1

Ar apelācijas sūdzībām attiecīgi Eiropas Komisija (lietā C‑244/23 P), Wizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.) (turpmāk tekstā – “Wizz Air”) (lietā C‑245/23 P) un Societatea Naţională “Aeroportul Internaţional Timişoara – Traian Vuia” SA (AITTV) (lietā C‑246/23 P) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 8. februāra spriedumu Carpatair/Komisija (T‑522/20, EU:T:2023:51; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru nupat minētā tiesa ir atcēlusi Komisijas Lēmuma (ES) 2021/1428 (2020. gada 24. februāris) par valsts atbalstu SA. 31662 – C/2011 (ex NN/2011), ko Rumānija sniegusi Timišoaras starptautiskajai lidostai – Wizz Air (OV 2021, L 308, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), 2. pantu, ciktāl tajā secināts, ka 2010. gada Aeronavigācijas informācijas publikācijās (turpmāk tekstā – “AIP”) un 2008. gadā noslēgto AITTV un Wizz Air vienošanos dokumentos (turpmāk tekstā – “2008. gada vienošanās”) un to 2010. gada grozījumos (turpmāk tekstā – “2010. gada grozījumi”) minētās lidostas maksas nav uzskatāmas par valsts atbalstu.

2

Timišoaras starptautisko lidostu (Rumānija) apsaimnieko AITTV – akciju sabiedrība, kurā 80 % pamatkapitāla pieder Rumānijas valstij.

3

Carpatair SA ir viena no Rumānijas reģionālajām lidsabiedrībām. 2000. gadā tā šajā lidostā izveidoja savu darbības centru [hub], no kura tā nodrošināja aviopārvadājumus sazarotā maršrutu tīklā [hub-and-spoke].

4

2008. gadā saistībā ar stratēģiju, kuras mērķis bija piesaistīt zemcenu lidsabiedrības un palielināt lidostas vispārējo rentabilitāti, AITTV un Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība Wizz Air noslēdza 2008. gada vienošanās, kurās noteikti to sadarbības principi, kā arī vispārīgie noteikumi, ar kādiem Wizz Air izmantos lidostas infrastruktūru un pakalpojumus. 2010. gada 25. jūnijā divi no 2008. gada vienošanos dokumentiem tika grozīti ar 2010. gada grozījumiem, kuros Wizz Air un AITTV bija vienojušās par jaunu regulējumu, kas bija piemērojams laikposmā līdz 2011. gada 6. februārim. Wizz Air lidojumus no šīs lidostas sāka veikt 2008. gada oktobrī.

5

Carpatair2010. gada 30. septembrī iesniedza Komisijai sūdzību par apgalvoti nelikumīgu valsts atbalstu par labu Wizz Air.

6

Komisija 2011. gada 24. maijā informēja Rumāniju par lēmumu sākt formālo izmeklēšanas procedūru, kura paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, citastarp par 2008. gada vienošanos dokumentiem, kā arī par lidostas maksu atlaidēm un samazinājumiem, kas piešķirti atbilstoši 2007., 2008. un 2010. gada AIP.

7

Carpatair 2014. gada pārtrauca darbību Timišoaras starptautiskajā lidostā; pēc tam notika tās piespiedu reorganizācija. Kopš tā laika tās galvenā darbības bāze atrodas Aradas [Arad] lidostā (Rumānija) 50 kilometru (km) attālumā no Timišoaras starptautiskās lidostas; no tās tā citastarp piedāvā čarterlidojumus. Regulāros lidojumus tā vairs neveic.

8

2020. gada 24. februārī Komisija pieņēma strīdīgo lēmumu.

9

Saistībā ar lidostas maksām, kas minētas 2007., 2008. un 2010. gada AIP, Komisija strīdīgajā lēmumā secināja, ka attiecīgā pamatlikme, samazinājumi un atlaides šīm maksām nav selektīvi.

10

Attiecībā uz 2008. gada vienošanos dokumentiem un to 2010. gada grozījumiem (turpmāk tekstā visi kopā – “2008. un 2010. gada vienošanās”) Komisija, ņēmusi vērā ekonomistu vērtējumus, kas bija sagatavoti pēc šo vienošanos noslēgšanas, norādīja, ka ar tām bija paredzēts panākt AITTV rentabilitātes pieaugumu. Līdz ar to tā atzina, ka piesardzīgs privātais komersants tirgus ekonomikā būtu noslēdzis šādas vienošanās. Turklāt minētās vienošanās esot bijušas daļa no vispārējas stratēģijas un ilgtermiņa centieniem uzlabot Timišoaras starptautiskās lidostas vispārējo rentabilitāti. Tāpēc Komisija secināja, ka šīs vienošanās nepiešķīra Wizz Air saimniecisku priekšrocību, kādu tā nebūtu ieguvusi parastos tirgus apstākļos.

11

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 11. augustā, Carpatair cēla prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu.

12

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa nosprieda, ka, pirmkārt, Komisija ir izdarījusi tiesību kļūdu, nepārbaudīdama, vai 2010. gada AIP 7.3. punktā paredzētā lidostas maksu atlaide, aplūkojot to atsevišķi, bija selektīva. Otrkārt, Komisija neesot norādījusi tiesisko pamatu savam novērtējumam, ka 2008. un 2010. gada vienošanās nebija radījušas Wizz Air saimniecisku priekšrocību, kādu tā nebūtu ieguvusi parastos tirgus apstākļos. Tādēļ, atbalstījusi Carpatair prasības pamatošanas nolūkā izvirzīto pirmo pamatu un daļu no otrā pamata, Vispārējā tiesa atcēla strīdīgā lēmuma 2. pantu, kā precizēts šā sprieduma 1. punktā.

