–

Rumānijas valdības vārdā – E. Gane, R. Antonie, B. Ciulacu un A. Wellman, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – L. Radu Bouyon un M. Salyková, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 63. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2393 (OV 2017, L 350, 15. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1306/2013”), un samērīguma principu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp lauksaimnieci JD un Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale – Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură – Centrul Județean Bistrița‑Năsăud (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija – Lauksaimniecības maksājumu un intervences aģentūra – Bistricas‑Neseudas apgabala centrs, Rumānija; turpmāk tekstā – “APIA”) par to, ka APIA atbalstu, kas šai lauksaimniecei piešķirts, it īpaši atbilstoši vienotā platībmaksājuma shēmai, atsaukusi, jo ar atpakaļejošu spēku tika atcelts lauksaimniecības zemes nomas līgums, saskaņā ar kuru šis atbalsts tika piešķirts.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 1306/2013

3

Pamatlietas faktu norises laikā bija piemērojama Regula Nr. 1306/2013, kas atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV 2021, L 435, 187. lpp.).

4

Saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 58. pantu:

5

Minētās regulas 60. pantā bija noteikts:

6

Šīs pašas regulas 63. panta 1. punktā bija noteikts:

7

Regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā bija paredzēts:

Regula Nr. 1307/2013

8

Pamatlietas faktu norises laikā bija piemērojama Regula Nr. 1307/2013, kura atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV 2021, L 435, 1. lpp.).

9

Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punktā bija noteikts:

10

Šīs regulas 36. pantā bija paredzēts:

Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014

11

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.), kura atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1173 (2022. gada 31. maijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (OV 2022, L 183, 23. lpp.), 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā bija noteikts:

Rumānijas tiesību akti

12

Codul civil (Civilkodekss) 1254. panta 1. un 2. punktā paredzēts:

13

2011. gada 29. jūnija Ordonanța de urgență a Guvernului nr. 66/2011 privind prevenirea, constatarea și sancționarea neregulilor apărute în obținerea și utilizarea fondurilor europene și/sau a fondurilor publice naționale aferente acestora (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 66/2011 par tādu pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un sodīšanu, kas saistīti ar Eiropas fondu līdzekļu un/vai ar tiem saistīto valsts publisko fondu līdzekļu saņemšanu un izmantošanu; 2011. gada 30. jūnija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 461) 6. panta 1. punkts formulēts šādi:

14

2015. gada 18. marta Ordonanța de urgență a guvernului nr. 3/2015 pentru aprobarea schemelor de plăți care se aplică în agricultură în perioada 2015–2020 și pentru modificarea art. 2 din Legea nr. 36/1991 privind societățile agricole și alte forme de asociere în agricultură (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 3/2015, ar ko apstiprināti maksājumu režīmi, kuri piemērojami lauksaimniecības jomā laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, un grozīts Likuma Nr. 36/1991 par lauksaimniecības uzņēmumiem un cita veida apvienībām lauksaimniecības jomā 2. pants; 2015. gada 23. marta Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 191) 8. pantā, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, paredzēts:

15

Ordinul ministrului agriculturii și dezvoltării rurale nr. 619/2015 pentru aprobarea criteriilor de eligibilitate, condițiilor specifice și a modului de implementare a schemelor de plăți prevăzute la articolul 1 alineatele (2) și (3) din Ordonanța de urgență a Guvernului nr. 3/2015 pentru aprobarea schemelor de plăți care se aplică în agricultură în perioada 2015–2020 și pentru modificarea articolului 2 din Legea nr. 36/1991 privind societățile agricole și alte forme de asociere în agricultură, precum și a condițiilor specifice de implementare pentru măsurile compensatorii de dezvoltare rurală aplicabile pe terenurile agricole, prevăzute în Programul Național de Dezvoltare Rurală 2014–2020 (Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra rīkojums Nr. 619/2015, ar ko apstiprina attiecināmības kritērijus, īpašos nosacījumus un kārtību attiecībā uz maksājumu režīmiem, kas paredzēti Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 3/2015, ar ko apstiprināti maksājumu režīmi, kuri piemērojami lauksaimniecības jomā laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, un grozīts Likuma Nr. 36/1991 par lauksaimniecības uzņēmumiem un cita veida apvienībām lauksaimniecības jomā 2. pants, 1. panta 2. un 3. punktā, kā arī īpašos nosacījumus kompensāciju pasākumu lauku attīstībai īstenošanai, kas piemērojami lauksaimniecības zemei un paredzēti Valsts lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam), kurš publicēts 2015. gada 6. aprīļa Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 234., 5. panta 2. punktā noteikts:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

16

2018. gada 19. aprīlī Kiokišas [Chiochiș] (Rumānija) pašvaldības vietējā padome pieņēma lēmumu, ar kuru apstiprināta pašvaldības ganību platību noma atklātā procedūrā.

