EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Aizjūras valstu un teritoriju sadarbības ieviešanas konvencijai pievienoto protokolu par banānu importa tarifu kvotu, kas ietverta Līguma 136. pantā un it īpaši tā 4. punktā,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbība un attīstība jāapvieno ar kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu, jo īpaši ietverot lauksaimniecības tirgus, kas atkarībā no produktiem var pieņemt dažādas formas, kopīgas organizācijas ieviešanu;

tā kā Kopienas dalībvalstīs, kas ražo banānus, šobrīd pastāv nacionālā tirgus organizēšana, kas cenšas nodrošināt, ka ražotāji var izvietot savu produkciju valsts tirgū un saņemt produkcijas izmaksām atbilstošus ienākumus; tā kā šīs nacionālās tirgus organizācijas uzliekt kvantitatīvos ierobežojumus, kas kavē banānu vienotā tirgus sasniegšanu; tā kā dažas no dalībvalstīm, kas neražo banānus, sniedz labvēlīgāku noietu banāniem no ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna) valstīm, kamēr citām ir liberāli importa noteikumi, kas vienā gadījumā pat ietver priviliģētu tarifu situāciju; tā kā šie dažādie pasākumi aizkavē brīvu banānu apriti Kopienā un kopējo pasākumu ieviešanu tirdzniecības ar trešām valstīm; tā kā, lai sasniegtu kopēju tirgu, dažādi nacionālie pasākumi banānu nozarē jāaizstāj ar līdzsvarotu un elastīgu tirgus organizāciju;

tā kā, lai Kopiena varētu ievērot Kopienas priekšrocības un tās dažādās starptautiskās saistības, kopīgai tirgus organizācijai vajadzētu atļaut banānu, kas ražoti Kopienā un ĀKK valstīs, kas ir tradicionālie piegādātāji, izvietošanu Kopienas tirgū, nodrošinot atbilstošus ienākumus ražotājiem un godīgas cenas pircējiem, nesamazinot banānu importu no citiem trešo valstu piegādātājiem;

tā kā, lai atļautu tirgus nodrošināšanu ar vienādas un apmierinošas kvalitātes produktiem, ņemot vērā vietējās īpatnības un ražoto daudzveidību, un lai nodrošinātu Kopienas produktu iztirgošanu par peļņu nesošām cenām, kas garantē atbilstošus ienākumus, vajadzētu ieviest svaigo banānu kvalitātes standartus un vajadzības gadījumā tirdzniecības noteikumus banānu produktiem;

tā kā, lai palielinātu ienākumus no Kopienā ražotajiem banāniem, būtu jāveicina ražotāju organizāciju veidošana galvenokārt ar darbības uzsākšanas palīdzības piešķiršanu; tā kā, lai šādām organizācijām tiktu piešķirta efektīva loma piedāvājuma koncentrēšanā, to dalībniekiem vajadzētu uzņemties laist visu savu produkciju tirgū ar organizācijas palīdzību; tā kā cita veida asociāciju veidošana, kas ietvertu ražotāju organizācijas un citu ražošanas posmu pārstāvjus, arī būtu jāatļauj; tā kā vēlāk vajadzētu definēt apstākļus, kuros šādas dažādus banānu nozares aspektus pārstāvošas asociācijas var veikt visus interesējošus pasākumus un paplašināt to noteikumus, ietverot tos, kas nav dalībnieki, vietējā vai reģionālā līmenī; tā kā ar šādām organizācijām varētu konsultēties, veidojot ietvara programmas, un tās varētu spēlēt nozīmīgu lomu, ieviešot strukturālos pasākumus, kas ieviesti kā daļa no tirgus organizācijas;