13

Komisija apelācijas sūdzībā lūdz Tiesu:

14

Carpatair lūdz Tiesu:

15

Wizz Air ar apelācijas sūdzību lūdz Tiesu:

16

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

17

Carpatair lūdz Tiesu:

18

Apelācijas sūdzībā AITTV lūdz Tiesu:

19

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

20

Carpatair lūdz Tiesu:

21

Ar pirmo pamatu Wizz Air, ko atbalsta Komisija, apgalvo, ka Vispārējā tiesa, atzīdama, ka 2008. un 2010. gada vienošanās bija viens no Carpatair konkurētspējas mazināšanās cēloņiem, ir sagrozījusi pierādījumus un nav ievērojusi būtiskas procesuālās prasības.

22

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka 2008. un 2010. gada vienošanās bija individuāli un tieši skārušas Carpatair – ar tādu pamatojumu, ka 2011. gadā, kad tika pieņemts lēmums par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, Carpatair un Wizz Air konkurēja piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas un ka laikā no 2008. līdz 2010. gadam Carpatair aviopasažieru skaits, rentabilitāte un ieņēmumi šajos piecos maršrutos bija ievērojami samazinājušies.

23

Tomēr Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā apstākli, ka šī samazināšanās bija līdzīga vai pat ievērojami mazāka par to, kāda Carpatair bija maršrutos, kuros tā nekonkurēja ar Wizz Air.

24

Turklāt pārsūdzētais spriedums ietverot acīmredzamas kļūdas, kas ietekmējot aprēķinu par Carpatair rentabilitātes mazināšanos.

25

Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 77. punktā Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka no paskaidrojumiem, ko Carpatair sniedza administratīvā procesa gaitā, izriet, ka šī sabiedrība esot pārmetusi arī to, ka tā nav varējusi pārņemt tos lidojumus ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, kurus nodrošināja divas citas lidsabiedrības, kas šo lidostu atstāja 2008. gadā, un kurus tagad nodrošina Wizz Air. Tomēr Vispārējā tiesā par šo aspektu neesot debatēts. Atcelšanas prasības pieteikuma A.8. pielikums “Carpatair2011. gada 7. jūnija paskaidrojumi Komisijai” šajā prasības pieteikumā esot tikai minēts, bet tā kopsavilkums neesot sniegts. Vispārējā tiesā par to neesot notikusi arī viedokļu apmaiņa; tas nozīmējot, ka nav ievērotas būtiskas procesuālās prasības, par kādām esot uzskatāmas Wizz Air tiesības tikt uzklausītai šajā ziņā.

26

Carpatair apšauba Wizz Air izvirzītā pirmā pamata pieņemamību. Proti, tā tikai lūdzot Tiesu no jauna izvērtēt faktus un pierādījumus. Turklāt nav tā, ka Wizz Air apgalvotā sagrozīšana acīmredzami izrietētu no lietas materiāliem.

27

Pakārtoti Carpatair uzskata, ka šis pamats nav pamatots.

28

Pirmām kārtām, Carpatair apgalvo – vispirms –, ka minētais pamats ir balstīts uz pārsūdzētā sprieduma 73. punktu, kurā Vispārējā tiesa esot tikai norādījusi, ka Carpatair ir pierādījusi, ka 2008. un 2010. gada vienošanās bija viens no iemesliem, kas nelabvēlīgi ietekmēja tās konkurētspēju, kļūdainu interpretāciju. Šo konstatējumu neatspēkojot pat apstāklis, ka arī tajos Carpatair nodrošinātajos maršrutos, kuros tā nekonkurēja ar Wizz Air, bija konstatējama rentabilitātes mazināšanās.

29

Turpinot – Wizz Air ignorējot to, ka 2008. un 2010. gada vienošanos kaitīgā ietekme skar ne tikai maršrutus, kuros tā konkurēja ar Carpatair. Tomēr pārsūdzētajā spriedumā šī ietekme esot konstatēta tikai tajos maršrutos, kuros Carpatair tieši konkurēja ar Wizz Air, – kā paredzēts LESD 263. panta ceturtajā daļā.

30

Visbeidzot – pārsūdzētā sprieduma 75. un 76. punktā gan esot konstatējama neliela kļūda Vispārējās tiesas aprēķinā par Carpatair rentabilitātes samazināšanos konkrētos maršrutos. Tomēr neesot noliedzams, ka laikā no 2008. līdz 2010. gadam neto rentabilitāte samazinājās.

31

Otrām kārtām, neesot tā, ka Vispārējā tiesa nebūtu ievērojusi Wizz Air tiesības tikt uzklausītai saistībā ar argumentu, ka Carpatair nebija iespējams pārņemt divu citu lidsabiedrību maršrutus ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas. Proti, kā Vispārējā tiesa esot norādījusi pārsūdzētā sprieduma 77. punktā, jau sākotnējās izmeklēšanas gaitā Carpatair esot sniegusi attiecīgus paskaidrojumus. Tātad Wizz Air esot bijusi informēta par Carpatair viedokli. Turklāt Wizz Air ignorējot apstākli, ka Vispārējās tiesas konstatējums pārsūdzētā sprieduma 78. punktā ir balstīts uz atcelšanas prasības pieteikuma A.7. un A.8. pielikumā ietvertajiem pierādījumiem.

