Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Slovēnijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes programmu 2012.-2015. gadam /* COM/2012/0327 final - 2012/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Slovēnijas 2012. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes
programmu 2012.-2015. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās
5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par
to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko
nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši
tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt
jaunu nodarbinātības un izaugsmes
stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam pamatā
būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot
uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai
palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un
konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un
Savienības vispārējām ekonomikas politikas
pamatnostādnēm (2010.–2014. gads), savukārt 2010. gada
21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5],
kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā. (3) Padome 2011. gada
12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Slovēnijas
valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza savu atzinumu par
Slovēnijas atjaunināto stabilitātes programmu
2011.-2014. gadam. (4) Komisija 2011. gada
23. novembrī pieņēma otro gada izaugsmes
pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante
un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju "Eiropa 2020". Komisija 2012. gada
14. februārī, balstoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011,
pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu[6],
kurā tā noteica Slovēniju kā vienu no
dalībvalstīm, attiecībā uz kuru tiks veikts
padziļināts pārskats. (5) Eiropadome 2012. gada
2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu
finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību
izaugsmes sekmēšanai Tā uzsvēra vajadzību īstenot
diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot
normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un
konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes
sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. (6) Eiropadome 2012. gada
2. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras
piedalās paktā "Euro plus", savlaicīgi nākt
klajā ar savām saistībām, lai tās varētu
iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences
programmās un valstu reformu programmās. (7) Slovēnija
2012. gada 26. aprīlī iesniedza savu stabilitātes
programmu, kas attiecas uz 2012.-2015. gadu, savukārt 2012. gada
13. aprīlī — 2012. gada valsts reformu programmu.
Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā
to savstarpējo saistību. Komisija padziļinātajā
pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
5. pantu ir izvērtējusi arī to, vai Slovēniju ir
skārusi makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Komisija
padziļinātajā pārskatā[7] secināja, ka
Slovēnijā ir iekšējā nelīdzsvarotība, kas jo
īpaši ietekmē korporatīvā sektora aizņemto
līdzekļu īpatsvara samazināšanu un banku
stabilitāti. Šī iekšējā
nelīdzsvarotība un jebkura iespējamā ārējā
nelīdzsvarotība būtu cieši jāuzrauga un
jāatspoguļo ekonomikas politikas apsvērumos, lai
tādējādi samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz
ekonomikas darbību. Lielākās
bankas rekapitalizācija un pārdošana un cieša apņemšanās
novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz
2013. gada termiņam ir divi būtiski un lietderīgi elementi
iespējamajos risinājumos, kādi šobrīd tiek apsvērti. Iespējamo pārmērīgo
nelīdzsvarotību var samazināt ar ātru un pilnīgu
īstenošanu šajās jomās. (8) Pamatojoties uz
2012. gada stabilitātes programmas novērtējumu
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka
stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs salīdzinājumā ar Komisijas
2012. gada pavasara prognozēm ir optimistisks. Programmā
izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir
panākt, lai vispārējais valsts budžeta deficīts būtu
mazāks par 3 % no IKP 2013. gadā, kas ir Padomes noteiktais
termiņš, un pēc tam turpināt samazināt budžeta
deficītu, lai tādējādi līdz 2015. gadam sasniegtu
Slovēnijas budžeta vidēja termiņa mērķi (VTM). VTM ir
definēts kā līdzsvarots budžets strukturālā
izteiksmē, kas kopš iepriekšējās programmas nav mainījies,
taču to nevar uzskatīt par piemērotu saskaņā ar
Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, jo, balstoties uz
pašreizējo politiku un prognozēm, tas nenodrošina pietiekami
ātru progresu attiecībā uz ilgtspējību
ilgtermiņā. Pastāv risks, ka budžeta deficīta
rādītāji varētu būt sliktāki par
plānotajiem, jo i) 2013.-2015. gada laikposmam paredzētie
pasākumi nav pietiekami konkrēti; ii) primārie
kārtējie izdevumi jau iepriekš ir pārsniegti, iii) ieņēmumi
ir mazāki, ņemot vērā salīdzinoši optimistisko
makroekonomisko scenāriju un neskaidrību par nesen pieņemto
nodokļu pasākumu ietekmi, un iv) iespējamas papildu
kapitāla atbalsta darbības un garantiju izmantošana. Balstoties uz
(pārrēķinātu) strukturālo bilanci[8],
vidējie gada fiskālie pasākumi 2010.-2013. gadā ir
plānoti gandrīz 1 % apmērā no IKP, kas ir nedaudz
virs Padomes ieteiktā rādītāja. Taču saskaņā
ar Komisijas 2012. gada pavasara prognozēm 2013. gadā
būs jāveic papildu pasākumi, lai visā korekcijas
laikposmā ievērotu šo ieteikumu. Pēc plānotās
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas ikgadējais
progress attiecībā uz VTM sasniegšanu saskaņā ar programmu atbilst
Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam
0,5 % rādītājam 2015. gadā, bet
2014. gadā ir zem šī rādītāja, savukārt
valsts izdevumu pieauguma rādītājs, ņemot vērā
diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst
Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam izdevumu
rādītājam abos gadus, līdz ar to programma kopumā
paredz atbilstošu pielāgošanas stratēģiju VTM sasniegšanai.