17

2018. gada 24. maijā JD ar šo pašvaldību noslēdza pašvaldības ganību platības nomas līgumu.

18

2019. gada 10. maijā JD attiecībā uz šo platību iesniedza vienotā maksājuma pieteikumu par 2019. gadu. Šo maksājumu, ko JD saņēma, finansēja no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), it īpaši no vienotā platībmaksājuma shēmas, kā arī no valsts līdzekļiem.

19

Ar tās pašas dienas spriedumu ganību platību piešķiršanas procedūra, ko īstenoja Kiokišas pašvaldība, un tās turpmākie akti, tostarp JD nomas līgums, tika atcelti šīs procedūras pārkāpuma dēļ. Tika uzskatīts, ka paziņojums par līguma noslēgšanu tiešo sarunu ceļā nebija publicēts pašvaldības padomes lēmumā paredzētajā piecu dienu termiņā, līdz ar to vērtēšanas komiteja nebija likumīgi piešķīrusi platības JD. Minētajā spriedumā būtībā bija norādīts, ka nomas līgums tika atcelts nevis JD vainas dēļ, bet gan tāpēc, ka minētā pašvaldība nebija izpildījusi vienu no saviem pienākumiem.

20

JD šo spriedumu pārsūdzēja Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa, Rumānija). 2020. gada 5. martā tā noraidīja šo apelācijas sūdzību kā novēlotu.

21

2022. gada 24. novembrī APIA paziņojumā norādīja, ka JD vairs nav tiesību uz atceltajā nomas līgumā minētajām platībām. Tā pieprasīja atmaksāt finansiālo atbalstu 83 334,01 Rumānijas leju (RON) (aptuveni 16 743 EUR), kas tika piešķirts pēc 2019. gada 10. maija pieteikuma.

22

Tā kā APIA noraidīja JD sūdzību par šo paziņojumu, JD cēla prasību Tribunalul Bistrița‑Năsăud (Bistricas‑Neseudas apgabaltiesa, Rumānija).

23

Ar 2023. gada 15. jūnija spriedumu šī tiesa noraidīja JD prasību par APIA 2022. gada 24. novembra paziņojumu. Tā lēma, ka, pirmkārt, saskaņā ar Civilkodeksa 1254. pantu atceltais nomas līgums tika uzskatīts par tādu, kas nekad nav ticis noslēgts, otrkārt, Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 66/2011 bija noteikts, ka, lai saņemtu Savienības atbalstu, lauksaimniekiem jāizpilda vispārīgi attiecināmības nosacījumi, tostarp jāuzrāda derīgs dokuments, kas pierāda, ka zeme ir tās personas rīcībā, kura iesniegusi atbalsta pieteikumu, un, treškārt, JD jāatmaksā nepamatoti saņemtās summas, un precizēja, ka šī atmaksa nav administratīvs sods, tāpēc vainas neesībai nav nozīmes.

24

JD šo spriedumu pārsūdzēja Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa), kas ir iesniedzējtiesa.

25

Šī tiesa šaubās, vai Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā paredzētā frāze “nav ievēroti atbilstības kritēriji” aptver situāciju, kurā no atbalsta saņēmēja vainas neatkarīgu iemeslu dēļ nomas līgums, kas bija spēkā atbalsta attiecināmības nosacījumu analīzes brīdī, atcelts ar atpakaļejošu spēku. Tā uzskata, ka uz šo jautājumu jāatbild noliedzoši, jo atbalsta saņēmējs pieteikuma iesniegšanas brīdī, kā arī līdz līguma atcelšanas brīdim bija konkrēti ievērojis attiecināmības kritērijus, un viņam nevar pārmest nekādu citu pārkāpumu, it īpaši attiecībā uz zemes izmantošanu. Tāpēc minētā līguma atcelšana esot jāņem vērā, lai izvērtētu, vai tiesības uz attiecīgo zemi pastāv no atcelšanas brīža.

