21.4.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/67


Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2

PIEŅEMŠANA GALĪGAJĀ VARIANTĀ (ES, Euratom) 2020/537

EIROPAS PARLAMENTA PRIEKŠSĒDĒTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2),

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī (5),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 2. aprīlī,

ņemot vērā 2020. gada 14. aprīlī pieņemto un tajā pašā dienā Parlamentam nosūtīto Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2020 projektu,

ņemot vērā to, ka Parlaments 2020. gada 17. aprīlī apstiprināja Padomes nostāju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 94. un 96. pantu,

PAZIŅO:

Vienīgais pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantā noteiktā procedūra ir izpildīta un Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījums Nr. 2 ir pieņemts galīgajā variantā.

Briselē, 2020. gada 17. aprīlī

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI


(1)   OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(2)   OV L 193. 30.7.2018., 1. lpp.

(3)   OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4)   OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)   OV L 57, 27.2.2020.


2. FINANŠU GADA BUDŽETA GROZĪJUMS Nr. 2020

SATURS

VISPĀRĒJS IEŅĒMUMU DOKUMENTS

A. Ievads un vispārējā budžeta finansējums 69
B. Vispārējs ieņēmumu dokuments pa budžeta pozīcijām 78

— 1. sadaļa:

Pašu resursi 79

IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATS PA IEDAĻĀM

III iedaļa: Komisija

— Izdevumi 84

— 18. sadaļa:

Migrācija un iekšlietas 87

— 23. sadaļa:

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība 92

A.   IEVADS UN VISPĀRĒJĀ BUDŽETA FINANSĒJUMS

VISPĀRĒJĀ BUDŽETA FINANSĒJUMS

Apropriācijas, kuras 2020. finanšu gadā paredzētas saskaņā ar 1. pantu Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs), par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

IZDEVUMI

Apraksts

2020. gada budžets (1)

2019. gada budžets (2)

Izmaiņas (%)

1.

Gudra un iekļaujoša izaugsme

72 353 828 442

67 556 947 173

+7,10

2.

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

57 904 492 439

57 399 857 331

+0,88

3.

Drošība un pilsonība

5 278 527 141

3 527 434 894

+49,64

4.

Globālā Eiropa

8 944 061 191

9 358 295 603

–4,43

5.

Administrācija

10 274 196 704

9 944 904 743

+3,31

6.

Kompensācija

p. m.

p. m.

—

Īpašie instrumenti

418 500 000

705 051 794

–40,64

Kopējie izdevumi  (3)

155 173 605 917

148 492 491 538

+4,50


IEŅĒMUMI

Apraksts

2020. gada budžets (4)

2019. gada budžets (5)

Izmaiņas (%)

Dažādi ieņēmumi (4.–9. sadaļa)

1 928 450 061

1 894 392 136

+1,80

Pieejamais pārpalikums no iepriekšējā finanšu gada (3 0. nodaļa, 3 0 0. pants)

p. m.

1 802 988 329

—

Atlikuma atmaksājums no Garantiju fonda ārējiem darījumiem (3 0. nodaļa, 3 0 2. pants)

p. m.

p. m.

—

Pašu resursu neto atlikums, kas uzkrāts no iepriekšējo gadu pašu resursiem, kuru pamatā ir PVN un NKP/NKI (3 1., 3 2. un 3 3. nodaļa)

p. m.

p. m.

—

Kopējie 3. līdz 9. sadaļas ieņēmumi

1 928 450 061

3 697 380 465

–47,84

Muitas nodokļu un cukura nodevu neto summa (1 1. un 1 2. nodaļa)

22 156 900 000

21 471 164 786

+3,19

PVN pašu resursi ar vienoto likmi (1. un 2. tabula, 1 3. nodaļa)

18 945 245 250

17 738 667 150

+6,80

Atlikums, ko finansē no papildu resursiem (NKI pašu resursi, 3. tabula, 1 4. nodaļa)

112 143 010 606

105 585 279 137

+6,21

Apropriācijas, ko finansē no Lēmuma 2014/335/ES, Euratom (6) 2. pantā minētajiem pašu resursiem

153 245 155 856

144 795 111 073

+5,84

Kopējie ieņēmumi  (7)

155 173 605 917

148 492 491 538

+4,50


1. TABULA

Saskaņotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksimuma aprēķināšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam

Dalībvalsts

1 % no PVN bāzes, kurai nav noteikta nepārsniedzamā likme

1 % no nacionālā kopienākuma

Nepārsniedzamā likme (%)

1 % no nacionālā kopienākuma, kas reizināts ar nepārsniedzamo likmi

1 % no nepārsniedzamās PVN resursu bāzes (8)

Dalībvalstis, kurām ir noteikta nepārsniedzamā PVN resursu bāze

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

Beļģija

2 064 785 000

4 828 731 000

50

2 414 365 500

2 064 785 000

 

Bulgārija

294 223 000

619 079 000

50

309 539 500

294 223 000

 

Čehija

954 547 000

2 157 592 000

50

1 078 796 000

954 547 000

 

Dānija

1 236 816 000

3 248 081 000

50

1 624 040 500

1 236 816 000

 

Vācija

15 101 735 000

36 775 058 000

50

18 387 529 000

15 101 735 000

 

Igaunija

137 193 000

280 639 000

50

140 319 500

137 193 000

 

Īrija

960 910 000

2 784 713 000

50

1 392 356 500

960 910 000

 

Grieķija

766 480 000

1 973 712 000

50

986 856 000

766 480 000

 

Spānija

5 902 319 000

12 978 152 000

50

6 489 076 000

5 902 319 000

 

Francija

11 424 424 000

25 387 121 000

50

12 693 560 500

11 424 424 000

 

Horvātija

353 644 000

551 259 000

50

275 629 500

275 629 500

Horvātija

Itālija

7 379 229 000

18 340 730 000

50

9 170 365 000

7 379 229 000

 

Kipra

147 038 000

219 566 000

50

109 783 000

109 783 000

Kipra

Latvija

127 770 000

328 766 000

50

164 383 000

127 770 000

 

Lietuva

201 136 000

483 628 000

50

241 814 000

201 136 000

 

Luksemburga

322 993 000

442 746 000

50

221 373 000

221 373 000

Luksemburga

Ungārija

612 612 000

1 437 840 000

50

718 920 000

612 612 000

 

Malta

94 154 000

132 750 000

50

66 375 000

66 375 000

Malta

Nīderlande

3 436 775 000

8 302 270 000

50

4 151 135 000

3 436 775 000

 

Austrija

1 867 511 000

4 131 641 000

50

2 065 820 500

1 867 511 000

 

Polija

2 664 822 000

5 358 014 000

50

2 679 007 000

2 664 822 000

 

Portugāle

1 102 521 000

2 105 933 000

50

1 052 966 500

1 052 966 500

Portugāle

Rumānija

804 913 000

2 266 156 000

50

1 133 078 000

804 913 000

 

Slovēnija

236 104 000

507 667 000

50

253 833 500

236 104 000

 

Slovākija

363 409 000

999 569 000

50

499 784 500

363 409 000

 

Somija

1 051 297 000

2 487 111 000

50

1 243 555 500

1 051 297 000

 

Zviedrija

2 102 533 000

4 888 140 000

50

2 444 070 000

2 102 533 000

 

Apvienotā Karaliste

12 053 669 000

25 863 586 000

50

12 931 793 000

12 053 669 000

 

