<TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI>2Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāaizsargā fizisko personu pamattiesības un brīvības un it īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi, lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti Eiropas Kopienā.3Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopien[u] iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.) pieņēma pamatojoties uz EKL 286. pantu.4Regulas Nr. 45/2001 preambulas pirmajā, otrajā, piektajā, septītajā, astotajā, divpadsmitajā, četrpadsmitajā un piecpadsmitajā apsvērumā vai to daļās ir noteikts:(1)[EKL] 286. pantā ir paredzēts, ka Kopien[u] iestādēm un struktūrām jāpiemēro Kopien[u] tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.(2)Lai izveidotu visaptverošu personas datu aizsardzības sistēmu, jānosaka ne tikai datu subjekta tiesības un personas datu apstrādātāju pienākumi, bet arī jāparedz atbilstīgas sankcijas pārkāpējiem un neatkarīgas uzraudzības iestādes īstenota uzraudzība.[..]
(5)Vajadzīga regula, ar ko personai nodrošina tiesības ar juridisku spēku [..].[..]
(7)Aizsargājamās personas ir tās, kuru personas datus tā vai cita iemesla dēļ apstrādā Kopien[u] iestādes vai struktūras [..].(8)Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu personu. [..][..]
(12)Visā Kopienā attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jānodrošina personas pamattiesību un brīvību aizsardzības noteikumu konsekventa un vienveidīga piemērošana.[..]
(14)Tādēļ būtu jāparedz pasākumi, kas ir saistoši Kopien[u] iestādēm un struktūrām. Šie pasākumi būtu jāpiemēro visu veidu personas datu apstrādei Kopien[u] iestādēs un struktūrās, ciktāl minētā apstrāde notiek, pildot darbības, kas pilnībā vai daļēji ietilpst Kopienas tiesību aktu darbības jomā [Kopienu tiesību piemērošanas jomā].(15)Ja Kopien[u] iestādes vai struktūras veic minēto apstrādi, pildot darbības, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā [piemērošanas jomā] un jo īpaši darbības, kas paredzētas ES līguma [redakcijā pirms Lisabonas līguma pieņemšanas] V un VI sadaļā, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību nodrošina saskaņā ar [šī ES līguma] 6. pantu. Piekļuvi dokumentiem, to skaitā nosacījumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas satur personas datus, reglamentē noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz EK[L] [..] 255. pantu, kura darbības jomā [piemērošanas jomā] ietilpst [minētā ES līguma] V un VI sadaļa.
5Regulas Nr. 45/2001 1. pantā ir noteikts:1.Saskaņā ar šo regulu iestādes un struktūras, kas izveidotas ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem vai, pamatojoties uz tiem, še turpmāk — Kopien[u] iestādes un struktūras, aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī neierobežo un neaizliedz personas datu brīvu apriti to starpā vai ar saņēmējiem, uz ko attiecas atbilstīgie dalībvalstu normatīvie akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46 [..].2.Ar šo regulu izveidotā neatkarīgā uzraudzības iestāde, še turpmāk — [] Eiropas [D]atu aizsardzības uzraudzītājs[], uzrauga šīs regulas noteikumu piemērošanu attiecībā uz visām apstrādes darbībām, ko veic Kopien[u] iestāde vai struktūra.
6Šīs regulas 2. pantā ir paredzēts:Šajā regulā:
- a)personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, še turpmāk — datu subjekts; identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas ir raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei;
- b)personas datu apstrāde [..] ir visas darbības ar personas datiem vai darbību kopums, kas ir vai nav automātiskas, piemēram, vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, adaptēšana vai mainīšana, izguve, konsultēšana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatīšana vai pieejamības nodrošināšana citā veidā, saskaņošana vai kombinēšana, bloķēšana, izdzēšana vai iznīcināšana;
[..].
7Minētās regulas 3. pantā ir noteikts:1.Šo regulu piemēro attiecībā uz personas datu apstrādi visās Kopien[u] iestādēs un struktūrās, ciktāl minētā apstrāde notiek, pildot darbības, kas pilnībā vai daļēji ietilpst Kopienas tiesību aktu darbības jomā [Kopienu tiesību piemērošanas jomā].2.Šo regulu piemēro tādu personas datu pilnīgi vai daļēji automātiskai apstrādei un apstrādei, ko neveic automātiski, kuri ietilpst reģistrācijas sistēmā vai paredzēti iekļaušanai tajā.