26

Minētā tiesa piebilst, ka gadījumā, ja Tiesa nospriestu, ka nomas līguma, kurš bija spēkā Savienības atbalsta attiecināmības nosacījumu analīzes brīdī, atcelšana ar atpakaļejošu spēku atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam ir tāda situācija, kurā atbalsta saņēmējs neatkarīgi no brīža, kad līgums atcelts, nav izpildījis šos nosacījumus, iesniedzējtiesa vaicā par iespēju atbalsta atsaukšanai piemērot samērīguma principu.

27

Šādos apstākļos Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

28

Vispirms jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu ieviestajā valsts tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz iesniedzējtiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Proti, Tiesas uzdevums ir interpretēt visas Savienības tiesību normas, kas valsts tiesām vajadzīgas, lai izlemtu tajās izskatāmos strīdus, pat ja šīs normas nav tieši norādītas šo tiesu Tiesai uzdotajos jautājumos (skat. spriedumus, 1993. gada 18. marts, Viessmann, C‑280/91, EU:C:1993:103, 17. punkts, kā arī 2019. gada 19. decembris, Nederlands Uitgeversverbond un Groep Algemene Uitgevers, C‑263/18, EU:C:2019:1111, 31. punkts).

29

Izskatāmajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu jautājumu izriet, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kādā mērā kompetentā valsts iestāde var uzskatīt, ka lauksaimniekam piešķirts atbalsts neatbilst atbalsta attiecināmības kritērijiem situācijā, kurā nomas līgums, kas iesniegts atbalsta pieteikuma pamatošanai, lai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu pierādītu, ka lauksaimniecības platība ir šī lauksaimnieka rīcībā, un kas šī pieteikuma izskatīšanas brīdī ir spēkā esošs, vēlāk tiek atcelts ar atpakaļejošu spēku šī līguma piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis minētais lauksaimnieks. Precīzāk, no šī lūguma izriet, ka minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai kompetentā valsts administrācija šādā situācijā var uzskatīt, ka minētais lauksaimnieks nav izpildījis atbalsta attiecināmības kritērijus, neatkarīgi no šī līguma atcelšanas brīža.

30

Ciktāl pirmajā jautājumā ir atsauce uz Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktu, jānorāda, ka saskaņā ar šīs normas pirmo daļu, ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta attiecināmības kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar lauksaimniecības nozares tiesību aktiem, atbalstu neizmaksā vai atsauc pilnībā vai daļēji.

31

Šī 63. panta 1. punkta pirmā daļa attiecas uz atbalsta attiecināmības kritēriju, saistību un citu pienākumu neievērošanas tiesiskajām sekām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. aprīlis, Baramlay, C‑6/23, EU:C:2024:294, 67. punkts). Turpretī tajā nav definēti šie kritēriji, kuri atšķiras atkarībā no attiecīgās palīdzības vai atbalsta shēmas.

32

Tā kā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotais atbalsta pieteikums attiecas it īpaši uz vienotā platībmaksājuma shēmu, jākonstatē, ka, lai novērtētu, vai persona, kura atbalstu saņēmusi saskaņā ar šo shēmu, atbilst attiecināmības kritērijiem, būtiskas ir ne tikai Regulas Nr. 1306/2013 normas par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, bet arī Regulas Nr. 1307/2013 normas par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar KLP atbalsta shēmām.

33

Šādos apstākļos jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regula Nr. 1306/2013 un Regula Nr. 1307/2013 jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka kompetentā valsts administrācija uzskata, ka vienotā platībmaksājuma pieteikums kļuvis nepieņemams tikai tādēļ, ka nomas līgums, kurš attiecas uz šajā pieteikumā paredzēto lauksaimniecības platību, kurš iesniegts šī pieteikuma pamatošanai, lai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu pierādītu, ka lauksaimniecības platība ir šī lauksaimnieka rīcībā, un kurš minētā pieteikuma izskatīšanas brīdī ir spēkā esošs, vēlāk tika atcelts ar atpakaļejošu spēku līguma piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis minētais lauksaimnieks, neatkarīgi no šī līguma atcelšanas brīža.

