|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/5920 |
1.10.2024 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(C/2024/5920)
Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
“Saint-Joseph”
PDO-FR-A0200-AM02
Paziņojuma datums: 24.7.2024.
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Marķējums
Cilmes vietas nosaukuma “Saint-Joseph” specifikācijas I nodaļa ir papildināta XII iedaļas “Noformējuma un marķēšanas noteikumi” 2. punktā “Īpašie noteikumi”, lai integrētu lielākas ģeogrāfiskās vienības norādes “Vignobles de la Vallée du Rhône” marķēšanas noteikumus saskaņā ar nosacījumiem līgumā, kas parakstīts starp dažādām attiecīgām aizsardzības un pārvaldības struktūrām. Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā vizuālajā laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā grafiskajā izpildījumā un tādā pašā krāsā kā cilmes vietas nosaukumam, bet šīs norādes izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem.
Šis grozījums pārņemts arī vienotā dokumenta punktā “Papildu nosacījumi. Marķēšana”.
2. Paziņošanas pienākumi
Cilmes vietas nosaukuma “Saint-Joseph” specifikācijas II nodaļa ir atjaunināta, lai noteiktu operatoru pienākumus sniegt paziņojumus aizsardzības un pārvaldības struktūrai saskaņā ar cilmes vietas nosaukuma pārbaudes plānu.
Šis atjauninājums vienoto dokumentu neietekmē.
3. Atsauce uz pārbaudes struktūru
Specifikācijas III nodaļas II iedaļa “Atsauces uz pārbaudes struktūru” ir atjaunināta, lai norādītu, ka specifikācijas ievērošanas uzraudzību veic, pamatojoties uz apstiprinātu pārbaudes plānu, un to īsteno trešā struktūra, kas, saņēmusi INAO pilnvarojumu, garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību.
Šis atjauninājums vienoto dokumentu neietekmē.
VIENOTS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
“Saint-Joseph”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīna produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22. DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204. Dabiskie vīnogu vīni, ieskaitot spirtotus; vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto |
4. Vīna vai vīnu apraksts
1. Analītiskie kritēriji
ĪSS APRAKSTS
Cilmes vietas nosaukumu “Saint-Joseph” izmanto tikai nedzirkstošiem baltvīniem un sarkanvīniem.
Vīnu dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %.
Sarkanvīnos, kad tos pilda pudelēs, ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus uz litru.
Iepildīšanas posmā fermentējamā cukura (glikozes un fruktozes) saturs vīnos:
|
— |
nepārsniedz 3 gramus uz litru vīnam, kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 13,5 %; |
|
— |
nepārsniedz 4 gramus uz litru vīnam, kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 13,5 %. |
Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.
Kopējais skābums, gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Kopienas regulējumā.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: – |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): – |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): – |
2. Vīnu organoleptisko īpašību apraksts
ĪSS APRAKSTS
2010. gadā sarkanvīni veidoja 90 % no saražotās produkcijas. Lielākoties tos ražo no vienas vīnogu šķirnes “Syrah N” jeb “serīna”.
Pēc rakstura tie ir aromātiski, tiem ir izteikta elegance un izsmalcinātība, ko bieži vien papildina augļu, garšvielu, lakricas vai pameža notis. Garšas ziņā pieprasīti ir samtainie tanīni. Augsnes un mezoklimata izmaiņu ietekme lielākoties ir jūtama tanīna struktūrās, kas ir zemnieciskākas un lēnāk nogatavojas vīniem no zemesgabaliem ar kaļķakmens augsnēm.
Lai cik tas neliktos neticami, baltvīni veido tikai 10 % produkcijas. Pārsvarā tos ražo no vīnogu šķirnes “Marsanne B” (95 % – no balto vīnogu šķirnes), ko stāda galvenokārt kaļķainās augsnēs. Tie ir ļoti aromātiski sausie vīni, kuros plaši pārstāvēti medaino balto ziedu akcenti. Garšas ziņā šie vīni rada oriģinālu līdzsvaru, ar izteiktu taukumu.
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
1. Audzēšanas prakse
|
— |
Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku stādu uz hektāru. |
|
— |
Katrs vīnkoks aizņem ne vairāk kā 2,30 kvadrātmetrus; šo laukumu iegūst, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem. |
|
— |
Atstatums starp vīnokoku rindām nepārsniedz 2,50 metrus. |
Vīnogulājus apgriež, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem un veidojot vainagu saskaņā ar šādiem tehniskajiem paņēmieniem:
|
— |
īsais augļzaru griezums (kausveidā vai Rojā (Royat) kordona formā, ar vienu vai diviem atzariem); |
|
— |
vienkāršais Gijo (Guyot) griezums. |
Maksimālais kordona augstums ir 0,60 metri. Šo augstumu mēra no zemes līdz ietvara zaru apakšējai daļai.
