[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 5.9.2006 COM(2006) 485 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā 2007. gadā (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS 110 - Priekšlikuma mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2007. gadā. 120 - Vispārīgais konteksts Saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku kopējā zivsaimniecības politika garantē tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina noturīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Svarīgs līdzeklis šo mērķu sasniegšanai ir ikgadēja zvejas iespēju noteikšana kopējas pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles ierobežojumu izteiksmē. Vienkāršošanas un skaidrības nolūkā zvejas iespējas Baltijas jūrā pirmo reizi tika noteiktas ar atsevišķu regulu 2006. gadam – Padomes 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā. Zinātniskais ieteikums par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2007. gadā tika saņemts no Starptautiskās jūras izpētes padomes ( ICES ) 2006. gada jūnijā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Kopiena apsprieda KPN un kvotas, un ar tām saistītos nosacījumus ar Krievijas Federāciju jaunā divpusējā zvejas nolīgumā, kas tika parafēts 2006. gada jūlijā. Šis nolīgums oficiāli stāsies spēkā tikai tad, kad to ratificēs abas puses. Kopiena to ratificēs ar Padomes lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Puses [vēstuļu apmaiņas ceļā] tomēr ir vienojušās noteikt pārvaldības pasākumus koplietojuma krājumiem jau no 2007. gada 1. janvāra, pamatojoties uz nolīguma piemērošanu pagaidu kārtā. Kopienas un Krievijas Federācijas saskaņotie pārvaldības pasākumi atbilst kopējai zivsaimniecības politikai. Priekšlikumā ietvertas trīs svarīgas sadaļas Baltijas zvejniecības pārvaldībai 2007. gadā: sadaļa, ar kuru nosaka KPN un kvotas, sadaļa, ar kuru ierobežo zvejas piepūli, un sadaļa, kurā noteikti saistītie tehniskie un kontroles pasākumi. Jaunākajā ICES zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka abiem mencu krājumiem Baltijas jūrā tiek nodarīts kaitējums, jo tie netiek izmantoti ilgtspējīgi. Attiecībā uz austrumu krājumu ICES ir ieteikusi 2007. gadā neveikt nozveju, kā arī izstrādāt un īstenot atjaunošanas plānu. Tādēļ mērķis ir izveidot daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumu zvejniecības ilgtermiņa pārvaldībai, lai nodrošinātu to, ka Baltijas mencu krājumu izmantošana atbilst kopējās zivsaimniecības politikas vispārējam mērķim nodrošināt ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Komisija nesen ir iesniegusi priekšlikumu Padomes regulai, lai izveidotu šādu plānu[1]. Šā priekšlikuma novērošanas, pārbaudes un uzraudzības pasākumi saistībā ar attiecīgo mencu krājumu atjaunošanu atbilst minētajā priekšlikumā ierosinātajiem pasākumiem. - Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Zvejas iespējas un to sadalīšana dalībvalstīm ir pakļautas ikgadēju regulu nosacījumiem. Jaunākā ir Padomes 2005. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā. Zvejniecības pārvaldībai Baltijas jūrā nozīmīga ir arī Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98. - Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un atbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikai. 2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS - Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Sadaļas par zvejas piepūles ierobežošanu un par saistīto tehnisko pasākumu noteikšanu atbilst Padomes 2005. gada decembra lēmumiem par Padomes 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, un tie jau 2005. gadā apspriesti ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar Baltijas jūras zivsaimniecības jautājumiem, un attiecīgajām dalībvalstīm. Iepriekš notika apspriešanās ar 2006. gada martā dibināto Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi tās izpildu komitejas sanāksmē 2006. gada jūnijā. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu sniedza ICES , un Zivsaimniecības ĢD norādīja, pēc kādiem noteikumiem tā vadītos, nosakot KPN un kvotas 2007. gadam. Pamatojoties uz tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas un lēmumu pieņemšanas grafika jauno kalendāru, kas izklāstīts Komisijas 2006. gada 24. maija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam „Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006)246 galīgā redakcija), Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome nevar sniegt oficiālu atbildi pirms priekšlikuma iesniegšanas. Tomēr tika ņemti vērā sanāksmes laikā izteiktie provizoriskie viedokļi. Sanāksmes laikā tika apspriests abu mencu krājumu stāvoklis. Abi