Kopā

73 765 562 000

169 880 250 000

 

84 940 125 000

73 471 339 000

 


2. TABULA

PVN pašu resursu sadalījums atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam (1 3. nodaļa)

Dalībvalsts

1 % no nepārsniedzamās PVN bāzes

PVN pašu resursu vienotā likme (%)

PVN pašu resursi pēc vienotās likmes

 

(1)

(2)

(3) = (1) × (2)

Beļģija

2 064 785 000

0,30

619 435 500

Bulgārija

294 223 000

0,30

88 266 900

Čehija

954 547 000

0,30

286 364 100

Dānija

1 236 816 000

0,30

371 044 800

Vācija

15 101 735 000

0,15

2 265 260 250

Igaunija

137 193 000

0,30

41 157 900

Īrija

960 910 000

0,30

288 273 000

Grieķija

766 480 000

0,30

229 944 000

Spānija

5 902 319 000

0,30

1 770 695 700

Francija

11 424 424 000

0,30

3 427 327 200

Horvātija

275 629 500

0,30

82 688 850

Itālija

7 379 229 000

0,30

2 213 768 700

Kipra

109 783 000

0,30

32 934 900

Latvija

127 770 000

0,30

38 331 000

Lietuva

201 136 000

0,30

60 340 800

Luksemburga

221 373 000

0,30

66 411 900

Ungārija

612 612 000

0,30

183 783 600

Malta

66 375 000

0,30

19 912 500

Nīderlande

3 436 775 000

0,15

515 516 250

Austrija

1 867 511 000

0,30

560 253 300

Polija

2 664 822 000

0,30

799 446 600

Portugāle

1 052 966 500

0,30

315 889 950

Rumānija

804 913 000

0,30

241 473 900

Slovēnija

236 104 000

0,30

70 831 200

Slovākija

363 409 000

0,30

109 022 700

Somija

1 051 297 000

0,30

315 389 100

Zviedrija

2 102 533 000

0,15

315 379 950

Apvienotā Karaliste

12 053 669 000

0,30

3 616 100 700

Kopā

73 471 339 000

 

18 945 245 250


3. TABULA

Vienotās likmes un nacionālā kopienākuma resursu sadalījuma noteikšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam (1 4. nodaļa)

Dalībvalsts

1 % no nacionālā kopienākuma

Vienotā “papildu bāzes” pašu resursu likme

“Papildu bāzes” pašu resursi pēc vienotās likmes

 

(1)

(2)

(3) = (1) × (2)

Beļģija

4 828 731 000

 

3 187 589 091

Bulgārija

619 079 000

 

408 672 479

Čehija

2 157 592 000

 

1 424 290 714

Dānija

3 248 081 000

 

2 144 154 968

Vācija

36 775 058 000

 

24 276 310 633

Igaunija

280 639 000

 

185 258 159

Īrija

2 784 713 000

 

1 838 271 956

Grieķija

1 973 712 000

 

1 302 906 051

Spānija

12 978 152 000

 

8 567 264 514

Francija

25 387 121 000

 

16 758 794 383

Horvātija

551 259 000

 

363 902 478

Itālija

18 340 730 000

 

12 107 261 903

Kipra

219 566 000

 

144 942 053

Latvija

328 766 000

0,6601298  (9)

217 028 224

Lietuva

483 628 000

 

319 257 241

Luksemburga

442 746 000

 

292 269 816

Ungārija

1 437 840 000

 

949 160 991

Malta

132 750 000

 

87 632 227

Nīderlande

8 302 270 000

 

5 480 575 598

Austrija

4 131 641 000

 

2 727 419 229

Polija

5 358 014 000

 

3 536 984 557

Portugāle

2 105 933 000

 

1 390 189 070

Rumānija

2 266 156 000

 

1 495 957 042

Slovēnija

507 667 000

 

335 126 101

Slovākija

999 569 000

 

659 845 256

Somija

2 487 111 000

 

1 641 816 016

Zviedrija

4 888 140 000

 

3 226 806 741

Apvienotā Karaliste

25 863 586 000

 

17 073 323 115

Kopā

169 880 250 000

 

112 143 010 606


4. TABULA

Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas iemaksas no NKI bruto samazinājuma aprēķināšana un tā finansēšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 5. punktam (1 6. nodaļa)

Dalībvalsts

Bruto samazinājums

Procentuāla daļa no NKI bāzes

NKI koeficients, ko piemēro bruto samazinājumam

Samazinājuma finansēšana

 

(1)

(2)

(3)

(4) = (1) + (3)

Beļģija

 

2,84

32 315 590

32 315 590

Bulgārija

 

0,36

4 143 098

4 143 098

Čehija

 

1,27

14 439 375

14 439 375

Dānija

– 146 333 564

1,91

21 737 317

– 124 596 247

Vācija

 

21,65

246 111 806

246 111 806

Igaunija

 

0,17

1 878 136

1 878 136

Īrija

 

1,64

18 636 293

18 636 293

Grieķija

 

1,16

13 208 785

13 208 785

Spānija

 

7,64

86 854 423

86 854 423

Francija

 

14,94

169 899 670

169 899 670

Horvātija

 

0,32

3 689 222

3 689 222

Itālija

 

10,80

122 742 708

122 742 708

Kipra

 

0,13

1 469 414

1 469 414

Latvija

 

0,19

2 200 219

2 200 219

Lietuva

 

0,28

3 236 611

3 236 611

Luksemburga

 

0,26

2 963 014

2 963 014

Ungārija

 

0,85

9 622 538

9 622 538

Malta

 

0,08

888 410

888 410

Nīderlande

– 782 321 749

4,89

55 561 753

– 726 759 996

Austrija

 

2,43

27 650 415

27 650 415

Polija

 

3,15

35 857 741

35 857 741

Portugāle

 

1,24

14 093 655

14 093 655

Rumānija

 

1,33

15 165 924

15 165 924

Slovēnija

 

0,30

3 397 489

3 397 489

Slovākija

 

0,59

6 689 472

6 689 472

Somija

 

1,46

16 644 634

16 644 634

Zviedrija

– 208 243 919

2,88

32 713 177

– 175 530 742

Apvienotā Karaliste

 

15,22

173 088 343

173 088 343

Kopā

–1 136 899 232

100,00

1 136 899 232

0

ES IKP cenu deflators, kas izteikts EUR (2019. gada pavasara ekonomikas prognoze): (a) 2011 ES27 = 100,0000 / (b) 2013 ES27 = 102,9958 (c) 2013 ES28 = 102,9874 / (d) 2020 ES28 = 112,5551

Vienreizēja summa Nīderlandei: 2020. gada cenās: 695 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 782 321 749 EUR

Vienreizēja summa Zviedrijai: 2020. gada cenās: 185 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 208 243 919 EUR

Vienreizēja summa Dānijai: 2020. gada cenās: 130 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 146 333 564 EUR


5. TABULA

Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotības korekcija 2019. gadam atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. pantam (1 5. nodaļa)

Apraksts

Koeficients (10) (%)

Summa

1.

Apvienotās Karalistes daļa (%) neierobežotās PVN bāzes domājamā daļā

16,3037

 

2.

Apvienotās Karalistes daļa (%) kopējos iedalītajos izdevumos, kas koriģēti, ņemot vērā paplašināšanās izdevumus

7,3015

 

3.