8Tās pašas regulas 4. pants ir šāds:1.Personas datiem jābūt:
- a)godprātīgi un likumīgi apstrādātiem;
- b)vāktiem konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un to turpmāka apstrāde nav notikusi veidā, kas nav savienojams ar minētajiem nolūkiem. [..]
[..]
9Regulas 45/2001 5. pantā ir noteikts:Personas datus drīkst apstrādāt tikai tad, ja:
- a)apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, pamatojoties uz Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem vai citiem juridiskiem aktiem, kuri pieņemti uz šo līgumu pamata, vai, likumīgi īstenojot oficiālas pilnvaras, kas uzticētas Kopien[u] iestādei vai struktūrai vai trešai personai, kam izpauž datus, vai
- b)apstrāde ir vajadzīga, lai ievērotu juridiskus pienākumus [likumisku pienākumu], kas jāpilda par apstrādi atbildīgajai personai, vai
[..]
- d)datu subjekts nepārprotami ir devis savu piekrišanu [..]
[..].
10Šīs regulas 8. pantā, kura nosaukums ir Personas datu nosūtīšana saņēmējiem, kas nav Kopien[u] iestādes un struktūras un kam piemēro Direktīvu 95/46 [..], ir paredzēts:Neskarot 4., 5., 6. un 10. pantu, personas datus nosūta tikai tiem saņēmējiem, uz kuriem attiecas valsts tiesību akti, kas pieņemti Direktīvas 95/46 [..] īstenošanai,
- a)ja saņēmējs pierāda, ka dati ir vajadzīgi, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai kas ir saistīts ar valsts varas īstenošanu, vai
- b)ja saņēmējs pierāda vajadzību nosūtīt datus un nav pamata pieņemt, ka varētu tikt ierobežotas datu subjekta likumīgās intereses.
11Minētās regulas 18. pantā, kura nosaukums ir Datu subjekta tiesības iebilst, ir precizēts:Datu subjektam ir tiesības:
- a)jebkurā laikā iebilst pret datu, kas uz viņu attiecas, apstrādi, ja tam ir likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņa konkrēto stāvokli, izņemot gadījumus, kas paredzēti 5. panta b), c) un d) [punktā]. Ja iebildums ir pamatots, minētos datus vairs nedrīkst apstrādāt;
- b)tikt informētam pirms personas datu izpaušanas pirmo reizi trešām personām vai pirms to izmantošanas trešo personu vārdā tirgus izpētē un nepārprotami iegūt tiesības bez maksas iebilst pret minēto izpaušanu vai izmantošanu.
12Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) ir definēti principi, nosacījumi un ierobežojumi tiesībām piekļūt šo iestāžu dokumentiem, kas paredzētas EKL 255. pantā. Šī regula ir piemērojama kopš 2001. gada 3. decembra.13Regulas Nr. 1049/2001 pirmais apsvērums ir šāds:Līguma par [ES, redakcijā pirms Lisabonas līguma pieņemšanas,] 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips [pārskatāmības jēdziens], saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.
14Šīs regulas otrajā apsvērumā ir noteikts:Atklātība [pārskatāmība] dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība [pārskatāmība] veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES līguma[, redakcijā pirms Lisabonas līguma pieņemšanas,] 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [turpmāk tekstā — Harta].
15Minētās regulas ceturtajā un vienpadsmitajā apsvērumā ir noteikts:(4)Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK[L] [..] 255. panta 2. punktu.[..]
(11)Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopien[u] tiesību [aktos paredzētie] principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.
16Regulas Nr. 1049/2001 2. pantā, kura nosaukums ir Tiesību izmantotāji un piemērošanas joma, ir noteikts:1.Ikvienam Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.2.Saskaņā ar šiem pašiem principiem, nosacījumiem un ierobežojumiem iestādes var nodrošināt piekļuvi dokumentiem ikvienai fiziskai personai, kas nedzīvo pastāvīgi dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam tajā nav juridiskās adreses.3.Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.4.Neskarot 4. [un] 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.5.Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.
[..]
17Šīs regulas 4. pants par piekļuves tiesību izņēmumiem ir šāds:1.Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:
[..]
- b)personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar Kopien[u] tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
2.Iestādes var atteikt [atsaka] piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:
[..]
pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,
ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.
[..]
18Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli.<TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas rašanās fakti</HT></P></TI>19Šīs lietas rašanās fakti pārsūdzētā sprieduma 15.–28. punktā un 34.–37. punktā ir izklāstīti šādi:- 15[Bavarian Lager] izveidoja 1992. gada 28. maijā, lai ievestu Vācijas alu, kas paredzēts Apvienotās Karalistes bāriem, kuri galvenokārt atradās Anglijas ziemeļos.
- 16Tomēr [Bavarian Lager] nevarēja pārdot savu produktu, jo liels skaits bāru īpašnieku Apvienotajā Karalistē bija uzņēmušies saistības atbilstoši līgumiem par ekskluzīvu iepirkumu, liekot tiem iegādāties alu no konkrētām alus darītavām.
- 17Saskaņā ar 1989. gada Supply of Beer (Tied Estate) Order SI 1989/2390 (Apvienotās Karalistes regulējums par alus piegādi) tām Lielbritānijas alus darītavām, kurām piederēja [kapitāl]daļas vairāk nekā 2000 krogos, bija jāpiešķir šo iestādījumu vadītājiem iespēja iegādāties alu no citas alus darītavas, ar nosacījumu saskaņā ar minētā regulējuma 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ka to piegādā mucās un ka tā alkohola daudzums nepārsniedz 1,2 %. Šis noteikums parasti tiek [saukts] par Guest Beer Provision (turpmāk tekstā — GBP).
- 18Tomēr [vairumu] alus, kas ražoti ārpus Apvienotās Karalistes, nevar uzskatīt par alu, kas iepildīts mucās, GBP nozīmē, un tādējādi [tie neietilpst] šī noteikuma piemērošanas jom[ā].
- 19Uzskatot, ka GBP ir pasākums ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību un tādējādi tas nav saderīgs ar EK līguma 30. pantu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 28. pants), [Bavarian Lager] iesniedza sūdzību Komisijai ar 1993. gada 3. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta ar [lietvedības] numuru P/93/4490/UK.
- 20Izmeklēšanas rezultātā Komisija 1995. gada 12. aprīlī nolēma uzsākt procedūru pret Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti saskaņā ar EK līguma 169. pantu (jaunajā redakcijā — EKL 226. pants). 1995. gada 28. septembrī tā informēja [Bavarian Lager] par šo pārbaudi un par to, ka 1995. gada 15. septembrī tā bija nosūtījusi Apvienotajai Karalistei brīdinājuma vēstuli. 1996. gada 26. jūnijā Komisija [pieņēma] lēmumu nosūtīt argumentētu [atzinumu] Apvienotajai Karalistei, un 1996. gada 5. augustā tā [publicēja] preses paziņojumu, [ar kuru] bija [paziņots] šis lēmums.
- 211996. gada 11. oktobrī notika [1996. gada 11. oktobra] sanāksme [..], kurā piedalījās Komisijas Iekšējā tirgus un Finanšu pakalpojumu ģenerāldirektorāta (ĢD), Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un Rūpniecības ministrija[s] un Confédération des brasseurs du marché commun [Kopējā tirgus alus darītavu konfederācija[s]] (turpmāk tekstā — CBMC) pārstāvji. [Bavarian Lager] ar 1996. gada 27. augusta vēstuli [bija] lūgusi atļauju piedalīties [1996. gada 11. oktobra] [sanāksmē], bet Komisija atteicās [izpildīt] tās lūgumu.
- 221997. gada 15. martā Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un Rūpniecības ministrija izziņoja GBP grozījumu projektu, saskaņā ar ko alu pudelē varētu izplatīt kā citas izcelsmes alu, tāpat kā alu, kas iepildīts mucās. Pēc tam, kad Komisija divas reizes, attiecīgi 1997. gada 19. martā un 1997. gada 26. jūnijā, bija apturējusi savu lēmumu nosūtīt argumentētu atzinumu Apvienotajai Karalistei, Iekšējā tirgus un Finanšu pakalpojumu ĢD B direkcijas Preču un valsts iepirkuma brīva aprite 2. nodaļas EK līguma 30.–36. panta piemērošana (paziņošana, sūdzības, pārkāpumi utt.) un tirdzniecības šķēršļu novēršana vadītājs 1997. gada 21. aprīļa vēstulē informēja [Bavarian Lager], ka, ņemot vērā GBP pārskatīšanas projektu, [..] [L]īguma 169. pantā paredzēt[ā] procedūr[a] [ir] apturē[ta] un argumentēt[ais] atzinum[s] Apvienotajai Karalistei [nav nosūtīts]. Viņš norādīja, ka šo procedūru slēgs tad, kad stāsies spēkā grozītais GBP. Jaunā GBP redakcija bija piemērojama sākot ar 1997. gada 22. augustu. Līdz ar to argumentēto atzinumu tā arī [..] nenosūtīja Apvienotajai Karalistei un Komisija galu galā 1997. gada 10. decembrī nolēma izbeigt šo pārkāpuma procedūru.
- 23[Bavarian Lager] ar 1997. gada 21. martā nosūtītu telefaksu lūdza Iekšējā tirgus un Finanšu pakalpojumu ĢD ģenerāldirektoram izsniegt argumentētā atzinuma kopiju atbilstoši Uzvedības [Ētikas] kodeksam [par publisku piekļuvi Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 1993, L 340, 41. lpp.)]. Gan šo lūgumu, gan arī tā atkārtojumu noraidīja.
- 24Ar 1997. gada 18. septembra [lēmumu] [..] Komisijas ģenerālsekretārs apstiprināja Iekšējā tirgus un Finanšu pakalpojumu ĢD ģenerāldirektoram adresētā lūguma noraidījumu.
- 25[Bavarian Lager] Pirmās instances tiesā cēla [..] prasību par 1997. gada 18. septembra lēmumu, kas reģistrēta ar lietvedības numuru T-309/97. Ar 1999. gada 14. oktobra spriedumu lietā T-309/97 Bavarian Lager/Komisija (Recueil, II-3217. lpp.) Pirmās instances tiesa noraidīja šo prasību, uzskatot, ka attiecīgā mērķa, proti, ļaut dalībvalstij [brīvprātīgi] izpildīt Līguma prasības vai vajadzības gadījumā sniegt tai iespēju pamatot savu nostāju, saglabāšana sabiedrības interešu aizsardzības vārdā attaisno atteikumu piekļūt sagatavojošam dokumentam, kas attiecas uz [..] [L]īguma 169. panta izmeklēšanas procedūras posmu.
- 261998. gada 4. maijā [Bavarian Lager] nosūtīja Komisijai lūgumu [pieteikumu] saskaņā ar Uzvedības [Ētikas] kodeksu [par sabiedrības piekļuvi Padomes un Komisijas dokumentiem] ļaut piekļūt visiem dokumentiem, kurus iesniegušas lietā P/93/4490/UK 11 [atsevišķas] sabiedrības un organizācijas un trīs [atsevišķas] personu vai uzņēmumu kategorijas. Komisija noraidīja sākotnējo [pieteikumu] tāpēc, ka [minētais] uzvedības [Ētikas] kodekss attiecās tikai uz dokumentiem, kurus bija sagatavojusi [pieņēmusi] Komisija. Atkārtoto lūgumu noraidīja tāpēc, ka Komisija nebija attiecīgos dokumentus sagatavojusi [pieņēmusi] un ikviens lūgums [pieteikums] ir jānosūta [dokumenta] sagatavotājam [autoram].
- 271998. gada 8. jūlijā [Bavarian Lager] iesniedza sūdzību, kas reģistrēta ar numuru 713/98/IJH, Eiropas Ombudam, ar 1999. gada 2. februāra vēstuli precizējot, ka t[ā] nolūks ir iegūt savā rīcībā [uzzināt] to CBMC pārstāvju uzvārdus, kuri piedalījās 1996. gada 11. oktobra sanāksmē, un to sabiedrību un personu nosaukumus un uzvārdus, kas ietilpa 14 kategorijās, kuras [Bavarian Lager] bija identificējusi savā sākotnējā lūgumā par piekļuvi dokumentiem, kas ietvēra komentārus, kuri nodoti Komisijai lietas P/93/4490/UK ietvaros.
- 28Vēstuļu apmaiņas starp Ombudu un Komisiju rezultātā Komisija 1999. gada oktobrī un novembrī tam norādīja, ka uz 45 vēstulēm, kuras tā bija nosūtījusi attiecīgajām personām, prasot atļauju publiskot [izpaust] viņu identitāti [Bavarian Lager], tā [ir] saņēm[usi] 20 atbildes, no kurām 14 bija pozitīvas un 6 negatīvas. Komisija nodeva to personu, kuras bija piekritušas tam, ka tiek paziņots viņu uzvārds, uzvārdu un adresi. [Bavarian Lager] norādīja Ombudam, ka Komisijas sniegtā informācija vēl aizvien [ir] nepilnīga.
[..]
