<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑114/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CC0114</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:123">EU:C:2014:123</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. SZPUNAR</HT> SECINĀJUMI — LIETA C‑114/13</P><P><HT TYPE="ITALIC">BOUMAN</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta maceja špunara</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Maciej Szpunar</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20140306">2014. gada 6. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑114/13</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Theodora Hendrika Bouman</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Rijksdienst voor Pensioenen</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 1408/71</KEYWORD><KEYWORD>46.a panta 3. punkta c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums</KEYWORD><KEYWORD>Vecuma apdrošināšana un apdrošināšana nāves gadījumam</KEYWORD><KEYWORD>Pabalstu aprēķins</KEYWORD><KEYWORD>Valsts noteikumi par nepārklāšanos</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Valsts pensija, kas izriet no obligātās apdrošināšanas, ar iespēju uz noteiktu laikposmu pieprasīt atbrīvojumu no šīs apdrošināšanas</KEYWORD><KEYWORD>Citas dalībvalsts kompetentās iestādes atzinuma iedarbība</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 574/72</KEYWORD><KEYWORD>47. pants</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu pirmo reizi dod iespēju Tiesai interpretēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>pabalsti, kas izmaksāti, pamatojoties uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, aplūkojot to Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta kontekstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu [darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām] un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā, kas grozīta un atjaunināta saskaņā ar Padomes <DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 118/97 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1997">OV 1997, L 28, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Regula Nr. 1408/71<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</P><P>Regula Nr. 1408/71, sākot no <DATE ISO="20100501">2010. gada 1. maija</DATE>, ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="166" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 166, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tomēr tā joprojām ir piemērojama pamatlietā, jo runa ir par administratīvo aktu, kurš pieņemts laikā, kad spēkā bija iepriekšējais regulējums. Regulas Nr. 883/2004 53. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir iekļauts noteikums, kas būtībā ir identisks šajā lietā interpretētajam.</P></NOTE>, saskaņā ar kuru šie pabalsti ir izslēgti no valstu noteikumu par nepārklāšanos piemērošanas jomas.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">Arbeidshof te Antwerpen</HT> (Antverpenes Darba lietu apelācijas tiesa, Beļģija) apšauba, vai minētais noteikums attiecas uz konkrēto gadījumu par Nīderlandes vecuma pensiju, kas izriet no apdrošināšanas, kura pēc būtības ir obligāta, bet no kuras noteiktos gadījumos ir iespējams lūgt atbrīvojumu.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 46.a pantā, kā izriet no tā virsraksta, ir iekļauti vispārīgi samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Šīs regulas 46.a panta 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Gadījumos, kad pabalsts attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai apgādnieka zaudējumu pārklājas ar šā paša veida pabalstu vai atšķirīga veida pabalstu, vai citiem ienākumiem, uz dalībvalsts tiesību aktos izklāstītu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanu attiecas šādi noteikumi:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>neņem vērā to pabalstu summu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un ko piešķir, balstoties uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Regulas (EEK) Nr. 574/72<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Padomes <DATE ISO="19720321">1972. gada 21. marta</DATE> Regula, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai [..] Nr. 1408/71 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="074" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1972">OV L 74, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar grozījumiem, kas veikti saskaņā ar Padomes <DATE ISO="19920430">1992. gada 30. aprīļa</DATE> Regulu (EEK) Nr. 1248/92 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="1992">OV L 136, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Regula Nr. 574/72<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>). Tāds pats noteikums ir paredzēts arī Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai [..] Nr. 883/2004 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar kuru, sākot no <DATE ISO="20100501">2010. gada 1. maija</DATE>, tiek atcelta Regula Nr. 574/72, 43. panta 3. punkta pirmajā daļā.</P></NOTE> 47. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem atbilstīgu maksājamo summu aprēķins<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Katras dalībvalsts institūcija saskaņā ar saviem piemērotajiem tiesību aktiem aprēķina summu, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem, uz kuriem saskaņā ar regulas [Nr. 1408/71] 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktu neattiecas tādi citas dalībvalsts noteikumi, kuros paredzēta atsaukšana, samazināšana vai apturēšana.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Beļģijas tiesību normas</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Karaļa <DATE ISO="19671221">1967. gada 21. decembra</DATE> Dekrēta par darba ņēmēju vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju sistēmu vispārējo regulējumu (<HT TYPE="ITALIC">Belgisch Staatsblad</HT>, 1968. gada 16. janvāris, 441. lpp.) 52. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Ja pārdzīvojušais laulātais var pretendēt, pirmkārt, uz apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar algoto darbinieku pensiju shēmu un, otrkārt, uz vienu vai vairākām vecuma pensijām vai jebkuru citu priekšrocību, kas ir saskaņā ar algoto darbinieku pensiju shēmu vai vienu vai vairākām citām pensiju shēmām, apgādnieka zaudējuma pensija var pārklāties ar minētajām vecuma pensijām vienīgi 110 % apmērā no apgādnieka zaudējuma pensijas, kas tiktu piešķirta pārdzīvojušajam laulātajam par pilnu karjeru.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Nīderlandes tiesību normas</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Likumā par vispārējo vecuma pensiju (<HT TYPE="ITALIC">Algemene Ouderdomswet</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/><HT TYPE="ITALIC">AOW</HT><QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) ir paredzēta obligātā apdrošināšana, it īpaši visiem Nīderlandes valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Nīderlandes Karalistes teritorijā.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Karaļa dekrēta par sociālās apdrošināšanas saņēmēju loka sašaurināšanu un paplašināšanu (<HT TYPE="ITALIC">Besluit beperking en uitbreiding kring verzekerden volksverzekeringen</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Nīderlandes dekrēts<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) 22. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Apdrošināšanas pensiju valsts birojs personu, kura nestrādā Nīderlandē, bet dzīvo Nīderlandē un kurai ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar citas valsts likumā noteikto vai papildu sociālās apdrošināšanas shēmu vai saskaņā ar starptautiskas organizācijas shēmu, pēc tās pieprasījuma atbrīvo no [<HT TYPE="ITALIC">AOW</HT>] uz tik ilgu laiku, kamēr tai:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir pastāvīgas tiesības vienīgi uz pabalstu, kas paredzēts šo noteikumu ievaddaļā, un ja šī pabalsta ikmēneša summa ir vismaz vienāda ar 70 % no summas, kas minēta Likuma par minimālo algu un minimālo atvaļinājuma pabalstu [<HT TYPE="ITALIC">Wet minimumloon en minimumvakantiebijslag</HT>] 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Nīderlandes valstspiederīgā <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> ir bijusi precējusies ar Beļģijas valstspiederīgo un laikā no 1957. līdz 1974. gadam ir dzīvojusi Beļģijā.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Viņas vīrs nomira 1968. gadā, un kopš <DATE ISO="19690901">1969. gada 1. septembra</DATE> viņa saņem Beļģijas apgādnieka zaudējuma pensiju.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Pēc atgriešanās Nīderlandē 1974. gadā <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> ir veikusi iemaksas Nīderlandes vecuma pensijas shēmā saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Nīderlandes dekrēta 22. pantu <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> lūdza viņu atbrīvot no <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> shēmas apdrošināšanas pēdējos četrus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās, proti, no <DATE ISO="20030801">2003. gada 1. augusta</DATE>, un atbrīvojumu saņēma. Viņa pārtrauca veikt iemaksas Nīderlandes sociālās apdrošināšanas shēmā, tādēļ viņas pensijas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> veidošana netika pabeigta.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Kopš <DATE ISO="20070601">2007. gada 1. jūnija</DATE>, kad viņa sasniedza pensijas vecumu, viņa saņem nepilnu pensiju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Beļģijas valsts pensiju birojs ar savu <DATE ISO="20090204">2009. gada 4. februāra</DATE> lēmumu pārskatīja <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju un, ņemot vērā pensijas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> apmēru, nolēma to samazināt ar atpakaļejošu spēku, sākot no <DATE ISO="20070601">2007. gada 1. jūnija</DATE>, un atgūt pārmaksāto summu.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> <DATE ISO="20090504">2009. gada 4. maijā</DATE> ar prasību pret šo lēmumu vērsās <HT TYPE="ITALIC">Arbeidsrechtbank te Antwerpen</HT> (Antverpenes Darba lietu tiesa).</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sociale Verzekeringsbank</HT> (Nīderlandes Valsts pensiju birojs, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/><HT TYPE="ITALIC">SVB</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) bija jānosaka, vai pabalsts, kuru saņem <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT>, ir piešķirts, pamatojoties uz brīvprātīgu apdrošināšanu vai brīvprātīgu tālākapdrošināšanu.