mencu krājumi ir izmantoti pārmērīgi, turklāt Baltijas jūras austrumu daļas krājuma reproduktīvās spējas arī ir samazinājušās. ICES ir ieteikusi ievērojami samazināt rietumu krājuma zvejas apjomu, lai saglabātu nārstojošo zivju biomasu ( SSB ) virs piesardzības līmeņiem, un noteikt austrumu krājuma zvejas liegumu pēc piesardzības ierobežojumu pārsniegšanas, lai nodrošinātu krājumu atjaunošanos drošā bioloģiskā līmenī. Tomēr īstenojot samazinājumu, kas nepieciešams, lai viena gada laikā atjaunotu austrumu krājumu, izjauktu zivsaimniecības nozares ekonomisko pamatu un iedragātu pārvaldības sistēmu. Tādēļ Zivsaimniecības ĢD ierosināja ilgtermiņa pieeju, saskaņā ar kuru zvejas līmeni jau 2005. gadā pakāpeniski samazina līdz ilgtspējīgiem līmeņiem. Nozare šajā laikā atbalstīja šo pieeju, kā arī no tās izrietošo KPN. Lai veicinātu lielāku pārredzamību apspriešanās procesā, Komisijas dienesti kopš jūnija sanāksmes ir informējuši Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi par iespējamo pieeju, kuru ievērot, nosakot mencu krājumu KPN. Attiecībā uz pasākumiem saistībā ar zvejas piepūli un kontroli vairākkārt notika apspriešanās ar nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām un dalībvalstīm, un priekšlikumā ietvertajos elementos īpaši atspoguļoti zivsaimniecības nozares apsvērumi. - Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Kopiena ik gadu ICES un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai ( STECF ) pieprasa zinātnisko ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtais ieteikums aptver visus Baltijas jūras krājumus, kuriem ir ierosināta KPN. Ierosinātā KPN pamatota uz minēto ieteikumu, bet nebūt neievēro šo ieteikumu burtiski. Atbilstīgi Komisijas nodomam nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN izmaiņas no viena gada nākamajā ir ierobežotas maksimāli līdz 15 % apjomam. Attiecībā uz mencu krājumiem ierosinātā KPN atspoguļo ilgtermiņa pieeju, turklāt KPN un zvejas piepūle vairāku gadu laikā pakāpeniski tiek samazināta līdz ilgtspējīgiem līmeņiem. Paralēli šim priekšlikumam Komisija ir iesniegusi apspriešanai priekšlikumu daudzgadu plānam attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā un šo krājumu zveju. Šā plāna galvenais elements ir zvejas piepūles pakāpeniska samazināšana līdz ilgtspējīgiem ilgtermiņa līmeņiem, kas nodrošinās augstu un stabilu nozveju. Tāpēc ierosinātā KPN neatbilst ICES nozvejas ieteikumam noteikt mencu zvejas liegumu Baltijas jūras austrumu daļā, lai pasargātu šos krājumus no iznīcības. KPN atbilst pakāpeniskajai pieejai, kas jāpiemēro daudzgadu plānā. Tomēr KPN priekšlikums attiecībā uz austrumu mencu krājumu ārkārtēju apstākļu dēļ neatbilst zvejas piepūles pakāpeniskai samazināšanai saskaņā ar ierosināto daudzgadu plānu. Krājuma sliktajam stāvoklim vajadzīgi stingrāki veicamie pasākumi, lai novērstu tā turpmāku pasliktināšanos. Ņemot vērā pašreizējo krājuma stāvokli, plānā ierosinātās zvejas izraisītās zivju mirstības pakāpeniskās samazināšanas par 10 % sekas būtu KPN paaugstināšana par 26 %. Tā kā ir paredzēts atjaunot krājumu un pēc tam nodrošināt tā ilgtspējīgu izmantošanu, Komisija ir nolēmusi piemērot lielāku samazinājumu zvejas izraisītajā zivju mirstībā, kas atbilst KPN samazinājumam par 15 % un atbilstīgai attiecīgo kuģu zvejas piepūles samazināšanai. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu par šo krājumu, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs ierosinātā samazinājuma ietekmei uz austrumu mencu krājuma stāvokli, un, ja Padome nepieņems ilgtermiņa pārvaldības plānu attiecībā uz šo krājumu, Komisijai turpmākajos gados būs jāierosina pat vēl stingrāki pasākumi. Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Zinātniskās organizācijas, ar kurām notikusi apspriešanās, ir Starptautiskās jūras izpētes padome ( ICES ) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja ( STECF ). - Ietekmes novērtējums Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, vispārēji palielināsies Kopienas kuģu zvejas iespējas Baltijas jūrā. Palielināsies brētliņu un dažu siļķu krājumu zvejas iespējas, un tikai attiecībā uz mencu krājumiem zvejniekiem būs zemākas kvotas. Lašu KPN samazinājums pamatojās uz reālo nozveju, un tāpēc nav sagaidāms, ka tas ietekmēs krastā izkrauto zivju lomu pirmreizējo vērtību. Tomēr, pieņemot, ka cenas nemainīsies, ir sagaidāms, ka no Baltijas jūras krastā izkrauto zivju lomu pirmreizējā vērtība 2007. gadā samazināsies aptuveni par 12 % sakarā ar mencu krājumu KPN samazinājumu. Priekšlikums ne tikai atspoguļo īstermiņa lēmumus, bet arī ir daļa no ilgāka termiņa pieejas, sakarā ar ko zvejas līmenis pakāpeniski tiek samazināts līdz ilgtspējīgam ilgtermiņa līmenim. Tāpēc priekšlikumā izmantotā pieeja vidējā termiņā līdz ilgtermiņā samazinās zvejas piepūli, tomēr stabilizēs vai palielinās kvotas. Tāpēc ilgtermiņa pieejas rezultātā ir sagaidāma mazāka ietekme uz vidi, ka saistīta ar mazāku zvejas piepūli, samazinājumiem nozvejas jomā ar mazāku kuģu skaitu un/vai mazāku vidējo zvejas piepūli uz kuģi, kā arī nemainīgu vai lielāku krastā izkrauto zivju lomu skaitu. 