<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-510/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0510</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:494">EU:C:2020:494</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑510/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Openbaar Ministerie</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas</HT></P><P>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200625">2020. gada 25. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑510/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie,</HT></P><P>YU,</P><P>ZV</P><P>pret</P><P>AZ</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Hof van beroep te Brussel</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas apcietināšanas orderis</KEYWORD><KEYWORD>Pamatlēmums 2002/584/TI</KEYWORD><KEYWORD>6. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Izpildes tiesu iestādes jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>27. panta 3. punkta g) apakšpunkts un 4. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Papildu piekrišanas pieprasījums, ko apmierinājusi izpildes dalībvalsts prokuratūra</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Tiesa ir vairākkārt lēmusi par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> Pamatlēmuma 2002/584/TI<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Pamatlēmums (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Pamatlēmumu 2009/299/TI (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 81, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Pamatlēmums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</P></NOTE> 6. panta 1. punkta izpratnē, precizējot nosacījumus, kuri ir jāizpilda iestādei, kas <HT TYPE="ITALIC">izsniedz</HT> Eiropas apcietināšanas orderi (EAO)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Tostarp spriedums, <DATE ISO="20191212">2019. gada 12. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Parquet général du Grand‑Duché de Luxembourg</HT> un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Lionas un Tūras prokurori)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑566/19 PPU un C‑626/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1077">EU:C:2019:1077</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>spriedums Lionas un Tūras prokurori<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu sniedz tai iespēju interpretēt šo pašu jēdzienu, bet tagad saistībā ar Pamatlēmuma 6. panta 2. punktu, aplūkojot to saistībā ar tā 27. pantu. To lūdz darīt kāda Beļģijas tiesa, kas būtībā jautā, vai Nīderlandes prokuratūra ir uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, kas <HT TYPE="ITALIC">piekrīt</HT> iepriekšējā EAO, kas jau ir izpildīts, ietverto noziedzīgo nodarījumu uzskaitījuma papildināšanai.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības. Pamatlēmums 2002/584</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>[Pamatlēmuma] 5., 6. un 8. apsvērumā ir teikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>(5)</NO.P><TXT>Eiropas Savienībai nospraustais mērķis kļūt par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu liek atcelt izdošanu starp dalībvalstīm un to aizstāt ar nodošanas sistēmu starp tiesu iestādēm. Ieviešot jaunu, vienkāršotu sistēmu, saskaņā ar kuru notiesātas vai aizdomās turētas personas nodod sodu izpildei vai kriminālvajāšanai, būs iespējams izvairīties no sarežģītības un iespējamās kavēšanās,<?PAGE NO="2"?> kas piemīt pastāvošajām izdošanas procedūrām. Tradicionālās sadarbības attiecības, kas līdz šim pārsvarā pastāvēja starp dalībvalstīm, ir jāaizvieto ar sistēmu, kura brīvības, drošības un tiesiskuma telpā paredz brīvu tiesu nolēmumu apriti krimināllietās un kas attiecas gan uz procesuālajiem, gan uz galīgajiem nolēmumiem.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>[EAO], kuru paredz šis pamatlēmums, ir pirmais konkrētais pasākums, ar kuru krimināltiesību jomā īsteno savstarpējas atzīšanas principu, kuru Eiropadome raksturojusi kā tiesu iestāžu sadarbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>stūrakmeni<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(8)</NO.P><TXT>Nolēmumiem par [EAO] izpildi ir jābūt pakļautiem pietiekamai kontrolei, kas nozīmē, ka dalībvalsts tiesas iestādei, kurā pieprasītā persona ir apcietināta, būs jāpieņem lēmums par tās nodošanu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>[EAO] definīcija un pienākums to izpildīt<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>[EAO] ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts, lai cita dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis izpilda ikvienu [EAO], pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šis pamatlēmums [ne]groza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kā tie minēti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>[Pamatlēmuma] 6. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Kompetento tiesu iestāžu noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegšanas tiesu iestāde ir izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt [EAO], pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde ir izpildes dalībvalsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt [EAO], pamatojoties uz šīs valsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts informē Padomes ģenerālsekretariātu par kompetento iestādi saskaņā ar tās tiesību aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 14. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pieprasītās personas uzklausīšana<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Ja apcietinātā persona nepiekrīt tās nodošanai, kā paredzēts 13. pantā, viņai ir tiesības, ka to uzklausa izpildes tiesu iestāde saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>[Pamatlēmuma] 15. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Lēmums par nodošanu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izpildes tiesu iestāde termiņos un saskaņā ar šajā pamatlēmumā noteiktajiem nosacījumiem pieņem lēmumu par to, vai persona ir jānodod.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>[Pamatlēmuma] 19. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Personas noklausīšanās [uzklausīšana] līdz lēmuma pieņemšanai<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="019.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieprasīto personu uzklausa tiesu iestāde, piedaloties vienai citai personai, kuru izraugās saskaņā pieprasītājas tiesas dalībvalsts tiesībām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="019.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pieprasīto personu noklausās [uzklausa] saskaņā ar izpildu dalībvalsts tiesībām un saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka, izsniegšanas un izpildes iestādēm savstarpēji vienojoties.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="019.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Kompetentā izpildes iestāde var uzdot citai savas dalībvalsts tiesu iestādei piedalīties pieprasītās personas uzklausīšanā, lai nodrošinātu šā panta un izklāstīto nosacījumu pienācīgu piemērošanu.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 27. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Iespējamā kriminālvajāšana par citiem nodarījumiem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Katra dalībvalsts var paziņot Padomes ģenerālsekretariātam, ka tās attiecībās ar citām dalībvalstīm, kas veikušas tādu pašu paziņojumu, uzskata, ka ir dota piekrišana personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda vai piespiedu līdzekļa izpildei par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota, ja vien īpašā gadījumā izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par nodošanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izņemot gadījumus, kas paredzēti 1. un 3. punktā, nevar veikt nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesāt vai tai atņemt brīvību par nodarījumu, kas veikts pirms tās nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>ja izpildes tiesu iestāde, kas nodevusi personu, dod savu piekrišanu saskaņā ar 4. punktu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Piekrišanas pieprasījumu iesniedz izpildes tiesu iestādei kopā ar informāciju, kas minēta 8. panta 1. punktā, un tulkojumu, kas minēts 8. panta 2. punktā. Piekrišanu sniedz tad, kad nodarījums, attiecībā uz kuru to prasa, pats ir pakļauts nodošanai saskaņā ar šī pamatlēmuma noteikumiem. Piekrišanu atsaka 3. pantā minēto iemeslu dēļ, un citādi to var atteikt tikai 4. pantā minēto iemeslu dēļ. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības. Likums par EAO<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><DATE ISO="20031219">2003. gada 19. decembra</DATE> Wet betreffende het Europees aanhoudingsbevel (Belgisch Staatsblad, <DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembris</DATE>, 60075. lpp.).</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>[Likuma] 37. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="037.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pret personu, kas ir tikusi nodota, pamatojoties uz [EAO], ko ir izdevusi Beļģijas tiesu iestāde, nevar veikt kriminālvajāšanu, to notiesāt vai atņemt tai brīvību par nodarījumu, kas ir izdarīts pirms tās nodošanas un kas nav tas pats nodarījums, par kuru tā tika nodota.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="037.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>[Šā panta] 1. punkts netiek piemērots šādos gadījumos:</P><P>[..]</P></ALINEA><ALINEA>Ja, izņemot gadījumus, kas ir minēti pirmajā daļā, izmeklētājtiesneša, prokurora vai tiesas nolūks attiecīgā gadījumā ir veikt nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesāt vai atņemt tai brīvību par nodarījumu, kas ir izdarīts pirms tās nodošanas un kas nav tas pats nodarījums, par kuru tā tika nodota, ir jāiesniedz piekrišanas pieprasījums izpildes tiesu iestādei kopā ar informāciju, kas ir minēta 2. panta 4. punktā, kā arī tulkojumu, ja tas ir nepieciešams.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nīderlandes tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> likums par Pamatlēmuma transponēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Wet van <DATE ISO="20040429">29 april 2004</DATE> tot implementatie van het kaderbesluit van de Raad van de Europese Unie betreffende det Europees aanhoudingsbevel en de procedures van overlevering tussen de lidstaten van de Europese Unie (Stb. 2004, Nr. 195; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Olw<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>). Kopš <DATE ISO="20190713">2019. gada 13. jūlija</DATE> tajā ir izdarīti grozījumi.</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>[Likuma] 14. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="014.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Nodošana ir atļauta tikai ar vispārēju nosacījumu, ka nedrīkst veikt pieprasītās personas kriminālvajāšanu, sodīšanu vai citādi ierobežot tās personisko brīvību par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir izdarīti līdz dienai, kad tā ir tikusi nodota, un nav tie, kuru dēļ tā ir tikusi nodota, izņemot gadījumus, kad:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>šajā nolūkā tiek lūgta prokurora iepriekšēja piekrišana un tā tiek sniegta.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="014.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc izsniegšanas tiesu iestādes pieprasījuma un pamatojoties uz nosūtīto [EAO], kam ir pievienots tulkojums, prokurors sniedz piekrišanu 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē [..] attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem saskaņā ar šo likumu varētu būt atļauta nodošana. [..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>[Likuma] 35. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Pēc lēmuma, kas pilnībā vai daļēji ir pieņemts par nodošanu, tik drīz, cik tas ir iespējams, notiek pieprasītās personas faktiskā nodošana. Vienojoties ar izsniegšanas tiesu iestādi, prokurors nosaka nodošanas laiku un vietu.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Līdz <DATE ISO="20190713">2019. gada 13. jūlijam</DATE> spēkā esošās šā likuma redakcijas 44. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Prokurors ir tiesīgs rīkoties kā izsniegšanas tiesu iestāde.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Savukārt no <DATE ISO="20190713">2019. gada 13. jūlija</DATE> spēkā esošajā redakcijā 44. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Izmeklētājtiesnesis [<HT TYPE="ITALIC">rechter‑commissaris</HT>] ir tiesīgs rīkoties kā izsniegšanas tiesu iestāde.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Likums par tiesu iekārtu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><DATE ISO="18270418">1827. gada 18. aprīļa</DATE> Wet op de Rechterlijke Organisatie (Likums par tiesu iekārtu; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Wet RO<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>).</P></NOTE></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tā 127. pantu tieslietu un drošības lietu ministrs var sniegt vispārīgus un konkrētus norādījumus, kas attiecas uz prokuratūras funkciju un pilnvaru īstenošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības rašanās fakti un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rechtbank van eerste aanleg te Leuven</HT> (Lēvenas pirmās instances tiesa, Beļģija) izmeklētājtiesnesis <DATE ISO="20170926">2017. gada 26. septembrī</DATE> izsniedza EAO attiecībā uz Beļģijas pilsoni AZ viņa kriminālvajāšanai par viltošanas un krāpšanas noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti Beļģijā 2017. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Šā EAO izpildes rezultātā AZ tika Nīderlandē aizturēts un <DATE ISO="20171213">2017. gada 13. decembrī</DATE> ar <HT TYPE="ITALIC">rechtbank Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) lēmumu nodots Beļģijas iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180126">2018. gada 26. janvārī</DATE> tas pats Lēvenas izmeklētājtiesnesis izsniedza (otro) EAO par AZ nodošanu par pirmajā EAO neietvertiem viltošanas un krāpšanas noziedzīgajiem nodarījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>2018. gada 13. februārī <HT TYPE="ITALIC">arrondissementsparket Amsterdam</HT> (Amsterdamas rajona prokuratūra, Nīderlande) <HT TYPE="ITALIC">officier van justitie</HT> (prokurors) deva piekrišanu tam, ka pret AZ tiks uzsākta kriminālvajāšana par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir norādīti abos EAO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Visbeidzot, AZ tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>AZ pārsūdzēja spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Hof van beroep te Brussel</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija), apstrīdot to, ka Nīderlandes prokuratūru var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta un 27. panta 3. punkta g) apakšpunkta un 4. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hof van beroep te Brussel</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>1.1.</NO.P><TXT>Vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē ir autonoms Savienības tiesību jēdziens?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>1.2.</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma 1. daļu ir apstiprinoša: saskaņā ar kādiem kritērijiem var noteikt, vai izpildes dalībvalsts iestāde ir šāda tiesu iestāde un [EAO], ko tā ir izpildījusi, tādējādi ir tiesas nolēmums?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>1.3.</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma 1. daļu ir apstiprinoša: vai Nīderlandes prokuratūra, konkrētāk, <HT TYPE="ITALIC">officier van justitie</HT> (prokurors), ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē un vai [EAO], ko šī iestāde ir izpildījusi, tādējādi ir tiesas nolēmums?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>1.4.</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma 3. daļu ir apstiprinoša: vai ir pieļaujams, ka sākotnējo nodošanu saskaņā ar Pamatlēmuma 15. pantu pārbauda tiesu iestāde, konkrētāk, <HT TYPE="ITALIC">Overleveringskamer te Amsterdam</HT> (Amsterdamas tiesas Nodošanas lietu tiesu palāta, Nīderlande), tostarp garantējot attiecīgās personas tiesības tikt uzklausītai un iespēju vērsties tiesā, bet par papildu nodošanu saskaņā ar Pamatlēmuma 27. pantu atbildīga ir cita iestāde, proti, prokurors, kas nenodrošina attiecīgās personas tiesības tikt uzklausītai un iespēju vērsties tiesā, un tādējādi Pamatlēmumā bez jebkāda pamatota iemesla rodas acīmredzama nekonsekvence?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>1.5.</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmā jautājuma 3. un 4. daļu ir apstiprinoša: vai Pamatlēmuma 14., 19. un 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka prokuratūrai, kura darbojas kā izpildes tiesu iestāde, attiecīgās personas tiesības tikt uzklausītai un iespēja vērsties tiesā ir jāgarantē it īpaši, pirms tā sniedz piekrišanu personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanai par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms šīs personas nodošanas, pamatojoties uz [EAO], un uz ko neattiecas nodošanas pieprasījums?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Vai <HT TYPE="ITALIC">arrondissementsparket Amsterdam</HT> (Amsterdamas rajona prokuratūra) prokurors, kurš rīkojas, īstenojot [<HT TYPE="ITALIC">Olw</HT>] 14. pantu, ir izpildes tiesu iestāde Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē, kas ir nodevusi pieprasīto personu un kas var dot piekrišanu Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunkta un 4. punkta izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesā <DATE ISO="20190704">2019. gada 4. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesnieguši AZ, <HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra), Vācijas, Spānijas, Ungārijas un Nīderlandes valdības, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tiesas sēdes rīkošana netika atzīta par vajadzīgu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Vācijas valdība apšauba lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību (lai arī formāli neiebilzdama pret tā pieņemšanu), jo uzdotie jautājumi neesot nozīmīgi iesniedzējtiesas izskatāmā kriminālprocesa izspriešanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šie jautājumi drīzāk attiecas uz galīgiem juridiskiem dokumentiem, kas ir pieņemti Nīderlandē (par AZ nodošanu un Nīderlandes prokurora piekrišanu tam, ka pret AZ tiks uzsākta kriminālvajāšana par nodarījumiem pirms šīs nodošanas), nevis uz procesu, kas turpinās Beļģijas iesniedzējtiesā. Beļģijas tiesa nevarētu pārskatīt lēmumu par nodošanu, ko ir pieņēmusi Nīderlandes tiesa (proti, EAO izpildes tiesu iestāde).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa patiešām nevar lemt par Nīderlandes iestāžu lēmumu spēkā esamību, jo par to ir izlemjams saskaņā ar izpildes valsts (Nīderlande) tiesībām, un tas ir jādara attiecīgās valsts tiesu iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesas kompetencē ir izvērtēt, kādām tiesiskām sekām Beļģijas tiesībām ir jābūt lēmumiem, ko Beļģijas iestāžu izsniegtā EAO izpildes gaitā pieņēmušas Nīderlandes iestādes. Pieņemot, ka šie lēmumi ir spēkā esoši – kas tā būtu uzskatāms, pamatojoties uz savstarpējas uzticēšanās principu –, iesniedzējtiesa, kā jau esmu norādījis, var izvērtēt, kādas tiesiskas sekas tie rada saskaņā ar pašmāju tiesībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Beļģijas iestāžu kriminālvajātajai personai ir Pamatlēmuma 27. pantā atzītās tiesības uz to, ka ‑ atskaitot šajā normā paredzētos izņēmumus – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pret to veikt kriminālvajāšanu, to notiesāt vai tai atņemt brīvību [drīkst] tikai par nodarījumu, par kuru tā nodota<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <DATE ISO="20081201">2008. gada 1. decembris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leymann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pustovarov</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑388/08 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:669">EU:C:2008:669</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Leymann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pustovarov</HT><QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>), 44. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minēto premisu, AZ nevarēja tikt notiesāts vai viņam tikt atņemta brīvība Beļģijā par nodarījumiem, kas nebija ietverti (pirmajā) EAO, ko ir izpildījusi Amsterdamas tiesa, ja vien Nīderlandes iestādes nav devušas piekrišanu (otrajā) EAO ietverto [nodarījumu uzskaitījuma] paplašināšanai, ko ir pieprasījušas Beļģijas iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Kā šo Pamatlēmumā noteikto tiesību subjekts AZ ir tiesīgs uz tām atsaukties Beļģijas tiesās, kuru kompetencē ir veikt viņa kriminālvajāšanu, viņu notiesāt vai atņemt viņam brīvību. Tādējādi sev par labu viņš var atsaukties uz sekām, kādas Beļģijas tiesībās rada iespējams izpildes valsts lēmuma, ar kuru ir dota piekrišana EAO ietvertā nodarījumu uzskaitījuma paplašināšanai, prettiesiskums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>AZ acīmredzami varētu iesniegt pārsūdzību Nīderlandes iestādēs, kuras ir devušas attiecīgo piekrišanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>piekrišana<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> parasti domāju piekrišanu, ko valsts izpildes iestāde dod saskaņā ar Pamatlēmuma 27. pantu, lai veiktu jau nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesātu vai tai atņemtu brīvību par nodarījumu, kas veikts pirms tās nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota.</P></NOTE> un kuras tādējādi to var arī atsaukt. Tomēr, tā kā AZ jau ir nodots Beļģijas iestādēm, tad noteikt viņam pienākumu apstrīdēt piekrišanu tiesā, kas atrodas izpildes dalībvalstī (Nīderlande), kuru tas jau ir pametis, varētu apgrūtināt viņam iespējas izmantot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un rezultēties kriminālprocesa paildzināšanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Beļģijas tiesas bez nepieciešamības pārbaudīt Nīderlandes iestāžu dotās piekrišanas spēkā esamību var izvērtēt to no Savienības tiesību viedokļa, šaubu gadījumā sadarbojoties ar Tiesu. Citiem vārdiem, tās var analizēt šo piekrišanu aspektos, kas ir reglamentēti tikai Pamatlēmumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Konkrēti šajā lietā iesniedzējtiesa var pārbaudīt, vai piekrišanu ir devusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta un 27. panta izpratnē, jo šis jēdziens (kā izklāstīšu turpinājumā) ir autonoms Savienības tiesību jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ja šīs pārbaudes rezultātā Nīderlandes prokuroram nebūtu atzīstamas tiesības rīkoties kā izpildes tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmuma 6. panta 2. punktu un 27. pantu, iesniedzējtiesa var no tā izsecināt visas pienācīgās sekas atbilstoši Beļģijas tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Īsumā sakot, ja strīds ir tikai par to, vai Nīderlandes iestāde, kas devusi piekrišanu pēc Beļģijas iestāžu pieprasījuma, var tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>tiesu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> iestādi EAO kontekstā un saskaņā ar Savienības tiesībām, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, manuprāt, ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Autonomais <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> jēdziens (pirmā prejudiciālā jautājuma 1. daļa)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Visas personas, kas ir iestājušās prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā – izņemot Ungārijas valdību, kas par to nav tieši paudusi savu nostāju –, piekrīt, ka Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> ir Savienības tiesību autonoms jēdziens.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Bez iebildumiem piekrītu šim apgalvojumam. Lai arī Tiesa līdz šim ir lēmusi par šo jēdzienu Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta (izsniegšanas iestāde) jomā, uzskatu, ka tās argumenti ir ekstrapolējami uz minētā panta 2. punkta interpretāciju (izpildes iestāde).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai arī atbilstoši procesuālās autonomijas principam dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem var izraudzīties <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kuras kompetencē ir izsniegt EAO, to ziņā nav noteikt šā jēdziena nozīmi un tvērumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>jo minētais jēdziens visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā vienlaicīgi Pamatlēmuma [..] 6. panta 1. punkta tekstu, tā kontekstu un šī pamatlēmuma mērķi<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums Lionas un Tūras prokurori, 51. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tādi paši apsvērumi attiecas uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, kas ir kompetenta izpildīt EAO un līdz ar to saskaņā ar Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktu un 4. punktu arī dot šajās normās minēto piekrišanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tādējādi uz pirmā prejudiciālā jautājuma 1. daļu ir jāatbild apstiprinoši, un tas savukārt paver iespēju izvērtēt pārējās šā jautājuma daļas, kuras iztirzāšu kopā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prokuratūra kā izpildes tiesu iestāde Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prokuratūra kā izsniegšanas tiesu iestāde: Tiesas judikatūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tiesa jau ir noteikusi nosacījumus, kas ir jāizpilda tiesu iestādei, kurai ir tiesības izsniegt EAO. Šie nosacījumi izriet no interpretācijas, kas ir balstīta uz trim faktoriem: a) Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta teksts; b) konteksts, kurā ir ietverta šī norma; un c) paša Pamatlēmuma mērķis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Tostarp spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190527">2019. gada 27. maijs</DATE>, <NAME.CASE>PF (Lietuvas ģenerālprokurors)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑509/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:457">EU:C:2019:457</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>spriedums Lietuvas ģenerālprokurors<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>), 28. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minēto, Tiesa ir lēmusi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>nav ierobežots ar to, ka ar to tiktu apzīmēti vienīgi dalībvalsts tiesneši vai tiesas, bet gan ļauj – plašākā nozīmē – nosegt iestādes, kas attiecīgajā tiesību sistēmā piedalās tiesas spriešanas sistēmā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Poltorak</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑452/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:858">EU:C:2016:858</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Poltora</HT>k<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>), 33. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Lai precizētu, kuras no iestādēm, kas piedalās tiesas spriešanas sistēmā, ir uzskatāmas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>tiesu iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, Tiesa ir ņēmusi vērā to, ka Pamatlēmums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās instruments, kurš attiecas ne tikai uz krimināltiesu pieņemto galīgo nolēmumu savstarpējo atzīšanu, bet plašāk arī uz <HT TYPE="ITALIC">tādu nolēmumu savstarpējo atzīšanu, kurus dalībvalstu tiesu iestādes ir pieņēmušas kriminālprocesā</HT>, tostarp ar kriminālvajāšanu saistītajā šī procesa posmā<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190527">2019. gada 27. maijs</DATE>, <NAME.CASE>OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑508/18 un C‑82/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:456">EU:C:2019:456</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>spriedums Lībekas un Cvikavas prokuratūras<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>), 52. punkts; mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Konkretizējot – turpinājumā tā norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>process<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, kurš ir interpretējams plaši, var ietvert kriminālprocesu kopumā, proti, pirmstiesas stadiju, pašu kriminālprocesu un krimināltiesas galīgā nolēmuma, kas pieņemts attiecībā uz personu, kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izpildi<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Turpat, 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tā kā EAO ir tiesu iestāžu sadarbības instruments, to var izsniegt kriminālprocesos to plašākā nozīmē, tostarp tajos, par kuriem prokuratūrām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>ir jārada priekšnoteikumi šīs dalībvalsts krimināltiesu tiesu varas īstenošanai<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Turpat, 62. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> jēdzienā Pamatlēmuma 6. panta 1. punkta izpratnē principā ir ietverama prokuratūra.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā savstarpēja uzticēšanās un savstarpēja atzīšana ir fundamentāli nozīmīgas Pamatlēmuma sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kovalkovas</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑477/16 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:861">EU:C:2016:861</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Kovalkovas</HT><QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>), 27. punkts: savstarpēja uzticēšanās un savstarpēja atzīšana <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>ļauj izveidot un uzturēt telpu bez iekšējām robežām. Konkrētāk, it īpaši attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ar savstarpējas uzticēšanās principu katrai no šīm valstīm ir noteikts pienākums uzskatīt, izņemot ārkārtas apstākļus, ka visas pārējās dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, it īpaši šajās tiesībās atzītās pamattiesības<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</P></NOTE>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>izsniegšanas tiesu iestādei ir jāvar sniegt izpildes tiesu iestādei pārliecību, ka, ņemot vērā izsniegšanas dalībvalsts tiesību sistēmā sniegtās garantijas, tā, <HT TYPE="ITALIC">īstenojot savas ar Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu saistītās funkcijas, rīkojas neatkarīgi</HT><QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums Lībekas un Cvikavas prokuratūras, 74. punkts; mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādējādi prokuratūra var tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> EAO izsniegšanas mērķiem, ja tai ir statuss, kas nodrošina tās neatkarību, pat ja, kā uzskata Tiesa, šai neatkarībai nav jābūt tādai pašai kā <HT TYPE="ITALIC">tiesu neatkarībai</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>No šī skatpunkta ir pietiekami, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>[ka] pastāvētu normatīvi un organizatoriski noteikumi, ar kuriem būtu iespējams nodrošināt, ka izsniegšanas tiesu iestādei, pieņemot lēmumu par šāda aresta ordera izsniegšanu, nav nekāda riska tikt pakļautai tostarp konkrētiem izpildvaras norādījumiem<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Turpat, 74. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Diviem iepriekš minētajiem nosacījumiem – dalība tiesu varas īstenošanā un neatkarība, izslēdzot izpildvarai iespēju dot konkrētus norādījumus, – Tiesa pievieno trešo nosacījumu, kas attiecas uz procedūru, kurā prokuratūrai ir tiesības izsniegt EAO, proti, prokurora veikto EAO izsniegšanu ir jābūt iespējai pārbaudīt tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šī prasība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>nav nosacījums, lai šo iestādi varētu uzskatīt par izsniegšanas tiesu iestādi Pamatlēmuma [..] 6. panta 1. punkta izpratnē. Šāda prasība neattiecas uz minētās iestādes normatīviem un organizatoriskiem noteikumiem, bet gan ir saistīta ar šāda ordera izsniegšanas procedūru<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>. Spriedums Lionas un Tūras prokurori, 48. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Īsumā – prokuratūra, kas piedalās tiesu varas īstenošanā, tiek uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>izsniegšanas tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> tikai tad, ja tai ir institucionāls statuss, kas izslēdz iespēju, ka tā varētu saņemt konkrētus norādījumus no izpildvaras. Ja tas tā ir, tad tai ir tiesības izsniegt EAO, ja vien tās lēmumu var pārsūdzēt tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tā tas ir tikai tad, ja EAO tiek izdots, lai veiktu kriminālvajāšanu. Attiecībā uz EAO brīvības atņemšanas soda izpildei Tiesa noraida, ka būtu nepieciešams, lai par prokuratūras lēmumu varētu celt prasību tiesā. Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191212">2019. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (Briseles prokurors)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑627/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1079">EU:C:2019:1079</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>spriedums Briseles prokurors<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>), 39. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Šīs judikatūras attiecināšana uz prokuratūru kā EAO izpildes iestādi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Vai iepriekš aprakstītie nosacījumi, kam ir pakārtota iespēja uzskatīt prokuratūru par izsniegšanas iestādi, ir tāpat piemērojami tālab, lai to varētu uzskatīt par EAO <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>izpildes tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>AZ un Vācijas un Spānijas valdības uz šo jautājumu atbild apstiprinoši, savukārt Nīderlandes valdība dod priekšroku mazāk stingrai piemērošanai attiecībā uz neatkarības prasībām un pakļautību pārbaudei tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>AZ tika nodots saskaņā ar kādas Amsterdamas tiesas nolēmumu, kas rīkojās kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>izpildes tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē;</P></ITEM><ITEM><P>savukārt Pamatlēmuma 27. pantā minēto piekrišanu deva prokurors, kurš arī ir no Amsterdamas un par kura tiesībām to darīt tiek debatēts pamatlietā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šiem faktiem, iesniedzējtiesa jautā konkrēti, vai Nīderlandes prokuratūra var izpildīt EAO, proti, rīkoties kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tomēr šis jautājums ir jēgpilns, ja pamatojamies uz pieņēmumu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>piekrišanu dodošā tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> (Pamatlēmuma 27. pants) ir tā pati <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>izpildes tiesu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> (Pamatlēmuma 6. panta 2. punkts). Kā nupat jau minēju, šajā gadījumā par EAO izpildi lēma Nīderlandes tiesa, bet Nīderlandes prokuratūra pēc tam tikai deva Beļģijas iestāžu prasīto piekrišanu paplašināt uz AZ attiecināmo nodarījumu uzskaitījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tāpēc šajā situācijā būtiski ir nevis tas, vai Nīderlandes prokuratūrai teorētiski bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>izpildes tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> statuss, bet gan tas, vai tā varēja saskaņā ar Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktu dot piekrišanu paplašināt to nodarījumu uzskaitījumu, par kuriem persona var tikt saukta pie atbildības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>No Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunkta gramatiskas interpretācijas izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">dot piekrišanu</HT> var tikai tas, kurš ir <HT TYPE="ITALIC">izpildījis</HT> EAO. Piekrišanu, ko šajā normā min likumdevējs, dod tieši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>izpildes tiesu iestāde, kas nodevusi personu<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>. Ņemot vērā formulējuma viennozīmīgumu, manuprāt, par to vairs nav diskutējams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 27. pants izslēdz to, ka šīs lietas apstākļos prokurors varētu dot piekrišanu paplašināt to nodarījumu uzskaitījumu, kuru dēļ AZ tika nodots. Saskaņā ar šo normu piekrišanu dot bija tās Nīderlandes izpildes iestādes (šajā gadījumā Amsterdamas tiesas) kompetencē, kura bija nodevusi attiecīgo personu Beļģijas iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ja tas tā ir, tad iesniedzējtiesas jautājums nav saistīts ar konkrētajiem lietas apstākļiem. Lai kāds arī teorētiski būtu prokuratūras kā izpildes tiesu iestādes statuss, ņemot vērā, ka šajā gadījumā tieši Nīderlandes tiesa bija tā, kas nodeva pieprasīto personu, Amsterdamas prokurors nevarēja dot piekrišanu, kas ir minēta Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra) savukārt uzskata, ka dalībvalstu procesuālā autonomija, kas sniedzas pāri Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā burtiski noteiktajam, ļauj dalībvalstīm par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>piekrišanu dodošo tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> izraudzīties kādu citu, no izpildi veicošās atšķirīgu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Neuzskatu, ka šī norma pieļautu šādu interpretāciju. Drīzāk tā to izslēdz.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Dalībvalstis tādējādi var brīvi noteikt tiesību aktos, kuras tiesu iestādes kompetencē ir izpildīt EAO. Taču, līdzko tas ir noteikts, saikni [, kura Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā paredzēta] starp šo iestādi un iestādi, kas dod piekrišanu EAO paplašināšanai, nedrīkst pārraut, aizbildinoties ar procesuālās autonomijas principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Pamatlēmumā ir noteikta abu šo iestāžu tāpatība, pār kuru valstu likumdevējiem nav teikšanas. Dalībvalstu autonomija ļauj tām izraudzīties izpildes tiesu iestādi, taču nav tik plaša, ka tās varētu neņemt vērā Pamatlēmumā paredzētu noteikumu (ka iestādei, kas izpilda, ir jābūt tai pašai iestādei, kas dod piekrišanu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šī tāpatība turklāt ir paredzēta pamatotu iemeslu dēļ:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>no vienas puses, iestāde, kas jau ir izpildījusi EAO, spēj vislabāk izvērtēt tā paplašināšanas lietderīgumu, jo tai jau ir bijusi iespēja ar to detalizēti iepazīties;</P></ITEM><ITEM><P>no otras puses, ja iestāde, kas dod piekrišanu, nebūtu tā pati iestāde, kas jau ir izpildījusi EAO, tai lēmuma pieņemšanai būtu vajadzīgs vairāk laika nekā iestādei, kas jau ir izpildījusi EAO un kam jau ir zināmi lietas apstākļi. Šis novilcinājums, iespējams, nozīmētu to, ka tiktu paildzināta paplašināšanas procedūras izskatīšana un tādējādi nodotās personas tiesiskā situācija, kas šīs<?PAGE NO="11"?> personas tiesību efektīvas izmantošanas ziņā nav būtībā normāla<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><DATE ISO="20191009">2019. gada 9. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>NJ (Vīnes prokuratūra)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑489/19 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:849">EU:C:2019:849</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa ir atzinusi, ka tiesa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>apstiprina<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> EAO, ko ir izsniegusi prokuratūra, kas ir pakļauta izpildvarai. Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstis var <HT TYPE="ITALIC">sadalīt</HT> EAO izsniegšanas kompetenci divām iestādēm. Tas vienkārši nozīmē to, ka izsniegšanas iestāde būs tikai tā iestāde, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>apstiprinājusi<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> prokuratūras lēmumu. Tāpat dalībvalstis var ļaut piedalīties Pamatlēmuma 27. panta piekrišanas došanas procedūrā iestādei, kas nav tā pati iestāde, kas ir izpildījusi EAO, bet formāli piekrišana ir jādod izpildes iestādei.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Lai arī galu galā nepiekrītu pieņēmumam, uz kuru pamatojas <HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra), šo argumentu pārbaudīšu pakārtoti, vispirms pievēršoties nosacījumiem, kas būtu jāizpilda, lai izsniegtu EAO. Turpinājumā aplūkošu tos nosacījumus, kas būtu jāizpilda, lai dotu piekrišanu paplašināt jau izpildītā EAO ietverto nodarījumu uzskaitījumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nepieciešamie nosacījumi EAO izpildei un prokuratūras statuss Nīderlandē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka trīs iepriekš minētie nosacījumi, lai prokuratūra varētu izsniegt EAO (proti: dalība tiesu varas īstenošanā, neatkarība un iespēja tās lēmumu pārbaudīt tiesā)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. šo secinājumu 43.