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, <DATE ISO="20090731">2009. gada 31. jūlija</DATE> un <DATE ISO="20100615">2010. gada 15. jūnija</DATE> vēstulēs <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> ir norādījis, ka apdrošināšana atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> pēc būtības ir obligātā apdrošināšana un ka runa par brīvprātīgu apdrošināšanu vai brīvprātīgu tālākapdrošināšanu var būt tikai divos gadījumos, proti, pirmkārt, kad gada laikā pēc pirmās obligātās apdrošināšanas uzsākšanas tiek lūgts nosegt agrākos neapdrošinātos laikposmus vai, otrkārt, kad, beidzoties obligātajai apdrošināšanai, ar nākamo gadu tiek lūgts turpināt apdrošināšanu brīvprātīgi. Abos gadījumos obligāti ir jāiesniedz <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> adresēts pieprasījums, un, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT>, neesot nekādu šaubu, ka <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> nekad nav izmantojusi šo brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas iespēju.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tāpēc <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> secina, ka ieinteresētās personas pensija saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>nekādi neattiecas uz kādu brīvprātīgas apdrošināšanas laikposmu, bet gan to pilnībā veido obligātās apdrošināšanas laikposmi.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Arbeidsrechtbank te Antwerpen</HT> ar <DATE ISO="20100506">2010. gada 6. maija</DATE> spriedumu prasību noraidīja pēc būtības, <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> šo spriedumu pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Arbeidshof te Antwerpen</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Arbeidshof te Antwerpen</HT> radās šaubas par <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> nostājas atbilstību Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktam, un tā uzskatīja, ka ir kompetenta izskatīt šo jautājumu pamatlietā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālais jautājums un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Arbeidshof te Antwerpen</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Vai pabalsta [saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT>] daļa, kas tiek piešķirta Nīderlandes pilsonim un kas ir pamatota ar apdrošināšanas laikposmu, kad šis Nīderlandes pilsonis pēc vienkārša lūguma var atkāpties no dalības Nīderlandes sistēmā un tādējādi no iemaksu veikšanas un ierobežotu laikposmu to ir darījis, ir pielīdzināma pabalstam, kas piešķirts uz brīvprātīgas tālākapdrošināšanas pamata Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, tādēļ to var neņemt vērā, piemērojot tādu noteikumu par nepārklāšanos, kāds ir Beļģijas <DATE ISO="19671221">1967. gada 21. decembra</DATE> Karaļa dekrēts par darba ņēmēju vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju shēmu vispārīgo regulējumu 52. panta 1. punkta pirmā daļa?<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20130304">2013. gada 4. marta</DATE> lēmums par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Tiesas kancelejā tika saņemts <DATE ISO="20130311">2013. gada 11. martā</DATE>. <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT>, Beļģijas Karaliste un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Tā kā šādas prasības nebija, tiesas sēde nav notikusi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šī lieta ir īpaša ar to, ka Savienības tiesību interpretāciju ir lūgusi Beļģijas iesniedzējtiesa, kura izsaka šaubas par Nīderlandes pensiju biroja <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> nostājas, kas pausta tā izdotajā dokumentā, atbilstību Savienības tiesību normām.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> sagatavotajā dokumentā ir apstiprināts, ka visi <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> apdrošināšanas laikposmi ir bijuši obligāti, tādējādi noraidot pieņēmumu, ka viņas Nīderlandes pensiju pilnībā vai daļēji varētu veidot brīvprātīgas apdrošināšanas vai brīvprātīgas tālākapdrošināšanas laikposmi.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Es atgādinu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 47. pantu kompetentā valsts iestāde aprēķina attiecīgo summu, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laikposmiem, piemērojot otras dalībvalsts noteikumus par nepārklāšanos.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Lai iesniedzējtiesai šajos apstākļos sniegtu pamatotu atbildi, es uzskatu, ka vispirms ir jānoskaidro, vai atzinums, kas sagatavots saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 47. pantu, ir saistošs citas dalībvalsts iestādēm.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Administratīvo dokumentu sociālā nodrošinājuma jomā atzīšanas problemātiku ietver dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevums labticīgi sadarboties, lai pilnībā īstenotu Savienības tiesību noteikumus un nodrošinātu LESD 45.–48. pantā izvirzītos mērķus. Šis vispārējais uzdevums izriet no lojālas sadarbības principa, kas paredzēts LES 4. panta 3. punkta pirmajā daļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Skat. ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [<HT TYPE="ITALIC">J. G. Jacobs</HT>] secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">FTS</HT> (<DATE ISO="20000210">2000. gada 10. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-202/97" PAGE.ECR="I-883" YEAR="2000">C-202/97, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-883. lpp.</REF.DOC.ECR>, 56. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Judikatūrā, kas izriet no sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">FTS</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Iepriekš minētais spriedums (59. punkts), kā arī <DATE ISO="20000330">2000. gada 30. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-178/97" PAGE.ECR="I-2005" YEAR="2000">C-178/97 <HT TYPE="ITALIC">Banks</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2005. lpp.</REF.DOC.ECR>, 46. punkts) un <DATE ISO="20060126">2006. gada 26. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-2/05" PAGE.ECR="I-1079" YEAR="2006">C-2/05 <HT TYPE="ITALIC">Herbosch Kiere</HT> (Krājums, I-1079. lpp.</REF.DOC.ECR>, 30. un 31. punkts).</P></NOTE>, uz kuru šajā gadījumā norāda Komisija, lai pamatotu, ka <HT TYPE="ITALIC">SVB</HT> nostāja Beļģijas iesniedzējtiesai ir saistoša, Tiesa ir konstatējusi, ka atzinums par piemērojamajiem tiesību aktiem, kas sagatavots saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 III sadaļas noteikumiem (apliecinājums E 101)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Kopš tā laika aizstāta ar veidlapu A1, kas sagatavota saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 19. panta 2. punktu.</P></NOTE>, ir saistošs citu dalībvalstu sociālās nodrošināšanas iestādēm, ciktāl tas apliecina norīkoto darba ņēmēju piesaisti tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas shēmai, kurā uzņēmums darbojas.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šāds risinājums atbrīvo minēto apliecinājumu no uzņēmējas dalībvalsts tiesu īstenotas kontroles, pakļaujot iespējamo tiesvedību risināšanu izlīguma procedūrai, kas noteikta Savienības regulējumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Izlīguma procedūru šobrīd pārvalda Regulas Nr. 987/2009 5. pants, kā arī Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas administratīvās komisijas <DATE ISO="20090612">2009. gada 12. jūnija</DATE> Lēmums A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā [..] Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="106" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 106, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, neizslēdzot tiesību aizsardzības iespējas izdevējas iestādes dalībvalstī, kā arī to, ka uzņēmēja dalībvalsts pret izdevējas iestādes dalībvalsti var uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedumi lietās <HT TYPE="ITALIC">FTS</HT> (minēts iepriekš, 57. un 58. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Herbosch Kiere</HT> (minēts iepriekš, 28. un 29. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ja arī šāda tiesas kontroles ierobežošana ir attaisnojama ar juridisko noteiktību, kas attiecināma uz administratīvajiem dokumentiem, kuri apliecina ieinteresētās personas piesaisti dalībvalsts sociālā nodrošinājuma shēmai, tā, manuprāt, tomēr nebūtu tādā pašā mērā automātiski attiecināma uz citiem atzinumiem, kas sniegti Regulas Nr. 1408/71 reglamentētajā jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Manuprāt, šo nostāju apstiprina arī pieeja, kuru Tiesa ir izmantojusi savā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Adanez-Vega</HT>, jautājumā par tādu apdrošināšanas laikposmu apstiprināšanu, kuri īstenoti citā dalībvalstī, kas izmantota, lai konstatētu tiesību uz bezdarbnieka pabalstu esamību. Atsaucoties uz iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">FTS</HT>, Tiesa ir lēmusi, ka Spānijas kompetentās iestādes izdotais atzinums, kurā minēti apdrošināšanas laikposmi vai nodarbinātības laikposmi, kuri īstenoti algota darbinieka statusā, nav uzskatāms par neatsaucamu pierādījumu ne Vācijas kompetentajai iestādei, ne Vācijas tiesām, kas nozīmē, ka pēdējām minētajām ir pilnīgi brīvas tiesības pārbaudīt šī atzinuma saturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><DATE ISO="20041111">2004. gada 11. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-372/02" PAGE.ECR="I-10761" YEAR="2004">C-372/02 <HT TYPE="ITALIC">Adanez-Vega</HT> (Krājums, I-10761. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. un 48. punkts). Skat. arī <DATE ISO="19920708">1992. gada 8. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-102/91" PAGE.ECR="I-4341" YEAR="1992">C-102/91 <HT TYPE="ITALIC">Knoch</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4341. lpp.</REF.DOC.ECR>, 53. un 54. punkts).</P></NOTE> .</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tādējādi, manuprāt, ir iespējams nošķirt, pirmkārt, administratīvos dokumentus, kas apliecina ieinteresētās personas piesaisti, un, otrkārt, dokumentus, kas paredzēti, lai precizētu notikumus vai laikposmus, kas īstenoti saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem, lai noteiktu tiesības, kuras izriet no uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Otrajā gadījumā uzņēmējai dalībvalstij, kurai ir jānosaka ieinteresētās personas tiesības, ir pilnīga brīvība kontrolēt visus saistītos elementus, tostarp tos, kurus ir apstiprinājusi atzinuma izdevēja iestāde.