34

Saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 1. punktu dalībvalstis, kuras 2014. gadā piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izklāstīta Regulas Nr. 73/2009 V sadaļas 2. nodaļā, varēja nolemt minēto shēmu turpināt piemērot ilgākais līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar pirmajā minētajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

35

Vienotā platībmaksājuma shēma ir atsaistītais atbalsts, proti, tā nav atkarīga no lauksaimnieciskās ražošanas. Ar to sniedz tiešu ienākumu atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem, kuri patiesi veic lauksaimniecisku darbību un kuru rīcībā tādējādi faktiski ir lauksaimniecības zeme, uz kuras šī darbība tiek veikta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 52. punkts).

36

Saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu vienoto platībmaksājumu piešķir katru gadu par katru atbalsttiesīgo hektāru, ko lauksaimnieks deklarējis saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

37

Pirmām kārtām, lai saņemtu vienoto platībmaksājumu, jāizpilda nosacījums, ka lauksaimnieka deklarētā platība atbilst jēdziena “atbalsttiesīgs hektārs”, kas attiecas uz jebkuru saimniecības lauksaimniecības zemi, uz kuras tiek veiktas lauksaimniecības darbības, definīcijai Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta izpratnē (spriedums, 2024. gada 4. jūlijs, Asoprovac, C‑708/22, EU:C:2024:573, 18. punkts). Saskaņā ar šīs regulas 32. panta 4. punktu deklarēto platību uzskata par atbalsttiesīgu hektāru tikai tad, ja tā visu attiecīgo kalendāro gadu atbilst minētajai definīcijai, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumā.

38

Otrām kārtām, lai saņemtu vienoto platībmaksājumu, jāizpilda arī Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 5. punktā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumā, lauksaimnieka deklarētie atbalsttiesīgie hektāri ir viņa rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgajā valstī noteikta Regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā minētajai atbalsta pieteikuma grozīšanai.

39

Saskaņā ar judikatūru, lai noteiktu, vai platība ir lauksaimnieka “rīcībā” Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 5. punkta nozīmē, šajā regulā nav prasīts, lai šis lauksaimnieks iesniegtu formālu juridisku dokumentu, kas pierāda, ka viņam ir “tiesības izmantot” attiecīgo platību – šajā ziņā pietiek ar to, ka tiek pierādīta šīs platības faktiska izmantošana, kā arī minētā lauksaimnieka pietiekama autonomija veikt lauksaimniecisko darbību minētajā platībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 53. punkts).

40

Treškārt, jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 60. pantu, neskarot īpašo noteikumu piemērošanu, lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.

41

Tiesa jau ir nospriedusi, ka atbalsta potenciāla saņēmēja ļaunprātīgas rīcības pierādīšanai nepieciešams, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopums, no kuriem izriet, ka, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvs elements, ko veido vēlme iegūt no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus (spriedums, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑176/20, EU:C:2022:274, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Situācijā, kad nomas līgums, kas attiecas uz lauksaimniecības platības, kuru lauksaimnieks deklarējis saistībā ar vienotā platībmaksājuma pieteikumu, un kas bija spēkā šī pieteikuma iesniegšanas brīdī, vēlāk tiek atcelts ar atpakaļejošu spēku šī līguma piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis minētais lauksaimnieks, kompetentā valsts administrācija šī iemesla dēļ vien nevar uzskatīt, ka Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punktā, kā arī 36. panta 5. punktā paredzētie kritēriji nav izpildīti, neatkarīgi no minētā līguma atcelšanas brīža.

43

Proti, gadījumā, ja nomas līgums tiek atcelts pēc tā kalendārā gada beigām, par kuru tiek pieprasīts vienotais platībmaksājums, šie kritēriji principā ir izpildīti. Šāda lauksaimniecības platības nomas līguma atcelšana, neraugoties uz tās atpakaļejošo raksturu, neļauj ne uzskatīt, ka deklarētie hektāri visā attiecīgajā kalendārajā gadā neatbilda “atbalsttiesīga hektāra” definīcijai saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punktu, ne konstatēt, ka lauksaimniecības platība faktiski nebija lauksaimnieka rīcībā dienā, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar šīs regulas 36. panta 5. punktu. It īpaši minētā līguma atcelšana pati par sevi nevar likt apšaubīt iesniedzējtiesas konstatējumu, ka lauksaimnieks faktiski izmantoja šo lauksaimniecības platību un tam bija pietiekama autonomija minētajā dienā veikt lauksaimniecisko darbību atbilstoši šī sprieduma 39. punktā atgādinātajai judikatūrai.

