C_2021175LV.01003201.xml

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jauns Migrācijas un patvēruma pakts”

(2021/C 175/06)

Ziņotāja:

Antje GROTHEER (DE/PSE), Brēmenes pilsētas parlamenta priekšsēdētāja vietniece

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu

(COM(2020) 609 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un ierosināto Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds]

(COM(2020) 610 final)

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

(COM(2020) 611 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817

(COM(2020) 612 final)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā

(COM(2020) 613 final)

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eurodac izveidi

(COM(2020) 614 final) (tulkojuma sagatavošanas brīdī bija pieejama tikai angļu valodā)

Komisijas Ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES: pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana

(C(2020) 6467 final)

Komisijas Ieteikums (2020. gada 23. septembris) par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz operācijām, ko veic kuģi, kuri pieder vai kurus ekspluatē privātas struktūras, ar mērķi veikt meklēšanas un glābšanas darbības

(C(2020) 6468 final)

Komisijas Ieteikums par ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai (Migrācijas sagatavotības un krīzes plāns)

(C(2020) 6469 final)

Komisijas paziņojums “Komisijas ieteikumi par to, kā tiek īstenoti ES noteikumi par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanas definēšanu un novēršanu”

(C(2020) 6470 final)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam”

(COM(2020) 758 final)

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

COM(2020) 610 final – 26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jāpārceļ tikai tās personas, kurām, visticamāk, būs tiesības uzturēties Savienībā. Tāpēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārcelšanas tvērumā būtu jāiekļauj tikai tie, uz kuriem neattiecas Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] noteiktā robežprocedūra.

Pamatojums

Lai pareizi piemērotu šo kritēriju, būtu jāparedz, ka iespējamu atgriešanas procedūru nolūkā Komisija izstrādā un regulāri atjaunina drošu valstu sarakstu.

2. grozījums

COM(2020) 610 final – 36. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem un saskanību ar spēkā esošajam Savienības patvēruma acquis, jo īpaši Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula], šī regula būtu jāpiemēro alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un personām, kas ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem un saskanību ar spēkā esošajam Savienības patvēruma acquis, jo īpaši Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula], šī regula būtu jāpiemēro alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām, kas ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību un personām, kas pieteikušās uz citiem dalībvalstīs paredzētajiem aizsardzības veidiem vai tos saņem .

Pamatojums

Regulas piemērošanas jomu vajadzētu paplašināt, attiecinot to ne tikai uz starptautiskās un alternatīvās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un tās saņēmējiem, bet arī uz personām, kas pieprasa un saņem citu veidu aizsardzību, ko paredz dalībvalstis.

3. grozījums

COM(2020) 610 final – 47. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā sniegtajā ģimenes locekļa definīcijā būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas. Brāļu un māsu apvienošanai ir īpaša nozīme pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredžu uzlabošanā un tādējādi arī neatļautas kustības mazināšanā. Ģimenes locekļa definīcijā turklāt būtu jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, proti, tas, ka pieteikuma iesniedzēji dalībvalstu teritorijā bieži ierodas pēc ilga tranzītā pavadīta laikposma. Tāpēc definīcijā būtu jāiekļauj ģimenes, kas izveidotas ārpus izcelsmes valsts , bet pirms to ierašanās dalībvalsts teritorijā. Paredzams, ka šāda definīcijas ierobežotā un mērķtiecīgā paplašināšana mazinās stimulus patvēruma meklētājiem veikt dažu veidu neatļautu kustību Eiropas Savienībā.

Šajā regulā sniegtajā ģimenes locekļa definīcijā būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas. Brāļu un māsu apvienošanai ir īpaša nozīme pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredžu uzlabošanā un tādējādi arī neatļautas kustības mazināšanā. Ģimenes locekļa definīcijā turklāt būtu jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču realitāte, proti, tas, ka pieteikuma iesniedzēji dalībvalstu teritorijā bieži ierodas pēc ilga tranzītā pavadīta laikposma. Tāpēc definīcijā būtu jāiekļauj ģimenes, kas izveidotas ārpus izcelsmes valsts gan pirms , gan pēc to ierašanās dalībvalsts teritorijā. Paredzams, ka šāda definīcijas ierobežotā un mērķtiecīgā paplašināšana mazinās stimulus patvēruma meklētājiem veikt dažu veidu neatļautu kustību Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Ģimenes bieži vien tiek veidotas uzņemošajās dalībvalstīs, tāpēc pārvietošanas vietās tiesības uz ģimenes vienotības saglabāšanu ir jāgarantē neatkarīgi no ģimenes izveidošanas laika un vietas. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka noteikumi būs diskriminējoši.

4. grozījums

COM(2020) 610 final – 63. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai atbalstītu dalībvalstis, kuras veic pārcelšanu kā solidaritātes pasākumu, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts no Savienības budžeta. Lai stimulētu dalībvalstis piešķirt prioritāti nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, būtu jāsniedz lielāks stimulējošs ieguldījums.	Lai atbalstītu dalībvalstis, kuras veic pārcelšanu kā solidaritātes pasākumu, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts no Savienības budžeta. Lai stimulētu dalībvalstis piešķirt prioritāti nepilngadīgo un sieviešu, kuras ceļo vienas, pārcelšanai, būtu jāsniedz lielāks stimulējošs ieguldījums.

Pamatojums

Lielāks finansiālais stimuls būtu jānodrošina ne vien nepavadītu nepilngadīgo bēgļu pārcelšanai, bet arī visu bērnu (kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem) pārcelšanai. Turklāt tas būtu jāattiecina arī uz sievietēm, kas ceļo vienas. Neskaitāmi ziņojumi liecina, ka sievietes un meitenes uzņemšanas centros ir pakļautas augstākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam. Dažos pārpildītajos Grieķijas karstajos punktos ievērojami pieauga seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības risks, jo īpaši sievietēm, kuras ceļo vienas un kuras bieži vien netika izmitinātas atsevišķi. Komisija ziņo, ka jo īpaši neaizsargātas migrantes un bēgles, kā arī nepavadīti nepilngadīgie daudz biežāk ir pakļauti riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tādēļ, lai šos riskus mazinātu, sieviešu pārcelšanai ir jāparedz lielāki finansiālie stimuli.

5. grozījums

COM(2020) 610 final – 2. panta w) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“migrācijas spiediens” ir situācija, kad dalībvalsts ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ un tādēļ, ka trešā valstī notiek konkrētas norises, kuras izraisa migrācijas kustību, kas rada slogu pat labi sagatavotām patvēruma un uzņemšanas sistēmām un prasa tūlītēju rīcību, notiek liela skaita trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošana vai pastāv šādas ierašanās risks, ieskaitot situācijas, kad ieceļošanas cēlonis ir meklēšanas un glābšanas operācijas;

“migrācijas spiediens” ir situācija, kad dalībvalsts vai tās reģionu ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ un tādēļ, ka trešā valstī notiek konkrētas norises, kuras izraisa migrācijas kustību, kas rada slogu pat labi sagatavotām patvēruma un uzņemšanas sistēmām un prasa tūlītēju rīcību, vietējā, reģionālā un/vai valsts līmenī notiek liela skaita trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošana vai pastāv šādas ierašanās risks, ieskaitot situācijas, kad ieceļošanas cēlonis ir meklēšanas un glābšanas operācijas;

Pamatojums

Gadījumos, kad migrācijas kustība neskar valsts kopējo patvēruma un uzņemšanas sistēmu, var tomēr būt reģioni un vietas, uz kurām ir lielāks spiediens, kas var izraisīt pārslodzi.

6. grozījums

COM(2020) 610 final – 6. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem principiem nodrošinātu pietiekamas spējas efektīvas patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmas īstenošanai, dalībvalstīs ir ieviestas valsts stratēģijas. Minētās stratēģijas ietver ārkārtas rīcības plānošanu valsts līmenī, kurā ņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], Regulu (ES) 2019/1896 (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) un Direktīvu XXX/XXX/ES [Uzņemšanas apstākļu direktīva] veikto ārkārtas rīcības plānošanu un Komisijas ziņojumus, kas izdoti saistībā ar migrācijas sagatavotības un krīzes plānu. Šādās valsts stratēģijās iekļauj informāciju par to, kā dalībvalsts īsteno šajā daļā izklāstītos principus un no tiem izrietošos tiesiski noteiktos pienākumus valsts līmenī. Tajās ņem vērā citas attiecīgās stratēģijas un esošos atbalsta pasākumus, jo īpaši ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds] un Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] noteiktos, un tās ir saskanīgas ar valsts stratēģijām integrētai robežu pārvaldībai, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 8. panta 6. punktu un papildina tās. Šajās stratēģijās būtu jāņem vērā arī rezultāti, kas gūti Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veiktajā uzraudzībā, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1053/2013 veiktajā izvērtēšanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 7. pantu veiktajā uzraudzībā.

Lai saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem principiem nodrošinātu pietiekamas spējas efektīvas patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmas īstenošanai, dalībvalstīs cenšas ieviest valsts stratēģijas. Minētajās stratēģijās būtu jāietver ārkārtas rīcības plānošana vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kurā ņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], Regulu (ES) 2019/1896 (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) un Direktīvu XXX/XXX/ES [Uzņemšanas apstākļu direktīva] veikto ārkārtas rīcības plānošanu un Komisijas ziņojumus, kas izdoti saistībā ar migrācijas sagatavotības un krīzes plānu. Šādās valsts stratēģijās būtu jābalstās uz daudzlīmeņu sadarbību starp ieinteresētajām personām no reģionālajām un vietējām pašvaldībām, publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības, un tajās būtu jāiekļauj informācija par to, kā dalībvalsts īsteno šajā daļā izklāstītos principus un no tiem izrietošos tiesiski noteiktos pienākumus valsts līmenī. Tajās būtu jāņem vērā citas attiecīgās stratēģijas un esošos atbalsta pasākumus, jo īpaši ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas fonds] un Regulu (ES) XXX/XXX [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] noteiktos, un tām vajadzētu būt saskanīgām ar valsts stratēģijām integrētai robežu pārvaldībai, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 8. panta 6. punktu, un tās jāpapildina . Šajās stratēģijās būtu jāņem vērā arī rezultāti, kas gūti Patvēruma aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veiktajā uzraudzībā, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1053/2013 veiktajā izvērtēšanā, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 7. pantu veiktajā uzraudzībā.

Pamatojums

RK uzskata, ka obligāta valsts stratēģiju ieviešana varētu radīt problēmas saistībā ar pasākuma samērīgumu. Vienlaikus stingrāk būtu jāuzsver vietējie un reģionālie aspekti, jo tieši šajā līmenī stratēģijas ir jāīsteno praktiski.

7. grozījums

COM(2020) 610 final – 11. panta h) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ka dalībvalstu kompetentās iestādes un Patvēruma aģentūra apstrādā pieteikuma iesniedzēja personas datus, arī lai apmainītos ar datiem par viņu vienīgi nolūkā īstenot savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas;	ka dalībvalstu kompetentās iestādes un Patvēruma aģentūra apstrādā pieteikuma iesniedzēja personas datus, arī lai apmainītos ar datiem par viņu vienīgi nolūkā īstenot savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas , un ka šādi dati netiks paziņoti izcelsmes valstij ;

Pamatojums

Uzskatām, ka būtu jāaizliedz paziņot ar pieteikuma iesniedzējiem saistītos datus – uz kuriem būtu jāattiecina pilnīgs privātums – paziņot viņu izcelsmes valstīm.