Vīnus ražo no vīnogām, kas novāktas ar rokām. Vīnogu ķekarus veselus transportē uz vinifikācijas vietu.
2. Īpašā vīndarības metode
Koksnes gabalu izmantošana ir aizliegta.
Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
46 hektolitri no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek veikta šādu departamentu komūnu teritorijā:
|
— |
Ardešas (Ardèche) departamentā: Andance, Ardoix, Arras-sur-Rhône, Champagne, Charnas, Châteaubourg, Félines, Glun, Guilherand-Granges, Lemps, Limony, Mauves, Ozon, Peyraud, Saint-Désirat, Saint-Etienne-de-Valoux, Saint-Jean-de-Muzols, Sarras, Sécheras, Serrières, Talencieux, Tournon-sur-Rhône un Vion; |
|
— |
Luāras (Loire) departamentā: Chavanay, Malleval un Saint-Pierre-de-Boeuf. |
7. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes
|
|
“Marsanne B” |
|
|
“Roussanne B” |
|
|
“Syrah N” jeb “Shiraz” |
8. Saiknes vai saikņu apraksts
Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Ronas (Rhône) upes labajā krastā starp kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Saint-Péray” ģeogrāfisko apgabalu dienvidos un kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Condrieu” ģeogrāfisko apgabalu ziemeļos.
Ronas upes ielejas (Vallée du Rhône) kontrolēto cilmes vietu nosaukumu vispārējā struktūrā kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Saint-Joseph” pieder pie “Crus des Côtes du Rhône”.
Vīndārzi plešas aptuveni 60 kilometru garumā gar ziemeļu–dienvidu asi, ar skatu uz Ronu, lielākoties klimata ziņā labvēlīgākajās vietās, kas pavērstas uz dienvidiem/dienvidaustrumiem un izvietotas Centrālā masīva austrumu malā.
Tādējādi ģeogrāfiskais apgabals ir rūpīgi noteikts un ietver 23 komūnu teritorijas Ardešas departamentā un 3 komūnu teritorijas Luāras departamentā.
Klimats, kuru vietējie klasificē kā “Lionas klimatu”, ir kontinentāls, pat ja to iespaido Vidusjūras gaisa masas, kas šajā apgabalā nonāk pa Ronas upes ieleju. Visbiežāk pūš ziemeļvējš, kuru iedzīvotāji sauc par “Bise”. Būdams auksts un sauss, tas ļauj lapotnēm izžūt un ierobežo kriptogāmisko slimību izplatību, taču rada arī tādus temperatūras apstākļus, kas teorētiski nav labvēlīgi ogu nobriešanai. Šādā vējainā apvidū ir jāizvēlas pietiekami aizsargātas un saulainas vietas. Retāk pūš karsts un mitrs dienvidvējš, kas veicina kārtīgu nobriešanu, taču bieži vien atnes arī lietu.
Vēsturiski vīnogulāju izplatība un vīnu tirdzniecība ir cieši saistīta ar Ronas upes kreiso krastu, no vienas puses, ņemot vērā to, ka ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļa pieder pie Vjennas (Vienne) pilsētas, ko dēvē par “vīna pilsētu” un vīnogu šķirnes “Allobrogica” galvaspilsētu, un, no otras puses, ņemot vērā ciešās saites starp vīnkopības komūnām Tournon un Tain-L’Hermitage, kas izvietotas viena otrai iepretim Ronas upes šaurumā. Turklāt Tain-L'Hermitage pakalns balstās uz ģeoloģiska pamatieža, kas veido masīvu granīta atloku, ko Rona ir atšķēlusi no Tournon kalna. Visbeidzot, vīnogu audzētāji šajā apvidū abos Ronas upes krastos ir devuši priekšroku identiskai trejsavienībai – vīnogu šķirnēm “Syrah N”, “Marsanne B” un “Roussanne B”.
Neraugoties uz vēsturiskajiem samezglojumiem, kas dažkārt ir pārrāvuši šo saikni starp abiem krastiem, cilvēku kopiena šajā teritorijā ir spējusi likt lietā savu zinātību un spītīgi izkopusi īpašu kvalitāti, kas nodrošina izslavētu izcilību vīniem, kuri dažkārt ir pazīstami ar nosaukumu “Turnonas vīni” (vins de Tournon), bet citreiz kā “Moves vīni” (vins de Mauves). Balstoties uz šo pieredzi, vīndārzi varēja izplatīties arī citās komūnās, uz ziemeļiem no Tournon, vienlaikus saglabājot savu identitāti.
