<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-238/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0238</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:735">EU:C:2021:735</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">A. Rantos</HT> secinājumi – Lieta C‑238/20</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Sātiņi</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">S</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta atanasija ranta [<HT TYPE="ITALIC">Athanasios</HT> <HT TYPE="ITALIC">Rantos</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210909">2021. gada 9. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑238/20</P><P>SIA <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Sātiņi‑S<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P><P>pret</P><P>Dabas aizsardzības pārvaldi</P><P><HT TYPE="NORMAL">(Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>priekšrocība<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Kompensācija par kaitējumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši aizsargājami savvaļas putni</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 717/2014</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">De</HT> <HT TYPE="ITALIC">minimis</HT> noteikums</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>17. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz īpašumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts strīdā starp Latvijas uzņēmumu SIA <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Sātiņi‑S<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) un Dabas aizsardzības pārvaldi (Latvija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums attiecas uz to, kā interpretēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) 17. panta 1. punktu, LESD 107. un 108. pantu, kā arī Regulas (ES) Nr. 717/2014<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20140627">2014. gada 27. jūnijs</DATE>) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 190, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> regula<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>).</P></NOTE> 3. panta 2. punktu, un to, vai atbilstoši Direktīvai 2009/147/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembris</DATE>) par savvaļas putnu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="020" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 20, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Putnu direktīva<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>).</P></NOTE> piešķirtie maksājumi par kaitējumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši aizsargājami savvaļas putni, pirmkārt, var būt mazāki nekā nodarītie zaudējumi un, otrkārt, vai tie ir valsts atbalsts, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai tiem ir piemērojama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> regula.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Harta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Hartas 17. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Tiesības uz īpašumu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt, kā arī tiesības attiecībā uz to dot rīkojumu savas nāves gadījumam. Nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju. Īpašuma izmantošanu var noteikt ar tiesību aktiem, ciktāl tas nepieciešams vispārējās interesēs.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Hartas 51. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="051.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Līgumos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="051.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ar šo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Savienības kompetences, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tās noteiktas Līgumos.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dzīvotņu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 92/43/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19920521">1992. gada 21. maijs</DATE>) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="206" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 206, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Dzīvotņu direktīva<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>).</P></NOTE> 6. panta 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Putnu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Putnu direktīvas 4. panta 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. Dalībvalstis cenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus šīm aizsargājamām teritorijām.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 5. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Neskarot 7. un 9. pantu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, jo īpaši aizliedzot:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>jebkādā veidā apzināti nonāvēt vai sagūstīt putnus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>lasīt putnu olas dabā un paturēt tās pat tad, ja olas ir tukšas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>turēt to sugu putnus, kuras aizliegts medīt un sagūstīt.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punktu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis var atkāpties no 5. līdz 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs,</P></ITEM><ITEM><P>lidojumu drošības interesēs,</P></ITEM><ITEM><P>lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem,</P></ITEM><ITEM><P>lai aizsargātu floru un faunu;</P></ITEM></LIST></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pētniecības un mācību nolūkā, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>De minimis zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> regula</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> regulas 15. apsvērumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pārredzams atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>). Šādus precīzus aprēķinus ir iespējams veikt, piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām, nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem vai citiem instrumentiem, kuros ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums. Maksimālā apjoma noteikšana nozīmē, ka tad, ja atbalsta precīzā summa nav vai vēl nav zināma, dalībvalstij ir jāpieņem, ka šī summa ir vienāda ar maksimālo robežu, lai tādējādi tiktu nodrošināts, ka vairāki paralēli atbalsta pasākumi nepārsniedz šajā regulā noteikto robežlielumu, un lai piemērotu kumulācijas noteikumus.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atbalstu, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>atbalstu zvejas kuģu iegādei;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>atbalstu zvejas kuģu galvenā dzinēja vai palīgdzinēja modernizācijai vai nomaiņai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>atbalstu darbībām, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, vai aprīkojumam, kas palielina kuģa spēju atrast zivis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>atbalstu darbībām, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, vai aprīkojumam, kas palielina kuģa spēju atrast zivis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>atbalstu zvejas darbību pagaidu vai galīgai pārtraukšanai, ja vien Regulā (ES) Nr. 508/2014 <HT TYPE="SUP">[</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20140515">2014. gada 15. maijs</DATE>) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 149, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE><HT TYPE="SUP">]</HT> nav īpaši noteikts citādi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>atbalstu izpētes zvejai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>atbalstu uzņēmuma īpašumtiesību nodošanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>k)</NO.P><TXT>atbalstu tiešai krājumu atjaunošanai, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja uzņēmums darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 <HT TYPE="SUP">[</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembris</DATE>) par [LESD] 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="352" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 352, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE><HT TYPE="SUP">]</HT> darbības jomā, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, piemēro [šo] regulu ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka darbības zvejniecības un akvakultūras nozarē negūst labumu no <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja uzņēmums darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, kā arī lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, kas ietilpst [Regulas (ES) Nr. 1408/2013<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembris</DATE>) par [LESD] 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam lauksaimniecības nozarē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="352" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 352, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>] darbības jomā, atbalstam, ko piešķir pirmajai minētajai nozarei, piemēro šo regulu ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar<?PAGE NO="5"?> tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina to, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> regulas 3. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> 1.–3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem [LESD] 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no [LESD] 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Kopējais <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam zvejniecības un akvakultūras nozarē, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz <FT TYPE="NUMBER">30000</FT> [EUR].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Kumulatīvā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta summa, ko viena dalībvalsts piešķīrusi uzņēmumiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu.<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Bruto dotācijas ekvivalenta aprēķins<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pārredzams atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>).</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums.<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Latvijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20000316">2000. gada 16. marta</DATE> Sugu un biotopu aizsardzības likuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas Vēstnesis</HT>, 2000, Nr. 121/122.</P></NOTE> 4. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Ministru kabineta kompetence<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> 6. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Ministru kabinets nosaka:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šī likuma 10. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Zemes īpašnieku vai lietotāju tiesības uz kompensāciju<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības saņemt no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo<?PAGE NO="6"?> sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, ja viņš ir veicis nepieciešamos aizsardzības pasākumus un, izmantojot savas zināšanas, prasmes un praktiskās iespējas, ir ieviesis saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai zaudējumus novērstu vai samazinātu. Zemes īpašnieks vai lietotājs nav tiesīgs saņemt kompensāciju, ja ir ļaunprātīgi veicinājis viņam nodarīto zaudējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos, lai saņemtu kompensāciju.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem nemaksā, ja zemes īpašniekam vai lietotājam ir piešķirti citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem normatīvajos aktos paredzēta kompensācija, kā arī tad, ja pretendents saņem atbalstu saskaņā ar [Regulu Nr. 508/2014].<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><DATE ISO="20040407">2004. gada 7. aprīļa</DATE> Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas Vēstnesis</HT>, 2004, Nr. 64.</P></NOTE> 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Valsts un Eiropas Savienības atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> 7. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka Ministru kabinets.<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20150929">2015. gada 29. septembra</DATE> Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība zvejniecības un akvakultūras nozarē<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vēstnesis</HT>, 2015, Nr. 199.</P></NOTE> ir formulēti šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>1. Noteikumi nosaka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> regulu] [..].</P><P>2. Lai saņemtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu saskaņā ar [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> regulas] 3., 4. un 5. panta nosacījumiem, atbalsta pretendents iesniedz atbalsta sniedzējam iesniegumu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta saņemšanai (1. pielikums) (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā norāda <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta pretendenta kārtējā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto, kā arī plānoto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu neatkarīgi no atbalsta sniegšanas veida un atbalsta sniedzēja. <HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalsta kumulēšanas gadījumā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta pretendents sniedz informāciju arī par citu attiecīgajam projektam saņemto atbalstu tām pašām attiecināmajām izmaksām. Sniedzot informāciju par plānoto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> un citu valsts atbalstu, atbalsta pretendents norāda informāciju par atbalstu, uz kuru viņš ir pieteicies, bet par kuru atbalsta sniedzējs vēl nav pieņēmis lēmumu. Ja <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta pretendents iepriekš <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu nav saņēmis, viņš attiecīgo informāciju norāda iesniegumā.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160607">2016. gada 7. jūnija</DATE> Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas Vēstnesis</HT>, 2016, Nr. 111.</P></NOTE> ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>1. Noteikumi nosaka:</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.1.</NO.P><TXT>kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem (turpmāk – zaudējumi);</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><P>39. Pieņemot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, pārvalde ievēro šādus nosacījumus:</P><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>39.1.</NO.P><TXT>kompensāciju piešķir, ievērojot [Regulas Nr. 1408/2013] 1. panta 1. punktā vai [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> regulas] 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>39.2.</NO.P><TXT>pārbauda, vai kompensācijas apmērs nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas Regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) vai [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> regulas] 3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar [..] Regulu (ES) Nr. 1379/2013<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20131211">2013. gada 11. decembris</DATE>) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="354" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 354, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>] noteikto maksimālo <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> apmēru. Izvērtējot kompensācijas apmēru, vērtē saņemto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā un [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> regulas] 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>40. [Kompetentā] amatpersona divu mēnešu laikā pēc zaudējumu apmēra noteikšanas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, nosakot kompensācijas apmēru, vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju.<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>2002. gadā <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> iegādājās 600,70 hektārus dīķu, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/><HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorija<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>) Latvijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>2017. gadā <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> Dabas aizsardzības pārvaldē iesniedza iesniegumu kompensācijas piešķiršanai par zaudējumiem, ko akvakultūrai ir nodarījuši aizsargājami putni un citi dzīvnieki. Šī iestāde šo iesniegumu noraidīja, jo <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> jau bija saņēmusi <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu <FT TYPE="NUMBER">30000</FT> EUR apmērā triju fiskālo gadu periodā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> par šo lēmumu iesniedza pieteikumu kompetentajā tiesā, norādot, ka kompensācija par kaitējumu, ko akvakultūrai ir nodarījuši aizsargājami dzīvnieki, tās kompensējošā rakstura dēļ nav valsts atbalsts. Tā kā pirmās un otrās instances tiesas <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> pieteikumu noraidīja, tā iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā (Senātā) (Latvija), kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Hartas] 17. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu kompensāciju par tiesību uz īpašumu ierobežojumu pieļauj, ka valsts piešķirtā kompensācija par zaudējumiem, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai nodarījuši saskaņā ar [Putnu direktīvu] aizsargājamie putni, var būt ievērojami mazāka par faktiski nodarītajiem zaudējumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai valsts piešķirtā kompensācija par zaudējumiem, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> teritorijā akvakultūrai nodarījuši saskaņā ar [Putnu direktīvu] aizsargājamie putni, ir uzskatāma par valsts atbalstu [LESD] 107. un 108. panta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai tādai kompensācijai kā pamata lietā piemērojams [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> regulas] 3. panta 2. punktā noteiktais <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta ierobežojums <FT TYPE="NUMBER">30000</FT> EUR apmērā?<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT>, Latvijas un Īrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē, kas norisinājās <DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijā</DATE>, mutvārdu apsvērumus sniedza Latvijas, Īrijas un Nīderlandes valdības, kā arī Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Hartas 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka kompensācija, ko dalībvalsts ir piešķīrusi par zaudējumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Putnu direktīvu aizsargājamie putni (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>strīdīgā kompensācija<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>), ir mazāka nekā attiecīgajam uzņēmumam faktiski nodarītie zaudējumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šī tiesa norāda, ka kompensācijai par tiesību uz īpašumu ierobežojumu saskaņā ar Hartas 17. panta 1. punktu ir jābūt faktiskai un efektīvai, taču šajā gadījumā strīdīgās kompensācijas apmērs galvenokārt tiek aprēķināts salīdzinājumā ar zivju dīķu platību un tajā nav ņemts vērā to zivju skaits, ko apēd aizsargājami putni, līdz ar to kompensācija nesedz visus faktiski nodarītos zaudējumus. Tā piebilst, ka Putnu direktīva ļauj dalībvalstīm no tās atkāpties, lai novērstu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> apgalvo, ka saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu tā ir spiesta segt 88 % no saviem zaudējumiem, kas samazina tās konkurētspēju, un ka mazāki akvakultūras uzņēmumi, kuri atrodas ārpus <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijām, par nodarītajiem zaudējumiem saņem kompensāciju 100 % apmērā, un tas rada negodīgu konkurenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Latvijas un Īrijas valdības norāda, ka dalībvalstij nav nekāda pienākuma kompensēt visu kaitējumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši aizsargājami putni. No Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas izrietošie pienākumi ir nevis tiesību uz īpašumu atņemšana, bet<?PAGE NO="9"?> drīzāk to izmantošanas kontrole. Šajā gadījumā tiesību uz īpašumu ierobežojums izriet no Putnu direktīvas, un tam ir vispārēju interešu mērķis, proti, interese aizsargāt vidi. Turklāt šajā direktīvā neesot paredzēta nekāda kompensācija. Latvijas valdība arī precizē, ka kompensējamo zaudējumu apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar formulu, kas ne vienmēr sedz visus nodarītos zaudējumus, un norāda, ka Latvijas likumdevējs šajā ziņā pārskatīs strīdīgās kompensācijas aprēķināšanas procedūru un ka jauns kompensācijas pasākums tiks paziņots Komisijai kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Komisija ierosina uz pirmo prejudiciālo jautājumu neatbildēt, jo Tiesai neesot kompetences saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu. Strīdīgās kompensācijas maksājums neesot Savienības tiesību akta īstenošana šīs tiesību normas izpratnē, jo ne Putnu direktīvā, ne Dzīvotņu direktīvā nav paredzēta kompensācija par kaitējumu, kas, tās īstenojot, ir nodarīts privātiem īpašumiem, it īpaši akvakultūras ūdenstilpēm. Savienības tiesībās esot paredzēta vienīgi iespēja piešķirt valsts atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (<DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembris</DATE>) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="487" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 347, 487. lpp.</REF.DOC.OJ>), 30. pants.</P></NOTE>, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Proti, Regulas (ES) Nr. 508/2014 54. pants.</P></NOTE> vai atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apgabalos 2014.–2020. gadam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, C 204, 1. lpp.</REF.DOC.OJ> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>Lauksaimniecības un meža nozares pamatnostādnes<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>).</P></NOTE> un Pamatnostādnēm valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="217" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2015">OV 2015, C 217, 1. lpp.</REF.DOC.OJ> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Zivsaimniecības un akvakultūras nozares pamatnostādnes<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu, kas regulē tās piemērošanas jomu, Hartas noteikumi uz dalībvalstīm attiecas tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Šī tiesību norma apstiprina Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir jāpiemēro visās situācijās, kas tiek regulētas ar Savienības tiesībām, bet tās nevar būt piemērojamas ārpus šādām situācijām. Ja tiesiskā situācija neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, tad tās izskatīšana nav Tiesas kompetencē, un Hartas normas, uz kurām ir izdarīta atsauce, nevar pašas pamatot šo kompetenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210422">2021. gada 22. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Profi Credit Slovakia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑485/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:313">EU:C:2021:313</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Ne Putnu direktīvā, ne Dzīvotņu direktīvā nav nevienas tiesību normas, kuras mērķis būtu izveidot režīmu tāda kaitējuma kompensēšanai, ko privātpersonām ir radījuši šo direktīvu īstenošanas pasākumi. Turklāt man šķiet, ka Putnu direktīvas 9. pants, uz kuru ir atsaukusies iesniedzējtiesa un kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis <HT TYPE="ITALIC">var</HT> noteikt atkāpes no šīs direktīvas prasībām, it īpaši lai novērstu nopietnu kaitējumu zvejniecībai, nevar pamatot tiesības uz kompensāciju. Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka, lai gan atsevišķās jomās, kurās Savienības likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, piemēram, lauksaimniecības politikas jomā, tas var uzskatīt, ka ir norādīts sniegt kompensācijas, no šī konstatējuma nevar secināt, ka Savienības tiesībās pastāv vispārējs princips, kas uzliek pienākumu piešķirt kompensāciju visos apstākļos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140522">2014. gada 22. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Érsekcsanádi</HT> <HT TYPE="ITALIC">Mezőgazdasági</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑56/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:352">EU:C:2014:352</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>No tā izriet – tā kā pienākums atlīdzināt zaudējumus nevar tikt pamatots ar Savienības tiesībām, valsts pasākums, kas paredz, ka attiecīgā valsts izmaksā kaut vai tikai daļēju kompensāciju par zaudējumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">Natura</HT> <HT TYPE="ITALIC">2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Putnu direktīvu aizsargājami putni, ietilpst nevis Savienības tiesību piemērošanas jomā, bet<?PAGE NO="10"?> gan ir saistīts tikai ar valsts likumdevēja izvēli. Taču LESD 267. pantā paredzētajā prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā Tiesai nav jāvērtē valsts tiesību normu interpretācija, nedz arī jāspriež par to, vai valsts tiesas sniegtā interpretācija ir pareiza<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140522">2014. gada 22. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Érsekcsanádi</HT> <HT TYPE="ITALIC">Mezőgazdasági</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑56/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:352">EU:C:2014:352</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Nobeigumā uzskatu, ka strīdīgās kompensācijas samaksa Hartas 17. pantā garantēto tiesību uz īpašumu ierobežojuma dēļ šīs lietas apstākļos nav Savienības tiesību īstenošana tās 51. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Līdz ar to iesaku iesniedzējtiesai atbildēt, ka Tiesas kompetencē nav atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai strīdīgā kompensācija ir valsts atbalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šī tiesa šaubās, vai to kompensāciju samaksa, kas ir piešķirtas tādu publisko tiesību pienākumu izpildei, kuri izriet no Putnu direktīvas, ir valsts atbalsts. Tā uzskata, ka šie maksājumi drīzāk ir kompensācija par nodarītajiem zaudējumiem Hartas 17. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Latvijas valdība un Komisija norāda, ka strīdīgā kompensācija ir valsts atbalsts. Tās it īpaši norāda, ka no Savienības tiesību aktiem izrietošie ierobežojumi un it īpaši juridisks pienākums aizsargāt savvaļas dzīvniekus un samierināties ar kaitējumu, ko tie var nodarīt, ir parasts akvakultūras zivkopja uzņēmējdarbības risks un ka ar strīdīgo kompensāciju dalībvalsts atvieglo slogu, kāds parasti ir atsevišķiem uzņēmējiem. Turklāt strīdīgā kompensācija neatbilstot nevienai no situācijām, uz kurām ir norādījusi Komisija un kurā ar Tiesas judikatūru ir izslēgta priekšrocības esamība, bet, tieši pretēji, atbilstot tāda atbalsta tipoloģijai, kas tiek piešķirts saskaņā ar Lauksaimniecības un meža nozares pamatnostādnēm vai Zivsaimniecības un akvakultūras nozares pamatnostādnēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Savukārt Īrijas valdība apgalvo, ka strīdīgā kompensācija ir kompensācija par nodarīto kaitējumu vai atlīdzinājums par pakalpojumiem, ko sabiedrības interesēs ir sniedzis aizsargātas teritorijas īpašnieks, kuram ir uzlikta papildu atbildība vides jomā, un tādējādi nerada priekšrocību, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē. Turklāt šī kompensācija neesot arī selektīva, jo saņēmēji neatrodas situācijā, kas ir salīdzināma ar to, kādā atrodas personas, kuru teritorijas nav noteiktas kā aizsargājamas. Nīderlandes valdība, kas piedalījās tiesas sēdē, arī atbalstīja domu, ka pamatlietā valsts atbalsts nepastāv, jo dalībvalstij, pamatojoties uz Hartas 17. panta 1. punktu, esot pienākums maksāt kompensāciju par zaudējumiem, kurus izraisījusi atsevišķu publisko tiesību pienākumu izpilde atbilstoši Putnu direktīvai un Dzīvotņu direktīvai, kas īpašniekam rada nesamērīgu un pārmērīgu slogu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru valsts pasākuma kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>valsts atbalsta<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> kvalifikācija LESD 107. panta 1. punkta izpratnē prasa, lai būtu izpildīti visi šādi nosacījumi. Pirmkārt, ir jābūt notikušai valsts intervencei vai intervencei, izmantojot valsts līdzekļus. Otrkārt, šai intervencei ir jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, pasākumam ir jābūt<?PAGE NO="11"?> tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai tiek radīti draudi to izkropļot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210316">2021. gada 16. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑562/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:201">EU:C:2021:201</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210316">2021. gada 16. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Ungārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑596/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:202">EU:C:2021:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>valsts atbalsta<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> jēdziens ir objektīvs juridisks jēdziens. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 107. panta 1. punktā valsts intervences pasākumi netiek nošķirti atkarībā no to cēloņiem vai mērķiem, bet gan definēti atkarībā no to sekām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110609">2011. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comitato <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Venezia vuole vivere</HT><QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑71/09 P, C‑73/09 P un C‑76/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:368">EU:C:2011:368</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161026">2016. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Orange</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑211/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:798">EU:C:2016:798</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas uzdotais jautājums galvenokārt attiecas uz to, vai strīdīgā kompensācija piešķir priekšrocību tās saņēmējam, ņemot vērā tās iespējami kompensējošo raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka par valsts atbalstu uzskata arī visu veidu intervences pasākumus, ar kuriem tieši vai netieši var tikt atbalstīti atsevišķi uzņēmumi vai kuri ir uzskatāmi par tādu ekonomisko priekšrocību, ko saņēmējs uzņēmums parastos tirgus apstākļos nebūtu varējis gūt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210304">2021. gada 4. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Fútbol Club Barcelona</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:169">EU:C:2021:169</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tādējādi par valsts atbalstu it īpaši tiek uzskatīti intervences pasākumi, kuri atvieglo slogu, kas parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kuri, kaut gan tie nav subsīdijas šā vārda šaurākajā nozīmē, ir tām identiski pēc rakstura un rada tādas pašas sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170627">2017. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Congregación de Escuelas Pías Provincia</HT> <HT TYPE="ITALIC">Betania</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑74/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:496">EU:C:2017:496</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑562/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:834">EU:C:2020:834</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Ungārija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑596/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:835">EU:C:2020:835</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>slogs<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, kas parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, it īpaši ietver papildu izmaksas, kuras uzņēmumam ir jāsedz likumā, normatīvajos aktos vai līgumos, kas ir piemērojami saimnieciskajai darbībai, noteikto pienākumu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. Vispārējās tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150325">2015. gada 25. marts</DATE>, <NAME.CASE>Beļģija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑538/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:188">EU:T:2015:188</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kas apstiprināts apelācijas tiesvedībā ar spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Beļģija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑270/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:489">EU:C:2016:489</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka priekšrocības esamību neatspēko tāda pasākuma iespējami <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>kompensējošais<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> raksturs, kura mērķis ir atlīdzināt zaudējumus, kas uzņēmējam ir radušies no Savienības tiesiskā regulējuma izrietoša pienākuma izpildes rezultātā, vai kompensēt zaudējumus, kurus izraisījušas dabas parādības, kas ir saistītas ar parastiem attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanas nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Pirmkārt, izmaksas, kas saistītas ar obligātu vides aizsardzības noteikumu ievērošanu, ir parastās uzņēmuma darbības izmaksas akvakultūras nozarē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Turklāt jānorāda, ka pienākumi, kas izriet it īpaši no Putnu direktīvas piemērošanas, ir tikai netiešs <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> norādīto zaudējumu cēlonis, jo tiešais šo zaudējumu cēlonis ir aizsargājamo putnu migrācija. Lai gan Putnu direktīvā ir aizliegta šo dzīvnieku nogalināšana, uzskatu, ka šis ārkārtas līdzeklis ir tikai viens no paredzamajiem pasākumiem – un, iespējams, ne pats efektīvākais –, lai aizsargātu audzēto zivju krājumus.</P></NOTE>. Līdz ar to šo izmaksu kompensācijas pasākumi ir intervence, kas atvieglo slogu, kurš parasti tiek segts no uzņēmuma budžeta, un kas uzskatāma par ekonomisku priekšrocību, kuru saņēmējs uzņēmums parastos tirgus apstākļos nebūtu varējis gūt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Otrkārt, no paša LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta teksta izriet, ka atbalsts, kas ir vērsts uz dabas katastrofu vai citu ārkārtas parādību radīto zaudējumu atlīdzinājumu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu. No tā izriet, ka saskaņā ar LESD šie pasākumu veidi, kaut arī tiem ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>kompensējošs<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> mērķis, tiek uzskatīti par valsts atbalstu šī panta 1. punkta izpratnē. Tā tas <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir saistībā ar zaudējumiem, ko ir izraisījušas pavisam parastas un paredzamas dabas parādības, piemēram, savvaļas putnu migrācija. Turklāt, kā Komisija ir norādījusi rakstveida apsvērumos, pasākumi, kuru mērķis ir kompensēt zaudējumus, ko ir nodarījuši aizsargājami<?PAGE NO="12"?> dzīvnieki un kas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs ir ļoti bieži sastopami, regulāri tiek kvalificēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> un attiecībā uz tiem tiek veikta atbilstības pārbaude Lauksaimniecības un meža nozares pamatnostādņu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. it īpaši šo pamatnostādņu 390.–392. punktu.</P></NOTE> vai Zivsaimniecības un akvakultūras nozares pamatnostādņu izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Turklāt strīdīgā kompensācija neietilpst gadījumos, kuros Tiesa ir atzinusi, ka valsts maksājumu juridiskā būtība ir pavisam atšķirīga no atbalsta juridiskās būtības, un tādējādi ir izslēgusi, ka tie ir priekšrocība, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Vispirms iesniedzējtiesas uzsvērtais fakts – pieņemot, ka tas ir konstatēts –, ka strīdīgā kompensācija ir tikusi piešķirta atbilstoši Putnu direktīvai un Dzīvotņu direktīvai, nepierāda, ka šī kompensācija atbilst nosacījumiem, kuri ir paredzēti judikatūrā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>Altmark<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium</HT> <HT TYPE="ITALIC">Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Starp citu, man jānorāda, ka kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma saistību izpildes izmaksām saskaņā ar judikatūrā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Altmark<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> noteiktajiem kritērijiem ir nevis gadījums, kurā <HT TYPE="ITALIC">ekonomiskas priekšrocības piešķiršanas konstatācija</HT> nav pamats attiecīgā pasākuma kvalificēšanai par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>valsts atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (kā tas ir norādīts spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161026">2016. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Orange</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑211/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:798">EU:C:2016:798</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), bet gan drīzāk gadījums, kurā uzņēmums, kam uzdots pildīt sabiedriskā pakalpojuma saistības, <HT TYPE="ITALIC">patiesībā negūst finansiālas priekšrocības</HT> (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110609">2011. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comitato <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>Venezia</HT> <HT TYPE="ITALIC">vuole vivere</HT><QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑71/09 P, C‑73/09 P un C‑76/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:368">EU:C:2011:368</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0092">92.