32

Visbeidzot trešām kārtām, neesot tā, ka Wizz Air būtu ņēmusi vērā visus pierādījumus, balstoties uz kuriem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54.–86. punktā attiecībā uz Carpatair ir atzinusi, ka lēmums to skar individuāli.

33

Ar pirmo pamatu AITTV, ko atbalsta Komisija, citastarp apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka strīdīgais lēmums bija tieši un individuāli skāris Carpatair.

34

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa esot tikai izdarījusi pieņēmumu – bez pietiekamiem pierādījumiem –, ka Carpatair un Wizz Air bija konkurentes, bet nav ņēmusi vērā AITTV iesniegto informāciju, kas pierāda, ka Carpatair un Wizz Air nebija veida un lieluma ziņā salīdzināmas lidsabiedrības un ka tās darbojās lielā mērā atšķirīgos maršrutos.

35

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa esot arī izdarījusi pieņēmumu – bez pietiekamiem pierādījumiem –, ka būtiski strīdīgais lēmums bija skāris Carpatair, bet neesot ņēmusi vērā Vispārējā tiesā izvirzītos argumentus.

36

Pirmkārt, AITTV Vispārējā tiesā esot apgalvojusi, ka neatkarīgi no 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem to noslēgšanas laikā Carpatair juridiskais un faktiskais stāvoklis bija tāds, ka šī lidsabiedrība neesot spējusi turpināt sekmīgi darboties maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, jo tās ekspluatācijas modelis esot bijis novecojis. Neatkarīgi no attiecīgiem pierādījumiem, kas tai esot iesniegti, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā arī finanšu krīzi pasaulē, kas aplūkojamo faktisko apstākļu pastāvēšanas laikā ietekmēja lidsabiedrības un kas esot bijusi uzskatāma par vēl vienu ticamu izskaidrojumu grūtībām Carpatair darbībā.

37

Otrkārt, Carpatair neesot sniegusi pierādījumus par 2008. un 2010. gada vienošanos ietekmi uz tās stāvokli, ko tā pati atcelšanas prasības pieteikuma 4. punktā esot atzinusi par identisku ietekmei uz daudzām citām lidsabiedrībām, kas darbojas maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas. Turklāt no šā prasības pieteikuma 116. punkta izrietot, ka šīs vienošanās ietekmēja ne tikai šīs lidsabiedrības. Tomēr Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai minētās sabiedrības eventuālo zaudējumu cēlonis bija konkurence ar citām lidsabiedrībām, nevis ar Wizz Air, vai tomēr citi faktori.

38

Protams, kā norādīts pārsūdzētā sprieduma 70. punktā, laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam Carpatair aviopasažieru skaits, rentabilitāte un ieņēmumi piecos maršrutos, kuros tā konkurēja ar Wizz Air, esot ievērojami samazinājušies. Tomēr Vispārējai tiesai iesniegtie pierādījumi liecinot, ka Carpatair rentabilitāte ir samazinājusies visos šīs lidsabiedrības maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, nevis tikai maršrutos, kurus nodrošina arī Wizz Air. Taču pārsūdzētajā spriedumā neesot aplūkoti aspekti, kas saistīti ar to, ka Carpatair nav skarta tieši un individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

39

Trešām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 78. punktā Vispārējā tiesa esot minējusi Carpatair negūto peļņu, lai gan nupat minētā savos procesuālajos rakstos pirmajā instancē uz to neesot norādījusi.

40

Carpatair apšauba AITTV izvirzītā pirmā pamata pieņemamību – ar tādu pamatojumu, ka tas ir nekonkrēts, jo AITTV strīdīgos pasākumus nenošķirot no attiecīgajiem juridiskajiem kritērijiem un Vispārējās tiesas veikto pārbaudi par locus standi jaucot ar pārbaudi par interesi celt prasību.

41

Pakārtoti Carpatair apgalvo, ka šis pamats nav pamatots.

42

Proti, Vispārējā tiesa esot rūpīgi definējusi un piemērojusi juridiskos kritērijus, kas ir nozīmīgi tam, lai pierādītu, ka Carpatair ir tiesīga lūgt atcelt strīdīgo lēmumu, ciktāl tas attiecas gan uz 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem, gan uz 2010. gada AIP. No pārsūdzētā sprieduma, kurā izsmeļoši aplūkots jautājums, vai 2008. un 2010. gada vienošanās ir individuāli skārušas Carpatair, kā arī jautājums, vai gan šīs vienošanās, gan 2010. gada AIP to ir skārušas tieši, sistēmas nepārprotami izrietot, ka Carpatair locus standi ir juridiski pietiekami pierādīta.

43

Ar piekto pamatu AITTV, ko atbalsta Komisija, apgalvo, ka, pirmām kārtām, Vispārējā tiesa nav pietiekoši ņēmusi vērā Komisijas, Wizz Air un AITTV iesniegtos pierādījumus par to, ka 2008. un 2010. gada vienošanos noslēgšanas laikā starp Wizz Air un Carpatair nebija iedarbīgas konkurences.