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tieši tā ir šajā gadījumā, jo Beļģijas iestādēm ir jāņem vērā apdrošināšanas laikposmi, kas īstenoti saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, lai varētu noteikt <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> tiesību apmēru, kāds tas izriet, piemērojot Beļģijas noteikumus par nepārklāšanos. Šādos apstākļos Beļģijas tiesa var pārbaudīt Nīderlandes iestāžu sagatavotu atzinumu, piemērojot Regulas Nr. 574/72 47. pantu, it īpaši saistībā ar tā atbilstību Savienības tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesa var pamatoti Tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu, kas rodas, veicot šādu pārbaudi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par jēdzienu</HT> <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana</HT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un noteikumu, kuru daļa tā ir, mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. it īpaši <DATE ISO="19831117">1983. gada 17. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="292/82" PAGE.ECR="3781" YEAR="1983">292/82 <HT TYPE="ITALIC">Merck</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3781. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts) un <DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembra</DATE> spriedumu lietā C‑84/12 <HT TYPE="ITALIC">Koushkaki</HT> (34. punkts).</P></NOTE>. Savienības tiesību normas izcelsme var nodrošināt arī elementus, kas nepieciešami tās interpretēšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobra</DATE> spriedums lietā C‑583/11 P <HT TYPE="ITALIC">Inuit Tapiriit Kanatami</HT> u.c./Parlaments un Padome (50. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Es vispirms precizēšu, ka jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> Regulā Nr. 1408/71 nav sniegta juridiska definīcija.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta formulējumu ir jānorāda, ka regulas dažādu valodu redakcijās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>brīvprātīgas apdrošināšanas vai brīvprātīgas tālākapdrošināšanas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> apzīmēšanai tiek izmantoti nedaudz atšķirīgi vārdi, kuri tomēr ir vienoti, akcentējot, ka pievienošanās apdrošināšanai ir brīvprātīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Pastāv atšķirība starp, pirmkārt, valodu redakcijām, kurās ir uzsvērta atšķirība starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>brīvprātīgo<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>neobligāto (papildu)<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> apdrošināšanu (it īpaši spāņu, angļu, franču, itāliešu, lietuviešu vai poļu valodā), un, otrkārt, tām, kurās izmantots viens un tas pats vārds, lai apzīmētu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>brīvprātīgu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> apdrošināšanu un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>brīvprātīgu tālākapdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> jeb <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>papildu apdrošināšanu, kura ir brīvprātīga<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> (it īpaši dāņu, vācu, holandiešu vai zviedru valodā).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Runājot par interpretējamās tiesību normas kontekstu, es atgādinu, ka Regulas Nr. 1408/71 II sadaļas noteikumi veido pilnīgu un vienveidīgu tiesību kolīziju sistēmu, kuras pamatā ir princips, ka ir piemērojami tikai vienas valsts tiesību akti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="19770505">1977. gada 5. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="102/76" PAGE.ECR="815" YEAR="1977">102/76 <HT TYPE="ITALIC">Perenboom</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 815. lpp.)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20121004">2012. gada 4. oktobra</DATE> spriedumu lietā C‑115/11 <HT TYPE="ITALIC">Format Urządzenia i Montaże Przemysłowe</HT> (29. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Principā šī koordinēšanas sistēma neattiecas uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu, jo saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 15. panta 1. punktu tām nav piemērojams šīs regulas 13. un 14. pants, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā nozarē dalībvalstī pastāv vienīgi brīvprātīgā shēma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Regulas Nr. <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="883/2004" PAGE.ECR="256" YEAR="2012">883/2004 14. panta 1. punktam analoga noteikuma komentāru skat. Ślebzak, K., <HT TYPE="ITALIC">Koordynacja systemów zabezpieczenia społecznego</HT>, LEX Wolters Kluwer, Varšava, 2012, 256. lpp.</REF.DOC.ECR>, un Steinmeyer, H.‑D., <HT TYPE="ITALIC">Europäisches Sozialrecht</HT>, M. Fuchs (izdevējs), 6. izdevums, Nomos, Bādenbādene, 2013, 209. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktā nav paredzēta brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas nepārklāšanās noteikumu piemērošana gadījumos, kad tie ir paredzēti dalībvalsts tiesību aktos.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šī noteikuma loģiskās sekas ir brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas izslēgšana no koordinēšanas sistēmas, kuras pamatā ir princips, ka ir piemērojami tikai vienas valsts tiesību akti. Tas ļauj personai, kura pārvietojas Eiropas Savienībā un kura ir izvēlējusies citā dalībvalstī brīvprātīgi veidot vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju, saglabāt papildu sociālo nodrošinājumu atbilstoši šai izvēlei.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šo apsvērumu apstiprina aplūkotā noteikuma izcelsme, jo tas Regulā Nr. 1408/71 ir iekļauts saskaņā ar Regulu Nr. 1248/92.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Kā izriet no Komisijas tajā laikā piedāvātā priekšlikuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Priekšlikums Padomes Regulai (EEK), ar ko groza Regulu Nr. 1408/71 un Regulu Nr. <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="574/72" PAGE.ECR="23" YEAR="1989">574/72 (COM(89) 370, galīgā redakcija, 23. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ierobežojums, kas paredzēts, ieviešot Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktu, bija paredzēts, reaģējot uz tendenci, kura izrietēja no sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Schaap</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P><DATE ISO="19790405">1979. gada 5. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="176/78" PAGE.ECR="1673" YEAR="1979">176/78 <HT TYPE="ITALIC">Schaap</HT>, saukts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/><HT TYPE="ITALIC">Schaap</HT> II<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1673. lpp.)</REF.DOC.ECR>, ar piezīmi no <HT TYPE="ITALIC">Wyatt, D</HT>., <HT TYPE="ITALIC">European Law Review</HT> , 1981, 54. un 55. lpp.</P></NOTE>, par Regulas Nr. 574/72 46. panta 2. punkta interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Regulas Nr. 574/72 46. panta, kāds tas ir grozīts saskaņā ar Padomes <DATE ISO="19740604">1974. gada 4. jūnija</DATE> Regulu (EEK) Nr. 1392/74 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="152" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1974">OV L 152, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. punktā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>piemērojot Regulas [Nr. 1408/71, tās sākotnējā versijā] 46. panta 3. punktu, pabalstu summas, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laikposmiem, netiek ņemtas vērā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</P></NOTE>. Šis pēdējais noteikums, kas atcelts saskaņā ar Regulu Nr. 1248/92, paredzēja izņēmumu attiecībā uz pabalstiem, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laikposmiem, lai varētu piemērot valstu nepārklāšanās noteikumus saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 46. panta 3. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka Nīderlandes valstspiederīgais <HT TYPE="ITALIC">M. Schaap</HT> apgalvoja, ka minētais Regulas Nr. 574/72 46. panta 2. punkts, kura virsrakstā esot nepārprotama atsauce uz gadījumiem, kad pārklājas brīvprātīgās un obligātās apdrošināšanas laikposmi, neļaujot Nīderlandes iestādēm atskaitīt no viņa pensijas to pensijas daļu, kas iegūta Vācijā, pamatojoties uz brīvprātīgās apdrošināšanas laikposmiem, lai gan viņa gadījumā apdrošināšanas laikposmi nepārklājās.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tiesa norādīja, ka Regula Nr. 1408/71 <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>ļauj darba ņēmējiem iegūt pabalstus, kas atbilst visam brīvprātīgās vai neobligātās apdrošināšanas laikposmam<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, arī neņemot vērā pieņēmumu par laikposmiem, kas pārklājas, un tādēļ paplašināja minētā Regulas Nr. 574/72 46. panta 2. punkta piemērošanu visiem pensijas pārklāšanās gadījumiem, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 1408/71 46. panta 3. punkts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Schaap</HT> II (10. un 11. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Ņemot vērā interpretējamās tiesību normas izcelsmi, kā arī mērķus, kādi tie bija, to ieviešot Regulas Nr. 1408/71 sistēmā, jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, manuprāt, ir jāparedz pietiekami plaša interpretācija, lai ieinteresētajai personai neatņemtu iespēju gūt labumu no visa brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laikposma, kas īstenots saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šo nostāju apstiprina Regulas Nr. 1408/71 mērķis, jo tā ir paredzēta, lai atvieglotu personu pārvietošanos Savienībā, ievērojot valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu īpašos noteikumus, un lai neradītu nelabvēlīgus apstākļus personām, kuras izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P><DATE ISO="20060718">2006. gada 18. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-50/05" PAGE.ECR="I-7029" YEAR="2006">C-50/05 <HT TYPE="ITALIC">Nikula</HT> (Krājums, I-7029. lpp.</REF.DOC.ECR>, 20. punkts) un <DATE ISO="20110303">2011. gada 3. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-440/09" PAGE.ECR="I-1033" YEAR="2011">C-440/09 <HT TYPE="ITALIC">Tomaszewska</HT> (Krājums, I-1033. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tāpēc Regulas Nr. 1408/71 noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā LESD 48. pantu, kurā ir noteikts, ka migrējošie darba ņēmēji nedrīkst ne zaudēt tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem, ne ciest no to apmēra samazinājuma tādēļ, ka tie ir izmantojuši savas LESD paredzētas tiesības uz brīvu pārvietošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><DATE ISO="19940809">1994. gada 9. augusta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-406/93" PAGE.ECR="I-4061" YEAR="1994">C-406/93 <HT TYPE="ITALIC">Reichling</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4061. lpp.</REF.DOC.ECR>, 24. punkts), <DATE ISO="20061109">2006. gada 9. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-205/05" PAGE.ECR="I-10745" YEAR="2006">C-205/05 <HT TYPE="ITALIC">Nemec</HT> (Krājums, I-10745. lpp.</REF.DOC.ECR>, 37. un 38. punkts), <DATE ISO="20080528">2008. gada 28. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-352/06" PAGE.ECR="I-3827" YEAR="2008">C-352/06 <HT TYPE="ITALIC">Bosmann</HT> (Krājums, I-3827. lpp.</REF.DOC.ECR>, 29. punkts), kā arī <DATE ISO="20120612">2012. gada 12. jūnija</DATE> spriedums apvienotajās lietās C‑611/10 un C‑612/10 <HT TYPE="ITALIC">Hudzinski</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Wawrzyniak</HT> (46. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Kā to savos apsvērumos šajā lietā norāda arī Komisija, lai varētu saskaņoti īstenot šo mērķi, kas ir Regulas Nr. 1408/71 pamatā, attiecīgais noteikums ir jāinterpretē tā, lai tiktu izslēgta iespēja, ka darba ņēmējs vai viņa ģimenes loceklis, kuram ir tiesības uz pabalstiem, arī tad, ja uz tiem attiecas valstu noteikumi par nepārklāšanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Jāprecizē, ka Tiesai nesen ir bijusi iespēja apstiprināt, ka Regula Nr. 1408/71 nav pretrunā valsts noteikumu par nepārklāšanos piemērošanai, kāda tā ir paredzēta šajā gadījumā, ja vien tiek ievēroti noteikumi, kas paredzēti minētajā regulā, un netiek kaitēts risinājumam, kurš var izrietēt no iespējamās primāro tiesību noteikumu piemērošanas (<DATE ISO="20130307">2013. gada 7. marta</DATE> spriedums lietā C‑127/11 <HT TYPE="ITALIC">van den Booren</HT>, 34. un 38. punkts).</P></NOTE>, zaudē ieguvumu no apdrošināšanas laikposmiem, kas brīvprātīgi ir īstenoti citā dalībvalstī.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Visbeidzot, jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> plašo interpretāciju apstiprina nostāja, kuru Tiesa ir atzinusi saistībā ar Regulas Nr. 1408/71 9. panta 2. punkta interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Minētā noteikuma, kas paredz atvieglot piekļuvi brīvprātīgai apdrošināšanai vai brīvprātīgai tālākapdrošināšanai, nosakot, ka ir jāatzīst apdrošināšanas laikposmi, kas īstenoti citā dalībvalstī, kontekstā Tiesa ir sniegusi plašu minētā jēdziena interpretāciju, lemjot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>tas attiecas uz visiem apdrošināšanas veidiem, kuriem ir brīvprātīgs raksturs,<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> neatkarīgi no tā, vai runa ir vai nav par iepriekš īstenotu apdrošināšanas attiecību turpināšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P><DATE ISO="19770316">1977. gada 16. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="93/76" PAGE.ECR="543" YEAR="1977">93/76 <HT TYPE="ITALIC">Liégeois</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 543. lpp.</REF.DOC.ECR>, 14. un 17. punkts), kā arī <DATE ISO="19890518">1989. gada 18. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="368/87" PAGE.ECR="1333" YEAR="1989">368/87 <HT TYPE="ITALIC">Hartmann Troiani</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1333. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts). Tiesa jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir piešķīrusi interpretāciju, kas zināmā mērā ir attālināta no jēdziena parastās jēgas, lemjot, ka šis jēdziens ietver studiju laikposmu pielīdzināšanu nodarbinātības laikposmiem neatkarīgi no tā, vai pastāv iepriekš izveidotas apdrošināšanas attiecības, kā arī ietver pensijas tiesību izpirkšanu ar atpakaļejošu spēku. Analītisku komentāru skat. Mavridis, P., <HT TYPE="ITALIC">La sécurité sociale à l’épreuve de l’intégration européenne</HT>, Sakkoulas-Bruylant, Atēnas – Brisele, 2003, 515.–518. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Manuprāt, šis apsvērumu kopums skaidri atbalsta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> plašo interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo gadījumu, kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, pensija saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> principā izriet no obligātās apdrošināšanas shēmas, kurai <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> bija automātiski piesaistīta kopš viņas atgriešanās Nīderlandē 1974. gadā.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tāpat no minētā nolēmuma izriet, ka noteiktā piesaistes laikposmā <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> situācija izrietēja no hipotēzes, kura paredzēta Nīderlandes dekrēta 22. pantā, kas ļauj pēc ieinteresētās personas lūguma saņemt atbrīvojumu. <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> pieprasīja un saņēma šo atbrīvojumu tikai uz četriem gadiem pirms pensijas vecuma iestāšanās.