- 34Ar 2003. gada 5. decembra elektronisko pastu [Bavarian Lager] pieprasīja Komisijai piekļuvi dokumentiem, kas minēt[i] iepriekš šī sprieduma 27. punktā, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001.
- 35Komisija uz šo prasību [pieteikumu] atbildēja ar 2004. gada 27. janvāra vēstuli, apstiprinot, ka konkrētus dokumentus par [1996. gada 11. oktobra] sanāksmi varētu publiskot [izpaust], bet [vienlaikus] vērsa [Bavarian Lager] uzmanību uz to, ka pieci uzvārdi bija aizklāti 1996. gada 11. oktobra sanāksmes protokolā, jo divas personas bija skaidri iebildušas pret viņu identitātes publiskošanu [izpaušanu] un Komisija nebija varējusi sazināties ar pārējām trim personām.
- 36Ar 2004. gada 9. februāra elektronisko pastu [Bavarian Lager] iesniedza atkārtotu pieteikumu Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punkta nozīmē, lai iegūtu pilnu 1996. gada 11. oktobra sanāksmes protokola redakciju, kurā ietverti visi dalībnieku uzvārdi.
- 37Ar [apstrīdēto lēmumu] Komisija noraidīja [Bavarian Lager] atkārtoto pieteikumu. Tā apstiprināja, ka Regula Nr. 45/2001 attiecās uz prasību publiskot [lūgumu izpaust] pārējo dalībnieku uzvārdus. Tā kā [Bavarian Lager] nebija izvirzījusi nekādus precīzus [skaidrus] un likumīgus mērķus, nedz arī šādas publiskošanas [izpaušanas] nepieciešamību, minētās regulas 8. pantā paredzētās prasības nebija izpildītas un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums bija piemērojams. Komisija piebilda, ka, pat ja noteikumi jautājumā par personas datu aizsardzību nebija piemērojami, tā tomēr varēja atteikties publiskot [izpaust] pārējos uzvārdus saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, lai nekaitētu tās spējai veikt izmeklēšanas.
<TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Pirmās instances tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI>20Ar pārsūdzēto spriedumu Pirmās instances tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu.21Attiecībā uz piekļuvi pilnam 1996. gada 11. oktobra sanāksmes protokolam Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 90.–95. punktā ir norādījusi, ka Bavarian Lager pieteikums ir pamatots ar Regulu Nr. 1049/2001. Atgādinot, ka atbilstoši šīs regulas 6. panta 1. punktam pieteikuma iesniedzējam nav jāpamato savs pieteikums un tātad nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli, lai piekļūtu prasītajiem dokumentiem, Pirmās instances tiesa ir aplūkojusi arī paziņošanas izņēmumu, kas minētās regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ja iepazīšanās ar dokumentu var kaitēt personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai.22Pārsūdzētā sprieduma 96.–119. punktā Pirmās instances tiesa ir aplūkojusi sakarību starp Regulu Nr. 45/2001 un Regulu Nr. 1049/2001. Norādot, ka Regulas Nr. 45/2001 piecpadsmitajā apsvērumā ir norādīts, ka piekļuvi dokumentiem, to skaitā nosacījumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas ietver personas datus, reglamentē EKL 255. pants, Pirmās instances tiesa ir uzsvērusi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 vienpadsmito apsvērumu, izvērtējot izņēmuma piemērojamību, iestādēm ir jāņem vērā Savienības tiesību aktos paredzētie principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās, tātad arī principi, kas paredzēti Regulā Nr. 45/2001.23Atsaucoties uz personas dat[u] un personas datu apstrāde[s] definīcijām, kas minētas Regulas Nr. 45/2001 2. panta a) un b) punktā, Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 105. punktā ir secinājusi, ka datu izpaušana pārraidot, izplatīšana vai pieejamības nodrošināšana citā veidā ietilpst apstrādes definīcijā un tātad pašā Regulā Nr. 45/2001, neatkarīgi no Regulas Nr. 1049/2001, ir paredzēta iespēja publiskot atsevišķus personas datus.24Pārsūdzētā sprieduma 106. punktā Pirmās instances tiesa ir uzsvērusi, ka Regulas Nr. 45/2001 5. panta a) vai b) punktā ir noteikts, ka personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, ka tā ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai lai ievērotu likumisku pienākumu, kas jāpilda par apstrādi atbildīgajai personai. Tad Pirmās instances tiesa ir norādījusi, ka Eiropas Savienības pilsoņu vai ikvienas fiziskas vai juridiskas personas, kura ir rezidents vai kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kas paredzētas Regulas Nr. 1049/2001 2. pantā, atbilst likumiskam pienākumam Regulas Nr. 45/2001 5. panta b) punkta nozīmē. Tādējādi, ja Regula Nr. 1049/2001 paredz datu izpaušanu, kas ir apstrāde Regulas Nr. 45/2001 2. panta b) punkta nozīmē, šīs pašas regulas 5. pants šajā ziņā padara minēto paziņošanu likumīgu.25Lemjot par [datu] nosūtīšanas vajadzības pierādīšanu, kas paredzēta Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā, un datu subjekta tiesībām iebilst, kas paredzētas šīs regulas 18. pantā, Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 107.