(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 6. pantu Eiropas Savienība ir EGNOS sistēmas īpašniece. Šo sistēmu Savienība ir pilnībā iegādājusies 2009. gada 1. aprīlī; par minēto iegādi Eiropas Kosmosa aģentūra un Komisija ir apmainījušās ar vēstulēm 2009. gada 24. un 31. martā, un tā tika apstiprināta ar Komisijas 2009. gada 31. marta lēmumu (2). Vēstulē, kas Eiropas Kosmosa aģentūrai nosūtīta 2009. gada 31. martā, Komisija precizēja, ka pieņem mantu tādā faktiskajā un juridiskajā stāvoklī, kāds tai ir iegādes brīdī.

(2)

EGNOS sistēmas uz zemes esošā infrastruktūra ietver sistēmas ekspluatācijas koordinācijas centru, misijas kontroles centrus, signāla un tā integritātes uzraudzības stacijas, stacijas saziņai ar ģeostacionārajiem satelītiem, pakalpojumu centru un drošu datu pārraides tīklu.

(3)

Sistēmas ekspluatācijas koordinācijas centrs ir EGNOS sistēmas ekspluatācijas pamats, jo tas pārvalda sistēmas operatīvās darbības un nodrošina tās apkopi. Centrs atdodas Tulūzā (Francija) kopš 2004. gada, proti, vēl pirms Savienība bija iegādājusies sistēmu. Nav pamata pārskatīt jautājumu par centra atrašanās vietu, ja tā atbilst programmas vajadzībām, gūst labumu no tai piešķirtajiem publiskā sektora ieguldījumiem un izpilda drošības prasības sadarbībā ar dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas sistēmas ekspluatācijas koordinācijas centrs. Turklāt centra pārvietošana uz citu vietu varētu radīt izmaksas un apgrūtināt sistēmas darbību.

(4)

Abu misijas kontroles centru uzdevums ir nepārtraukti uzraudzīt un kontrolēt sistēmas stāvokli un darbību. Šie centri atrodas Čampīno (Itālija) un Torrehonā (Spānija) attiecīgi kopš 2004. un 2003. gada, proti, vēl pirms Savienība bija iegādājusies sistēmu. Nav pamata pārskatīt jautājumu par centru atrašanās vietām, ja tās atbilst programmas vajadzībām, gūst labumu no tām piešķirtajiem publiskā sektora ieguldījumiem un izpilda drošības prasības sadarbībā ar dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas misijas kontroles centri. Turklāt centru pārvietošana uz citām vietām varētu radīt izmaksas un apgrūtināt sistēmas darbību.

(5)

Signāla un tā integritātes uzraudzības staciju (Ranging and Integrity Monitoring Station jeb RIMS) uzdevums ir uz vietas uzraudzīt, vai globālas navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) darbojas pareizi. Tās reāllaikā mēra atšķirības starp ģeolokalizācijas datiem, kas iegūti šo sistēmu raidīto signālu rezultātā, un savu atsauces izvietojumu, kas zināms ļoti precīzi. Staciju izvietojuma izvēlē pirmām kārtām tiek ņemta vērā tehniskā nepieciešamība sadalīt stacijas ģeogrāfiski vienmērīgi visās EGNOS sistēmas pārklājuma teritorijās, turklāt tiek ņemtas vērā, iespējams, jau uz vietas esošas infrastruktūras vai aprīkojums un drošības prasību ievērošana sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kuru teritorijās atrodas stacijas.

(6)

RIMS staciju skaits un izvietojums var mainīties atkarībā no programmas īstenošanas gaitas, tās vajadzībām un it īpaši no EGNOS sistēmas pārklājuma paplašināšanas, pilnībā ievērojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 2. panta 5. punkta trešās daļas noteikumus. Skaits un izvietojums var arī mainīties, ņemot vērā drošības riska analīžu rezultātus it īpaši tādu RIMS staciju gadījumā, kas atrodas trešās valstīs.

(7)

Stacijas saziņai ar ģeostacionārajiem satelītiem (Navigation Land Earth Station jeb NLES) EGNOS retranslatoriem, kas uzstādīti uz ģeostacionārajiem satelītiem, sūta koriģētus datus, kuri ļauj tiem GNSS signālu uztvērējiem, kas atrodas EGNOS sistēmas pārklājuma teritorijās, izdarīt korekcijas atbilstīgi to ģeolokalizācijai. Ar katru ģeostacionāro satelītu sazinās divas NLES stacijas. Staciju izvietojumu nosaka galvenokārt tehniskās prasības, it īpaši nepieciešamība nodrošināt vietējo savienojumu starp EGNOS sistēmas aprīkojumu un signāla pārraides aprīkojumu, kas pieder tādu ģeostacionāro satelītu operatoriem, kuros uzstādīti EGNOS retranslatori, taču tiek ņemta vērā arī drošības prasību ievērošana.

(8)

NLES staciju skaits un izvietojums var mainīties atkarībā no programmas īstenošanas gaitas, tās vajadzībām un it īpaši no to EGNOS retranslatoru darbības ilguma, kas uzstādīti ģeostacionārajos satelītos, kuri patlaban ir orbītā, turklāt tie var mainīties atkarībā no tā, kādi satelīti tiks izvēlēti, lai pārvadātu nākamos retranslatorus.

(9)

Pakalpojumu centra uzdevums ir, no vienas puses, uzraudzīt signālu kvalitāti un datus, kas pārsūtīti no ģeostacionārajos satelītos uzstādītajiem retranslatoriem, un, no otras puses, darboties par saskarni ar EGNOS lietotājiem. Turklāt ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 2. panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto EDAS pakalpojumu centrs nodrošina komerciālu datu izplatīšanu. Pakalpojumu centrs atrodas Torrehonā (Spānija) kopš 2004. gada, proti, vēl pirms Savienība bija iegādājusies sistēmu. Nav pamata pārskatīt jautājumu par centra atrašanās vietu, ja tā atbilst programmas vajadzībām, gūst labumu no tai piešķirtajiem publiskā sektora ieguldījumiem un izpilda drošības prasības sadarbībā ar dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pakalpojumu centrs. Turklāt centra pārvietošana uz citu vietu varētu radīt izmaksas un apgrūtināt sistēmas darbību.

(10)

Lai visi EGNOS sistēmas uz zemes esošās infrastruktūras komponenti reāllaikā būtu savstarpēji savienoti drošā veidā, to savienojumam tiek izmantots EWAN tīkls (Egnos Wide Area Network), proti, konkrēti šai sistēmai paredzēts drošs datu pārraides tīkls. Ņemot vērā šā tīkla fizikālos raksturlielumus, šajā lēmumā nav iespējams nedz noteikt, nedz precizēt tā atrašanās vietu.

(11)

Būtu jāapstiprina EGNOS sistēmas uz zemes esošās infrastruktūras, proti, sistēmas ekspluatācijas koordinācijas centra, misijas kontroles centru, RIMS staciju, NLES staciju un pakalpojumu centra atrašanās vieta.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 36. panta 1. punktu izveidotā komiteja,