8. grozījums

COM(2020) 610 final – 12. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts, kas veic individuālas pārrunas, sastāda to rakstisku kopsavilkumu, kurā iekļauj vismaz galveno informāciju, kuru pārrunās sniedzis pieteikuma iesniedzējs. Kopsavilkums var būt ziņojuma vai standarta veidlapas formā. Dalībvalsts nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējam un/vai juridiskajam konsultantam vai citam padomdevējam, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju, tiek laikus nodrošināta piekļuve kopsavilkumam.

Dalībvalsts, kas veic individuālas pārrunas, sastāda to rakstisku kopsavilkumu, kurā iekļauj vismaz galveno informāciju, kuru pārrunās sniedzis pieteikuma iesniedzējs. Kopsavilkums var būt ziņojuma vai standarta veidlapas , kā pamatā ir kontrolsaraksts, formā. Dalībvalsts nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējam un/vai juridiskajam konsultantam vai citam padomdevējam, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju, tiek laikus nodrošināta piekļuve kopsavilkumam.

Pamatojums

Teksta precizējums.

9. grozījums

COM(2020) 610 final – 21. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

21. pants

Ieceļošana

1. Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajos sarakstos, tostarp Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] minētajiem datiem, ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs, ieceļojot no trešās valsts, neatbilstīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā pirmajā šādā veidā ieceļojis pieteikuma iesniedzējs. Minētā atbildība izbeidzas, ja pieteikums ir reģistrēts, kad pagājuši vairāk nekā trīs gadi pēc dienas, kad notikusi robežas šķērsošana.

2. Šā panta 1. punktā izklāstīto noteikumu piemēro arī tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir izkāpis krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajos sarakstos, tostarp Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] minētajiem datiem, var konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs pēc robežas šķērsošanas ir pārcelts uz citu dalībvalsti saskaņā ar šīs regulas 57. pantu. Šādā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā cita dalībvalsts.

Pamatojums

Ņemot vērā jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ierosināto solidaritātes mehānismu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex operatīvās atbildības paplašināšanu, kā arī slodzi, ko obligātās robežprocedūras rada pierobežas reģionu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vairs nav pamatoti nodot atbildību par patvēruma pieteikumu, pamatojoties uz neatbilstīgas ieceļošanas pāri ārējai robežai kritēriju. Šis kritērijs drīzāk var kavēt solidāru sadalījumu. Turklāt atbildības nodošana ieceļošanas dalībvalstij par personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, var apdraudēt meklēšanas un glābšanas pasākumu efektivitāti, jo dalībvalstis, lai izvairītos no atbildības, jau iepriekš ir atteikušās no izcelšanas krastā. Svītrojot priekšlikuma 21. pantu (= pirmās ieceļošanas dalībvalsts atbildība), vairākumā atklāto neregulāras ieceļošanas gadījumu nekādā veidā nemainītu tās valsts atbildību, kurai ir ārējā robeža. Jo priekšlikuma 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka personām, kuras plāno iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, aizsardzības pieteikums ir jāpauž pirmās ieceļošanas dalībvalstī. Saskaņā ar priekšlikuma 8. panta 2. punktu šī valsts atbild par patvēruma procedūru, ja vien nav jāpiemēro citi kritēriji, lai noteiktu dalībvalsti, kura atbild par aizsardzības procedūru. Šā panta svītrošana atslogotu valsts iestādes un ietaupītu izmaksas, jo tad nebūtu vajadzīgs ar to saistītais liekais administratīvais slogs. Gadījumos, kad nelikumīgu ieceļošanu nav iespējams pierādīt ar Eurodac datiem, jau tagad ir niecīgas iespējas īstenot atpakaļpārsūtīšanas mēģinājumus. Svītrojot priekšlikuma 21. pantu, šādi mēģinājumi netiktu īstenoti.

10. grozījums

COM(2020) 610 final – 29. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja dalībvalsts, kurā reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā bez kavēšanās un katrā ziņā divu mēnešu laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas pieprasa minētajai citai dalībvalstij uzņemt attiecīgo pieteikuma iesniedzēju. Neatkarīgi no pirmās daļas gadījumā, ja Eurodac ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 13. un 14.a pantu, vai ja VIS ir trāpījums ar datiem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu, tad uzņemšanas pieprasījumu nosūta viena mēneša laikā no minētā trāpījuma saņemšanas. Ja pieprasījums uzņemt pieteikuma iesniedzēju nav iesniegts pirmajā un otrajā daļā noteiktajos laikposmos, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā ir reģistrēts pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, tad dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, ja tā uzskata, ka tas ir nepilngadīgā interesēs, var turpināt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru un pieprasīt, lai cita dalībvalsts uzņemtu pieteikuma iesniedzēju, pat ja pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš ir beidzies.

Ja dalībvalsts, kurā reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā bez kavēšanās un katrā ziņā divu mēnešu laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas pieprasa minētajai citai dalībvalstij uzņemt attiecīgo pieteikuma iesniedzēju. Neatkarīgi no pirmās daļas gadījumā, ja Eurodac ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 13. un 14.a pantu, vai ja VIS ir trāpījums ar datiem, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu, tad uzņemšanas pieprasījumu nosūta viena mēneša laikā no minētā trāpījuma saņemšanas. Ja pieprasījums uzņemt pieteikuma iesniedzēju nav iesniegts pirmajā un otrajā daļā noteiktajos laikposmos, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā ir reģistrēts pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, tad dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, ja tā pēc nepilngadīgā uzklausīšanas, kad tas ir iespējams, uzskata, ka tas ir nepilngadīgā interesēs, var turpināt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru un pieprasīt, lai cita dalībvalsts uzņemtu pieteikuma iesniedzēju, pat ja pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš ir beidzies.

Pamatojums

Saistībā ar atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru šajā pantā lietotā terminoloģija, šķiet, pieļauj pārāk lielu rīcības brīvību, un būtu jānodrošina, ka tiek uzklausīts pats nepavadītais nepilngadīgais, ja tas ir iespējams.

11. grozījums

COM(2020) 610 final – 55. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja dalībvalsts apņemas nodrošināt atgriešanas sponsorēšanu un ja trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas labuma guvējas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums, neatgriežas vai nav izraidīti piespiedu kārtā 8 mēnešu laikā, tad dalībvalsts, kas nodrošina atgriešanas sponsorēšanu, attiecīgās personas pārsūta uz savu teritoriju saskaņā ar 57. un 58. pantā noteikto procedūru. Šis laikposms sākas tad, kad ir pieņemts 53. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 49. panta 2. punktā minētais īstenošanas akts.

Ja dalībvalsts apņemas nodrošināt atgriešanas sponsorēšanu un ja trešo valstu valstspiederīgie, kuri uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas labuma guvējas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums, neatgriežas vai nav izraidīti piespiedu kārtā 8 mēnešu laikā, tad dalībvalsts, kas nodrošina atgriešanas sponsorēšanu, pēc tam, kad ir noskaidrojusi, vai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kuru teritorijā paredzēta pārsūtīšana, to spēs izpildīt, attiecīgās personas pārsūta uz savu teritoriju saskaņā ar 57. un 58. pantā noteikto procedūru. Šis laikposms sākas tad, kad ir pieņemts 53. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 49. panta 2. punktā minētais īstenošanas akts.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kurām saistībā ar atgriešanas sponsorēšanu ir jāuzņem attiecīgās personas, pēc iespējas labāk varētu sagatavoties šā uzdevuma izpildei.

12. grozījums

COM(2020) 610 final – 55. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver vienu vai vairākas šādas darbības, ko veic sponsorētāja dalībvalsts:

Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver vienu vai vairākas šādas darbības, ko veic sponsorētāja dalībvalsts , attiecīgi sazinoties ar labuma guvējas dalībvalsts kompetentajām vietējām un/vai reģionālajām iestādēm :

a)	konsultāciju sniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelegāli, par atgriešanu un reintegrāciju;

a)	konsultāciju sniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelegāli, par atgriešanu un reintegrāciju;

b)	valsts programmu un resursu izmantošanu ar nolūku sniegt loģistikas, finanšu un citu materiālu palīdzību vai palīdzību natūrā, ieskaitot reintegrāciju, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelikumīgi un vēlas brīvprātīgi izceļot;

b)	valsts programmu un resursu izmantošanu ar nolūku sniegt loģistikas, finanšu un citu materiālu palīdzību vai palīdzību natūrā, ieskaitot reintegrāciju, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas uzturas nelikumīgi un vēlas brīvprātīgi izceļot;

c)	politikas dialoga un sakaru ar trešo valstu iestādēm vadību vai atbalstu tiem ar nolūku atvieglot atpakaļuzņemšanu;

c)	politikas dialoga un sakaru ar trešo valstu iestādēm vadību vai atbalstu tiem ar nolūku atvieglot atpakaļuzņemšanu;

d)	saziņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm ar nolūku pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo identitāti un iegūtu derīgu ceļošanas dokumentu;

d)	saziņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm ar nolūku pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo identitāti un iegūtu derīgu ceļošanas dokumentu;

e)	praktisku pasākumu organizēšanu saņēmējas dalībvalsts vārdā atgriešanas izpildei, piemēram, čarterreisu, regulāru lidojumu vai citu pārvadājumu veidu organizēšana uz atgriešanas trešo valsti.

e)	praktisku pasākumu organizēšanu saņēmējas dalībvalsts vārdā atgriešanas izpildei, piemēram, čarterreisu, regulāru lidojumu vai citu pārvadājumu veidu organizēšana uz atgriešanas trešo valsti.

Šie pasākumi neietekmē labuma guvējas dalībvalsts pienākumus un atbildību, kas noteikti Direktīvā 2008/115/EK.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai vietējās un/vai reģionālās iestādes, kuras ir uzņēmušas atgrieztās personas un tāpēc tās pazīst, tiktu iesaistītas arī pasākumos saistībā ar atgriešanas sponsorēšanu un tā nodrošinātu šo personu tiesību ievērošanu un nevainojamu atbildības nodošanas norisi.

13. grozījums

COM(2020) 610 final – 57. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecīgās personas pārsūtīšanu no labuma guvējas dalībvalsts uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti veic saskaņā ar labuma guvējas dalībvalsts tiesību aktiem cik drīz vien praktiski iespējams pēc apspriešanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un vēlākais 4 nedēļu laikā pēc pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājuma vai pēc galīgā lēmuma par pārsūtīšanas lēmuma pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja ar to apturēta pārsūtīšanas lēmuma izpilde saskaņā ar 33. panta 3. punktu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu efektīvu uzņemšanu, ir jāsniedz tieša informācija arī atbildīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm un tās jāuzklausa, lai šīs iestādes varētu attiecīgi sagatavoties uzņemšanai.

14. grozījums

COM(2020) 610 final – 72. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.	Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

1.	Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

(..)

2. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var arī pretendēt uz papildu summu EUR 10 000 apmērā 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja personas tiek uzņemtas, lai nodrošinātu ģimenes vienotību. Turklāt jo īpaši ir jānodrošina, lai daļa no šīs summas tiktu izmaksāta tieši vietējai vai reģionālajai pašvaldībai, kuras teritorijā attiecīgās personas pārmitinātas vai humanitāri uzņemtas.

2.	Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

2.	Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

(..)

7. Komisija tiek pilnvarota pieejamo resursu robežās pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, pielāgotu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, ņemot vērā kārtējo inflācijas līmeni, būtiskās norises starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas jomā no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz minētās summas.

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu ir jānodrošina, lai atbildīgās vietējās un reģionālās pašvaldības saņemtu nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

15. grozījums

COM(2020) 611 final – 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:

(10)

No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda būtu jāpiešķir līdzekļi, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm šīs regulas piemērošanā, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu un nesamērīgu noslogojumu. Arī vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā būtu jānodod pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī jānodrošina tām iespēja tieši piekļūt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem. Eiropas Savienībai ir arī jāpiešķir īpaši līdzekļi reģioniem, kurus skar paaugstināts migrācijas spiediens, galvenokārt pie ES ārējām robežām, lai tie spētu uzņemt nepavadītus nepilngadīgos, kuri ierodas to teritorijā, un viņiem palīdzēt.

Regulas 31. apsvērumu aizstāj ar šādu:

ii)	Regulas 31. apsvērumu aizstāj ar šādu:

“(31)

Lai garantētu pieteikuma iesniedzēja tiesības, lēmums par viņa pieteikumu būtu jāsagatavo rakstiski. Ja ar lēmumu nepiešķir starptautisko aizsardzību, pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz faktiskais un juridiskais pamatojums, informācija par lēmuma sekām un tā apstrīdēšanas kārtību.

“(31)

(31.a)

Lai palielinātu procedūru efektivitāti un samazinātu bēgšanas iespējamību un neatļautas kustības varbūtību, nevajadzētu pastāvēt procesuālām nepilnībām starp negatīva lēmuma izdošanu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu un atgriešanas lēmuma izdošanu. Pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti, atgriešanas lēmums būtu jāizdod nekavējoties. Neskarot tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atgriešanas lēmumam vajadzētu būt vai nu daļai no negatīva lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai, ja to izdod kā atsevišķu aktu, tas būtu jāizdod vienlaikus un kopā ar negatīvo lēmumu.”

(31.a)

Lai palielinātu procedūru efektivitāti un samazinātu bēgšanas iespējamību un neatļautas kustības varbūtību, nevajadzētu pastāvēt procesuālām nepilnībām starp negatīva lēmuma izdošanu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu un atgriešanas lēmuma izdošanu. Pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti un attiecībā uz kuriem dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju ar līdzjūtību saistītu, humānu vai citu iemeslu dēļ , atgriešanas lēmums būtu jāizdod nekavējoties. Neskarot tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atgriešanas lēmumam vajadzētu būt vai nu daļai no negatīva lēmuma par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai, ja to izdod kā atsevišķu aktu, tas būtu jāizdod vienlaikus un kopā ar negatīvo lēmumu.”

Pamatojums

Šis ieteikums stiprina vietējās un reģionālās struktūras un atbilst RK iepriekšējām prasībām šajā jomā. Turklāt ir svarīgi, lai ES paredzētu īpašus līdzekļus reģioniem, kurus skar paaugstināts migrācijas spiediens.

16. grozījums

COM(2020) 611 final – 5. punkts, 40.h apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piemērojot robežprocedūru atgriešanas veikšanai, būtu jāpiemēro daži [pārstrādātās Atgriešanas direktīvas] noteikumi, jo tie reglamentē atgriešanas procedūras elementus, kas nav noteikti šajā regulā, it īpaši tie, kas attiecas uz definīcijām, labvēlīgākiem noteikumiem, neizraidīšanu, bērna interesēm, ģimenes dzīvi un veselības stāvokli, bēgšanas iespējamību, pienākumu sadarboties, laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, atgriešanas lēmumu, piespiedu izraidīšanu, piespiedu izraidīšanas atlikšanu, nepavadītu nepilngadīgo atgriešanu un piespiedu izraidīšanu, ieceļošanas aizliegumiem, garantijām pirms atgriešanas, aizturēšanu, aizturēšanas apstākļiem , ģimeņu un nepilngadīgo aizturēšanu un ārkārtas situācijām. Lai samazinātu to trešo valstu valstspiederīgo neatļautas ieceļošanas un kustības risku, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas robežprocedūra atgriešanas veikšanai, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, var piešķirt laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, kas nepārsniedz 15 dienas, neskarot iespēju jebkurā brīdī brīvprātīgi izpildīt pienākumu atgriezties.

Piemērojot robežprocedūru atgriešanas veikšanai, būtu jāpiemēro daži [pārstrādātās Atgriešanas direktīvas] noteikumi, jo tie reglamentē atgriešanas procedūras elementus, kas nav noteikti šajā regulā, it īpaši tie, kas attiecas uz definīcijām, labvēlīgākiem noteikumiem, neizraidīšanu, bērna interesēm, ģimenes dzīvi un veselības stāvokli, bēgšanas iespējamību, pienākumu sadarboties, laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, atgriešanas lēmumu, piespiedu izraidīšanu, piespiedu izraidīšanas atlikšanu, nepavadītu nepilngadīgo atgriešanu un piespiedu izraidīšanu, ieceļošanas aizliegumiem, garantijām pirms atgriešanas, aizturēšanu, aizturēšanas apstākļiem un ārkārtas situācijām. Lai samazinātu to trešo valstu valstspiederīgo neatļautas ieceļošanas un kustības risku, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi un uz kuriem attiecas robežprocedūra atgriešanas veikšanai, trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, var piešķirt laikposmu brīvprātīgai izceļošanai, kas nepārsniedz 15 dienas, neskarot iespēju jebkurā brīdī brīvprātīgi izpildīt pienākumu atgriezties.

Pamatojums

RK uzskata, ka bērnus nekad nedrīkst aizturēt.

17. grozījums

COM(2020) 611 final – 13. punkts, 35.a pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pieteikuma noraidīšana un atgriešanas lēmuma izdošana	Pieteikuma noraidīšana un atgriešanas lēmuma izdošana
Ja pieteikums gan attiecībā uz bēgļa statusu, gan alternatīvās aizsardzības statusu ir noraidīts kā nepieļaujams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots, vai kā netieši vai skaidri atsaukts, dalībvalstis izdod atgriešanas lēmumu, kas atbilst Direktīvai XXX/XXX/ES [Atgriešanas direktīva]. Atgriešanas lēmumu izdod tāda lēmuma ietvaros, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai kā atsevišķu aktu. Ja atgriešanas lēmums tiek izdots kā atsevišķs akts, to izdod vienlaikus un kopā ar lēmumu, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu.	Ja pieteikums gan attiecībā uz bēgļa statusu, gan alternatīvās aizsardzības statusu ir noraidīts kā nepieļaujams, nepamatots vai acīmredzami nepamatots, vai kā netieši vai skaidri atsaukts, un ja dalībvalsts nav pieņēmusi lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju ar līdzjūtību saistītu, humānu vai citu iemeslu dēļ, dalībvalstis izdod atgriešanas lēmumu, kas atbilst XXX/XXX/ES [Atgriešanas direktīva]. Atgriešanas lēmumu izdod tāda lēmuma ietvaros, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai kā atsevišķu aktu. Ja atgriešanas lēmums tiek izdots kā atsevišķs akts, to izdod vienlaikus un kopā ar lēmumu, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Pamatojums

No Komisijas priekšlikuma formulējuma izriet, ka tad, ja nav ierosināta atgriešanas procedūra, dalībvalstīm ir liegts nodrošināt aizsardzību, kas paredzēta humānu vai ar ģimeni saistītu iemeslu dēļ un kas nav saistīta ar starptautisko aizsardzību. Tas ir pretrunā priekšlikuma COM(2016) 466 final (“Kvalifikācijas regula”) 3. panta 2. punktam, ar ko dalībvalstīm garantē tieši šīs tiesības (“Šī regula neattiecas uz citiem valstu līmeņa humanitārajiem statusiem, ko dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam vai alternatīvās aizsardzības statusam.”). Turklāt noteiktos apstākļos dalībvalstīm pat ir pienākums nodrošināt aizsardzību, piemēram, veselības apdraudējuma gadījumos, kā Tiesa to ir definējusi savā judikatūrā kopš sprieduma M’Bodj lietā. Turklāt, ņemot vērā Direktīvas 2008/115/EK (“Atgriešanas direktīva”) 6. panta 1. punktā paredzēto dalībvalstu pienākumu nelikumīgas uzturēšanās gadījumā pieņemt atgriešanas lēmumu, šis noteikums šķiet lieks. Ierosinātais grozījums atbilst Atgriešanas direktīvas 6. panta 4. punktam.

18. grozījums

COM(2020) 611 final – 14. punkts, 40. panta 1. punkta i) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 40. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

(a)	panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“i)

pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijušais tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru atbildīgās iestādes izdoto lēmumu daļa, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību, saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem vidējiem Savienības mēroga Eurostat gada datiem veido 20 % vai mazāk, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā trešā valstī kopš attiecīgo Eurostat datu publicēšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas vai pieteikuma iesniedzējs pieder pie tādas personu kategorijas, attiecībā uz kuru 20 % vai mazāku rādītāju nevar uzskatīt par reprezentatīvu, lai noteiktu tās aizsardzības nepieciešamību;”

“i)	pamatojoties uz sākotnējās iztaujāšanas secinājumiem, katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par pieteikuma iesniedzēja pieteikumu var pieņemt īsā laikposmā, un pieteikuma noraidīšanas gadījumā pamatoti ir iespējama ātra atgriešana mītnes valstī vai trešā valstī, kas ir gatava uzņemt attiecīgo personu ;”

(..)

Pamatojums

Sankciju piesaistīšana valstspiederībai, kas izriet no sasaistes ar aizsardzības kvotām, nav savienojama ar starptautiskajās un Eiropas tiesībās noteiktajiem diskriminācijas aizliegumiem, ja atsevišķos gadījumos tam nav pamatojuma. Tāpēc RK ierosina procedūru, kuras pamatā ir atgriešanas iespēja un ātra lēmuma pieņemšanas iespējamība atsevišķos gadījumos, kas līdzinās procedūrai, ko Šveices patvēruma procedūrā izmanto kopš 2019. gada. Tādējādi īsā laikposmā būtu iespējams pieņemt vairāk lēmumu nekā saistībā ar aizsardzības kvotu. Tas, pirmkārt, palīdzēs atslogot pierobežas zonu vietējās un reģionālās pašvaldības. Turklāt šis modelis nodrošinās iespēju ātri pieņemt lēmumus gadījumos, kad tiek atzīta aizsardzības nepieciešamība, un tādējādi būs iespējams ilgtermiņā ātrāk integrēt viennozīmīgi neaizsargātas personas, piemēram, jūrā izglābtās personas, kurām ir tiesības uz starptautisko aizsardzību.

19. grozījums

COM(2020) 611 final – 14. punkts, 40. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

b)	panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

b)	panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

“c)	pamatojoties uz sākotnējās iztaujāšanas secinājumiem, katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par pieteikuma iesniedzēja pieteikumu var pieņemt īsā laikposmā, un pieteikuma noraidīšanas gadījumā pamatoti ir iespējama ātra atgriešana mītnes valstī vai trešā valstī, kas ir gatava uzņemt attiecīgo personu. ”;

Pamatojums

20. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts izskata pieteikumu robežprocedūrā 1. punktā minētajos gadījumos, kuros pastāv 40. panta 1. punkta c), f) vai i) apakšpunktā minētie apstākļi .	Dalībvalsts izskata pieteikumu robežprocedūrā 1. punktā minētajos gadījumos, kuros pastāv apstākļi, kas minēti 40. panta 1. punkta f) vai i) apakšpunktā , un c) apakšpunktā – tikai tad, ja konkrētajā gadījumā ir paredzams ātrs lēmums un atgriešana .

Pamatojums

Tas atvieglotu vietējo un reģionālo pašvaldību slogu, jo tajās pieteikumu iesniedzēji ir izmitināti patvēruma procedūras izskatīšanas laikā.

21. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Nepavadītiem nepilngadīgajiem un nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 12 gadiem, un viņu ģimenes locekļiem robežprocedūru var piemērot tikai gadījumos, kas minēti 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā.	Nepilngadīgajiem un viņus pavadošajiem ģimenes locekļiem robežprocedūru var piemērot tikai gadījumos, kas minēti 40. panta 5. punkta b) apakšpunktā , vai gadījumos, kad pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 40. panta 5. punkta c) apakšpunktu, ir sagaidāma ātra starptautiskās aizsardzības piešķiršana . Robežprocedūras laikā nepilngadīgos nedrīkstētu apcietināt.

Pamatojums

Starptautiskajās tiesībās paredzētā nepilngadīgo aizsardzība vienādi attiecas uz visām personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Tāpēc īpašās procedūras būtu jāpiemēro tikai tad, ja tas ir nepilngadīgās personas interesēs vai konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti nopietnu apsvērumu dēļ priekšlikuma 40. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē (“Drauds valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai”). Procesuālu iemeslu dēļ apcietināšanu nedrīkstētu pieļaut. Šis virziens, kura pamatā ir nepilngadīgo labjutība un dalībvalstu drošības intereses, atbilst RK iepriekšējām nostājām.

22. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nepiemēro robežprocedūru vai jebkurā procedūras posmā pārtrauc to piemērot, ja:

(..)

b)	atbalstu, kas nepieciešams pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām procesuālām vajadzībām, nevar sniegt 14. punktā minētajās vietās;

b)	pieteikuma iesniedzējiem ir īpašas procesuālās vajadzības; izņemot gadījumus, kad atsevišķā gadījumā ir konstatēts, ka 14. punktā minētajās vietās ir iespējams sniegt nepieciešamo atbalstu ;

Pamatojums

Personām ar īpašām procesuālām vajadzībām atsevišķos gadījumos ir jābūt pieejamiem attiecīgiem atbalsta pasākumiem, pretējā gadījumā viņu pieteikumus nedrīkst nosūtīt izskatīšanai robežprocedūrā.

23. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 11. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Robežprocedūrai jābūt pēc iespējas īsai, vienlaikus nodrošinot pieteikumu pilnīgu un taisnīgu izskatīšanu. Tā ietver 2. un 3. punktā minēto lēmumu un attiecīgā gadījumā visus lēmumus par pārsūdzību, un to pabeidz 12 nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas. Pēc minētā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad piemērojams 41.a panta 1. punkts.

Atkāpjoties no 34. pantā, 40. panta 2. punktā un 55. pantā noteiktajiem termiņiem, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka izskatīšanas procedūras un pārsūdzības procedūras ilgumu, kuri nodrošina, ka gadījumā, ja tiek pārsūdzēts lēmums, ar ko pieteikumu robežprocedūrā noraida, lēmumu par šādu pārsūdzību pieņem 12 nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas.

Lai samazinātu spiedienu uz pierobežas reģioniem, robežprocedūrai jābūt pēc iespējas īsai, vienlaikus nodrošinot pieteikumu pilnīgu un taisnīgu izskatīšanu. Tā ietver 2. un 3. punktā minēto lēmumu un attiecīgā gadījumā visus lēmumus par pārsūdzību, un to pabeidz 8 nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas. Pēc minētā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj doties tālāk dalībvalsts teritorijā, izņemot gadījumus, kad piemērojams 41.a panta 1. punkts. Atkāpjoties no 34. pantā, 40. panta 2. punktā un 55. pantā noteiktajiem termiņiem, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka izskatīšanas procedūras un pārsūdzības procedūras ilgumu, kuri nodrošina, ka gadījumā, ja tiek pārsūdzēts lēmums, ar ko pieteikumu robežprocedūrā noraida, lēmumu par šādu pārsūdzību pieņem 8 nedēļās no pieteikuma reģistrēšanas dienas.

Pamatojums

20 nedēļu ilgs laiks ir pārmērīgi garš, lai pieteikumu iesniedzējiem būtu pienākums palikt tranzīta zonā, jo tas uzliktu nesamērīgu slogu pierobežas reģioniem. Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 14. maija nolēmumā par Ungārijas tranzīta zonu norādīja, ka “īpašās procedūras ir jāveic saprātīgā termiņā” un ka jau pēc četrām nedēļām ir jānodrošina piekļuve parastajai procedūrai. Tā kā atrašanās tranzīta zonā nozīmē brīvības ierobežošanu, robežas procedūras tranzīta zonā ir jāveic ātri. Astoņu nedēļu periods, kas vienāds ar divkāršu pašlaik atļauto laiku atbilstoši Patvēruma procedūru direktīvas 43. pantam (4 nedēļas), visticamāk tiktu uzskatīts par nesamērīgi ilgu gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā. Astoņu nedēļu termiņš ir pietiekami ilgs, lai patvēruma procedūru izpildītu liekākajā daļā gadījumu. Ja procedūra noslēdzas ar negatīvu lēmumu, papildu astoņas nedēļas ir paredzētas atgriešanas procedūrai. Ja procedūru kopējais garums pārsniedz trīs mēnešus, visticamāk atgriešana nevar notikt nekavējoties kā paredzēts robežprocedūrā.

24. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 13. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieteikumu, uz kuriem attiecas robežprocedūra, izskatīšanas laikā pieteikuma iesniedzējus patur pie ārējās robežas vai tranzīta zonās vai to tuvumā. Katra dalībvalsts vēlākais [divus mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo Komisijai vietas pie ārējām robežām, ārējās robežas vai tranzīta zonu tuvumā, kur tiks veikta robežprocedūra, t. sk. piemērojot 3. punktu, un nodrošina, ka minēto vietu kapacitāte ir pietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas minētais punkts. Ja vietas, kurās piemēro robežprocedūru, mainās, par to paziņo Komisijai divus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Pieteikumu, uz kuriem attiecas robežprocedūra, izskatīšanas laikā pieteikuma iesniedzējus patur pie ārējās robežas vai tranzīta zonās vai to tuvumā. Katra dalībvalsts vēlākais [divus mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo Komisijai vietas pie ārējām robežām, ārējās robežas vai tranzīta zonu tuvumā, kur tiks veikta robežprocedūra, t. sk. piemērojot 3. punktu, un nodrošina, ka minēto vietu kapacitāte ir pietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas minētais punkts. Šim paziņojumam pievieno ziņojumu par apspriešanos ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kuru teritorijās šo procedūru ir paredzēts īstenot. Ja vietas, kurās piemēro robežprocedūru, mainās, par to paziņo Komisijai divus mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

25. grozījums

COM(2020) 611 final – 15. punkts, 41. panta 14. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Situācijās, kad to vietu kapacitāte, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 14. punktu, īslaicīgi ir nepietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas 3. punkts, dalībvalstis var izraudzīties citas vietas dalībvalsts teritorijā un, paziņojot tās Komisijai, pagaidu kārtā un uz īsāko nepieciešamo laiku tajās izmitināt pieteikuma iesniedzējus.

Situācijās, kad to vietu kapacitāte, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 14. punktu, īslaicīgi ir nepietiekama, lai apstrādātu pieteikumus, uz kuriem attiecas 3. punkts, dalībvalstis, iepriekš uzklausot kompetentās vietējās un reģionālās iestādes, var izraudzīties citas vietas dalībvalsts teritorijā un, paziņojot tās Komisijai, pagaidu kārtā un uz īsāko nepieciešamo laiku tajās izmitināt pieteikuma iesniedzējus.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

26. grozījums

COM(2020) 611 final – 16. punkts, 41.a panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minētās personas uz laiku, kas nepārsniedz 12 nedēļas, patur vietās pie ārējās robežas vai tranzīta zonās, vai to tuvumā; ja dalībvalsts nevar viņus izmitināt minētajās vietās, tā var izmantot citas vietas savā teritorijā. 12 nedēļu laikposms sākas no brīža, kad pieteikuma iesniedzējam, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam vairs nav tiesību palikt vai vairs nav atļauts palikt.

Šā panta 1. punktā minētās personas uz laiku, kas nepārsniedz 8 nedēļas, izmitina vietās pie ārējās robežas vai tranzīta zonās, vai to tuvumā; ja dalībvalsts nevar viņus izmitināt minētajās vietās, tā pēc apspriešanās ar kompetento vietējo vai reģionālo pašvaldību var izmantot citas vietas savā teritorijā. 8 nedēļu laikposms sākas no brīža, kad pieteikuma iesniedzējam, trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam vairs nav tiesību palikt vai vairs nav atļauts palikt.

Pamatojums

Plānojot robežprocedūru izpildes vietas, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības. Arī atgriešanas procedūrai būtu jāparedz ne vairāk kā 8 nedēļas, lai atslogotu pierobežas reģionus. Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 14. maija nolēmumā par Ungārijas tranzīta zonu norādīja, ka “īpašās procedūras ir jāveic saprātīgā termiņā” un ka jau pēc četrām nedēļām ir jānodrošina piekļuve parastajai procedūrai. Tā kā atrašanās tranzīta zonā nozīmē brīvības ierobežošanu, robežas procedūras tranzīta zonā ir jāveic ātri. Astoņu nedēļu periods, kas vienāds ar divkāršu pašlaik atļauto laiku atbilstoši Patvēruma procedūru direktīvas 43. pantam (4 nedēļas), visticamāk tiktu uzskatīts par nesamērīgi ilgu gan Eiropas Savienības Tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā. Astoņu nedēļu termiņš ir pietiekami ilgs, lai patvēruma procedūru izpildītu liekākajā daļā gadījumu. Ja procedūra noslēdzas ar negatīvu lēmumu, papildu astoņas nedēļas ir paredzētas atgriešanas procedūrai. Ja procedūru kopējais garums pārsniedz trīs mēnešus, visticamāk atgriešana nevar notikt steidzami kā paredzēts robežprocedūrā. Patvēruma procedūras regulas 2016. gada priekšlikuma 34. pantā ir paredzēts, ka lēmumi par pieļaujamību un par trešās valsts nolīgumu izmantošanu ir jāpieņem viena mēneša laikā. Tāpēc no likumības viedokļa paredzēt laikposmu, kas pārsniedz divus mēnešus nav pamata. Ir svarīgi paredzēt īstu laiku, jo atgriešanai visdrīzāk ir jānotiek pēc ātras procedūras ar minimālu gaidīšanu. Turklāt visā priekšlikumā būtu jāizmanto vienoti termini, un vajadzētu izvairīties no neviennozīmīgu terminu, tādu kā “paturēt” izmantošanas, jo tie varētu radīt asociāciju ar faktisku aizturēšanu, un tie būtu jāaizstāj ar juridiski precīzu formulējumu, piemēram, “izmitināt” atbilstoši pārskatītai Uzņemšanas apstākļu direktīvai.

27. grozījums

COM(2020) 611 final – 18. punkts, 53. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts saistībā ar robežprocedūru, dalībvalstis paredz tikai vienu pārsūdzības līmeni.

Attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts saistībā ar robežprocedūru dalībvalstis paredz tiesību aizsardzību saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu . Pārsūdzībām piemēro valstu tiesību aktos paredzētos termiņus saskaņā ar 55. pantu. Pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības palikt teritorijā pārsūdzības laikā un līdz tiesiskās aizsardzības procedūras iznākumam saskaņā ar 54. pantu.

Pamatojums

Stingrs ierobežojums izmantot tikai vienu pārsūdzības līmeni un stingrais robežprocedūru termiņš ir pretrunā dalībvalstu kompetencei, jo tās ir procesuāli autonomas saistībā ar tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu robežprocedūras kontekstā. Tomēr tām ir jāievēro Pamattiesību hartas 47. pants atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai, kas paredz, ka noteikumiem par tiesisko aizsardzību ir jāatbilst nediskriminācijas, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principiem. Tas nozīmē, ka nav atļauta diskriminācija salīdzinājumā ar citiem patvēruma meklētājiem un nevienlīdzīga attieksme, ņemot vērā citas salīdzināmas administratīvās procedūras. Grozījuma mērķis ir nodrošināt atbilstību šiem noteikumiem. Tieši tāpat arī termiņu, kura laikā ir jāsniedz atbilde uz pārsūdzību, nevar noteikt vienādu Eiropas Savienības līmenī un tāpēc to ir labāk saistīt ar valstu administratīvo tiesību noteikumiem.

28. grozījums

COM(2020) 612 final – 12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīnings būtu jāveic pie ārējās robežas vai tās tuvumā , pirms attiecīgajām personām atļauj ieceļot teritorijā . Dalībvalstīm būtu jāpiemēro pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai liegtu attiecīgajām personām ieceļot teritorijā skrīninga laikā. Atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams, tie var ietvert aizturēšanu, ievērojot valsts tiesību aktus, kas reglamentē šo jautājumu.

Skrīnings būtu jāveic pie ārējās robežas vai tās tuvumā. Dalībvalstīm būtu jāpiemēro pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai liegtu attiecīgajām personām doties tālāk teritorijā skrīninga laikā. Atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams, izņemot gadījumus, kad ir iesaistīti nepilngadīgie, tie var ietvert aizturēšanu, ievērojot valsts tiesību aktus, kas reglamentē šo jautājumu. Ja skrīninga procedūras rezultātā tālāka ceļa turpināšana netiek ļauta, piemēro Šengenas Robežu kodeksa 14. pantu .

Pamatojums

Starptautiskie tiesību akti nepieļauj brīvības atņemšanu bērniem administratīvu iemeslu dēļ un Eiropas Savienības tiesas skatījumā migrācijas kontekstā nepilngadīgie nedrīkst tikt sistemātiski uzskatīti par pieaugušajiem. Ceļa turpināšana pēc skrīninga ir pilnībā jāpamato atbilstoši Šengenas Robežu kodeksam.

29. grozījums

COM(2020) 612 final – 20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānosaka skrīningam piemērotas vietas pie ārējās robežas vai tās tuvumā atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kā arī personas, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, var ātri nodot skrīningam. Ar skrīningu saistītās darbības var veikt karsto punktu zonās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 23. punktā23.

Dalībvalstīm būtu jānosaka skrīningam piemērotas vietas , ņemot vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu atzinumus, atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kā arī personas, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, var ātri nodot skrīningam. Ar skrīningu saistītās darbības var veikt karsto punktu zonās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 23. punktā23.

Pamatojums

Būtu jāļauj dalībvalstīm izvēlēties piemērotas vietas, ņemot vērā valsts situāciju un iespējas. Izmantojot decentralizācijas iespējas, tām jo īpaši vajadzētu ņemt vērā to reģionu īpašo slogu, kuri atrodas ārējo robežu tuvumā. Turklāt, plānojot vietas skrīninga veikšanai, ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

30. grozījums

COM(2020) 612 final – 24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīninga beigās par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu jāaizpilda iztaujāšanas veidlapa. Veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešana – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek nosūtīta. Pirmajā gadījumā par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu arī jānorāda elementi, kas varētu šķist būtiski, lai noteiktu, vai kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā pieteikums paātrinātai izskatīšanas procedūrai vai robežprocedūrai.

Skrīninga beigās par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu jāaizpilda iztaujāšanas veidlapa. Veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešana , kā arī attiecīgos gadījumos papildus jānosūta iestādēm, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par cilvēku veselības un drošības aizsardzību, un/vai iestādēm, kas atbild par īpaši neaizsargātu personu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo vai sieviešu, kuras ceļo vienas, aizsardzību – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek nosūtīta. Pirmajā gadījumā par skrīningu atbildīgajām iestādēm būtu arī jānorāda elementi , jo īpaši iespējamā īpašā neaizsargātība , kas varētu šķist būtiski, lai noteiktu, vai kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā pieteikums paātrinātai izskatīšanas procedūrai vai robežprocedūrai.

Pamatojums

Pamatotu veselības un drošības apsvērumu gadījumos veidlapa būtu jānosūta arī attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Arī tad, ja ir paredzēta šo iestāžu piedalīšanās skrīninga procedūrā, būtu jānodrošina, ka arī šīs iestādes saņem visu attiecīgo informāciju. Tāpat būtu jārīkojas gadījumos, kad skrīninga laikā konstatē īpašu neaizsargātību un valsts tiesību aktos atbildīgā iestāde ir noteikta nevis minētā kompetentā iestāde, bet gan cita iestāde, kā tas, piemēram, parasti notiek gadījumos, kad iesaistīti bērni vai, iespējams, cilvēku tirdzniecības upuri vai citas grupas. Īpaši svarīgi ir ņemt vērā neaizsargātākās grupas, kuras visā migrācijas procesā var tikt ļaunprātīgi izmantotas, piemēram, nepavadīti nepilngadīgi vai vientuļas sievietes.

31. grozījums

COM(2020) 612 final – 3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Skrīnings pie ārējās robežas

1. Šī regula attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir:

aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot trešo valstu valstspiederīgos, par kuriem dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus saskaņā ar Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punktu tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums, vai

b)	izkāpuši krastā kādas dalībvalsts teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

b)	izkāpuši krastā kādas dalībvalsts teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.

Minētajām personām veic skrīningu neatkarīgi no tā, vai tās ir pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai.

Minētajām personām veic skrīningu iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota atteikt ieceļošanu, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. panta 2. punktā, neatkarīgi no tā, vai tās ir pieteikušās starptautiskajai aizsardzībai.

Pamatojums

Ieviešot skrīninga procedūru, tiek ieviesta vēl viena darbība migrācijas pārvaldības procesos, kas daudzām dalībvalstīm pie ārējām robežām jau rada milzīgu slogu. Lai novērstu, ka ir vajadzīga atsevišķa procedūra, kas radītu ievērojamu papildu slogu, īpaši dalībvalstīm ar ārējām robežām, Reģionu komiteja ierosina šo procedūru iekļaut robežkontroles procedūrā un to uzticēt attiecīgajām valsts iestādēm, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir pilnvarotas atteikt ieceļošanu, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. panta 2. punkta 2. daļā, gadījumos, kad skrīnings pie ārējām robežām ir saistīts ar ieceļošanas noteikumiem neatbilstīgu ieceļošanu. Iekļaujot skrīningu robežkontroles procesā un robežu iestāžu uzdevumos, var labāk nodrošināt vēlamās skrīninga funkcijas īstenošanu, proti, aizturētās personas ir iespējams pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz attiecīgajām procedūrām, kuras iespējams sākt uzreiz un bez liekas kavēšanās. Tā kā 3. pantā minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem var piemērot trīs procedūras (ieceļošanas atteikums, nosūtīšana iestādēm, kas atbild par atgriešanas procedūru, nosūtīšana patvēruma iestādēm vai dalībvalstij, kas saskaņā ar solidaritātes mehānismu atbild par patvēruma procedūru), no kurām viena ir izraidīšana pie robežas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 14. pantu, iekļaujot skrīninga procedūru, tiek nodrošināta vienota procedūra un skrīninga sasaiste ar iespējamo ieceļošanas atteikumu, tādējādi ievērojami vienkāršojot šīs procedūras efektīvu izpildi. Turklāt tādā gadījumā, neveicot papildu darbības, skrīninga rezultātu var iekļaut ieceļošanas atteikuma lēmumā.

32. grozījums

COM(2020) 612 final – 5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Skrīnings teritorijā

Dalībvalstis veic skrīningu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, ja nav pazīmju, ka viņi ir šķērsojuši ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā atļautā veidā. Lai mazinātu spiedienu uz dalībvalstu pārvaldes iestādēm, ir jānovērš skrīninga funkciju daļu dublēšanās kā, piemēram, starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā.

Pamatojums

Skrīnings ir jāveic atsevišķi un tikai nepieciešamības gadījumā. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā dažas skrīninga funkcijas (identificēšana, īpašās aizsardzības vajadzības) ir paredzētas Eurodac pienākumos un Uzņemšanas apstākļu direktīvai un skrīningam vajadzētu būt daļai no šīm procedūrām.

33. grozījums

COM(2020) 612 final – 6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. pants

Prasības attiecībā uz skrīningu

1. Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic vietās , kas atrodas pie ārējām robežām vai to tuvumā .

1. Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic piemērotās vietās attiecīgajā dalībvalstī . Šīs vietas nosaka, uzklausot kompetento vietējo vai reģionālo iestādi.

2. Gadījumos, kas minēti 5. pantā, skrīningu veic jebkurā piemērotā vietā dalībvalsts teritorijā.

2. Gadījumos, kas minēti 5. pantā, skrīningu veic jebkurā piemērotā vietā dalībvalsts teritorijā. Šīs vietas nosaka, uzklausot kompetento vietējo vai reģionālo iestādi.

3. Gadījumos, kas minēti 3. pantā, skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz piecu dienu laikā pēc aizturēšanas ārējo robežu zonā, izkāpšanas krastā attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai ierašanās robežšķērsošanas vietā. Izņēmuma gadījumos, ja vienlaikus ir jāpārbauda nesamērīgi liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kā rezultātā minētajā termiņā skrīningu praktiski pabeigt nav iespējams, šo piecu dienu termiņu var pagarināt par ne vairāk kā vēl piecām dienām.

Šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 603/2013 14. panta 1. un 3. punkts, ja tās fiziski uzturas pie ārējās robežas vairāk nekā 72 stundas, skrīninga ilgumu samazina līdz divām dienām.

Jebkurā gadījumā jānodrošina, ka tiek pienācīgi izvērtēts katrs atsevišķais gadījums, lai procedūras īstenošanā nepieļautu diskriminējošu praksi.

4. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par 3. punktā minētajiem ārkārtas apstākļiem. Tās arī informē Komisiju, tiklīdz skrīninga perioda pagarināšanas iemesli ir novērsti.

5. Šīs regulas 5. pantā minēto skrīningu veic nekavējoties un jebkurā gadījumā pabeidz trīs dienu laikā pēc aizturēšanas.

6. Skrīningā ietilpst šādi obligāti elementi:

a)	9. pantā minētā sākotnējā veselības un neaizsargātības pārbaude;

b)	10. pantā minētā identifikācija;

c)	14. panta 6. punktā minētā biometrisko datu reģistrēšana attiecīgajās datubāzēs, ja tā vēl nav veikta;

d)	11. pantā minētā drošības pārbaude;

e)	13. pantā minētā iztaujāšanas veidlapas aizpildīšana;

f)	14. pantā minētā nodošana atbilstošajai procedūrai.

a)	9. pantā minētā sākotnējā veselības un neaizsargātības pārbaude;

b)	10. pantā minētā identifikācija;

c)	14. panta 6. punktā minētā biometrisko datu reģistrēšana attiecīgajās datubāzēs, ja tā vēl nav veikta;

d)	11. pantā minētā drošības pārbaude;

e)	13. pantā minētā iztaujāšanas veidlapas aizpildīšana;

f)	14. pantā minētā nodošana atbilstošajai procedūrai.

7. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas veic skrīningu.

7. Dalībvalstis saskaņā ar 3. un 5. pantu izraugās kompetentās iestādes, kas veic skrīningu.

Dalībvalstis norīko kvalificētu medicīnas personālu, kas veic 9. pantā paredzēto veselības pārbaudi. Vajadzības gadījumā iesaista arī valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu referentus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumos.

Eksperti vai sadarbības koordinatori un vienības, ko izvietojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] savu pilnvaru ietvaros var palīdzēt vai sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm skrīninga veikšanā.

Pamatojums

Būtu jāļauj dalībvalstīm izvēlēties piemērotas vietas, ņemot vērā valsts situāciju un iespējas. Izmantojot decentralizācijas iespējas, tām jo īpaši vajadzētu ņemt vērā to reģionu īpašo slogu, kuri atrodas ārējo robežu tuvumā. Plānojot vietas skrīninga veikšanai, ir pienācīgi jāņem vērā kompetento vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

Procedūras īstenošana nedrīkst būt diskriminējoša. Lai izvairītos no atbildības dublēšanas, kompetentās iestādes izraugās, ņemot vērā 3. un 5. pantā ieteiktos nosacījumus.

34. grozījums

COM(2020) 612 final – 9. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja ir pazīmes, kas liecina par neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām, attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais saņem savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu, ņemot vērā viņa fizisko un garīgo veselību. Nepilngadīgajiem atbalstu sniedz personāls, kas ir apmācīts un kvalificēts darbam ar nepilngadīgajiem, un sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm.

Ja ir pazīmes, kas liecina par neaizsargātību vai īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām, attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais saņem speciālu konsultatīvo dienestu vai kompetento iestāžu sniegtu savlaicīgu un atbilstīgu atbalstu, ņemot vērā viņa fizisko un garīgo veselību , nodrošinot arī atbilstošu profesionāļu pieejamību, lai reaģētu uz īpašajām vajadzībām, kas ir konkrētām trešo valstu valstspiederīgo grupām, piemēram, grūtniecēm, ar dzimumu saistītas vai seksuālas vardarbības upuriem, personām ar invaliditāti un LGBTIK personām . Nepilngadīgajiem atbalstu sniedz personāls, kas ir apmācīts un kvalificēts darbam ar nepilngadīgajiem, un sadarbībā ar bērnu aizsardzības iestādēm. Tādēļ par nepilngadīgo klātbūtni nekavējoties ir jāziņo valsts iestādēm, kas atbild par bērnu aizsardzību. Nepilngadīgām nepavadītām personām skrīningu neveic, šīs personas nekavējoties nosūta uz kompetentajām bērnu aizsardzības iestādēm. Ja ir pazīmes, kas liecina par nopietniem drošības apsvērumiem 40. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē, papildus informē kompetentās iestādes.

Pamatojums

Konstatējot īpašu neaizsargātību, lai laikus nodrošinātu lietpratīgu atbalstu, atbalsta sniegšanai ir jāpiesaista kvalificēti konsultanti vai iestādes, kas atbild par šādu personu aizsardzību. Turklāt ir jānodrošina, ka kompetentajām bērnu aizsardzības iestādēm nekavējoties tiek ziņots par nepilngadīgu personu klātbūtni. Nepavadītas un nepilngadīgas personas ir jānosūta uz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu veikt aizsardzības un atbalsta pasākumus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās, Eiropas un valsts tiesību aktos, un jo īpaši – piesaistīt aizbildni vai aprūpētāju. LGTBIK personas ir pēdējā no visneaizsargātākajām migrantu grupām. Patlaban minētās personas Eiropā ierodas lielā skaitā, un mums trūkst reālu aizsardzības sistēmu.

35. grozījums

COM(2020) 612 final – 14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
14. pants	14. pants
Skrīninga rezultāti	Skrīninga rezultāti
(..)	(..)
2. Trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kopā ar šīs regulas 13. pantā minēto veidlapu tiek nosūtīti uz iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] XY. pantā. Šajā gadījumā iestādes, kas veic skrīningu, iztaujāšanas veidlapā norāda visus elementus, kas sākotnēji šķiet būtiski , lai attiecīgos trešo valstu valstspiederīgos novirzītu uz paātrināto pieteikumu izskatīšanas procedūru vai robežprocedūru.	2. Trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kopā ar šīs regulas 13. pantā minēto veidlapu tiek nosūtīti uz iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] XY. pantā. Šajā gadījumā iestādes, kas veic skrīningu, iztaujāšanas veidlapā norāda visus elementus, kurus sākotnēji uzskata par tādiem, kas veicina vai kavē to , lai attiecīgos trešo valstu valstspiederīgos novirzītu uz paātrināto pieteikumu izskatīšanas procedūru vai robežprocedūru. Jo īpaši ir jānorāda konstatētie aizdomīgie gadījumi vai īpaša neaizsargātība, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo gadījumā.
(..)	(..)
7. Ja 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos novirza uz atbilstīgu patvēruma vai atgriešanas procedūru, skrīnings beidzas. Ja visas pārbaudes nav pabeigtas 6. panta 3. un 5. punktā minētajos termiņos, skrīningu attiecībā uz šo personu tomēr beidz un novirza viņu uz attiecīgo procedūru.	7 . Attiecīgos gadījumos tiek informētas arī iestādes, kas atbild par veselības, drošības aizsardzību vai īpašu personu grupu aizsardzību, un attiecīgās personas tiek nosūtītas uz šīm iestādēm, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.
	8 . Ja 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos trešo valstu valstspiederīgos novirza uz atbilstīgu patvēruma vai atgriešanas procedūru, skrīnings beidzas. Ja visas pārbaudes nav pabeigtas 6. panta 3. un 5. punktā minētajos termiņos, skrīningu attiecībā uz šo personu tomēr beidz un novirza viņu uz attiecīgo procedūru.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka personas, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība, nenosūtītu uz robežprocedūru vai paātrināto procedūru, kas šajos gadījumos radītu tikai ievērojamas juridiskas un praktiskas grūtības, ir jāprecizē, ka šīs personas ir jānosūta uz patvēruma iestādi, lai tā varētu lemt par procedūras veidu. Nosūtīšanai jo īpaši saistībā ar veselības un drošības apsvērumiem ir jābūt iespējamai ne vien uz patvēruma iestādi, bet arī uz iestādēm, kas atbild par atgriešanas procedūru. Turklāt būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm noteikt konkrētu atbildību attiecībā uz īpašām personu grupām, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība. Jo īpaši ir svarīgi ņemt vērā īpašos aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi nepavadītiem nepilngadīgiem ārvalstniekiem.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā

36. grozījums

COM(2020) 613 final – 11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītie procedūras noteikumi par pārcelšanas veikšanu un atgriešanas sponsorēšanu būtu jāpiemēro, lai krīzes situācijā nodrošinātu solidaritātes pasākumu pienācīgu īstenošanu, kaut gan tie būtu jāpielāgo, ņemot vērā minētās situācijas nopietnību un steidzamību. Nepavadīti nepilngadīgie it sevišķi būtu pēc iespējas ātrāk jāpārvieto uz tām dalībvalstīm, kuras par viņiem atbild, vai citur ES teritorijā, ja viņiem ir ģimenes locekļi citās ES dalībvalstīs.

Pamatojums

RK jau sen ir uzskatījusi, ka ir jāuzlabo nepavadītu nepilngadīgo tiesību nodrošināšana, un tas izriet no (juridiskas) nepieciešamības piešķirt prioritāti bērna interesēm. ES ir jāpalīdz nogādāt nepavadītus nepilngadīgos uz citām dalībvalstīm, ja viņiem tajās ir ģimenes locekļi, lai mazinātu spiedienu uz pierobežas reģioniem un rīkotos saskaņā ar solidaritāti un kopīgu atbildību, kas būtu jāatbalsta jaunajā paktā.

37. grozījums

COM(2020) 613 final – 14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstīm nodrošinātu elastību, kas vajadzīga, saskaroties ar lielu migrantu pieplūdumu, kuri izsaka nodomu iesniegt patvēruma pieteikumu, būtu plašāk jāpiemēro ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. pantu izveidotā robežprocedūra, un patvēruma krīzes pārvaldības procedūrai būtu jāļauj dalībvalstīm robežprocedūras ietvaros pieņemt lēmumu par pieteikuma pamatotību arī gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijis tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru pozitīvo starptautiskās aizsardzības piešķiršanas lēmumu attiecība pret visiem no šīs valsts saņemtajiem pieteikumiem Savienības mērogā nepārsniedz 75 % . Līdz ar to, piemērojot krīzes robežprocedūru, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. pantā paredzēto robežprocedūru, bet tās varētu robežprocedūru piemērot plašāk, attiecinot to arī uz to trešo valstu valstspiederīgajiem, kurās ES mēroga vidējais atzīšanas rādītājs ir augstāks par 20 %, bet zemāks par 75 %.

Pamatojums

Problemātiskās situācijās robežprocedūras rada papildslogu pierobežas reģioniem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, konsultējoties ar Komisiju, atteikties no robežprocedūrām, lai efektīvi pārvaldītu ieceļošanu, un patvēruma procedūras apstrādāt savā teritorijā ārpus pierobežas rajoniem.

38. grozījums

COM(2020) 613 final – 16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes situācijā, ņemot vērā iespējamo spriedzi patvēruma sistēmā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai neļaut savā teritorijā ieceļot pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem attiecas robežprocedūra,

ilgāku laiku, nekā noteikts Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punktā. Tomēr procedūras būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk, un jebkurā gadījumā laikposmi būtu jāpagarina tikai par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas ; ja minētās procedūras nevar pabeigt līdz minētā pagarinātā laikposma beigām, būtu jāatļauj pieteikuma iesniedzējiem ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru .

Krīzes situācijā, ņemot vērā iespējamo spriedzi patvēruma sistēmā, tomēr rēķinoties ar spriedzi šādas krīzes skartajos reģionos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai neļaut doties tālāk savā teritorijā pieteikuma iesniedzējiem, uz kuriem attiecas robežprocedūra, ilgāku laiku, nekā noteikts Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punktā. Tomēr procedūras būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzāk, un jebkurā gadījumā laikposmi būtu jāpagarina tikai par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas; Ja procedūras nav iespējams pabeigt līdz minētā pagarinātā laikposma beigām, pieteikuma iesniedzēji drīkst doties tālāk dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

Pamatojums

Robežprocedūras pagarināšanu nevajadzētu īstenot, ja nav ņemta vērā ietekme uz reģioniem.

39. grozījums

COM(2020) 613 final – 23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apturēt to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus iesniegušas no trešām valstīm pārvietotas personas, kas nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī, kurā tās apdraudētu augsts risks tikt pakļautām plaši izplatītai vardarbībai bruņota konflikta ārkārtas situācijās. Šādā gadījumā minētajām personām būtu jāpiešķir tūlītējas aizsardzības statuss. Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai piešķirt tūlītējas aizsardzības statusu bērniem un īpaši neaizsargātām personām, kā arī citām cilvēku grupām, kurām ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm būtu jāatsāk to pieteikuma izskatīšana ne vēlāk kā vienu gadu pēc izskatīšanas apturēšanas.

Pamatojums

Situācijās, uz kurām attiecas Krīzes regula, bērniem un cilvēkiem ar īpašām aizsardzības vajadzībām ir nepieciešams vismaz minimāls uzturēšanās drošības līmenis. Atbilstoši subsidiaritātes principam dalībvalstīm ir iespēja atļaut trešo valstu valstspiederīgajiem palikt savā teritorijā uz cita pamata atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajam.

40. grozījums

COM(2020) 613 final – 1. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“1. pants

Priekšmets

(..)

2. Šīs regulas nolūkos ar krīzes situāciju saprot:

ārkārtas situāciju, kurai raksturīgs tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku masveida pieplūdums, kas neatbilstīgi ierodas kādā dalībvalstī vai izkāpj krastā tās teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kura, ņemot vērā tās raksturu un mērogu salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un IKP, neļauj darboties dalībvalsts patvēruma, uzņemšanas vai atgriešanas sistēmai un var nopietni ietekmēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas vai Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītā kopējā satvara darbību, vai

ārkārtas situāciju, kurai raksturīgs tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku masveida pieplūdums, kas neatbilstīgi ierodas kādā dalībvalstī vai izkāpj krastā tās teritorijā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kura, ņemot vērā tās raksturu un mērogu salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un IKP, neļauj darboties dalībvalsts vietējā, reģionālā un/vai valsts līmeņa patvēruma, uzņemšanas vai atgriešanas sistēmai un var nopietni ietekmēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas vai Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldība] izklāstītā kopējā satvara darbību, vai

b)	nenovēršamu šādas situācijas iestāšanās risku.

b)	nenovēršamu šādas situācijas iestāšanās risku.

Pamatojums

Slodze, ko rada lielais ieceļotāju un pieteikumu skaits, bieži vien ir reģionāla un jo īpaši ir atkarīga no (ie)ceļošanas maršrutiem. Lai uzsvērtu, ka procentuālā ziņā dalībvalsts patvēruma sistēma valsts līmenī vēl spēj darboties, bet tomēr var būt tādas vietas un reģioni, kuros tā vairs nedarbojas, un ka šī nespēja darboties vietējā līmenī var radīt lielas problēmas saistībā ar pakalpojumu sniegšanu vai pat nespēju tos izpildīt, vietējās vai reģionālās sistēmas darbības ierobežojums arī būtu jādefinē kā krīzes situācija, ja attiecīgajām personām tā rada tādas pašas sekas.

41. grozījums

COM(2020) 613 final – 4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajā krīzes situācijā, ievērojot 3. pantā izklāstītās procedūras, dalībvalstis attiecībā uz šā panta piemērošanas laikposmā paustajiem pieteikumiem drīkst šādi atkāpties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta:

atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis drīkst robežprocedūrā lemt par pieteikuma pamatotību ne tikai Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 40. panta 1. punktā minētajos gadījumos, bet arī tajos gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai – bezvalstnieku gadījumā – bijis tādas trešās valsts pastāvīgais iedzīvotājs, attiecībā uz kuru atbildīgās iestādes pozitīvo starptautiskās aizsardzības piešķiršanas lēmumu īpatsvars saskaņā ar Eurostat jaunākajiem pieejamajiem Savienības mēroga gada datiem ir bijis 75 % vai zemāks ;

a)	atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis , saskaņojot ar Komisiju, drīkst neveikt robežprocedūru ;

atkāpjoties no Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punkta, maksimālo robežprocedūrā pieļaujamo pieteikuma izskatīšanas ilgumu, kas norādīts minētajā pantā, drīkst pagarināt par papildu laikposmu, kas nepārsniedz astoņas nedēļas. Pēc šā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

atkāpjoties sešu Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 41. panta 11. un 13. punkta, maksimālo robežprocedūrā pieļaujamo pieteikuma izskatīšanas ilgumu, kas norādīts minētajā pantā, drīkst pagarināt par papildu laikposmu, kas nepārsniedz sešas nedēļas. Pēc šā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai pabeigtu starptautiskās aizsardzības procedūru.

Pamatojums

Krīzes situācijās robežprocedūras piemērošana var radīt papildu slogu pierobežas reģioniem. Tāpēc dalībvalstīm, saskaņojot ar ES Komisiju, vajadzētu būt iespējai neveikt robežprocedūru, lai efektīvi pārvaldītu ieceļotāju plūsmas. Robežprocedūra būtu jāpagarina tikai par sešām nedēļām, lai pie robežas neradītu (papildu) pārslodzi.

42. grozījums

COM(2020) 613 final – 10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
10. pants	10. pants
Tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršana	Tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršana
1. Krīzes situācijā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtu Komisijas īstenošanas aktu, dalībvalstis var apturēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula] attiecībā uz no trešām valstīm pārvietotajām personām, kuras apdraud augsts risks, ka tās tiks pakļautas plaši izplatītai vardarbībai ārkārtas bruņota konflikta situācijās, un kuras nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī. Tādā gadījumā dalībvalstis attiecīgajām personām piešķir tūlītējas aizsardzības statusu, izņemot, ja minētās personas apdraud dalībvalsts valsts drošību vai sabiedrisko kārtību. Šāds statuss neskar minēto personu starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu attiecīgajā dalībvalstī.	1. Krīzes situācijā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtu Komisijas īstenošanas aktu, dalībvalstis var apturēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula] attiecībā uz no trešām valstīm pārvietotajām personām, kuras apdraud augsts risks, ka tās tiks pakļautas plaši izplatītai vardarbībai ārkārtas bruņota konflikta situācijās, un kuras nespēj atgriezties savā izcelsmes valstī. Tādā gadījumā dalībvalstis attiecīgajām personām piešķir tūlītējas aizsardzības statusu, izņemot, ja minētās personas apdraud dalībvalsts valsts drošību vai sabiedrisko kārtību. Krīzes situācijā dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai piešķirt tūlītējas aizsardzības statusu bērniem un īpaši neaizsargātām personām, kā arī citām cilvēku grupām, kurām ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība, ja tāda ir paredzēta valsts tiesību aktos. Šāds statuss neskar minēto personu starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu attiecīgajā dalībvalstī.

Pamatojums

Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eurodac izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818

43. grozījums

COM(2020) 614 final – 14. punkts, 10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Katra dalībvalsts skrīninga, kā minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], ietvaros iegūst katra vismaz sešus gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja biometriskos datus, ja biometriskos datus nevar iegūt skrīninga ietvaros vai pieteikuma iesniedzējam skrīnings nav piemērots, tos iegūst starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā, reģistrēšanas brīdī un cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc biometrisko datu iegūšanas, nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu.	Katra dalībvalsts skrīninga, kā minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], ietvaros iegūst katra vismaz divpadsmit gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja biometriskos datus, ja biometriskos datus nevar iegūt skrīninga ietvaros vai pieteikuma iesniedzējam skrīnings nav piemērots, tos iegūst starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā, reģistrēšanas brīdī un cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc biometrisko datu iegūšanas, nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu.
Ja piemēro Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 3. panta 1. punktu un persona skrīninga laikā iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir vismaz sešus gadus vecs, katra dalībvalsts izmanto skrīninga laikā iegūtos biometriskos datus un nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu, to dara ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā minētās pieteikuma reģistrācijas.	Ja piemēro Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 3. panta 1. punktu un persona skrīninga laikā iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir vismaz divpadsmit gadus vecs, katra dalībvalsts izmanto skrīninga laikā iegūtos biometriskos datus un nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu, to dara ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā minētās pieteikuma reģistrācijas.
Šā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt biometriskos datus un nosūtīt tos uz CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.	Šā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt biometriskos datus un nosūtīt tos uz CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.

Pamatojums

Vīzu kodeksā ir prasība ņemt pirkstu nospiedumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem no 12 gadu vecuma; tāda pati prasība tiek piemērota bērniem, kuri Eiropas Savienībā ierodas īstermiņa uzturēšanās nolūkā atbilstoši ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS). Eurodac vecuma robežu vienādojot ar Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma robežu tiktu nodrošināta konsekvence un datu drošticamība vidējā un ilgākā termiņā.

44. grozījums

COM(2020) 614 final – 17. punkts, 13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešās valsts, un ko tās nav nosūtījušas atpakaļ vai kas fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā un netiek turēts apcietinājumā, nav ieslodzīts noteiktā vietā vai netiek turēts apsardzībā visu laikposmu no aizturēšanas līdz izraidīšanai, pamatojoties uz lēmumu nosūtīt šo personu atpakaļ.

Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešās valsts, un ko tās nav nosūtījušas atpakaļ vai kas fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā un netiek turēts apcietinājumā, nav ieslodzīts noteiktā vietā vai netiek turēts apsardzībā visu laikposmu no aizturēšanas līdz izraidīšanai, pamatojoties uz lēmumu nosūtīt šo personu atpakaļ.

Pamatojums

45. grozījums

COM(2020) 614 final – 18. punkts, 14. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā.	Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā.

Pamatojums

46. grozījums

COM(2020) 614 final – 19. punkts, 14.a panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no katra vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kas izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, kā definēts Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula].	Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no katra vismaz divpadsmit gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kas izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, kā definēts Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula].

Pamatojums

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērē Komisijas priekšlikumu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, ar ko tā tiecas pārvarēt piecus gadus ilgušo bezizejas situāciju, kuru bija izraisījusi dalībvalstu noraidošā attieksme pret kopējas patvēruma un migrācijas sistēmas izveidi. RK atbalsta to, ka Komisija ir paredzējusi izveidot visaptverošu sistēmu migrācijas, cita starpā bēgļu migrācijas, ilgtspējīgai vadībai, kuras pamatā ir Eiropas vērtības, jo īpaši tādas vērtības kā solidaritāte un cilvēka cieņa, kā arī ES un starptautiskās tiesības (1);

pauž bažas par to, ka jaunā pakta priekšlikumos pietiekami nav ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija un ka dalībvalstīm, kurām ir ES ārējās robežas, atkal ir jābūt galvenajām atbildīgajām par ieceļošanu un reģistrāciju. Šajā ziņā RK kritizē pirmās ieceļošanas kritērija saglabāšanu. Tādēļ, lai patiešām apliecinātu solidaritāti, RK prasa ātri un taisnīgi nosūtīt patvēruma meklētājus uz citām dalībvalstīm un aktīvāk iesaistīt jauno Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, lai nodrošinātu daudzlīmeņu sadarbību, kurā piedalās publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas;

atkārtoti uzsver prasību rast ilgtermiņa risinājumu problēmām saistībā ar neatbilstīgiem ieceļotājiem un aizsardzības meklētāju izmitināšanu atbilstīgi starptautiskajām tiesībām un ES tiesībām, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots neizraidīšanas princips, un visos lēmumos un pasākumos ņemot vērā to cilvēku intereses, kam nepieciešama aizsardzība; Šajā nolūkā RK ierosina apsvērt iespēju Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā un jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā iekļaut pašreizējo paraugpraksi saistībā ar brīvprātīgu teritoriālu sadalījumu reģionālā līmenī, kur piemērotā sadales principa pamatā ir dati par iedzīvotājiem, bezdarbu un ienākumiem (2);

konstatē, ka Savienībā nebija iespējams ieviest vienotu fiksētu patvēruma meklētāju sadalījumu; tomēr kopumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest solidaritātes mehānismu, kurā ir jāpiedalās visām dalībvalstīm un kurš tomēr ļauj tām izvēlēties palīdzības sniegšanas veidu. RK norāda, ka šis mehānisms varēs darboties tikai tad, ja būs panākts līdzsvars starp vietām, kuras ir pieejamas bēgļu uzņemšanai, un citiem palīdzības veidiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai to dalībvalstu skaits, kuras uzņem bēgļus, būtu samērīgs ar to dalībvalstu skaitu, kuras izvēlējušās sniegt cita veida palīdzību, un atbilstu attiecībai starp patvēruma tiesīgo patvēruma meklētāju un atgriežamo personu attiecību;

ņemot vērā ierosinātās procedūras sarežģītību, tomēr šaubās par to, vai atgriešanas sponsorēšana ir praktiski īstenojama. Lai nodrošinātu solidaritātes mehānisma īstenošanu, RK iesaka šajā sakarā ieviest sistēmu, kuras pamatā ir ekonomiski stimuli un sankcijas;

uzsver, ka cilvēktiesību un tiesiskuma principi (piemēram, brīva piekļuve neatkarīgiem konsultantiem un juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR)) ir jāpiemēro arī pie Eiropas ārējām robežām. Jo īpaši tas attiecas uz ierosinātajām robežprocedūrām, kurām ir jāatbilst Eiropas vērtībām un tiesiskumam un jānovērš diskriminācija valstspiederības dēļ; robežprocedūrām būtu jāizvēlas cits modelis, kas nav piesaistīts aizsardzības kvotām. Ar jaunajām robežprocedūrām šo standartu ievērošana ir jāgarantē arī praksē;

mudina līdztiesīgos likumdevējus pārbaudīt, vai Patvēruma procedūras regulas priekšlikuma 53. un 54. panta noteikumi ir saderīgi ar Tiesas judikatūru attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību un nepieciešamību ievērot citus Eiropas tiesību un tiesiskas valsts principus, gādājot par tiesisko aizsardzību saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu;

aicina ierosināto skrīninga procedūru pildīt tā, lai būtu iespējams jau savlaicīgi un efektīvi konstatēt īpašu neaizsargātību. Cita starpā tas ietver gan tādu personu grupu identifikāciju, kas Uzņemšanas direktīvā un ierosinātajā Patvēruma procedūras regulas priekšlikumā ir minētas kā īpaši neaizsargātas, gan arī atbilstīgu izturēšanos pret šīm personām;

vērš uzmanību uz to, ka šim skrīningam paredzētās piecas dienas, kas ir maksimālais ilgums, daudzos gadījumos nebūs pietiekams laiks, lai faktiski spētu atklāt īpašu neaizsargātību. Pierobežas reģionos jāpiešķir papildu resursi skrīninga veikšanai, lai nodrošinātu pienācīgu procedūras norisi, efektīvi konstatētu īpašas vajadzības un novērstu tādu diskriminējošu praksi, kā, piemēram, profilēšanu pēc rases;

10.

uzsver nepieciešamību izvairīties no dublēšanās skrīninga procedūrā un palielināt tās efektivitāti;

11.

norāda, ka sekmīga krīzes pārvarēšana sākas tieši vietējā un reģionālajā līmenī un ka tāpēc galvenajai prioritātei vajadzētu būt koordinēšanai, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

12.

iesaka, dalībvalstīm pašām par to izlemjot, krīzes situācijās tūlītēju aizsardzību nodrošināt ne vien bēgļiem no bruņotu konfliktu zonām, bet arī citām neaizsargātu personu grupām, jo īpaši bērniem, spīdzinātiem un traumas guvušiem cilvēkiem, kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem – viņu pazīmes ne vienmēr ir redzamas;

13.

atgādina, ka ir jāievēro Datu aizsardzības regula un datu apstrādes vispārējie pamatprincipi, un aicina līdztiesīgos likumdevējus pienācīgi ņemt vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja brīdinājumus, kurus viņš jo īpaši ir paudis attiecībā uz Skrīninga regulas un Eurodac regulas priekšlikumiem;

14.

ierosina par biometrisko datu vākšanas vecuma robežu Eurodac ietvaros noteikt 12 gadu vecumu, lai to pielīdzinātu Vīzu kodeksa un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas vecuma prasībām. Biometrisko datu saglabāšana bieži ir saistīta ar datu aizsardzības tiesību riskiem. Tāpēc ir ieteicams nodrošināt, lai tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas nolūkos netiktu saglabāti to personu dati, kuras attiecīgo jautājumu vēl neizprot;

15.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi izveidot drošus kanālus ieceļošanai Eiropā. Tas ir Eiropas papildu ieguldījums bēgļu starptautiskajā aizsardzībā, taču nevar aizstāt individuālas patvēruma procedūras;

16.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt izstrādāt pārmitināšanas shēmas, izveidot jaunas humanitārās uzņemšanas programmas, piemēram, kopienas sponsorēšanas programmas, un veicināt to, ka darbā pieņem kvalificētus un talantīgus darbiniekus no trešām valstīm;

17.

uzsver, ka visā ES daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas aktīvi iesaistīties neaizsargātu personu uzņemšanā un integrācijā, un norāda uz RK iniciatīvas “Pilsētas un reģioni – integrācijai” potenciālu; aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā reģionu un pilsētu labas prakses piemērus integrācijas jomā, lai veicinātu šādas prakses izmantošanu arī citur, stimulētu jaunu iniciatīvu rašanos un palīdzētu veidot konstruktīvāku publisko diskusiju par patvēruma tiesībām un migrāciju;

18.

prasa īstenot un attīstīt efektīvu politiku sadarbībai ar trešām valstīm. Šajā nolūkā ES ir jāizstrādā jauna stratēģija ilgtspējīgas attīstības atbalstam trešās valstīs, īpaši Āfrikā, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un demokrātijas procesus šajās valstīs un ar iniciatīvām veselības, ražošanas, izglītības, apmācības, infrastruktūras veidošanas un ilgtspējīgas un demokrātiskas ekonomikas attīstības jomā panākt, ka šo valstu iedzīvotājiem nav nepieciešams migrēt;

19.

pauž cerību, ka Eiropas jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā lielāka uzmanība nekā līdz šim tiks veltīta vietējā un reģionālā līmeņa brīvprātīgiem piedāvājumiem uzņemt neaizsargātas personas;

20.

atzinīgi vērtē Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam, jo tas lietderīgi papildina jauno Migrācijas un patvēruma paktu, un to, ka tajā ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma; ar cerību sagaida Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas noslēgtās integrācijas partnerības īstenošanu;

21.

uzskata, ka pasākumi pirms izceļošanas un ieceļošanas ir nesaraujami saistīti ar likumīgu migrācijas kanālu efektīvu izveidi, lai varētu sekmīgi izpildīt rīcības plānā iecerēto visu dažādo integrācijas procesa posmus aptveršanu;

22.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, arī makroreģionālajā līmenī, ir vajadzīga vienkāršāka un skaidrāka piekļuve ES finansējuma iespējām integrācijas un iekļaušanas jomā;

23.

uzsver, ka ir svarīgi ar konkrētiem faktiem un skaitļiem cīnīties pret dezinformāciju integrācijas un migrācijas jomā, lai izskaustu diskrimināciju, aizspriedumus, rasismu un ksenofobiju. Tādēļ RK aicina Eiropas Komisiju gada ziņojumā par stratēģiskajām prognozēm iekļaut gadskārtējā RK barometra rezultātus par ES reģionālo un vietējo attīstību, jo tas ir uz pierādījumiem balstīts instruments, lai cita starpā uzskatāmi parādītu migrācijas un integrācijas ietekmi pilsētās un reģionos; aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst humanitāra satura vēstījumiem un informācijas kampaņām, kas adresētas uzņēmējām sabiedrībām un kurās skaidrota vajadzība pienācīgi ņemt vērā un pārvaldīt migrācijas plūsmas;

24.

stingri atbalsta to, ka Komisija ir paredzējusi aktīvāk cīnīties pret migrantu kontrabandu un atturēt migrantus no dzīvību apdraudošiem ceļojumiem. Šajā saistībā uzstāj, ka ir jāstiprina Eiropas aģentūru loma un jāpārstrādā ES rīcības plāns attiecībā uz migrantu kontrabandu, kas ieviesīs skaidrību par privātpersonu veiktu glābšanu jūrā. Ir svarīgi panākt, lai par likumīgā pienākuma (piemēram, glābšanu jūrā) izpildi netiktu noteikta kriminālatbildība. RK uzskata, ka sadarbība saistībā ar glābšanu jūrā ir jākoordinē Eiropas līmenī un ir jāveido valsts un nevalstisko dalībnieku partnerībā un savstarpējā cieņā;

25.

aicina īpašu uzmanību veltīt potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem (sievietēm, jauniešiem, bērniem) un norāda, cik svarīgi ir viņus pienācīgi identificēt, jo tas ir posms, kurā – nepienācīgas novērtēšanas dēļ – cilvēktirdzniecībā cietušajām personām varētu tikt liegtas cilvēktiesības vai arī virkne aizsardzības pasākumu, kas tām būtu jāpiemēro saistībā ar pārkāpumiem, no kuriem tās ir cietušas. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka koordinācija ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī daudzas iestādes aptveroša sadarbība ir svarīga agrīnas atklāšanas, ātras identifikācijas un pirmās palīdzības procesos, kuru mērķis ir pilnīgu iekļaušana un integrācija, lai izvairītos no riska, ka varētu tikt smagi ekspluatētas neaizsargātas personas, piemēram, potenciālie cilvēktirdzniecības upuri; uzskata: lai nodrošinātu pienācīgu uzņemšanu, kas apmierina cilvēktirdzniecības upuru individuālās vajadzības, viņu aprūpes pamatā jābūt individuāliem projektiem, lai tiktu respektēta viņu identitāte, vēlmes un individuālās spējas un prerogatīvas; uzsver, ka daudzas iestādes ietveroša sadarbība, kuras mērķis ir nodrošināt cietušajiem iespējas, ir izšķiroša, lai panāktu viņu sociālo integrāciju, kas pavērs ceļu uz pilnīgu autonomiju;

26.

uzskata, ka Migrācijas un patvēruma pakta mērķus, jo īpaši tajā paredzēto dalībvalstu solidaritāti un visaptverošu pieeju, kas apvieno pasākumus migrācijas, integrācijas un robežu pārvaldības jomās, dalībvalstis var sasniegt tikai tad, ja kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros tās rīkojas kopīgi un ja solidaritātes mehānismā labāk tiek atzītas visu dalībvalstu intereses un spējas. Apstiprina, ka Paktā ietvertie priekšlikumi ir saderīgi ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, jo ierosinātā pasākuma mērķi (mērķus) – kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs atsevišķi, savukārt ES līmenī rīcības mēroga un seku dēļ tos var sasniegt labāk, un ierosinātā rīcība dod skaidru labumu salīdzinājumā ar rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Norāda arī, ka ir jāievēro proporcionalitātes princips.

Briselē, 2021. gada 19. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) RK Biroja skaidrojums par migrantu situāciju Morijā (COR-2020-02499, 9. punkts).

(2) Tāds ir SHARE priekšlikums – Basku zemes valdības vadīta un dažādu reģionālo valdību atbalstīta iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt solidaritāti un līdzatbildību bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanā, piemērojot teritoriālās sadales principu, kura pamatā ir trīs iepriekšminētie galvenie parametri.