44

Turklāt, tā kā šī sprieduma 42. punktā minētajā situācijā nomas līgums atcelts tā piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis šis lauksaimnieks, līguma atcelšana pati par sevi, ja nav konstatēts šī sprieduma 41. punktā minētajā judikatūrā paredzētais subjektīvais kritērijs, nevar likt iesniedzējtiesai uzskatīt, ka šis lauksaimnieks pretrunā tiesiskā regulējuma mērķim mākslīgi radījis vienotā platībmaksājuma saņemšanai vajadzīgos nosacījumus vai mēģinājis ļaunprātīgi gūt labumu no citas personas zemesgabaliem, lai apietu Savienības tiesisko regulējumu par vienotā platībmaksājuma shēmu Tiesas judikatūras izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Jāprecizē – apstāklis, ka vienotā platībmaksājuma vajadzībām deklarētās platības nomas līgums atcelts, jo pašvaldība neievēroja publiskā iepirkuma noteikumus, pats par sevi nenozīmē, ka kompetentajai valsts iestādei iesniegtais atbalsta pieteikums nav pieņemams. Atšķirībā no citām KLP palīdzības vai atbalsta shēmām nevienā Savienības tiesību normā vienotā platībmaksājuma piešķiršana nav pakļauta šo noteikumu īstenošanai. Lai gan Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta otrajā daļā, tāpat kā tā pirmajā daļā, precizētas to attiecināmības kritēriju, saistību vai citu pienākumu neievērošanas sekas, kuri attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, ja šī neievērošana skar valsts vai Savienības noteikumus par publisko iepirkumu, ne minētās normas mērķis, ne arī tās sekas nav paredzēt nosacījumu, ka vienotā platībmaksājuma shēmas atbalstam vispārīgi jāatbilst šim regulējumam.

46

Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas c) punktu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 14. panta 1. punktu dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz apliecinošiem dokumentiem un pierādījumiem, ko var pieprasīt no atbalsta pieteicēja par platībām, uz kurām attiecas viņa pieteikums (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 60. punkts).

47

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstīm ir arī rīcības brīvība, izvēloties valsts pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem efektīvai pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un sodīšanai par tiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 62. punkts).

48

Dalībvalstu rīcības brīvības izmantošana attiecībā uz pierādījumiem, kas iesniedzami atbalsta pieteikuma pamatojumam, ir pakļauta zināmiem ierobežojumiem, it īpaši attiecībā uz iespēju pieprasīt pieteikuma iesniedzējam uzrādīt spēkā esošu juridisku dokumentu, kas pamato tā tiesības izmantot platības, uz kurām attiecas viņa pieteikums. Šajā kontekstā valsts tiesiskajā regulējumā, ar kuru tiek īstenota šī rīcības brīvība, jāievēro Savienības tiesību mērķi lauksaimniekiem paredzētā tiešā finansiālā atbalsta jomā un Savienības tiesību vispārējie principi, it īpaši samērīguma princips, kas prasa, lai ar tiesību normu ieviestie līdzekļi būtu piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 63. punkts).

49

Tādējādi Regula Nr. 1307/2013 pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā, lai saņemtu atbalstu, pamatojoties uz vienotā platībmaksājuma shēmu, ir izvirzīts nosacījums, ka pieteikuma iesniedzējam ir pienākums pierādīt, ka viņam ir “tiesības izmantot” šajā pieteikumā norādīto lauksaimniecības zemi, ja vien tiek ievēroti attiecīgā Savienības tiesiskā regulējuma mērķi un vispārējie Savienības tiesību principi, it īpaši samērīguma princips (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 68. punkts).

50

No Rumānijas valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka, neskarot pārbaudi iesniedzējtiesā, atbilstoši Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 3/2015 8. panta 1. punkta n) apakšpunktam – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, – Rumānijas tiesiskajā regulējumā paredzēts lauksaimnieka, kurš lūdz vienotā platībmaksājuma shēmas atbalstu, pienākums iesniegt pierādījumu, ka lauksaimniecības platība ir viņa rīcībā. No šiem pašiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar Rīkojumu Nr. 619/2015 dokumenti, kas pierāda, ka deklarētā atbalsttiesīgā zeme ir lauksaimnieka rīcībā, ietver tostarp lauksaimniecības zemes nomas līguma, kas noslēgts starp lauksaimnieku un pašvaldību, oriģināleksemplāra apliecinātu kopiju.