Vidusjūras ietekme, kas jūtama šīs teritorijas izteikti atklātajās nogāzēs, mazina no ziemeļiem nākošo vēsumu un mīkstina ziemeļvēja auksto gaisu. Tā kā šo stāvo nogāžu terasēm, ko cilvēki ir spējuši saglabāt un atkarot dabai, ir raksturīgas smilšainās un kaļķakmens augsnes, kuras ir labi drenētas un siltas, un tā kā vīnogulāju šķirnes laika gaitā nav mainījušās un ir saglabājušas stabilitāti, šajos vīndārzos var iegūt ražu ar lielu potenciālu, kuru, pateicoties kopīgi uzkrātai zinātībai, vīnkopji ir iemācījušies saglabāt. Ievērojot manuālās vīnogu novākšanas tradīcijas, “Saint-Joseph” vīnkopji veicina šo kalna nogāzēs audzēto vīndārzu savdabības un īpatnību saglabāšanu.
Līdz ar to sarkanvīni no vīnogām, kas audzētas labai nobriešanai piemērotos apstākļos un tiek novāktas, izmantojot kontrolētu apūdeņošanas režīmu, ir ievērojami ar savu maigumu un eleganci, kā arī saturisko un aromātisko bagātību.
Pat baltvīnos, kaut arī tie veido tikai nelielu saražotās produkcijas daļu, izpaužas visas vīnkopju prasmes un šīm nogāzēm raksturīgas īpašības. Lielākoties tos ražo no vīnogām, kas audzētas karbonātu augsnēs, ideāli atklātos zemesgabalos ar īpašu līdzsvaru, kurā taukums dominē pār dzīvīgumu un nodrošina aromātisku buķeti no ziediem un medus.
9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts:
|
a) |
ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar nosacījumu, ka:
|
|
b) |
ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Cru des Côtes du Rhône” vai “Vignobles de la Vallée du Rhône”. Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukuma “Vignobles de la Vallée du Rhône” izmantošanas nosacījumi ir noteikti līgumā, kas noslēgts starp dažādām attiecīgajām aizsardzības un pārvaldības struktūrām. Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā vizuālajā laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā grafiskajā izpildījumā un tādā pašā krāsā kā cilmes vietas nosaukumam, bet šīs norādes izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem. |
Tiešās apkaimes apgabals
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Nosacījuma apraksts:
tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vinifikāciju un vīndarīšanu, sastāv no šādu komūnu teritorijām:
|
— |
Ardešas (Ardèche) departamentā: Alboussière, Arlebosc, Boffres, Bogy, Champis, Charmes-sur-Rhône, Cheminas, Colombier-le-Cardinal, Cornas, Eclassan, Etables, Gilhac-et-Bruzac, Peaugres, Plats, Quintenas, Saint-Barthélemy-le-Plain, Saint-Cyr, Saint-Georges-les-Bains, Saint-Romain-d’Ay, Saint-Romain-de-Lerps, Saint-Péray, Soyons, Thorrenc, Toulaud, Vernosc-lès-Annonay un Vinzieux; |
|
— |
Dromas (Drôme) departamentā: Albon, Andancette, Beaumont-Monteux, Beausemblant, Bourg-les-Valence, Chanos-Curson, Chantemerle-les-Blés, Châteauneuf-sur-Isère, Chavannes, Clérieux, Crozes-Hermitage, Erôme, Gervans, Granges-les-Beaumont, Larnage, Laveyron, Mercurol, La Motte-de-Galaure, Ponsas, Pont-de-l’Isère, La Roche-de-Glun, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint-Donat-sur-l’Herbasse, Saint-Rambert-d’Albon, Saint-Uze, Saint-Vallier, Serves-sur-Rhône, Tain-l’Hermitage, Triors, Valence un Veaunes; |
|
— |
Izēras (Isère) departamentā: Chonas-l’Amballan, Le Péage-de-Roussillon, Reventin-Vaugris, Les Roches-de-Condrieu, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l’Exil, Salaise-sur-Sanne, Seyssuel un Vienne; |
|
— |
Luāras (Loire) departamentā: Bessey, La Chapelle-Villars, Chuyer, Lupé, Maclas, Pélussin, Roisey, Saint Michel sur Rhône, Saint-Romain-en-Jarez un Vérin; |
|
— |
Ronas (Rhône) departamentā: Ampuis, Condrieu, Les Haies, Loire-sur-Rhône, Longes, Sainte-Colombe, Saint-Cyr-sur-le-Rhône, Saint-Romain-en-Gal un Tupin-et-Semons. |
Saite uz produkta specifikāciju
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5920/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)