tā kā vajadzētu mazināt strukturālās nepilnības, kas ierobežo Kopienas ražošanas konkurētspēju, galvenokārt, lai paaugstinātu produktivitāti; tā kā Kopienas atbalsta sistēmu ietvaros katrā ražošanas reģionā vajadzētu izveidot programmas tā sasniegšanai ar Komisijas un nacionālo un reģionālo varas iestāžu sadarbības palīdzību un, dažādām iepriekšminētās nozares organizācijām pēc iespējas ciešāk sadarbojoties, ieviešamo pasākumu sagatavošanā;

tā kā nacionālās tirgus organizācijas ar šo dotu iespēju nacionālajiem banānu ražotājiem iegūt no tirgus pietiekamus ienākumus, lai segtu to ražošanas izmaksas; tā kā tirgus organizācijas ieviešanai nevajadzētu nostādīt ražotājus sliktākā situācijā nekā šobrīd un tā kā tas iespējams mainīs cenu līmeņus šajos tirgos, būtu jānosaka kompensācija ienākumu zaudēšanas gadījumā, kas varētu rasties no jaunās sistēmas ieviešanas, lai atļautu Kopienas ražošanas turpināšanu ar izmaksām, kas saistītas ar īpašo strukturālo situāciju, tik ilgi, kamēr to neietekmē ieviestie strukturālie pasākumi; tā kā būtu jāparedz pasākumi palīdzības piemērošanai, lai ņemtu vērā pieaugušo produktivitāti un dažādu kvalitātes kategoriju tendences;

tā kā noteiktos ļoti mazos Kopienas reģionos, kur apstākļi ir sevišķi nepiemēroti banānu ražošanai, bet labāk piemēroti citām kultūrām, būtu jāveicina pilnīga banānu ražošana pārtraukšana ar piemaksu palīdzību par banānu ražošanas pārtraukšanu; tā kā, lai samazinātu šīs darbības izmaksas, izaršana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk;

tā kā piedāvājuma bilances prognozei, kas tiek sagatavota katru gadu, vajadzētu novērtēt Kopienas ražošanas un patēriņa perspektīvas; tā kā gada laikā vajadzētu būt iespējamam izskatīt šo bilanci, ņemot vērā apstākļus, tajā skaitā, īpašus klimata parādības;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienā ražoto banānu un ĀKK valstu izcelsmes produktu apmierinošu tirdzniecību Lomes Konvencijas vienošanās ietvaros, tajā pašā laikā, cik iespējams, saglabājot tradicionālās tirdzniecības formas, būtu jānodrošina ikgadēja tarifu kvotas atvēršana; tā kā, no vienas puses, banānu importu no trešajām valstīm vajadzētu pakļaut tarifam ECU 100 tonnā, kas atbilst pašreizējam Kopējo muitas tarifu likmei, un, no otras puses, netradicionālo banānu importam no ĀKK valstīm vajadzētu piemērot nulles nodokli kvotai saskaņā ar iepriekšminētajiem līgumiem; tā kā vajadzētu nodrošināt tarifu kvotas apmēra piemērošanu, kas pamatota uz Kopienas pieprasījuma izmaiņām, kas ietvertas piedāvājuma bilances prognozē;

tā kā imports, kas neietilpst tarifu kvotā, jāpakļauj pietiekami augstiem nodokļu koeficientiem, lai nodrošinātu, ka Kopienas produkcija un tradicionālie ĀKK daudzumi tiek izvietoti pieņemamos apstākļos;

tā kā tradicionālais banānu imports no ĀKK valstīm neietilpst nemuitojamajā tarifu kvotā, kā daļa no tradicionālajiem daudzumiem, kas ņem vērā īpašās ražošanas paaugstināšanas programmu ietvaros veiktās investīcijas;

tā kā, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem mērķiem, vienlaikus ņemot vērā banānu tirdzniecības īpašās iezīmes, administrējot tarifu kvotas jāizšķir, no vienas puses, operatori, kas ir iepriekš laiduši tirgū trešās valsts banānus un netradicionālos ĀKK banānus, un, no otras puses, operatori, kas ir iepriekš laiduši tirgū Kopienā ražotus banānus, tajā pašā laikā atstājot zināmu daudzumu pieejamu jauniem operatoriem, kas ir nesen uzsākuši saimniecisko darbību vai taisās uzsākt saimniecisko darbību šajā nozarē;