–53. punktu.</P></NOTE>, ir attiecināmi arī uz EAO izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Atgādināšu – Tiesa uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>saistībā ar pasākumu, kurš tāpat kā [EAO] izsniegšana var ietekmēt attiecīgās personas tiesības uz brīvību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pantā, šī aizsardzība nozīmē, ka [ir jāpieņem] lēmums, kas atbilst prasībām, kuras ir raksturīgas efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums Lībekas un Cvikavas prokuratūras, 68. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šis pats kritērijs ir jāpiemēro EAO izpildei, jo ar to attiecīgajai personai var arī tikt liegtas personas tiesības uz brīvību. Tā tas, protams, ir gadījumā, ja izpildes netiešs iznākums ir tāds, ka nodotajai personai pēc tiesāšanas tiek piemērots brīvības atņemšanas sods. Taču tas pats var notikt arī vēl agrāk, ja notiek brīvības atņemšana (uz laiku), par ko var lemt izpildes tiesu iestāde, kamēr tā lemj par nodošanu, kā noteikts Pamatlēmuma 12. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Atšķirībā no tā, kas notiek EAO izsniegšanas gadījumā, ar tā izpildi skartās personas tiesību aizsardzība tiesā netiek nodrošināta divos līmeņos: EAO izpildes procedūrā trūkst valsts apcietināšanas ordera izsniegšanai līdzvērtīgas formalitātes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160601">2016. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bob‑Dogi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑241/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:385">EU:C:2016:385</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Stingri ņemot, varētu domāt, ka EAO izpildes procedūra ir aizsargāta trijos līmeņos: divi līmeņi ir rodami EAO izsniegšanas procedūrā, un viens – izpildes procedūrā.</P></NOTE>. Taču vienīgajā esošajā līmenī, proti, pieņemot lēmumu par izpildi, šī efektīvā tiesību aizsardzība ir jānodrošina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tādējādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>izpildes tiesu iestādei<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē ir jāspēj objektīvi un neatkarīgi izpildīt šo funkciju. Tā nevar būt pakļauta, kā arī izsniegšanas tiesu iestādei nevajadzēja būt pakļautai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>riskam, ka tās lēmumpieņemšanas pilnvaras varētu tikt pakārtotas ārējiem rīkojumiem vai norādījumiem, tostarp no izpildvaras, tā, lai nebūtu nekādu šaubu par to, ka lēmums [izpildīt] [EAO] ir jāpieņem šai iestādei, nevis galu galā – minētajai izpildvarai<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums Lībekas un Cvikavas prokuratūras, 73. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka atbilstoši Savienības tiesībām prokuratūrai ir tiesības izpildīt EAO tikai tad, ja tā nevar saņemt rīkojumus vai norādījumus no izpildvaras. Brīdī, kad notika šā strīda fakti, Nīderlandē tas tā nebija, jo saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Wet RO</HT> 127. pantu Nīderlandes prokuratūra varēja saņemt konkrētus izpildvaras norādījumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos nebūtu jāpārbauda vēl arī tas, vai EAO izpildes procedūrai, ko veica Nīderlandes prokuratūra, ir paredzēta pārsūdzība tiesā, kas ir līdzvērtīga tai pārsūdzības iespējai, kādu Tiesa prasa to EAO gadījumā, ko šī iestāde varētu izsniegt, ja tā būtu neatkarīga no izpildvaras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums Lionas un Tūras prokurori, 62. punkts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>Ja izsniegšanas dalībvalsts tiesībās kompetence izsniegt [EAO] ir paredzēta iestādei, kura, lai gan piedalās tiesvedības īstenošanā šajā dalībvalstī, tomēr pati nav tiesu iestāde, minētajā dalībvalstī ir jāpastāv iespējai pārsūdzēt tiesā lēmumu izsniegt šādu [EAO], tostarp šāda lēmuma samērīgumu, pilnībā ievērojot efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā raksturīgās prasības.<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā šī pati prasība tiktu attiecināta arī uz EAO izpildi, ko īsteno prokuratūra. Iespēja tās lēmumus pārsūdzēt tiesā arī ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>paredzēta, lai nodrošinātu, ka pārbaude par [EAO] [izpildes] nosacījumiem [..] atbilst no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā izrietošajām prasībām<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Turpat, 63. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nosacījumi, lai Nīderlandes prokuratūra varētu dot piekrišanu jau izpildīta EAO nodarījumu uzskaitījuma paplašināšanai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Attiecībā uz piekrišanu, kas ir paredzēta Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā, uzskatu, ka tai ir paredzami tie paši nosacījumi, kuri ir piemērojami EAO izpildei un no kuriem Nīderlandes prokuratūra neizpilda otro nosacījumu (pilnīga neatkarība no izpildvaras).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tādējādi Nīderlandes prokuratūra arī nevarēja dot šo piekrišanu, ja vien neatkarības prasība nav relativizējama vēl vairāk, nekā tas izriet no Tiesas judikatūras attiecībā uz Pamatlēmuma 6. panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Pretējā gadījumā tiktu sagrozīts modelis, atbilstoši kuram Pamatlēmums darbojas kā nodošanas sistēma starp tiesu iestādēm bez valsts varas iesaistīšanās, atskaitot gluži tehnisku un administratīvu iesaistīšanos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">West</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑192/12 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:404">EU:C:2012:404</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Tāpat nevarētu neievērot arī prasību par pārsūdzību tiesā, ja iestāde, kas dod piekrišanu, ir prokuratūra, kas ir neatkarīga no izpildvaras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Proti, ar pieprasījumu izpildes tiesu iestādei, lai tā dotu piekrišanu tam, ka tiek veikta jau nodotās personas kriminālvajāšana, tā tiek notiesāta vai tai tiek atņemta brīvība par kādu citu – no nodošanas pamatā esošajā EAO minētā atšķirīgu – nodarījumu, izsniegšanas tiesu iestāde izsniedz materiāltiesiski jeb substanciāli <HT TYPE="ITALIC">jaunu</HT> EAO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šī piekrišana tiek lūgta saistībā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>citu nodarījumu<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> (proti, nodarījumu, kurš kāda iemesla dēļ netika ietverts EAO, kas bija pieprasītās personas nodošanas pamatā), tādēļ to var formalizēt tikai ar procedūru, kas ir līdzvērtīga tai procedūrai, kuras rezultātā tika izpildīts šis EAO.