I. Ievads
ES un Ēģiptes sadarbības vispārējais satvars noteikts asociācijas nolīgumā, kas tika parakstīts 2001. gadā un stājās spēkā 2004. gadā. Visiem asociācijas nolīguma elementiem paliekot spēkā, šis dokuments nosaka prioritātes, kuras ES un Ēģipte kopīgi definējušas, ņemot vērā pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas būs partnerības pamatā nākamajiem 3 gadiem.
Partnerības prioritāšu mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ES un Ēģipte, lai veicinātu kopīgas intereses un garantētu ilgtermiņa stabilitāti abos Vidusjūras krastos. Partnerības prioritāšu pamatā ir kopīga apņemšanās ievērot vispārējās demokrātijas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības. To mērķis ir arī pastiprināt sadarbību, lai atbalstītu Ēģiptes “Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju — redzējumu 2030”.
II. Ierosinātās prioritātes
Ar Partnerības prioritātēm būtu jādod ieguldījums, piepildot iedzīvotāju cerības abos Vidusjūras krastos, jo īpaši nodrošināt sociālo taisnīgumu, pienācīga darba iespējas, ekonomisko labklājību un būtiski labākus dzīves apstākļus, tādējādi nostiprinot stabilitāti Ēģiptē un ES. Iekļaujoša izaugsme, kuras pamatā ir inovācija, un efektīva un līdzdalīga pārvaldība, ko nodrošina, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, ir galvenie aspekti, kas ir būtiski, lai sasniegtu šos mērķus. Prioritātēs ņem vērā arī ES un Ēģiptes kā starptautisku dalībnieku attiecīgo nozīmi, un to mērķis ir pastiprināt abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī reģionālo un starptautisko sadarbību. Šādas galvenās prioritātes būs atjaunotās partnerības pamatā.
1. Ilgtspējīga moderna ekonomika un sociālā attīstība Ēģiptē
ES un Ēģipte kā galvenie partneri sadarbosies, lai veicinātu sociālekonomisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Ēģiptes “Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā — redzējumā 2030” ar mērķi izveidot stabilu un pārtikušu Ēģipti.
a) Ekonomikas modernizēšana un uzņēmējdarbība
Ēģipte apņemas sasniegt ilgtermiņa sociālekonomisko ilgtspējību, inter alia, radot labvēlīgus nosacījumus integrējošai izaugsmei un darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešiem un sievietēm, tostarp veicinot neoficiālā ekonomikas sektora iekļaušanu vispārējā ekonomikā. Attiecībā uz ilgtermiņa ekonomisko ilgtspēju tas ietvers pasākumus, kas var radīt lielākas fiskālās manevrēšanas iespējas, lai labāk īstenotu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, turpmāku reformu subsīdiju un nodokļu jomā, stiprinot privātā sektora nozīmi un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu vairāk ārvalstu investīciju, tostarp, izmantojot atvērtāku un konkurētspējīgāku tirdzniecības politiku, pilnībā gūstot labumu no digitālās dividendes un atbalstot galvenos infrastruktūras projektus, piemēram, efektīvas transporta sistēmas izveidi. Turklāt ES atbalstīs Ēģiptes centienus īstenot valsts pārvaldes reformu un labu pārvaldību, tostarp izmantojot augstas kvalitātes statistikas datus un ņemot vērā digitālo revolūciju un saistītos jaunos uzņēmējdarbības un sabiedrības modeļus.
Ēģiptes Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā liela nozīme piešķirta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ļoti lieliem projektiem, piemēram, Suecas kanāla attīstības projektam, t. s. Zelta trīsstūra projektam attiecībā uz minerālresursiem Ēģiptes augšdaļā un četru miljonu hektāru atgūšanai lauksaimniecībai un urbanizācijai, kā arī Ēģiptes zināšanu bankai kā lielākajiem dzinējspēkiem ilgtermiņa sociālekonomiskās attīstības procesā. Ņemot vērā to, cik svarīga iekļaujošai izaugsmei ir MVU attīstība, šim sektoram arī turpmāk būs liela nozīme ES sadarbībā ar Ēģipti. ES arī apsvērs veidus, kā vēl vairot Suecas kanāla attīstības projekta (Suecas kanāla centrmezgls) sociālekonomiskās attīstības potenciālu. Turklāt ES un Ēģipte apņemas sadarboties starp nozarēm pētniecības un inovācijas jomā un sekmēt digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus. Šajā sakarā Ēģipte un ES uzsvēra savu interesi pastiprināt sadarbību vairākās būtiskās pētniecības un augstākās izglītības darbībās, tostarp saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+”.
Ņemot vērā Ēģiptes nenovērtējamo un daudzveidīgo mantojumu un būtisko kultūras nozares ieguldījumu (ar ko cieši saistīts tūrisms) valsts IKP, nodarbinātībā, ārvalstu valūtas rezervēs un plašākā sabiedrībā, īpašs uzsvars tiks likts uz saikni starp kultūru, kultūras mantojumu un vietējo ekonomisko attīstību.
b) Tirdzniecība un ieguldījumi
ES un Ēģipte ir svarīgi tirdzniecības partneri. Tās ir apņēmušās stiprināt esošās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības un nodrošināt, ka tirdzniecības noteikumi ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumā, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu (BTZ), tiek īstenoti tādējādi, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu. Lai gan ES iepriekš izvirzīja ideju par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma (DCFTA) visaptverošu iniciatīvu, lai padziļinātu un paplašinātu spēkā esošo BTN, ES un Ēģipte kopīgi noteiks arī citas piemērotas pieejas, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības.
c) Sociālā attīstība un sociālais taisnīgums
Ēģipte atkārtoti uzsver savu apņēmību reformēt un veicināt sociālo attīstību un sociālo taisnīgumu, lai risinātu sociālās un demogrāfiskās problēmas, ar ko tā saskaras, un atbalstīt valsts cilvēkresursus, kas sekmē ekonomisko un sociālo attīstību. Šajā sakarā ES turpinās atbalstīt Ēģiptes centienus aizsargāt sociāli atstumtas grupas no ekonomikas reformu iespējamās negatīvās ietekmes, izmantojot sociālās drošības tīklus un sociālo aizsardzību. Turklāt ES un Ēģipte turpinās veicināt lauku un pilsētu attīstību, kā arī uzlabot pamatpakalpojumu sniegšanu, liekot uzsvaru uz izglītības (ieskaitot tehnisko apmācību un arodmācības) un veselības aprūpes sistēmu modernizēšanu. ES dalīsies pieredzē, kā izveidot visaptverošu veselības aprūpes segumu un labākus veselības aprūpes pakalpojumus.
d) Enerģētikas drošība, vide un klimata politika
ES un Ēģipte sadarbosies enerģijas avotu dažādošanā, īpašu uzmanību pievēršot atjaunojamo energoresursu avotiem, un energoefektivitātes pasākumu jomā. Pēc Ēģiptes valdības pieprasījuma ES atbalstīs Ēģiptes centienus atjaunināt savu integrēto enerģētikas stratēģiju, kas ir vērsta uz to, lai izpildītu valsts ilgtspējīgas attīstības prasības un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt atkrastes gāzes atradņu atklāšana Ēģiptē nodrošina būtiskas sinerģijas iespējas starp ES un Ēģipti tradicionālo enerģijas avotu jomā, ņemot vērā esošās gāzes sašķidrināšanas infrastruktūras Ēģiptē. Tas ļautu paredzamāk ražot enerģiju, kas labvēlīgi ietekmētu gan Ēģipti, — ņemot vērā ievērojamās patēriņa vajadzības valstī un ienākumu radīšanas potenciālu (tostarp attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un sociālo attīstību) —, gan ES, lai dažādotu tās piegādi. Dialoga par enerģētikas jautājumiem nostiprināšana starp ES un Ēģipti palīdzēs noteikt galvenās jomas attiecībā uz sadarbību (piemēram, tehniskā palīdzība, lai izveidotu reģionālu enerģijas centrmezglu), kopīgu pētniecību, pieredzes un labākās prakses apmaiņu, tehnoloģiju nodošanu un apakšreģionu (Vidusjūras reģionā) sadarbību, vienlaikus apzinoties vajadzību saglabāt Vidusjūras ekosistēmas.
ES un Ēģipte sadarbosies, veicinot rīcību klimata un vides jomā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu. Atbilstoši savām saistībām pēc Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām pieņemšanas ES atbalstīs Ēģiptes iecerēto nacionāli noteikto devumu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā. Turklāt ES un Ēģipte sadarbosies, lai sasniegtu tos mērķus, kas noteikti, inter alia Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Sendai pamatprogrammā katastrofu riska mazināšanai.