51

Rumānijas tiesībās paredzēto pierādījumu iesniegšana par to, ka lauksaimniecības platība ir lauksaimnieka rīcībā, neskarot pārbaudi iesniedzējtiesā, ir piešķiršanas kritērijs Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē, ņemot vērā, ka šī pierādījumu iesniegšana atbilst iepriekšējai prasībai, kas nepieciešama atbalsta pieteikuma spēkā esībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. aprīlis, Baramlay, C‑6/23, EU:C:2024:294, 66. punkts).

52

Lai gan iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai ar aplūkoto administratīvo praksi pamatlietā ir ievēroti Savienības tiesību mērķi lauksaimniekiem paredzētā tiešā finansiālā atbalsta jomā un Savienības tiesību vispārējie principi, it īpaši samērīguma princips, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tās kompetencē ir sniegt iesniedzējtiesai visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai ļautu izlemt jautājumu par šādu atbilstību, taisot spriedumu izskatāmajā lietā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Jāuzskata, ka kompetentās valsts administrācijas prakse, saskaņā ar kuru tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, lauksaimniecības platības nomas līguma atcelšanas gadījumā vienotā platībmaksājuma pieteikums tiek uzskatīts par nepieņemamu, neatkarīgi no šī līguma atcelšanas brīža, nav piemērota, lai nodrošinātu, ka tiek īstenots šī sprieduma 35. punktā atgādinātā tiesiskā regulējuma mērķis nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem, kuri patiesi veic lauksaimniecisku darbību un kuru rīcībā tādējādi faktiski ir lauksaimniecības zeme, uz kuras šī darbība tiek veikta.

54

Proti, gadījumā, kad nomas līgums tiek atcelts pēc tā kalendārā gada beigām, par kuru tiek pieprasīts vienotais platībmaksājums, jākonstatē, kā izriet no šī sprieduma 43. punkta, ka Savienības tiesībās paredzētie attiecināmības kritēriji principā ir izpildīti. Turklāt, atšķirībā no situācijas, kad lauksaimnieks nav iesniedzis dokumentu, kas pierāda, ka viņam ir “tiesības izmantot” lauksaimniecības zemi, un kas ir spēkā esošs vienotā platībmaksājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī, gadījums, kad nomas līgums, kas paredzēts, lai pierādītu šīs “tiesības izmantot”, pēc attiecīgā kalendārā gada beigām tiek atcelts minētā līguma piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis šis lauksaimnieks, nevar, ņemot vērā šīs atcelšanas iemeslu, liecināt par situāciju, kurā lauksaimnieks vēlas ļaunprātīgi izmantot citiem piederošus zemesgabalus, lai apietu tiesisko regulējumu Tiesas judikatūras izpratnē (skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑116/20, EU:C:2022:273, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Šādā gadījumā uzskats, ka vienotā platībmaksājuma pieteikums neatbilst valsts tiesībās paredzētajam attiecināmības kritērijam, varētu – pretēji tiesiskā regulējuma mērķim – liegt šim lauksaimniekam tiešu ienākumu atbalstu, lai gan saskaņā ar iesniedzējtiesas paskaidrojumiem viņš patiesi veicis lauksaimniecisku darbību un tādējādi viņa rīcībā faktiski ir lauksaimniecības zeme, uz kuras šī darbība tika veikta.

56

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regula Nr. 1306/2013 un Regula Nr. 1307/2013 jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka kompetentā valsts administrācija uzskata, ka vienotā platībmaksājuma pieteikums kļuvis nepieņemams tikai tādēļ, ka nomas līgums, kurš attiecas uz šajā pieteikumā paredzēto lauksaimniecības platību, kurš iesniegts šī pieteikuma pamatošanai, lai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu pierādītu, ka lauksaimniecības platība ir šī lauksaimnieka rīcībā, un kurš minētā pieteikuma izskatīšanas brīdī ir spēkā esošs, vēlāk tika atcelts ar atpakaļejošu spēku līguma piešķiršanas procedūras pārkāpuma dēļ, ko nav pieļāvis minētais lauksaimnieks, neatkarīgi no šī līguma atcelšanas brīža.

Par otro jautājumu

57

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka otrais jautājums uzdots tikai gadījumam, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša. Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

58

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.