3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI - Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002, un jo īpaši tās 20. pants. 4. IETEKME UZ BUDžETU Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. 5. PAPILDU INFORMāCIJA - Sīks izskaidrojums Priekšlikumā noteiktas zvejas iespējas 2007. gadā dalībvalstīm, kuras zvejo Baltijas jūrā. Dalībvalstīm piešķirtās KPN un kvotas ir uzrādītas I pielikumā. Ierosinātie rādītāji pamatojas uz zinātnisko ieteikumu un atbilst KPN un kvotu noteikšanas sistēmai, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Komisijas politikas paziņojumu attiecībā uz zvejas iespējām 2007. gadā. Abu mencu krājumu KPN un kvotas ir cieši saistītas ar zvejas piepūles ierobežojumiem, kas noteikti II pielikumā, kā arī ar novērošanas, pārbaudes un uzraudzības pasākumiem, kas noteikti III pielikuma 2. punktā. Pārejas posma tehniskie pasākumi III pielikumā norāda svarīgus pasākumus saistībā ar abiem mencu krājumiem Baltijas jūrā, kam tiek nodarīts kaitējums, jo tie netiek izmantoti ilgtspējīgi. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu jaunai regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu mencu krājumiem Baltijas jūrā un šo krājumu zvejai, kurā ietverti visi šie pasākumi [atsauce uz priekšlikumu]. Sagaidāms, ka Padome priekšlikumu pieņems 2007. gada sākumā. Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā 2007. gadā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[2] un jo īpaši tās 20. pantu, ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/1996, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[3], un jo īpaši tās 2. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants pieprasa, lai Padome pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja. (2) Saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 Padomei ir jānosaka zvejas iespēju ierobežojumi zvejniecībai vai zvejniecību grupai un jāpiešķir šīs iespējas dalībvalstīm. (3) Lai nodrošinātu efektīvu zvejas iespēju pārvaldību, ir jāievieš īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veiktas zvejas darbības. (4) Ir jānosaka principi un noteiktas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas mērogā, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas kuģo ar to karogiem. (5) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā noteiktas definīcijas, kam ir nozīme, piešķirot zvejas iespējas. (6) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi tajā minētie pasākumi. (7) Zvejas iespējas ir jāīsteno saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[4], Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[5], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[6], Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām[7], Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības[8], Padomes 1991. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[9], un Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[10]. (8) Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2007. gadā ir jāievieš noteikti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem. (0) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi šīs zvejniecības atvērt 2007. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, obligāti ir jāpiešķir izņēmuma statuss sešu nedēļu laika posmam, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I NODAĻA Darbības joma un definīcijas 1. pants Priekšmets Šī regula nosaka zvejas iespējas 2007. gadā konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Baltijas jūrā un saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas. 2. pants Darbības joma 1. Šī regula attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem (Kopienas kuģiem) un zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, ir reģistrēti trešā valstī un darbojas Baltijas jūrā. 2. Atkāpjoties no 1. punkta nosacījumiem, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai zinātniskās izpētes mērķiem, kuru veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuru Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic, ir informētas iepriekš. 