Ņemot vērā iepriekšminētos riskus, progress
saistībā ar VTM sasniegšanu abos gados varētu būt
lēnāks, nekā nepieciešams programmā. Ir paredzēts, ka
vispārējais valsts bruto parāds, kas 2011. gadā bija
aptuveni 48 % no IKP, līdz 2013. gadam būs
visaugstākais, proti, 53 % (tādējādi joprojām
esot zem atsauces vērtības, t.i., 60 % no IKP), pirms tas
līdz programmas beigām nedaudz samazināsies. Parāds var
palielināties, jo iespējams lielāks budžeta deficīts,
kā iepriekš minēts, un lielākas krājumu plūsmas
korekcijas. Slovēnijas vidēja termiņa budžeta plāns un
noteikums par izdevumiem joprojām nav pietiekami saistoši un
nepietiekamā mērā koncentrējas uz to, lai sasniegtu VTM un
nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspējību. (9) Slovēnijas valdība
līdz šim nav spējusi veikt nekādas sistēmiskas
izmaiņas pensiju sistēmā, ņemot vērā
12 mēnešu moratoriju attiecībā uz tiesību aktiem
pēc tam, kad 2011. gada jūnija referendumā tika
noraidīta iepriekšējā pensiju reforma. Taču 2011. gada
decembrī un 2012. gada maijā īstermiņa pasākumi
izmaksu samazināšanai tika pagarināti un stiprināti. Lai arī
šie robu aizpildīšanas pasākumi īstermiņā ir
būtiski un dod labumu, ir skaidrs, ka ar tiem nepietiek, lai risinātu
ilgtermiņa problēmas. Valdība paredz līdz 2013. gada
beigām ieviest jaunu pensiju reformu, kas būtu balstīta uz
daudzpīlāru sistēmu un faktiskā pensionēšanās
vecuma palielināšanu. Lai arī nav sniegta nekāda
sīkāka informācija, šie plāni ambīciju ziņā
šķiet pieticīgi. Ņemot vērā problēmas
apmēru, ir vajadzīga visaptveroša reforma, kas risinātu
šādus jautājumus: neliels likumā noteiktais
pensionēšanās vecums, atšķirības likumā
noteiktajā pensionēšanās vecumā vīriešiem un
sievietēm, plašas priekšlaicīgas pensionēšanās
iespējas un izdevīgi indeksācijas noteikumi pensijām.
Līdz šim nav īstenoti nekādi konkrēti pasākumi, lai
palielinātu gados vecāku darbinieku nodarbinātības
līmeni, lai arī pamatnostādnes aktīvas darba tirgus
politikas pasākumu īstenošanai 2012.-2015. gadā un
2012. gada plāns aktīvas nodarbinātības politikas
pasākumu īstenošanai gados vecākus bezdarbniekus uzskata par
īpašu mērķa grupu. (10) Situācija Slovēnijas
banku nozarē tagad šķiet pat vēl sarežģītāka
nekā 2011. gada novērtējuma laikā. Nozares
kopējie zaudējumi 2011. gadā bija ievērojami, un,
raugoties uz priekšu, ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanās
radīs turpmākus aizdevumu zaudējumus, jo aizvien vairāk
uzņēmumiem ir grūtības nodrošināt parādu
apkalpošanu. Līdz šim ieviestiem vai paziņotiem pasākumiem
trūkst ambīciju salīdzinājumā ar problēmas
apmēru. Lielākās bankas (NLB) steidzamā otrā
rekapitalizācija nav virzījusies uz priekšu. Jaunā valdība
ir paudusi savu nolūku lielākajās bankās samazināt
savu akciju paketi līdz bloķējošam mazākumam. Ir
nepieciešams noskaidrot saistību starp šiem ilgtermiņa pasākumiem
un tūlītējo un steidzamo vajadzību pēc jauna
kapitāla gadījumos, kad valstij kā lielākajam
īpašniekam nepārprotami ir galīgā atbildība. Skaidra
privatizācijas stratēģija, ko atbalsta ar laicīgiem
kapitāla ieguldījumiem zaudējumu segšanai, labas pārvaldības
nodrošināšana un profesionāla un politiski neitrāla
pārvaldība šo politiku un šo banku iespējamo pārdošanu
padarītu ticamāku. (11) Pagājušajā gadā
netika iesniegti nekādi konkrēti priekšlikumi atšķirību
samazināšanai starp aizsardzību, kāda tiek piešķirta
pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzinājumā ar pagaidu
darbiniekiem. 2011. gadā tika sāktas sarunas ar sociālajiem
partneriem par Likumu par darba attiecībām, taču netika
panākta ne vienošanās, ne arī pieņemti grozījumi.