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ar piekrišanu būtībā tiek atļauts (substanciāli) paplašināt personai inkriminēto nodarījumu uzskaitījumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Šo pieprasījumu nevajadzētu sajaukt ar pieprasījumu, ar kuru tiek ļauts ieviest tikai aprakstošas vai nejaušas izmaiņas jau izpildīta EAO aprakstītajos faktos. Tiesa pieļauj izmaiņas, kas nemaina sākotnējā nodarījuma raksturu un nerada neizpildīšanas pamatus (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Leymann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Pustovarov</HT>, 57. punkts).</P></NOTE>. Tādējādi ir loģiski, ka prokuratūrai piekrišanas došanā būtu jāievēro tās pašas prasības, kuras būtu bijis jāievēro attiecībā uz sākotnējo EAO, tostarp, ka tās lēmumu ir iespējams pārsūdzēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Nīderlandes valdība apgalvoja, ka valsts tiesībās pastāv šāda pārsūdzības iespēja, lai gan AZ to neizmantoja.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Rezumējot – lai gan Nīderlandes prokuratūra piedalās tiesu varas īstenošanā un tās lēmumus ir iespējams pārsūdzēt tiesā, risks, ka tā var tikt pakļauta izpildvaras konkrētiem rīkojumiem vai norādījumiem, nozīmē, ka to nevar uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē un tā arī nevar sniegt piekrišanu, kas ir minēta tā 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tiesības tikt uzklausītam Pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā paredzētajā piekrišanas došanas procedūrā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, kā iesaku atbildēt uz iepriekšējiem jautājumiem, uz šo jautājumu vairs nav jāatbild. Tomēr pilnīguma labad iztirzāšu arī pēdējo no iesniedzējtiesas problēmjautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra) un Nīderlandes valdība uzskata, ka Pamatlēmums jau nodotai personai neatzīst tiesības, ka izpildes iestāde to uzklausītu, pirms tā izlemj, vai dot piekrišanu tam, ka to nodarījumu uzskaitījums, par kuriem persona var tikt tiesāta, tiek paplašināts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 14. pantā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>[personai, kas] nepiekrīt tās nodošanai<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>, ir tiesības tikt uzklausītai, kuru izmantošanai Pamatlēmuma 19. pantā ir paredzēts uzklausīšanas process. Savukārt nekas nav teikts par jau nodotās personas piekrišanu pieprasījumam paplašināt nodarījumu uzskaitījumu. Tā kā šis pieprasījums ir adresēts izpildes tiesu iestādei, varētu domāt, ka ir vajadzīga tikai šīs iestādes piekrišana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Manuprāt, apstāklis, ka Pamatlēmumā par to nav nekas teikts, nevar liegt nodotajai personai viņas tiesības tikt uzklausītai (kas ietilpst ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā nedalāmi saistītajās tiesībās uz aizstāvību), pirms tiek paplašināts sākotnējā EAO ietverto nodarījumu uzskaitījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Šī paplašināšana, ja tai tiek piekrists, var izraisīt attiecīgās personas kriminālvajāšanu, notiesāšanu vai brīvības atņemšanu par nodarījumu, kas nav tas nodarījums, saistībā ar kuru tā pirms tam varēja aizstāvēties. No šo strīdus jautājumu atrisināšanas ir atkarīgs jau uzreiz tas, par kuriem nodarījumiem šī persona galu galā varēs tikt tiesāta; un šis apstāklis skaidri parāda, cik nozīmīgas ir viņas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Neredzu iemeslu, kādēļ šīs tiesības uz aizstāvību varētu tikt liegtas otrajā procedūrā, kuras sekas, kā jau esmu norādījis, var būt tikpat nelabvēlīgas kā tās, kas rodas pirmās procedūras iznākumā (izsniedzot sākotnējo EAO) vai pat nelabvēlīgākas par tām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Nodarījumu uzskaitījuma paplašināšanas procedūrā tiesības uz aizstāvību varētu tikt ievērotas vienā no šiem veidiem:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>vai nu, kā uzskata Vācijas valdība, Pamatlēmuma 27. panta procedūrā tiek nodrošināta uzklausīšana;</P></ITEM><ITEM><P>vai jau nodotajai personai tiek piedāvāta iespēja pret šo paplašināšanu iebilst izsniegšanas iestādē, pirms šī iestāde nosūta pieprasījumu izpildes iestādei.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Tiesas sprieduma iedarbības laikā ierobežošana</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra) ir lūgusi, lai gadījumā, ja Tiesa atzītu, ka tā nevar tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>tiesu iestādi<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta izpratnē, šo prejudiciālā nolēmuma tiesvedību noslēdzošajam spriedumam nebūtu tūlītējas iedarbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tiesa tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var ierobežot iespēju ieinteresētajām personām atsaukties uz tās interpretēto tiesību normu, lai apstrīdētu labticīgi nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai šādu ierobežojumu varētu noteikt, ir jābūt ieinteresēto personu labticībai un būtisku sarežģījumu rašanās riskam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Kovalkovas</HT>, 52. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Nīderlandes iestāžu labticība ir jāpieņem kā pašsaprotama, jo tās nav vilcinājušās bez kavēšanās pielāgot tās tiesisko regulējumu Tiesas judikatūrai saistībā ar Pamatlēmuma 6. panta 1. punktu. Tomēr tas pats nav sakāms par būtisku sarežģījumu rašanās risku, proti, piedāvātā Pamatlēmuma 6. panta 2. punkta interpretācijas tūlītēja piemērošana var arī neradīt šādus sarežģījumus, kuru <HT TYPE="ITALIC">Openbaar Ministerie</HT> (prokuratūra) starp citu nav arīdzan konkretizējusi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai atbildēt <HT TYPE="ITALIC">Hof van beroep te Brussel</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) šādi:</TXT><P>Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (<DATE ISO="20020613">2002. gada 13. jūnijs</DATE>) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Pamatlēmumu 2009/299/TI, 6. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>izpildes tiesu iestādes<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> jēdziens kā autonoms Savienības tiesību jēdziens neietver dalībvalsts prokuratūru, kas varētu būt tieši vai netieši pakļauta izpildvaras konkrētiem rīkojumiem vai norādījumiem.</P><P>Pamatlēmuma 2002/584/TI 27. panta 3. punkta g) apakšpunkts un 4. punkts ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalsts prokuratūra, kas varētu būt tieši vai netieši pakļauta izpildvaras konkrētiem rīkojumiem vai norādījumiem, nevar dot šajā normā minēto piekrišanu.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>