3. pants Definīcijas Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā izmanto šādas definīcijas. a) Starptautiskās jūras izpētes padomes ( ICES ) zonas ir definētas Regulā (EEK) Nr. 3880/91. b) „Baltijas jūra” ir ICES rajons IIIb, IIIc un IIId. c) „Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var paņemt no katra krājuma. d) “Kvota” ir KPN daļa, kas piešķirta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij. II NODAĻAZvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi 4. pants Nozvejas ierobežojumi un sadalījums Nozvejas ierobežojumi, šādu ierobežojumu sadalīšana dalībvalstīm un papildu nosacījumi saskaņā ar 2. pantu Regulā (EK) 847/96 ir noteikti šīs regulas I pielikumā. 5. pants Īpaši noteikumi par sadalījumu 1. Nozvejas ierobežojumu sadalījums dalībvalstīm, kā paredzēts I pielikumā, neskar: a) izmaiņas, kas izdarītas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam; b) pārdales, kas veiktas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam; c) papildu krastā izkrautos zivju lomus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; d) daudzumus, kas ieturēti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantam; e) atvilkumus, kas veikti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam. 2. Lai ieturētu kvotas, kas jāpārceļ uz 2008. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no šīs minētās regulas, var piemērot visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN. 6. pants Nozvejas un piezvejas nosacījumi 1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas ierobežojumi, patur uz klāja vai izkrauj krastā tikai tad, ja a) nozveja veikta ar dalībvalsts kuģiem, kuriem ir kvota, un minētā kvota nav izmantota; b) nozveja veido daļu no Kopienas kvotas, kas nav piešķirta ar kvotām dalībvalstīm un kas nav izmantota, vai c) zivju sugas, kas nav siļķe un brētliņa, ir sajauktas ar citām sugām, un nozveja veikta ar traļiem, velkamajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 32 mm, un lomi nav sašķiroti uz klāja vai, izkraujot krastā. 2. Visus krastā izkrautos zivju lomus uzskaita attiecībā pret kvotu, vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta dalībvalstīm ar kvotām attiecībā uz Kopienas daļu, izņemot nozveju, kas veikta atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktam. 3. Ja dalībvalstij piešķirtā siļķu kvota ir izmantota, kuģiem, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas konkrētā kvota, ir aizliegts izkraut krastā nozveju, kura ir nešķirota un kurā ir siļķes. 7. pants Zvejas piepūles ierobežojumi Zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti II pielikumā. 8. pants Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi ir noteikti III pielikumā. III NODAĻA Nobeiguma noteikumi 9. pants Datu nosūtīšana Kad dalībvalstis nosūta Komisijai datus par krastā izkrauto zivju lomu apjomiem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktam, tās izmanto šīs regulas I pielikumā norādītos krājumu kodus. 10. pants Spēkā stāšanās Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, [...] Padomes vārdā – priekšsēdētājs I PIELIKUMS Krastā izkrauto zivju lomu ierobežojumi un ar tiem saistītie nosacījumi ikgadējai to nozvejas ierobežojumu pārvaldībai, kas piemērojami Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas ierobežojumi pēc sugām un apgabaliem Turpmākajās tabulās norādīta KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) pēc krājumiem, sadalījums dalībvalstīm un saistītie nosacījumi ikgadējai kvotu pārvaldībai. Suga: | Siļķe | Zona: | 30.-31. apakšrajons | Clupea harengus | HER/3D30.; HER/3D31. | Somija | 72 230 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Zviedrija | 15 870 | EK | 88 100 | KPN | 88 100 | Suga: | Siļķe | Zona: | 22.-24. apakšrajons | Clupea harengus | HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24. | Dānija | 7 359 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 28 966 | Somija | 4 | Polija | 6 831 | Zviedrija | 9 340 | EK | 52 500 | KPN | 52 500 | Suga: | Siļķe | Zona: | 25.-27., 28.2., 29. un 32. apakšrajons | Clupea harengus | HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32. | Dānija | 2 931 | Analītiskā KPN. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 777 | Igaunija | 14 967 | Somija | 29 215 | Latvija | 3 693 | Lietuva | 3 889 | Polija | 33 190 | Zviedrija | 44 556 | EK | 133 218 | KPN | 147 200 | Suga: | Siļķe | Zona: | 28.1. apakšrajons | Clupea harengus | HER/03D.RG | Igaunija | 15 701 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Latvija | 18 299 | EK | 34 000 | KPN | 34 000 | Suga: | Menca | Zona: | 25.-32. apakšrajons (EK-ūdeņi) | Gadus morhua | COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32. | Dānija | 8 849 | Analītiskā KPN. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 3 520 | Igaunija | 862 | Somija | 677 | Latvija | 3 290 | Lietuva | 2 168 | Polija | 10 191 | Zviedrija | 8 965 | EK | 38 522 | KPN | 41 820 | Suga: | Menca | Zona: | 22.–24. apakšrajons (EK ūdeņi) | Gadus morhua | COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24. | Dānija | 10 537 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 5 152 | Igaunija | 234 | Somija | 207 | Latvija | 872 | Lietuva | 565 | Polija | 2 819 | Zviedrija | 3 754 | EK | 24 140 | KPN | 24 140 | Suga: | Jūras zeltplekste | Zona: | IIIbcd (EK ūdeņi) | Pleuronectes platessa | PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32. | Dānija | 2 697 | Piesardzības KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 300 | Zviedrija | 203 | Polija | 565 | EK | 3 766 | KPN | Neattiecas | Suga: | Atlantijas lasis | Zona: | IIIbcd (EK ūdeņi), izņemot 32. apakšrajonu | Salmo salar | SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31. | Dānija | 74 808 | (1) | Analītiskā KPN. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 8 323 | (1) | Igaunija | 7 603 | (1) | Somija | 93 280 | (1) | Latvija | 47 581 | (1) | Lietuva | 5 593 | (1) | Polija | 22 694 | (1) | Zviedrija | 101 119 | (1) | EK | 361 001 | (1) | KPN | 368 000 | (1) | __________ | (1) Izteikts ar zivju skaitu. | Suga: | Atlantijas lasis | Zona: | 32. apakšrajons | Salmo salar | SAL/3D32. | Igaunija | 1 581 | (1) | Analītiskā KPN. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Somija | 13 838 | (1) | EK | 15 419 | (1) | KPN | 17 000 | (1) | _________ | (1) Izteikts ar zivju skaitu. | Suga: | Brētliņa | Zona: | IIIbcd (EK ūdeņi) | Sprattus sprattus | SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32. | Dānija | 42 310 | Analītiskā KPN. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. | Vācija | 26 805 | Igaunija | 49 131 | Somija | 22 148 | Latvija | 59 339 | Lietuva | 21 465 | Polija | 125 927 | Zviedrija | 81 793 | EK | 428 918 | KPN | 477 000 | II PIELIKUMS 1. Zvejas piepūles ierobežojumi 1.1. Zveja ar traļiem, vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām ir aizliegta: a) no15. marta līdz 14. maijam 22.-24. apakšrajonā un b) no 15. jūnija līdz 14. septembrim 25.-27. apakšrajonā. 1.2. Dalībvalstis nodrošina, lai kuģiem, kas kuģo ar to karogu, zveja ar traļiem, vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām būtu aizliegta: a) 57 kalendāra dienas 22.-24. apakšrajonā ārpus laika posma no 15. marta līdz 14. maijam un b) 51 kalendāra dienu 25.-27. apakšrajonā ārpus laika posma no 15. jūnija līdz 14. septembrim. 1.3. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz tās sistēmas aprakstu, ko piemēro, lai nodrošinātu 1.2. punkta prasību izpildi. 1.4. Atkāpjoties no 1.1. un 1.2. punkta, Kopienas kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem, ir atļauts paturēt uz klāja un izkraut krastā līdz 10 % mencu pēc dzīvsvara, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un/vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 110 mm vai lielāks. III PIELIKUMSPārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi 1. Zvejas ierobežojumi 1.1. Laika posmā no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu. 1. apgabals : – 55°45'N, 15°30'E – 55°45'N, 16°30'E – 55°00'N, 16°30'E – 55°00'N, 16°00'E – 55°15'N, 16°00'E – 55°15'N, 15°30'E – 55°45'N, 15°30'E 2. apgabals : – 55°00'N, 19°14'E – 54°48'N, 19°20'E – 54°45'N, 19°19'E – 54°45'N, 18°55'E – 55°00'N, 19°14'E 3. apgabals : – 56°13'N, 18°27'E – 56°13'N, 19°31'E – 55°59'N, 19°13'E – 56°03'N, 19°06'E – 56°00'N, 18°51'E – 55°47'N, 18°57'E – 55°30'N, 18°34'E – 56°13'N, 18°27'E 1.2. Atkāpjoties no 1.1. punkta, zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar āķu jedām ir atļauta. Zvejojot ar āķu jedām, uz klāja nepatur mencas. 2. Novērošana, pārbaude un uzraudzība saistībā ar mencu krājumu atjaunošanos Baltijas jūrā 2.1. Īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā 2.1.1. Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām[11], visiem Kopienas kuģiem, kuru kopgarums ir 8 metri vai vairāk, uz kuriem atrodas vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku ar linuma acu izmēru 90 mm vai lielāku, ir nepieciešama īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā. 2.1.2. Dalībvalsts var izsniegt 2.1.1. punktā minēto īpašo atļauju mencu zvejai tikai tiem Kopienas kuģiem, kuriem 2005. gadā bija īpašā atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar III pielikuma 6.2.1. punktu Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi[12]. Tomēr dalībvalsts īpašo zvejas atļauju mencu zvejai var izsniegt Kopienas kuģim, kurš kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēts Kopienā un kuram nav īpašās zvejas atļaujas 2005. gadam, ja tā nodrošina, ka ar līdzvērtīgu zvejas jaudu, ko mēra kilovatos (kW), nezvejos Baltijas jūrā ar jebkuriem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs 90 mm vai lielāks. 