Valsts reformu programmā norādīti daži pasākumi, kam
jāpalielina elastdrošība un jārisina segmentācijas
jautājums, taču nav norādīts grafiks to pieņemšanai.
Ar nesen pieņemto Likumu par publisko finanšu līdzsvarošanu tiek
ieviesta ievērojami augstāka maksa (koncesijas maksas) par "studentu
darbu", lai samazinātu šā statusa pievilcību darba
tirgū, taču šobrīd nav paredzēti nekādi papildu
pasākumi. (12) Izglītības un
apmācības sistēmas atbilstība darba tirgus
vajadzībām joprojām ir nepietiekama, lai arī visā
izglītības ciklā šobrīd tiek ievesti
profesionālās orientācijas pakalpojumi un tiek īstenoti
pasākumi, lai sniegtu informāciju par karjeras
perspektīvām. Nav veikti nekādi konkrēti pasākumi, lai
izveidotu sistēmu, kas spētu prognozēt darba tirgus
pieprasījumu nākotnē. Daži Eiropas Sociālā fonda
līdzfinansētie projekti tika sākti nolūkā sekmēt
profesijas, pēc kurām darba tirgū ir liels pieprasījums.
Šie pasākumi ir būtiski, bet kopumā nav pietiekams šīs problēmas
risinājums. Slovēnijas Valsts nodarbinātības dienesta
vispārējās efektivitātes neatkarīgo ekspertu
novērtējums nav pieejams. (13) Neatkarīgi no
tiesību aktos veiktajām izmaiņām 2011. gada
aprīlī, lai Konkurences aizsardzības biroju ar 2012. gada
1. janvāri pārveidotu par neatkarīgu aģentūru,
birojs vēl nav neatkarīga struktūra, jo vispirms ir
jāizpilda vairāki procesuālie nosacījumi. Turklāt
Konkurences aizsardzības biroja resursi 2011. gadā tika
samazināti. Šāda notikumu attīstība ietekmē tā
spēju pieņemt vairāk īstenošanas pasākumu un ar savu
iestāžu īpatsvaru stiprināt konkurenci sekmējošu reformu.
Tikko ir pabeigts pētījums par profesiju deregulāciju, taču
konkrēta politiskā rīcība šajā nozarē
joprojām ir neskaidra. Vispārīgi runājot, daži tiesiskā
regulējuma aspekti pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai var
radīt problēmas attiecībā uz saderību ar Pakalpojumu
direktīvu. Vispārējo uzņēmējdarbības vidi
raksturo trūkumi, kas attur vietējos un ārvalstu
ieguldītājus un kavē banku bilanču ātru uzlabošanu,
piemēram, valsts tieša un netieša iesaistīšanās ekonomikā
un parādniekus aizsargājošas un dažreiz problemātiskas
maksātnespējas procedūras. Visbeidzot, tā kā Slovēnija
kļūst par aizvien būtiskāku elektroenerģijas
plūsmu tranzīta valsti, valsts pārvades tīkls sāk
kļūt par vājo vietu. (14) Pēc tam, kad
minimālā alga 2010. gada martā tika ievērojami
palielināta un procentuāli no vidējās algas
2011. gadā bija augstākā Eiropas Savienībā,
tomēr minimālā alga joprojām ir zem nabadzības
sliekšņa. Saistībā ar indeksāciju turpmākajos divos
gados nominālais pieaugums bija vēl 4 %. Šie notikumi samazina
darbietilpīgu nozaru konkurētspēju un palielina strukturālo
bezdarbu. (15) Slovēnija ir
uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu
“Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gada saistību
īstenošana attiecas uz nodarbinātības sekmēšanu,
konkurētspējas uzlabošanu, publisko finanšu stabilitātes
veicināšanu un finanšu stabilitātes stiprināšanu. Komisija ir
novērtējusi pakta "Euro plus" saistību
īstenošanu. Šā novērtējuma rezultāti ir ņemti
vērā ieteikumos. (16) Saistībā ar Eiropas
pusgadu Komisija ir veikusi Slovēnijas ekonomikas politikas visaptverošu
analīzi. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un
valsts reformu programmu un ir iesniegusi padziļinātu pārskatu.
Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību
ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās
politikas izveidē Slovēnijā, bet arī to atbilstību ES
noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka
jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā
ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos
valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Tās
ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz
7. ieteikumā turpmāk. (17) Ņemot vērā šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Slovēnijas
stabilitātes programmu, un tās atzinums[9]
ir īpaši atspoguļots turpmāk izklāstītajā
1. ieteikumā. (18) Ņemot vērā
Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu,
Padome ir izskatījusi Slovēnijas 2012. gada valsts reformu
programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā
ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir jo īpaši
atspoguļoti 3., 6. un 7. ieteikumā turpmāk, IESAKA Slovēnijai laikposmā
no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi. 1. Īstenot 2012. gada
budžetu un stiprināt budžeta stratēģiju 2013. gadam ar
pietiekami precizētiem strukturāliem pasākumiem, būt
gatavai veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu laicīgu pārmērīgā
budžeta deficīta novēršanu ilgtspējīgā veidā un
saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūru īstenotu Padomes ieteikumos noteiktos
strukturālās korekcijas pasākumus. Pēc tam ar
piemērotu strukturālās korekcijas pasākumu nodrošināt
pietiekamu progresu attiecībā uz vidēja termiņa
mērķi par budžeta stāvokli, tostarp izdevumu kritērija
sasniegšanu. Stiprināt vidēja termiņa budžeta sistēmu,
tostarp noteikumu par izdevumiem, to padarot saistošāku un
pārredzamāku. 2. Veikt steidzamus
pasākumus ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmas
ilgtermiņa stabilitāti, vienlaikus saglabājot
pienācīgas pensijas, i) vienādojot likumā noteikto
pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm;
ii) palielinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu
atbilstoši dzīves ilguma pieaugumam, iii) samazinot priekšlaicīgas
pensionēšanās iespējas, un iv) pārskatot pensiju
indeksācijas sistēmu. Palielināt gados vecāku darba
ņēmēju nodarbinātības līmeni, turpinot pilnveidot
aktīva darba tirgus politiku un mūžizglītības
pasākumus. 3. Veikt vajadzīgos
pasākumus, lai veidotu pietiekamas kapitāla rezerves banku
nozarē un sekmētu bilanču uzlabošanu tā, lai varētu
atkal sniegt vajadzīgu aizdevumu ienesīgām darbībām.
Saņemt pilntiesīgu trešo personu apstiprinājumu par
sistēmiski svarīgu banku aizdevumu zaudējumu aplēsēm,
pamatojoties uz stresa testiem. 4. Apspriežoties ar
sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts normām
pielāgot nodarbinātības aizsardzību reglamentējošos
tiesību aktus, kas attiecas uz pastāvīgajiem līgumiem, lai
samazinātu darba tirgus segmentāciju. Turpināt risināt
jautājumu par paralēlo darba tirgu, ko rada studentu darbs. 5. Uzlabot prasmju, jo
īpaši mazkvalificētu darbinieku un augstskolu absolventu,
pielāgošanu darba tirgus pieprasījumam un turpināt
arodizglītības un apmācības reformas. 6. Veikt turpmākus
pasākumus tirgus atvēršanas stiprināšanai un profesionālo
pakalpojumu reorganizācijas paātrināšanai. Uzlabot
uzņēmējdarbības vidi, i) īstenojot Konkurences
aizsardzības biroja reformu, ii) izveidojot satvaru valstij
piederošiem uzņēmumiem, ar ko tiek nodrošināta neatkarīga
pārvalde un augsti uzņēmumu pārvaldības standarti, un
iii) uzlabojot bankrota procedūras, jo īpaši attiecībā
uz to termiņiem un efektivitāti. 7. Pēc apspriešanās ar
sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts normām
nodrošināt, ka algu pieaugums, tostarp minimālās algas
pielāgojums, sekmē konkurētspēju un darbavietu
radīšanu. Briselē, Padomes
vārdā— priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997.,
1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2012)327 final. [4] P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047. [5] Padomes 2012. gada 26. aprīļa
Lēmums 2012/238/ES. [6] COM(2012)68 final. [7] SWD(2012)158 final. [8] Cikliski koriģētā bilance, izņemot
vienreizējos un pagaidu pasākumus, kuru Komisijas dienesti
pārrēķinājuši, balstoties uz programmā sniegto
informāciju un izmantojot kopīgi noteikto metodi. [9] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.