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos būtībā ir jānoskaidro, vai uz apdrošināšanu, kas tiek piemērota automātiski, bet kura paredz iespēju pēc ieinteresētās personas lūguma piešķirt atbrīvojumu, ir attiecināms jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>brīvprātīga apdrošināšana vai brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> interpretējamās tiesību normas izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Pretēji nostājai, kas pausta Beļģijas Karalistes apsvērumos, es neuzskatu, ka ar vispārējās shēmas, pievienošanās kurai ir automātiska, bet no kuras var tikt lūgts atbrīvojums, neobligātā rakstura atzīšanu, kā tas ir šajā gadījumā, tiktu noliegts pats neobligātās apdrošināšanas princips.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Pievienošanās apdrošināšanas shēmai neobligātais raksturs, manuprāt, izriet gan no fakta, ka ieinteresētajai personai ir jāpieprasa pievienošanās apdrošināšanas shēmai vai apdrošināšanas turpināšana, gan no fakta, ka tai ir tiesības saņemt atbrīvojumu no apdrošināšanas shēmas. Būtībā abas situācijas ir saistītas ar apdrošinātā izvēli un pierāda, ka piesaisti, ja tā turpinās, ir iespējams uzskatīt arī par neobligātu.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es vēlos uzsvērt, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka iemaksas, kuras <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> veica laikposmā, kad viņai bija tiesības pieprasīt atbrīvojumu, ir ietekmējušas viņas pensijas saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> apmēru, tādējādi piešķirot viņai papildu sociālo aizsardzību.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>pabalsts, ko piešķir, pamatojoties uz brīvprātīgu apdrošināšanu vai brīvprātīgu tālākapdrošināšanu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ietver to pabalsta daļu, kas radusies laikposmā, kurā ieinteresētajai personai ir bijusi iespēja pieprasīt atbrīvojumu no apdrošināšanas shēmas, bet tā to nav darījusi, ja piesaistes apdrošināšanas shēmas turpināšanai attiecīgajā laikposmā ir ietekme uz nākotnes pabalsta apmēru.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Tādējādi es nepiekrītu Beļģijas Karalistes piedāvātajai ierobežotākai pieejai, saskaņā ar kuru frāze <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>brīvprātīga tālākapdrošināšana<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> apzīmē vienīgi mehānismus, kuri apdrošinātajam ļauj kompensēt laikposmus, kad tas nav bijis piesaistīts apdrošināšanas shēmai, lai novērstu pārrāvumus savas pensijas veidošanā.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka ne no terminiem, ne no Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikuma redakcijas neizriet, ka pārrāvumu novēršana šā noteikuma izpratnē būtu vienīgi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>brīvprātīgai apdrošināšanai vai brīvprātīgai tālākapdrošināšanai<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> piemītošs raksturlielums.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Ņemot vērā mērķi, ar kādu ir pieņemts attiecīgais noteikums, proti, neliegt ieinteresētajām personām gūt labumu no visa brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laikposma, kas īstenots saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. šo secinājumu 47. punktu.</P></NOTE>, šai frāzei, manuprāt, ir piemērojama daudz atvērtāka interpretācija, nodalot dažādos mērķus, kādi varētu būt paredzēti attiecīgajos valsts tiesību aktos.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Tāpat tā var attiekties arī uz ieinteresētajai personai doto iespēju saņemt vai nesaņemt atbrīvojumu no apdrošināšanas shēmas uz noteiktu laikposmu, ciktāl šis brīvprātīgais lēmums varētu ietekmēt personas nākotnes sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tā tas ir šajā gadījumā, jo <HT TYPE="ITALIC">T. H. Bouman</HT> bija izvēle turpināt piesaisti apdrošināšanas shēmai saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">AOW</HT> vai lūgt no tās atbrīvojumu, kas, kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, ietekmēja viņas piesaistes apdrošināšanas shēmai laikposmus, kā arī viņas vecuma pensijas apmēru.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo apsvērumu kopumu, es uzskatu, ka Regulas Nr. 1408/71 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkts attiecas uz to pabalsta daļu, kas izriet no apdrošināšanas laikposma, kad ieinteresētajai personai ir bijušas tiesības iegūt atbrīvojumu no obligātās apdrošināšanas shēmas, pieņemot, ka piesaiste attiecīgajā laikposmā ietekmē sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Arbeidshof te Antwerpen</HT> uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kāda tā ir grozīta un atjaunināta saskaņā ar Padomes <DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 118/97, 46.a panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē kā tāds, kurš attiecas uz to pabalsta daļu, kas izriet no apdrošināšanas laikposma, kurā ieinteresētajai personai ir bijušas tiesības iegūt atbrīvojumu no obligātās apdrošināšanas shēmas, pieņemot, ka piesaiste attiecīgajā laikposmā ietekmē sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>