2.1.3. Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas īpašās atļaujas mencu zvejai Baltijas jūrā, un dara to pieejamu savā oficiālajā tīmekļa vietnē Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras. 2.1.4. Kopienas kuģa, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašo atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, kapteinis vai tā pilnvarots pārstāvis saglabā šīs atļaujas kopiju uz zvejas kuģa. 2.2. Zvejas žurnāli 2.2.1. Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[13], Kopienas kuģu, kuru kopgarums ir 8 m vai vairāk, kapteiņi reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar 6. pantu Regulā (EEK) Nr. 2847/93 . 2.2.2. Ja kuģi aprīkoti ar VMS , dalībvalstis pārbauda, vai no zvejas novērošanas centra ( FMC ) saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām, izmantojot VMS datus. Šādas savstarpējas pārbaudes reģistrē datorlasāmā formā trīs gadus ilga laika posmā. 2.2.3. Katra dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur un dara pieejamu kontaktinformāciju par zvejas žurnālu iesniegšanu, krastā izkrauto zivju lomu deklarācijām un iepriekšēju paziņošanu, kas izklāstīta šā pielikuma 2.8. punktā. 2.3. Pieļaujamā pielaide zvejas žurnālā 2.3.1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaide novērtētajam to zivju daudzumam kilogramos, uz kurām attiecas KPN un kuras patur uz kuģa, ir 8 % no zvejas žurnāla datiem. 2.3.2. Attiecībā uz nozveju, ko izkrauj krastā nešķirotu, pieļaujamā pielaide, novērtējot daudzumu, ir 8% no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma. 2.4. Nozvejas datu elektroniskā reģistrēšana un nosūtīšana 2.4.1. Atkāpjoties no 1. panta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[14], ar VMS aprīkotos kuģos var būt uzstādītas datorizētas ierīces, kas apstiprinātas karoga dalībvalstī, lai elektroniski reģistrētu un paziņotu informāciju par zvejas darbībām, kas ir jāreģistrē zvejas žurnālā. 2.4.2. Šā pielikuma 2.4.1. punktā minētie kuģi nosūta visu reģistrēto informāciju par zvejas darbībām, kas ir jāreģistrē zvejas žurnālā, karoga dalībvalsts FMC . Kroga dalībvalstu FMC nodrošina, ka šādi dati trīs gadus ilgā laika posmā tiek reģistrēti datorlasāmā formā. 2.4.3. Dalībvalstis nodrošina, ka to FMC saņem 2.4.2. punktā minēto informāciju vismaz reizi dienā vai, ja FMC pieprasa, īsākos laika intervālos. 2.4.4. Karoga dalībvalstis nosūta saskaņā ar 2.4.2. punktu saņemto informāciju piekrastes valsts FMC katru dienu laikā, kamēr to zvejas kuģi ir šīs piekrastes valsts ūdeņos. Piekrastes valsts FMC var pieprasīt šo informāciju īsākos laika intervālos. 2.5. Zvejas piepūles datu reģistrēšana 2.5.1. Zvejas kuģi nosūta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā minēto informāciju karoga dalībvalsts FMC un ietver savā elektroniskajā datu bāzē, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 13. pantā. 2.5.2. Ar VMS aprīkotiem kuģiem nepiemēro Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantu. 2.6. Zvejas piepūles novērošana un kontrole 2.6.1. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes novēro un kontrolē atbilstību: a) zvejas piepūles ierobežojumiem, kas noteikti II pielikuma 1.1. un 1.2. punktā; b) zvejas ierobežojumiem, kas noteikti šā pielikuma 1. punktā. 2.6.2. Katra dalībvalsts izveido un uzglabā to kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šīs regulas II pielikuma 1.1. un 1.2. punkts, katru gadu līdz 31. janvārim un dara to pieejamu savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Sarakstā ietver kalendāra dienu skaitu, ko katrs kuģis ir izmantojis II pielikuma 1.1. un 1.2. punktā minētajos apgabalos. 2.6.3. Šā pielikuma 2.6.2. punktā minēto sarakstu atjaunina katru dienu, lai atspoguļotu katra kuģa izmantotās dienas. 2.7. Iekuģošana īpašos apgabalos vai izkuģošana no tiem 2.7.1. Zvejas kuģis var uzsākt zvejas darbības Kopienas ūdeņos vai nu 22.-24. apakšrajonā (A apgabals), vai 25.-27. apakšrajonā (B apgabals), ja uz kuģa ir mazāk nekā 100 kg mencu. 2.7.2. Ja zvejas kuģis iziet no A apgabala, B apgabala vai 28.