44

AITTV uzskata: lai gan Vispārējai tiesai nav pienākuma izvērtēt katru tai izvirzīto argumentu, tomēr Vispārējā tiesa pārkāpj būtiskus procesuālos noteikumus, ja – kā šajā gadījumā pārsūdzētā sprieduma 63. un 69. punktā – tā ir minējusi daudzus būtiskus argumentus un pierādījumus, bet nav tos izvērtējusi, pat ja šīs informācijas izvērtēšana esot veikta saistībā ar Carpatair prasības atzīšanu par nepieņemamu.

45

AITTV, Wizz Air un Komisijas iesniegtie pierādījumi citastarp liecinot par to, ka 2008. un 2010. gada vienošanās bija saimnieciski racionālas un ka lidsabiedrību piedāvājumi bija atlasīti konkursa kārtībā; tas esot devis AITTV iespēju pieņemt vispievilcīgākos piedāvājumus. Šī informācija esot devusi iespēju pierādīt, ka ar šiem vienošanos dokumentiem bija paredzēts panākt rentabilitātes pieaugumu.

46

Turklāt pārsūdzētajā spriedumā neesot precizēti aplūkojamie tirgi un tirgus daļas, lidsabiedrību veiktspēja, maršrutu aizstājamība, ieguvums izmaksu un peļņas ziņā, kā arī citi parametri, kas dotu iespēju konstatēt, vai Wizz Air un Carpatair bija konkurentes.

47

Toties, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 15. punktā ir atzinusi, ka Carpatair bija pārtraukusi darbību Timišoaras starptautiskajā lidostā un ka tā vairs neveic regulāros lidojumus, tā neesot pietiekoši ņēmusi vērā šos būtiskos faktus.

48

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, nenorādīdama uz cēloņsakarību starp Carpatair finansiālajām grūtībām un apgalvoto Wizz Air konkurenci, kā arī pārsūdzētā sprieduma 83. punktā tikai formulēdama pieņēmumus, vienlaikus ignorējot citus iespējamus izskaidrojumus, kas izriet no lietas materiāliem.

49

Pirmajā instancē iesniegtā prasības pieteikuma 46. punktā Carpatair apgalvo, ka tā tieši konkurē ar Wizz Air piecos maršrutos, savukārt šā prasības pieteikuma 50. punktā tā esot atzinusi, ka ir pārtraukusi darbību piecpadsmit maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas. No tā izrietot, ka Carpatair grūtības bija pārāk lielas, lai tās varētu attiecināt uz Wizz Air konkurenci tikai vienā trešdaļā Carpatair nodrošināto maršrutu ar izlidošanu no šīs lidostas.

50

Turklāt Carpatair prasības pieteikumā pirmajā instancē neesot norādījusi, ka tā vairākos maršrutos konkurēja ar citām lidsabiedrībām, nevis ar Wizz Air. Tomēr šī konkurence, kas esot varējusi ietekmēt arī Carpatair stāvokli, pārsūdzētajā spriedumā neesot izvērtēta.

51

Carpatair uzskata, ka AITTV izvirzītais piektais pamats ir nepieņemams, ciktāl ar to pēdējā minētā sabiedrība tikai atkārto argumentus, kuri jau izvirzīti Vispārējā tiesā, bet nesniedz pierādījumus par tiesību kļūdu vai par pierādījumu sagrozīšanu.

52

Pakārtoti Carpatair apgalvo, ka šis pamats nav pamatots.

53

Šajā ziņā tā norāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasītāja konkurētspējas būtiska mazināšanās aplūkojamajos tirgos izriet nevis no padziļināta izvērtējuma par dažādām konkurences attiecībām šajos tirgos, bet – principā – no pirmšķietama konstatējuma, ka attiecīgajam pasākumam ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz šo stāvokli.

54

Pārsūdzētajā spriedumā iekļautais detalizētais vērtējums pierādot, ka Vispārējā tiesa ir pienācīgi izvērtējusi visus tai iesniegtos pierādījumus un ka tā pamatoti ir secinājusi, ka 2008. un 2010. gada vienošanās varētu būtiski ietekmēt Carpatair konkurētspēju attiecīgajos tirgos.

55

Pirmām kārtām, attiecībā uz Wizz Air izvirzītā pirmā pamata pieņemamību nākas konstatēt, ka Carpatair, vienlaikus apgalvojot, ka Vispārējās tiesas izdarītie konstatējumi par faktiem pēc būtības nav nepareizi, neatkarīgi no tā ir atzinusi kļūdu Vispārējās tiesas aprēķinā par Carpatair rentabilitātes mazināšanos, ņemot vērā skaitļus, kas minēti vienā no tās atcelšanas prasības pieteikuma pielikumiem. Turklāt, apgalvodama, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi tiesības tikt uzklausītai, Wizz Air ne tikai lūdz Tiesu no jauna izvērtēt faktus, bet arī norāda uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumu, kas uzskatāms par tiesību pamatu, kuru Tiesa var izskatīt saistībā ar apelāciju.

56

Otrām kārtām, attiecībā uz AITTV izvirzītā pirmā pamata pieņemamību ir jānorāda, ka, pirmkārt, šis pamats nav formulēts tik neprecīzi, ka nebūtu iespējams saprast argumentus, uz kuriem tas ir balstīts. Otrkārt, vienīgajam apstāklim, ko šī sabiedrība kļūdaini interpretējot – LESD 263. panta ceturtajā daļā minētajiem atcelšanas prasības pieņemamības nosacījumiem –, nevar būt tādas sekas, ka minētais pamats būtu jāatzīst par nepieņemamu. Proti, šādai kļūdai – ar pieņēmumu, ka tā tiktu pierādīta, – būtu jāizraisa tas, ka tas pats pamats tiktu noraidīts kā nepamatots.

