(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu; Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija šādu atzinumu par Nīderlandi ir iesniegusi Padomei 2004. gada 19. maijā. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 19. maija atzinumā konstatēja, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Nīderlandē 2003. gadā sasniedza 3,2 % no IKP un, neraugoties uz ievērojamiem iestāžu veiktiem taupības pasākumiem, pārsniedza Līgumā paredzēto atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP. Komisija uzskata, ka 3 % no IKP robežlieluma pārsniegšana 2003. gadā notika ekonomikas attīstības palēninājuma ietekmē. Taču to, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP atsauces vērtību, nav radījis ne ārkārtējs notikums, ko Nīderlandes iestādes nav varējušas kontrolēt, ne arī nopietna ekonomikas lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē, kura ir definēta kā faktiskā IKP samazināšanās par vismaz 2 %. Pat ņemot vērā iestāžu 2004. gada 16. aprīlī pieņemtos papildu pasākumus, kas nebija iekļauti Komisijas 2004. gada pavasara prognozē, pastāv risks, ka vispārējā valsts budžeta deficīts varētu pārsniegt 3 % no IKP arī 2004. gadā. Tas liek uzskatīt, ka Līgumā noteiktās 3 % no IKP atsauces vērtības pārsniegšana nav īslaicīga. Visbeidzot, ārējā parāda procentuālais apjoms, kas saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi 2004. gadā sasniegs 56,3 % no IKP, minētajā gadā joprojām būs mazāks par Līgumā noteikto 60 % no IKP atsauces vērtību,