-32. apakšrajona (C apgabals) ar vairāk nekā 100 kg mencu uz kuģa, a) tas dodas tieši uz ostu, kas atrodas tajā apgabalā, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis krastā vai b) tas dodas tieši uz ostu, kas atrodas ārpus apgabala, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis krastā, c) atstājot apgabalu, kurā kuģis zvejojis, zvejas rīki tiek nostiprināti tā, lai tos nevarētu lietot, saskaņā ar šādiem nosacījumiem: i) tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no traļu dēļiem un vilkšanas un tralēšanas vadiem un virvēm, ii) tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši nostiprina pie virsbūves daļas. 2.8. Iepriekšēja paziņošana 2.8.1. Ja, atstājot 22.-24. apakšrajonu (A apgabals), 25.-27. apakšrajonu (B apgabals) vai 28.-32. apakšrajonu (C apgabals), uz kuģa ir vairāk nekā 300 kg mencu, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi divas stundas pirms apgabala atstāšanas paziņo karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm par a) apgabala atstāšanas laiku un ģeogrāfisko stāvokli, b) visas uz kuģa esošās nozvejas sugu dzīvsvara daudzumu. Kuģi, uz kuriem attiecas šā pielikuma 2.4. punkts, ir atbrīvoti no šā pienākuma. 2.8.2. Šā pielikuma 2.8.1. punktā minēto paziņošanu var izdarīt arī Kopienas zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis. 2.8.3. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, Kopienas kuģa, uz kura ir vairāk nekā 300 kg mencu dzīvsvarā, kapteinis vai tā pilnvarots pārstāvis vismaz vienu stundu pirms iekuģošanas izkraušanas vietā paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā lomu izkraus krastā, a) izkraušanas vietas nosaukumu, b) laiku, kad paredzēts ierasties izkraušanas vietā, c) visas uz kuģa esošās nozvejas sugu dzīvsvara daudzumu. 2.9. Norādītās ostas 2.9.1. Ja uz kuģa atrodas vairāk nekā 750 kg mencu dzīvsvara, šīs mencas var izkraut vienīgi norādītās ostās. 2.9.2. Katra dalībvalsts var norādīt ostas, kurās ir jāizkrauj Baltijas jūras mencas, kuru svars pārsniedz 750 kg. 2.9.3. Piecpadsmit dienu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas katra dalībvalsts, kura izveidojusi norādīto ostu sarakstu, uztur un dara to pieejamu savā oficiālajā tīmekļa vietnē. 2.10. Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana 2.10.1. Zvejas kuģi, uz kuriem ir vairāk nekā 100 kg mencu, neuzsāk izkraušanu, iekams nav saņemta izkraušanas vietas kompetento iestāžu atļauja. 2.10.2. Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt jebkura daudzuma Baltijas jūrā nozvejotu un šajā dalībvalstī izkrautu mencu svēršanu kontrolieru klātbūtnē pirms tās aizved no izkraušanas ostas. 2.11. Pārbaudes standarti Katra dalībvalsts, kas atrodas pie Baltijas jūras, nosaka īpašus pārbaudes standartus. Šādus standartus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta sasniegto rezultātu analīze. Pārbaudes standarti pakāpeniski attīstās, līdz sasniegti 1. papildinājumā noteiktie mērķa standarti. 2.12. Tranzīta un pārkraušanas aizliegums 2.12.1. Tranzīts apgabalos, kuros noteikts mencu zvejas liegums, ir aizliegts, ja vien zvejas rīki uz klāja nav droši satīti un nostiprināti saskaņā ar 2.7.2. punkta c) apakšpunktu. 2.12.2. Mencu pārkraušana notiek tikai ostā, kuru kompetentās iestādes norādījušas pārkraušanai. 2.13. Baltijas jūras mencu pārvadāšana Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, zvejas kuģa, kura kopgarums ir astoņi metri vai vairāk, kapteinis aizpilda izkraušanas deklarāciju, ja zivis ir nogādātas vietā, kas nav izkraušanas vai ievešanas vieta. Izkraušanas deklarāciju pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 1. punktā minētajiem pārvadājumu dokumentiem. 2.14. Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa 2.14.1. Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgu pārbaudi un uzraudzību un šim nolūkam izveido kopīgas darbības procedūras. 2.14.2. Dalībvalstis, kas iesaistījušās kopīgā pārbaudē un uzraudzībā, nodrošina to, ka inspektori no visām iesaistītajām dalībvalstīm ir aicināti piedalīties vismaz šajās darbībās. 2.14.3. Komisijas inspektori var piedalīties šajā kopīgajā pārbaudē un uzraudzībā. 2.14.4. Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ( CFCA ) līdz 2007. gada 15. novembrim sasauc kompetento valsts pārbaudes iestāžu sanāksmi, lai koordinētu kopīgo pārbaudes un uzraudzības programmu 2008. gadam. 2.15. Valsts kontroles programmas 2.15.1. Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 2. papildinājumu nosaka valsts kontroles programmu Baltijas jūrai. 2.15.2. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka īpašus pārbaudes standartus saskaņā ar 1. papildinājumu. Šādus standartus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta sasniegto rezultātu analīze. Pārbaudes standarti pakāpeniski attīstās, līdz ir sasniegti 2. papildinājumā noteiktie mērķa standarti. 