57

Visbeidzot, trešām kārtām, attiecībā uz AITTV izvirzītā piektā pamata pieņemamību nākas konstatēt, ka ar šo pamatu šī sabiedrība iebilst pret pārsūdzēto spriedumu, jo Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā tai iesniegtos pierādījumus, un ka tā nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Tādēļ, tā kā minētais pamats ir ņemts no pārsūdzētā sprieduma, to pēc definīcijas nevar uzskatīt par pirmajā instancē izvirzīto argumentu atkārtojumu.

58

Carpatair argumentācija, no kuras izriet, ka Wizz Air izvirzītais pirmais pamats, kā arī AITTV izvirzītais pirmais un piektais pamats ir nepieņemami, kopumā ir jānoraida.

59

Nav strīda par to, ka strīdīgais lēmums ir uzskatāms, pirmkārt, par individuālu aktu, jo tajā ir konstatēts, ka 2008. un 2010. gada vienošanās nav valsts atbalsts, un, otrkārt, par normatīvu aktu, kas neietver īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas trešās teikuma daļas izpratnē, jo tajā ir atzīts, ka lidostas regulējums par maksām, kas ieviests ar 2010. gada AIP, nav valsts atbalsts. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka, lai pierādītu savu locus standi, Carpatair bija jāpierāda, ka strīdīgā lēmuma daļa attiecībā uz 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem to skar tieši un individuāli, lai gan būtu pietiekami, ja tā pierādītu, ka to tieši skārusi šā lēmuma daļa par 2010. gada AIP.

60

AITTV un Wizz Air, ko atbalsta Komisija, iebilst pret Vispārējās tiesas vērtējumu, kurā tā ir atzinusi, ka strīdīgā lēmuma daļa attiecībā uz 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem, kā arī šā lēmuma daļa par 2010. gada AIP bija tieši un individuāli skārusi Carpatair.

61

Ja prasītāja apšauba tāda atbalsta novērtēšanas lēmuma pamatotību, kas pieņemts uz LESD 108. panta 3. punkta pamata vai formālās izmeklēšanas procedūras beigās, tai ir jāpierāda, ka šis lēmums to skar tā īpašā statusa vai tādu faktisku apstākļu dēļ, kas to raksturo salīdzinājumā ar jebkuru citu personu, un šo iemeslu dēļ to individualizē līdzīgi tam, kā tiktu individualizēts šāda lēmuma adresāts. Tā tas it īpaši būtu gadījumā, ja prasītājas stāvokli attiecīgajā tirgū būtiski ietekmētu atbalsts, uz kuru attiecas aplūkojamais lēmums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 97. punkts, kā arī 2023. gada 31. janvāris, Komisija/Braesch u.c., C‑284/21 P, EU:C:2023:58, 54. punkts).

62

Pārsūdzētā sprieduma 61.–86. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka strīdīgā lēmuma daļa attiecībā uz 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem bija individuāli skārusi Carpatair. Konkrētāk – atteikusies atzīt Carpatair aktīvās lomas izšķirošo svarīgumu administratīvajā procesā, Vispārējā tiesa ir uzsvērusi, pirmkārt, ka šī sabiedrība bija sniegusi informāciju par tirgiem, kuros tā izraisīja konkurences attiecības ar Wizz Air, un bija pierādījusi, ka šīs vienošanās bija viens no tās konkurētspējas būtiskas mazināšanās cēloņiem šajos tirgos un, otrkārt, ka minētā sabiedrība bija pierādījusi, ka tai bija īpašs statuss, kas to atšķīra no pārējām lidsabiedrībām, kuras darbojās Timišoaras starptautiskajā lidostā.

63

Pirmām kārtām, attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 63.–70. un 73.–85. punktā iekļauto Vispārējās tiesas novērtējumu, ka Carpatair ir pierādījusi, ka 2008. un 2010. gada vienošanās varētu būtiski skart tās konkurētspēju attiecīgajos tirgos, jāatgādina: tas, ka prasītājs pierāda tā konkurētspējas būtisku mazināšanos attiecīgajā tirgū, nenozīmē, ka būtu jāpieņem galīgs nolēmums par konkurences attiecībām starp šo prasītāju un uzņēmumiem, kas ir strīdīgā atbalsta saņēmēji, tomēr minētajam prasītājam ir tikai pienācīgi jānorāda iemesli, kuru dēļ Komisijas lēmums varētu kaitēt tā tiesiski pamatotajām interesēm, būtiski mazinot tā konkurētspēju šajā tirgū aizskārumu. Proti, prasītāja konkurētspējas būtiska mazināšanās minētajā tirgū izriet nevis no padziļināta vērtējuma par dažādām konkurences attiecībām tajā pašā tirgū, kas dotu iespēju precīzi konstatēt tā konkurētspējas mazināšanās apmēru, bet – principā – no pirmšķietama konstatējuma, ka Komisijas lēmumā paredzētā pasākuma veikšana izraisīs šīs konkurētspējas būtisku mazināšanos (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1990. gada 12. jūlijs, COFAZ/Komisija, C‑169/84, EU:C:1990:301, 28. punkts, un 2022. gada 20. janvāris, Deutsche Lufthansa/Komisija, C‑594/19 P, EU:C:2022:40, 74. un 75. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

64

Šajā gadījumā AITTV pārmet Vispārējai tiesai, pirmkārt, ka tā pārsūdzētā sprieduma 69. punktā esot nospriedusi, ka Wizz Air un Carpatair konkurēja piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, bet nav ņēmusi vērā tajā izvirzītos pretargumentus.

65

Šajā ziņā ir jāatgādina – vispirms –, ka pamats, ar ko tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz pirmās instances tiesvedībā izvirzītiem argumentiem, būtībā ir norāde par to, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kurš izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta un kurš saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 117. pantu attiecas arī uz Vispārējo tiesu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 20. maijs, Gogos/Komisija, C‑583/08 P, EU:C:2010:287, 29. punkts, un 2023. gada 14. septembris, Land Rheinland‑Pfalz/Deutsche Lufthansa, C‑466/21 P, EU:C:2023:666, 93. punkts).

66

Turpinot – no pārsūdzētā sprieduma 64.–69. punkta izriet: Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Wizz Air un Carpatair bija konkurentes piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, – ar tādu pamatojumu, ka šie maršruti apkalpoja tās pašas lidostas vai lidostas, kas atrodas mazāk nekā 100 km attālumā viena no otras. Turpretī no pārsūdzētā sprieduma neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu izvērtējusi argumentus, ar kuriem AITTV apšaubīja, ka pastāv šāda konkurence, un pēdējā minētā sabiedrība iestāšanās raksta 15. punktā Vispārējā tiesā citastarp apgalvoja, ka Wizz Air un Carpatair izmantoja atšķirīgus komercdarbības modeļus, kā arī lidmašīnu floti ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem.

67

Turklāt pienākums norādīt pamatojumu nenozīmē, ka Vispārējai tiesai izsmeļoši un secīgi būtu jāizklāsta visi lietas dalībnieku paustie argumenti, tādēļ Vispārējās tiesas pamatojums var būt arī netiešs, bet ar nosacījumu, ka tas dod ieinteresētajām personām iespēju saprast, kādu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nav piekritusi to argumentiem, un Tiesai – iegūt pietiekami daudz informācijas, lai īstenotu savu pārbaudi (spriedumi, 2008. gada 9. septembris, FIAMM u.c./Padome un Komisija, C‑120/06 P un C‑121/06 P, EU:C:2008:476, 96. punkts, kā arī 2023. gada 14. septembris, Land Rheinland‑Pfalz/Deutsche Lufthansa, C‑466/21 P, EU:C:2023:666, 94. punkts).

68

Kā jau atgādināts šā sprieduma 63. punktā, saistībā ar prasības, kas celta uz LESD 263. panta ceturtās daļas pamata, pieņemamības novērtējumu, tas, ka prasītājs ir pierādījis, ka būtiski samazinājusies tā konkurētspēja attiecīgajā tirgū, tik tiešām nenozīmē pieņemt galīgu nolēmumu par konkurences attiecībām starp šo prasītāju un apgalvoto aplūkojamā atbalsta saņēmēju.

69

Tomēr, ciktāl šajā gadījumā ar AITTV iesniegtajiem datiem bija paredzēts apšaubīt Carpatair sniegtās informācijas nozīmīgumu, lai pierādītu, ka pirmšķietami šī lidsabiedrība konkurēja ar Wizz Air, Vispārējai tiesai, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu, esot vajadzējis izklāstīt iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka ar šiem datiem nebija iespējams apšaubīt tās novērtējumu, ka Carpatair un Wizz Air bija konkurentes.

70

No izklāstītā izriet, ka Vispārējā tiesa, atzīdama, ka Carpatair konkurēja ar Wizz Air piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, bet nenorādīdama iemeslus, kuru dēļ tā nav piekritusi AITTV argumentiem, ar kuriem tā apšaubīja, ka pastāvētu šāda konkurence, nav izpildījusi pienākumu spriedumos norādīt pamatojumu, kas būtu pietiekams, lai ieinteresētajām personām dotu iespēju uzzināt to pamatojumu, bet Tiesai – informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu veikt pārbaudi tiesā saistībā ar apelāciju.

71

Otrkārt, Wizz Air un AITTV uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 73.–85. punktā Vispārējā tiesa nav pierādījusi, ka 2008. un 2010. gada vienošanās varēja būt Carpatair konkurētspējas būtiskās mazināšanās cēlonis.

72

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir balstījusies uz diviem iemesliem, tā 79. punktā secinot, ka Carpatair ir sniegusi pierādījumus, ka 2008. un 2010. gada vienošanās bija viens no iemesliem, kas izraisīja būtisku kaitējumu tās konkurētspējai tirgos un tās konkurētspējas mazināšanos.

73

Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 77. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka administratīvā procesa gaitā Carpatair sūdzējās par negūto peļņu, ko izraisīja tas, ka šai lidsabiedrībai nav bijis iespējams pārņemt divus maršrutus ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas uz Itālijas ziemeļiem.

74

Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 61. punktā minētās judikatūras, prasītājam ir jāiesniedz Vispārējai tiesai pierādījumi, kas pierāda tā locus standi. Kā norāda Wizz Air un AITTV, ko atbalsta Komisija, Carpatair šādu negūto peļņu prasības pieteikumā pirmajā instancē nav minējusi.