–109. punktā ir atzinusi:- 107Runājot par pienākumu pierādīt [datu] nosūtīšanas vajadzību, kas paredzēts Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā, ir jāatgādina, ka piekļuve dokumentiem, kas ietver personas datus, ietilpst Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanas jomā un ka saskaņā ar tās 6. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda tā iesniegšanas iemesli un tādējādi nav jāpierāda nekāda interese, lai piekļūtu prasītajiem dokumentiem [..]. Tādējādi gadījumā, kad personas dati tiek nosūtīti, lai būtu iedarbīgs Regulas Nr. 1049/2001 2. pants, kas paredz tiesības piekļūt dokumentiem visiem Savienības pilsoņiem, situācijai ir piemērojama šī regula un tādējādi prasītājam [pieteikuma iesniedzējam] nav jāpierāda [dokumenta satura] atklāšanai piemītošais vajadzības raksturs Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkta nozīmē. Faktiski, ja būtu prasīts, lai prasītājs [pieteikuma iesniedzējs] pierāda datu nosūtīšanas vajadzību kā papildu nosacījumu tam, kas noteikts Regulā Nr. 45/2001, šī prasība būtu pretrunā Regulas Nr. 1049/2001 mērķim, proti, iespējami plašai sabiedrības piekļuvei iestāžu dokumentiem.
- 108Turklāt, ņemot vērā, ka piekļuve dokumentam tiek atteikta saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu gadījumā, kad tā satura atklāšana varētu kaitēt personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai, [datu] izpaušana, uz kuru neattiecas šis izņēmums, principā nevar apdraudēt datu subjekta likumīgās intereses Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkta nozīmē.
- 109Runājot par attiecīgās personas [datu subjekta] tiesībām iebilst, Regulas Nr. 45/2001 18. pantā ir paredzēts, ka ta[m] ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret datu, kas uz viņu attiecas, apstrādi, ja tam ir likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņ[a] konkrēto stāvokli, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētās regulas 5. panta b) [punktā]. Tādējādi, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 1049/2001 paredzētā datu apstrāde ir [likumisks] pienākums Regulas Nr. 45/2001 5. panta b) [punkta] nozīmē, [datu subjektam] principā nav tiesību iebilst. Tomēr, ņemot vērā, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts izņēmums no šī [likumiskā] pienākuma, pamatojoties uz to, ir jāņem vērā sekas, kādas var būt datu, kas attiecas uz [datu subjektu], atklāšanai [izpaušanai].
26Visbeidzot, Pirmās instances tiesa ir norādījusi, ka izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir jāinterpretē šauri un tas attiecas tikai uz tādiem personas datiem, kas konkrēti un reāli var apdraudēt personas privāto dzīvi un neaizskaramību. Šie apdraudējumi ir jāizvērtē, ņemot vērā 8. pantu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk tekstā — ECPAK), kas parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, un judikatūru, kura izveidota, pamatojoties uz to.27Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 133. punktā ir vispārīgi un 139. punktā konkrēti secinājusi, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka Bavarian Lager nav pierādījusi nedz skaidru un likumīgu mērķi, nedz vajadzību iegūt to piecu personu, kuras piedalījās 1996. gada 11. oktobra sanāksmē un kuras pēc šīs sanāksmes iebilda pret viņu identitātes paziņošanu Bavarian Lager, uzvārdus.28Saistībā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, kas attiecas uz pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību, Pirmās instances tiesa ir izslēgusi šīs normas piemērojamību vispār un, konkrēti, tā ir norādījusi, ka konfidenciālu datu apstrādi nevar noteikt citām personām, kā vien sūdzības iesniedzējam, un ka šī aizsardzība ir pamatota vienīgi tad, ja attiecīgā procedūra joprojām norit.