(1) – (2)

9,0022

 

4.

Kopējie iedalītie izdevumi

 

130 008 765 143

5.

Ar paplašināšanos saistītie izdevumi (11)

 

30 694 725 929

6.

Kopējie iedalītie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā paplašināšanās izdevumus = (4) – (5)

 

99 314 039 214

7.

Apvienotās Karalistes korekcijas sākotnējais apjoms = (3) × (6) × 0,66

 

5 900 699 546

8.

Apvienotās Karalistes priekšrocības (12)

 

690 825 371

9.

Apvienotās Karalistes pamatkorekcija = (7) – (8)

 

5 209 874 175

10.

Neparedzētie ieņēmumi no tradicionālajiem pašu resursiem (13)

 

–44 494 806

11.

Korekcija Apvienotajai Karalistei = (9) – (10)

 

5 254 368 981


6. TABULA

Apvienotās Karalistes korekcijas finansējuma aprēķins – 5 254 368 981  EUR (1 5. nodaļa)

Dalībvalsts

NKI bāzes procentuālā daļa

Daļas bez Apvienotās Karalistes

Daļas bez Vācijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes

Trīs ceturtdaļas no 2. ailē minētās Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas daļas

4. aile sadalīta saskaņā ar 3. ailē minēto

Finansēšanas skala

Korekcijai piemērotā finansēšanas skala

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6) = (2) + (4) + (5)

(7)

Beļģija

2,84

3,35

5,37

 

1,51

4,87

255 665 342

Bulgārija

0,36

0,43

0,69

 

0,19

0,62

32 778 186

Čehija

1,27

1,50

2,40

 

0,68

2,17

114 237 363

Dānija

1,91

2,26

3,61

 

1,02

3,27

171 975 150

Vācija

21,65

25,54

0,00

–19,15

0,00

6,38

335 429 452

Igaunija

0,17

0,19

0,31

 

0,09

0,28

14 858 907

Īrija

1,64

1,93

3,10

 

0,87

2,81

147 441 346

Grieķija

1,16

1,37

2,19

 

0,62

1,99

104 501 525

Spānija

7,64

9,01

14,43

 

4,07

13,08

687 150 240

Francija

14,94

17,63

28,23

 

7,95

25,58

1 344 164 122

Horvātija

0,32

0,38

0,61

 

0,17

0,56

29 187 341

Itālija

10,80

12,74

20,40

 

5,75

18,48

971 081 015

Kipra

0,13

0,15

0,24

 

0,07

0,22

11 625 294

Latvija

0,19

0,23

0,37

 

0,10

0,33

17 407 073

Lietuva

0,28

0,34

0,54

 

0,15

0,49

25 606 504

Luksemburga

0,26

0,31

0,49

 

0,14

0,45

23 441 937

Ungārija

0,85

1,00

1,60

 

0,45

1,45

76 128 874

Malta

0,08

0,09

0,15

 

0,04

0,13

7 028 674

Nīderlande

4,89

5,76

0,00

–4,32

0,00

1,44

75 725 942

Austrija

2,43

2,87

0,00

–2,15

0,00

0,72

37 685 164

Polija

3,15

3,72

5,96

 

1,68

5,40

283 689 127

Portugāle

1,24

1,46

2,34

 

0,66

2,12

111 502 190

Rumānija

1,33

1,57

2,52

 

0,71

2,28

119 985 468

Slovēnija

0,30

0,35

0,56

 

0,16

0,51

26 879 289

Slovākija

0,59

0,69

1,11

 

0,31

1,01

52 923 874

Somija

1,46

1,73

2,77

 

0,78

2,51

131 684 305

Zviedrija

2,88

3,39

0,00

–2,55

0,00

0,85

44 585 277

Apvienotā Karaliste

15,22

0,00

0,00

 

0,00

0,00

0

Kopā

100,00

100,00

100,00

–28,17

28,17

100,00

5 254 368 981

Aprēķini tiek veikti līdz 15 zīmēm aiz komata.

7. TABULA

Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums (14) dalījumā pa pašu resursu veidiem un dalībvalstīm

Dalībvalsts

Tradicionālie pašu resursi (TPR)

 

PVN un NKI pašu resursi, ieskaitot korekcijas

Pašu resursu kopsumma (15)

Neto cukura nozares nodevas (80 %)

Neto muitas nodokļi (80 %)

Neto tradicionālie pašu resursi kopā (80 %)

Iekasēšanas izmaksas (20 % no bruto TPR) p. m.

PVN pašu resursi

NKI pašu resursi

Samazinājums par labu: Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai

Apvienotās Karalistes korekcija

Kopā “valstu iemaksas”

Daļa kopējās “valstu iemaksās” (%)

 

(1)

(2)

(3) = (1) + (2)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9) = (5) + (6) + (7) + (8)

(10)

(11) = (3) + (9)

Beļģija

p. m.

2 264 600 000

2 264 600 000

566 150 000

619 435 500

3 187 589 091

32 315 590

255 665 342

4 095 005 523

3,12

6 359 605 523

Bulgārija

p. m.

113 700 000

113 700 000

28 425 000

88 266 900

408 672 479

4 143 098

32 778 186

533 860 663

0,41

647 560 663

Čehija

p. m.

316 800 000

316 800 000

79 200 000

286 364 100

1 424 290 714

14 439 375

114 237 363

1 839 331 552

1,40

2 156 131 552

Dānija

p. m.

372 700 000

372 700 000

93 175 000

371 044 800

2 144 154 968

– 124 596 247

171 975 150

2 562 578 671

1,95

2 935 278 671

Vācija

p. m.

4 257 000 000

4 257 000 000

1 064 250 000

2 265 260 250

24 276 310 633

246 111 806

335 429 452

27 123 112 141

20,69

31 380 112 141

Igaunija

p. m.

36 900 000

36 900 000

9 225 000

41 157 900

185 258 159

1 878 136

14 858 907

243 153 102

0,19

280 053 102

Īrija

p. m.

333 400 000

333 400 000

83 350 000

288 273 000

1 838 271 956

18 636 293

147 441 346

2 292 622 595

1,75

2 626 022 595

Grieķija

p. m.

193 100 000

193 100 000

48 275 000

229 944 000

1 302 906 051

13 208 785

104 501 525

1 650 560 361

1,26

1 843 660 361

Spānija

p. m.

1 660 500 000

1 660 500 000

415 125 000

1 770 695 700

8 567 264 514

86 854 423

687 150 240

11 111 964 877

8,48

12 772 464 877

Francija

p. m.

1 823 600 000

1 823 600 000

455 900 000

3 427 327 200

16 758 794 383

169 899 670

1 344 164 122

21 700 185 375

16,55

23 523 785 375

Horvātija

p. m.

41 300 000

41 300 000

10 325 000

82 688 850

363 902 478

3 689 222

29 187 341

479 467 891

0,37

520 767 891

Itālija

p. m.

1 998 200 000

1 998 200 000

499 550 000

2 213 768 700

12 107 261 903

122 742 708

971 081 015

15 414 854 326

11,76

17 413 054 326

Kipra

p. m.

27 100 000

27 100 000

6 775 000

32 934 900

144 942 053

1 469 414

11 625 294

190 971 661

0,15

218 071 661

Latvija

p. m.

47 000 000

47 000 000

11 750 000

38 331 000

217 028 224

2 200 219

17 407 073

274 966 516

0,21

321 966 516

Lietuva

p. m.

108 500 000

108 500 000

27 125 000

60 340 800

319 257 241

3 236 611

25 606 504

408 441 156

0,31

516 941 156

Luksemburga

p. m.

16 800 000

16 800 000

4 200 000

66 411 900

292 269 816

2 963 014

23 441 937

385 086 667

0,29

401 886 667

Ungārija

p. m.

223 900 000

223 900 000

55 975 000

183 783 600

949 160 991

9 622 538

76 128 874

1 218 696 003

0,93

1 442 596 003

Malta

p. m.

14 700 000

14 700 000

3 675 000

19 912 500

87 632 227

888 410

7 028 674

115 461 811

0,09

130 161 811

Nīderlande

p. m.

2 758 500 000

2 758 500 000

689 625 000

515 516 250

5 480 575 598

– 726 759 996

75 725 942

5 345 057 794

4,08

8 103 557 794

Austrija

p. m.

222 900 000

222 900 000

55 725 000

560 253 300

2 727 419 229

27 650 415

37 685 164

3 353 008 108

2,56

3 575 908 108

Polija

p. m.

844 800 000

844 800 000

211 200 000

799 446 600

3 536 984 557

35 857 741

283 689 127

4 655 978 025

3,55

5 500 778 025

Portugāle

p. m.

199 900 000

199 900 000

49 975 000

315 889 950

1 390 189 070

14 093 655

111 502 190

1 831 674 865

1,40

2 031 574 865

Rumānija

p. m.

206 000 000

206 000 000

51 500 000

241 473 900

1 495 957 042

15 165 924

119 985 468

1 872 582 334

1,43

2 078 582 334

Slovēnija

p. m.

90 700 000

90 700 000

22 675 000

70 831 200

335 126 101

3 397 489

26 879 289

436 234 079

0,33

526 934 079

Slovākija

p. m.

107 700 000

107 700 000

26 925 000

109 022 700

659 845 256

6 689 472

52 923 874

828 481 302

0,63

936 181 302

Somija

p. m.

163 500 000

163 500 000

40 875 000

315 389 100

1 641 816 016

16 644 634

131 684 305

2 105 534 055

1,61

2 269 034 055

Zviedrija

p. m.

538 600 000

538 600 000

134 650 000

315 379 950

3 226 806 741

– 175 530 742

44 585 277

3 411 241 226

2,60

3 949 841 226

Apvienotā Karaliste

p. m.

3 174 500 000

3 174 500 000

793 625 000

3 616 100 700

17 073 323 115

173 088 343

–5 254 368 981

15 608 143 177

11,91

18 782 643 177

Kopā

p. m.

22 156 900 000

22 156 900 000

5 539 225 000

18 945 245 250

112 143 010 606

0

0

131 088 255 856

100,00

153 245 155 856

B.   VISPĀRĒJS IEŅĒMUMU DOKUMENTS PA BUDŽETA POZĪCIJĀM

Sadaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

1

PAŠU RESURSI

151 715 155 856

1 530 000 000

153 245 155 856

3

PĀRPALIKUMI, ATLIKUMI UN KOREKCIJAS

p.m.

 

p.m.

4

IEŅĒMUMI NO PERSONĀM, KAS SAISTĪTAS AR IESTĀDĒM UN CITĀM SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM

1 651 322 700

 

1 651 322 700

5

UZKRĀTIE IEŅĒMUMI NO IESTĀŽU ADMINISTRATĪVĀS DARBĪBAS

15 050 000

 

15 050 000

6

IEMAKSAS UN ATMAKSA SAISTĪBĀ AR SAVIENĪBAS NOLĪGUMIEM UN PROGRAMMĀM

130 000 000

 

130 000 000

7

KAVĒJUMA PROCENTI UN SODA NAUDAS

115 000 000

 

115 000 000

8

AIZŅĒMUMU UN AIZDEVUMU OPERĀCIJAS

2 076 361

 

2 076 361

9

DAŽĀDI IEŅĒMUMI

15 001 000

 

15 001 000

 

KOPSUMMA

153 643 605 917

1 530 000 000

155 173 605 917

1. SADAĻA

PAŠU RESURSI

Pants

Postenis

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

 

1 1. NODAĻA

1 1 0

Ražošanas nodevas par 2005./2006. tirdzniecības gadu un iepriekšējiem gadiem

p.m.

 

p.m.

1 1 1

Cukura uzglabāšanas maksājumi

p.m.

 

p.m.

1 1 3

Maksājumi, ko uzliek par neeksportēta C cukura, C izoglikozes un C inulīna sīrupa ražošanu un par C cukura un C izoglikozes aizstājēju

p.m.

 

p.m.

1 1 7

Ražošanas nodeva

p.m.

 

p.m.

1 1 8

Vienreizēja nodeva par papildu cukura kvotu un papildu izoglikozes kvotu

p.m.

 

p.m.

1 1 9

Pārpalikuma maksājums

p.m.

 

p.m.

 

1 1. NODAĻA – KOPĀ

p.m.

 

p.m.

 

1 2. NODAĻA

1 2 0

Muitas nodokļi un citas nodevas, kas minētas Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā

22 156 900 000

 

22 156 900 000

 

1 2. NODAĻA – KOPĀ

22 156 900 000

 

22 156 900 000

 

1 3. NODAĻA

1 3 0

Pašu resursi no pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam

18 945 245 250

 

18 945 245 250

 

1 3. NODAĻA – KOPĀ

18 945 245 250

 

18 945 245 250

 

1 4. NODAĻA

1 4 0

Pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu

110 613 010 606

1 530 000 000

112 143 010 606

 

1 4. NODAĻA – KOPĀ

110 613 010 606

1 530 000 000

112 143 010 606

 

1 5. NODAĻA

1 5 0

Budžeta nelīdzsvarotības korekcija, kas piešķirta Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. un 5. pantu

0 ,—

 

0 ,—

 

1 5. NODAĻA – KOPĀ

0 ,—

 

0 ,—

 

1 6. NODAĻA

1 6 0

Dažām dalībvalstīm piešķirtais bruto samazinājums ikgadējām NKI iemaksām saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 5. punktu

0 ,—

 

0 ,—

 

1 6. NODAĻA – KOPĀ

0 ,—

 

0 ,—

 

1. sadaļa – Kopā

151 715 155 856

1 530 000 000

153 245 155 856

1 1. NODAĻA —

MAKSĀJUMI UN CITAS NODEVAS, KAS PAREDZĒTAS CUKURA TIRGU KOPĪGĀS ORGANIZĀCIJAS SISTĒMĀ (LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS)

1 2. NODAĻA —

MUITAS NODOKĻI UN CITAS NODEVAS, KAS MINĒTAS LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ

1 3. NODAĻA —

PAŠU RESURSI NO PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA ATBILSTOŠI LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTAM

1 4. NODAĻA —

PAŠU RESURSI, KURU PAMATĀ IR NACIONĀLAIS KOPIENĀKUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

1 5. NODAĻA —

BUDŽETA NELĪDZSVAROTĪBAS KOREKCIJA

1 6. NODAĻA —

DAŽĀM DALĪBVALSTĪM PIEŠĶIRTAIS BRUTO SAMAZINĀJUMS IKGADĒJĀM NKI IEMAKSĀM

1 4. NODAĻA —   PAŠU RESURSI, KURU PAMATĀ IR NACIONĀLAIS KOPIENĀKUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

1 4 0
Pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

110 613 010 606

1 530 000 000

112 143 010 606

Piezīmes

NKI resursi ir “papildu” resursi, kas nodrošina ieņēmumus, ko izmanto, lai segtu izdevumus, kas pārsniedz summu, ko veido tradicionālie pašu resursi, PVN maksājumi un citi ieņēmumi jebkurā noteiktā gadā. Tādējādi NKI resursu izmantošana vienmēr nodrošina Savienības vispārējā budžeta iepriekšēju līdzsvarotību.

NKI pieprasījuma likmi nosaka atbilstoši papildu ieņēmumiem, kas nepieciešami, lai finansētu budžeta izdevumus, ko nesedz citi resursi (PVN maksājumi, tradicionālie pašu resursi un citi ieņēmumi). Tādējādi pieprasījuma likmi piemēro katras dalībvalsts NKI.

Likme, kas piemērojama dalībvalstu nacionālajam kopienākumam,2020. finanšu gadā, ir 0,6601 %.

Juridiskais pamats

Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.) un jo īpaši tā 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Dalībvalsts

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Beļģija

3 144 099 878

43 489 213

3 187 589 091

Bulgārija

403 096 840

5 575 639

408 672 479

Čehija

1 404 858 698

19 432 016

1 424 290 714

Dānija

2 114 901 633

29 253 335

2 144 154 968

Vācija

23 945 101 802

331 208 831

24 276 310 633

Igaunija

182 730 628

2 527 531

185 258 159

Īrija

1 813 191 873

25 080 083

1 838 271 956

Grieķija

1 285 130 122

17 775 929

1 302 906 051

Spānija

8 450 378 810

116 885 704

8 567 264 514

Francija

16 530 149 234

228 645 149

16 758 794 383

Horvātija

358 937 649

4 964 829

363 902 478

Itālija

11 942 078 976

165 182 927

12 107 261 903

Kipra

142 964 566

1 977 487

144 942 053

Latvija

214 067 245

2 960 979

217 028 224

Lietuva

314 901 521

4 355 720

319 257 241

Luksemburga

288 282 293

3 987 523

292 269 816

Ungārija

936 211 309

12 949 682

949 160 991

Malta

86 436 635

1 195 592

87 632 227

Nīderlande

5 405 802 497

74 773 101

5 480 575 598

Austrija

2 690 208 248

37 210 981

2 727 419 229

Polija

3 488 728 439

48 256 118

3 536 984 557

Portugāle

1 371 222 313

18 966 757

1 390 189 070

Rumānija

1 475 547 261

20 409 781

1 495 957 042

Slovēnija

330 553 877

4 572 224

335 126 101

Slovākija

650 842 793

9 002 463

659 845 256

Somija

1 619 416 238

22 399 778

1 641 816 016

Zviedrija

3 182 782 470

44 024 271

3 226 806 741

Apvienotā Karaliste

16 840 386 758

232 936 357

17 073 323 115

1 4 0. pants – Kopā

110 613 010 606

1 530 000 000

112 143 010 606

III IEDAĻA

KOMISIJA

IZDEVUMI

Sadaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

01

EKONOMIKA UN FINANSES

550 910 219

1 501 374 219

 

 

550 910 219

1 501 374 219

02

IEKŠĒJAIS TIRGUS, RŪPNIECĪBA, UZŅĒMĒJDARBĪBA UN MVU

3 203 612 540

2 706 787 634

 

 

3 203 612 540

2 706 787 634

03

KONKURENCE

116 380 398

116 380 398

 

 

116 380 398

116 380 398

04

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀS LIETAS UN IEKĻAUTĪBA

14 881 605 545

13 394 134 411

 

 

14 881 605 545

13 394 134 411

05

LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA

58 698 932 091

57 007 767 922

 

 

58 698 932 091

57 007 767 922

06

MOBILITĀTE UN TRANSPORTS

4 871 268 495

3 065 461 523

 

 

4 871 268 495

3 065 461 523

07

VIDE

555 989 653

410 691 242

 

 

555 989 653

410 691 242

08

PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA

7 987 937 964

7 093 573 238

 

 

7 987 937 964

7 093 573 238

09

SAKARU TĪKLI, SATURS UN TEHNOLOĢIJA

2 684 291 569

2 310 507 713

 

 

2 684 291 569

2 310 507 713

10

TIEŠĀ PĒTNIECĪBA

452 584 121

446 424 944

 

 

452 584 121

446 424 944

11

JŪRLIETAS UN ZIVSAIMNIECĪBA

1 096 734 831

904 804 693

 

 

1 096 734 831

904 804 693

Rezerves (40 02 41)

67 843 000

64 300 000

 

 

67 843 000

64 300 000

 

1 164 577 831

969 104 693

 

 

1 164 577 831

969 104 693

12

FINANŠU STABILITĀTE, FINANŠU PAKALPOJUMI UN KAPITĀLA TIRGU SAVIENĪBA

114 419 241

115 165 918

 

 

114 419 241

115 165 918

13

REĢIONĀLĀ POLITIKA UN PILSĒTPOLITIKA

42 471 510 173

36 055 407 098

 

 

42 471 510 173

36 055 407 098

14

NODOKĻU POLITIKA UN MUITAS SAVIENĪBA

177 055 750

170 293 750

 

 

177 055 750

170 293 750

15

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

4 828 897 829

4 457 288 075

 

 

4 828 897 829

4 457 288 075

16

KOMUNIKĀCIJA

219 381 095

216 738 095

 

 

219 381 095

216 738 095

17

VESELĪBA UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS

668 839 926

625 083 932

 

 

668 839 926

625 083 932

18

MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS

3 027 715 528

2 806 600 656

2 700 000 000

1 380 000 000

5 727 715 528

4 186 600 656

Rezerves (40 02 41)

1 003 000

1 003 000

 

 

1 003 000

1 003 000

 

3 028 718 528

2 807 603 656

2 700 000 000

1 380 000 000

5 728 718 528

4 187 603 656

19

ĀRPOLITIKAS INSTRUMENTI

907 036 746

808 717 831

 

 

907 036 746

808 717 831

20

TIRDZNIECĪBA

119 662 291

118 971 291

 

 

119 662 291

118 971 291

21

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA UN ATTĪSTĪBA

3 819 395 952

3 320 689 539

 

 

3 819 395 952

3 320 689 539

22

KAIMIŅATTIECĪBU POLITIKA UN PAPLAŠINĀŠANĀS SARUNAS

4 349 309 007

3 379 739 705

 

 

4 349 309 007

3 379 739 705

23

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

1 440 017 691

1 386 881 622

300 000 000

150 000 000

1 740 017 691

1 536 881 622

24

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

84 569 600

80 879 853

 

 

84 569 600

80 879 853

25

KOMISIJAS POLITIKAS KOORDINĀCIJA UN JURIDISKĀS KONSULTĀCIJAS

261 638 248

262 663 248

 

 

261 638 248

262 663 248

26

KOMISIJAS ADMINISTRĀCIJA

1 169 128 790

1 168 977 000

 

 

1 169 128 790

1 168 977 000

27

BUDŽETS

72 732 451

72 732 451

 

 

72 732 451

72 732 451

28

REVĪZIJA

20 254 041

20 254 041

 

 

20 254 041

20 254 041

29

STATISTIKA

162 101 479

159 101 479

 

 

162 101 479

159 101 479

30

PENSIJAS UN AR TĀM SAISTĪTI IZDEVUMI

2 133 215 000

2 133 215 000

 

 

2 133 215 000

2 133 215 000

31

VALODU DIENESTI

410 651 078

410 651 078

 

 

410 651 078

410 651 078

32

ENERĢĒTIKA

2 399 423 663

1 870 314 222

 

 

2 399 423 663

1 870 314 222

33

TIESISKUMS UN PATĒRĒTĀJI

285 532 215

281 548 093

 

 

285 532 215

281 548 093

34

KLIMATA POLITIKA

180 975 805

114 778 918

 

 

180 975 805

114 778 918

40

REZERVES

537 763 000

358 500 000

 

 

537 763 000

358 500 000

 

Kopā

165 030 320 025

149 418 403 832

3 000 000 000

1 530 000 000

168 030 320 025

150 948 403 832

Tai skaitā rezerves (40 02 41)

68 846 000

65 303 000

 

 

68 846 000

65 303 000

18. SADAĻA

MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS

Sadaļa

Nodaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

18 01

POLITIKAS JOMAS “MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS” ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

75 646 240

75 646 240

54 000 000

54 000 000

129 646 240

129 646 240

18 02

IEKŠĒJĀ DROŠĪBA

1 374 438 016

1 448 316 397

 

 

1 374 438 016

1 448 316 397

Rezerves (40 02 41)

1 003 000

1 003 000

 

 

1 003 000

1 003 000

 

1 375 441 016

1 449 319 397

 

 

1 375 441 016

1 449 319 397

18 03

PATVĒRUMS UN MIGRĀCIJA

1 344 517 703

1 068 431 663

 

 

1 344 517 703

1 068 431 663

18 04

EIROPAS PILSONĪBAS VEICINĀŠANA

28 344 000

27 030 751

 

 

28 344 000

27 030 751

18 05

“APVĀRSNIS 2020” – PĒTNIECĪBA SAISTĪBĀ AR DROŠĪBU

185 504 220

168 609 256

 

 

185 504 220

168 609 256

18 06

NARKOTIKU APKAROŠANAS POLITIKA

19 265 349

18 566 349

 

 

19 265 349

18 566 349

18 07

INSTRUMENTS ĀRKĀRTAS ATBALSTAM SAVIENĪBĀ

p.m.

p.m.

2 646 000 000

1 326 000 000

2 646 000 000

1 326 000 000

 

18. sadaļa – Kopā

3 027 715 528

2 806 600 656

2 700 000 000

1 380 000 000

5 727 715 528

4 186 600 656

Rezerves (40 02 41)

1 003 000

1 003 000

 

 

1 003 000

1 003 000

 

3 028 718 528

2 807 603 656

2 700 000 000

1 380 000 000

5 728 718 528

4 187 603 656

18 01. NODAĻA —   POLITIKAS JOMAS “MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS” ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Postenis

Pozīcija

FS

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

18 01

POLITIKAS JOMAS “MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS” ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

18 01 01

Izdevumi saistībā ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem politikas jomā “Migrācija un iekšlietas”

5,2

54 395 721

 

54 395 721

18 01 02

Ārštata darbinieki un citi pārvaldības izdevumi politikas jomas “Migrācija un iekšlietas” atbalstam

18 01 02 01

Ārštata darbinieki

5,2

3 830 516

 

3 830 516

18 01 02 11

Citi pārvaldības izdevumi

5,2

2 782 524

 

2 782 524

 

18 01 02. pants – Starpsumma

 

6 613 040

 

6 613 040

18 01 03

Izdevumi saistībā ar politikas jomas “Migrācija un iekšlietas” informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtām un pakalpojumiem

5,2

3 607 559

 

3 607 559

18 01 04

Atbalsta izdevumi darbībām un programmām politikas jomā “Migrācija un iekšlietas”

18 01 04 01

Iekšējās drošības fonda atbalsta izdevumi

3

2 500 000

 

2 500 000

18 01 04 02

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalsta izdevumi

3

2 500 000

 

2 500 000

18 01 04 03

Atbalsta izdevumi programmai “Eiropa pilsoņiem”

3

188 000

 

188 000

18 01 04 04

Atbalsta izdevumi programmai “Tiesiskums” – Narkomānijas apkarošana

3

100 000

 

100 000

18 01 04 05

Atbalsta izdevumi ārkārtas atbalstam Savienībā

3

p.m.

54 000 000

54 000 000

 

18 01 04. pants – Starpsumma

 

5 288 000

54 000 000

59 288 000

18 01 05

Atbalsta izdevumi pētniecības un inovācijas programmām politikas jomā “Migrācija un iekšlietas”

18 01 05 01

Izdevumi, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, kuri īsteno pētniecības un inovācijas programmas – “Apvārsnis 2020”

1,1

2 304 334

 

2 304 334

18 01 05 02

Ārštata darbinieki, kuri īsteno pētniecības un inovācijas programmas – “Apvārsnis 2020”

1,1

568 673

 

568 673

18 01 05 03

Citi pārvaldības izdevumi par pētniecības un inovācijas programmām – “Apvārsnis 2020”

1,1

588 913

 

588 913

 

18 01 05. pants – Starpsumma

 

3 461 920

 

3 461 920

18 01 06

Izpildaģentūras

18 01 06 01

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra – Iemaksa no programmas “Eiropa pilsoņiem”

3

2 280 000

 

2 280 000

 

18 01 06. pants – Starpsumma

 

2 280 000

 

2 280 000

 

18 01. nodaļa – Kopā

 

75 646 240

54 000 000

129 646 240

18 01 04
Atbalsta izdevumi darbībām un programmām politikas jomā “Migrācija un iekšlietas”

18 01 04 05
Atbalsta izdevumi ārkārtas atbalstam Savienībā

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

p.m.

54 000 000

54 000 000

Piezīmes

Šī apropriācija paredzēta, lai segtu atbalsta izdevumus, kas ir tieši saistīti ar ārkārtas atbalsta Savienībā mērķu sasniegšanu. Cita starpā ar to sedz:

—

sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības,

—

tādu informācijas sistēmu izstrādi, uzturēšanu, darbību un atbalstu, kuras paredzētas iekšējai lietošanai vai ar kurām paredzēts uzlabot koordināciju starp Komisiju un citām iestādēm, valstu pārvaldes iestādēm, aģentūrām, nevalstiskajām organizācijām, citiem partneriem ārkārtas atbalsta jomā un nozares ekspertiem,

—

pētījumus, ekspertu sanāksmes, informāciju un publikācijas, kas ir tieši saistītas ar ārkārtas atbalsta mērķa sasniegšanu,

—

jebkurus citus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas nav saistīti ar valsts pārvaldes iestāžu uzdevumiem, par kuru veikšanu Komisija noslēgusi ad hoc ārpakalpojumu līgumus.

Jebkuri ieņēmumi no publisko un privāto līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām, kurus iekļauj ieņēmumu dokumenta 6 0 2 1. postenī, var būt par pamatu papildu apropriāciju piešķiršanai.

Juridiskais pamats

Skatīt 18 07 01. pantu.

18 07. NODAĻA —   INSTRUMENTS ĀRKĀRTAS ATBALSTAM SAVIENĪBĀ

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Postenis

Pozīcija

FS

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

18 07

INSTRUMENTS ĀRKĀRTAS ATBALSTAM SAVIENĪBĀ

18 07 01

Ārkārtas atbalsts Savienībā

3

p.m.

p.m.

2 646 000 000

1 326 000 000

2 646 000 000

1 326 000 000

 

18 07. nodaļa – Kopā

 

p.m.

p.m.

2 646 000 000

1 326 000 000

2 646 000 000

1 326 000 000

18 07 01
Ārkārtas atbalsts Savienībā

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

p.m.

p.m.

2 646 000 000

1 326 000 000

2 646 000 000

1 326 000 000

Piezīmes

Šī apropriācija paredzēta, lai finansētu ārkārtas atbalsta operācijas reaģēšanai uz steidzamām un ārkārtējām vajadzībām dalībvalstīs dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, pēkšņa trešo valstu valstspiederīgo (bēgļu un migrantu) masveida pieplūduma to teritorijā, dēļ.

Ārkārtas atbalsts nodrošinās uz vajadzībām balstītu ārkārtas risinājumu veidā, kas papildina skarto dalībvalstu reakciju un kura mērķis ir saglabāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu. Reaģēšana ārkārtas situācijās var ietvert atbalsta, palīdzības un, ja nepieciešams, dzīvības glābšanas un saglabāšanas operācijas katastrofu laikā vai tūlīt pēc tam. Šī apropriācija paredzēta arī, lai segtu ārkārtas atbalsta darbību realizācijai nepieciešamo produktu vai iekārtu iepirkumu un piegādi, ieskaitot māju vai patvērumu celšanu cietušo cilvēku grupām, īstermiņa rehabilitācijas un atjaunotnes darbus, īpaši iekārtu atjaunošanu, uzglabāšanu, transportu, loģistikas atbalstu un palīdzības izdali, kā arī citus pasākumus, kas vērsti uz saņēmēju brīvas piekļuves palīdzībai veicināšanu.

Šo apropriāciju var izmantot, lai finansētu pārtikas vai jebkādu citu tādu produktu vai iekārtu pirkšanu un piegādi, kas nepieciešami ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanai.

Ar šo apropriāciju var segt arī jebkādas citas izmaksas, kas tieši saistītas ar ārkārtas atbalsta darbību īstenošanu, un tādu pasākumu izmaksas, kuri ir nepieciešami šādam atbalstam vajadzīgā laikā un veidā, kas atbilst saņēmēju vajadzībām, kā arī atbilst prasībai panākt pēc iespējas lielāku izmaksu efektivitāti un nodrošina lielāku pārredzamību.

Jebkuri ieņēmumi no publisko un privāto līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām, kurus iekļauj ieņēmumu dokumenta 6 0 2 1. postenī, var būt par pamatu papildu apropriāciju piešķiršanai.

Juridiskais pamats

Padomes Regula (ES) 2016/369 (2016. gada 15. marts) par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā (OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.).

Atsauces dokumenti

Komisijas 2020. gada 1. aprīlī iesniegtais priekšlikums Padomes regulai, ar ko aktivizē ārkārtas atbalstu saskaņā ar Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 un groza tās noteikumus attiecībā uz Covid-19 uzliesmojumu (COM(2020) 175).

23. SADAĻA

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

Sadaļa

Nodaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

23 01

ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI POLITIKAS JOMĀ “HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA”

53 528 912

53 528 912

 

 

53 528 912

53 528 912

23 02

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA, PĀRTIKAS PALĪDZĪBA UN SAGATAVOTĪBA KATASTROFĀM

1 092 234 779

1 197 700 000

 

 

1 092 234 779

1 197 700 000

23 03

SAVIENĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS

274 899 000

118 067 750

300 000 000

150 000 000

574 899 000

268 067 750

23 04

INICIATĪVA “ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGIE”

19 355 000

17 584 960

 

 

19 355 000

17 584 960

 

23. sadaļa – Kopā

1 440 017 691

1 386 881 622

300 000 000

150 000 000

1 740 017 691

1 536 881 622

23 03. NODAĻA —   SAVIENĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Postenis

Pozīcija

FS

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

23 03

SAVIENĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS

23 03 01

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

23 03 01 01

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām Savienībā

3

192 788 000

88 000 000

300 000 000

150 000 000

492 788 000

238 000 000

23 03 01 02

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām trešās valstīs

4

6 029 000

5 206 250

 

 

6 029 000

5 206 250

23 03 01 03

Eiropas Solidaritātes korpuss – Iemaksas no Savienības civilās aizsardzības mehānisma

3

2 000 000

2 000 000

 

 

2 000 000

2 000 000

 

23 03 01. pants – Starpsumma

 

200 817 000

95 206 250

300 000 000

150 000 000

500 817 000

245 206 250

23 03 02

Ātra un efektīva ārkārtas reaģēšanas intervence liela mēroga katastrofu gadījumā

23 03 02 01

Ātra un efektīva ārkārtas reaģēšanas intervence liela mēroga katastrofu gadījumā Savienībā

3

16 382 000

12 000 000

 

 

16 382 000

12 000 000

23 03 02 02

Ātra un efektīva ārkārtas reaģēšanas intervence liela mēroga katastrofu gadījumā trešās valstīs

4

57 700 000

10 500 000

 

 

57 700 000

10 500 000

 

23 03 02. pants – Starpsumma

 

74 082 000

22 500 000

 

 

74 082 000

22 500 000

23 03 51

Programmu un darbību pabeigšana civilās aizsardzības jomā Savienībā (pirms 2014. gada)

3

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

23 03 77

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

23 03 77 03

Izmēģinājuma projekts – Agrīnās brīdināšanas sistēma par dabas katastrofām

3

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

23 03 77 04

Sagatavošanas darbība – Eiropas civilās aizsardzības un krīžu pārvarēšanas centru tīkls

4

p.m.

361 500

 

 

p.m.

361 500

 

23 03 77. pants – Starpsumma

 

p.m.

361 500

 

 

p.m.

361 500

 

23 03. nodaļa – Kopā

 

274 899 000

118 067 750

300 000 000

150 000 000

574 899 000

268 067 750

23 03 01
Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

23 03 01 01
Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām Savienībā

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 2/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

192 788 000

88 000 000

300 000 000

150 000 000

492 788 000

238 000 000

Piezīmes

Šī apropriācija paredzēta, lai segtu izdevumus par civilās aizsardzības jomā veiktajiem pasākumiem. Tās mērķis ir atbalstīt, koordinēt un papildināt to dalībvalstu, EBTA valstu un kandidātvalstu pasākumus, kuras ar Savienību ir parakstījušas attiecīgu nolīgumu sagatavotības un novēršanas jomā attiecībā uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, tostarp terorisma aktiem un tehnoloģiskām, radioloģiskām vai vides avārijām, jūras piesārņojumu un akūtām veselības jomas ārkārtas situācijām, kas notikušas Savienībā. Tās nolūks ir arī veicināt ciešāku dalībvalstu sadarbību civilās aizsardzības jomā.