75

Lai gan Carpatair šā prasības pieteikuma A.8. pielikumā tik tiešām ir iekļāvusi paskaidrojumus, kurus tā bija sniegusi administratīvajā procesā un kuros tā norādījusi uz minēto negūto peļņu, nākas konstatēt, ka minētajā prasības pieteikumā šis pielikums ir minēts tikai tā 31. zemsvītras piezīmē un ka šī piezīme ietver tikai vispārīgu atsauci uz minēto pielikumu. Nevienā Carpatair prasības pieteikuma fragmentā, kas veltīts tās atcelšanas prasības pieņemamībai, nav aplūkota šāda negūtā peļņa, ko būtu izraisījusi Wizz Air negodīgā konkurence.

76

Tomēr “kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem”, kas jānorāda katrā prasības pieteikumā atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantam, kas saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punktu attiecas arī uz Vispārējo tiesu, nozīmē, ka prasības pieteikumā jābūt paskaidrotai pamata, uz kura prasība ir balstīta, būtībai. Ir arī jāatgādina, ka, lai Vispārējā tiesā celta prasība būtu pieņemama, citastarp ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem prasība balstīta, izrietētu – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr loģiski un saprotami – no prasības pieteikuma teksta. Lai gan atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma pamattekstu tik tiešām var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārīga atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt tādu galveno juridisko argumentu trūkumu, kuriem saskaņā ar iepriekš atgādinātajām tiesību normām ir jābūt iekļautiem prasības pieteikumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 3. marts, WV/EĀDD, C‑162/20 P, EU:C:2022:153, 67. un 68. punkts, kā arī 2024. gada 27. februāris, EUIPO/The KaiKai Company Jaeger Wichmann, C‑382/21 P, EU:C:2024:172, 96. punkts).

77

Līdz ar to šādos apstākļos Vispārējai tiesai nav jāpapildina argumentācija, ko Carpatair izvērsusi prasības pieteikumā, tā pielikumos sniedzot un identificējot pierādījumus, kas varētu pamatot šīs sabiedrības prasības pieņemamību.

78

Tātad Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 77. punktā balstīdamās uz to, ka runa ir par negūto peļņu, kas izriet no tā, ka Carpatair nebija iespējams pārņemt divus maršrutus ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas uz Itālijas ziemeļiem.

79

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 74.–76. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka no prasības pieteikuma A.7. pielikuma izriet, ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam Carpatair neto rentabilitāte piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, par kuriem tā atzinusi, ka šī sabiedrība konkurēja ar Wizz Air, bija samazinājusies, proti, četros maršrutos uz Itāliju par 52 %, bet maršrutos uz Diseldorfu (Vācija) – par 57 %.

80

Šajā ziņā ir jānorāda: kā apgalvo Wizz Air, šis konstatējums izriet no Carpatair atcelšanas prasības pieteikuma A.7. pielikuma sagrozīšanas. Proti, šie procentuālie skaitļi neatspoguļo rentabilitātes mazināšanos šajos maršrutos, bet ir ekvivalenti attiecībai starp rentabilitāti minētajos maršrutos 2010. gadā un rentabilitāti tajos pašos maršrutos 2008. gadā, ko Carpatair pat atzinusi atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību.

81

Turklāt, kā apgalvo Wizz Air un AITTV – un Carpatair pret to nav iebildusi –, no A.7. pielikuma izriet, ka šajā pašā laikposmā rentabilitāte vairākos Carpatair nodrošinātos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, par kuriem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 69. punktā ir atzinusi, ka pēdējā minētā sabiedrība nebija pierādījusi, ka tā konkurētu ar Wizz Air, samazinājās tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, kā rentabilitāte maršrutos, kuros – kā norāda Vispārējā tiesa – Carpatair tieši konkurēja ar Wizz Air.

82

Neņemdama vērā šādus pierādījumus – lai gan tie acīmredzami izrietēja no Carpatair prasības pieteikuma pirmajā instancē A.7. pielikuma – un neizskaidrodama šīs neminēšanas iemeslus, Vispārējā tiesa ir sagrozījusi šo pierādījumu un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

83

Turklāt, ņemot vērā šādu vispārējās rentabilitātes mazināšanos Carpatair nodrošinātajos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, pārsūdzētā sprieduma 80. punktā Vispārējā tiesa nevarēja aprobežoties ar norādi, ka šīs lidsabiedrības iesniegtie pierādījumi – lai pierādītu, ka 2008. un 2010. gada vienošanās varēja būtiski ietekmēt tās konkurētspēju attiecīgajos tirgos, – netika apšaubīta ar argumentiem, lai pierādītu, ka šo samazināšanos varēja būt izraisījuši citi faktori, piemēram, minētās lidsabiedrības apgalvoti novecojušais komercdarbības modelis, šīs sabiedrības konkurence nevis ar Wizz Air, bet ar citām lidsabiedrībām, vai pasaules finanšu krīze, neņemot vērā šos argumentus un – jebkurā gadījumā – neizskaidrojot iemeslus, kuru dēļ minētos argumentus nācās noraidīt.

84

Protams, kā Vispārējā tiesa atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 82. punktā, nevar pieprasīt, lai Carpatair pierādītu, ka tās būtiskās finansiālās grūtības ir radušās tieši 2008. un 2010. gada vienošanos dēļ. Tomēr Vispārējai tiesai vēl bija jāatzīst, ka vismaz bija ticams, ka šīs vienošanās ir šo finansiālo grūtību cēlonis.

85

No nupat izklāstīto apsvērumu kopuma izriet, ka Vispārējā tiesa nav pamatojusi savu novērtējumu, ka 2008. un 2010. gada vienošanās varētu būtiski ietekmēt Carpatair konkurētspēju attiecīgajos tirgos.

86

Otrām kārtām, attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 71. un 72. punktā iekļauto Vispārējās tiesas novērtējumu, ka Carpatair ir pierādījusi, ka tai bija īpašs statuss, kas to atšķīra no pārējām lidsabiedrības, kuras darbojās Timišoaras starptautiskajā lidostā, uzreiz jāatgādina, ka jautājumi par atcelšanas prasības pieņemamību ir sabiedriskās kārtības jautājumi, kas Savienības tiesām ir jāpārbauda jebkurā brīdī pat pēc savas ierosmes (spriedums, 2023. gada 21. septembris, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c./Komisija, C‑478/21 P, EU:C:2023:685, 42. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

87

Tomēr, kā jau norādīts šā sprieduma 70. punktā, pārsūdzētā sprieduma 72. punktā ietvertajam apliecinājumam, ka Carpatair bija īpašs statuss, jo tā bija vienīgā sabiedrība, kas tieši konkurēja ar Wizz Air piecos maršrutos ar izlidošanu no Timišoaras starptautiskās lidostas, trūkst pamatojuma.

88

Tātad apgalvotās konkurences attiecības starp Wizz Air un Carpatair nevarēja pamatot ar konstatējumu, ka pēdējai minētajai lidsabiedrībai bija īpašs statuss, kas to atšķīra no jebkuras citas personas un šā iemesla dēļ to individualizēja analogi strīdīgā lēmuma adresātei, proti, Rumānijai.

89

Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 71. punktā ietvertais apliecinājums, ka darbība Timišoaras starptautiskajā lidostā bija orientēta uz Carpatair darbību un ka 90 % tās darbības apgrozījuma bija saistīti ar šo lidostu, nevar būt pietiekams, lai pierādītu, ka pēdējā minētā sabiedrība, par kuru nav juridiski pietiekami pierādīts, ka tā konkurētu ar Wizz Air, individuāli ir skārusi strīdīgā lēmuma daļa, kurā atzīts, ka 2008. un 2010. gada vienošanās, ko minētā lidosta noslēgusi ar Wizz Air, nav uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē.

90

No izklāstīto apsvērumu kopuma izriet, ka Vispārējā tiesa nav juridiski pietiekami pamatojusi secinājumu, ka Carpatair bija pierādījusi, ka to individuāli skārusi strīdīgā lēmuma daļa attiecībā uz 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem.

91

Kā Vispārējā tiesa pamatoti atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 87. un 89. punktā, lai pierādītu, ka to bija tieši skāris strīdīgais lēmums, Carpatair citastarp bija jāpierāda, ka šis lēmums tieši ietekmē tās tiesisko stāvokli, sniedzot nozīmīgu izklāstu par iemesliem, kuru dēļ minētais lēmums varētu to nostādīt nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

92

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90. punktā ir norādījusi: no lietas materiāliem izrietot, ka Wizz Air esot bijusi ieguvēja no 2008. un 2010. gada vienošanos dokumentiem un no 2010. gada AIP, ka šī sabiedrība un Carpatair veica līdzīgu darbību un ka tās darbojās vienā un tajā pašā pakalpojumu tirgū, kā arī vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū. Tātad tā ir secinājusi, ka Carpatair bija sniegusi nozīmīgu pamatojumu tam, ka strīdīgais lēmums varēja to nostādīt nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

93

Tomēr AITTV pārmet Vispārējai tiesai, ka tā 90. punktā būtībā ir konstatējusi, ka Wizz Air un Carpatair bija konkurentes, bet nav ņēmusi vērā attiecīgos tajā izvirzītos pretargumentus.

94

Kā jau izklāstīts šā sprieduma 70. punktā, šāds Vispārējās tiesas konstatējums faktiski nozīmē, ka trūkst pamatojuma.

95

Tātad pārsūdzētajā spriedumā trūkstot arī pamatojuma tam, ka Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Carpatair ir tieši skāris strīdīgais lēmums, jo uz to attiecas gan 2008. un 2010. gada vienošanās, gan 2010. gada AIP.

96

No izklāstīto apsvērumu kopuma izriet, ka Vispārējā tiesa nav juridiski pietiekami pamatojusi to, ka Carpatair bija tiesīga celt prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu. Līdz ar to ir jāpiekrīt Wizz Air izvirzītajam pirmajam pamatam, kā arī AITTV izvirzītajam pirmajam un piektajam pamatam, ciktāl tās apšauba to, ka Carpatair būtu locus standi.

97

Tā kā nav nepieciešams aplūkot nedz pārējos AITTV un Wizz Air apelācijas pamatus, nedz Komisijas apelāciju, citastarp ciktāl ar tiem ir paredzēts apšaubīt Vispārējās tiesas argumentāciju par lietas būtību, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.

98

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā, ja to pieļauj tiesvedības stadija.

99

Šajā lietā tas tā nav.

100

Proti, tā kā pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīti pierādījumi un nav norādīts pamatojums, pirmajā instancē celtās prasības pieņemamības pārbaude un attiecīgā gadījumā šīs prasības pamatotības pārbaude nozīmē, ka vispirms ir jāveic faktu izvērtēšana, kas Tiesai radītu nepieciešamību veikt papildu pasākumus – procesa organizatoriskos pasākumus vai izmeklēšanas pasākumus.

101

Līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

102

Tā kā lieta tiek nodota atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lemšana par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar šīm apelācijām ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: