(1)

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valery Gerasimov 2013. gadā iestājās par Krievijas Federācijas izmantoto karadarbības veidu maiņu un politisku, diplomātisku un citu nemilitāru pasākumu izmantošanu apvienojumā ar militārā spēka pielietojumu. Gerasimov norādīja, ka informācijas telpa paver plašas asimetriskas iespējas ienaidnieka cīņas potenciāla samazināšanai.

(2)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2021. gada 21. septembra spriedumā lietā “Carter pret Krieviju” (20914/07) secināja, ka Alexander Litvinienko ir saindējušas divas personas, darbojoties Krievijas iestāžu vadībā vai kontrolē.

(3)

Eiropas Parlaments savā 2022. gada 9. marta rezolūcijā “Par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju”, norādīja, ka Krievija gan tradicionālajos medijos, gan sociālo mediju platformās Krievijas pret Ukrainu sāktās agresijas priekšvakarā un tās laikā ir izplatījusi nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju, lai maldinātu savus iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka Krievija ir viena no valstīm, kas ir vērsusies pret žurnālistiem un oponentiem Savienībā.

(4)

Savienība un tās starptautiskie partneri 2022. gada 10. maijā stingri nosodīja Krievijas Federācijas pret Ukrainu īstenotās ļaunprātīgās kiberdarbības, kas bija vērstas pret Viasat piederošo satelītu tīklu KA-SAT. Minētais kiberuzbrukums notika stundu pirms neprovocētā un nepamatotā Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tādējādi atvieglojot militāro agresiju, un tas bija vēl viens piemērs tam, ka Krievija kibertelpā turpina piekopt bezatbildīgas uzvedības modeli.

(5)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) 2022. gada 19. jūlijā nosodīja ļaunprātīgās kiberdarbības, kas pastrādātas saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un pret vairākām dalībvalstīm un partneriem vērstos izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukumus (DDoS), par kuriem atbildību uzņēmās prokrieviskas hakeru grupas.

(6)

Eiropas Savienības Padome savos 2022. gada 21. jūnija secinājumos norādīja, ka, lai gan hibrīddraudu un hibrīdkampaņu definīcijas var atšķirties, tām ir jāpaliek elastīgām, lai varētu pienācīgi reaģēt uz minētā apdraudējuma mainīgo raksturu. Minētajā sakarā Padome pieņēma zināšanai “hibrīddraudu” un “hibrīddraudu kampaņas”, ko sniegusi Komisija un Eiropas Izcilības centra hibrīddraudu novēršanai dokumentā “Hibrīddraudu aina: konceptuālais modelis”.

(7)

Padome savos 2022. gada 21. jūnija, kā arī 2022. gada 18. jūlija secinājumos atkārtoti aicināja Augsto pārstāvi un Komisiju izklāstīt iespējas – kurās tiek pilnībā ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības – skaidri noteiktiem pasākumiem, ko, ja tas ir nepieciešams aizsargāt sabiedrisko kārtību un drošību Savienībā, varētu veikt pret aktoriem, kas iesaistīti ārvalstu īstenotā informācijas manipulācijā un iejaukšanās (FIMI).

(8)

Eiropas Ārējās darbības dienests 2023. gada februārī publicēja ziņojumu par FIMI draudiem, kurā tas FIMI definēja kā rīcības modeli, kas lielākoties nav nelikumīgs, bet kas apdraud vai var negatīvi ietekmēt vērtības, procedūras un politiskos procesus. Šādai rīcībai ir manipulatīvs raksturs, un to ar nodomu un koordinēti gan pašu teritorijā, gan ārpus tās veic valstiski vai nevalstiski dalībnieki, tostarp pastarpināti aktori.

(9)

Paziņojumā pēc 24. ES un Ukrainas samita Savienība 2023. gada 3. februārī atkārtoti apstiprināja solidaritāti ar Ukrainu hibrīddraudu un kiberuzbrukumu apkarošanā un apņemšanos turpināt sniegt tās atbalstu šajā sakarā. Savienība un Ukraina atzina, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību, lai apkarotu Krievijas valsts kontrolētu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, tostarp dezinformāciju, kā arī veidot noturību Ukrainas digitālajā pārveidē.

(10)

Eiropas Parlaments 2023. gada 1. jūnija rezolūcijā “Par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju”, uzsvēra, ka Krievija izmanto dažādas iejaukšanās metodes, kas ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir mulsināt, biedēt, vājināt un šķelt ES dalībvalstis un kaimiņvalstis un nodarīt tām kaitējumu.

(11)

Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembra secinājumos nosodīja visus hibrīduzbrukumus, tostarp to, ka trešās valstis politiskiem mērķiem instrumentalizē migrantus, un paziņoja, ka tā joprojām ir apņēmības pilna nodrošināt efektīvu kontroli pār ES ārējām robežām. Eiropadome uzsvēra, ka Savienība ir apņēmības pilna cīnīties pret Krievijas Federācijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem pie tās ārējām robežām.

(12)

Eiropadome 2024. gada 17. un 18. aprīļa secinājumos saistībā ar Eiropas vēlēšanām uzsvēra Savienības un tās dalībvalstu apņēmību ierobežot jebkādus riskus, kas izriet no FIMI vēlēšanu procesos.

(13)

Migrantu instrumentalizācija, kā minēts 1. panta 4. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1359 (1), var apdraudēt būtiskas dalībvalsts funkcijas, tostarp likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību.

(14)

Padome 2024. gada 21. maija secinājumos atzina, ka valstiski un nevalstiski aktori arvien vairāk izmanto hibrīdtaktiku, kas rada arvien lielāku apdraudējumu ES, tās dalībvalstu un tās partneru drošībai, un aicināja Savienības iestādes un dalībvalstis pastiprināt rīcību, lai uzraudzītu ārvalstu aktoru mēģinājumus iejaukties Savienības demokrātiskajā procesā.

(15)

Eiropadome 2024. gada 27. jūnijā savos secinājumos stingri nosodīja visu veidu hibrīddarbības, kuru izplatība pieaug un kuras vērstas pret Savienību, tās dalībvalstīm un partneriem, tostarp iebiedēšanu, sabotāžu, diversiju, ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, dezinformāciju, ļaunprātīgas kiberdarbības un to, ka trešās valstis instrumentalizē migrantus, un uzsvēra, ka Krievija savu kampaņu ir pastiprinājusi ar jaunām aktīvām operācijām Eiropā. Eiropadome aicināja inter alia Padomē virzīt uz priekšu darbu pie tā, lai, ņemot vērā hibrīddraudus, noteiktu jaunu sankciju režīmu.

(16)

Ņemot vērā situācijas nopietnību, ierobežojoši pasākumi būtu jāpiemēro personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par tādu Krievijas Federācijas valdības darbību vai politikas īstenošanu vai atbalstīšanu, kas grauj vai apdraud Savienības pamatvērtības, un tās drošību, neatkarību un integritāti, kā arī tās dalībvalstu, starptautisku organizāciju vai trešo valstu stabilitāti, drošību vai neatkarību vai dalībvalstu vai trešo valstu suverenitāti. Šādi mērķtiecīgi ierobežojošie pasākumi īstenos Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā noteiktos kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, un tie veicinās Savienības rīcību, kas vērsta uz to, lai aizsargātu tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti, konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu.

(17)

Šādi pasākumi atbilst pamattiesībām un brīvībām, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību un tiesībām uz īpašumu, kas atzītas tās 11., 16. un 17. pantā. Jo īpaši šādi pasākumi negroza pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas minēti LES 6. pantā, Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitūcijās, to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(18)

Lai palielinātu Savienības ierobežojošo pasākumu režīmu konsekvenci savā starpā un ar minētajiem pasākumiem, ko pieņēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas, un lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ir lietderīgi ieviest atbrīvojumu no fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas iekļautas sarakstā saskaņā ar šo Lēmumu, aktīvu iesaldēšanas pasākumiem un no ierobežojumiem darīt tām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, atbrīvojumu attiecinot uz aktoriem, kas minēti ANO DPR 2664 (2022), kā arī uz organizācijām un aģentūrām, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts un dalībvalstu specializētās aģentūras. Turklāt Padome uzskata, ka būtu jāievieš atkāpes mehānisms attiecībā uz organizācijām un aktoriem, kas iesaistīti humanitārās darbībās, kurām nevar piemērot minēto izņēmumu. Padome arī uzskata, ka atkāpes mehānisms, nevis atbrīvojums būtu jāpiemēro gadījumos, kad Padome ir noteikusi, ka valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic rūpīga pārbaude, jo pastāv lielāks risks, ka nodrošinātie līdzekļi vai saimnieciskie resursi tiks izmantoti citiem mērķiem, nevis humānajai palīdzībai.

(19)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība,