<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVA.0300091501.case.xml"><NO.CASE>C-161/09</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009CC0161</NO.CELEX><NO.SEQ>0005.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-919</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-945</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>27</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">P. MENGOZZI</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-161/09</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">KAKAVETSOS-FRAGKOPOULOS</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">Paolo Mengozzi</HT>] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20100916">2010. gada 16. septembrī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Oriģinālvaloda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) (Grieķija), un tas ir par vērtējumu, vai Eiropas Savienības tiesībām atbilst tāds valsts tiesiskais regulējums, kurš korinšu ražošanas teritorijas sadala dažādās zonās, ievieš korinšu aprites aizliegumu starp atsevišķām šīm zonām un sniedz izsmeļošu to ostu sarakstu, caur kurām ir jāeksportē korintes.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Primārās tiesības</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>EKL 29. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>dalībvalstu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0001" REF.START="QS0001"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Savukārt EKL 30. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>šā Līguma 28. un 29. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0002" REF.START="QS0002"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>EKL 32. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>kopējais tirgus aptver lauksaimniecību un tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0003" REF.START="QS0003"/>Lauksaimniecības produkti<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/> ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0004" REF.START="QS0004"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šī paša panta 2. punktā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>ja 33. līdz 38. pantā nav paredzēts citādi, tad uz lauksaimniecības produktiem attiecas<?PAGE NO="I-920"?> noteikumi, kas pieņemti, lai izveidotu kopējo tirgu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0005" REF.START="QS0005"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Atbilstoši EKL 32. panta 3. punktam lauksaimniecības produkti ir uzskaitīti EKL I pielikumā, kura 8. nodaļā ir norādīti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>ēdami augļi un rieksti; ķirbjaugu vai citrusaugu augļu mizas<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0006" REF.START="QS0006"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>EKL 34. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="034.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 33. pantā, izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.</P><P>Šai organizācijai, atkarībā no produktiem, uz kuriem tā attiecas, ir šādas formas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kopīgi konkurences noteikumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Eiropas tirgus organizācija.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="034.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, var aptvert visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 33. pantā izvirzītos mērķus, jo īpaši cenu regulēšanu, atbalstu dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizācijai.</P><P>Kopīgā organizācija darbojas vienīgi 33. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai un nepieļauj ražotāju un patērētāju diskrimināciju Kopienā.</P><P>Kopējā cenu politika pamatojas uz kopīgiem kritērijiem un vienādām aprēķinu metodēm.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0007" REF.START="QS0007"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Atvasinātās tiesības, kas ir piemērojamas korinšu ražošanai pamata tiesvedības laikā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Padomes <DATE ISO="19961028">1996. gada 28. oktobra</DATE> Regulas (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju<?PAGE NO="I-921"?> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Regula Nr. 2201/96<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0008" REF.START="QS0008"/>)<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1996" NO.OJ="297" PAGE.FIRST="29">OV L 297, 29. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 1. punktā ir paredzēts, ka tās ieviestā kopīgā organizācija citu starpā aptver žāvētas vīnogas (rozīnes) (kods NC 0803 20).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Atvasinātās tiesības attiecībā uz aizsargātās cilmes vietas nosaukumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Komisijas <DATE ISO="19980717">1998. gada 17. jūlija</DATE> Regula (EK) Nr. 1549/98, ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1998" NO.OJ="202" PAGE.FIRST="25">OV L 202, 25. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 17. pantā, ļāva reģistrēt nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Κορινθιακή σταφίδα Βοστίτσα (Korinthiaki Stafida Vostitsa)<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0009" REF.START="QS0009"/> kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>aizsargāts cilmes vietas nosaukums<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0010" REF.START="QS0010"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Ar Komisijas <DATE ISO="20080530">2008. gada 30. maija</DATE> Regulu (EK) Nr. 483/2008<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2008" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="11">OV L 141, 11. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> par noteiktu nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (<HT TYPE="ITALIC">Σταφίδα Ζακύνθου</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Stafida Zakynthou</HT>) (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), <HT TYPE="ITALIC">Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich</HT> (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), <HT TYPE="ITALIC">Chodské pivo</HT> (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde)) cilmes vietas nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Σταφίδα Ζακύνθου<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0011" REF.START="QS0011"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Stafida Zakynthou<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0012" REF.START="QS0012"/> — Zantes korintes) tika reģistrēts kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums atbilstoši Regulai (EK) Nr. 510/2006<NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="20060320">2006. gada 20. marta</DATE> Regula par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2006" NO.OJ="093" PAGE.FIRST="12">OV L 93, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesību akti un tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Likumā Nr. 553/1977 par aizsardzības un atbalsta pasākumiem korinšu eksportam un citiem ar to saistītiem jautājumiem (<HT TYPE="ITALIC">FEK A</HT>’73) (turpmāk tekstā —Likums Nr. 553/1977) ir nošķirtas dažādās zonas, kurās Grieķijā tiek ražotas korintes, un noteikti šo korinšu pārvadāšanas un eksporta nosacījumi.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>It īpaši 1. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Platības, kurās tiek audzētas korintes, ir iedalāmas šādi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Α zona, kurā ir ietvertas Egialijas [Αιγιάλειας] prefektūra un Ahajas [Αχαίας] provinces agrākās pašvaldības — Erineja [Ερινεού], Kratīda [Κραθίδος] un Feloija [Φελλόης], kā arī Korintas [Κορινθίας] province;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-922"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>B zona, kurā ir ietvertas Zakintas [Ζακύνθου] un Kefalonijas [Κεφαλληνίας] province, Lefkada [Λευκάδα] sala, Ilejas [Ηλείας] province, Ahajas province (izņemot Egjalijas prefektūru un agrākās Erinejas, Kratīdas un Feloijas pašvaldības) un Mesinijas [Μεσσηνίας] province.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>A zonā ir aizliegts ievest, glabāt un iepakot korintes no B zonas, kā arī pēc tam tās eksportēt uz ārvalstīm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Korinšu, kuru izcelsme ir A zonā, ievešana B zonā ir atļauta, tāpat kā to eksports maisījumā ar šīs zonas korintēm, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šī likuma 2. panta 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ir aizliegts pārvadāt un iepakot korintes no Egjalijas prefektūras, kā arī no Ahajas provinces agrākām pašvaldībām — Erinejas, Kratīdas un Feloijas — uz Korintas provinci un atpakaļ.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0013" REF.START="QS0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jebkāda veida iepakojums, kurā ir A zonā ražotās Korintas rozīnes un kas ir iepakotas šajā zonā un paredzētas eksportam, obligāti ir jāmarķē ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>A<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0015" REF.START="QS0015"/> burtu un ar šādu apzīmējumu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>ΒΟΣΤΙΤΣΑ<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0016" REF.START="QS0016"/>(<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>VOSTIZZA<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0017" REF.START="QS0017"/>), ja runa ir par korintēm, kas ir ražotas Egjalijas prefektūrā, kā arī Ahajas provinces agrākās pašvaldībās — Erinejā, Kratīdā un Feloijā, iepakotas šajā zonā un vēlāk tiks eksportētas no Ejas [Αιγίου] ostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ΚΟΡΦΟΣ<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0018" REF.START="QS0018"/> [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>KORFOS<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0019" REF.START="QS0019"/>] (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>GULF<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0020" REF.START="QS0020"/>), ja runa ir par Korintas provincē ražotajām korintēm, kas tajā ir iepakotas un vēlāk tiks eksportētas no Kjatas [Κιάτου] un Korintas ostām.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Iepriekš minēto zonu izcelsmes korinšu dažādajos iepakojumos drīkst ievietot prospektus vai reklāmas izdrukas, kurās tiek aprakstīta kvalitāte un — vispārīgāk — apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0021" REF.START="QS0021"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0022" REF.START="QS0022"/> nozīme.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Visa veida iepakojumi, kas satur A un B zonu korinšu maisījumu un kas ir iepakoti B zonā, obligāti jāmarķē ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>PROVINCIAL<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0023" REF.START="QS0023"/> un pēc izvēles arī ar iepakošanas vietas nosaukumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jebkāda veida iepakojumi, kas satur B zonā ražotās un iepakotās korintes, kas ir paredzētas eksportam, obligāti jāmarķē ar<?PAGE NO="I-923"?> apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>PROVINCIAL<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0024" REF.START="QS0024"/> un ar šādiem apzīmējumiem, nepiebilstot neko citu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>ZANTE<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0025" REF.START="QS0025"/> korintēm, kas ir ražotas un iepakotas Zakintā, kā arī vispār B zonā iepakotām korintēm, kuru izcelsme ir Zakintas salā un kas tiks eksportētas uz ārvalstīm no jebkuras ostas B zonā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>CEPHALLONIA<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0026" REF.START="QS0026"/> korintēm, kas ir ražotas un iepakotas Kefalonijā vai Lefkadā, kā arī vispār B zonā iepakotām korintēm, kuru izcelsmes vieta ir Kefalonijas province un Lefkadas sala [..] un kas tiks eksportētas uz ārvalstīm no jebkuras ostas B zonā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>AMALIAS<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0027" REF.START="QS0027"/> korintēm, kas ir iepakotas Amaljadas [Αμαλιάδος] reģionā, kā arī vispār B zonā iepakotām korintēm, kuru izcelsmes vieta ir Amaljadas reģions [..], Ilejas province [..] un kas tiks eksportētas uz ārvalstīm no jebkuras ostas B zonā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>PYRGOS<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0028" REF.START="QS0028"/> korintēm, kas ir iepakotas Ilejas provinces Pirgas [Πύργου] un Katakolas [Κατακώλου] reģionos un tiks eksportētas uz ārvalstīm no Katakolas ostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>PATRAS<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0029" REF.START="QS0029"/> korintēm, kas ir iepakotas Patras [Πατρών] reģionā un tiks eksportētas uz ārvalstīm no Patras ostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>KALAMATA<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0030" REF.START="QS0030"/> korintēm, kas ir iepakotas Kalamatas [Καλαμάτας] reģionā un tiks eksportētas uz ārvalstīm no Kalamatas ostas.</TXT><P>[..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0014" REF.START="QS0014"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Likuma Nr. 553/1977 3. panta 1. punktā korinšu eksporta nosacījumi tiek regulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Korinšu eksports uz ārvalstīm tiek veikts šādā kārtībā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0032" REF.START="QS0032"/> eksportē no Ejas ostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0033" REF.START="QS0033"/> eksportē no Korintas un Kjatas ostām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>ZANTE<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0034" REF.START="QS0034"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>CEPHALLONIA<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0035" REF.START="QS0035"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Amalias<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0036" REF.START="QS0036"/> eksportē no visām B zonas ostām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Pyrgos<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0037" REF.START="QS0037"/> eksportē no Katakola ostas;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-924"?><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Patras<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0038" REF.START="QS0038"/> eksportē no Patras ostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>korintes ar apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Kalamata<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0039" REF.START="QS0039"/> eksportē no Kalamatas ostas.</TXT><P>[..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0031" REF.START="QS0031"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Šī paša panta 2. punktā turpinājumā noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>gadījumā, ja kuģi nespēj pietuvoties vai ja nav iespējams veikt iekraušanu Ejas un Korintas ostās, garantējot kravas identiskumu, ir atļauts [preci] transportēt uz Patras ostu [..]<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0040" REF.START="QS0040"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>4. pants ir izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Likuma Nr. 2490/1955 par korinšu aizsardzību regulējošo noteikumu kodifikāciju un par noteikumiem attiecībā uz Sauso vīnogu autonomo organizāciju, kas grozīts ar Likuma Nr. 3541/1956 5. pantu, 54. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem noteikumiem:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>1.</NO.P><TXT>Lai uzlabotu iepakoto un eksportēto rozīņu kvalitāti, rozīņu iepakošanas rūpnīcu apsaimniekotājiem, personām, kas nomā rozīņu apstrādes rūpnīcu iekārtas vai kas ir iesaistītas šajā procesā, ir jāpiegādā <HT TYPE="ITALIC">ASO</HT> noliktavās pēc rozīņu apstrādes radušies atkritumi. Šie atkritumi ir procentuāli neliels daudzums no eksportējamām vai iekšējam patēriņam piegādātām rozīnēm. Šis procentuālais daudzums obligāti ir jāpiegādā attiecīgajā <HT TYPE="ITALIC">ASO</HT> filiālē kopā ar visiem citiem eksportējamo vai piegādājamo rozīņu pārstrādes atkritumiem atbilstoši iepriekš noteiktajam, saglabājot tiesības kompensēt eksportam vai iekšējam patēriņam piegādāto papildu daudzumu šī paša eksporta gada laikā.<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0042" REF.START="QS0042"/><QUOT.END CODE="201D" ID="QE0041" REF.START="QS0041"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar lauksaimniecības ministra <DATE ISO="19931122">1993. gada 22. novembra</DATE> Lēmumu Nr. 442597 valsts līmenī apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0043" REF.START="QS0043"/> ir atzīts par korinšu, kas ir ražotas no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>Korintas tumšajām vīnogām<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0044" REF.START="QS0044"/> Egialijas prefektūrā, cilmes vietas nosaukumu.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Lauksaimniecības ministra <DATE ISO="19991104">1999. gada 4. novembra</DATE> Lēmumā Nr. 39946 ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem [konkrēts] rozīņu daudzums ir jāizņem no pārstrādes kvalitātes dēļ, un tiek ieviesta organizācija šo izņemamo daudzumu savākšanai un apstrādei.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-925"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">19.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">K. Fragkopoulos kai SIA O.E</HT>., kura pamata lietas laikā kļuva par <HT TYPE="ITALIC">Kakavetsos-Fragkopoulos AE Eperxergasias kai Emporias Stafidas</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/><HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT><QUOT.END CODE="201D" ID="QE0045" REF.START="QS0045"/>), pamata lietas faktisko apstākļu laikā ir kolektīvā partnersabiedrība, dibināta saskaņā ar Grieķijas tiesībām, kuras galvenais darbības veids ir korinšu pārstrāde, apstrāde un tirdzniecība. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> ir nodibināta Korintā Kjatas reģionā.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Grieķijas tiesību akti iedala korinšu ražošanas teritoriju divās zonās — A un B. B zonā ražotās korintes tiek uzskatītas par zemākas kvalitātes produktu nekā tās, kas ir ražotas A zonā. Līdz ar to B zonas ražotājiem ir atļauts ievest savā zonā korintes, kas ir ražotas A zonā, lai tās sajauktu ar savā zonā ražotām korintēm. B zonā ražotās korintes var būt brīvā apritē šajā zonā un tās var eksportēt uz ārvalstīm ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Likuma Nr. 553/1977 noteikumi attiecībā uz preču marķējumu. Ja runa ir par B zonas un A zonas korinšu maisījumu, kurš tiek iepakots un tirgots, tad B zonas ražotājiem ir jāievēro valsts tiesību akti, kuros tiem ir noteikts pienākums piestiprināt marķējumu ar norādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>PROVINCIAL<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0046" REF.START="QS0046"/>, kuram seko izcelsmes reģiona nosaukums, kurā ar šo norādi patērētājs tiek informēts, ka runa ir par korinšu maisījumu. Turpretim nekāda veida korinšu aprite nav atļauta no B zonas uz A zonu. Citiem vārdiem, A zonas ražotājs nedrīkst ievest savā zonā korintes no B zonas. Šajā B zonā tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>Stafida Zakynthou<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0047" REF.START="QS0047"/> (Zantes korintēm) ir aizsargātās cilmes vietas nosaukums, kas Kopienas līmenī ir reģistrēts no 2008. gada.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>A zona, kas ir pazīstama ar augstākas kvalitātes ražotām korintēm, ir iedalīta vēl divās apakšzonās. Pirmajā A apakšzonā ražo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0048" REF.START="QS0048"/> korintes, kuras valsts līmenī ir aizsargātas ar aizsargātās cilmes vietas nosaukumu no 1993. gada un Savienības līmenī — no 1998. gada. Korintes, kas ir ražotas otrajā apakšzonā, lai gan tām ir augstāka kvalitāte nekā B zonā ražotajām, tomēr ir zemākas kvalitātes nekā pirmajā A apakšzonā ražotās. Pirmajā A apakšzonā reģistrētajiem ražotājiem ir aizliegts ievest korintes no otrās A apakšzonas un otrādi.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Turklāt katrai zonai attiecīgi atbilst konkrētas ostas, kuras ir norādītas valsts tiesību aktos, un tikai caur kurām korintes var vest tranzītā, lai tās eksportētu uz ārvalstīm<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. iepriekš minētā Likuma Nr. 553/1977 3. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-926"?><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Valsts tiesību aktu izpratnē <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> ir nodibināta A zonā, precīzāk — otrajā A apakšzonā, uz kuru neattiecas aizsargātas cilmes vietas nosaukums, un tā ražo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0049" REF.START="QS0049"/> kategorijas korintes. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> uz ārvalstīm eksportē visas tās tirgotās korintes. Tiesas sēdē tā precizēja, ka 90 % no produkcijas tiek eksportēti uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet atlikušie 10 % tiek eksportēti uz trešajām valstīm.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>2001. gada jūnijā pēc regulāras korinšu ražošanas samazināšanās tās reģionā, <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> lūdza Korintas autonomās eparhijas lauksaimniecības reģionālai direkcijai atļauju transportēt un pārstrādāt savā rūpnīcā Kjato reģionā — tātad Korintas reģionā — jebkādas izcelsmes korintes, proti, ražotās B zonā vai A zonas pirmajā apakšzonā. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> paskaidroja, ka tās ražotspēja ir daudz augstāka par to, kas nepieciešama tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0050" REF.START="QS0050"/> kategorijas korinšu apstrādei un iepakošanai, ka tā ir veikusi būtiskas investīcijas, lai uzlabotu savas iekārtas, un ka bez pietiekamām izejvielām, kas vajadzīgas tās darbības veikšanai, tai draud bankrots.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010627">2001. gada 27. jūnija</DATE> Lēmumu Nr. 10037 <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> pieteikumu Korintas autonomās eparhijas lauksaimniecības [direkcijas] direktors noraidīja, par pamatu minot to, ka Likums Nr. 553/1977 skaidri paredz, ka Korintas reģionā drīkst apstrādāt, uzkrāt, pārstrādāt un iepakot tikai otrajā A apakšzonā ražotās korintes un ka nav atļauta B zonā un pirmajā A apakšzonā ražoto korinšu transportēšana uz otro A apakšzonu.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20010917">2001. gada 17. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT>, lūdzot tai atcelt <DATE ISO="20010627">2001. gada 27. jūnija</DATE> Lēmumu Nr. 10037. Tā būtībā uzskata, ka Likums Nr. 553/1977 nepieļaujamā veidā ierobežo tās brīvību veikt uzņēmējdarbību un konkurences brīvību. Turklāt nav apstrīdams, ka šis likums rada ļoti labvēlīgu situāciju ražotājiem, kas ir dibināti B zonā, salīdzinājumā ar A zonas ražotājiem. Tā kā B zonas ražotāji var ievest tajā korintes no A zonas, samazinās A zonā pieejamās izejvielas daudzums un A zonā esošie uzņēmumi neizmanto visu ražošanas jaudu. Tiktāl, ciktāl B zonā reģistrētiem uzņēmumiem ir vairāk izejvielu, to produkcijas daudzums esot lielāks un tie esot konkurētspējīgāki. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> apgalvo, ka kopējais korinšu saražotais daudzums Korintas provincē ir <FT TYPE="NUMBER">9000</FT> tonnas, un tās tiek apstrādātas piecos uzņēmumos, lai gan B zonā<?PAGE NO="I-927"?> četri uzņēmumi apstrādā <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> tonnu. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> uzskata, ka šādos apstākļos A zonā esošiem uzņēmumiem pastāv liels ekonomisko zaudējumu risks. Turklāt tiesību aktos paredzētais mērķis, proti, aizliegums jaukt B zonas korintes ar A zonas korintēm A zonā, lai aizsargātu A zonas korinšu kvalitāti vispār un it īpaši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0051" REF.START="QS0051"/> korinšu kvalitāti, varētu tikt sasniegts ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem. <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> turklāt precizē, ka tā nelūdz atļauju jaukt savā rūpnīcā dažādos korinšu veidus, nedz arī mainīt to kvalitāti, tā vēlas vienkārši saņemt atļauju ievest korintes no citiem reģioniem, tās apstrādāt un eksportēt, turpinot ievērot marķēšanas pienākumus, kas ir paredzēti Likuma Nr. 553/1977 2. pantā. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka pirmās A apakšzonas korintes zaudētu to aizsargātās cilmes vietas nosaukumu, ja tās ievestu tās reģionā, jo <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> vēlas tikai palielināt savu ražošanas daudzumu, neparedzot tirgot preces ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu. Visu šo iemeslu dēļ <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> uzskata, ka valsts tiesību akti ir pretēji EKL 28., 29. pantam un 34. panta 2. punktam.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Acīmredzami saskaroties ar grūtībām Savienības tiesību interpretēšanā, <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> nolēma apturēt tiesvedību lietā un ar <DATE ISO="20090508">2009. gada 8. maijā</DATE> iesniegto lēmumu, pamatojoties uz EKL 234. pantu, nolēma uzdot Tiesai šādus trīs prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>1)</NO.P><TXT>Vai sabiedrība, kas atrodas tādā situācijā kā prasītāja, proti, uzņēmums, kas veic korinšu apstrādi un iepakošanu, kurš ir nodibināts tādā valsts zonā, kurā ar likumu ir aizliegts ievest apstrādei un iepakošanai dažādu šķirņu citās valsts zonās audzētas korintes, un kas līdz ar to nevar eksportēt tās korintes, kuras tiek iegūtas, apstrādājot dažādas iepriekš minētās vīnogu šķirnes, var tiesā apgalvot, ka šie tiesību aktu pasākumi ir pretēji EKL 29. pantam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde, vai tādi Grieķijas tiesību noteikumi, kas attiecas uz šo strīdu un ar kuriem, pirmkārt, ir aizliegts noteiktā reģionā eksportēšanas nolūkā ievest, uzglabāt un apstrādāt korintes no dažādiem valsts reģioniem, jo tajā ir atļauts apstrādāt tikai tādas korintes, kas ir ražotas uz vietas attiecīgajā zonā, un, otrkārt, ar kuriem paredz, ka aizsargātās cilmes vietas nosaukums attiecas tikai uz tām korintēm, kas ir apstrādātas un iepakotas attiecīgajā reģionā, kurā tās tiek ražotas, ir pretēji EKL 29. pantam, saskaņā ar kuru ir aizliegti eksporta kvantitatīvie<?PAGE NO="I-928"?> ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja uz otro jautājumu sniegta apstiprinoša atbilde, vai preces, kas saskaņā ar dalībvalsts likumu tiek definēta ģeogrāfiski un attiecībā uz kuru nav ticis atzīts, ka tai varētu tikt piešķirts īpašs nosaukums, kas vispārīgā veidā norādītu tās noteiktās ģeogrāfiskās zonas izcelsmes dēļ uz tās augstāko un unikālo kvalitāti, kvalitātes aizsardzība saskaņā ar EKL 30. pantu ir leģitīms primāro vispārējo interešu mērķis, kas ļauj atkāpties no EKL 29. panta, ar kuru ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību?<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0052" REF.START="QS0052"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Prasītāja pamata lietā, Grieķijas valdība, Nīderlandes valdība un Eiropas Komisija iesniedza Tiesai savus rakstveida apsvērumus.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100708">2010. gada 8. jūlija</DATE> tiesas sēdē prasītāja pamata lietā, Grieķijas valdība un Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskā analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa, formulējot jautājumus, ir koncentrējusies uz EKL 29. pantu. Tomēr man šķiet, ka pirms valsts tiesību aktu saderīguma ar Savienības primārajām tiesībām izvērtēšanas ir jāpārbauda, vai nepastāv atvasināto tiesību normas, kuras varētu būt noderīgas šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros. Turklāt prasītāja ir arī norādījusi, ka pastāv pasākums, kas ir aizliegts EKL 28. panta izpratnē. Vispirms tātad ir secīgi jāizskata šie divi punkti, lai iesniedzējtiesai varētu sniegt visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā atsaucas uz tiem<NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19781129">1978. gada 29. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="83/78" PAGE.ECR="2347" YEAR="1978">83/78 <HT TYPE="ITALIC">Redmond</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2347. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts), <DATE ISO="19871208">1987. gada 8. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="20/87" PAGE.ECR="4879" YEAR="1987">20/87 <HT TYPE="ITALIC">Gauchard</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 4879. lpp.</REF.DOC.ECR>, 5. punkts), <DATE ISO="20000518">2000. gada 18. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-230/98" PAGE.ECR="I-3547" YEAR="2000">C-230/98 <HT TYPE="ITALIC">Schiavon</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3547. lpp.</REF.DOC.ECR>, 37. punkts un tajā minētā judikatūra), <DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-469/00" PAGE.ECR="I-5053" YEAR="2003">C-469/00 <HT TYPE="ITALIC">Ravil</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5053. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. punkts) un <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-205/07" PAGE.ECR="I-9947" YEAR="2008">C-205/07 <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (Krājums, I-9947. lpp.</REF.DOC.ECR>, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pirmkārt, korintes reglamentē lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija<?PAGE NO="I-929"?> produktiem, kas tiek pārstrādāti no augļiem un dārzeņiem, kas izveidota <DATE ISO="20080101">2008. gada 1. janvārī</DATE> ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula)<NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Padomes <DATE ISO="20071022">2007. gada 22. oktobra</DATE> Regula, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2007" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="1">OV L 299, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Pamata tiesvedības faktisko apstākļu laikā korintes reglamentēja tirgus kopīgā organizācija, kuru ieviesa ar Regulu Nr. 2201/96, un dažādas citas īstenošanas regulas, kuras konkrētāk attiecās uz rozīnēm<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. šo secinājumu 8. punktu. Regulu Nr. 2201/96 vēlāk grozīja laikā no 1996. līdz 2001. gadam (kas ir prasības pamata lietā celšanas gads) ar Padomes <DATE ISO="19971030">1997. gada 30. oktobra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2199/97 (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1997" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="1">OV L 303, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Padomes <DATE ISO="19991214">1999. gada 14. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2701/99 (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1999" NO.OJ="327" PAGE.FIRST="5">OV L 327, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>), Padomes <DATE ISO="20001204">2000. gada 4. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 2699/2000 (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2000" NO.OJ="311" PAGE.FIRST="9">OV L 311, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Padomes <DATE ISO="20010619">2001. gada 19. jūnija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1239/2001 (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="2001" NO.OJ="171" PAGE.FIRST="9">OV L 171, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>). Attiecībā uz īstenošanas regulām, kas ir pieņemtas šajā laikposmā, runa ir par Komisijas <DATE ISO="19990722">1999. gada 22. jūlija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1621/1999 attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1999" NO.OJ="192" PAGE.FIRST="21">OV L 192, 21. lpp.</REF.DOC.OJ>), Komisijas <DATE ISO="19990723">1999. gada 23. jūlija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1622/1999 attiecībā uz neapstrādātu rozīņu un neapstrādātu žāvētu vīģu uzglabāšanas shēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1999" NO.OJ="192" PAGE.FIRST="33">OV L 192, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Komisijas <DATE ISO="19990728">1999. gada 28. jūlija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1666/1999 attiecībā uz dažu žāvētu vīnogu [rozīņu] šķirņu obligātajām tirdzniecības īpašībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" DATE.PUB="1999" NO.OJ="197">OV L 197</REF.DOC.OJ>, 32.–35. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tomēr uzskatu, ka šīs regulas neietver nevienu skaidru noteikumu, saskaņā ar kuru varētu izvērtēt valsts tiesību atbilstību. Tirgus kopīgā organizācija neparedz korinšu aprites nosacījumus valsts teritorijā, nedz arī nosacījumus to eksporta organizēšanai. Tā nosaka, piemēram, principu par vienu atbalstu vienam kultūraugam<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. Regulas Nr. 2201/96 7. pantu.</P></NOTE>, attiecīgo preču uzglabātāju organizāciju iepirkšanas nosacījumus<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Turpat (9. pants).</P></NOTE>, un atļauj noteikt rozīņu minimālo importa cenu, kā arī kompensējošās nodevas<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Turpat (13. panta 2., 4. un 6. punkts).</P></NOTE>. Tirgus kopīgas organizācijas īstenošanas regulās it īpaši rozīņu nozarē ir precizēts, kā īstenot atbalstu platībām, kuru specializācija ir vairāku rozīņu izgatavošanai paredzēto vīnogu šķirņu audzēšana (attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1621/1999), ir noteiktas uzglabāšanas normas (attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1622/99 versijā, kas ir piemērojama faktiskajiem apstākļiem lietā) un noteiktas minimālās konkrētu šķirņu tirdzniecības īpašības (attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1666/99).</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tirgus kopīgai organizācijai un tās īstenošanas regulām tātad ir būtībā tehnisks raksturs, kura saikne ar faktiskajiem apstākļiem pamata lietā nav uzreiz acīmredzama. Vienīgi Regulas Nr. 2201/96 21. panta 2. punktā ir skaidri pieminēts vispārējs aizliegums piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību,<?PAGE NO="I-930"?> bet tikai attiecībā uz importu no trešām valstīm.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr atbilstoši pastāvīgai judikatūrai EKL 28. un 29. pants attiecībā uz kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību uz importu un eksportu atcelšanu tiek uzskatīti par tādiem, kas veido tirgus kopīgās organizācijas neatņemamu sastāvdaļu vispārīgā veidā<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19830203">1983. gada 3. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="29/82" PAGE.ECR="151" YEAR="1983">29/82 <HT TYPE="ITALIC">van Luipen</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 151. lpp.</REF.DOC.ECR>, 8. punkts) un <DATE ISO="19951017">1995. gada 17. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-44/94" PAGE.ECR="I-3115" YEAR="1995">C-44/94 <HT TYPE="ITALIC">Fishermen’s Organisations</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3115. lpp.</REF.DOC.ECR>, 52. punkts).</P></NOTE>, un ar to var izskaidrot, kādēļ Regulā Nr. 2201/96 nav nekas paskaidrots šajā ziņā. Līdz ar to tirgus kopīgas organizācijas noteiktajiem principiem, kuri tradicionāli balstās uz komercdarījumu brīvību<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19800226">1980. gada 26. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="94/79" PAGE.ECR="327" YEAR="1980">94/79 <HT TYPE="ITALIC">Vriend</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 327. lpp.</REF.DOC.ECR>, 8. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">van Luipen</HT> (8. punkts).</P></NOTE>, kā arī uz atvērta tirgus, kuram katrs ražotājs var brīvi piekļūt<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Redmond</HT> (57. punkts).</P></NOTE>, principu, neatbilst tāds noteikums vai valsts pasākums, kas var mainīt importa vai eksporta plūsmu<NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Turpat (58. punkts).</P></NOTE>, citiem vārdiem, kas var likt šķēršļus tirdzniecībai Kopienā<NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">van Luipen</HT> (8. punkts).</P></NOTE>. Tas, ka pastāv tirgu kopīga organizācija, pat ja savā tekstā tā neatkārto atbilstošos EK līguma noteikumus, nevar atbrīvot dalībvalstis no to tiesiskā regulējuma pārbaudes atbilstoši šiem noteikumiem, jo Tiesa ir uzskatījusi, ka no pārejas perioda beigām un ņemot vērā EKL 32. panta 2. punkta formulējumu, vairs nav vajadzības tirgus kopīgas organizācijas regulās atkārtot aizliegumus, kuri ir noteikti Līgumā<NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19791108">1979. gada 8. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="251/78" PAGE.ECR="3369" YEAR="1979">251/78 <HT TYPE="ITALIC">Denkavit Futtermitel</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3369. lpp.</REF.DOC.ECR>, 3. punkts). Lai gan šis risinājums ir spēkā EEK līguma 30. panta (kļuva par EK līguma 28. pantu un vēlāk pēc grozījumiem par EKL 28. pantu) pārkāpuma gadījumos man tomēr šķiet piemērojams eksporta kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību gadījumā. Tiesa ir arī uzskatījusi, ka, neskatoties uz to, ka Līguma normas skaidri nav pieminētas, pamatojoties uz Komisijas metodoloģiskiem apsvērumiem, agrākie EEK līguma 30. un 34. pants ir jāuzskata par tādiem, kas ir daļa no tirgus kopīgās organizācijas, par kuru runa bija Tiesā iesniegtajā lietā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Redmond</HT>, 54. un 55. punkts).</P></NOTE>. Tomēr man acīmredzot būs jāatgriežas pie šī punkta, jo tirgus kopīgas organizācijas esamība konkrētajā nozarē liek Tiesai izmantot mazliet atšķirīgu testu no tā, kāds parasti tiek piemērots, lai secinātu, ka pastāv valsts pasākums, kuru aizliedz EKL 29. pants<NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. šo secinājumu 49. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Otrkārt, tā kā tagad ir skaidrs, ka, neskatoties uz tirgus kopīgas organizācijas esamību, var veikt pārbaudi par Likuma Nr. 553/1977 atbilstību Savienības primārajām tiesībām, vairs nerodas jautājums par to, vai šai pārbaudē ņemt vērā iespējamo EKL 28. panta pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">36.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> apgalvo, ka Likuma Nr. 553/1977 1. pants ir arī importa<?PAGE NO="I-931"?> kvantitatīvais ierobežojums, jo ar to absolūtā veidā tiek aizliegts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>ievest<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0053" REF.START="QS0053"/> korintes no B zonas vai no pirmās A apakšzonas otrajā A apakšzonā. Protams, šim importa aizliegumam nav pārrobežu dimensijas, jo tiek skartas tikai vienas valsts reģionu robežas, bet Tiesa — kā uzskata prasītāja pamata lietā — nenošķir robežas valsts iekšienē no starpvalstu robežām. Lai pamatotu savu apgalvojumu, <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> atsaucas uz spriedumiem lietā <HT TYPE="ITALIC">Simitzi</HT><NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19950914">1995. gada 14. septembra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-485/93+C-486/93" PAGE.ECR="I-2655" YEAR="1995">C-485/93 un C-486/93 <HT TYPE="ITALIC">Simitzi</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2655. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Carbonati Apuani</HT><NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="20040909">2004. gada 9. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-72/03" PAGE.ECR="I-8027" YEAR="2004">C-72/03 <HT TYPE="ITALIC">Carbonati Apuani</HT> (Krājums, I-8027. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Prasītāja pamata lietā konkrētāk atsaucas uz šī sprieduma 23. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajos abos spriedumos Tiesa varēja izvērtēt — kas būtiski atšķiras no mūsu aplūkojamās lietas —, vai pastāv muitas nodevām pielīdzināmi nodokļi ar līdzvērtīgu iedarbību, un šajā īpašajā kontekstā tā secināja, ka šādi nodokļi var būt arī nodevas, ko iekasē brīdī, kad tiek šķērsota dalībvalsts iekšējā robeža. Iepriekš minētājā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Simitzi</HT> runa bija tieši par importa un eksporta nodevu, kuru iekasē, tiklīdz no citas dalībvalsts ievestās preces vai uz to izvestās preces šķērso Dodekanese [Δωδεκάνησο] robežu; līdz ar to Tiesa nepiemēroja EKL 28. pantu, bet katrā ziņā prasītāja pamata lietā, kurai ir Grieķijas pilsonība, importēja preces no citām Kopienas dalībvalstīm. Attiecībā uz otro iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Carbonati Apuani</HT> Tiesa tajā kvalificēja par muitas nodevām pielīdzināmu nodokli ar līdzvērtīgu iedarbību nodevu, ko iekasē, tiklīdz iegūtais marmors tiek izvests no Kopienas teritorijas, nevienā brīdī nerodoties jautājumam par to, vai pastāv pasākums ar importa kvantitatīvajam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Man grūti saprast, kā Tiesa var uzskatīt, ka valsts tiesību akta 1. pants varētu ietilpt EKL 28. panta piemērošanas jomā. Grieķijā ražoto korinšu aprite Grieķijas teritorijas dažādajās zonās, kuras ir norobežotas ar Likumu Nr. 553/1977, nav imports tādā veidā, kā šo jēdzienu definē Savienības tiesības. Turklāt iesniedzējtiesa savā nolēmumā par prejudiciālu jautājuma uzdošanu ir precizējusi, ka, lai gan Grieķijas likumdevējs Likumā Nr. 553/1977 ir izmantojis jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>imports<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0054" REF.START="QS0054"/>, to nevar saprast pēc tā gramatiskās nozīmes, bet drīzāk tas jāizprot kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>ievešana<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0055" REF.START="QS0055"/><NOTE NOTE.ID="E0022" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 6. punktu.</P></NOTE>, ko es uzskatu par faktiski atbilstošāku, lai apzīmētu preču pārvietošanu starp dažādiem vienas dalībvalsts reģioniem. Turklāt, kā tiesas sēdē atzina Grieķijas valdība, šķiet, ka Likums Nr. 553/1977 tāpat kā citi valsts tiesību noteikumi, kuri regulē korinšu nozari, neietekmē<?PAGE NO="I-932"?> korinšu importu Grieķijas teritorijā no citām dalībvalstīm. Katrā ziņā šīs nav valsts tiesiskā regulējuma, kurš mums ir jāizskata, priekšmets. Līdz ar to iesniedzējtiesa pareizi ir koncentrējusi savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu uz EKL 29. pantu<NOTE NOTE.ID="E0023" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Šajā ziņā Tiesa jau nosprieda, ka valsts pasākums kurš regulē konkrētu preču apriti starp vienas dalībvalsts teritorijas zonām, ja tas var ietekmēt eksporta apriti, nav uzskatāms par importa ierobežojumu (skat. <DATE ISO="20051108">2005. gada 8. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-293/02" PAGE.ECR="I-9543" YEAR="2005">C-293/02 <HT TYPE="ITALIC">Jersey Produce Marketing Organisation</HT>, Krājums, I-9543. lpp.</REF.DOC.ECR>, 72. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo un otro jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pirmo jautājumu var atrisināt bez grūtībām, vēl jo vairāk tādēļ, ka neviens ieinteresētais lietas dalībnieks, kas ir iesniedzis savus rakstveida apsvērumus, nav apstrīdējis to, ka <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> ir tiesības atsaukties uz EKL 29. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pirmkārt, EKL 29. pants jau ilgu laiku tiek atzīts par tādu, kas ir tieši piemērojams un kas piešķir indivīdiem tiesības, kuras valsts tiesām ir jāaizsargā<NOTE NOTE.ID="E0024" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Redmond</HT> (66. un 67. punkts), kā arī <DATE ISO="19920609">1992. gada 9. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-47/90" PAGE.ECR="I-3669" YEAR="1992">C-47/90 <HT TYPE="ITALIC">Delhaize</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Le Lion</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3669. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts).</P></NOTE>. Otrkārt, eksporta tirdzniecības apjomu ietekmēšana, vismaz iespējama ietekmēšana, ir sākotnējā korinšu aprites aizlieguma starp dažādām zonām sekas. Ja aprites aizliegums pastāv starp dažādiem konkrētās dalībvalsts reģioniem, loģiski, ka šīs korintes nevarēs tikt arī eksportētas. Šādā gadījumā ir dabiski vilkt paralēles ar iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Jersey Produce Marketing Organisation</HT>. Turklāt Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. un 4. punktā ir ietverti divi skaidri aizliegumi eksportēt korintes, ja tās neatbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz to vietējo apstrādi, uzglabāšanu un iepakošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tādēļ es piedāvāju uz pirmo uzdoto jautājumu atbildēt apstiprinoši, ka uzņēmums, kas atrodas prasītājas stāvoklī — proti, rozīņu/korinšu apstrādes un iepakošanas uzņēmums, kurš ir nodibināts konkrētā reģionā dalībvalstī, kuras likums aizliedz ievest dažādas rozīņu/korinšu šķirnes no citiem šīs dalībvalsts reģioniem to apstrādei un iepakošanai, un tādēļ uzņēmums nevar eksportēt no šīm šķirnēm ražotās rozīnes/korintes, kuras tas ir pārstrādājis —, var atsaukties tiesā uz to, ka šie tiesību aktu pasākumi ir pretrunā EKL 29. pantam.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Atliek noskaidrot, vai valsts pasākums faktiski ir kvantitatīvs ierobežojums vai pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzīgu iedarbību, kuri abi ir aizliegti ar<?PAGE NO="I-933"?> EKL 29. pantu. Tiktāl, ciktāl Grieķijas tiesību aktos nav paredzēti tieši kvantitatīvi eksporta ierobežojumi, bet tā plūsma, pirmajā acu uzmetienā, tiek tikai novirzīta, tas nav kvantitatīvs ierobežojums. Līdz ar to ir jānosaka, vai valsts tiesību akti ir pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību. Lai to izdarītu, ir jānosaka nosacījumi, kuri jāizpilda, lai varētu atzīt šāda pasākuma ar līdzvērtīgu iedarbību esamību.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesas judikatūra ir ļoti dažāda<NOTE NOTE.ID="E0025" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Šīs judikatūras precīzākai analīzei vēlos norādīt uz ģenerāladvokātes Trstenjakas [<HT TYPE="ITALIC">Trtsenjak</HT>] ļoti izsmeļošiem secinājumiem iepriekš minētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT>, precīzāk — uz šo secinājumu 28. un nākamajiem punktiem.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Sākumā Tiesa EKL 29. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>testu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0056" REF.START="QS0056"/> pielīdzināja EKL 28. panta testam; citiem vārdiem, sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Dassonville</HT><NOTE NOTE.ID="E0026" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Atbilstoši kurai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>ikviens dalībvalsts tiesiskais regulējums attiecībā uz tirdzniecību, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt Kopienas iekšējo tirdzniecību, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0057" REF.START="QS0057"/> (<DATE ISO="19740711">1974. gada 11. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="8/74" PAGE.ECR="837" YEAR="1974">8/74 <HT TYPE="ITALIC">Dassonville</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 837. lpp.</REF.DOC.ECR>, 5. punkts).</P></NOTE> judikatūra tika piemērota gan pasākumiem ar importa kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, gan pasākumiem ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, tos nenošķirot.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Iepējams, baidoties tādējādi atvērt Pandoras lādi, Tiesa savā iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT> nošķīra EKL 28. pantā minētos pasākumus no EKL 29. pantā minētajiem, nosakot, ka EKL 29. pants ir piemērojams tikai attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>pasākumiem, kuru mērķis vai sekas ir eksporta plūsmas ierobežošana un tādējādi nevienlīdzīgas attieksmes radīšana starp dalībvalsts iekšējo tirdzniecību un tās eksporta tirdzniecību, lai nodrošinātu īpašas priekšrocības valsts ražojumiem vai attiecīgās dalībvalsts iekšējam tirgum par sliktu citu dalībvalstu tirdzniecībai vai ražošanai<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0058" REF.START="QS0058"/><NOTE NOTE.ID="E0027" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19791108">1979. gada 8. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="15/79" PAGE.ECR="3409" YEAR="1979">15/79 <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3409. lpp.</REF.DOC.ECR>, 7. punkts).</P></NOTE>. Tātad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>Groenveld<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0059" REF.START="QS0059"/> tests pieprasa, ka, lai pasākumu varētu kvalificēt par pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, tam jāizpilda trīs īpaši ierobežojoši nosacījumi, un galvenokārt tas nozīmē, ka EKL 29. pants ir piemērojams tikai tad, ja pastāv diskriminējošs pasākums.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tālāk Tiesa principā apstiprināja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>Groenveld<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0060" REF.START="QS0060"/> testu. Pat vēl nesen, kad ģenerāladvokāts aicināja to grozīt iepriekš minētās lietas <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> sakarā, Tiesa atkārtoja savu principiālo apsvērumu, kas bija balstīts uz iepriekš minēto judikatūru lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT><NOTE NOTE.ID="E0028" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (40. punkts).</P></NOTE>. Tomēr savā judikatūrā Tiesa ne vienmēr vienlīdz uzmanīgi pārbauda to, vai<?PAGE NO="I-934"?> visi trīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Groenveld<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0061" REF.START="QS0061"/> testa nosacījumi ir faktiski izpildīti. Savu apgalvojumu pamatošu ar trim piemēriem.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Vispirms vairākos spriedumos<NOTE NOTE.ID="E0029" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Neizsmeļošam uzskaitījumam skat. <DATE ISO="19830310">1983. gada 10. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="172/82" PAGE.ECR="555" YEAR="1983">172/82 <HT TYPE="ITALIC">Syndicat national des fabricants raffineurs d’huile de graissage</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 555. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts), <DATE ISO="19840207">1984. gada 7. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="237/82" PAGE.ECR="483" YEAR="1984">237/82 <HT TYPE="ITALIC">Jongeneel Kaas</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 483. lpp.</REF.DOC.ECR>, 22. punkts), iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Delhaize</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Le Lion</HT> (12. punkts), <DATE ISO="20000516">2000. gada 16. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-388/95" PAGE.ECR="I-3123" YEAR="2000">C-388/95 Beļģija/Spānija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3123. lpp.</REF.DOC.ECR>, 41. punkts), <DATE ISO="20000523">2000. gada 23. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-209/98" PAGE.ECR="I-3743" YEAR="2000">C-209/98 <HT TYPE="ITALIC">Sydhavnens Sten &amp; Grus</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3743. lpp.</REF.DOC.ECR>, 24. punkts) un <DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-108/01" PAGE.ECR="I-5121" YEAR="2003">C-108/01 <HT TYPE="ITALIC">Consorzio del Prosciutto di Parma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Salumificio S. Rita</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5121. lpp.</REF.DOC.ECR>, 54. punkts) un iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Ravil</HT> (40. punkts). Iepriekš minētajā lietā Beļģija/Spānija šķiet, ka no testa tika izņemts pat viss trešais nosacījums pilnībā.</P></NOTE>, šķiet, Tiesa ir atstājusi novārtā trešā nosacījuma pēdējo daļu, proti, ka attiecīgās dalībvalsts iekšējam tirgum nodrošinātās īpašās priekšrocības valsts ražojumiem nāk par sliktu citu dalībvalstu ražošanai vai tirdzniecībai.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Vēlāk iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> Tiesa pēc tam, kad tā atgādināja par judikatūru iepriekš minētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT>, tomēr nepārbaudīja, vai šajā lietā ir izpildīti visi trīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>Groenveld<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0062" REF.START="QS0062"/> testa nosacījumi. Turklāt ģenerāladvokāts vērsa Tiesas uzmanību uz to, ka minētā testa nosacījumu strikta piemērošana tam neļauj secināt, ka pastāvētu pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību<NOTE NOTE.ID="E0030" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. secinājumu iepriekš minētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> 34.–40. punktu.</P></NOTE>. Ņemot vērā apstākļus, Tiesa piekrīt, ka aplūkojamais ierobežojums, lai gan tas tiek piemērots [visiem tirgus dalībniekiem] bez atšķirības, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>būtiski ietekmē pārrobežu tirdzniecību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0063" REF.START="QS0063"/><NOTE NOTE.ID="E0031" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (42. punkts).</P></NOTE> un ka tādēļ ir jāuzskata, ka šis pasākums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>tomēr nelabvēlīgāk ietekmē preču eksportu no eksportētājdalībvalsts tirgus nekā preču tirdzniecību minētās dalībvalsts tirgū<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0064" REF.START="QS0064"/><NOTE NOTE.ID="E0032" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Turpat (43. punkts).</P></NOTE>. Tikai no šīs vienas pārbaudes Tiesa secina, ka pastāv pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ja lietā runa ir par tirgu kopīgo organizāciju, Tiesa izvēlas vēl elastīgāku koncepciju nosacījumiem, kuri ir jāizpilda, lai tiktu atzīts, ka pastāv pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību. Šādā gadījumā pasākuma diskriminējošais raksturs vairs netiek pieprasīts. Iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Vriend</HT>, kas tika pasludināts pēc sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT>, Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā to, ka EEK līguma 30. un 34. pants ir tirgus kopīgas organizācijas neatņemama sastāvdaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>attiecībā uz tirdzniecību Kopienā, [šī] minēto preču [kopīgā organizācija] balstās uz komerciālo darījumu brīvību un nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt Kopienas iekšējo<?PAGE NO="I-935"?> tirdzniecību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0065" REF.START="QS0065"/><NOTE NOTE.ID="E0033" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Vriend</HT> (8. punkts).</P></NOTE>. Tādējādi no tā izriet, ka, ja pastāv tirgus kopīga organizācija, tad Tiesa EKL 29. panta testu pielīdzina EKL 28. panta testam, kā tā darīja iepriekš un turpina darīt šādos konkrētos gadījumos pēc iepriekš minētā sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT><NOTE NOTE.ID="E0034" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Par laika posmu pirms sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Groenveld</HT> skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Redmond</HT> (58. punkts); par judikatūru pēc tam — papildus iepriekš minētajam spriedumam lietā <HT TYPE="ITALIC">Vriend —</HT> skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Luipen</HT> (8. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Lai gan Tiesa tātad ir apstiprinājusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>saskaņā ar [EKL 28. un 29. panta] noteikumiem starp dalībvalstīm ir aizliegti importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī jebkurš pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0066" REF.START="QS0066"/>, piebilstot, ka atbilstoši pastāvīgai judikatūrai<NOTE NOTE.ID="E0035" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Šis konstatējums savā ziņā ir pārsteidzošs tiktāl, ciktāl jau bija pierādīts, ka atbilstība nebija galvenā Tiesas judikatūras pazīme šajā jomā.</P></NOTE> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>šie aizliegumi attiecas uz ikvienu dalībvalsts tiesisko regulējumu attiecībā uz tirdzniecību, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt Kopienas iekšējo tirdzniecību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0067" REF.START="QS0067"/><NOTE NOTE.ID="E0036" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19970415">1997. gada 15. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-272/95" PAGE.ECR="I-1905" YEAR="1997">C-272/95 <HT TYPE="ITALIC">Deutsches Milch-Kontor</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1905. lpp.</REF.DOC.ECR>, 23. un 24. punkts).</P></NOTE>, tomēr tas ir tikai gadījumā, kad Tiesas izskatāmajā situācijā pastāv tirgus kopīga organizācija. Tātad Tiesa tieši atsaucas uz judikatūru lietā <HT TYPE="ITALIC">Dassonville</HT><NOTE NOTE.ID="E0037" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Turpat.</P></NOTE>. Tiesa šo atšķirīgo attieksmi pamato ar apsvērumu, ka, pēc tās domām, EKL 28. un 29. pants ir tirgu kopīgās organizācijas neatņemama sastāvdaļa, ja konkrētajā nozarē Kopiena ir pieņēmusi šādu tiesisko regulējumu, dalībvalstīm ir pienākums atturēties no jebkāda pasākuma pieņemšanas, kas no tā atkāptos vai tam kaitētu<NOTE NOTE.ID="E0038" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Fishermen’s Organisations</HT> u.c. (52. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Mūsu lietā nav šaubu par to, ka, piemērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>Groenveld<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0068" REF.START="QS0068"/> testu, uz Grieķijas tiesību aktiem neattiektos EKL 29. pantā noteiktais aizliegums. Ir grūti apgalvot, ka Grieķijas tiesību akti radīja atšķirīgu attieksmi pret tirdzniecību Grieķijas Republikas iekšienē un tās tirdzniecību eksportu, jo iekšējās aprites aizliegums — pirms eksportēšanas aizlieguma — ir piemērojams visām korintēm neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas eksportam vai iekšējam tirgum. Šādi sniegtā priekšrocība Grieķijas ražojumiem vai tās iekšējam tirgum, kas esot bijusi nelabvēlīga citas dalībvalsts ražojumiem vai tirdzniecībai, vairs nav viegli pierādāma, ņemot vērā, ka ieinteresētie lietas dalībnieki pēc rakstveida apsvērumu iesniegšanas par šo jautājumu nav snieguši informāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tādēļ Grieķijas tiesību aktus varētu atzīt par esošiem pretrunā EKL 29. pantam tikai tāpēc, ka nozarē, uz kuru attiecas tirgus kopīgā organizācija, Tiesa ir attīstījusi īpašu mazāk prasīgu judikatūru attiecībā uz pasākumiem<?PAGE NO="I-936"?> ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību<NOTE NOTE.ID="E0039" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Līdz ar to nevaru uzskatīt citādi kā tikai tā, ka risinājums būtu bijis atšķirīgs, ja uz korintēm neattiektos tirgus kopīga organizācija, un uzdot jautājumu par šīs atšķirīgās attieksmes, šī stingrākā pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, ko izmanto citās lietās, koncepcijas nozīmi, un pat tad, ja šīs pārdomas pārsniedz stingri noteiktos šīs aplūkojamās lietas ietvarus.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Valsts tiesību akti, aizliedzot <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> iegādāties korintes ar izcelsmi B zonā vai pirmajā A apakšzonā, acīmredzami ietekmē prasītājas pamata lietā eksporta apjomus. Eksporta plūsmas regulēšana arī ir papildu ierobežojums, ko attiecina uz eksportētājiem. Šajos apstākļos man šķiet, ka aplūkojamie Grieķijas tiesību akti faktiski ir tiesisks regulējums attiecībā uz tirdzniecību, kas — saskaņā ar iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Vriend</HT> — var tieši vai katrā ziņā iespējami traucēt Kopienas iekšējo tirdzniecību.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Līdz ar to Likums Nr. 553/1977 ir jāuzskata par pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuru principā EKL 29. pants aizliedz.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa Tiesai uzdod jautājumu arī par to, vai Grieķijas tiesību akti, kuri aizsargātu cilmes vietas nosaukumu piešķir tikai tām korintēm, kas ir apstrādātas un iepakotas tajā reģionā, kurā tās ir ražotas, ir pretrunā EKL 29. pantam. Tomēr ir jānorāda, ka Likuma Nr. 553/1977 mērķis nav tieši regulēt aizsargātā cilmes vietas nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0069" REF.START="QS0069"/> izmantošanas nosacījumus. Tikai tādēļ, ka šī likuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts tika interpretēts pretēji, un tādēļ, ka šis aizsargātu cilmes vietas nosaukums bija reģistrēts Savienības līmenī kopš 1998. gada, var secināt, ka, ja pirmajā A apakšzonā ražotās korintes bija likumīgi ievestas arī B zonas teritorijā, vai nelikumīgi — otrajā A apakšzonā, tad tās zaudēja savu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>To pasakot, atbilde uz šo jautājumu kļūst vienkāršāka, jo atbilstoši pastāvīgai judikatūrai īpašie ierobežojumi, kuri attiecas uz precēm ar Savienības līmenī reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, izmantojot specifikācijas, faktiski ir pasākumi ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību<NOTE NOTE.ID="E0040" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Ravil</HT> (84.–88. punkts), iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Consorzio del Prosciutto di Parma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Salumificio S. Rita</HT> (51.–59. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Līdz ar to piedāvāju uz otro jautājumu atbildēt tādējādi, ka gan tāda valsts likuma, kāds ir Likums Nr. 553/1977, noteikumi, ar kuriem vienā konkrētā reģionā tiek aizliegts ievest, uzglabāt un apstrādāt rozīnes no dažādiem valsts reģioniem, kurā ir atļauts apstrādāt tikai uz vietas ražotās rozīnes, lai tās vēlāk eksportētu, gan noteikumi, saskaņā ar kuriem Savienības līmenī reģistrētais aizsargātais cilmes vietas nosaukums tiek saglabāts tikai tām rozīnēm, kuras tikušas apstrādātas<?PAGE NO="I-937"?> un iepakotas tajā reģionā, kur tās ir ražotas, ir pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuru aizliedz ar EKL 29. pantu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja Tiesa kvalificētu valsts tiesību aktus kā pasākumu ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuru aizliedz ar EKL 29. pantu, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai šādi tiesību akti tomēr ir pamatoti. Precīzāk, iesniedzējtiesa jautā, vai preces augstākas kvalitātes aizsardzība, kura tomēr nav atzīta ar Savienības līmenī reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, var būt tiesisks mērķis vispārējās interesēs EKL 30. panta izpratnē.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par ievešanas, uzglabāšanas, iepakošanas un vēlāk arī eksporta aizliegumu starp A apakšzonām</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas uzdotais trešais jautājums ir tikai par iespējamo Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. punkta pamatojumu, citiem vārdiem, valsts noteikumu, ar kuru aizliedz ievest<NOTE NOTE.ID="E0041" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Jāatgādina, ka šajā izklāstā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>importu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0070" REF.START="QS0070"/> jāsaprot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>ievešana<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0071" REF.START="QS0071"/>: skat. šo secinājumu 38. punktu.</P></NOTE>, uzkrāt un iepakot korintes no B zonas, kā arī vēlāk eksportēt tās uz ārvalstīm no A zonas, pamatojumu, nevis par aprites aizliegumu A zonā. Lai gan jautājums netiek uzdots, es tomēr uzskatu, ka šajā sakara jānorāda daži apsvērumi.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Nolēmumā par prejudiciālu jautājuma uzdošanu valsts tiesa uzskata, ka Likuma Nr. 533/1977 1. panta 4. punkts, ar kuru aizliedz korinšu apriti starp A apakšzonām, tika ieviests, lai saglabātu preces, kurai Kopienas līmenī ir reģistrēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kvalitāti un reputāciju (šajā gadījumā — korintēm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0072" REF.START="QS0072"/>). Atbilstoši EKL 30. pantam EKL 29. pants atļauj eksporta aizliegumus vai ierobežojumus, kurus pamato, piemēram, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības apsvērumi.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Vairākas reizes Tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>cilmes vietu nosaukumi ietilpst rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību jomā<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0073" REF.START="QS0073"/><NOTE NOTE.ID="E0042" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Beļģija/Spānija (54. punkts), lietā <HT TYPE="ITALIC">Consorzio del Prosciutto di Parma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Salumificio S. Rita</HT> (64. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Ravil</HT> (49. punkts).</P></NOTE>. Turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>piemērojamie noteikumi aizsargā to<?PAGE NO="I-938"?> izmantotājus pret šo nosaukumu nelikumīgu izmantojumu, ko veic trešās personas, kas mēģina gūt labumu no reputācijas, ko ieguvuši šie nosaukumi. To mērķis ir garantēt, ka produkts, kam ir šis nosaukums, ir no noteikta ģeogrāfiska reģiona un tam piemīt noteiktas īpašības. Tiem var būt ļoti augsta reputācija patērētāju vidū, un ražotājiem, kuri atbilst nosacījumiem to izmantošanai, tie ir svarīgs līdzeklis klientu piesaistīšanai. Cilmes vietu nosaukumu reputācija ir atkarīga no tā, kā tos uztver klienti. Šāda uztvere kā tāda galvenokārt ir atkarīga no noteiktām īpašībām, bet vispārējā nozīmē — no preces kvalitātes. Pamatā preces reputāciju nosaka kvalitāte. Patērētāja uztverē sasaiste starp ražotāja reputāciju un preces kvalitāti ir atkarīga arī no viņa pārliecības, ka preces, kas tiek pārdotas ar cilmes vietas nosaukumu, ir autentiskas<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0074" REF.START="QS0074"/><NOTE NOTE.ID="E0043" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Consorzio del Prosciutto di Parma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Salumificio S. Rita</HT> (64. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Ravil</HT> (49. punkts).</P></NOTE>. Līdz ar to Likuma Nr. 553/1977 1. panta 4. punktu, kā to pareizi uzskatīja iesniedzējtiesa, var pamatot ar EKL 30. pantā paredzēto intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tomēr nepietiek ar apgalvojumu, ka pasākums ir pamatots ar vienu no EKL 30. pantā minētajiem mērķiem, jo attiecīgajam noteikumam ir jābūt nepieciešamam un samērīgam. Lai gan tādēļ, ka aizsargāts cilmes vietas nosaukums nepastāv tajā zonā, kurā atrodas <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT>, Likuma Nr. 553/1977 2. un 4. pants ir jāanalizē atsevišķi, to samērīgumu var aplūkot kopā, lai noteiktu izvirzīto mērķi vai svarīgu vispārējo interešu prasību. Šo punktu aplūkošu turpmāk<NOTE NOTE.ID="E0044" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. šo secinājumu 70. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par ievešanas, uzglabāšanas un iepakošanas, un vēlāk arī eksporta aizliegumu no A zonas B zonā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> Tiesa atzina, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>valsts pasākums, kurš ir pretrunā EKL 29. pantam, var būt attaisnojams ar kādu no EKL 30. pantā minētajiem iemesliem, kā arī ar svarīgām vispārējo interešu prasībām, ja vien šis pasākums ir samērīgs ar tā likumīgo mērķi<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0075" REF.START="QS0075"/><NOTE NOTE.ID="E0045" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (45. punkts).</P></NOTE>. Tātad jautājums ir par to, vai situācijā, kad otrajā A apakšzonā ražotajām korintēm, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0076" REF.START="QS0076"/> kategorijas korintēm,<?PAGE NO="I-939"?> Savienības līmenī nav reģistrēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums, var atsaukties uz kādu no EKL 30. pantā minētajiem pamatojuma iemesliem vai uz imperatīvām vispārējo interešu prasībām.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. punktā izvirzītais mērķis ir nepieļaut A zonas korinšu un B zonas korinšu maisījumu. A zonā ražotajām korintēm ir augstākas kvalitātes reputācija salīdzinājumā ar B zonā ražotajām. Tādēļ tās ir arī dārgākas. Korinšu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0077" REF.START="QS0077"/> augstāka kvalitāte netiek apstrīdēta, jo Savienības līmenī ir reģistrēts to aizsargātais cilmes vietas nosaukums. Savukārt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0078" REF.START="QS0078"/> korinšu zemāka kvalitāte tiek secināta tikai no Likuma Nr. 553/1977 pamatojuma un iesniedzējtiesas un Grieķijas apgalvojumiem par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0079" REF.START="QS0079"/> korintēm zināmo īpašo reputāciju, kurām tomēr nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma. Apgalvojums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0080" REF.START="QS0080"/> korinšu augstāku kvalitāti salīdzinājumā ar B zona ražotajām korintēm balstās tikai uz būtībā subjektīviem elementiem, piemēram, reputāciju vai preces patērētāju Grieķijā individuālo novērtējumu — šos faktus ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tomēr man šķiet pārsteidzoši, ka Grieķijas Republika <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0081" REF.START="QS0081"/> korintēm nav ieviesusi aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Savienības līmenī, ja to kvalitāte un īpašības ir tik nozīmīgas patērētājiem, ka absolūtā veidā bija jāaizliedz visu citu veidu korinšu aprite otrajā A apakšzonā<NOTE NOTE.ID="E0046" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tas, ka Savienības līmenī nepastāv aizsargāts cilmes vietas nosaukums ir it īpaši pārsteidzoši, jo šāds nosaukums ir reģistrēts vairākām B zonā ražoto rozīņu šķirnēm (skat. šo secinājumu 10. punktu).</P></NOTE>. Grieķijas valdības argumentu, ka izvirzītais mērķis ir saglabāt preces kvalitāti un augstāku vērtību, pavājina tas, ka Likumā Nr. 553/1977 nav neviena noteikuma, kas būtu tieši saistīts ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0082" REF.START="QS0082"/> korinšu kvalitāti. Tajā nav paredzēti arī pasākumi, kurus vairāk vai mazāk varētu pielīdzināt specifikācijām.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr pats par sevi mērķis aizsargāt preces, kurai ir zināma reputācija dalībvalstī, bet kurai nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, kvalitāti nav pietiekams, lai veidotu obligātu prasību. Tiesa to nosprieda jau savā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Alfa Vita Vassilopoulos</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carrefour-Marinopoulos</HT><NOTE NOTE.ID="E0047" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="20060914">2006. gada 14. septembra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-158/04+C-159/04" PAGE.ECR="I-8135" YEAR="2006">C-158/04 un C-159/04 (Krājums, I-8135. lpp.)</REF.DOC.ECR>, kurā Tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>attiecībā uz [..] attaisnojumu sakarā ar mērķi nodrošināt kvalitāti ir jākonstatē, ka valsts pasākumu, kas traucē preču brīvu apriti, nevar attaisnot vienīgi ar tādu iemeslu, ka tas ir vērsts uz kvalitatīvu pārtikas produktu nodrošināšanu. Lai attaisnotu preču brīvas aprites šķērsli, šādu mērķi var ņemt vērā tikai saistībā ar citām prasībām, kuras ir atzītas par obligātām, tādām kā patērētāju vai sabiedrības veselības aizsardzība<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0083" REF.START="QS0083"/> (23. punkts).</P></NOTE>. Nolemt citādāk nozīmētu riskēt — manuprāt, pārmērīgi riskēt —, ka dalībvalstis varētu pamatot apstrīdamus pasākumus un tādus, kuri kaitē preču brīvai apritei, ar to, ka esot jāsaglabā kvalitāte un reputācija, un Savienības tiesām to nebūs<?PAGE NO="I-940"?> iespējas kontrolēt vai pārbaudīt. Izskatāmās lietas gadījumā un kā to uzsvēra prasītāja pamata lietā savos rakstveida apsvērumos, atzīt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0084" REF.START="QS0084"/> korinšu kvalitātes saglabāšana ir svarīga [vispārējo interešu] prasība, pat ja šīm korintēm nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, nozīmētu atzīt Grieķijas Republikas tiesības noteikt valsts iekšienē nepārkāpjamas robežas iespējamās konkrēto preču raudzes garantēšanai. Šāds risinājums būtu izdevīgs arī citām dalībvalstīm. Šāda valsts teritorijas sadalīšana atkarībā no vietējas nozīmes ražošanas ir pretēja Līguma noteikumu jēgai preču brīvas aprites jomā, it īpaši tāpēc, ka Savienības tiesības sniedz nepieciešamos instrumentus preču atzīšanai un kontrolētai izmantošanai, ar kuriem var aizsargāt to reģionālās īpašības vai to ražošanai nepieciešamās prasmes.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reģistrācija ietver ražotāja apņemšanos pildīt vairākus pienākumus, kuri tostarp ir ietverti specifikācijās. Grieķijas tiesību aktu gadījumā man šķiet, ka situācija ir asimetriskāka: tiek nolemts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0085" REF.START="QS0085"/> korintēm ir augsta kvalitāte, bet netiek iesniegti konkrēti pierādījumi. Atbilstoši Likumam Nr. 553/1977 šo augsto kvalitāti var garantēt tikai vienā veidā — aizliedzot jebkādu transportēšanu, uzglabāšanu un iepakošanu citā zonā. Tomēr tiesību aktos nav paredzēts neviens ražotāju pienākums saglabāt kvalitāti. Viņu preces apritei tiek likti šķēršļi, pat ja to precei nav aizsargāta cilmes vietas nosaukuma.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Grieķijas valdība būtībā lūdz, lai Tiesas judikatūra par pasākuma ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību pamatošanu gadījumā, ja ir reģistrēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums Savienības līmenī, tiktu attiecināta uz jebkurām atbilstošām tiesībām saistībā ar valsts noteikto kvalitāti un reputāciju, kuru ar valsts likumu atzīst par aizsargājamu. Tiek izvirzīts mērķis aizsargāt preču kvalitāti, autentiskumu un reputāciju. Tomēr esmu pārliecināts, tā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>Gulf<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0086" REF.START="QS0086"/> šķirnes korintēm nav reģistrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un iepriekš minēto iemeslu dēļ, ka šāda [judikatūras] attiecināšana nav vēlama un šis mērķis nevar būt obligāta prasība, ar kuru var pamatot valsts pasākumu, kurš ir pretējs EKL 29. pantam.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Vēl ir jānosaka, vai šajā lietā varētu atsaukties uz kādu citu obligātu prasību, piemēram, patērētāju aizsardzību<NOTE NOTE.ID="E0048" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tiesa atzīst, ka patērētāju aizsardzība var būt likumīgs vispārējo interešu iemesls, kas var attaisnot preču brīvas aprites ierobežojumu: skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (47. punkts un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>, kā to pieļauj Tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Alfa<?PAGE NO="I-941"?> Vita Vassilopoulos</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carrefour-Marinopoulos</HT><NOTE NOTE.ID="E0049" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. šo secinājumu 66. punktu.</P></NOTE>. Grieķijas valdība nav norādījusi nevienu faktu attiecībā uz krāpniecisku praksi, kura būtu izplatījusies it īpaši korinšu tirgū un kura varētu pamatot īpašu korinšu patērētāju aizsardzību. Tā kā nav pietiekamu faktu, iesniedzējtiesai ir detalizēti jāpārbauda, vai valsts tiesību aktu mērķis ir efektīvi aizsargāt patērētājus.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tomēr pat gadījumā, kurā patērētāju aizsardzība būtu šī obligātā prasība, kura var kalpot par pamatojumu Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. punktam, vēl būtu jāpārbauda, vai šis pasākums ir samērīgs ar izvirzīto mērķi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Par ievešanas, uzglabāšanas, iepakošanas un vēlāka eksporta aizlieguma starp A apakšzonām un ievešanas, uzglabāšanas, iepakošanas un vēlāka eksporta aizlieguma no A zonas B zonā samērīgumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa pati ir izvērtējusi Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. punkta samērīgo raksturu un šis punkts tieši nav pieminēts nevienā no uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem. Tomēr, lai atbildētu uz trešo uzdoto jautājumu, noteikti ir jāpiemēro samērīguma tests. Turklāt šo uzskatu apstiprina tas, ka visi ieinteresētie lietas dalībnieki, kuri piedalījās rakstveida procesā Tiesā, izņemot Grieķijas valdību, iesniedza apsvērumus par šo punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iesniedzējtiesas veikto pārbaudi, kas izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, manuprāt, ir jāaplūko, vai veiktais samērīguma tests ir pietiekami detalizēts.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka atbilstoši pastāvīgai judikatūrai, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>lai valsts regulējums būtu saskaņā ar samērīguma principu, ir svarīgi pārliecināties ne tikai par to, ka līdzekļi, kas tiek piemēroti izvirzīto mērķu sasniegšanai, ir atbilstoši, bet arī par to, vai tie nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0087" REF.START="QS0087"/><NOTE NOTE.ID="E0050" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Alfa Vita Vassilopoulos</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carrefour-Marinopoulos</HT> (22. punkts un tajā minētā judikatūra) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Gysbrechts</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Santurel Inter</HT> (51. punkts).</P></NOTE>. Citiem vārdiem, jāpārbauda, vai nevarēja paredzēt tādus pietiekami efektīvus pasākums<NOTE NOTE.ID="E0051" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Un arī ne tik efektīvus: skat. šo secinājumu 78. punktu.</P></NOTE> patērētāju<?PAGE NO="I-942"?> (attiecībā uz Likuma Nr. 553/1977 1. panta 2. punktu) vai intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību (attiecībā uz šī likuma 1. panta 4. punktu) aizsardzībai, kuriem ir mazāk ierobežojoša ietekme uz tirdzniecību Kopienā.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Pirms jautājuma tehniskā aspekta aplūkošanas vēlētos sākt ar kādu loģisku aspektu. B zonā tiek ražotas tādas kvalitātes korintes, kas ir acīmredzami zemāka par A zonas kvalitāti, jo tajā esošiem ražotājiem ir atļauts apstrādāt, uzglabāt, iepakot un vēlāk eksportēt korintes no <HT TYPE="ITALIC">visas</HT> A zonas; vienīgajām sekām esot tādām, ka šiem ražotājiem ir pienākums paziņot, izmantojot īpašu marķējumu, ka tirdzniecībā laistās korintes ir rozīņu/korinšu maisījums. Tātad valsts tiesību aktos tiek uzskatīts, ka reģionam, kurā ražo zemākas kvalitātes korintes, var atļaut apstrādāt augstākas kvalitātes korintes. Ņemot vērā lielākas izmaksas, kas rodas ražotājiem (kuri, lai saražotu korinšu maisījumu, protams, var iegādāties visaugstākās kvalitātes korintes, taču par augstāku cenu), krāpšanās risks ir ierobežots un maldināšanu novērš, ražotājiem nosakot pienākumu veikt īpašu marķējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Šo loģiku ir iespējams <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> piemērot A zonas iekšienē. Tā kā A zonā, kurā ir nodibināta <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT>, ražotām korintēm ir zināma zemāka kvalitāte nekā pirmajā A apakšzonā ražotajām un uz tām attiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0088" REF.START="QS0088"/> aizsargātais cilmes vietas nosaukums, nesaprotu, kāda likumīga iemesla dēļ otrās A apakšzonas ražotājiem varētu pamatoti aizliegt veikt pirmajā A apakšzonā ražoto korinšu pārstrādi (kurām eventuāli zudīs aizsargātais cilmes vietas nosaukums), ja tiem ir tādi paši marķēšanas nosacījumi, kādi attiecas uz B zonas ražotājiem, kuri ražo korinšu maisījumu. Šajos apstākļos ir jāpārbauda valsts tiesību aktu saskaņotais un sistemātiskais raksturs attiecībā uz eventuāli izvirzīto mērķi<NOTE NOTE.ID="E0052" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tiesas judikatūras izpratnē: skat. <DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-243/01" PAGE.ECR="I-13031" YEAR="2003">C-243/01 <HT TYPE="ITALIC">Gambelli</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-13031. lpp.</REF.DOC.ECR>, 67. punkts) un ģenerāladvokāta Bota [<HT TYPE="ITALIC">Bot</HT>] sniegtos secinājumus lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-203/08" PAGE.ECR="I-4695" YEAR="2010">C-203/08 <HT TYPE="ITALIC">Sporting Exchange</HT> (<DATE ISO="20100603">2010. gada 3. jūnija</DATE> spriedums, Krājumā Krājums, I-4695. lpp.</REF.DOC.ECR>, 69. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Runājot par tehniskiem līdzekļiem, ar kuriem var nošķirt dažādas korinšu šķirnes, iesniedzējtiesa secināja, ka iespējamās dažādās pārbaudes nebija pietiekamas, ņemot vērā zinātniskos argumentus un atzinumus, kurus tai ir iesnieguši vairāki lietas dalībnieki. Iesniedzējtiesa vislabāk spēj izvērtēt lietas dalībnieku argumentu atbilstību. Tomēr uzskatu, ka šīs izvērtēšanas laikā, ja tāda būtu jāveic, šai tiesai ir jāņem vērā divi elementi.</TXT></NP><?PAGE NO="I-943"?><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Vispirms tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> aptiprināja, ka nevēlas likt vienā maisījumā korintes, kuras tā iegādājas citās zonās, un tās, kuras ir ražotas tās zonā. Šajā ziņā ir jāpiemin Nīderlandes Karalistes rakstveida apsvērumos norādītais arguments: iesniedzējtiesai būtu jāatbild uz jautājumu, vai tā vietā, lai noteiktu absolūto aprites aizliegumu starp zonām, kam ir mums zināmās sekas eksportam, nebūtu iespējams noteikt pienākumu korinšu ražotājiem nodrošināt atsevišķus ražošanas konveijerus, pat atsevišķas noliktavas, kurās uzglabātu, apstrādātu un iepakotu tikai vienas izcelsmes korintes.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tāpat iesniedzējtiesa precizē, ka vizuālā kontrole (kvalitātes kontroliera veiktā novērošanas metode) varētu tikt uzskatīta par mazāk ierobežojošu pasākumu, kas ļauj identificēt korinšu izcelsmi. Savukārt tā uzskata, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>ja šo metodi var veidot vieglāks pasākums nekā [Likumā Nr. 553/1977 noteiktie] aizliegumi, tas nebūtu [..] tikpat efektīvs pasākums ar tam līdzvērtīgu iedarbību<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0089" REF.START="QS0089"/><NOTE NOTE.ID="E0053" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Skat. lēmuma par prejudiciālu jautājuma uzdošanu 22. punktu.</P></NOTE>. Tomēr es uzskatu, ka iesniedzējtiesai, aplūkojot aizliedzošos pasākumus, ir jāatsakās no domas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>tikpat efektīvu<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0090" REF.START="QS0090"/> pasākumu noteikšanu tieši tāpēc, ka nekas tieši nav salīdzināms ar absolūta aizlieguma efektivitāti. Varbūt būtu pat jāpārskata Grieķijas tiesību aktu jēga un iesniedzējtiesa varētu, ņemot vērā šos elementus, noskaidrot, vai pārāk stingra preventīvā mehānisma vietā nebūtu iespējams ieviest represīvu mehānismu, kurš balstītos uz negaidītām vizuālām pārbaudēm, ko veic uz vietas un kas man šķiet mazāk kaitējošas preču brīvai apritei (vēl jo vairāk tādēļ, ka jebkurš izņēmums no EK līguma paredzētā aizlieguma ir jāinterpretē šauri<NOTE NOTE.ID="E0054" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P><DATE ISO="19721214">1972. gada 14. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="29/72" PAGE.ECR="1309" YEAR="1972">29/72 <HT TYPE="ITALIC">Marimex</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1309. lpp.</REF.DOC.ECR>, 4. punkts), <DATE ISO="19770125">1977. gada 25. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="46/76" PAGE.ECR="5" YEAR="1977">46/76 <HT TYPE="ITALIC">Bauhuis</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 5. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts), <DATE ISO="20040205">2004. gada 5. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-95/01" PAGE.ECR="I-1333" YEAR="2004">C-95/01 <HT TYPE="ITALIC">Greenham</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Abel</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1333. lpp.</REF.DOC.ECR>, 40. punkts) un <DATE ISO="20100128">2010. gada 28. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-333/08" PAGE.ECR="I-757" YEAR="2010">C-333/08 Komisija/Francija (Krājums, I-757. lpp.</REF.DOC.ECR>, 87. punkts).</P></NOTE>), un ko ir diezgan viegli ieviest, ņemot vērā, ka A zonā ir ierobežots korinšu ražotāju skaits<NOTE NOTE.ID="E0055" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" TYPE="FOOTNOTE"><P>Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Fragkopoulos</HT> apgalvoja, ka otrās A apakšzonas teritorijā ir tikai četri vai pieci ražotāji, kamēr tikai divi ražotāji nodarbojas ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>Vostizza<QUOT.END CODE="201D" ID="QE0091" REF.START="QS0091"/> korinšu ražošanu pirmajā A apakšzonā. Tiktāl, ciktāl korinšu maisījums B zonā ir atļauts, negaidītām pārbaudēm vajadzētu notikt tikai A zonā.</P></NOTE>. To pasakot, atkārtoju, ka tikai iesniedzējtiesa var izvērtēt šī pārbaudes veida minimālo efektivitāti.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ierosinu atbildēt uz trešo jautājumu, ka dalībvalsts likumā ģeogrāfiski definētas preces, attiecībā uz kuru nav atzīts, ka uz to attiektos īpaša atšķirtspēja, kas norādītu, ka tādēļ, ka tās izcelsme ir konkrētā ģeogrāfiskā zona, tiek vispārējā<?PAGE NO="I-944"?> veidā atzīta tās augstākā kvalitāte un īpašais raksturs, aizsardzība nav EKL 30. pantā noteiktais pamatojums saistībā ar intelektuāla un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, nedz arī obligāta prasība, ar kuru varētu pamatot atbilstoši EKL 29. pantam parasti aizliegtu pasākumu. Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka patērētāju aizsardzība var būt šāda obligāta prasība, bet iesniedzējtiesas pienākums ir nodrošināt, ka valsts tiesību aktos patiešām tiek izvirzīts šis mērķis. Turklāt, paturot prātā to, ka izņēmumi no Līguma noteikumiem ir jāinterpretē šauri, iesniedzējtiesai ir jāizvērtē apstrīdētā valsts pasākuma rakstura samērīgums, izskatot alternatīvas, kuras mazāk kaitētu šīs dalībvalsts teritorijā ražoto korinšu brīvai apritei.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Simvoulio tis Epikratias</HT> uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>1)</NO.P><TXT>uzņēmums, kas atrodas prasītājas situācijā — proti, korinšu apstrādes un iepakošanas uzņēmums, kurš ir nodibināts konkrētā reģionā dalībvalstī, kuras likums aizliedz ievest dažādas korinšu šķirnes no citiem šīs dalībvalsts reģioniem to apstrādei un iepakošanai, kādēļ uzņēmums nevar eksportēt no šīm minētajām šķirnēm ražotās rozīnes, kuras tas ir apstrādājis —, var atsaukties tiesā uz to, ka šie likumdošanas pasākumi ir pretrunā EKL 29. pantam;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-945"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>gan tāda valsts likuma, kāds ir Likums Nr. 553/1977 par korinšu aizsardzības pasākumiem un atbalstu to eksportam noteikumi, ar kuriem vienā konkrētā reģionā tiek aizliegts ievest, uzglabāt un apstrādāt rozīnes no dažādiem valsts reģioniem, kurā ir atļauts apstrādāt tikai vietēji ražotās rozīnes, lai tās vēlāk eksportētu, gan noteikumi, saskaņā ar kuriem Savienības līmenī reģistrētais aizsargātais cilmes vietas nosaukums tiek saglabāts tikai tām rozīnēm, kuras tiek apstrādātas un iepakotas tajā reģionā, kur tās ir ražotas, ir pasākums ar eksporta kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuru aizliedz ar EKL 29. pantu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT><QUOT.END CODE="201D" ID="QE0092" REF.START="QS0092"/>dalībvalsts likumā ģeogrāfiski definētas preces, attiecībā uz kuru nav atzīts, ka uz to attiektos īpaša atšķirtspēja, kas norādītu, ka tādēļ, ka tās izcelsme ir konkrētā ģeogrāfiskā zona, tiek vispārējā veidā atzīta tās augstākā kvalitāte un īpašais raksturs, aizsardzība nav EKL 30. pantā noteiktais pamatojums saistībā ar intelektuāla un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, nedz arī obligāta prasība, ar kuru varētu pamatot atbilstoši EKL 29. pantam parasti aizliegtu pasākumu. Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka patērētāju aizsardzība var būt šāda obligāta prasība, bet iesniedzējtiesas pienākums ir nodrošināt, ka valsts tiesību aktos patiešām tiek izvirzīts šis mērķis. Turklāt, paturot prātā to, ka izņēmumi no Līguma noteikumiem ir jāinterpretē šauri, iesniedzējtiesai ir jāizvērtē apstrīdētā valsts pasākuma rakstura samērīgums, izskatot alternatīvas, kuras mazāk kaitētu šīs dalībvalsts teritorijā ražoto korinšu brīvai apritei.</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>