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un saskaņā ar kuriem pasākums par labu uzņēmumam, kam ir uzliktas sabiedriskā pakalpojuma saistības, nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>priekšrocība<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ar to vien, ka valsts pienākumi, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Nature 2000</HT> teritoriju, ir noteikti saskaņā ar Savienības tiesībām, proti, Putnu direktīvu, pašu par sevi nepietiek, lai pierādītu, ka <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> bija uzdots pildīt skaidri noteiktas sabiedriskā pakalpojuma saistības pirmā no četriem šajā judikatūrā paredzētajiem kumulatīvajiem nosacījumiem izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium</HT> <HT TYPE="ITALIC">Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tieši pretēji, Latvijas iestādes administratīvajā procesā un Latvijas valdība Tiesā, strīdīgo kompensāciju nebūt nekvalificējot kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, to kvalificēja kā (<HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT>) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Otrkārt, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka ir izpildīti pārējie šajā judikatūrā paredzētie nosacījumi. Tieši pretēji, pat ja to izpilde šajā gadījumā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, <HT TYPE="ITALIC">prima</HT> <HT TYPE="ITALIC">facie</HT> man šķiet, ka tas tā nav<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium</HT> <HT TYPE="ITALIC">Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, neviens pamatlietas elements neļauj domāt, vispirms, ka parametri, uz kuriem balstoties tiek aprēķināta kompensācija, iepriekš bija objektīvi un pārredzami noteikti, tālāk – ka kompensācija nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai segtu visas vai daļu no tām izmaksām, kuras ir radušās, pildot sabiedriskā pakalpojuma saistības, un, visbeidzot, ka uzņēmums tika izraudzīts publiska iepirkuma procedūrā, kas ļauj atlasīt kandidātu, kurš spēj sniegt šos pakalpojumus sabiedrībai par vismazāko cenu, vai ka vajadzīgās kompensācijas apmērs ir noteikts, balstoties uz to izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam, labi pārvaldītam un pienācīgi aprīkotam uzņēmumam, lai varētu izpildīt izvirzītās sabiedriskā pakalpojuma prasības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi. Tieši pretēji, iesniedzējtiesa un Latvijas valdība precizēja, ka strīdīgā kompensācija nebija cieši saistīta ar – un varēja būt lielāka par – akvakultūrai reāli nodarīto zaudējumu apmēru.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tāpat arī ir taisnība, ka spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Asteris</HT> u.c. /Grieķija un EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembris</DATE> (no <NO.CASE>106/87 līdz 120/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:457">EU:C:1988:457</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa uzskatīja, ka zaudējumu atlīdzība, ko valsts iestādēm piespriedīs samaksāt uzņēmumiem, lai atlīdzinātu zaudējumus, kurus tās tiem ir nodarījušas, nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tā precizēja, ka valsts atbalsta, proti, valsts iestāžu pasākumu, kas ir labvēlīgi dažiem uzņēmumiem vai dažu preču ražošanai, juridiskā būtība ir pavisam atšķirīga no tās zaudējumu atlīdzības būtības, kuru valsts iestādēm eventuāli vajadzētu maksāt privātpersonām, kompensējot zaudējumus, ko tās varētu būt tām radījušas, un ka tādējādi šī zaudējumu atlīdzība nav atbalsts LESD 107. un 108. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tomēr uzskatu, ka <DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asteris</HT> u.c./Grieķija un EEK</NAME.CASE> (no <NO.CASE>106/87 līdz 120/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:457">EU:C:1988:457</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izvēlētā interpretācija nav attiecināma uz pamatlietu tādēļ, ka tā attiecas nevis uz summām, kas ir jāmaksā vai kas ir samaksātas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību, bet uz to izmaksu kompensāciju – kas izriet no tiesību aktos paredzētiem pienākumiem vai dabas parādībām –, kuras attiecīgie uzņēmumi parasti sedz savas saimnieciskās darbības ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Paturot prātā faktu, kā to ir precizējusi iesniedzējtiesa un Latvijas valdība, ka strīdīgās kompensācijas aprēķināšanas metodoloģijā galvenokārt bija ņemta vērā zivju dīķu platība un tādējādi šī kompensācija neatbilda īpašnieku ciestajiem faktiskajiem zaudējumiem, līdz ar to tā nebija cieši saistīta ar – un varēja būt lielāka par – akvakultūrai reāli nodarīto zaudējumu apjomu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Visbeidzot, kā Komisija ir norādījusi rakstveida apsvērumos, ir acīmredzams, ka strīdīgā kompensācija neietilpst ne gadījumā, kas attiecas uz nelikumīgi iekasēto nodevu atmaksu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800327">1980. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Amministrazione delle finanze dello Stat</HT>o/<HT TYPE="ITALIC">Denkavit italiana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>61/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:100">EU:C:1980:100</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19800710">1980. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Amministrazione delle finanze dello Stato</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Ariete</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>811/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:195">EU:C:1980:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ne gadījumā, kurš attiecas uz ekspropriācijas kompensācijas samaksu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. Vispārējās tiesas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nuova Terni Industrie</HT> <HT TYPE="ITALIC">Chimiche</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑64/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:270">EU:T:2010:270</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0140">140.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Abos šajos gadījumos dalībvalstij bija jāatmaksā nepamatoti iekasētās summas vai jāsamaksā līdzvērtīga summa par īpašniekam atņemto īpašumu. Pretēji strīdīgajai kompensācijai minētie maksājumi attiecas uz slogu, ko nevar kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>slogu, kurš parastos tirgus apstākļos uzņēmumam ir jāsedz no sava budžeta<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> šo secinājumu 39. punktā minētās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tādējādi, lai gan principā nevar izslēgt, ka citās īpašās situācijās kompensācija par ārkārtas slogu salīdzinājumā ar parastiem tirgus apstākļiem varētu netikt kvalificēta kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Piemēram, <DATE ISO="20060323">2006. gada 23. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Enirisorse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑237/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:197">EU:C:2006:197</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa atzina, ka valsts tiesiskais regulējums, kurā tikai ir novērsts, ka no uzņēmuma budžeta ir jāsedz slogs, kas parastā situācijā nebūtu pastāvējis, šim uzņēmumam nepiešķir priekšrocību, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā gadījumā runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>divējādas atkāpes<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> shēmu, kas, ņemot vērā pirmo atkāpi no parastā režīma (dažu akcionāru ārkārtas tiesības izstāties), paredzēja otro atkāpi, kuras mērķis bija neitralizēt pirmās atkāpes piešķirto priekšrocību (atbrīvojums no to akcionāru rīcībā esošo akciju atpirkšanas, kas ir izmantojuši ārkārtas tiesības izstāties).</P></NOTE>, tā tas nav šajā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tādējādi ierosinu uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka strīdīgā kompensācija ir priekšrocība, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti pārējie paredzētie nosacījumi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Ievērojot iesniedzējtiesas kompetenci, norādīšu tikai, ka, balstoties uz šīs tiesas sniegtajiem elementiem, man šķiet, ka šie nosacījumi šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">prima facie</HT> ir izpildīti. Pirmkārt, strīdīgo kompensāciju valsts iestādes piešķīra tieši, izmantojot valsts līdzekļus; otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo Īrijas valdība, šī kompensācija attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuri tāpat kā <HT TYPE="ITALIC">Sātiņi‑S</HT> ir cietuši zaudējumus, ko <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Putnu direktīvu aizsargājamie putni, un, treškārt, tā kā akvakultūras tirgus ir atvērts konkurencei un dalībvalstu tirdzniecībai, ir ļoti iespējams, ka minētā kompensācija var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ja iesniedzējtiesa apstiprinātu šos konstatējumus, būtu jāsecina, ka šī kompensācija ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo prejudiciālo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ar trešo un pēdējo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tad, ja strīdīgā kompensācija ir valsts atbalsts, ir jāpiemēro <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> regulas 3. panta 2. punktā paredzētā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežvērtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šī tiesa uzskata, ka no šīs regulas 1. panta, aplūkota tās 15. apsvēruma gaismā, izriet, ka minētā regula <HT TYPE="ITALIC">prima facie</HT> nav piemērojama šai kompensācijai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Latvijas valdība un Komisija uzskata, ka strīdīgā kompensācija ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> regulas piemērošanas jomā, ņemot vērā, ka Latvijas Republika ir izvēlējusies šo regulu piemērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, man šķiet lietderīgi nošķirt, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> regulas <HT TYPE="ITALIC">piemērojamību</HT> tādai situācijai kā šajā gadījumā aplūkotā un, otrkārt, šīs regulas konkrētu <HT TYPE="ITALIC">piemērošanu</HT>, ko ir veikušas Latvijas iestādes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Runājot par pirmo elementu, uzskatu – ja strīdīgā kompensācija ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> regula ir piemērojama, jo neviens no šīs regulas 1. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem no šīs regulas piemērošanas jomas šajā gadījumā nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> regulas 15. apsvērumā, uz ko ir atsaukusies iesniedzējtiesa, un šīs regulas 4. pantā it īpaši ir precizēts, ka minētā regula ir piemērojama tikai atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>pārredzams atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>), piemēram, dotācijām. Taču, tā kā strīdīgo kompensāciju veido <HT TYPE="ITALIC">ex post</HT> kompensācija, tā būtībā atbilst dotācijai, jo tā ļauj iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu. Manuprāt, tā tādējādi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>pārredzams atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> šīs pašas regulas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Runājot par otro elementu, uzsveru, ka, tiklīdz ir piemērojama <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> regula, dalībvalsts var vai nu strīdīgo kompensāciju paziņot Komisijai nolūkā to apstiprināt kā atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, vai arī tikai to kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. No tā izriet, ka šajā gadījumā Latvijas iestādes šo kompensāciju var leģitīmi kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tādējādi iesaku uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka dalībvalsts var <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> zvejniecības<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> regulas 3. panta 2. punktā paredzēto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežvērtību piemērot maksājumiem, kas piešķirti par zaudējumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Putnu direktīvu aizsargājamie savvaļas putni.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Augstākās tiesas (Latvija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Kompensācija, ko dalībvalsts ir piešķīrusi par zaudējumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (<DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembris</DATE>) par savvaļas putnu aizsardzību aizsargājamie putni, ir priekšrocība, kas var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti pārējie paredzētie nosacījumi.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Dalībvalsts var Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 (<DATE ISO="20140627">2014. gada 27. jūnijs</DATE>) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 3. panta 2. punktā paredzēto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežvērtību piemērot maksājumiem, kas piešķirti par zaudējumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">Natura 2000</HT> teritorijā akvakultūrai ir nodarījuši saskaņā ar Direktīvu 2009/147 aizsargājamie savvaļas putni.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>