsūdzētajam šis fakts neizraisa nelabvēlīgāku situāciju, izveidojot mehānismu “bardzības kompensēšanai”, kas ļauj tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, nosakot sodu jaunajā procesā, ņemt vērā iepriekšējo spriedumu, kā tas tiktu darīts, ja sodu apvienošana šaurā nozīmē būtu varējusi notikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ir jāuzsver, ka saskaņā ar Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurora sniegtajiem precizējumiem no Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūras izriet, ka Vācijas tiesību aktos paredzēto 15 gadu ierobežojumu attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem principā ir paredzēts piemērot, ja tiek izmantots minētais bardzības kompensēšanas mehānisms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad ir sniegti šie paskaidrojumi, es sākšu savu izvērtējumu ar dažām ievada piezīmēm par Pamatlēmuma 2008/675 priekšmetu un tā ietekmi uz jautājumu par vairākās dalībvalstīs piemēroto sodu apvienošanu un pēc tam izvērtēšu šī pamatlēmuma 3. panta 5. punktu, kurš ir pirmā prejudiciālā jautājuma pamatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Pamatlēmuma 2008/675 priekšmetu un problēmjautājumu par sodu apvienošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmumā 2008/675 ir noteikts obligāts minimālais pienākums dalībvalstīm ņemt vērā citās dalībvalstīs pasludinātos spriedumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>). Šis pienākums labi iederas Savienības izveidotajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kurā nav pieņemama atšķirīga attieksme attiecībā uz personas noziedzīgo pagātni, atkarībā no tā, vai noziedzīgais nodarījums ir izdarīts vienā vai otrā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. punktā, lasot to kopā ar tā 5. apsvērumu, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka gadījumos, kad dalībvalstī tiek ierosināts jauns kriminālprocess pret to pašu personu, bet par citiem nodarījumiem, iepriekšējie notiesājošie spriedumi, kuri pasludināti citā dalībvalstī, no vienas puses, tiek ņemti vērā, ciktāl saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek ņemti vērā iepriekšējie attiecīgajā valstī taisītie spriedumi, un, no otras puses, tiem paredz sekas, kas ir līdzvērtīgas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tās tiesu pieņemtam spriedumam, neatkarīgi no tā, vai šīs sekas tiek uzskatītas par faktiskām vai arī par procesuālām, vai materiālām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>). Tādējādi šajā pamatlēmumā vienlīdzīgas attieksmes princips ir noteikts neatkarīgi no tā, vai notiesājošie spriedumi ir pasludināti vienā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi runa ir par to, vai ir jāļauj dalībvalstī ņemt vērā personas noziedzīgo pagātni ne tikai tad, kā norāda Komisija, kad tas personai var būt nelabvēlīgi – es it īpaši domāju atkārtota pārkāpuma situāciju –, bet arī tad, kad šāda ņemšana vērā var sniegt personai labumu, it īpaši noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumā, kuras rezultātā katram noziedzīgajam nodarījumam atbilstošie sodi var tikt apvienoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sodu apvienošana faktiski ir mehānisms, kas ļauj ierobežot soda smagumu, nepieļaujot tiešu un vienkāršu tādu sodu apvienošanu, kas atbilst reālā kopībā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vienkārša matemātiska saskaitīšana var ne tikai radīt sekas, kas ir pretrunā samērīguma principam, bet, kā ir norādījis ģenerāladvokāts Rišārs Delatūrs [Richard de la Tour], tā būtu pretrunā arī vienai no soda galvenajām funkcijām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Būtībā sodam nevar būt tikai atlīdzināšanas funkcija – tam ir arī jānovērš noziedzīgu nodarījumu izdarīšana un jāveicina notiesāto personu sociālā reintegrācija. Tomēr noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumā brīdinājums, kas izteikts ar pirmo notiesājošo spriedumu un kam jāveicina noziedzīgā nodarījuma izdarītāja pāraudzināšana, nav radījis ietekmi, un līdz ar to piespriesto sodu var pielāgot  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja tiesa ņem vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus, tas ļauj tostarp apzināties šādas situācijas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem veikt to sodu apvienošanu, kas ir piespriesti par reālā kopībā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pamatlēmumā 2008/675 ir pieļauta šādu mehānismu izmantošana reālā kopībā izdarītu pārrobežu noziedzīgo nodarījumu gadījumos. Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka šis pamatlēmums ir piemērojams valsts procedūrai, kuras mērķis ir izpildes nolūkā noteikt kopējo brīvības atņemšanas sodu, ņemot vērā valsts tiesas noteikto sodu konkrētajai personai, kā arī sodu, kas noteikts ar citas dalībvalsts tiesas iepriekš pasludinātu notiesājošu spriedumu attiecībā uz to pašu personu par citiem faktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pienākums ņemt vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus var radīt grūtības, ja šie spriedumi ir pasludināti ārvalstīs, tāpēc Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 3. punktā ir precizēts šī pienākuma tvērums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 3. punktu fakts, ka jaunā kriminālprocesā tiek ņemti vērā citā dalībvalstī agrāk pasludināti notiesājoši spriedumi, nevar nedz ietekmēt šos iepriekšējos spriedumus vai jebkuru citu nolēmumu, kas saistīts ar to izpildi dalībvalstī, kurā notiek jaunais kriminālprocess, nedz arī būt pamats minēto spriedumu atcelšanai vai pārskatīšanai, jo tie ir jāņem vērā tādi, kā tie ir pasludināti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds precizējums, protams, ir būtisks noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumos, kas var izraisīt sodu apvienošanu dalībvalstī. Pamatlēmuma 2008/675 14. apsvērumā tas ir skaidri norādīts: tajā uzsvērts, ka šī pamatlēmuma 3. panta 3. punkts attiecas uz situācijām, kad iepriekšējā spriedumā noteikto sodu, kas vēl nav izpildīts, ieskaita vai ietver citā sodā, kuru pēc tam efektīvi jāizpilda. Šādā gadījumā sodu apvienošana tās tiesas dalībvalstī, kura šo sodu ir piespriedusi, būtībā noteikti ietekmētu tā iepriekšējā soda izpildi, ko piespriedusi citas dalībvalsts tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 3. punkts neaprobežojas tikai ar jautājumu par sodu apvienošanu. Faktiski tas, ka valsts tiesa ņem vērā iepriekš ārvalstīs pasludinātus notiesājošus spriedumus, var ietekmēt šos iepriekšējos spriedumus citos gadījumos, piemēram, atceļot pārbaudes laiku, kas tika noteikts saistībā ar iepriekšējo lēmumu piespriesto sodu un pārveidojot to par brīvības atņemšanu slēgta tipa cietumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi runa ir par citās dalībvalstīs pasludināto spriedumu res judicata spēka saglabāšanu, lai, ņemot vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus, valsts tiesa nevarētu iejaukties iepriekš citā dalībvalstī taisītā spriedumā. Tādēļ Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 3. punktā ir noteikts vispārējs ierobežojums pienākumam ņemt vērā iepriekš citā dalībvalstī pasludinātos notiesājošos spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus šim ierobežojumam Pamatlēmumā 2008/675 ir paredzēts arī, ka saskaņā ar tā 3. panta 5. punktu gadījumā, ja noziedzīgais nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms iepriekšējā notiesājošā sprieduma pasludināšanas vai pilnīgas izpildes, šī 3. panta 1. un 2. punkts nerada dalībvalstīm pienākumu piemērot to tiesību normas par spriedumu pasludināšanu, ja šo normu piemērošana ārvalstīs pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem ierobežotu tiesu, tai taisot spriedumu jaunajā kriminālprocesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktā ir paredzēts izņēmums no šī pamatlēmuma 3. panta 1. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā no šī noteikuma teksta skaidri izriet, ka situācijā, uz kuru tas attiecas, dalībvalstīm saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 1. punktu nav jāpiemēro to valsts tiesību normas par spriedumu pasludināšanu. Citiem vārdiem, minētā pamatlēmuma 3. panta 1. punktā paredzētais vienlīdzīgas attieksmes princips nav piemērojams gadījumos, kad tiesību normu par spriedumu pasludināšanu piemērošana citā dalībvalstī pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem ierobežotu tiesu, tai taisot spriedumu jaunajā procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko tiesas sēdē apgalvoja Komisija, Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts tādējādi ir adresēts dalībvalstīm, paredzot tām rīcības brīvību attiecībā uz iespēju piemērot izņēmumu no vienlīdzīgas attieksmes principa, kas paredzēts šī 3. panta 1. punktā, un tajā ir noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalstis izvēlas piemērot šādu izņēmumu, tām ir jānodrošina, ka tiesas var kā citādi ņemt vērā ārvalstīs pasludinātos notiesājošos spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atzīmēju, ka šo noteikumu ir paredzēts piemērot tikai situācijā, kad noziedzīgais nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms iepriekšējā notiesājošā sprieduma pasludināšanas vai pilnīgas tā izpildes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis nosacījums šajā lietā ir izpildīts, jo pamatlietā izskatītā izvarošana notika pirms notiesājošo spriedumu pasludināšanas Francijas tiesās. No tā var secināt, kā ir apgalvojis arī Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors un Komisija, ka šajā gadījumā ir piemērojams Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts un iesniedzējtiesai ir jāļauj nepiemērot 15 gadu ierobežojumu, kas Vācijas tiesību aktos paredzēts attiecībā uz kopējiem noteikta ilguma brīvības atņemšanas sodiem, jo šāds noteikums liegtu Vācijas tiesai piespriest izpildāmu sodu prasītājam pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr turpmāk izskaidroto iemeslu dēļ šāda interpretācija mani nepārliecina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta transponēšana valsts tiesībās un šī noteikuma tiešas iedarbības neesamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūru, kas minēta šo secinājumu 40. un 41. punktā, Vācijas likumdevējs uzskatīja, ka nav jāveic papildu pasākumi Pamatlēmuma 2008/675 transponēšanai, jo ārvalstīs pasludināto notiesājošo spriedumu gadījumā bardzības kompensēšanas mehānisms, interpretējot to saskaņā ar šī pamatlēmuma 3. pantā paredzēto mehānismu, ļauj nodrošināt, ka kriminālprocesā Vācijā apsūdzētā persona neatrodas nelabvēlīgākā situācijā tādēļ, ka ir ticis pasludināts notiesājošs spriedums ārvalstīs, salīdzinājumā ar personu, attiecībā uz kuru ir taisīti vairākkārtēji notiesājoši spriedumi šajā vienā dalībvalstī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja pamatlēmuma mērķis ir radīt tiesības privātpersonām, tā noteikumi ir jāīsteno ar neapstrīdamu saistošu spēku, ar nepieciešamo konkrētību, precizitāti un skaidrību, lai izpildītu prasību par tiesisko drošību, kas prasa, lai labuma guvēji zinātu visas savas tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs prasības par neapstrīdamu saistošu spēku, konkrētību un skaidrību vēl jo vairāk ir piemērojamas krimināllietās – situācijās, kad pamatlēmuma noteikumi var pastiprināt apsūdzētās personas kriminālatbildību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka Vācijas tiesību aktos paredzētais bardzības kompensēšanas mehānisms ir tāds mehānisms, kas ir labvēlīgs kriminālprocesā apsūdzētajai personai, jo tas ļauj ņemt vērā attiecībā uz šo personu iepriekš pasludinātos notiesājošos spriedumus, lai pielāgotu piespriežamo sodu. Tā kā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktā valsts tiesai ir ļauts atteikties no minētā mehānisma piemērošanas, šī tiesību norma savukārt nelabvēlīgi ietekmē apsūdzētās personas situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šajā lietā – un neraugoties uz to, ka Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta piemērošanas rezultātā tostarp pasliktinās to personu situācija, kuras ir apsūdzētas kriminālprocesā,– Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūra nav pietiekami skaidra. Tā Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors minēja dažādus spriedumus, no kuriem dažos bija ievērots 15 gadu ierobežojums, bet citos tas nebija ņemts vērā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūra nav pietiekams pasākums Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta transponēšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atgādinu – tā kā Pamatlēmums 2008/675 tika pieņemts, pamatojoties uz bijušo Savienības trešo pīlāru un tostarp saskaņā ar LES 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tā noteikumiem nav tiešas iedarbības. Šajā iepriekš minētajā tiesību normā ir paredzēts, no vienas puses, ka pamatlēmumi ir saistoši dalībvalstīm attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas veidus un metodes un, no otras puses, ka pamatlēmumiem nevar būt tieša iedarbība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktam nav tiešas iedarbības, šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tai valsts tiesai ir ļauts nepiemērot 15 gadu ierobežojumu, kas Vācijas tiesību aktos ir paredzēts attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pienākums īstenot ar Pamatlēmumu 2008/675 saderīgu interpretāciju un šī pienākuma ierobežojumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiesi, lai gan pamatlēmumiem nevar būt tiešas iedarbības, to saistošais raksturs tomēr rada valstu iestādēm pienākumu veikt to valsts tiesību atbilstīgu interpretāciju, sākot no datuma, kurā beidzas šo pamatlēmumu transponēšanas termiņš  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot valsts tiesības, šīm iestādēm tādējādi ir pienākums interpretēt pamatlēmumu, cik vien iespējams ņemot vērā tā tekstu un mērķi, lai sasniegtu pamatlēmumā paredzēto rezultātu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – tā kā Vācijas tiesību aktos paredzētā 15 gadu ierobežojuma piemērošana kopējiem brīvības atņemšanas sodiem ierobežo tiesu, tai nosakot sodu izskatāmajā lietā, Vācijas tiesību aktu atbilstīga interpretācija var ļaut tai nepiemērot šo ierobežojumu, bet kādā citā veidā ņemt vērā ārvalstīs iepriekš pasludinātos notiesājošos spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr arī atbilstīgas interpretācijas principam ir zināmas robežas. Tā, vispārējie tiesību principi, it īpaši tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principi, tostarp nepieļauj, ka šis atbilstīgas interpretācijas pienākums, pamatojoties uz pamatlēmumu un neatkarīgi no likuma, kas pieņemts tā īstenošanai, varētu likt noteikt vai pastiprināt noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu kriminālatbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr man šķiet, ka tieši tā tas būtu Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta gadījumā, ja šis noteikums būtu jāinterpretē tādējādi, ka tajā valsts tiesai ir ļauts nepiemērot 15 gadu ierobežojumu, kas Vācijas tiesību aktos ir paredzēts attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem. Būtībā šādā gadījumā atbilstīgas interpretācijas pienākums izraisītu attiecīgās personas krimināltiesiskā stāvokļa pasliktināšanos salīdzinājumā ar to, kāds tas būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nepiemērojot tai minēto 15 gadu ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā jautājumā man jānorāda, ka, lai gan Tiesas judikatūras mērķis ir pastiprināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kriminālatbildību, manuprāt, tas neizslēdz tās attiecināšanu arī uz tādām situācijām kā pamatlietā, kur pamatlēmuma noteikums palielina nevis apsūdzētās personas kriminālatbildību pašu par sevi, bet gan personai piemēroto sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā Tiesas judikatūra it īpaši balstās uz tiesiskās drošības principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), kam ir īpaša nozīme krimināllietās un kura tvērums neaprobežojas tikai ar personas kriminālatbildības noteikšanu, bet attiecas arī uz šādas atbildības sekām, starp kurām pirmām kārtām jāmin sods, kas var tikt piemērots. Turklāt Tiesa pati ir to atzinusi, kad, piemērojot šo judikatūru, tā pārbauda ne tikai to, vai attiecīgā pamatlēmuma norma šajā lietā liktu noteikt vai pastiprināt attiecīgās personas kriminālatbildību, bet arī “grozīt, kaitējot pēdēja[i] minētaja[i], soda ilgumu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievērojot šos nosacījumus, Pamatlēmuma 2008/675 noteikumiem atbilstīgas valsts tiesību interpretācijas princips nevar ļaut valsts tiesai nepiemērot 15 gadu ierobežojumu, kas valsts tiesību aktos ir noteikts attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem, kas noteikti, pamatojoties uz bardzības kompensēšanas mehānismu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesību aktu neskaidrības attiecībā uz kopējo brīvības atņemšanas sodu ierobežojuma esamību, kas izriet no bardzības kompensēšanas mehānisma piemērošanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka mans vērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūrā prasība ievērot 15 gadu ierobežojumu attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem, kas pastāv sodu apvienošanas jomā, ir attiecināta arī uz bardzības kompensēšanas mehānismu. Būtībā, tikai ciktāl pašās Vācijas tiesībās ir paredzēts, ka minētais ierobežojums ir piemērojams vairākās dalībvalstīs izdarītu noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumā, Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj nepiemērot šo ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jānorāda, ka tiesas sēdes laikā notikušās debates, iespējams, varēja radīt neizpratni par to, vai šādu 15 gadu ierobežojumu bija paredzēts attiecināt arī uz bardzības kompensēšanas mehānismu, jo Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors norādīja gan to, ka saskaņā ar Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūru šis ierobežojums bija attiecināms uz bardzības kompensēšanas mehānismu, gan arī to, ka šādu ierobežojumu nevarēja piemērot un ka tas arī nekad nav ticis piemērots. Turklāt no pamatlietas priekšvēstures izriet, ka pirmās instances tiesa atteicās piemērot šādu ierobežojumu. Līdz ar to nav pārliecinoši konstatēts, ka Vācijas tiesību aktos ir paredzēts piemērot minēto 15 gadu ierobežojumu, piespriežot kopēju sodu saistībā ar bardzības kompensēšanas mehānisma izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr gadījumā, ja Vācijas tiesību aktos attiecībā uz bardzības kompensēšanas mehānismu šāds ierobežojums nav paredzēts, valsts tiesību normu atbilstīga interpretācija, ņemot vērā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktu, var radīt risinājumu, kas ir pretējs manis piedāvātajam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai Vācijas tiesību aktos paredzētais 15 gadu ierobežojums attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem patiešām ir piemērojams, izmantojot bardzības kompensēšanas mehānismu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā, manuprāt, izriet, ka Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nepastāvot šī noteikuma transponēšanas pasākumiem un ciktāl valsts tiesību aktos gadījumos, kad tiek ņemti vērā citā dalībvalstī pasludinātie notiesājošie spriedumi, ir paredzēts ierobežojums piespriežot brīvības atņemšanas sodu, dalībvalstij kriminālprocesā, kas ierosināts pret attiecīgo personu, ir jāpiemēro savas valsts noteikumi, ņemot vērā šos iepriekš attiecībā uz šo personu ārvalstīs pasludinātos notiesājošos spriedumus par citām darbībām, kas izdarītas agrāk, ja noziedzīgais nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms šo iepriekšējo notiesājošo spriedumu pasludināšanas, pat ja šo valsts noteikumu piemērošana nozīmē, ka jaunajā kriminālprocesā nav iespējams piespriest nekādu sodu vai vismaz nav iespējams to izpildīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai gadījumā, ja dalībvalstij, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta pirmo daļu, nav jāpiemēro savas valsts tiesību normas sodu apvienošanas jomā, ņemot vērā iepriekš citā dalībvalstī pasludinātus notiesājošus spriedumus, šī pamatlēmuma 3. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā notiesājošos spriedumus, kas citās dalībvalstīs iepriekš pasludināti citā veidā, kā paredzēts šajā tiesību normā, valsts tiesai, nosakot sodu par valsts teritorijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ir skaidri un skaitliskā izteiksmē jādefinē nelabvēlīgā situācija, ko rada neiespējamība veikt sodu apvienošanu saskaņā ar valsts tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā pirmā prejudiciālā jautājuma vērtējumu, uz otro jautājumu nav jāatbild. Tomēr pilnīguma labad es to izvērtēšu, ja Tiesa tomēr nepiekristu šim vērtējumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punktā ir paredzēts, ka gadījumos, kad tiek piemērota šī noteikuma pirmā daļa un tas ļauj valsts tiesai, neievērojot šī 3. panta 1. punktā paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu, noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumā neņemt vērā iepriekš pasludinātu notiesājošu spriedumu, dalībvalstīm tomēr ir jānodrošina, ka to tiesas var kā citādi ņemt vērā iepriekšējos notiesājošos spriedumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem, Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts nodrošina, ka pat gadījumos, kad ārvalstīs iepriekš pasludinātie notiesājošie spriedumi netiek ņemti vērā, jaunajā kriminālprocesā netiek ignorēta attiecīgās personas kriminālā pagātne, lai garantētu zināmu taisnīgumu, pat ja nav vienlīdzīgas attieksmes šaurā nozīmē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādījusi Komisija un Federālās augstākās tiesas ģenerālprokurors, šajā noteikumā savukārt nav paredzētas nekādas prasības attiecībā uz šīs alternatīvās vērā ņemšanas konkrētajām izpausmēm, it īpaši saistībā ar piespriestā soda skaitlisko izteiksmi. Līdz ar to šis jautājums ir jāatstāj minētajā noteikumā norādīto dalībvalstu tiesu ziņā, un no Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta nav iespējams izsecināt citas prasības, izņemot prasību par ņemšanu vērā, kas paredz kompensēšanu par vienlīdzīgas attieksmes principa nepiemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos es uzskatu, ka Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā notiesājošos spriedumus, kas citās dalībvalstīs iepriekš pasludināti citā veidā, kā paredzēts šajā noteikumā, valsts tiesai, nosakot sodu par savas valsts teritorijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nav skaidri un skaitliskā izteiksmē jādefinē nelabvēlīgā situācija, ko rada neiespējamība veikt sodu apvienošanu saskaņā ar valsts tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-135" title="page-3">
      Padomes Pamatlēmuma 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā 3. panta 5. punkts
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-136" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-137" title="page-3">
      tad, ja nepastāv šī noteikuma transponēšanas pasākumi un ciktāl valsts tiesību aktos gadījumos, kad tiek ņemti vērā citā dalībvalstī pasludinātie notiesājošie spriedumi, ir paredzēts ierobežojums, piespriežot brīvības atņemšanas sodu, dalībvalstij kriminālprocesā, kas ierosināts pret attiecīgo personu, ir jāpiemēro savas valsts noteikumi, ņemot vērā šos iepriekš attiecībā uz šo personu ārvalstīs pasludinātos notiesājošos spriedumus par citām darbībām, kas izdarītas agrāk, ja noziedzīgais nodarījums, par kuru notiek jaunais kriminālprocess, ir izdarīts pirms šo iepriekšējo notiesājošo spriedumu pasludināšanas, pat ja šo valsts noteikumu piemērošana nozīmē, ka jaunajā kriminālprocesā nav iespējams piespriest nekādu sodu vai vismaz nav iespējams to izpildīt.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Padomes pamatlēmums (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV 2008, L 220, 32. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Šajos secinājumos ar jēdzienu “sodu apvienošana” es izprotu gan tāda kopējā soda uzlikšanu, kura apmērs atbilst smagākajam sākotnējam sodam un kurš tādējādi “absorbē” vieglāko sodu, ko uzskata par ietvertu smagākajā sodā, gan arī tāda kopējā soda uzlikšanu, kas atbilst sodu apvienošanai maksimālā apmēra robežās.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Ar jēdzienu “noziedzīgu nodarījumu reālā kopība” es izprotu situāciju, kurā persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, izdara otru noziedzīgu nodarījumu laikā, kamēr tā vēl nav tikusi galīgi notiesāta par pirmo noziedzīgo nodarījumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Uzsveru, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma skaidri neizriet, vai iesniedzējtiesas minētie valsts noteikumi liedz piemērot sodu par darbībām, kas ir šajā tiesā izskatāmā kriminālprocesa priekšmets, vai arī tā varētu piespriest sodu, taču to nebūtu iespējams izpildīt. Būtībā iesniedzējtiesa apgalvo gan to, ka sodu varētu piespriest tikai tad, ja Tiesa pieņemtu noteiktu Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkta interpretāciju, gan arī to, ka sodu noteikti var piespriest, bet nekādu citu sodu nevar izpildīt. Tomēr, kā es parādīšu turpmāk, uzskatu, ka šī pamatlēmuma 3. panta 1. un 5. punkts abos gadījumos ir jāinterpretē vienādi, un tāpēc Tiesas atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu nemainītos gadījumā, ja izrādītos, ka valsts noteikumi ne tikai liedz izpildīt jaunā kriminālprocesā piespriesto sodu, bet liedz pat piespriest šādu sodu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Pamatlēmuma 2008/675 3. apsvērums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 21. septembris, Beshkov (C‑171/16, EU:C:2017:710, 25. un 26. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Ģenerāladvokāta Rišāra Delatūra secinājumi lietā AV (Spriedums, ar ko nosaka kumulatīvu sodu) (C‑221/19, EU:C:2020:815, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Ģenerāladvokāta I. Bota [Y. Bot] secinājumi lietā Beshkov (C‑171/16, EU:C:2017:386, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedumi, 2017. gada 21. septembris, Beshkov (C‑171/16, EU:C:2017:710, 29. punkts), un 2021. gada 15. aprīlis, AV (Spriedums, ar ko nosaka kumulatīvu sodu) (C‑221/19, EU:C:2021:278, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedumi, 2017. gada 21. septembris, Beshkov (C‑171/16, EU:C:2017:710, 37. un 44. punkts), un 2021. gada 15. aprīlis, AV (Spriedums, ar ko nosaka kumulatīvu sodu) (C‑221/19, EU:C:2021:278, 53. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 21. septembris, Beshkov (C-171/16, EU:C:2017:710, 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Deutscher Bundestag, Drucksache 16/13673 (bundestag.de), 5. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 24. marts, Komisija/Īrija (Pamatlēmuma 2008/909 transponēšana) (C-125/21, nav publicēts, EU:C:2022:213, 21. punkts); 2020. gada 17. decembris, Komisija/Ungārija (Starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšana) (C-808/18, EU:C:2020:1029, 288. punkts), un 1997. gada 13. marts, Komisija/Francija (C-197/96, EU:C:1997:155, 15. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Turklāt atzīmēju, ka pamatlietā pirmās instances tiesa atteicās piemērot 15 gadu ierobežojumu, kas Vācijas tiesību aktos ir paredzēts attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem, īstenojot bardzības kompensēšanas mehānismu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Pat ja Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) judikatūru varētu interpretēt tādējādi, ka ar to ir pietiekami transponēts Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts, skaidri nosakot, ka, īstenojot bardzības kompensēšanu, ir jāievēro 15 gadu ierobežojums, es uzskatu, ka tas nevar likt iesniedzējtiesai nepiemērot minēto ierobežojumu. Šajā noteikumā ir norādīts, ka tajā paredzētajās situācijās “1. un 2. punkts nerada dalībvalstīm pienākumu piemērot [..] savus noteikumus par spriedumu pieņemšanu”, un ir precizēts, ka šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka to tiesas var kā citādi ņemt vērā ārvalstīs iepriekš pasludinātos notiesājošos spriedumus. Vācijas likumdevējs ir izvēlējies transponēšanu judikatūras ceļā, noziedzīgu nodarījumu reālās kopības gadījumos izslēdzot sodu apvienošanu šaurā nozīmē, bet vienlaikus ar bardzības kompensēšanas mehānismu tiesnesim tiek nodrošināta arī alternatīva vērā ņemšanas iespēja, atbilstoši kurai, piespriežot kopējo brīvības atņemšanas sodu, ir piemērojams 15 gadu ierobežojums, kurā ir ņemti vērā iepriekšējie notiesājošie spriedumi. Šādos apstākļos un ciktāl valsts judikatūrā Pamatlēmuma 2008/675 3. panta 5. punkts tiek īstenots šaurā nozīmē, ievērojot dalībvalstu rīcības brīvību, šo noteikumu nekādā gadījumā nevar interpretēt kā tādu, kas atļauj valsts tiesai tomēr nepiemērot minēto 15 gadu ierobežojumu, kas Vācijas tiesību aktos paredzēts attiecībā uz kopējiem brīvības atņemšanas sodiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedumi, 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 56. punkts), un 2019. gada 24. jūnija Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 69. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Spriedumi, 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 58. un 61. punkts), un 2019. gada 24. jūnijs, Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 72. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Spriedumi, 2005. gada 16. jūnijs, Pupino (C‑105/03, EU:C:2005:386, 43. punkts); 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 59. punkts), un 2019. gada 24. jūnijs, Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Spriedumi, 2016. gada 8. novembra Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 63. un 64. punkts); 2017. gada 29. jūnijs, Popławski (C‑579/15, EU:C:2017:503, 32. punkts), un 2019. gada 24. jūnijs, Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 75. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedumi, 2005. gada 16. jūnijs, Pupino (C‑105/03, EU:C:2005:386, 44. punkts); 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 64. punkts), un 2019. gada 24. jūnijs, Popławski (C‑573/17, EU:C:2019:530, 75. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 8. novembris, Ognyanov (C‑554/14, EU:C:2016:835, 65. punkts).</p>
</body>
</html>