2.15.3. Līdz 2007. gada 31. janvārim katra attiecīgā dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru, valsts kontroles programmu, kas minēta 2.15.1. punktā, kā arī tās īstenošanas grafiku. 2.15.4. Komisija sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu atbilstību valsts kontroles programmām attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā un to rezultātus. 2.16. Īpaša novērošanas programma 2.16.1. Atkāpjoties no 34.c panta 1. punkta 4. apakšpunkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, īpašā kontroles un pārbaudes programma attiecīgajiem mencu krājumiem var ilgt vairāk nekā trīs gadus. III pielikuma 1. papildinājums Īpašie pārbaudes standarti Mērķis 1. Katra dalībvalsts nosaka īpašus pārbaudes standartus saskaņā ar šo pielikumu. Stratēģija 2. Zvejas darbību pārbaude un uzraudzība tiek koncentrēta uz kuģiem, kuri, iespējams, zvejo mencas. Kā papildu savstarpējas pārbaudes mehānisms, lai izvērtētu pārbaudes un uzraudzības efektivitāti, tiek izmantotas izlases veidā veiktas mencu transportēšanas un tirdzniecības pārbaudes. Prioritātes 3. Dažādiem zvejas rīkiem piemēro dažādus prioritātes līmeņus atkarībā no apmēra, kādā zvejas iespēju ierobežojumi ietekmē zvejas flotes. Šajā nolūkā katra dalībvalsts nosaka īpašas prioritātes. Paraugu ņemšana 4. Katra dalībvalsts nosaka un apraksta piemērojamo paraugu ņemšanas stratēģiju. Komisija pēc pieprasījuma var piekļūt dalībvalsts lietotajam paraugu ņemšanas plānam. Mērķa standarti 5. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas katra dalībvalsts īsteno savu pārbaudes grafiku, ņemot vērā turpmāk izklāstītos mērķus. a) Pārbaudes līmenis ostās Parasti sasniedzamajai precizitātei jābūt vismaz līdzvērtīgai tai, ko iegūtu ar vienkāršu paraugu ņemšanas metodi izlases veidā, ja pārbaudes attiecas uz 20 % no izkrauto mencu svara, aptverot visas izkraušanas vietas. b) Tirdzniecības pārbaudes līmenis Pārbauda 5% no mencu apjoma, ko piedāvā pārdot izsolē. c) Pārbaudes līmenis jūrā Elastīgs standarts: to nosaka pēc zvejas darbību sīkas analīzes katrā apgabalā. Standarti attiecībā uz pārbaudēm jūrā saistīti ar vairākām patruļas dienām jūrā mencu pārvaldības apgabalos ar iespējami dažādiem standartiem attiecībā uz patruļas dienām īpašos apgabalos. d) Līmenis novērošanai no gaisa Elastīgs standarts: to nosaka pēc zvejas darbību sīkas analīzes katrā apgabalā un, ņemot vērā dalībvalsts rīcībā esošos pieejamos resursus. III pielikuma 2. papildinājums Valsts kontroles programmu saturs Valsts kontroles programmās, cita starpā, norāda šādu informāciju. 1. Kontroles līdzekļi Cilvēkresursi 1.1. Krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laika posmi un apgabali, kuros tie jāizvieto. Tehniskie resursi 1.2. Inspekcijas kuģu un gaisa kuģu skaits, kā arī laika posmi un apgabali, kuros tie jāizvieto. Finanšu resursi 1.3. Budžeta resursu piešķiršana, lai izvietotu cilvēkresursus, inspekcijas kuģus un gaisa kuģus. 2. Informācijas par zvejas darbībām elektroniskā reģistrēšana un paziņošana To sistēmu apraksts, ko īsteno, lai nodrošinātu III pielikuma 2.4., 2.5., 2.6. un 28. punkta noteikumu ievērošanu. 3. Ostu noteikšana Ja nepieciešams – mencu izkraušanai norādīto ostu saraksts saskaņā ar III pielikuma 2.9. punktu. 4. Paziņojums par iekuģošanu un izkuģošanu To sistēmu apraksts, ko īsteno, lai nodrošinātu III pielikuma 2.7. punkta noteikumu ievērošanu. 5. Izkraušanas kontrole Jebkādu iekārtu vai sistēmu apraksts, ko īsteno, lai nodrošinātu III pielikuma 2.2., 2.3., 2.10., 2.12. un 2.13. punkta ievērošanu. 6. Pārbaudes procedūras Valsts kontroles programmās nosaka procedūras, ko ievēro, a) veicot pārbaudes jūrā vai uz zemes; b) sazinoties ar kompetentajām iestādēm, ko citas dalībvalstis izraudzījušas par atbildīgajām valsts kontroles programmās attiecībā uz mencām; c) veicot kopīgu uzraudzību un inspektoru apmaiņu, tostarp, nosakot pilnvaras un tiesības inspektoriem, kas darbojas citu dalībvalstu ūdeņos. [1] COM(2006) 411 galīgā redakcija, 2006. gada 24. jūlijs. [2] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. [3] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp. [4] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp. [5] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.). [6] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.). [7] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp. [8] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.). [9] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. [10] OV L 16, 20.1.2005., 184. lpp. [11] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. [12] OV L 12, 14.01.2005., 1. lpp. [13] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. [14] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).