Konkrētāk, ar to sedz izdevumus šādām darbībām:

—

pasākumi novēršanas jomā ar mērķi atbalstīt un sekmēt dalībvalstu rīcību riska novērtēšanas un kartēšanas jomā, piemēram, labas prakses apmaiņa, dalībvalstu informācijas apkopošana un izplatīšana par rīcību riska vadības jomā, tostarp arī izmantojot profesionālu izvērtēšanu,

—

Eiropas ārkārtas reaģēšanas rezerves jeb aprīkojuma un resursu rezerves izveide izmantošanai dalībvalstīs ārkārtas gadījumos,

—

Eiropas ārkārtas reaģēšanas struktūras sertifikācijas un reģistrācijas procesa izstrāde. Tas ietver arī resursu plānošanu un kvalitātes prasību izstrādi,

—

būtisku Eiropas ārkārtas reaģēšanas struktūras reaģēšanas resursu trūkumu konstatēšana un atbalsts nepieciešamo resursu nodrošināšanai,

—

to palīdzības ekspertu, moduļu un pārējā tāda atbalsta apzināšana, kas dalībvalstīs pieejams palīdzībai ārkārtas situācijās,

—

apmācītu dalībvalstu ekspertu sadarbības tīkla izveidošana un uzturēšana, lai palīdzētu Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra (ERCC) galvenajam birojam uzraudzības, informācijas apmaiņas un koordinēšanas darbā,

—

programma, kurā atspoguļota pieredze, kas gūta, iesaistoties civilās aizsardzības intervences darbībās un praktiskajās mācībās Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros,

—

apmācības programma palīdzības komandām, ārštata darbiniekiem un ekspertiem, lai nodrošinātu zināšanas un instrumentus, kas vajadzīgi, lai efektīvi piedalītos Savienības intervences darbībās un lai izveidotu vienotu Eiropas intervences kultūru,

—

tāda mācību sadarbības tīkla vadība, kurā varētu piedalīties civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju vadības mācību centru personāls un citas iesaistītās personas un kas sniegtu informāciju par mācībām Savienības un starptautiskajā civilajā aizsardzībā,

—

praktisko mācību vadības programma, tostarp štāba mācības, izvērstas praktiskās mācības un attiecīgo civilās aizsardzības moduļu mācības, lai pārbaudītu sadarbspēju, apmācītu civilās aizsardzības amatpersonas un radītu vienotu kultūru darbībām ārkārtas situācijās,

—

ekspertu apmaiņa, lai veicinātu izpratni par Savienības civilo aizsardzību un apmainītos ar informāciju un pieredzi,

—

informācijas un sakaru (IKT) sistēmas, kas veicina informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm ārkārtas situācijās, tostarp CECIS (kopēja saziņas un informācijas sistēma ārkārtas situācijām), lai uzlabotu efektivitāti un padarītu iespējamu ES ierobežotas pieejamības (EU classified) informācijas apmaiņu. Ar to sedz sistēmu izstrādes, uzturēšanas, darbības un atbalsta (datortehnikas, programmatūras un pakalpojumu) izmaksas. Tiks segtas arī ar minēto sistēmu ieviešanu saistītās projektu vadības, kvalitātes kontroles, drošības, dokumentācijas un mācību izmaksas,

—

civilās aizsardzības moduļu izpēte un izstrāde Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 4. panta izpratnē, ietverot arī atbalstu to savietojamības uzlabošanai,

—

katastrofu noteikšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmu izpēte un izveide,

—

izpēte un izstrāde saistībā ar scenāriju veidošanu, līdzekļu apzināšanu un plāniem attiecībā uz reaģēšanas resursu izvietošanu,

—

darba grupas, semināri, projekti, pētījumi, apsekojumi, modelēšana, scenāriju izstrāde un neparedzētu izdevumu plānošana, palīdzība rīcībspējas palielināšanai, demonstrējumu projekti, tehnoloģiju pārņemšana, izpratnes veicināšana, informēšana, komunikācija un uzraudzība, analizēšana un izvērtēšana,

—

citi atbalstoši un papildinoši pasākumi, kas nepieciešami Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, lai panāktu augstu aizsardzības līmeni pret katastrofām un uzlabotu Savienības sagatavotības līmeni, lai reaģētu katastrofu gadījumā,

—

izdevumi par revīziju un novērtēšanu, kā paredzēts Savienības civilās aizsardzības mehānismā.

Iemaksas no EBTA valstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši ar tā 82. pantu un pievienoto 32. protokolu jāpieskaita šajā postenī iekļauto apropriāciju summai. Informācijai – šīs summas izriet no EBTA valstu iemaksām, kuras ieskaitītas ieņēmumu dokumenta 6 3 0. pantā un kuras veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b), e) un f) apakšpunktu; tās ir pamats attiecīgu apropriāciju piešķiršanai, un ar tām veic budžeta izpildi atbilstīgi šīs iedaļas izdevumu pārskatam šīs daļas pielikumā “Eiropas Ekonomikas zona”, kas ir neatņemama vispārējā budžeta sastāvdaļa.

Visi ieņēmumi no kandidātvalstu un, ja piemērojams, no Rietumbalkānu potenciālo kandidātu iemaksām par piedalīšanos Savienības programmās, kas iekļauti ieņēmumu dokumenta 6 0 3 1. postenī, var nodrošināt papildu apropriācijas saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b, e) un f) apakšpunktu.

Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).


(1)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2020. gada budžetā (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1/2020 un Nr. 2/2020.

(2)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2019. gada budžetā (OV L 67, 7.3.2019., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1 līdz 3/2019.

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 1. punkta trešā daļa ir šāda: “Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.”

(4)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2020. gada budžetā (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1/2020 un Nr. 2/2020.

(5)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2019. gada budžetā (OV L 67, 7.3.2019., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1 līdz 3/2019.

(6)  Pašu resursi 2020. gada budžetam noteikti, pamatojoties uz budžeta prognozēm, kas pieņemtas Padomdevējas komitejas pašu resursu jautājumos 175. sanāksmē 2019. gada 24. maijā.

(7)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 1. punkta trešā daļa ir šāda: “Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.”

(8)  Izmantojamā bāze nepārsniedz 50 % no NKI.

(9)  Likmes aprēķināšana: (112 143 010 606) / (169 880 250 000) = 0,660129771447829.

(10)  Noapaļotie procenti.

(11)  Ar paplašināšanos saistīto izdevumu summa atbilst kopējiem iedalītajiem izdevumiem 13 dalībvalstīs (kuras Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa), izņemot lauksaimniecības tiešos maksājumus un ar tirgu saistītos izdevumus, kā arī to lauku attīstības izdevumu daļu, ko finansē ELVGF garantiju nodaļa.

(12)   “Apvienotās Karalistes priekšrocība” ir līdzvērtīga sekām, ko Apvienotajai Karalistei var radīt pāreja uz PVN maksimuma ierobežojumu un NKP/NKI pašu resursu ieviešana.

(13)  Šie neparedzētie ieņēmumi atbilst Apvienotās Karalistes neto ieņēmumiem, kas radušies, palielinot (no 10 % uz 20 % no 2014. gada 1. janvāra) tradicionālo pašu resursu procentuālo daļu, ko dalībvalstis patur tradicionālo pašu resursu (TPR) iekasēšanas izmaksu segšanai.

(14)  p.m. (pašu resursi + citi ieņēmumi = kopējie ieņēmumi = kopējie izdevumi); (153 245 155 856 + 1 928 450 061 = 155 173 605 917 = 155 173 605 917).

(15)  Pašu resursu kopsumma procentos no NKI: (153 245 155 856) / (16 988 025 000 000) = 0,90 %; pašu resursu maksimālā robeža procentos no NKI: 1,20 %.