tā kā, lai netraucētu esošās saimnieciskās darbības kontaktus, tajā pašā laikā atļaujot tirdzniecības struktūru attīstību, atsevišķu importa licenču izsniegšanai katram operatoram katrai no iepriekš definētajām kategorijām jābalstās uz operatora vidējo tirgū laisto banānu daudzumu pēdējo trīs gadu laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati;

tā kā, pieņemot papildu kritērijus, kurus operatoriem būtu jāievēro, Komisija vadās pēc principa, saskaņā ar kuru licences jāpiešķir fiziskām vai juridiskām personām, kas ir uzņēmušās banānu tirgū laišanas komerciālo risku, un pēc nepieciešamības novērst parasto tirdzniecības saišu starp personām, kas ieņem dažādas vietas tirdzniecības ķēdē, traucēšanu;

tā kā, ņemot vērā esošās tirdzniecības struktūras, dalībvalstīm, balstoties uz Komisijas pieņemto kārtību un kritērijiem, jāveic operatoru uzskaite un jānosaka marķētie daudzumi, kas jāizmanto kā atsauce sertifikātu izsniegšanā;

tā kā importa uzraudzībai tarifu kvotas ietvaros vajadzīga ar nodrošinājumu atbalstīta importa licenču shēma;

tā kā Komisijai vajadzētu būt spējīgai veikt nepieciešamos pasākumus, lai tiktu galā ar nopietniem traucējumiem vai šādu traucējumu draudiem, kas, iespējams, varētu kavēt Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu;

tā kā tirgus organizācijas darbība tiktu iedragāta, piešķirot noteiktu atbalstu; tā kā tādēļ Līguma noteikumus, kas pieļauj dalībvalstu piešķirtā atbalsta izvērtēšanu un aizliedz to, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, vajadzētu piemērot banānu nozarei;

tā kā, lai atvieglotu šo nosacījumu ieviešanu, jāparedz procedūra ciešai dalībvalstu un Komisijas sadarbībai vadības komitejā;

tā kā banānu nozares tirgus kopīgajā organizēšanā jāņem vērā arī Līguma 39. un 110. pantā iekļautie mērķi;

tā kā dažādo darbojošos valsts noteikumu aizvietošana ar šo kopējā tirgus organizāciju, šai regulai stājoties spēkā, rada draudus iekšējā tirgus traucēšanai; tā kā Komisijai sākot no 1993. gada 1. jūlija būtu jāspēj pieņemt jebkādus pārejas pasākumus, kas nepieciešami jauno pasākumu ieviešanas grūtību pārvarēšanai;

tā kā Padomes 1985. gada 23. maija Regula (EEK) Nr. 1319/85 par Kopienas noteikumu par augļiem un dārzeņiem piemērošanas uzraudzības pastiprināšanu ( 4 ) būtu jāpaplašina arī uz banānu nozari, lai atļautu pārbaudīt, vai noteikumos iekļautie banānu standarti ir izpildīti;

ņemot vērā banānu audzēšanas sociālo, ekonomisko, kultūras un vides nozīmi Kopienas Francijas Aizjūras departamentu, Madeiras, Azoru salu, Algarves, Krētas, Lakonijas un Kanāriju salu reģionos, kurus raksturo salas stāvoklis, izolētība un strukturālā atpalicība, ko dažos gadījumos pastiprina ekonomiskā atkarība no banānu audzēšanas,

tā kā šo noteikumu darbība būtu jāizskata pēc piemērošanas starpposma un pirms desmitā gada beigām kopš to stāšanās spēkā, lai varētu apsvērt jaunus pasākumus, kas stātos spēkā pēc šī datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.